Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2965(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0642/2010

Debates :

PV 25/11/2010 - 12.2
CRE 25/11/2010 - 12.2

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 13.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0449

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.2.  Tibeta — iecere noteikt ķīniešu valodu par galveno mācību valodu
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Tibetu — ieceri noteikt ķīniešu valodu par galveno mācību valodu(1).

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore.(PL) Priekšsēdētājas kundze! Oktobrī mēs bijām liecinieki tūkstošiem tibetiešu miermīlīgiem protestiem pret Ķīnas varas iestāžu plāniem mainīt izglītības politiku. Pašlaik spēkā esošais bilingvālais modelis, kura ietvaros etniskajām minoritātēm paralēli ķīniešu valodai ir ļauts mācīties savā nacionālajā valodā, tiks aizstāts ar modeli, kurā ķīniešu valoda būs galvenā mācību valoda.

Qiang Wei, Ķīnas Komunistu partijas sekretārs Cinhai provincē, presē publicētā rakstā sacīja, ka 2015. gadā galvenā mācību valoda pamatskolās būs literārā mandarīnu valoda. Tā kā tibetiešiem un citu etnisko grupu pārstāvjiem ir jāspēj efektīvi darboties Ķīnas darba tirgū, viņiem ir jābūt iespējai apgūt ķīniešu valodu, tomēr nezaudējot iespēju iegūt pienācīgu izglītību savā dzimtajā valodā.

Ir jāatceras, ka tiesības, par kurām cīnās tibetieši, izriet no Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 4. panta un Likuma par reģionālo nacionālo autonomiju 10. panta. Tādējādi tibetieši pieprasa jau viņiem garantēto tiesību ievērošanu, un Parlamentam ar izpratni vajadzētu atbalstīt viņu centienus saglabāt savu kultūru, kuras pamatelements ir valoda. Manuprāt, mums visiem šķita pareizi tibetiešu valodas aizsardzības aktīvista Dokru Choedaka vārdi, ka skolas un valoda ir nacionālās identitātes pamats.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētājas kundze! Kultūra un kultūras izpausmes ir cilvēku vērtību un identitātes pamats. Aristoteļa vārdiem runājot, mērķis ir atspoguļot nevis lietu ārējo izskatu, bet to iekšējo nozīmi.

Ja kultūra tiek izmantota kā instruments vērtību uzspiešanai, ka arī dažādības un izteiksmes brīvības iznīcināšanai, tā ir pielīdzināma ierocim. Tāpēc fakts, ka ķīniešu (mandarīnu) valoda tibetiešiem ir noteikta par galveno mācību un oficiālās dokumentācijas valodu, ir ļoti satraucošs notikums. Ja Ķīna šādā veidā gatavojas iznīcināt Tibetas kultūru, tā rīkojas pretrunā tās pašas paustajiem nodomiem par harmoniskām attiecībām starp šīs valsts neskaitāmajām kultūrām, etniskajām grupām un identitātēm. Ķīnas varas iestādēm arī būtu jāļauj Tibetā iebraukt ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem bez īpašu atļauju pieprasīšanas, kā arī visā valstī jānodrošina necenzēta komunikācija un piekļuve informācijai, tostarp internetam.

Pārticību veicina ne tikai ekonomikas attīstība, bet vienlīdz lielā mērā arī kultūras daudzveidība un cilvēktiesību ievērošana. Attiecībās ar Ķīnu Eiropas Savienībai kā prioritātes konsekventi ir jāizvirza cilvēktiesības, jo īpaši attiecībā uz etniskajām un kultūras minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki, autors.(PL) Priekšsēdētājas kundze! Lielās Eiropas valstis tiešām velta ievērojamu uzmanību attiecību uzlabošanai ar Ķīnu ekonomikas, investīciju un uzņēmējdarbības jomā. Tas nozīmē, ka Parlamentam ir veicams pat nozīmīgāks uzdevums, atklāti runājot par cilvēktiesībām un faktu, ka tās tiek pārkāptas. Manuprāt, šodien Parlamentam ir ļoti jāuzsver Tibetā dzīvojošo cilvēku tiesības uz savu dzimto valodu, brīvu saziņu ar ārpasauli, izmantojot internetu — galu galā, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un tiesības runāt ar ārvalstu žurnālistiem, jo aizliegums ārvalstu korespondentiem apmeklēt reģionu ir nožēlojams. Visbeidzot, es vēlētos sacīt, ka mani ļoti satrauc valsts valodas uzspiešana Tibetai.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala, autore.(FI) Priekšsēdētājas kundze! Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 4. pantā visiem iedzīvotājiem un tautībām ir garantēta brīvība lietot un attīstīt pašām savas mutiskās un rakstu valodas. Ņemot to vērā, mēs esam pamatoti satraukti par nesen saņemtajām ziņām, ka tibetiešu valodas kā mācību valodas statuss varētu tikt vājināts. Es zinu, ka šajā milzīgajā valstī notiek protesti, kas ir vērsti pret faktu, ka ķīniešu valodas dialekti, kuros runā Šanhajā un Kantonā, izzūd tādā pašā veidā, un tas ir vēl viens iemesls uztraukumam.

Ir svarīgi, lai Ķīnas Tautas Republika atzītu, ka tibetiešu kultūras saglabāšana ir izšķirošā mērā atkarīga no tās valodas un ka tibetiešu valoda ir jāsaglabā kā galvenā mācību valoda, un tā ir jāizmanto arī universitātēs. Protams, svarīgs mērķis ir faktisks bilingvālisms. Jāatzīst, ka ir tikai loģiski, ka tibetieši pagūst arī ķīniešu valodu, bet tās noteikšana par pirmo mācību valodu noteikti būs problemātiska, jo tas nozīmēs, ka cietīs tibetiešu kultūra.

Ir arī svarīgi, lai Ķīna beidzot ratificētu pirms vairākiem gadiem parakstīto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo tas palīdzētu aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātes un saglabāt viņu valodas un kultūru.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Mann, autors.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Kad mēs uzstājamies ar runu Eiropas Parlamentā, mēs varam runāt savas valsts valodā. Ķīnas valdība gatavojas atņemt tibetiešiem pamattiesības, radot draudus zaudēt viņu identitāti. Tūkstošiem tibetiešu miermīlīgās protesta akcijās skolās un universitātēs pauda iebildumus pret iespējamo bilingvālās politikas pārtraukšanu. 27. oktobrī Eiropas Parlamenta ēkas priekšā Briselē es saņēmu petīciju no Tibetas skolēniem, kuri vēlas panākt mūsu solidaritāti. Ķīnas vēstnieks Song kungs vakar uzsvēra, ka bilingvālā izglītība Tibetā bija svarīgs pasākums Tibetas kultūras atbalstam. Lai gan es dzirdēju viņa teikto, es neesmu pārliecināts, vai es viņam ticu. Galu galā, viņš nav noliedzis daudzos plašsaziņas līdzekļu ziņojumus par to, ka ķīniešu (mandarīnu) dialekts būs galvenā Quinghai reģiona izglītības iestādēs izmantotā valoda. Visā izglītības sistēmā un pat radio arī kantoniešu un šanhajiešu dialektu aizstās ar ķīniešu (mandarīnu) dialektu, lai gan valdība apgalvo, ka mandarīnu dialektā runā tikai puse Ķīnas iedzīvotāju. Konstitūcijas 4. pantā un likuma par reģionālo autonomiju 10. pantā ir uzsvērta visu etnisko grupu brīvība attīstīt pašām savu mutisko un rakstu valodu. Komisār Lewandowski kungs, es jūs vēlētos mudināt nodrošināt, lai ES un Ķīnas dialogā tiktu aktualizēta šī satraucošā notikumu attīstība. Lūdzu, nosūtiet uz šo reģionu faktu vākšanas misiju, lai noskaidrotu, kur pastāv draudi bilingvālajai sistēmai. Tibetiešu valodu var papildināt ar ķīniešu valodu, bet to nekādā ziņā nevar ar to aizstāt.

 
  
MPphoto
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, PPE grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētājas kundze! Mūsdienās neviens nevar sūdzēties par zināšanu vai informācijas trūkumu par to, kas notiek Tibetā, tomēr mēs joprojām neveicam gandrīz nekādus centienus, lai atturētu Ķīnu no tibetiešu kā atsevišķu indivīdu un veselas nācijas iznīcināšanas kopā ar to brīnišķīgo kultūru un skaisto, autentisko reliģiozitāti.

Šodien mēs runājam par tibetiešu valodas iznīcināšanu un tās aizstāšanu ar mandarīnu dialektu. Galu galā, daudzi no mums šajā Parlamentā un daudzi no mūsu senčiem ļoti bieži ir maksājuši augstu cenu, cīnoties par savām nacionālajām valodām pret iebrucēja vai diktatora gribu, jo mēs zinājām, ka savas valodas zaudēšana nozīmē pēdējās cerības pazušanu, ka kādu dienu mēs varēsim būt paši savā pašu valstī. Arī pateicoties šai pieredzei, kas ir bijusi daudzu eiropiešu liktenis, mums ir jāpieprasa, lai tie, kas mūsu vārdā vada sarunas ar Ķīnu, apspriežas par tehnoloģiju, investīciju, tirdzniecības attīstību un tamlīdzīgiem jautājumiem, neizvairītos no temata par Ķīnā regulāri pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Es pieprasu, lai sarunās ar Ķīnas valdību par cilvēktiesībām — un te es pievienojos visiem tiem, kuri ir pauduši aicinājumus pirms manis — cilvēktiesību jautājums netiktu atstāts ēnā neatkarīgi no tā, vai mēs šobrīd piedzīvojam vai nepiedzīvojam ekonomikas krīzi.

 
  
MPphoto
 

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Viscaur Igaunijas pastāvēšanas vēstures laikā mēs esam cīnījušies par vietējo iedzīvotāju valodas saglabāšanu. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā mēs beidzot baudījām brīvību runāt mūsu valodā un kopt mūsu kultūru un identitāti. Man ir sāpīgi noraudzīties tajā, kā Tibetas iedzīvotāji tiek represēti un viņu valoda, identitāte, kultūra un reliģija tiek nolemta bojāejai.

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) tibetiešu marginalizācijas panākšanai izmanto to pašu metodi, ko Padomju Savienība izmantoja attiecībā uz igauņiem. Tibetas “pārķīniskošana”, tāpat kā Igaunijas rusifikācija Padomju Savienības okupācijas laikā, tiek veikta, pārvietojot uz pamatiedzīvotāju apdzīvoto teritoriju cilvēkus no citām teritorijām.

Kamēr hanu etniskajai grupai piederīgo Tibetā dzīvojošo ķīniešu skaits pieaug, tibetiešiem ir visas tiesības justies nedroši. Ķīnas varas iestāžu nodoms skolās par galveno mācību valodu noteikt ķīniešu (mandarīnu) valodu pārkāpj Tibetas pamatiedzīvotāju tiesības. Es velētos, lai Eiropas Savienības politikā attiecībā uz ĶTR šis pārkāpums tiktu izvirzīts un atrisināts kā prioritāte.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es iebilstu pret šo rezolūciju. Mana grupa man ļāva uzstāties ar runu, kas ir vērsta pret šo rezolūciju, lai gan lielākā daļa manu kolēģu man nepiekrīt.

Kā tika norādīts, Ķīnas vēstnieks ir atbildējis uz pausto kritiku. Iespējams, viņa vēstule nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, bet kāpēc mēs vēlamies vispirms pieņemt rezolūciju tā vietā, lai censtos nodibināt dialogu? Vai mēs tiešām varam sevi uztvert nopietni, ja vispirms pieņemam rezolūciju un tad sakām, kā pieminēja iepriekšējais runātājs, ka tagad nosūtīsim kādu cilvēku faktu vākšanas misijā, lai noskaidrotu, kā tiek apdraudēts bilingvālisms?

Es neuzskatu, ka ir pamatoti runāt par tibetiešu valodas bojāeju. Parlamenta pilnvarās nav lemt par ungāru valodas mācīšanas mērogu Slovākijas vai Rumānijas skolās, tomēr tas jūtas pilnvarots lemt par to, vai matemātika būtu jāmāca tibetiešu vai citā valodā. Es nezinu, vai to darīt ir saprātīgi.

Visbeidzot es uzskatu, ka ir kļūdaini saistīt valodas jautājumu ar Dalailamu, lai gan abi jautājumi ir visai nošķirami. Es nedomāju, ka, veicot šādu soli, mēs palīdzēsim nodrošināt, lai cilvēkiem netiktu liegtas iespējas izmantot savu dzimto valodu.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Valoda ir svarīgākais identitātes elements un galvenais sociālās komunikācijas instruments. Šodienas debates par Ķīnas Tautas Republikas centieniem noteikt ķīniešu valodu par vienīgo obligāto valodu Tibetas skolu sistēmā ir uzbrukums šīs valsts kultūrai. Līdz šim tibetiešu valoda ir bijusi oficiālā valoda Tibetā un tajos Ķīnas reģionos, kuros tibetieši ir galvenā etniskā grupa. Tibetiešiem savas valodas lietošana un attīstība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā viņi realizē savu de facto autonomiju. Tiem, kuri gatavojas meklēt darbu ārpus Tibetas, nepieciešamība saprast ķīniešu valodu ir saprotama, bet piemērots un atbilstošs risinājums šķiet ķīniešu valodas kā mācību priekšmeta ieviešana, nevis tibetiešu kā mācību valodas aizstāšana ar ķīniešu valodu.

Tāpēc mums būtu jāiebilst pret centieniem atņemt tibetiešiem viņu sazināšanās pamatinstrumentu. Atņemot tibetiešiem iespēju apgūt pašiem savu valodu, Ķīna lēni, bet noteikti iznīcina Tibetas autonomiju un veicina tās kultūras mantojuma zaudēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE) (uzdodot Reinhard Bütikofer zilās kartītes” jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos mūsu kolēģim uzdot jautājumu, ja viņš tam piekritīs. Kāpēc šajā kontekstā Ķīnas vēstnieka nostāja ir svarīgāka nekā mūsu vēlēšanās runāt par to, kas notiek Tibetā? Ja es sapratu pareizi, tas ir tāpēc, ka, viņaprāt, mums ir jāņem vērā Ķīnas vēstniecības teiktais, nevis mūsu pašu pārliecība.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) (Runātājs atbild uz Cristian Dan Preda jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu).

Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti pateicīgs savam kolēģim par šā jautājuma uzdošanu, jo tas man sniedz iespēju atkārtot jau iepriekš sacīto. Es neteicu, ka jums ir jātic Ķīnas vēstniekam. Es sacīju, ka būtu saprātīgi, ja mēs uztvertu savu darbu nopietni un censtos panākt dialogu, un rezolūciju apspriestu pēc tam.

Ir neloģiski mums ieteikt pieņemt rezolūciju tagad un pēc tam nosūtīt uz Ķīnu ekspertus, lai noskaidrotu, vai un tieši kurās teritorijās ir apdraudēts bilingvālisms. Es uzskatu, ka, ja mēs vēlamies kaut ko darīt cilvēktiesību efektivitātes labā, mums nav tikai jāpauž cēli nodomi, bet arī jāiesaistās jautājumā, lai novērstu jau tā sarežģītās situācijas pasliktināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es ar gandarījumu atbalstu kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir skaidri pausti principi, kuriem es kā pamatiedzīvotāju nacionālās mazākumgrupas pārstāvis pilnīgi piekrītu. Tāpēc es atbalstu principu, ka a) minoritāšu valodu apspiešana fundamentāli pārkāpj šīs minoritātes pārstāvju tiesības uz brīvību un ka b) mācības dzimtajā valodā ir piemērotākās zināšanu apguvei, un ka c) vietējām varas iestādēm un kopienām būtu jānodrošina tiesiskas pilnvaras pieņemt lēmumus par mācībās izmantojamo valodu.

Es vēlētos pievērst visu to deputātu uzmanību, kuri atbalsta šo ierosinājumu, faktam, ka patiesībā arī atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs šie principi diemžēl netiek pilnīgi ievēroti. Tā apliecinājums ir šobrīd spēkā esošais Slovākijas valodas likums un Rumānijas izglītības likums. Es varētu nosaukt vēl dažas Eiropas Savienības dalībvalstis. To es tagad nedarīšu. Es pilnīgi atbalstu tiesību pārkāpumu pārraudzību ārpus Eiropas Savienības, tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai darbības, kas ir nelabvēlīgas mazākumtautībām Eiropas Savienības teritorijā, netiktu klusējot atstātas bez ievērības.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D). (CS) Priekšsēdētājas kundze! Savā runā es vēlētos pieminēt Ķīnas Tautas Republikas pausto vēlēšanos nodrošināt harmoniskas attiecības starp visām tās teritorijā dzīvojošajām 56 etniskajām minoritātēm. Saistībā ar to esmu pārliecināta, ka ir jāatbalsta tibetiešu valodas saglabāšana, kas ir viena no četrām vecākajām un oriģinālākajām Āzijas valodām un viens no pamatelementiem, kurā sakņojas tibetiešu identitāte, kultūra un reliģija un kura kopā ar tibetiešu kultūru ir arī neaizvietojama pasaules kultūras mantojuma daļa, kas liecina par vēsturiski bagātu civilizāciju. Es paļaujos uz to, ka Ķīna konsekventi piemēros Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijas 4. pantu un Likuma par reģionālo nacionālo autonomiju 10. pantu, kas visām tautām garantē brīvību izmantot un attīstīt pašām savu mutisko un rakstu valodu.

Esmu pārliecināta, ka visām etniskajām minoritātēm ir tiesības saglabāt savu valodu un literatūru. Taisnīga bilingvāla izglītības sistēma veicinās labāku sadarbību un izpratni, jo īpaši tad, ja tibetieši apgūs ķīniešu valodu un tibetiešu teritorijās dzīvojošie hanu etniskajai grupai piederīgie ķīnieši tiks mudināti apgūt tibetiešu valodu. Tā kā iesniegtais kopīgās rezolūcijas projekts ietver visus manis minētos punktus, esmu pieņēmusi lēmumu to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ekonomikas un militārajā ziņā Ķīna ir lielvara, un Ķīnas administratīvā pārvalde savā attieksmē pret tās iedzīvotājiem jau sen ir radījusi iespaidu, ka visā pasaulē atzītie kultūras, sociālie un demokrātiskie principi Ķīnā tiks piemēroti selektīvi un tikai tādā mērā, ciktāl tie ir noderīgi pārvaldei saistībā ar valsts kontrolēšanu.

Es nedomāju, ka mūsu sašutums mainīs Ķīnas valdības nodomu valstī ieviest tās izglītības politiku. Tomēr es uzskatu, ka mums saviem Ķīnas partneriem ir jāsniedz nopietns brīdinājums par to, ka Tibetas iedzīvotājiem ir tiesības saglabāt savu identitāti un savu valodu un ka to dzimtajai valodai ir neaizstājama vieta bērnu izglītībā.

Ķīnai Tibetā būtu jāīsteno tāda pati politika, kādu Slovākija īsteno attiecība uz tās ungāru minoritāti, nodrošinot ungāru mazākumtautības bērniem iespēju mācīties ungāru valodā, sākot no bērnudārza, turpinot mācīties ungāru valodā pamatskolā un vidusskolā. No otras puses, es Sógor kungam vēlētos norādīt, ka slovāku bērniem Ungārijā ir jāapgūst ungāru valoda, sākot ar bērnudārzu, turpinot pamatskolā un vidusskolā, un ka slovāku valodu viņi apgūst tikai kā svešvalodu.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI). (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es kā Jobbik jeb “Kustības par labāku Ungāriju” pārstāve atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas ierosinājumu, iebilstot pret Ķīnas Tautas Republikas nodomu noteikt ķīniešu valodu par oficiālo valodu Tibetas skolās. Lai gan Ķīnas okupanti piešķīra Tibetai autonomiju, viņi pakāpeniski izslēdz tibetiešu valodu no izglītības un oficiālās vides. Ķīnas sliktā reputācija cilvēktiesību jomā arī rada risku, ka ķīniešu valodas uzspiešanas dēļ Tibetā attīstīsies konflikti. Tibetiešiem ir jānodrošina tiesības iegūt izglītību un risināt oficiālus jautājumus tibetiešu valodā. Ir jāgarantē viņu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tostarp tiesības pulcēties un pilsoņtiesības piedalīties protestos.

Diemžēl mums nav jāmeklē tālu, lai atrastu līdzīgus gadījumus, jo rupji asimilācijas centieni Eiropā ir reāla un aktuāla problēma. Mums ir tikai jāatceras, kā Rumānija izturas pret Transilvānijas ungāriem vai Csángó ungāriem vai par izslēdzošo, diskriminējošo Slovākijas valodas likumu.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka tibetiešiem ir jānodrošina tiesības runāt to dzimtajā — tibetiešu — valodā. Tās ir tiesības, kuras mēs visi baudām. Pretējā gadījumā viņi zaudēs savu kultūras identitāti. Attiecībā uz situāciju Tibetā, manuprāt, bilingvālisms, citiem vārdiem sakot, tibetiešu un ķīniešu valodas apguve, ir piemērots risinājums.

Galu galā, bilingvālisms dažādos veidos veicina bērnu attīstību, un tas noteikti ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Tibetiešu valoda ir daļa no tautas vēstures, kura gadiem ilgi ir cīnījusies par savas kultūras saglabāšanu, un tā ir elements, kas vieno kopienu. Tāpēc bilingvālisma saglabāšana un uzturēšana visos izglītošanas līmeņos Tibetas skolās ir vienīgais un vislabākais risinājums. Ķīnas valdība ir parakstījusi ANO deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām, tādējādi uzņemoties saistības ievērot tās teritorijā dzīvojošo mazākumtautību pamattiesības. Starptautiskajai sabiedrībai būtu jānosoda visi Ķīnas veiktie pasākumi tibetiešu valodas izskaušanai no skolām. Es uzskatu, ka ir jāveic pasākumi, kas ļautu efektīvāk pārraudzīt tibetiešu pamattiesību ievērošanu Ķīnā.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Bilingvālās sistēmas atcelšana Tibetā ir aprobežota rīcība, kas ir pretrunā cieņai pret mazākumtautības kultūras identitāti un cilvēktiesību ievērošanu.

Tirdzniecības nolīgumi vai uzņēmējdarbības līgumi ar Ķīnu nevar būt par preci, kas novērstu Eiropas uzmanību no nopietnās diskriminācijas, no kuras cieš tibetieši.

Tibetiešiem ir tiesības vismaz turpināt pastāvēt un justies kā tautai, un, lai to darītu, viņiem ir jāspēj brīvi kopt savas tradīcijas, vēsturi un valodu — īsumā, saglabāt savu identitāti, kuras svarīga daļa ir valodas identitāte.

Nodoms iznīdēt tibetiešu kultūru, kas zem sirpja un āmura simbola veiktas gadu desmitiem ilgas tibetiešu iedzīvotāju un mūku vajāšanas laikā vēl nav veiksmīgi īstenots, tagad var tikt meistarīgi realizēts, izskaužot tibetiešu valodu un uzspiežot ķīniešu valodu.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Mēs apspriežam jautājumu, kas pastāv gandrīz visās valstīs, kurās dzīvo mazākumtautības, proti, valodas un kultūras saglabāšana un vienlīdzīga piekļuve izglītībai. Bütikofer kungs, tas ir jautājums par mūsu vērtību atkārtotu apstiprināšanu.

Pirms es pievēršos jautājumam par Tibetu, ļaujiet man īsumā pieminēt mūsu divpusējās attiecības ar Ķīnu. Mūsu stratēģiskās partnerattiecības ir stipras, un tas mums sniedz iespēju risināt visus jautājumus, tostarp arī pašus jutīgākos. Mēs esam radījuši iespaidīgu augsta līmeņa viedokļu apmaiņas sistēmu, kur mēs regulāri risinām globāla mēroga jautājumus, ar kuriem saskaras mūsu iedzīvotāji, vienlaikus neatstājot novārtā jautājumus, kuros mūsu viedokļi var atšķirties. Vispārējā situācija Tibetā ir viens no jautājumiem, par kuriem mūsu vidū ir atšķirīgi uzskati.

Pasākumi ķīniešu valodas noteikšanai par galveno mācību valodu tibetiešu apdzīvotajās teritorijās izvirza sarežģītus un jutīgus jautājumus. Ķīnai ir jācenšas panākt pareizu līdzsvaru, lai nodrošinātu tibetiešu valodas efektīvu apguvi un tās kā dzīvas valodas saglabāšanu izglītības nodrošināšanai šajā valodā, un kā dzimtās valodas saglabāšanu tibetiešu apdzīvotajās teritorijās, vienlaikus paralēli mācot ķīniešu valodu, lai nodrošinātu tibetiešu studentiem pienācīgas nodarbinātības iespējas nākotnē. Tibetiešu apdzīvoto teritoriju nošķirtība šo uzdevumu neatvieglo.

Mēs tiešām ceram, ka Ķīna nodrošinās tibetiešu valodas kā galvenās mācību valodas izmantošanu tibetiešu apdzīvoto teritoriju skolās, kā arī tādā pašā veidā garantēs mazākumtautību valodu aizsardzību citās Ķīnas teritorijās. Centieni saņemt ekspertu viedokļus un novērst diskrimināciju un ideoloģijas ietekmi ir labi līdzekļi turpmākajai rīcībai. Eiropas Savienība ir gatava dalīties ar savu pieredzi, ja Ķīna pieņemtu šādu lēmumu. Mēs ceram — un tā ir mana tiešā atbilde — piedalīties atklātā diskusijā ar Ķīnas varas iestādēm par šo jautājumu nākamajā Eiropas Savienības un Ķīnas cilvēktiesību dialoga kārtā. Ir ļoti svarīgi, lai Ķīna nodrošinātu atklātas sabiedriskās apspriešanās, ļaujot brīvi izteikt viedokli visiem tiem iedzīvotājiem, kurus ir skārušas jebkādas pārmaiņas valodas politikā, un šis viedoklis būtu jāņem vērā.

Mēs ar dziļām bažām arī esam lasījuši ziņojumus par vairāku to tibetiešu studentu un skolotāju aizturēšanu, kuri piedalījās miermīlīgajos protestos pret valdības izglītības reformu plānu. Mēs mudinām Ķīnu atbrīvot aizturētos cilvēkus un iesaistīties diskusijā ar Tibetas pilsonisko sabiedrību par ierosinātās reformas kvalitātēm.

Nobeigumā es vēlētos atgādināt par Eiropas Savienības ilggadējo nostāju attiecībā uz Tibetu. Tibetas unikālās kultūras, valodas, reliģijas un tradīciju saglabāšana un nepieciešamība panākt izsvērtu Tibetas autonomijas sistēmu vēl joprojām ir svarīga Eiropas Savienības prioritāte. Šie ir jautājumi, kurus mēs neatlaidīgi cenšamies risināt mūsu politiskajā dialogā ar Ķīnu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Drīz notiks balsošana.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan daudzi pasaules līderi, iestādes un NVO pastāvīgi iesaistās un cenšas aicināt Ķīnas varas iestādes nevērsties pret Tibetas iedzīvotājiem ar vardarbību, šie lūgumi, šķiet, nesasniedz dzirdīgas ausis, tādējādi apdraudot starptautiskās attiecības. Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir apliecinājis savu solidaritāti Tibetai — valstij, kura vienmēr ir cīnījusies pret Ķīnas varas iestāžu apspiešanas un diskriminācijas politiku, kas gadiem ilgi ir apdraudējusi tibetiešu teritoriālo un kultūras neatkarību. Pēdējais Pekinas īstenotais apspiešanas pasākums bija lēmums noteikt ķīniešu valodu par Tibetas obligāto oficiālo valodu, lai gan tās iedzīvotāji sazinās tibetiešu valodā un mandarīnu dialektu uzskata par svešvalodu. Šobrīd turpinās kultūras genocīds, jo šis lēmums apliecina skaidru nodomu iznīdēt šos cilvēkus ne tikai ģeogrāfiskā, bet arī kultūras ziņā, liedzot jaunākajām paaudzēm iespēju iegūt zināšanas par kultūru, kurai viņi ir piederīgi, un svarīgākais — par viņu lingvistisko mantojumu. Saskaroties ar Ķīnas nelokāmo un nežēlīgo attieksmi pret Tibetu, es vēlētos aicināt Eiropas Parlamentu saglabāt nostāju, kas pauž nesamierināšanos ar Ķīnas varas iestāžu īstenotajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un nodrošināt, lai Tibetas iedzīvotāji zinātu, ka mēs viņus atbalstām un esam gatavi viņiem palīdzēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski.(FR) Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments, Eiropas iedzīvotāju un demokrātijas balss, sniedz skaidru vēstījumu Ķīnas varas iestādēm par to, ka vienas kultūras izskaušana un pakļaušana, lai sniegtu labumu citai kultūrai, nav nevienas īsteni varenas un modernas valsts cienīgi. Tibetiešu prasība cienīt viņu vēsturi un valodu ir pilnīgi likumīga. Šis nesaprātīgais lēmums neapdraud tikai tibetiešu kultūru: par standartizācijas politikas upuri kļūs arī kantoniešu un citas valodas. Ņemot vērā, ka Ķīnas konstitūcijā ir skaidri atzītas ikviena iedzīvotāja tiesības izpausties izvēlētajā valodā, kā gan varas iestādes var attaisnot šādu tiesisku pavērsienu pretējā virzienā? Eiropas Savienības moto skaidri apkopo vēstījumu, kuru ar šīs rezolūcijas starpniecību mums ir pienākums nodot Ķīnas varas iestādēm: vienoti dažādībā.

 
  

(1)Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 3. maijsJuridisks paziņojums