Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0106(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0345/2010

Debates :

PV 13/12/2010 - 16
CRE 13/12/2010 - 16

Balsojumi :

PV 14/12/2010 - 9.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0464

Debates
Otrdiena, 2010. gada 14. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Turpināsim ar balsojumu skaidrojumiem.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Claude Moraes (A7-0347/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Ne pirmo reizi šajā plenārsēžu zālē man ir nojauta, ka caur kādu apli telpas un laika plūsmā, lūku vai tuneli esmu atgriezies 20. gadsimta 70. gados. Te nu mēs esam — pasaulē, kurā valda valsts kontrolēta rūpniecība, cenu un ienākumu politika, ierobežota skaita stundu darbalaiks un nerentablu uzņēmumu subsidēšana.

Labākais, ko varu darīt, ir nolasīt to balsojumu sarakstu, par ko šodien esam balsojuši — subsīdiju piešķiršana „SI/Mura” Slovēnijā, „Heidelberger Druckmaschinen” AG Vācijā, autorūpniecības nozarei Lielpolijas vojevodistē Polijā, mazumtirdzniecībai Aragonā Spānijā, tekstilrūpniecībai Valensijas apgabalā Spānijā, dabīgā akmens izstrādei un apstrādei Valensijas apgabalā Spānijā un „H. Cegielski-Poznań” Polijā. 20. gadsimta 70. gados runājām, ka ir jāatbalsta veiksminieki. Pašlaik šeit mēs faktiski atbalstām zaudētājus. Mēs piespiežam Eiropas Savienību iejaukties, piešķirot naudas līdzekļus tam, ko brīvais tirgus ir atzinis par neveiksmīgu.

Kādēļ tā rīkojamies? Tādēļ, ka ES ir kļuvusi par mehānismu līdzekļu pārdalei izredzētām klientu grupām. Priekšsēdētāja kungs, jūs tikpat labi kā es zināt, ka tā ir nejēdzība. Katalonijā bijāt izcili veiksmīgs Konservatīvo partijas līderis. Jūs saprotat brīvas tautas un brīva tirgus nozīmi, un tikpat labi to saprot arī mūsu vēlētāji. Naudas līdzekļi drīz beigsies. Tuvojamies brīdim, kad — kā savā izcilajā metaforā ir teicis Džordžs Orvels — iedzīvotāji nokratīs no sevis šo sistēmu, kā zirgs aizbaida no sevis mušas.

 
  
  

Ziņojums: Nathalie Griesbeck (A7-0345/2010)

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs! Šodien Eiropas Parlaments parādīja stingru nostāju, sperot soli sadarbības padziļināšanas virzienā starp Eiropas Savienību un Dienvidkaukāza reģionu. Dienvidkaukāzs un Gruzija ir Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgi reģioni. Valstij, kuru es pārstāvu, — Lietuvai — vienmēr ir bijušas īpašas attiecības ar Gruziju. Mēs to atbalstījām visgrūtākajos brīžos un ne tikai valsts līmenī, ko veic valdība. Mūsu sabiedrība vienmēr ir lielā mērā atbalstījusi šo valsti. Manuprāt, visa Eiropas Savienība vēlas, lai Gruzija pievienotos Eiropas valstu saimei. Šī valsts ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai kļūtu par daļu no Eiropas, un tādēļ mums tā atbilstoši jānovērtē. Vīzu režīma atvieglošana ļaus nodrošināt iedzīvotāju pārvietošanos, sadarbību un vienlaikus gan ekonomiskās, gan kultūras saiknes. Vēlos apsveikt Gruziju un tās iedzīvotājus ar šā lēmuma pieņemšanu šodien Eiropas Parlamentā. ES sūta tiem vēstījumu, ka mēs gaidām, kad tie kļūs par Eiropas Savienības dalībniekiem.

 
  
  

Ziņojums: Ramona Nicole Mănescu (A7-0280/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Nevaram pieļaut, ka lielā naudas summa, ko tērējam kohēzijas politikas mērķiem tiek iztērēta veltīgi vai izšķērdēta. Tādēļ ir būtiski uzlabot naudas līdzekļu pārvaldību un arī nodrošināt, lai tā tiktu tērēta lietderīgāk. Šajā ziņā nozīmīgs uzdevums ir pašvaldībām, kuras vislabāk apzinās sava reģiona vajadzības. Jāpievērš uzmanība arī pārrobežu reģioniem, lai veicinātu to integrāciju. Lai panāktu atbilstošu vertikālo un horizontālo sadarbību, jāvienkāršo procedūras un vairāk naudas līdzekļu jātērē atsevišķo dalībvalstu īstenotājstruktūru speciālistu mācībām. Jāatbalsta arī informācijas tehnoloģiju sistēmu modernizēšana un paplašināšana, kas ļaus nodrošināt ērtu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai visiem līdzekļu saņēmējiem.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Piekrītu referentei, ka mums jāturpina virzība uz daudzlīmeņu pārvaldību, lai panāktu lielāku vietējo iestāžu iesaistīšanos attīstības politikas izstrādē, galvenokārt reģionos, uz kuriem attiecas konverģences mērķis, jo tie ir ieinteresēti palielināt savas spējas sasniegt dalībvalstu reģionu līmeni un konkurēt pasaules tirgū.

Lai palielinātu reģionālās attīstības politikas efektivitāti, jāiesaista tie, kuri labi pārzina paši savu reģionu un var palīdzēt stimulēt šo reģionu attīstību. Tāda ir saikne starp daudzlīmeņu pārvaldību un teritoriālo kohēziju, ko ir uzsvērusi referente.

Attiecībā uz noteikumu vienkāršošanu — jo vieglāks ir birokrātijas slogs, jo straujāk pieaugs un kvalitatīvāki kļūs ieguldījumi reģionālajā attīstībā Eiropā. Lielāka Komisijas atbalsta sniegšana pārvaldības iestādēm palīdzēs mazināt to kļūdu sekas, kas pagātnē tika pieļautas pirmajā kontroles līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Reģionālās politikas kontrolējamība un efektivitāte veicina ES pilsoņu ekonomiskā un sociālā statusa drošumu. Balsoju par Parlamenta noteiktās labas pārvaldības virzienu, jo piekrītu, ka ciešākai reģionālai sadarbībai ir būtiska nozīme progresa sasniegšanā mūsu valstīs. Tādēļ ir vēlams, lai dalībvalstis tiktu aicinātas labāk izmantot tām pieejamās sadarbības formas, kas pārsniedz reģionu ietvarus. Daudzlīmeņu pārvaldības prioritāte var palīdzēt reģionālajām pašvaldībām un privātajam un valsts sektoram sākt sadarbību.

Jāatbalsta arī ideja, kas formulēta saistībā ar īstenošanu un kas paredz, ka politikas veidošanā jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības. Lielais dalībnieku skaits, kas ir iesaistīts Kopienas politikā valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī, rada gan iespējas, gan nenoteiktību. ES izveidotajai sistēmai jānodrošina atbilstošs līdzsvars starp abiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties referentei Mǎnescu kundzei par izcili paveikto darbu. Jāuzsver, ka reģionālajā politikā ir nepieciešama laba pārvaldība. Manuprāt, laba pārvaldība galvenokārt paredz godīguma un objektivitātes principu ievērošanu. Jāskatās uz Eiropas Savienību kā vienotu veselumu, nevis tikai jāizraugās un jānodrošina atbalsts dažiem atsevišķiem reģioniem. Jāattīsta visa Eiropa, ievērojot objektivitāti, un mums arī ir jānodrošina, lai to varētu un lai tas tiktu ievērots, izmantojot reģionālās politikas instrumentus.

Esmu arī ļoti nobažījusies, lai, analizējot reģionālās politikas un finansēšanas kritērijus, netiktu ņemts vērā tikai IKP. Tas pats par sevi nav ilgtspējīgs kritērijs, analizējot nomaļos ES reģionus, un tādēļ ir svarīgi ņemt vērā arī tādus jēdzienus kā reti apdzīvoti reģioni un lieli attālumi.

Runājot par labu pārvaldību, galvenokārt runājam par objektīvas, godīgas pārvaldības īstenošanu Eiropas Savienības reģionālajā politikā.

 
  
  

Ziņojums: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0342/2010)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Imigrācijas jautājums ir ļoti aktuāls visā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izveidot sadarbības koordinatoru tīklu. Mums arī jācenšas un jārīkojas tā, lai mēs šajos jautājumos Eiropā kļūtu arvien objektīvāki.

Tomēr nesen ir pieredzēti satraucoši gadījumi, kas liecina par neveiksmēm dažos mūsu imigrācijas politikas aspektos. Personas, kas ir ieradušās Eiropā un ir šeit apmetušās, nav gatavas pieņemt Eiropas pamatvērtības. Attiecīgi mums kā eiropiešiem īpaši ir jānodrošina, lai šīs pamatvērtības, uz kurām ir būvēta visa Eiropas Savienība, tiktu saglabātas un tiktu ievērotas. Tās ir tādas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība. Tieši šīs vērtības mums īpaši ir jāatbalsta.

Tādēļ vienlaikus ar sadarbības koordinatoru tīkla izveidi ir arī svarīgi izstrādāt tā ētikas un vērtību kodeksus, lai, veidojot imigrācijas politiku, tos varētu izmantot kā atskaites punktu. Ir svarīgi, lai migranti varētu iekļauties un pieņemt Eiropas pamatvērtības gadījumā, ja tie uzturas Eiropas Savienībā.

 
  
  

Ziņojums: Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Carmen Romero López (A7-0354/2010)

 
  
MPphoto
 

  Andrea Češková (ECR). (CS) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos apspriest balsojumu par Eiropas aizsardzības rīkojumu, jo es personiski uzskatu, ka šis instruments ir ārkārtīgi nozīmīgs. Varu labi iedomāties to sieviešu nostāju, uz kurām šis rīkojums galvenokārt attiecas un kuras ir nonākušas situācijā, kad tās tiek faktiski vajātas, bet vēlas pārcelties citur, un kurām ir vajadzīga aizsardzība. Tādēļ esmu nobažījusies, ka teksts, par kuru balsojām, nav izstrādāts, pamatojoties uz drošu juridisko pamatu. Tomēr stingri uzskatu, ka šo tekstu ir iespējams pārveidot un, manuprāt, šī pašsaprotamā pozitīvā ideja tiks pilnīgi īstenota. Tomēr pagaidām šo iemeslu dēļ balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos tikai pateikt, ka mana balsošanas iekārta nedarbojās balsojuma laikā par Eiropas aizsardzības rīkojumu, bet es būtu balsojis par to, jo tas ir ļoti nozīmīgs jautājums un bija svarīgi Parlamentam šodien pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumu.

Šis likumprojekts ir būtisks Eiropai. Savstarpējā spriedumu un tiesu lēmumu atzīšana ir būtiski svarīga brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai novērstu nozieguma vai atkārtota nozieguma izdarīšanu pret aizsargātu personu, izpildītājai valstij tagad ir piešķirts juridisks pamats citas dalībvalsts iepriekš pieņemta lēmuma atzīšanai.

Šis likumprojekts ir nepieciešams vardarbības novēršanai pret sievietēm un citiem, kas cietuši no vardarbības. Tas ir būtisks un nozīmīgs pasākums, kas ļauj cietušajiem dzīvot vai uzturēties tur, kur tie vēlas ES teritorijā, un tādā veidā izmantot pārvietošanās brīvības priekšrocības.

 
  
  

Ziņojums: Edit Bauer, Anna Hedh (A7-0348/2010)

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Cilvēku tirdzniecība ir ļoti nopietna problēma. Kopš 2008. gada tikai manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā vien no ekspluatācijas tika izglābti 35 cilvēki; no tiem 25 tika izglābti 2009. gadā. Tomēr par cilvēku tirdzniecību neviens vēl līdz šim nav notiesāts. Tā ir verdzības mūsdienu forma, smags noziegums un personas pamata cilvēktiesību pārkāpums. Patiešām daudzas no Ziemeļīrijā atbrīvotajām vai izglābtajām sievietēm ir no Tālajiem Austrumiem un ir tajā iesaistītas ar organizētās noziedzības grupējumu starpniecību, kas gūst milzīgu peļņu un ekspluatē šos cilvēkus gan darbaspēka, gan seksuālās izmantošanas nolūkā.

Lai gan šim ziņojumam ir daudzi vērtīgu aspektu, manuprāt, šī ir joma, kurā ir iespējams izveidot ievērojamu sadarbību starp valstu policijas spēkiem — patiešām Ziemeļīrijas policija ir vadošā šajā jomā, atturējos šajā balsojumā, jo esmu stingri pārliecināta, ka minimālo tarifu noteikšana ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetences jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Cilvēku tirdzniecība pašlaik ir viena no lielākajām un visnozīmīgākajām problēmām un viens no visnopietnākajiem draudiem, kas Eiropas Savienībai ir jānovērš. Mums jāapzinās šī problēma un jāatzīst, ka tāda pastāv, pat ja bieži slēpjamies aiz priekšstata, ka esam to jau atrisinājuši. Diemžēl tas tā nav. Mums jānodrošina, lai katras personas pamattiesības tiktu patiesībā īstenotas.

Jēdziens „cilvēku tirdzniecība” zināmā mērā ir nepareizs, jo tajā nav nekā cilvēcīga. Tas ir atbaidošs bizness, kurā cilvēkiem tiek atņemta viņu vienreizējā dzīves izvēles iespēja un cilvēka cieņa. Sievietes un bērni ir īpaša riska grupa. Prostitūcija un orgānu tirdzniecība ir visspilgtākie tās piemēri.

Vēlos aicināt Eiropas Savienību faktiski sākt rīkoties — ne tikai runāt, bet darīt, lai pilnīgi izbeigtu cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienībā, izmantojot šo ziņojumu kā atskaites punktu. Mums jāveic pasākumi, kas ir atbilstoši, lai pret to cīnītos, izmantojot sankcijas, kas nodrošinātu, lai katrai personai būtu iespēja saglabāt savu cilvēka cieņu un dzīvot normālu dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Atbalstīju šo direktīvu, jo cilvēku tirdzniecība ir brīvības atņemšana visplašākā šā vārda nozīmē.

Esmu gandarīta, ka jaunā direktīva nosaka pienākumu valstīm uzlabot tās tiesību aktus, lai efektīvi apkarotu šo noziegumu, bet vēlos arī norādīt, ka pirms cilvēku tirgotāju vajāšanas šāda ekspluatācija ir jānosoda visas Kopienas mērogā. Jebkurā tirdzniecībā ir iesaistīts pircējs, un tie bieži ir cilvēki no bagātajām demokrātiskajām valstīm, un tie var būt arī mūsu kaimiņi. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība cietušajiem, bet ir jādara vairāk — ir jāatver acis un jāpamana, kas notiek mums visapkārt, lai nekad neciestu tie cilvēki, kuri nesaskata iespēju, kā izkļūt no nabadzības.

Mums jāpievērš galvenā uzmanība bērnu un jauniešu izglītošanai, jāinformē vecāki un skolotāji un ir jārunā par to plašsaziņas līdzekļos, jo visefektīvākā novēršanas forma ir pieprasījuma trūkums.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs! Lūdzu vārdu, lai paskaidrotu savu balsojumu saistībā ar cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

Protams, ka balsoju par Bauer kundzes ziņojumu, jo cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir viena no mūsu prioritātēm un tādai tai arī turpmāk jābūt. Šī problēma ir samilzusi tiktāl, ka to var nosaukt par jaunu verdzības veidu. Vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa — sievietes un bērni — tiek aizvesti uz ārvalstīm un ekspluatēti, izmantojot vispretīgākās prostitūcijas, verdzības un pornogrāfijas formas.

Katru gadu šajā darbībā tiek iesaistīts viens miljons cietušo visā pasaulē un 500 000 tikai Eiropā vien. Tie, kas to izmanto savā labā, izdara krimināli sodāmu noziegumu, finansējot cilvēku tirdzniecību un izmantojot cilvēkus kā preci, kas tiek pirkta un pārdota.

Kā ziņojumā ir uzsvērts, mums jāveic pasākumi no cilvēku tirdzniecības cietušo izcelsmes valstīs un valstīs, uz kurām tie tiek pārvietoti. Tikai ar kopīgām pūlēm varēsim rast risinājumu, kopīgiem spēkiem palielinot izpratni par šo jautājumu un sniedzot atbalstu un palīdzot cietušajiem, bet galvenokārt cīnoties pret šīs problēmas pamatcēloņiem, lai palīdzētu iesaistītajām valstīm izstrādāt atbilstošus tiesību aktus visu verdzības veidu apkarošanas jomā.

 
  
  

Ziņojums: Nathalie Griesbeck (A7-0346/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts, ka šodien Parlamentā debatējām ne tikai par ES un Gruzijas nolīgumu par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem, bet arī par ES un Gruzijas nolīgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti.

Šajā ziņā ir svarīgi, lai mēs ne tikai risinātu jautājumus, kas saistīti ar patīkamiem mūsu dzīves aspektiem, bet arī nopietnas problēmas, un es ceru, ka Parlaments, iespējams, gada laikā saņems starpziņojumu par to, kā šis nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju ir ticis īstenots un galvenokārt, cik atbilstoši ir tā rezultāti. Vēlos arī, lai nākamreiz Eiropas Parlaments lielākā mērā iesaistītos debatēs jau no paša sākuma.

 
  
  

Ziņojums: Iva Zanicchi (A7-0332/2010)

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos paskaidrot, kādēļ manis pārstāvētā grupa un es atturējāmies balsojumā par ES ātrās reaģēšanas iespējām. Lielu katastrofu skaita pieaugums ārpus Eiropas Savienības pēdējos gados ir licis arvien biežāk skanēt aicinājumiem uzlabot ES pasākumu efektivitāti, reaģējot uz katastrofām. Lai gan piekrītu daudziem izciliem aspektiem, kas ir skarti šajā ziņojumā, nevaru atbalstīt aicinājumu par jaunu ES civilās aizsardzības spēku izveidi.

Lai gan atbalstu aicinājumus ES saskaņot savus reaģēšanas pasākumus humanitāro katastrofu gadījumā ar plašāku attīstības sabiedrību, šādus jaunumus varu atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja tie tiek īstenoti jau esošo mehānismu, piemēram, Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma, ietvaros. Lai gan ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES efektīvi reaģētu uz humanitārām katastrofām, tikpat svarīgi ir arī tas, lai mēs nebūtu vienīgie, kas uz tām reaģē.

Papildus tam, lai pievērstu uzmanību ES reaģēšanas iespēju uzlabošanai, mums arī jākoncentrējas uz jaunattīstības valstu un reģionu kapacitātes un pašvaldību kapacitātes stiprināšanu skartajās teritorijās, lai varam to paveikt kopā starptautiskās sabiedrības mērogā. Pretējā gadījumā mēs veiksim smagāko darbu, kamēr pārējie nedarīs neko.

 
  
  

Ziņojums: Petru Constantin Luhan (A7-0309/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi ES pilsoņi joprojām neapzinās kohēzijas politikas nozīmīgumu ne tikai atsevišķu reģionu, bet veselu valstu attīstībai. Tās galvenais uzdevums ir radīt vienlīdzīgus nosacījumus reģioniem visā Eiropas Savienībā. Tā rezultātā iedzīvotāji mazāk priviliģētos reģionos, kuros ir lauksaimniecībai nelabvēlīgi apstākļi un nepietiekama komunikāciju pieejamība, varētu izmantot sociālo, izglītības, transporta un enerģētikas pakalpojumu pieejamību tādā pašā apjomā kā iedzīvotāji apgabalos, kas ir sociālajā un ekonomiskajā ziņā labāk situēti. Tādēļ kohēzijas koncepcija nevar tikt novērtēta par augstu.

Tādēļ mums arī ir jāatbalsta visi pasākumi, kuru mērķis ir struktūrfondu ietvaros piešķirto naudas līdzekļu labāka izmantošana un lietderīgāka to ieguldīšana reģionu integrēšanā, jo īpaši tādēļ, ka kohēzijas pasākumu rezultāti ir vislabāk redzami pašvaldību līmenī un tādējādi lielā mērā arī lauku apgabalos. Šo divu iemeslu dēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos apspriest P. C. Luhan ziņojumu, kas ir pēdējā tēma šodienas debatēs.

Konkurētspēja un kohēzija ir elementi, kas viens otru papildina un veicina. Tomēr visas Eiropas Savienības konkurētspēju var nodrošināt tikai tad, ja tās ekonomikas izaugsme ir patiesi ilgtspējīga. Daudzi struktūrfondu līdzfinansētie ieguldījumi ir pierādījuši savu vērtību, no kuriem vēlos uzsvērt infrastruktūras uzlabojumus, jo to rezultātā daudziem reģioniem ir bijusi iespēja piesaistīt ārvalstu investīcijas, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Tomēr kohēzijas politika ir arī pierādījusi savu vērtību finanšu krīzes apstākļos kā efektīvs instruments, lai varētu elastīgi reaģēt uz jaunajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Piekrītu arī referenta viedoklim, ka ES reģionu ekonomiskā konkurētspēja ir cieši saistīta ar vidējo nodarbinātības līmeni, darbaspēka izglītošanu un kvalifikāciju, sociālo drošību un publisko pakalpojumu pieejamību, jo atbalsts sociālajai kohēzijai ir būtiski svarīgs vispārējās reģionālās konkurētspējas veicināšanai, pat pasaules mērogā.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0335/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu (plūdi Madeirā, Portugālē un vētra Francijā). Portugāle vērsās pēc palīdzības no Solidaritātes fonda pēc tam, kad nepieredzēti spēcīgas lietavas Madeiras salā 2010. gada februārī izraisīja nogruvumus un ievērojamus plūdus, nodarot kaitējumu privātai un publiskai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai. Plūdu nodarīto tiešo zaudējumu kopsummu Madeirā Portugāles iestādes lēš EUR 1,08 miljardu apmērā. Solidaritātes fonda ieguldījums ir apmēram EUR 31 miljons. Es pats biju Madeirā un varu apliecināt, ka šim fondam jākļūst elastīgākam un devīgākam savā atbalsta darbībā, jo īpaši attiecībā uz nomaļākiem reģioniem un salām, kuras bieži skar slikti laika apstākļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mana godājamā vācu kolēģa Böge kunga ziņojumu, balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu EUR 67 miljonu apmērā, tos piešķirot Madeirai (Portugāle), kuru smagi skāra zemes nogruvumi un plūdi, kā arī Francijai, kuru plūdi skāra vētras „Ksintija” rezultātā 2010. gada februārī. Vēlos norādīt, ka šī summa ir 2,7 % no lēstās tiešo zaudējumu kopsummas EUR 2,5 miljardu apmērā. Protams, tā ir ievērojama finanšu līdzekļu summa, bet, ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši maza daļa no kopējās zaudējumu summas (2,7 %), jābrīnās, kādēļ Eiropas Savienība nevarētu izmantot šo fondu, lai finansētu Eiropas Civilās aizsardzības spēkus, kas varētu uzreiz palīdzēt katastrofā cietušajiem, lai pārvarētu tik galēji akūtas situācijas, ko attiecīgajiem valsts dienestiem atrisināt nav pa spēkam. Šos spēkus uzturēt nebūtu pārāk dārgi, jo viņu uzdevums galvenokārt būtu koordinēt esošos valsts civilās aizsardzības spēkus. Turklāt tos var izmantot ārvalstu misijās (piemēram, Haiti).

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Atzinīgi vērtēju ziņojumu par EUR 31 255 790 piešķiršanu Portugālei no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pēc pagājušā gada februārī Madeirā notikušajiem plūdiem. Lietusgāze Madeiras salā izraisīja haosu un galējus materiālos zaudējumus, ko radīja zemes nogruvumi, sabrukuši tilti, slēgtas autostrādes un plūdu aizskalotas mājas un automašīnas.

Katastrofā, kas skāra Madeiru, četrdesmit divi cilvēki gāja bojā un trīspadsmit pazuda bez vēsts. Šodien Eiropas Parlaments šeit Strasbūrā ir pieredzējis patiesu Eiropas solidaritātes izpausmi, kas ir viena no visnozīmīgākajām Eiropas projekta vērtībām, un to ir vērts uzsvērt.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka jānodrošina Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošana, paredzot Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2010. finanšu gadam saistību un maksājumu apropriācijas EUR 66 891 540 apmērā, tos piešķirot Portugālei, kura vērsās pēc palīdzības zemes nogruvumu un plūdu izraisītās katastrofas seku pārvarēšanai Madeiras salā, kā arī Francijai, kura vērsās pēc palīdzības saistībā ar vētras „Ksintija” izraisīto katastrofu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Protams, atzinīgi vērtēju Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu atbalstu cietušajiem traģēdijā, kas skāra Madeiru pēc nepieredzēti spēcīgām lietavām. Atzinīgi vērtēju arī sava kolēģa deputāta Teixeira kunga efektīvos un ilgstošos centienus veicināt Eiropas iestāžu izpratni un radīt pamatu nepieciešamā atbalsta sniegšanai. Vēlos atkārtoti uzsvērt savu nelokāmo pārliecību, ka attiecīgās procedūras ir jāvienkāršo, lai turpmāk Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošana būtu ātrāk īstenojama. Novēlotas neatliekamās palīdzības saņemšanas gadījumā tiek iedragāta Savienības efektīvas rīcībspējas reputācija un apdraudēts Eiropas solidaritātes gars.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Portugāle vērsās pēc palīdzības no Solidaritātes fonda pēc tam, kad nepieredzēti spēcīgas lietavas Madeiras salā 2010. gada februārī izraisīja nogruvumus un ievērojamus plūdus, nodarot kaitējumu privātai un publiskai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai. Tiešo zaudējumu kopsummu Portugāles iestādes kopā ar Madeiras reģionālo pašvaldību lēš EUR 1,08 miljarda apmērā, kas vienāds ar 0,68 % no Portugāles nacionālā kopienākuma. Plūdu rezultātā ievērojamus bojājumus cieta daudzas mājsaimniecības, lauku saimniecības, ceļi un maģistrālie ūdensvadi. Finanšu atbalsts, kura piešķiršana no šā fonda tika apstiprināta, ļaus Portugāles iestādēm, jo īpaši Madeiras reģionālajai pašvaldībai, atgūt daļu no izdevumiem, kādi tām radās katastrofas seku pārvarēšanā. Balsoju kopumā par šo ziņojumu, jo izjūtu atbildību un apņemšanos izvairīties no liekas kavēšanās finanšu atbalsta izmantošanā šajos Portugāles un Francijas reģionos, kurus ir skārušas dabas katastrofas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Desmit mēnešus pēc tam, kad vētra „Ksintija” skāra Francijas piekrasti, nogalinot 53, ievainojot 80 un radot ievērojamus materiālos zaudējumus, Parlaments ir pieņēmis budžeta grozījumu, kas paredz ES Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu EUR 35,6 miljonu apmērā. Nerunājot par rekonstrukcijas procesu, tomēr cik vēl traģēdijām jānotiek, lai mēs izstrādātu Kopienas pieeju dabas katastrofu novēršanai? Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas kļūst aizvien biežākas, un tādēļ mums ir jānodrošina, ka dalībvalstu pasākumi kļūst efektīvāki un labāk koordinēti un ka Eiropas pasākumi kļūst elastīgāki. Vēlos arī uzsvērt, ka kopš 2006. gada mums jau ir Barnier kunga ziņojums par ātrās reaģēšanas spēku izveidi dabas katastrofu pārvarēšanai — kas mūs kavē to pieņemt? Kas mūs kavē to izmantot?

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Šodien balsoju par šo ziņojumu, kas nozīmē, ka ir iespējams izmantot ES Solidaritātes fondu, lai kompensētu ievērojamos zaudējumus, kas Portugālē radušies plūdu rezultātā un ko Francijā izraisīja vētra „Ksintija”. Tas apliecina spēcīgās saites, kādas pastāv starp Savienības dalībvalstīm un uzver palīdzības nozīmi dabas katastrofu skartajiem reģioniem. Priecājos, ka ir apstiprināta EUR 35 miljonu piešķiršana no Solidaritātes fonda vētras „Ksintija” radīto postījumu novēršanai atsevišķās piekrastes teritorijās, galvenokārt Piejūras Šarantas un Vandejas departamentā un Cōtes-d’Armor.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Komisija ierosina izmantot Sociālo fondu, lai nodrošinātu līdzekļu kopsummu EUR 66 891 540 apmērā, piešķirot tos Portugālei un Francijai — EUR 31 255 790 Portugālei un EUR 35 635 750 Francijai. Portugāle vērsās pēc palīdzības pēc tam, kad vētra Madeirā 2010. gada februārī nodarīja ievērojamu kaitējumu publiskai un privātai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai. Francija savukārt vērsās pēc palīdzības no Solidaritātes fonda pēc tam, kad 2010. gada februārī lielāko daļu valsts bija skārusi vētra „Ksintija”, kā rezultātā gāja bojā 53 cilvēki, tika ievainoti 80 un arī tika nodarīti būtiski kaitējumi dambjiem un aizsprostiem, publiskai un privātai infrastruktūrai, ceļu un dzelzceļu tīkliem, kā arī lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai.

Lai gan pilnīgi atbalstu šo līdzekļu izmantošanu, tostarp arī tādēļ, ka tie ir ļoti nozīmīgi Madeiras autonomajam reģionam, vēlos paust nožēlu par to, ka līdzekļi tiek piešķirti tikai decembrī — desmit mēnešus pēc katastrofām, kas smagi skāra Francijas piekrasti un Madeiras salu. Mums steidzami jāatrod ātrāks veids, kā īstenot Solidaritātes fonda izmantošanas procedūru, un jādara viss iespējamais, lai to panāktu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs, protams, balsojām par šo ziņojumu, kurā tiek ierosināta Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošana, lai Madeiras salā novērstu milzīgos postījumus, ko radīja vētra, kura skāra šo reģionu 2010. gada februārī. Tomēr vēlamies šeit atkārtoti izteikt dažas piezīmes.

Saskaņā ar Solidaritātes fonda regulu „lielu katastrofu gadījumā Kopienai ir jābūt solidārai ar attiecīgo reģionu iedzīvotājiem, sniedzot finansiālu palīdzību, lai sekmētu normālu dzīves apstākļu ātrāku atjaunošanu katastrofas skartajos reģionos”. Regulā arī ir norādīts, ka šis instruments ļauj Kopienai „ātri un efektīvi rīkoties, lai iespējami ātri palīdzētu mobilizēt avārijas dienestus un nodrošinātu iedzīvotāju neatliekamās vajadzības, kā arī sekmētu ātru būtiskas infrastruktūras atjaunošanu” .

Tomēr fonda izmantošanā iesaistītie noteikumi un procedūras jau ir parādījušas, ka šis princips — iespējami ātri palīdzēt skartajiem iedzīvotājiem — praksē netiek ievērots. Šajā gadījumā desmit mēnešus pēc katastrofas Parlaments vēl tikai balso par fonda izmantošanu. Tādēļ mēs jau esam debatējuši — un šobrīd atkal to darām —, ka šā fonda izmantošanas noteikumi ir jāpielāgo tā, lai to būtu iespējams izmantot elastīgāk un laikus un samazināt laika periodu no katastrofas līdz fonda līdzekļu piešķiršanas brīdim.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Manuprāt, ES Solidaritātes fonds — tāpat kā Globalizācijas pielāgošanas fonds — ir viens no budžeta līdzekļiem, kurā viskonkrētāk praktiskā veidā izpaužas „solidaritātes” vērtība, ko mēs — Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāti — cenšamies veicināt, izstrādājot Kopienas politikas pamatnostādnes. 2010. gada 27. un 28. februārī vētrā „Ksintija” gāja bojā 53 un tika ievainoti apmērām 80 cilvēki Vandejas un Piejūras Šarantas departamentā. Tā bija patiesi traumējoša pieredze šim reģionam un visai valstij, un tās psiholoģiskā un ekonomiskā ietekme ir jūtama vēl tagad — desmit mēnešus vēlāk. Sākot jau no 2010. gada marta plenārsēdes, Parlaments sāka rīkoties, ar lielu balsu vairākumu pieņemto rezolūciju, kurā tas aicina izmantot šo fondu palīdzības sniegšanai cietušajiem.

Šodienas balsojums, kas apstiprināja EUR 35,6 miljonu piešķiršanu šiem departamentiem, kā arī EUR 31,2 miljonu piešķiršanu Portugālei, kas cieta no šīs pašas vētras izraisītiem plūdiem Madeirā, ir piemērs šai Eiropas pilsoņu kopējai vēlmei paust patiesu solidaritāti. Tieši tādu Eiropu mēs vēlamies veidot — Eiropu, kas ir tuva tās pilsoņiem, vienmēr zina par problēmām, kas tos skar, un kopīgiem spēkiem spēj pārvarēt šīs problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu. Manuprāt, šis fonds ir vērtīgs līdzeklis, ka ļauj Eiropas Savienībai paust solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir skārušas dabas katastrofas, nodrošinot finanšu atbalstu, lai palīdzētu nodrošināt netraucētu normālu dzīves apstākļu atjaunošanu. Šodienas balsojums bija saistīts ar diviem palīdzības lūgumiem. Pirmo iesniedza Portugāle pēc nepieredzēti spēcīgām lietavām Madeiras salā, kas izraisīja nogruvumus un ievērojamus plūdus, nodarot kaitējumu privātai un publiskai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai.

Otrā pēc palīdzības vērsās Francija pēc vētras „Ksintija”, kā rezultātā bojā gāja 53 cilvēki un tika appludinātas plašas teritorijas, tostarp dzīvojamie rajoni, un nodarīti būtiski kaitējumi dambjiem un aizsprostiem, publiskai un privātai infrastruktūrai, ceļu un dzelzceļu tīkliem, kā arī lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai. Beidzot vēlos papildināt, ka fondu ir paredzēts izmantot EUR 31 255 790 apmērā saistībā ar plūdiem Madeirā un EUR 35 635 750 apmērā vētras „Ksintija” gadījumā, kopā — EUR 66 891 540 apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, ar kuru Portugālei tiek piešķirts 31 miljons eiro, bet Francijai 35 miljoni eiro no ES Solidaritātes fonda. Tas ir nozīmīgs atbalsta žests pēc plūdiem un zemes nogruvumiem Portugālē februārī un vētras „Ksintija” nodarītajiem postījumiem Atlantijas okeāna piekrastē Francijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Balsoju par Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot 2010. gada februāra plūdu skartajiem reģioniem Portugālē un vētras „Ksintija” skartajiem reģioniem Francijā. Vissmagāk tika skarti Atlantijas okeāna piekrastes reģioni, kad vētras rezultātā applūda plašas teritorijas, tostarp dzīvojamie rajoni, nodarot nopietnus cilvēciskos un materiālos zaudējumus. Šodienas balsojums ir atbilde uz Francijas iestāžu lūgumu piešķirt šiem reģioniem, tostarp arī Eiropas finansiālo atbalstu reģionam, kuru ir skārusi „ārkārtēja katastrofa; galvenokārt tas attiecas uz dabas katastrofām, kas skar lielu daļu tā iedzīvotāju un kam ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti reģionā”. Katastrofas radīto tiešo zaudējumu provizoriskā summa ir EUR 1425,43 miljoni, un Francijai tiks izmaksāti EUR 35 635,750. Solidaritātes fonda izmantošana ir praktiska tādas Eiropas izpausme, kas ir tuvu tās pilsoņiem, un tieši to tie gaida. Eiropas iestādēm joprojām jāiegulda darbs, lai ātrāk izpildītu tās operācijas un procedūras, kas ir pamatotas, ņemot vērā ar dabas katastrofām saistīto jautājumu neatliekamību un mērogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Palīdzība, ko Eiropas Savienība piešķir Portugālei un Francijai pēc vētrām 2010. gada februārī, ir labas ziņas. Tomēr diemžēl ES nerīkojas tikpat ātri, lai palīdzētu pilsoņiem, kuru dzīve ir sagrauta klimata pārmaiņu radīto seku rezultātā, kā tad, kad tai ir jāglābj bankas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir solidaritātes reģions, un Eiropas Solidaritātes fonds ir daļa no tā. Atbalsts no šā fonda ir nozīmīgs palīdzības nodrošināšanai tiem reģioniem, kurus ir skārušas dabas katastrofas, piemēram, plūdi Madeirā (Portugālē) un vētra „Ksintija” Francijā. Pēc tam, kad tika pārbaudīts, ka abos palīdzības pieteikumos ir ievēroti Regulā (EK) Nr. 2012/2002 noteiktie atbilstības kritēriji, Komisija ierosināja izmantot Solidaritātes fondu, piešķirot EUR 31 255 790 Portugālei (plūdi Madeirā) un EUR 35 635 750 Francijai (vētra „Ksintija”), kā rezultātā no maksimālā apjoma EUR 1 miljarda apmērā tiks atskaitīta saistību un maksājumu apropriāciju kopsumma EUR 66 891 540 apmērā. Tomēr vēlos uzsvērt kavēšanos, kas ir saistīta ar šāda atbalsta izmantošanu. Jāsamazina šīs procedūras birokrātijas slogs, un tai jākļūst vienkāršākai, lai turpmākās katastrofu situācijās būtu iespējams reaģēt laikus.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Lai gan balsoju par šo priekšlikumu par atbalsta piešķiršanu, uzskatu, ka tas ir mierinošs un paliatīvs līdzeklis kapitālistiskās iekārtas seku mazināšanai un ka tas nesniedz nekādu progresu cīņā pret šīs krīzes pamatcēloņiem. Piekrītu līdzekļu izmantošanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) to pilsoņu vajadzībām, kuri ir atlaisti tirdzniecības modeļu strukturālo pārmaiņu rezultātā vai tiešo pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes seku rezultātā. Manuprāt, summa, kas pārsniedz EUR 250 miljonus un kas tiek pieprasīta kā papildu palīdzība un atbalsts vairāk nekā 600 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti mazumtirdzniecības nozarē Nīderlandē, var veicināt galīgā mērķa sasniegšanu — palīdzēt šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū. Arī es balsoju par šo palīdzību, jo esmu pārliecināts, ka tā papildinās atbalstu, kas paredzēts valsts tiesību aktos un koplīgumos atlaišanas gadījumā. Tādēļ šāda līdzekļu izmantošana no EGF nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt valdības un uzņēmumu likumā noteiktos pienākumus pret darba ņēmējiem, kas ir atlaisti, ne arī veicināt izvairīšanos no šādu pienākumu izpildīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Šādos gadījumos atbalsts ir nepieciešams, lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis varētu sajust sevi kā vienotās ģimenes locekles. Būtu vairākkārt lētāk, ja Eiropas Savienības līdzekļi tiktu piešķirti pasākumiem, kuri varētu samazināt dabas katastrofu sekas. Piemēram, dambju un aizsargbūvju celtniecība, kā arī līdzekļu ieguldīšana iedzīvotāju informēšanas un brīdināšanas pasākumos. Es uzskatu, ka būtu lietderīgi arī izstrādāt celtniecības normas augstāka riska reģioniem. Ja Eiropas Savienība tikai piešķirs līdzekļus un nestrādās dabas katastrofu novēršanas virzienā, nākotnē tas var novest pie nopietnākām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Portugāle vērsās pēc palīdzības no Solidaritātes fonda pēc tam, kad nepieredzēti spēcīgas lietavas Madeiras salā 2010. gada februārī izraisīja nogruvumus un ievērojamus plūdus, kuru rezultātā tika nodarīts kaitējums privātai un publiskai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un lauksaimniecībai. Tiešo zaudējumu radīto izmaksu kopsummu Portugāles iestādes lēš EUR 1 080 miljonu apmērā. Francija vērsās pēc palīdzības no Solidaritātes fonda pēc tam, kad lielu daļu Francijas 2010. gada februārī skāra vētra „Ksintija”, nodarot vissmagākos postījumus Atlantijas okeāna piekrastei, jo īpaši Piejūras Šarantas un Vandejas departamentam. Šī vētra prasīja 53 cilvēku dzīvības un ievainoja 80 cilvēkus. Attiecīgajā joslā Francijas iestādes lēš, ka katastrofas radīto tiešo zaudējumu izmaksu kopsumma ir EUR 1 425,43 miljoni.

Pēc tam, kad tika pārbaudīts, ka abos palīdzības pieteikumos ir ievēroti Regulā (EK) Nr. 2012/2002 noteiktie atbilstības kritēriji, Komisija ierosināja izmantot Solidaritātes fondu, piešķirot EUR 31 255 790 Portugālei (plūdi Madeirā) un EUR 35 635 750 Francijai (vētra „Ksintija”) — kopā EUR 66 891 540. Tā kā visi nosacījumi palīdzības piešķiršanai ir izpildīti, balsoju par šo ziņojumu, lai paustu solidaritāti ar cietušajiem un katastrofu skartajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Atbalstīju Eiropas Parlamenta balsojumu, ar ko šodien, 2010. gada 14. decembrī, tika apstiprināta palīdzības piešķiršana EUR 35,6 miljonu apmērā Francijai, kuras Atlantijas okeāna piekraste vētras „Ksintija” rezultātā februārī tika daļēji sagrauta. Šie naudas līdzekļi tiks izmantoti katastrofas izpostītās infrastruktūras atjaunošanas finansēšanai. Kā deputāte no vissmagāk skartajiem reģioniem atzinīgi novērtēju šo līdzekļu piešķiršanu vētras nodarīto postījumu seku likvidēšanai — tas ir īsts atbalsts visiem skartajiem departamentiem Francijā. Fonda izmantošana pierāda, ka solidaritāte nav tukšs vārds jautājumos, kas skar Eiropas Savienību.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka vētra „Ksintija” 2010. gada februārī skāra lielu Francijas daļu, kā rezultātā vissmagāk cieta Piejūras Šarantas un Vandejas departamenti un tika nogalināti 53 cilvēki un ievainoti 80. Materiālie zaudējumi tiek lēsti EUR 1 425,43 miljonu apmērā. Šo bojājumu novēršanai no Eiropas Solidaritātes fonda ir piešķirti EUR 35,6 miljoni.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Saskaņā ar R. Böge ziņojumu smago dabas katastrofu seku novēršanai Francijā un Portugālē ir piešķirti EUR 66,9 miljoni. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka jānodrošina Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, paredzot Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2010. finanšu gadam saistību un maksājumu apropriācijas EUR 66 891 540 apmērā, atbildot uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no:

– Portugāles par fonda izmantošanu zemes nogruvumu un plūdu izraisītās katastrofas seku novēršanai Madeiras salā un

– Francijas par fonda izmantošanu saistībā ar vētras „Ksintija” izraisīto katastrofu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Sirsnīgi apsveicu ar šā ziņojuma pieņemšanu, kas paredz EUR 31 255 790 piešķiršanu Portugālei milzīgo zaudējumu novēršanai, kurus radīja katastrofa, kas 2010. gada februārī skāra Madeiras salu. Šajā ziņā vēlos uzsvērt vērā ņemamo ieguldījumu, ko sniedza Portugāles delegācija no Partido Social Democrata, jo īpaši Teixeira kunga veikto darbu, kam bija izšķiroša nozīme šāda rezultāta sasniegšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Komisija ierosina piešķirt Portugālei un Francijai līdzekļus no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 26. punktu. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Solidaritātes fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 1 miljardu gadā. Komisija 2010. gadā vēl pagaidām ir iesniegusi tikai vienu priekšlikumu izmantot Solidaritātes fonda līdzekļus — 2010. gada 24. septembra priekšlikums piešķirt EUR 13,02 miljonus pēc spēcīgiem plūdiem Īrijā 2009. gada novembrī (COM(2010)0534). Šis priekšlikums un tā atbilstošais budžeta grozījuma projekts (DAB No 8/2010) joprojām atrodas pieņemšanas procesā, ko veic abas budžeta lēmējiestādes. Līdztekus priekšlikumam par Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Portugālei un Francijai, Komisija ir iesniegusi budžeta grozījuma projektu (2010. gada 13. oktobra DAB No 9/2010), lai iekļautu atbilstošo saistību un maksājumu pozīciju 2010. gada budžetā, kā to paredz Iestāžu nolīguma 26. punkts.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Solidaritātes fonds tika izveidots ar mērķi paust Eiropas Savienības solidaritāti ar dabas katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem. Šā gada februārī Madeiras reģionu, no kurienes es nāku, smagi skāra nogruvumu un plūdu izraisīta katastrofa. Pēc šīs traģēdijas Portugāle iesniedza pieteikumu par Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, lai novērstu radušos zaudējumus, jo īpaši lai sakārtotu infrastruktūru un atjaunotu skartos reģionus.

Arī Francijas iestādes iesniedza pieteikumu par šā fonda izmantošanu pēc vētras „Ksintija” nodarītajiem postījumiem. Kopējie abu katastrofu nodarītie zaudējumi tiek lēsti EUR 66 891 540 apmērā, un šī summa drīz tiks piešķirta pēc tam, kad tiks attiecīgi grozīts budžets, lai šie līdzekļi kļūtu pieejami. Februāra katastrofas sekas bija jūtamas uzreiz, un plaši un smagi postījumi tika nodarīti gan publiskai, gan privātai infrastruktūrai, uzņēmējdarbībai un kultūraugiem. Tomēr, lai gan traģēdijas sekas, kas sagrāva šo reģionu, bija tik smagas, palīdzība no Eiropas uzreiz nebija pieejama. Šobrīd ir pagājuši desmit mēneši. Tā kā atbalstīju nepieciešamību pārveidot visu procedūru kopumā, lai tā nebūtu tik lēna, balsoju par fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot skartajiem reģioniem, un lūdzu, lai tā tiktu piešķirta pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernadette Vergnaud (S&D), rakstiski. (FR) Šodienas plenārsēdē pieņemtais budžeta grozījums par ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 35,6 miljonu apmērā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ir pozitīvs jaunums. Tā ir atbilde uz lūgumu pēc palīdzības, kas tika saņemta no Francijas valdības pēc vētras „Ksintija”, kura 2010. gada 27. un 28. februārī smagi skāra Francijas piekrasti, nogalinot 53 cilvēkus un ievainojot 80 Vandejas un Piejūras Šarantas departamentā. Šī procedūra nenoliedzami ir pārāk gara, un tā ir jāuzlabo, bet esmu gandarīta, ka šādā veidā tiek pausta Eiropas solidaritāte tās traģēdijas apstākļos, ko tajā cietušie ir pārdzīvojuši. Rakstiski lūdzu komisāru Hahn kungu atbalstīt Francijas valdības lūgumu, un viņš ir izpildījis solījumu, ko deva man martā sava pēdējā Larošelas apmeklējuma laikā. Palīdzība no šā fonda ir vairāk nekā nepieciešama; tā simbolizē visa mūsu kontinenta kopējās vērtības.

 
  
  

Ziņojums: László Surján (A7-0341/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas viedokli samazināt maksājumu apropriācijas budžeta pozīcijā „Enerģētikas jomas projekti ekonomikas atveseļošanas atbalstam — jūras vēja energotīklu sistēma Eiropā”, lai, izmantojot Solidaritātes fondu, atbalstītu tās valstis (Portugāli un Franciju), ko ir skārušas ievērojamas dabas katastrofas, kā arī ņemot vērā to, ka ar šo lēmumu tiek noteikti Solidaritātes fonda darbības pamatkritēriji, atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Mēs visi atceramies vētru „Ksintija”, kas nu jau gandrīz pirms gada sagrāva Vandejas piekrastes teritoriju. Kopš tā laika vietās, kur ūdens iznīcināja pilnīgi visu, bija jāveic atjaunošanas darbi. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir ideāli piemērots instruments vietējo centienu atbalstam. Balsojot par šo tekstu, piekritu atļaut izmantot EUR 35 635 750, kas ir rezervēti nevis privātpersonu ciesto zaudējumu kompensēšanai, bet infrastruktūras atjaunošanai. Solidaritātes fonds, kas tika izveidots pēc plūdiem, kuri 2002. gadā izcēlās Vācijā, Čehijas Republikā un Francijā, ir paredzēts palīdzības sniegšanai tiem Eiropas reģioniem, ko ir skārušas neparedzamas dabas katastrofas. Šajā tekstā ir paredzēta arī atbilstošas summas piešķiršana reģioniem, kurus skāra nesenie plūdi Portugālē.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Protams, atzinīgi vērtēju Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu atbalstu cietušajiem traģēdijā, kas skāra Madeiru pēc nepieredzēti spēcīgām lietavām. Atzinīgi vērtēju arī sava kolēģa deputāta Teixeira kunga efektīvos un ilgstošos centienus veicināt Eiropas iestāžu izpratni un radīt pamatu nepieciešamā atbalsta sniegšanai. Vēlos atkārtoti uzsvērt savu nelokāmu pārliecību, ka attiecīgās procedūras ir jāvienkāršo, lai turpmāk Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošana būtu ātrāk īstenojama. Novēlotas neatliekamās palīdzības saņemšanas gadījumā tiek iedragāta Savienības efektīvas rīcībspējas reputācija un apdraudēts Eiropas solidaritātes gars.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projekts ir tikai un vienīgi paredzēts, lai šo korekciju, kas pieņemta saistībā ar lēmumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, oficiāli iekļautu 2010. gada budžetā. Jau balsoju par līdztekus pieņemto ziņojuma projektu, kurā ierosināts apstiprināt Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Portugālei (plūdi Madeirā) un Francijai (vētra „Ksintija”), un, tās pašas atbildības sajūtas vadīts, balsoju arī par šo ziņojumu par budžeta grozījumu, kas no šā fonda maksimālā apjoma paredz atskaitīt EUR 31 255 790 Portugālei un EUR 66 891 540 Francijai — kopā EUR 66 891 540.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Neskatoties uz investīciju projektu nozīmi enerģētikas, un jo īpaši vēja enerģijas infrastruktūrā, balsoju par maksājumu apropriāciju samazinājumu 06 04 14 03. budžeta pozīcijā, lai varētu pārvietot līdzekļus uz maksājumu apropriācijām EUR 66 891 540 apmērā (13 06 01. pozīcija), kas nepieciešamas, lai izmantotā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu summa būtu pietiekama.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tā kā balsojam par šo budžeta grozījuma projektu, ar kuru tiek atļauta Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošana, tos piešķirot Madeiras un vētras „Ksintija” skarto Francijas reģionu iedzīvotājiem, ko mēs, protams, atbalstījām, ir jāuzsver daži nozīmīgi aspekti papildus tam, ka fonda izmantošana ir novēlota.

Komisija uzskata, ka ir izpildīti fonda izmantošanas atbilstības kritēriji, jo īpaši Madeiras gadījumā attiecībā uz zaudējumu apjoma sliekšņa lielumu. Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik piešķirtais Savienības atbalsts sedz tikai 2,89 % no kopējiem katastrofas izraisītiem zaudējumiem. Madeira ir attālākais reģions, un tādēļ tai jāsamierinās ar ierobežojumiem, kas no tā izriet. Tā arī cenšas īstenot konverģences mērķus (par spīti kaitējošām pārmaiņām šajā jomā kopš pēdējās paplašināšanās kārtas). Tāpēc ir jāņem vērā šie konkrētie parametri, palielinot atbalstu šim reģionam — vai nu no šā fonda, vai īstenojot citus pasākumus.

Tādēļ, apspriežot fonda noteikumus, ierosinājām apsvērt domu par finanšu atbalsta palielināšanu kohēzijas valstīm un konverģences reģioniem, iesaistot neatsveramu kohēzijas aspektu šajā jautājumā par atbalsta nodrošināšanu dabas katastrofu radīto postījumu novēršanai. Tādā veidā tiktu arī mazinātas atšķirības starp dažādiem dalībvalstu reģioniem Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Laikā, kad Eiropā arvien biežāk saskaramies ar dabas katastrofām, Eiropas Savienībai jāspēj nodrošināt piemērotu atbalstu tās dalībvalstīm situācijā, kad kādu no tām ir smagi skārusi šāda katastrofa. Tāpēc pēc vētras „Ksintija”, kas martā smagi skāra Piejūras Šarantas un Vandejas teritoriju, kā arī pēc plūdiem, kas februārī skāra Madeiras salu Portugālē, ir pašsaprotami, kādēļ man bija jāatbalsta Eiropas Solidaritātes fonda izmantošana, lai kompensētu šo katastrofu radītos zaudējumus. Manuprāt, šis balsojums demonstrē starp Eiropas valstīm pastāvošo solidaritāti, kā tam šajā jautājumā būtu jābūt arī daudzos citos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Sastopoties ar dabas katastrofu — un mēs arvien biežāk sastopamies ar šāda veida katastrofām —, Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts tām dalībvalstīm un reģioniem, kas cīnās ar ilgstošām šādu traģēdiju izraisītām sekām. Tieši šādam nolūkam tika izveidots Solidaritātes fonds.

Fonds sniedz iespēju piešķirt finansiālo atbalstu cietušajiem reģionos, kurus ir skārušas „lielas dabas katastrofas”, piemēram, Madeiras salā Portugālē, kuru iznīcināja plūdi, vai vētras „Ksintija” sagrautajos Francijas reģioni. Tā kā joprojām skaidri atceros šā gada plūdus Polijā un citās vietās Eiropā, piekrītu priekšlikumam piešķirt atbalstu cietušajām valstīm, solidarizējoties ar tūkstošiem pilsoņu šādu postošu kataklizmu skartos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, ar kuru tiek apstiprināts līdzekļu pārvietojums 66 miljonu eiro apmērā no jūras vēja tīklu energosistēmas projekta Eiropā, lai palīdzētu tiem, kas cietuši plūdos Portugālē un vētrā Francijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis budžeta grozījuma projekts ir pamatots, ņemot vērā Solidaritātes fonda izmantošanas mērķi — novērst nogruvumu un nopietnu plūdu radītās sekas Madeiras salā Portugālē un vētras „Ksintija” radītās sekas Francijā. Pēc tam, kad tika pārbaudīts, ka abos palīdzības pieteikumos ir ievēroti Regulā (EK) Nr. 2012/2002 noteiktie atbilstības kritēriji, Komisija ierosināja izmantot Solidaritātes fondu, piešķirot EUR 31 255 790 Portugālei (plūdi Madeirā) un EUR 35 635 750 Francijai (vētra „Ksintija”), kā rezultātā no maksimālā apjoma EUR 1 miljarda apmērā tiks atskaitīta saistību un maksājumu apropriāciju kopsumma EUR 66 891 540 apmērā. Tomēr vēlos uzsvērt kavēšanos, kas ir saistīta ar šāda atbalsta izmantošanu. Jāsamazina šīs procedūras birokrātijas slogs, un tai jākļūst vienkāršākai, lai turpmākās katastrofu situācijās būtu iespējams reaģēt laikus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Budžeta palielināšana finanšu un ekonomikas krīzes laikā būtībā ir jānoraida. Tomēr šajā gadījumā tā ir korekcija, kas paredzēta, lai kompensētu vētras „Ksintija” radītos zaudējumus Francijā un Portugālē. Savstarpējais atbalsts un palīdzība dabas katastrofu gadījumā ir patiesi aktīvas Eiropas solidaritātes zīme, un tādēļ tā ir jāveicina un jāatbalsta. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Saskaņā ar ziņojumu ir jānodrošina, lai Portugālei un Francijai piešķirtie naudas līdzekļi tiktu izmantoti infrastruktūras atjaunošanai abās valstīs, un tie ir jāizmanto kā „refinansēšanas instruments”. Tādēļ balsoju par to. Ir jāpalīdz katastrofu skartajiem iedzīvotājiem un jāuzlabo viņu dzīves apstākļi un šā reģiona ekonomiskā stabilitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Pilnīgi atbalstu ES Solidaritātes fonda izmantošanu dabas katastrofu seku novēršanai Francijā un Portugālē. Uzskatu Solidaritātes fondu par vienu no nozīmīgākajiem līdzekļiem Eiropas identitātes un kopienas gara veidošanai starp ES pilsoņiem. 2010. gadā Polija bija viena no valstīm, kas izmantoja Solidaritātes fonda priekšrocības, un tas radīja pozitīvu reakciju plašsaziņas līdzekļos. Vēlos uzsvērt nepieciešamību veicināt sabiedrības informētību par Solidaritātes fondu un tā izmantošanas ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka jānodrošina Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, paredzot Eiropas Savienības vispārējā budžetā 2010. finanšu gadam saistību un maksājumu apropriācijas EUR 66 891 540 apmērā, atbildot uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no:

– Portugāles par fonda izmantošanu zemes nogruvumu un plūdu izraisītās katastrofas seku novēršanai Madeiras salā un

– Francijas par fonda izmantošanu saistībā ar vētras „Ksintija” izraisīto katastrofu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Atzinīgi vērtēju šo budžeta grozījuma projektu, saskaņā ar kuru ir iespējams izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu EUR 66 891 540 piešķiršanai saistību un maksājumu apropriācijās, no kuriem EUR 31 255 790 tiek piešķirti, ievērojot Portugāles iesniegto lūgumu pēc palīdzības pēc ievērojamiem zaudējumiem pēc vētras, kas smagi skāra Madeiras autonomo reģionu 2010. gada februārī.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar Finanšu regulas 37. panta 1. punktu Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, „ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”. Ņemot vērā šo aspektu un runājot par ES Solidaritātes fonda izmantošanu, Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus, tos piešķirot Portugālei un Francijai, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 26. punktu. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Solidaritātes fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 1 miljards gadā. Fonda līdzekļu saņemšanas nosacījumi ir sīki izklāstīti nolīgumā, kā arī Padomes Regulā Nr. 2012/2002, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu. Ir svarīgi apzināties, ka fonda mērķis ir nevis kompensēt privātus zaudējumus, bet gan atjaunot infrastruktūru, un tas ir refinansēšanas instruments. Komisija 2010. gadā vēl pagaidām ir iesniegusi tikai vienu priekšlikumu izmantot Solidaritātes fonda līdzekļus — 2010. gada 24. septembra priekšlikums piešķirt EUR 13,02 miljonus pēc spēcīgiem plūdiem Īrijā 2009. gada novembrī (COM(2010)0534).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šā Eiropas Parlamenta dokumenta mērķis ir apstiprināt Padomes nostāju jautājumā par budžeta grozījuma projektu Nr. 9/2010, lai ieviestu budžetā nepieciešamos grozījumus Solidaritātes fonda izmantošanai. Madeirā un Francijā notikušās katastrofas Komisija uzskatīja attiecīgi par „lielu dabas katastrofu” un par „ārkārtēju katastrofu”, un abi šo valstu atbildīgo iestāžu iesniegtie palīdzības lūgumi tika pieņemti.

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, „ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”. Šajā gadījumā Komisija ierosināja izmantot Solidaritātes fondu, piešķirot EUR 31 255 790 Portugālei un EUR 35 635 750 Francijai — kopā EUR 66 891 540. Šodien Eiropas solidaritātes vārdā apstiprinām šādas budžeta līdzekļu summas pārgrupēšanu maksājumu apropriācijās no 06 04 14 03. budžeta pozīcijas „Enerģētikas jomas projekti ekonomikas atveseļošanas atbalstam – jūras vēja energotīklu sistēma Eiropā”, infrastruktūras remontam un katastrofu skarto reģionu atjaunošanai.

Atzinīgi novērtēju pieņemto pasākumu, lai gan diemžēl šā fonda izmantošanas procedūra ir pārāk lēna, ņemot vērā tās traģēdijas apmērus, kas sagrāva šo reģionu, no kura arī es pats nāku, — Madeiras autonomo reģionu.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0336/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski.(FR) Pamatojoties uz manas izcilās itāļu kolēģes Barbara Matera ziņojumu, balsoju par priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu EUR 2,2 miljonu apmērā atbalsta piešķiršanai Slovēnijai, kas saskaras ar atlaišanas gadījumiem „tekstilizstrādājumu galalietotāju nozarē”. Tas attiecas uz rūpniecības uzņēmumu „Mura European Fashion Design”, no kura tika atlaisti 2554 darbinieki. Man šķiet neparasti, ka 583 jeb 22,8 % no visiem atlaistiem darba ņēmējiem ir bijušas ilglaicīgas veselības problēmas vai invaliditāte. Neesmu drošs, vai tas atbilst EGF kritērijiem. Jāņem vērā, ka 1114 no 2554 atlaistajiem darbiniekiem „nav pabeigta pamatskolas izglītība”. Ir pamatoti apšaubīt darbā pieņemto personu izglītības līmeni un viņu piemērotību, ņemot vērā pašreizējos rūpniecības standartus. Apšaubu to Slovēnijas Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrijas ierēdņu neatkarību, kuriem jāuzņemas sertifikācijas iestāžu pienākums šo izdevumu pārraudzīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Tāpat kā iepriekšējā plenārsēdē iesniegtie priekšlikumi Matera kundzes rezolūcijas, kurās tiek atbalstīta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana sešos konkrētos gadījumos, ir pilnīgi pamatotas. No šā fonda tiks piešķirta palīdzība darba ņēmējiem, kuri cietuši no postošajām globalizācijas sekām Slovēnijā, Vācijā, Polijā un Spānijā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka šā fonda izmantošana ir izrādījusies efektīva, jo tā sniedz konkrētus rezultātus un risina konkrētas un precīzi identificējamas vajadzības. Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas loceklim balsot par šīm rezolūcijām ir tikai mans pienākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Slovēnija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražo gatavos apģērbus, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj skaidra un sīka informācija par šo lūgumu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus, kāpēc tas ir apstiprināts saskaņā ar Parlamenta iesniegtajiem lūgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Starptautiskās tirdzniecības strukturālu pārmaiņu apstākļos ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri īstenot palīdzības politiku tiem darba ņēmējiem, kurus ir skārušas šādas pārmaiņas, tomēr vienlaikus nodrošinot viņiem nepieciešamo prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Slovēnija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražoja tekstilizstrādājumus un apģērbus NUTS III reģionā Pomurjē, Slovēnijā, un tā kā 7 % no visiem darba ņēmējiem Pomurjes reģionā strādāja uzņēmumā „Mura” un ienākumu līmenis šajā reģionā jau tad nepārsniedza Slovēnijas vidējo rādītāju, kopumā balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Slovēnijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) To gadījumu skaits pēdējo mēnešu laikā, kad šis Parlaments atļāva izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), kas tika izveidots, lai nodrošinātu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, manuprāt, diezgan labi raksturo krīzes situāciju, kādā pašlaik ir Eiropa. EGF nav atbilde uz šo krīzi, bet tas var sniegt vērā ņemamu, nozīmīgu atbalstu tās pārvarēšanā. Šajā konkrētajā gadījumā atbalsts ir paredzēts, lai palīdzētu pārvarēt 2554 darbinieku atlaišanas sekas „Mura European Fashion Design” — Slovēnijas uzņēmumā, kas ražo gatavos apģērbus. Šo nozari ir īpaši smagi skārušas pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu sekas, un tā ir cietusi no lētu tekstilizstrādājumu importa.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas pilsoņu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos tiek piedāvāts šis plāns intervencei Slovēnijā saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražo gatavos apģērbus. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes dubultos savas pūles, lai īstenotu pasākumus, kas palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Katru mēnesi tiek iesniegti pieteikumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. Tā rezultātā pašlaik debatējam vēl par astoņiem pieteikumiem, kas saņemti no četrām dalībvalstīm: Slovēnijas, Vācijas, Polijas un Spānijas. Vēl vairāki simti uzņēmumu slēdz ražotnes dažādās nozarēs, sākot no automobiļu ražošanas, mazumtirdzniecības, līdz tekstilrūpniecības nozarei. Pavisam ir atlaisti 6500 darbinieki (precīzāk — 6592). Ja pieskaitām klāt tos, par kuriem šeit debatējām pirms mēneša, kopā ir gandrīz 10 000.

Atbalstot šo fonda izmantošanas gadījumu, vēlos atkārtoti uzsvērt, ka ir stingri jāizbeidz neoliberālā politika, kas rada šo Eiropas Savienības valstīs vērojamo ekonomikas un sociālo katastrofu. Paliatīvi pasākumi tik tiešām ir nepieciešami, bet jānovērš ir tieši katastrofas cēloņi.

Arvien steidzamāk ir jāīsteno priekšlikums, ko ierosinājām debašu laikā par 2011. gada budžetu — izstrādāt Eiropas nodarbinātības un ilgtspējīgas attīstības programmu, kam tiktu piešķirts 1 % no ES iekšzemes kopprodukta, papildinot to ar līdzekļiem no dalībvalstīm. Tā mērķis ir panākt īstu konverģenci, veicināt katras valsts potenciālu, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, investīcijas ražošanā un tādu darbavietu izveidi, kurās tiktu nodrošinātas visas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Slovēnijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu pēc palīdzības saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražo gatavos apģērbus, kopsummā par EUR 2 247 940, kas tiktu finansēti no EGF. Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Slovēnijas uzņēmumā „Mura European Fashion Design” atlaistajiem 2554 darbiniekiem. Ceru, ka palīdzība EUR 2,2 miljonu apmērā palīdzēs darba ņēmējiem un visam reģionam ātri atgūties no to strukturālo pārmaiņu sekām, kas tos ir skārušas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Atturējos, domājot par tiem „Mura Group” darbiniekiem Slovēnijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta kā lietderīgu pamatojumu, ka investīciju fondi, kas ir šīs grupas īpašnieki, un bankas, kas iegulda tajā investīcijas, gūst peļņu uz viņu rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir kļuvuši par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgi jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Slovēnijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kurš ražo gatavos apģērbus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es balsoju „PAR”, tāpat kā iepriekšējos gadījumos par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. Mums ir jāatbalsta cilvēki, kuri pazaudēja darbu, un jādod viņiem iespēja izmantot viņu potenciālu citās jomās. Man patiešām ir žēl, ka, neskatoties uz to, ka es personīgi vērsos pie Latvijas Republikas Ministru prezidenta, informējot viņu par iespēju izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus, Latvija tā arī nav izmantojusi šo iespēju, kaut gan 15 procenti Latvijas iedzīvotāju ir bezdarbnieki. Izskatās, ka ir nepieciešams sniegt signālu Eiropas Komisijas vadībai par Latvijas Republikas varas iestāžu bezdarbību. Vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau ir atstājuši savu Dzimteni. Šķiet, ka šo cilvēku liktenis nesatrauc Latvijas Republikas valdību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā Slovēnijas apģērbu ražošanas uzņēmumam „Mura European Fashion Design” laikposmā no 2009. gada 21. oktobra līdz 2010. gada 20. februārim bija jāatlaiž 2554 darbinieki. Tādēļ Slovēnija iesniedza pieteikumu par EUR 2 247 940 piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai varētu veikt pasākumus, lai atlaistie darbinieki varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Balsoju par šo ziņojumu, jo šāda finansējuma izmantošana ir pilnīgi pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Saskaņā ar Matera kundzes ziņojumu mums jāatbalsta Slovēnijas darba ņēmēji, kas tika atlaisti no darba globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, lai tie varētu no jauna iekļauties darba tirgū. Manuprāt, tā rīkoties ir pareizi, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Slovēnija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražo gatavos apģērbus, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Slovēnijas iesniegtais lūgums pēc palīdzības no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Mura European Fashion Design”, kas ražo gatavos apģērbus, laikposmā no 2009. gada 21. oktobra līdz 2010. gada 20. februārim atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Faktiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kurš tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem veiksmīgi no jauna pievienoties darba tirgum.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0337/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Vācija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen”, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka jānodrošina atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF nedrīkst aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārvietošanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Starptautiskās tirdzniecības strukturālu pārmaiņu apstākļos ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri īstenot palīdzības politiku tiem darba ņēmējiem, kurus ir skārušas šādas pārmaiņas, tomēr vienlaikus nodrošinot viņiem nepieciešamo prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Vācija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen”, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs, kopumā balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Vācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šodien apstiprinām priekšlikumu kopumu par atbalsta piešķiršanu Vācijai EUR 8 308 555 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai novērstu negatīvās sekas, ko radīja 1181 darbinieka atlaišana uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” AG, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs. Kā vienmēr esmu uzsvēris, lai gan šāda palīdzība ir ārkārtīgi nozīmīga, lai risinātu pašreizējos simptomus, tas nav galīgais risinājums problēmām, kuras skar rūpniecības nozari Eiropā un kuru cēlonis nav tikai ekonomikas krīze, ko pašlaik piedzīvojam, bet arī nepieciešamība Eiropai spēt pielāgoties mainīgā pasaulē, kas ir būtisks faktors konkurētspējas nodrošināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas pilsoņu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos tiek piedāvāts šis plāns intervencei Vācijā saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen”, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes dubultos savas pūles, lai īstenotu pasākumus, kas palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski.(DE) Šodien pieņemtā lēmuma rezultātā tie uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” AG darbinieki Bādenē-Virtembergā, kuriem draud atlaišana, saņems apmērām EUR 8 miljonus vērtu palīdzību no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem pēc iespējas ātrāk atrast jaunu darbu. Manuprāt, ir svarīgi, lai tie ātri saņemtu šos līdzekļus, nesastopoties ar būtiskiem birokrātiskas kavēšanās radītiem zaudējumiem. Palīdzība ir nepieciešama tūlīt, nevis pēc sešiem mēnešiem vai gada. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm arī jācenšas darīt daudz vairāk, nekā tikai jānovērš globalizācijas negatīvās sekas. Globalizācija ir process, kura attīstību mēs varam kontrolēt un kura mums ir jākontrolē.

 
  
MPphoto
 
 

  Wolf Klinz (ALDE), rakstiski.(DE) Atturējos šajā balsojumā ne tikai tādēļ, ka Vācijas Brīvo demokrātu partija ir skeptiski noskaņota pret Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, bet arī mana kā „Heidelberger Druckmaschinen” AG akcionāra iespējamā interešu konflikta dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Vācijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodienas balsojums bija par palīdzības lūgumu saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” AG, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs, sasniedzot kopsummu EUR 8 308 555 apmērā, ko finansē EGF. Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai nodrošinātu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas. 1181 darbinieka atlaišanas gadījumi uzņēmuma „Druckmaschinen” AG četrās ražotnēs Bādenē-Virtembergā (iespiediekārtu ražošanas nozare) ietilpst tieši šajā kategorijā, un tādēļ atbalstu EUR 8 308 555 izmantošanu, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Atturējos, domājot par tiem „Heidelberger Druckmaschinen Group” darbiniekiem Vācijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta šādu pamatojumu, kā rezultātā šī uzņēmumu grupa, kas ir līdere pasaulē iespiediekārtu ražošanas nozarē, ir spiesta pārcelt ražošanu, lai palielinātu peļņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir kļuvuši par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgi jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Vācijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” AG, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Ekonomikas krīzes sekas vēl ir jūtamas visā Eiropā. Arī Vācijā daži uzņēmumi joprojām cīnās par izdzīvošanu un ir spiesti atlaist ievērojamu skaitu darbinieku. Laikposmā no 2010. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 26. maijam iespiediekārtu ražošanas uzņēmumam „Druckmaschinen” AG, kas ir izvietots Heidelbergā, krīzes rezultātā bija jāatlaiž 1181 darbinieks. Tādēļ Vācijas Federatīvā Republika ir iesniegusi pieteikumu palīdzības piešķiršanai EUR 8 308 555 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Balsoju par šo ziņojumu, jo pieteikums ir saskaņā ar visiem noteiktajiem kritērijiem šo līdzekļu piešķiršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Atbalstu fonda izmantošanu saistībā ar šo pieteikumu, jo šis pasākums var sniegt papildu atbalstu darbiniekiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un palīdzēt viņiem atkārtoti iekļauties darba tirgū. Tādēļ balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Vācija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen”, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Vācijas iesniegtais lūgums pēc palīdzības no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen”, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs laikposmā no 2010. gada 26. janvāra līdz 26. maijam atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Faktiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kurš tiešā pasaules finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem veiksmīgi no jauna pievienoties darba tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Atskaitot uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” pieteikumu, bez iebildumiem balsoju par visiem pieteikumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, par kuriem šodien tika balsots, jo īpaši par tiešā atbalsta piešķiršanu tiem darba ņēmējiem, kuri globalizācijas rezultātā, ne savas vainas dēļ, ir zaudējuši darbu. Tomēr atturējos balsojumā saistībā ar iepriekšminētā uzņēmuma „Heidelberger Druckmaschinen” pieteikumu. Šajā gadījumā man ir pavisam noteikti iebildumi. Kā zināms, „Heidelberger Druckmaschinen” ir Vācijas mehāniskās mašīnbūves nozares pērle. Uzņēmums vairākus gadus guva izcilu peļņu.

Jāatzīst, ka tam sekoja divi vai trīs finansiālu grūtību pilni gadi. „Heidelberger Druckmaschinen” reakcija bija tipiska lielam uzņēmumam — tas samazināja personāla skaitu reģionā, kur algas bija lielas, jeb, citiem vārdiem sakot, Vācijā, vienlaikus ieguldot un palielinot personāla skaitu Ķīnā, kur algas bija mazas. Ja šāda procesa ietvaros tiek iesniegts pieteikums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, tas ir negatīvs piemērs tam, kā starptautiskie uzņēmumi izmanto sociāli nozīmīgu un atbildīgu Eiropas Savienības līdzekli, lai izvairītos no sociālās atbildības.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0359/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski.(FR) Pamatojoties uz manas itāļu kolēģes Barbara Matera ziņojumu, balsoju par priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu EUR 0,6 miljonu apmērā atbalsta piešķiršanai Polijai, kas saskaras ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē. Divos autorūpniecības nozares uzņēmumos ir atlaisti pieci simti deviņdesmit darbinieki. Atbalstu to, ka šo atbalstu pārvalda un kontrolē struktūras, kas ir atbildīgas par Eiropas Sociālo fondu (ESF) Polijā, tādējādi ierobežojot izmaksas tikai EUR 2000 apmērā. Tāpat kā Matera kundze, arī es atzinīgi novērtēju to, ka Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, nevis neizlietotos Eiropas Sociālā fonda līdzekļus. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka, lai šajā gadījumā izmantotu EGF līdzekļus, maksājumu apropriācijas ir samazinātas budžeta izdevumu kategorijā, kas ir paredzēta MVU un jauninājumu atbalstam. Mums ir jāpauž nožēla par Komisijas trūkumiem konkurētspējas un jauninājumu veicināšanas programmu īstenošanā, jo īpaši ekonomikas krīzes apstākļos, kuros, iespējams, ievērojami palielināsies nepieciešamība pēc palīdzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Atbalstu arī Komisijas priekšlikumu saistībā ar EGF izmantošanu, proti, izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Ņemot vērā pasaules tirdzniecības strukturālās pārmaiņas, ir būtiski, lai Eiropas ekonomika varētu ātri izmantot tos instrumentus, kas ir paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs pārmaiņas, un nodrošināt viņiem jaunu prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī tas, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē, balsoju par šo rezolūciju jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Polijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pašreiz esošās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī nemitīgo pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu radīto darba tirgus svārstību rezultātā daudzi ir kļuvuši par bezdarba upuriem — daudzos gadījumos ilglaicīgi. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai risinātu tādus gadījumus kā šis. Šis konkrētais gadījums paredz līdzekļu izmantošanu vairāk nekā EUR 600 000 apmērā, tos piešķirot Polijai, un ir saistīts ar 613 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos autorūpniecības nozarē laikposmā no 2009. gada 1. marta līdz 2009. gada 30. novembrim. Tā kā Komisija ir izvērtējusi šo pieteikumu un uzskata, ka tas ir atbilstošs un saskaņā ar noteiktajām prasībām, un ierosina apstiprināt šo lūgumu pēc palīdzības, balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas pilsoņu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos tiek piedāvāts šis plāns intervencei Polijā saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes dubultos savas pūles, lai īstenotu pasākumus, kas palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Polijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Lūgums pēc palīdzības bija saistīts ar 1104 darbinieku atlaišanu (tostarp 590, kam paredzēta palīdzība) divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē, sasniedzot kopsummu EUR 633 077 apjomā, ko finansē EGF. Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Komisija ir ierosinājusi piešķirt EUR 633 077 no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai palīdzētu 1104 atlaistiem darbiniekiem divos uzņēmumos Polijā, kas ir iesaistīti automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Atturējos, domājot par tiem autorūpniecības nozares darbiniekiem Polijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta šādu pamatojumu, kas liek tādiem uzņēmumiem kā „SEWS” un „Leoni Atokabel” bezkaunīgi pārcelt ražošanu, lai palielinātu peļņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir kļuvuši par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgi jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Polijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Lai varētu novērst bezdarba līmeņa būtisku pieaugumu, kas radies finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, ES dalībvalstīm ir nepieciešami līdzekļi, lai varētu ātri īstenot efektīvus politiskus pasākumus. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds šim mērķim katru gadu piedāvā EUR 500 miljardus. Ja noteiktā laika posmā vienā vai vairākos uzņēmumos tiek atlaisti vairāk nekā 500 darbinieki, drīkst iesniegt pieteikumu par šā fonda izmantošanu. Balsoju par šo ziņojumu, jo palīdzības piešķiršana EUR 633 077 apmērā saistībā ar 1104 darbinieku atlaišanu Polijā uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas nozarē, ir pilnīgi pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir paredzēta mērķtiecīgu pasākumu veikšana, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus ir negatīvi skārusi ekonomikas krīze un tās sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Polijas iesniegtais lūgums pēc palīdzības no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas vojevodistē, atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Faktiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kas tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijā vienā vai divos blakus esošos NUTS II līmeņa reģionos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem veiksmīgi no jauna pievienoties darba tirgum.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0358/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Balsoju par atbalsta piešķiršanu Aragonai. Šā autonomā apgabala teritorijas iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (112 iedzīvotāji uz 1 km2); tās ekonomikas pamatā tradicionāli bijusi graudaugu kultūru audzēšana un aitkopība; tās mazumtirdzniecības nozarē ir atlaisti 1154 darbinieki 593 uzņēmumos deviņu mēnešu laikā; 56 % visā tās pakalpojumu nozarē nodarbināto 2010. gada februārī bija bezdarbnieki, no kuriem 73 % bija sievietes; 73,9 % atlaisto darbinieku bija veikala un tirgus pārdevēji; 14,4 % strādāja nekvalificētu darbu. Diemžēl pasākumu īstenošana tika sākta pārāk vēlu — 11 mēnešus pēc pirmajiem atlaišanas gadījumiem.

Būtu lietderīgi analizēt to atlaišanas gadījumā paredzēto īslaicīgo un ārkārtas palīdzības pasākumu rezultātus, kas tiks īstenoti, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Tomēr arī turpmāk skaidri jānosaka, ka ar šiem pasākumiem nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai koplīgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbība un pievienotā vērtība jānosaka attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu, 2007.–2013. daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Ņemot vērā pasaules tirdzniecības strukturālās pārmaiņas, ir būtiski, lai Eiropas ekonomika varētu ātri izmantot tos instrumentus, kas ir paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs pārmaiņas, un nodrošināt viņiem jaunu prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā, kopumā balsoju par šo ziņojumu jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, piešķirot tos Spānijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pašlaik esošās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī nemitīgo pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu radīto darba tirgus svārstību rezultātā daudzi ir kļuvuši par bezdarba upuriem — daudzos gadījumos ilglaicīgi. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai risinātu tādus gadījumus kā šis. Šis konkrētais gadījums paredz līdzekļu izmantošanu vairāk nekā EUR 1,5 miljonu apmērā, piešķirot tos Spānijai, un ir saistīts ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos mazumtirdzniecības nozarē laikposmā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 28. februārim. Tā kā Komisija ir izvērtējusi šo pieteikumu un uzskata, ka tas ir atbilstošs un saskaņā ar noteiktajām prasībām, un ierosina apstiprināt šo lūgumu pēc palīdzības, balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas pilsoņu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos tiek piedāvāts šis plāns intervencei Spānijā saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes dubultos savas pūles, lai īstenotu pasākumus, kas palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, piešķirot tos Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodien izskatītais lūgums pēc palīdzības bija saistīts ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē, sasniedzot kopsummu EUR 1 560 000 apmērā, ko finansē EGF. Beidzot vēlos uzsvērt EGF nozīmi, jo tas ir izrādījies noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šis pieteikums, ko ir iesniegusi Spānija par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, piešķirot EUR 1 560 000 lielu palīdzību 1154 atlaistajiem darbiniekiem 593 dažādos mazumtirdzniecības uzņēmumos deviņu mēnešu periodā, atklāj ekonomikas lejupslīdes apmērus visā pasaulē. Es atbalstīju šo lūgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir kļuvuši par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgi jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Spānijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Spānijā ir atlaisti 1154 darbinieki 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas NUTS II reģionā Aragonā. Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ir būtiski samazinājies apgrozījums mazumtirdzniecības nozarē. Šai situācijai ir nopietnas sekas, jo īpaši Aragonas reģionā, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šim reģionam, kurā pirms krīzes bija vērojama neliela emigrācijas apjoma palielināšanās, draud jauns emigrācijas vilnis. Balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāveic neatliekami pasākumi, lai novērstu pieaugošo bezdarba apjomu, jo īpaši mazajos reģionos ar vāju ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Tā kā šis jautājums ir saistīts ar papildu atbalsta piešķiršanu darba ņēmējiem, kas tika atlaisti globālās finanšu un ekonomikas krīzes seku rezultātā, lai nodrošinātu viņiem papildu līdzekļus, kas palīdzētu no jauna iekļauties darba tirgū, balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Spānijas iesniegtais lūgums pēc palīdzības no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā, atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Faktiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kas tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijā vienā vai divos blakus esošos NUTS II līmeņa reģionos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem veiksmīgi no jauna pievienoties darba tirgum.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0357/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Balsoju par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda Valensijai, jo pasaules tirdzniecības strukturālu pārmaiņu un finansiālās krīzes rezultātā laikposmā no 2009. gada 13. aprīļa līdz 2010. gada 12. janvārim neparedzēti bija jāatlaiž 544 darbinieki 143 tekstilrūpniecības uzņēmumos Valensijā, izraisot nopietnas sekas vietējā līmenī. No šiem atlaistajiem darba ņēmējiem 61,7 % ir vīrieši, 22 % ir vecāki par 55 gadiem, tikai 79,9 % darba ņēmēju ir pamatizglītība, un četri darba ņēmēji ir personas ar invaliditāti.

Manuprāt, arodmācības, ko tie apgūs 14 mēnešu ilgā apmaksātā nepilna laika darbā, uzlabos viņu profesionālo kvalifikāciju, lai tie varētu iekļūt darba tirgū. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā diemžēl šie pasākumi tika piemēroti pārāk vēlu — gadu un divus mēnešus pēc pirmajiem atlaišanas gadījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj skaidra un sīka informācija par šo lūgumu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus, kāpēc tas ir apstiprināts saskaņā ar Parlamenta izteiktajiem lūgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, ko piešķir darba ņēmējiem, kuri ir atlaisti ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Ņemot vērā pasaules tirdzniecības strukturālās pārmaiņas, ir būtiski, lai Eiropas ekonomika varētu ātri izmantot tos instrumentus, kas ir paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs pārmaiņas, un nodrošināt viņiem jaunu prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, kopumā balsoju par šo ziņojumu jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pašreiz pastāvošās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī nemitīgo pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu radīto darba tirgus svārstību rezultātā daudzi ir kļuvuši par bezdarba upuriem — daudzos gadījumos ilglaicīgi. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai risinātu tādus gadījumus kā šis. Šis konkrētais gadījums paredz līdzekļu izmantošanu vairāk nekā EUR 2 miljonu apmērā, tos piešķirot Spānijai, un ir saistīts ar 544 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos tekstilrūpniecības nozarē laikposmā no 2009. gada 13. aprīļa līdz 2010. gada 12. janvārim. Tā kā Komisija ir izvērtējusi šo pieteikumu un uzskata, ka tas ir atbilstošs un saskaņā ar noteiktajām prasībām, un ierosina apstiprināt šo lūgumu pēc palīdzības, balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas pilsoņu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus attīstot jaunu, kvalificētu darbaspēku uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos tiek piedāvāts šis plāns intervencei Spānijā saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes dubultos savas pūles, lai īstenotu pasākumus, kas palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodien izskatītais lūgums pēc palīdzības bija saistīts ar 544 darbinieku atlaišanu (tostarp 350, kam paredzēta palīdzība) 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē, sasniedzot kopsummu EUR 2 059 466 apmērā, ko finansē EGF. Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Tekstilrūpniecības nozarē pašlaik ir sarežģīts periods visā Eiropā. Komisija ierosina izmantot EUR 1 422 850, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar 528 darbinieku atlaišanu 33 šīs nozares uzņēmumos Spānijā. Tādēļ balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiska palīdzība bezdarbniekiem un globalizācijas ietekmē veiktas uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kas ir kļuvuši par uzņēmumu darbības pārcelšanas upuriem, un tas ir būtiski svarīgi jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Spānijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Laikposmā no 2009. gada 13. aprīļa līdz 2010. gada 12. janvārim Spānijā tika atlaisti 544 darbinieki 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē. Lai nodrošinātu palīdzību 350 no šiem darba ņēmējiem, Spānija ir iesniegusi pieteikumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu EUR 2 059 466 apmērā. Balsoju par šo ziņojumu, jo pieteikums ir saskaņā ar visiem noteiktajiem kritērijiem šā fonda izmantošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Tā kā to mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars, kas galvenokārt ir specializējušies mēbeļu, apavu, tekstilizstrādājumu, keramikas izstrādājumu un rotaļlietu ražošanā, Valensijas apgabalā ir ļoti augsts un tā kā pakalpojumu nozare rada 60 % no kopējā nodarbinātības apjoma šajā reģionā, lielais atlaišanas gadījumu skaits pēdējo divu gadu laikā ir radījis īpaši negatīvas sekas šajā nozarē. To ietekme vietējā līmenī ir lielā mērā jūtama. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai mēs stiprinātu un turpinātu sniegt atbalstu tekstilrūpniecības nozarei. Tādēļ balsoju par šo pieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi novērtēju Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Spānijas iesniegtais lūgums pēc palīdzības no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) ir saistīts ar 544 darbinieku atlaišanu (tostarp 350 atbilst palīdzības saņemšanas kritērijiem) 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu šis pieteikums atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Faktiski saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi tika paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kas tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijā vienā vai divos blakus esošos NUTS II līmeņa reģionos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem veiksmīgi no jauna pievienoties darba tirgum.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0356/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Balsoju par šo iniciatīvu, lai 330 darba ņēmēji no 528 cilvēkiem, kas tika atlaisti deviņu mēnešu laikā 66 uzņēmumos Valensijas apgabalā dabīgā akmens apstrādes nozarē, varētu saņemt papildu atbalstu, lai tiem tiktu radīta iespēja no jauna iekļauties darba tirgū. No atlaistajiem darbiniekiem 62 % ir vecāki par 45 gadiem, trīs ir personas ar invaliditāti, 51 % nav ieguvuši nekādu profesionālo izglītību, un 34,4 % ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Šis apgabals jau ir saņēmis cita veida atbalstu, ko piešķir tiem, kas ražošanas nozarē zaudē darbu. Tādēļ steidzami ir jāīsteno citi pasākumi. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana var būt tikai daļa no šiem pasākumiem. Beidzot vēlreiz vēlos paust nožēlu par to, ka Spānijas valdība šos pasākumus piemēroja pārāk vēlu — gadu un trīs mēnešus pēc atlaišanas gadījumiem—, lai gan šādus pasākumus ir paredzēts īstenot nekavējoties un steidzami.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 300 darbinieku atlaišanu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu, 2007.–2013. daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Starptautiskās tirdzniecības strukturālu pārmaiņu apstākļos ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri īstenot palīdzības politiku tiem darba ņēmējiem, kurus ir skārušas šādas pārmaiņas, tomēr vienlaikus nodrošinot viņiem nepieciešamo prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Ņemot to vērā, finansiālā atbalsta nodrošināšanā katrs gadījums jāizskata atsevišķi. Jāuzsver arī tas, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 300 darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši darbu 66 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, kopumā balsoju par šo ziņojumu jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šodien apstiprinām atbalsta pasākumu kopuma izmantošanu EUR 1 422 850 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, piešķirot tos Spānijai — valstij, kuru ir negatīvi skārušas pasaules ekonomikas krīzes izraisītās sekas, jo īpaši tā ir pieredzējusi bezdarba līmeņa celšanos virs Eiropas vidējā rādītāja. Šajā konkrētajā gadījumā atbalsta piešķiršana ir saistīta ar 528 darbinieku atlaišanu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē. Ceru, ka Spānijas tautsaimniecība spēs adekvāti reaģēt uz šo krīzi, jo šā atbalsta izmantošana ir tikai daļa no šiem reaģēšanas pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas indivīdu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus nodrošinot jaunus resursus uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos ir izstrādāts šis plāns intervencei Spānijā — plāns, kas tiek īstenots attiecībā uz 66 uzņēmumiem, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes apvienos pūles tādu pasākumu īstenošanai, kas paredzēti, lai palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodienas balsojums bija saistīts ar 528 darbinieku atlaišanu (tostarp 300, kam paredzēta palīdzība no šā fonda) 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē, sasniedzot kopsummu EUR 1 422 850 apmērā, ko finansē EGF.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šis pieteikums ir saistīts ar EGF līdzekļu izmantošanu, no kuriem piešķirtā kopsumma Spānijai sasniedz EUR 1 422 850. Tas ir saistīts ar 528 darbinieku atlaišanu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas, proti, „Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana”, nozarē deviņu mēnešu laikā no 2009. gada 31. marta līdz 30. decembrim. Komisija pieteikumu izskatīja, izvērtējot saistību starp darbinieku skaita samazināšanu un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos jeb finanšu krīzi, darbinieku skaita samazināšanas neparedzamību, atlaisto darbinieku konkrēto skaitu un atbilstību iepriekš minētās regulas 2. panta a) apakšpunkta kritērijiem, paskaidrojumus par minētās darbinieku skaita samazināšanas neparedzamību, apzinot uzņēmumus, kuri atlaiž darbiniekus, un pašus darbiniekus, kam paredzēta palīdzība, kā arī attiecīgo teritoriju, tās varas iestādes un ieinteresētās personas, darbinieku skaita samazināšanas ietekmi uz nodarbinātību vietējā, reģionālā un valsts mērogā, saskaņotu finansējamo individualizēto pakalpojumu kopumu, tostarp tā savienojamību ar struktūrfondu finansētām darbībām, termiņus, kādos sāka vai plānoja sākt individualizēto pakalpojumu sniegšanu atlaistajiem darba ņēmējiem, procedūras apspriedēm ar sociālajiem partneriem, pārvaldības un kontroles sistēmas. Izvērtējot pieteikumu, Komisija konstatēja, ka tas ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un tādēļ es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Atturējos, domājot par tiem tādu uzņēmumu darbiniekiem kā „Levantina” Spānijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta šādu pamatojumu, kā rezultātā uzņēmumiem „Charterhouse” un „Impla Funds” bija iespējams palielināt savu kapitālu uz „Levantina” darbinieku rēķina Valensijas apgabalā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un tādas uzņēmumu pārcelšanas upuriem, kas tiek veikta globalizācijas kontekstā. Arvien vairāk uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu priekšrocības dažādās valstīs, konkrēti Ķīnā un Indijā, radot negatīvas sekas valstīm, kas respektē darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis mērķis ir nozīmīgs jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF līdzekļus jau ir iepriekš izmantojušas citas ES dalībvalstis, tādēļ tagad mums ir jāpiešķir šis atbalsts Spānijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 300 darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši darbu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljonus gadā. Tā kā laikposmā no 2009. gada 31. marta līdz 30. decembrim Spānijā tika atlaisti 528 darbinieki 66 uzņēmumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana EUR 1 422 850 apmērā nekādā ziņā nav pārsteigums. Balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīga Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana ir ārkārtīgi apsveicama.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Atbalstu šo pieteikumu, kura mērķis ir mazināt liela skaita atlaišanas gadījumu negatīvās sekas šajā nozarē un palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas tika atlaisti no darba globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, lai tie varētu no jauna iekļauties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 300 darbinieku atlaišanu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta paziņojumus, ka ir jānosaka atbilstoši budžeta mehānismi līdzekļu pārvietojumiem, ņemot vērā, ka EGF tika izveidots kā īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Spānijas iesniegtais pieteikums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu saistībā ar 300 no 528 atlaistajiem darbiniekiem 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā, atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi ir paplašināta EGF piemērošanas joma, lai tas varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kas tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijā vienā vai divos blakus esošos NUTS II līmeņa reģionos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju un ceru, ka EGF līdzekļu izmantošana ļaus šiem darba ņēmējiem no jauna veiksmīgi iekļauties darba tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0351/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Krīzes rezultātā reģistrētu jauno automašīnu skaits sarucis par 28 %. Nodarbinātības līmenis Terres de l’Ebre (Katalonijas autonomais apgabals) pakalpojumu nozarē ir 60 %. Uzņēmuma „Lear Automotive” slēgšanas rezultātā bezdarbs šajā apgabalā pieauga par 4 %, kura līmenis 2009. gadā bija 22,7 %.

Šā atbalsta mērķis ir nodrošināt personalizēto pakalpojumu kopumu, kas ir līdzīgi citiem tajā pašā nozarē īstenotajiem atbalsta pasākumiem gadījumā, kurš bija saistīts ar 1429 darba ņēmējiem no 2330 atlaistiem darbiniekiem. Šis gadījums ir saistīts ar 508 darba ņēmējiem no 515 atlaistiem darbiniekiem, kas reģistrēti četru mēnešu laikā 2010. gadā uzņēmuma „Lear Automotive” slēgšanas rezultātā. Balsoju par šo priekšlikumu, lai tā īstenošanas rezultātā atlaistie darbinieki varētu atgriezties darba tirgū un ātrāk samazinātos bezdarba līmenis.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S. L. Sociedad Unipersonal, kas darbojas autorūpniecības nozarē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj skaidra un sīka informācija par šo lūgumu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus, kāpēc tas ir apstiprināts saskaņā ar Parlamenta iesniegtajiem lūgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Ņemot vērā pasaules tirdzniecības strukturālās pārmaiņas, ir būtiski, lai Eiropas ekonomika varētu ātri izmantot tos instrumentus, kas ir paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs pārmaiņas, un nodrošināt viņiem jaunu prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Tādēļ finansiālā palīdzība ir jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi. Jāuzsver arī, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Lear Automotive” (EEDS), kas darbojas autorūpniecības nozarē, kopumā balsoju par šo ziņojumu jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šodien šeit mums ir jāpieņem vēl viens palīdzības pasākumu kopums, kas saistīts ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu EUR 382 000 apmērā, tos piešķirot autorūpniecības nozares atbalstam Spānijā. Šajā konkrētajā gadījumā palīdzība attiecas uz 515 darbavietām, kas tika zaudētas uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S.L. Sociedad Unipersonal, kurš darbojas autorūpniecības nozarē Katalonijā. Pirms šīs krīzes autorūpniecības nozare Spānijā bija galvenais preču eksporta avots. Tomēr šādu preču pieprasījuma samazināšanās Eiropas Savienībā krīzes rezultātā draud vēl vairāk palielināt darbavietu zaudēšanas gadījumu skaitu ne tikai Spānijā, bet visā Eiropas Savienībā, un tādēļ ir svarīgi izmantot EGF līdzekļus, lai varētu efektīvi palīdzēt tik nozīmīgai Eiropas tautsaimniecības nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas indivīdu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus nodrošinot jaunus resursus uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos ir izstrādāts šis plāns intervencei Spānijā — plāns, kas palīdzēs 508 darba ņēmējiem, kas ir zaudējuši darbu uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S.L. Sociedad Unipersonal, kurš darbojas autorūpniecības nozarē. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes apvienos pūles tādu pasākumu īstenošanai, kas paredzēti, lai palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

Šodien pieņemtais ziņojums ir saistīts ar pieteikumu par palīdzības piešķiršanu saistībā ar 515 atlaistiem darbiniekiem (tostarp 508, kam paredzēta palīdzība no šā fonda) uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, kas darbojas autorūpniecības nozarē Katalonijā, un šī palīdzība tiek finansēta no EGF un sasniedz kopsummā EUR 382 200. Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ekonomikas lejupslīdes rezultātā autorūpniecības nozarē uzņēmumā „Lear Automotive” tika atlaisti 515 darbinieki. Atbalstu priekšlikumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus EUR 382 200 apmērā, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Atturējos, domājot par tiem „Lear Automotive” darbiniekiem Spānijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta tādu pamatojumu, kā rezultātā šis ASV daudznacionālais uzņēmums un tā galvenais akcionārs „Pezna Investment Management”, un Kalifornijas skolotāju pensiju fonds varēja pārcelt ražošanu, ne mazākā mērā neņemot vērā to intereses, kas vairoja viņu bagātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un tādas uzņēmumu pārcelšanas upuriem, kas tiek veikta globalizācijas kontekstā. Arvien lielāks skaits uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības dažādās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, bieži vien par sliktu valstīm, kurās tiek respektētas darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis mērķis ir nozīmīgs jaunu darbavietu pieejamības veicināšanai. EGF iepriekš ir izmantojušas citas ES dalībvalstis, un tas ir jāizmanto arī tagad, lai sniegtu atbalstu Spānijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S.L. Sociedad Unipersonal, kas darbojas autorūpniecības nozarē Katalonijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Lai varētu iesniegt pieteikumu līdzekļu saņemšanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda un lai šis pieteikums tiktu arī apstiprināts, ir jāievēro atbilstība skaidri noteiktiem kritērijiem. Tas ir paredzēts to darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, nosakot pasākumus, kas nodrošinās, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Fonds šādiem gadījumiem katru gadu piedāvā EUR 500 miljardus Tomēr uzņēmumā jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem — kā tas ir Spānijas uzņēmumā „Lear Automotive”, kurš atbilst visiem kritērijiem, lai Spānija varētu pieteikties šo līdzekļu saņemšanai. Balsoju par šo ziņojumu, jo tieši šādiem mērķiem ir paredzēti Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Spānija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S.L. Sociedad Unipersonal, kas darbojas autorūpniecības nozarē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot maksājumu apropriācijām alternatīvu avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta paziņojumus, ka ir jānosaka atbilstoši budžeta mehānismi līdzekļu pārvietojumiem, ņemot vērā, ka EGF tika izveidots kā īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Spānijas iesniegtais pieteikums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „Lear Automotive (EEDS) Spain”, S.L. Sociedad Unipersonal, kas darbojas autorūpniecības nozarē, atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi ir paplašināta EGF piemērošanas joma, lai varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kurš tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, un ceru, ka EGF līdzekļu izmantošana ļaus šiem darba ņēmējiem no jauna veiksmīgi iekļauties darba tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0352/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 189 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań” un četros piegādes uzņēmumos, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī tam, ka jānodrošina atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF nedrīkst aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstam, kas tiek piešķirts ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā atlaistajiem darba ņēmējiem, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Starptautiskās tirdzniecības strukturālo pārmaiņu apstākļos ir svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu ātri īstenot palīdzības politiku tiem darba ņēmējiem, kurus ir skārušas šādas pārmaiņas, tomēr vienlaikus nodrošinot viņiem nepieciešamo prasmju apgūšanu, lai tie varētu no jauna ātri iekļauties darba tirgū. Ņemot to vērā, finansiālā atbalsta nodrošināšanā katrs gadījums jāizskata atsevišķi. Jāuzsver arī tas, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, kuru īstenošana ietilpst pašu uzņēmumu atbildībā, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 189 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań”, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem un elektrostacijas, un četros piegādes uzņēmumos, kopumā balsoju par šo ziņojumu jeb, citiem vārdiem sakot, — par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Polijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Esam šodien šeit, lai apstiprinātu palīdzības pasākumu kopumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu EUR 114 250 apmērā, tos piešķirot Polijai, lai tā varētu pārvarēt negatīvās sekas 658 darbavietu zaudēšanas rezultātā četrās uzņēmuma „H. Cegielski-Poznań” ražotnēs, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem, un četros piegādes uzņēmumos Poznaņā un tās reģionā. Kā vienmēr esmu atgādinājis, lai gan šāda palīdzība ir ļoti nozīmīga, lai risinātu pašreizējos simptomus, tas nav galīgais risinājums problēmām, kuras skar rūpniecības nozari Eiropā un kuru cēlonis nav saistīts tikai ar ekonomikas krīzi, ar ko pašlaik saskaramies, bet arī ar nepieciešamību Eiropai spēt pielāgoties mainīgā pasaulē, kurā būtiska nozīme ir konkurētspējai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas īpaši ir skārusi nodarbinātības sfēru, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu pareiza izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas indivīdu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus nodrošinot jaunus resursus uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tieši šādos apstākļos ir izstrādāts šis plāns intervencei Polijā, kas ir saistīts ar 189 atlaistajiem darbiniekiem uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań”, kurš ražo dīzeļdzinējus kuģiem, un četros tā piegādes uzņēmumos. Tādēļ ceru, ka Eiropas iestādes apvienos pūles tādu pasākumu īstenošanai, kas paredzēti, lai palielinātu un uzlabotu tik nozīmīga resursa kā EGF izlietojuma rādītājus, kuri pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamiem EUR 500 miljoniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Globālā ekonomikas krīze ir izraisījusi lielas strukturālas pārmaiņas daudzos uzņēmumos, kā rezultātā liels skaits darbinieku zaudē darbu. Apspriežamais priekšlikums ir saistīts ar palīdzības piešķiršanu lielai darba ņēmēju grupai, kas ir tikuši atlaisti no darba Lielpolijas vojevodistē Polijā. Otrs priekšlikums par finansiālās palīdzības piešķiršanu, par kur šodien balsojam, ir saistīts ar vēl vairākiem simtiem atlaišanas gadījumu tajā pašā reģionā. Tā rezultātā ir vērojamas lielas novirzes vietējā tirgū šajā Polijas reģionā. Esmu gandarīts, ka Eiropas Komisija ir apstiprinājusi, ka pieteikums atbilst obligātajiem finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Tā rezultātā atlaistie darba ņēmēji varēs vai nu atgriezties vecajās darbavietās, vai atrast jaunu darbu, un uzņēmumu īpašnieki izmantos šo atbalstu globālās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai un savu pozīciju saglabāšanai tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, tos piešķirot Polijai. EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī — saskaņā ar 2009. gadā veiktajiem grozījumiem — saistībā ar ekonomikas krīzi, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums attiecās uz palīdzības pieteikumu saistībā ar 658 darbinieku atlaišanu (tostarp 189, kam paredzēta palīdzība) uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań” un četros piegādes uzņēmumos, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem Poznaņā un Poznaņas rajonā (povjatā), EUR 114 250 apmērā, ko finansē EGF.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka šodienas ziņojumu apstiprināšana apliecina EGF nozīmīgumu, kas ir noderīgs un efektīvs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par pieteikumu saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, lai palīdzētu 658 atlaistajiem darbiniekiem uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań” un četriem piegādes uzņēmumiem, kas Poznaņā un tās apriņķī ražo dīzeļdzinējus kuģiem. Komisija ierosināja izmantot fonda līdzekļus EUR 114 250 apmērā, un es šo priekšlikumu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Atturējos, domājot par tiem autorūpniecības nozares darbiniekiem Polijā, kas ir upurēti globalizācijas vārdā. Situācijā, kādā viņi ir ierauti neoliberālās politikas rezultātā, ko aizstāv Eiropas Savienība, varētu balsot pret, ņemot vērā, cik nožēlojama ir šī summa, kas viņiem tiek izsniegta. Tomēr arī tas mazumiņš, kas tiek piešķirts, var būt viņiem par atbalstu. Bet tāpēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģiskais pamats nekļūst mazāk nepieņemams. Tas atbalsta tādu pamatojumu, kā rezultātā tiek privatizēti tādi valsts uzņēmumi kā „Ciegielski-Poznań”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir tās daļa. Šis atbalsts ir būtiski svarīga palīdzība bezdarbniekiem un tādas uzņēmumu pārcelšanas upuriem, kas tiek veikta globalizācijas kontekstā. Arvien lielāks skaits uzņēmumu pārceļ savu darbību, izmantojot zemāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības dažādās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, bieži vien par sliktu valstīm, kurās tiek respektētas darba ņēmēju tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas ir uzņēmumu darbības pārcelšanas upuri, un šis mērķis ir nozīmīgs jaunu darbavietu pieejamības veicināšanā. EGF iepriekš ir izmantojušas arī citas ES dalībvalstis, tādēļ tagad mums šis fonds jāizmanto atbalsta piešķiršanai Polijai, kas ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 189 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań”, kurš ražo dīzeļdzinējus kuģiem, un četros piegādes uzņēmumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Lai valstis, kurās ir tikuši atlaisti darbinieki globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, varētu sniegt praktisku palīdzību šiem darba ņēmējiem, ES ir izveidojusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. Līdzekļi, kas tiek izmantoti no šā fonda, ir paredzēti, lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū. Balsoju par šo ziņojumu, jo Polijai ir jāatbalsta 658 darba ņēmēji, kas tika atlaisti uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā Polija ir vērsusies pēc palīdzības saistībā ar 189 darbinieku atlaišanu uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań” un četros piegādes uzņēmumos, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Piekrītu arī tam, ka:

– atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) jānodrošina, lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF neaizstāj pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu;

– EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu.

Atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot maksājumu apropriācijām alternatīvu avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta paziņojumus, ka ir jānosaka atbilstoši budžeta mehānismi līdzekļu pārvietojumiem, ņemot vērā, ka EGF tika izveidots kā īpašs un atsevišķs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Polijas iesniegtais pieteikums par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar 189 no 658 darbinieku atlaišanas gadījumiem uzņēmumā „H. Cegielski-Poznań”, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem, un četros piegādes uzņēmumos laikposmā no 2009. gada 1. septembra līdz 2010. gada 1. janvārim atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, īslaicīgi ir paplašināta EGF piemērošanas joma, lai varētu iejaukties tādos gadījumos kā šis, kurš tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā izraisa „vismaz piecsimt atlaišanas gadījumus četru mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ieskaitot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos”. Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, un ceru, ka EGF līdzekļu izmantošana ļaus šiem darba ņēmējiem no jauna veiksmīgi iekļauties darba tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0336/2010), (A7-0337/2010), (A7-0359/2010), (A7-0358/2010), (A7-0357/2010), (A7-0356/2010), (A7-0351/2010), (A7-0352/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo tekstu, Eiropas Parlaments lūdz attiecīgajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu. Ar to tiek atgādināts par iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbavietu skaita samazināšanas dēļ. Ar to tiek arī uzsvērta nozīme, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū. Visbeidzot ar to tiek akcentēts, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna iekļauties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, un atkārtoti uzsvērts arī, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus.

 
  
  

Ziņojums: Claude Moraes (A7-0347/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Diemžēl šis priekšlikums, kurš tika izstrādāts 2003. gadā un kura mērķis ir nodrošināt bēgļiem pastāvīgā iedzīvotāja statusu pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās, intervences periodā nav ticis īstenots. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada aprīlī iesniegtos grozījumus, kas citu pasākumu starpā paredzēja piecu gadu uzturēšanās aprēķināšanu, pirms iesniegts pieteikums pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kā arī nespēju Padomē pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar šo jauno priekšlikumu tiks radītas tiešas priekšrocības visām starptautiski aizsargātām personām, kuras likumīgi uzturējušās ES teritorijā vairāk nekā piecus gadus, bet kuras vēl nav saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek atbalstīta priekšlikuma piemērošana gan bēgļiem, kas šo statusu ieguvuši saskaņā ar Ženēvas Konvenciju, gan personām, kurām piemēro alternatīvu aizsardzību. Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments ir atbalstījis Eiropas Komisijas priekšlikumu un ņēmis vērā apņemšanos aizsargāt starptautiski aizsargātu personu intereses. Vēlos pievērst uzmanību tam, ka pašlaik tādu trešo valstu pilsoņu stāvoklis, kas ir starptautiski aizsargātas personas, ir mulsinošs vai neskaidrs, jo nav saskaņoti nosacījumi šāda statusa piešķiršanai. Ievērojot Komisijas priekšlikumu, šāda statusa piešķiršanas nosacījumi un procedūra Eiropas Savienībā kļūs vienkāršāka un skaidrāka. Turklāt šī jaunā direktīva nodrošinās, ka starptautiski aizsargātas personas, kas kļuvušas par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, varētu apmesties uz dzīvi citā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem ir piešķirts šis statuss.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šī iniciatīva ir iesniegta pēc 2007. gada priekšlikuma direktīvai par pastāvīgā iedzīvotāja statusa paplašināšanu, iekļaujot bēgļus un personas, kam piemēro alternatīvo aizsardzību, par kuru Padomē netika panākts vienprātīgs lēmums, kas bija jāpieņem līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim. Tās mērķis ir nodrošināt starptautiski aizsargātām personām, kas likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī piecus gadus, juridisko noteiktību attiecībā uz to pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalstī un tiesībām, kas pielīdzināmas ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām.

Panāktais kompromiss ir ārkārtīgi nozīmīgs ne tikai tādēļ, ka tas ļauj bēgļiem ES teritorijā iegūt augsta līmeņa aizsardzību un juridisko noteiktību, bet arī tādēļ, ka beidzot ir atcelta diskriminējošā attieksme pret visu to valstu pilsoņiem, kas nav ES dalībvalstis.

Tas ir arī nozīmīgs politisks signāls, jo šīs sešu likumprojektu virknes pirmās iniciatīvas pieņemšana nav tikai pirmais solis, bet liecina arī par konstruktīvu pieeju šo trīs iestāžu virzībā uz Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi līdz 2012. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par šīs direktīvas pieņemšanu. Ar šo priekšlikumu direktīvai groza citu 2003. gada direktīvu, lai arī starptautiski aizsargātām personām (jo īpaši bēgļiem) piešķirtu tiesības uz atbilstību pastāvīgā iedzīvotāja atļaujas saņemšanai ES teritorijā, ja attiecīgā persona jau likumīgi ir dzīvojusi ES teritorijā vismaz piecus gadus. Pēc tam, kad tie šo atļauju būs saņēmuši, viņi varēs izmantot tiesības, kas līdzīgas pārējo pilsoņu tiesībām, un varēs, piemēram, pārvietoties un apmesties uz dzīvi jebkurā ES dalībvalstī (izņemot Apvienoto Karalisti, Dāniju un Īriju). Vēl vairāk — tiek arī noteikts, ka šīs starptautiski aizsargātās personas arī turpmāk var tikt izraidītas no ES, bet tomēr tikai saskaņā ar ļoti stingriem noteikumiem, paturot prātā repatriēšanas principu un galvenokārt Pamattiesību hartā nodrošinātās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir Padomes Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšana saistībā ar trešo valstu pilsoņu stāvokli, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji un starptautiski aizsargātas personas, kuras ir likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī piecus gadus. Ievērojot vienādu attieksmi pret starptautiski aizsargātām personām visās dalībvalstīs, ar šo pasākumu tiek izbeigta nevienlīdzība, kas līdz šim pastāvēja dalībvalstīs, un attiecīgajām personām tiek piešķirta iespēja dzīvot citā dalībvalstī, kas tām nav piešķīrusi starptautisko aizsardzību — kas tāds agrāk nebija iespējams. Šie pasākumi ir nozīmīgi tieši tādēļ, ka Eiropā radām kopējo brīvības un drošības telpu, izveidojot reģionu, kurā tiem, kam tiek piešķirta aizsardzība atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, būtu iespēja izmantot to pašu tiesību sniegtās priekšrocības arī dažādās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma bija jāpaiet laikam, kamēr starptautiski aizsargātās personas beidzot ieguva vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem trešo valstu pilsoņiem, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji. Patiešām nav neviena iemesla, lai pret tiem izturētos tik atšķirīgi vai lai pastāvētu tik liela nenoteiktība saistībā ar viņu statusu Savienības ietvaros. Tādēļ atbalstīju Claude Moraes ziņojumu, kurā cita starpā tiek nodrošināta iespēja vēl vairāk pastiprināt garantijas pret „repatriēšanu” un, neņemot vērā paustos iebildumus, panākts labvēlīgs uzturēšanās periods — pieci gadi. Vēl viens vērā ņemams fakts, kas jāvērtē atzinīgi, ir tas, ka šis ir vienīgais „patvēruma tiesību aktu kopuma” teksts, kas ir pilnīgi pieņemts Eiropas Savienības Padomes Beļģijas prezidentūras laikā, lai gan tās pilnvaru termiņa sākumā tika pausta liela apņēmība. Tādēļ mums arī turpmāk jāiegulda daudz darba, lai nodrošinātu, ka Kopējā Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā cita starpā būtu vienotas procedūras un uzņemšanas nosacījumi, beidzot Savienībā kļūtu par realitāti. Pašlaik izskatāmie jautājumi ir skaidri redzami — tikai uzlabojot un saskaņojot valstu patvēruma sistēmas, kas pašlaik ir ļoti atšķirīgas, varēsim izveidot kopēju sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par ziņojumu saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu Nr. 2003/109/EK, lai paplašinātu tās darbības jomu, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas. Balsoju „par”, jo, manuprāt, ir svarīgi garantēt bēgļiem tādas pašas tiesības kā pilsoņiem no trešām valstīm, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Ar šodienas balsojumu Eiropas Parlaments ir novērsis plaisu starp Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē pastāvīgo iedzīvotāju juridisko statusu, kāds netika piemērots bēgļiem un starptautiski aizsargātām personām. Pateicoties jaunajiem noteikumiem, šīs personas iegūs lielāku noteiktību par savu juridisko statusu Eiropas Savienībā un pret viņām netiks vērsta nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar trešo valstu pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo priekšlikumu, kura mērķis ir piešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu starptautiski aizsargātām personām, kas likumīgi uzturējušās ES teritorijā vairāk nekā piecus gadus. Tādējādi šīm personām tiek dota iespēja integrēties, un tas nozīmē — spēt sazināties vienā no mītnes dalībvalsts oficiālajām valodām un labāk apzināties savas tiesības un pienākumus, kā arī mītnes dalībvalsts pamatvērtības. Šajā nolūkā dalībvalstij būtu jānodrošina pastāvīgajiem iedzīvotājiem valodas mācības. Dalībvalstis būtu arī jārosina veidot mācību programmas par mītnes dalībvalsts tiesību pamataktiem un galvenajām vērtībām, un demokrātijas, cilvēktiesību un vienlīdzības principiem, kā arī par personas tiesībām un pienākumiem šajā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka tam būs pozitīvi rezultāti attiecībā uz visām starptautiski aizsargātām personām, kas likumīgi uzturējušās Eiropas Savienības teritorijā vairāk nekā piecus gadus, bet kurām pašlaik nav tiesību saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Esam pārliecināti, ka ir jānodrošina lielāka noteiktība saistībā ar viņu juridisko stāvokli Eiropas Savienībā, lai tiktu novērstas attieksmes atšķirības pret šīm personām salīdzinājumā ar citiem trešo valstu pilsoņiem. Esam norūpējušies, ka dažām dalībvalstīm, iespējams, būs jāuzņem neproporcionāli liels starptautiski aizsargāto personu skaits šo valstu īpašā ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā stāvokļa dēļ.

Tādēļ šķiet, ka vairāk nekā jebkad ir nepieciešami papildu pasākumi, lai novērstu jebkādas nevēlamas sekas, tostarp, piemēram, tādu pasākumu pieņemšana, kas atvieglotu šādu personu pārvietošanos un apmešanos uz dzīvi citā dalībvalstī, kas tām nav piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Tādēļ atbalstām visus iespējamos ierosinātos aizsardzības mehānismus pret repatriēšanu (tiesības veikt izraidīšanu ir tikai dalībvalstij, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību), cenšoties saglabāt ģimenes vienotību gadījumos, kad tas ir vēlams.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums tiek pieņemts ar mērķi paplašināt Padomes Direktīvas 2003/109/EK darbības jomu saistībā ar trešo valstu pilsoņu stāvokli, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji un starptautiski aizsargātas personas, kuras ir likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī vairāk nekā piecus gadus. No šā brīža būs iespējams piemērot vienlīdzīgu attieksmi pret starptautiski aizsargātām personām visās dalībvalstīs, un attiecīgajām personām tiek piešķirta iespēja dzīvot citā dalībvalstī, kas tām nav piešķīrusi starptautisko aizsardzību — kas tāds agrāk nebija iespējams. Šie nozīmīgie pasākumi ir tieši saistīti ar mērķi Eiropā radīt kopēju brīvības un drošības telpu, izveidojot reģionu, kurā tiem, kam tiek piešķirta aizsardzība atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, būtu iespēja izmantot to pašu tiesību sniegtās priekšrocības arī dažādās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Starptautiskās tiesības un morālie principi dod Eiropas Savienībai iespēju paātrināt juridiskā statusa piešķiršanu cilvēkiem, kuru dzīve viņu Dzimtenē, ārpus Eiropas Savienības robežām, nav iespējama. Katram cilvēkam ir tiesības uz humānu attieksmi. Taču bēgļu statusam ir nepieciešams sniegt definējumu, ņemot vērā visus apstākļus un nepieļaujot šajā jautājumā nekādas spekulācijas ne finanšu, ne migrācijas politikas jomās. Diemžēl Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamentā bieži tiek pieņemti kā patiesi līdz galam nepārbaudīti fakti. Dažreiz dažu tiesību aizstāvju un atsevišķu personu nepatiesie izteikumi tiek pieņemti kā patiesība. Ir svarīgi nepieļaut populismu. Savādāk uz Eiropu bēgļu statusā var pārvietoties veselas tautas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana, tās nosacījumi un likumīgās uzturēšanās periods, pēc kura bēgļiem ir jāpiešķir pastāvīgā iedzīvotāja atļauja, ir jautājums, kas jāizlemj attiecīgajām dalībvalstīm, un to nedrīkst diktēt Eiropas Savienība. Problēmas rada arī fakts, ka šis priekšlikums tika pieņemts ar divu gadu novēlošanos un pārstrādātā veidā, jo, pareizi interpretējot bieži citēto Ženēvas konvenciju, tiktu pieņemta tikai neliela daļa no visiem saņemtajiem patvēruma meklētāju pieteikumiem. Problēmas un jautājumus rada arī fakts, ka pēc piecu gadu likumīgas uzturēšanās starptautiski aizsargātām personām tiks piešķirtas tiesības, kas pielīdzināmas ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām, jo īpaši tajās ES dalībvalstīs, kurās ir ieviesta stingra sociālā sistēma, un tas radīs neparedzamas izmaksas.

Darbības jomas paplašināšanas rezultātā, iekļaujot bēgļus un starptautiski aizsargātas personas, var tikai palielināties valsts izdevumu slogs. Mums īpaši vienmēr ir jāņem vērā pastāvošais vilinājums bēgļiem, proti, fakts, ka aizsardzības un finansiālās drošības nodrošināšanai paredzētie pasākumi ir stimuls daudzu ekonomisko migranti nelegālai ieceļošanai Eiropā, aizbildinoties ar to, ka tie lūdz patvērumu, lai izvairītos no antihumāniem un dzīvību apdraudošiem apstākļiem. Vienlīdz apšaubāma ir ideja par patvēruma lūguma izskatīšanas procedūras ilgumu, aprēķinot uzturēšanās periodu, lai iegūtu tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Šo iemeslu dēļ balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Pēc piecu gadu uzturēšanās kādā dalībvalstī bēgļiem jāpiešķir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas pēc tam ir jāpiemēro visā ES teritorijā. Tā kā patvēruma sistēmām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga stingrības pakāpe, labi informēts bēglis sākumā apmestos uz dzīvi tajā dalībvalstī, kurā ir bēgļiem vislabvēlīgākais patvēruma meklēšanas likums ar vislielākajiem trūkumiem. Pēc pieciem gadiem tas var atstāt uzturēšanās vietu un pārcelties uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti pēc savas izvēles. Tā rezultāts ir sekundārā migrācija no valstīm, kurās ir zems dzīves līmenis, uz dalībvalstīm ar dāsnu sociālo sistēmu. Šīs personas vispirms dalībvalsti izvēlēsies pēc patvēruma meklētāju likuma nosacījumu stingrības, bet vēlāk pēc sociālo pakalpojumu apjoma. Tā rezultātā, protams, vislielākais apgrūtinājums tiks radīts tādām valstīm kā Austrija, Vācija un Nīderlande. Šajā ziņojumā izmantotā pieeja nekādā gadījumā nav saprātīgs risinājums ar patvēruma meklētājiem saistītām problēmām ES un atbilstošas integrācijas politikas īstenošanai. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāpaplašina Direktīvas 2003/109/EK darbības joma, lai nodrošinātu pastāvīgā iedzīvotāja statusu personām, kuras aizsargā starptautiskie tiesību akti un kuras ir likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī piecus gadus.

Īpaši jāuzsver, ka politika, kas tiks īstenota šā priekšlikuma rezultātā, būs iekļaujoša politika. Pastāvīgā iedzīvotāja statuss paredz iespējas šo personu integrācijai, jo īpaši īstenojot valodu mācības, kas dalībvalstīm jānodrošina pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Tādēļ arī atbalstu referenta priekšlikumu veicināt izglītojošu programmu izstrādāšanu dalībvalstīs par pamatvērtībām un uzturēšanās dalībvalsts tiesiskajiem principiem, kā arī par demokrātijas, cilvēktiesību un vienlīdzības principiem un par personas tiesībām un pienākumiem šajā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Vēlos pateikties Moraes kungam par izcili paveikto darbu un piekrītu viņa idejai, ka ir jāievēro konstruktīvas pieeja, ņemot vērā lielāko daļu Komisijas iesniegto grozījumu, kā arī daudzos tehniskos grozījumus, par kuriem sarunu ietvaros par šo instrumentu ir panākta vienošanās Padomē. Ziņojuma projektā ir atspoguļota vēlme ņemt vērā dažas no problēmām, ar kurām sastopas dalībvalstis, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā, kā arī apņemšanos aizsargāt starptautiski aizsargāto personu intereses pirms un pēc pastāvīgā iedzīvotāja atļaujas saņemšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, pastāvīgā iedzīvotāja statusa paplašināšana, iekļaujot starptautiski aizsargātas personas, kuras ir likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī piecus gadus, ir diezgan viegli pamatojama, jo tādā veidā tiek garantēta vienlīdzīga attieksme pret visiem trešo valstu pilsoņiem un veicināta Eiropas Savienības ekonomikas un sociālā kohēzija.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – 2001. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu direktīvai par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. Saskaņā ar šo priekšlikumu sākotnēji tika paredzēts, ka bēgļi varētu saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās dalībvalstī. Sarunu gaitā dalībvalstis tomēr izlēma izslēgt bēgļus no minētās direktīvas darbības jomas. Tādēļ Padomes un Komisijas Kopīgajā paziņojumā, ko pieņēma Tieslietu un iekšlietu padomes 2003. gada 8. maija sanāksmē, tika iekļauta vienošanās par to, ka Komisija iesniegs priekšlikumu direktīvai par pastāvīgā iedzīvotāja statusa attiecināšanu uz bēgļiem un personām, kam piemēro alternatīvo aizsardzību.

Šo priekšlikumu Komisija iesniedza 2007. gada jūnijā, izmantojot to pašu juridisko pamatu, kas izmantots tiesību aktā, kuru ar šo priekšlikumu paredzēts grozīt, proti, EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 63. panta 4. punktu. Priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt starptautiski aizsargātām personām, kas likumīgi uzturējušās vienā dalībvalstī piecus gadus, juridisko noteiktību attiecībā uz to pastāvīgo dzīvesvietu dalībvalstī un tiesībām, kas pielīdzināmas ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām.

 
  
  

Ziņojums: Nathalie Griesbeck (A7-0345/010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju par šo rezolūciju, kurā tiek atzinīgi vērtēta nolīguma noslēgšana ar Gruziju par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem. Šis nolīgums liecina par ES un Gruzijas nepārprotamo vēlmi tuvināties, kuru pēdējos gados apliecinājuši vairāki svarīgi politiski pasākumi, sākot ar ES un Gruzijas pastiprināto divpusējo sadarbību un beidzot ar Gruzijas iestāšanos Eiropas Padomē un pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo esmu stingri pārliecināta, ka nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem veicinās iedzīvotāju personīgos kontaktus, kas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums sakaru attīstībai ekonomikā, sociālajā un humanitārajā jomā, kā arī kultūrā, zinātnē un citās jomās.

Es uzskatu, ka vīzu atvieglojumi Gruzijas iedzīvotājiem iezīmēs svarīgu posmu to ceļā uz Eiropas integrāciju. Atvieglotam vīzu režīmam ir liela ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas stiprina savstarpējos kontaktus un palīdz īstenot ideju par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no Eiropas pamattiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo Eiropas Parlamenta ieteikumu par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem Gruzijas pilsoņiem, jo Eiropas Savienības paplašināšanās deva tai izdevību izveidot jaunu pamatu sadarbībai ar austrumu un dienvidu kaimiņiem. Nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem īpaši atvieglos iedzīvotāju personīgos kontaktus, kas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums sakaru attīstībai ekonomikā, humanitārajā jomā, kultūrā, zinātnē un citās jomās. Turklāt atvieglotam vīzu režīmam ir liela ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas stiprina savstarpējos kontaktus un palīdz īstenot ideju par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no Eiropas pamattiesībām. Vīzu atvieglojumi Gruzijas iedzīvotājiem arī iezīmēs svarīgu posmu to ceļā uz Eiropas integrāciju. Es piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai par to, ka Savienības un Gruzijas noslēgtie nolīgumi, piemēram, par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem pirmām kārtām ir ļoti svarīgs pasākums un jauns pavērsiens Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībās. Turklāt šie nolīgumi ir būtiski arī no reģionālā aspekta un sekmēs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Laikā, kad Dienvidkaukāza reģions ir kļuvis ārkārtīgi nozīmīgs stratēģiskā, stabilitātes un drošības ziņā, Eiropas Savienība, kopš tā sāka paplašināšanos Austrumeiropas virzienā, ir paātrinājusi savu robežu atvēršanu šā reģiona valstīm. Tagad Eiropai pret Dienvidkaukāza reģiona valstīm ir pienākumi. Eiropas apņēmība ir saprotama, jo īpaši ņemot vērā šo valstu nelielo attālumu no ES austrumu robežas. Papildus šo valstu ekonomiskajam un komerciālajam potenciālam ES un Gruzijas nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem šīs valsts pilsoņiem sekmē arī demokrātijas attīstību Gruzijā. Ir svarīgi, lai ES izplatītu labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību pilnīgas ievērošanas principus. To sekmēs arī abi nesen ar Gruziju parakstītie nolīgumi. Viens nolīgums attiecas uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, bet otrs — uz vīzu izsniegšanas atvieglojumiem.

Gruzijas pilsoņiem līdz šim piemērotās obligātās prasības par vīzu atcelšana ir svarīgs posms ceļā uz to tuvināšanu Eiropai. Atvieglotam vīzu režīmam ir īpaši liela ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas palielina savstarpējos kontaktus un palīdz īstenot ideju par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no Eiropas pamattiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības rīcības pamatā ir jābūt labas pārvaldības principiem un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanai. Attiecībās ar Dienvidkaukāza reģiona valstīm ES ir jābūt to sabiedrotajai, palīdzot panākt ekonomikas un komerciālo attīstību, drošību un stabilitāti, kā arī veicinot labklājību un konfliktu atrisināšanu. Nolīgums ar Gruziju par vīzu režīma atvieglošanu sekmēs plašāku ES kaimiņattiecību politiku, veicinot abu pušu sadarbību un apmaiņu ar cilvēkresursiem. Tādēļ es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šis nolīgums nenoliedzami ir nozīmīgs pavērsiens ES un Gruzijas attiecībās. Pēc ES un Gruzijas divpusējās sadarbības pastiprināšanas un Gruzijas pievienošanās Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai šis nolīgums ir nākamais solis ceļā uz lielāku tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu Gruzijā. Jācer, ka šis nolīgums pamudinās Gruziju īstenot vajadzīgās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums.

Tomēr nolīgumam vajadzētu atvieglot abu līgumslēdzēju valstu pilsoņu pārvietošanos un savstarpējo kontaktu veidošanu, jo tas ir būtisks priekšnosacījums sakaru attīstībai ekonomikas, humanitārajā, kultūras un citās jomās. Es arī ceru, ka Gruzijā tiks īstenotas vajadzīgās informēšanas kampaņas, lai informētu Gruzijas sabiedrību gan par vīzu režīma atvieglojumu stāšanos spēkā, gan jaunajām iespējām, ko iedzīvotāji varēs izmantot.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Nupat ir pieņemti divi nozīmīgi nolīgumi par Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībām — par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem. Šie nolīgumi ir pirmais posms Eiropas Savienības un Gruzijas attiecību nostiprināšanā. Tādējādi ES vēlas mudināt Gruziju īstenot vajadzīgās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums. Šie nolīgumi ir noderīgi arī no reģionālā aspekta. Tie sekmēs ES centienus uzlabot sadarbību arī ar citām Dienvidkaukāza reģiona valstīm, piemēram, Armēniju un Azerbaidžānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Arvien ciešāku Gruzijas un Eiropas Savienības attiecību veidošana, par ko liecina nesenie notikumi, ir vērtējama atzinīgi. Nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz Gruzijas integrāciju Eiropā. Personu pārvietošanās brīvība ir viena no svarīgākajām tiesībām, ko ES nodrošina saviem pilsoņiem, tādēļ mana attieksme pret ES un Gruzijas sadarbību ir labvēlīga. Ja abas puses būs pietiekami apņēmīgas, nelegālās imigrācijas apkarošanai un pamudinājumiem īstenot reformas tādās jomās kā drošība, pilsoniskā brīvība un tiesiskums varētu būt ļoti labi rezultāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. (LV) Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka Eiropas Savienības pienākums ir sniegt palīdzīgu roku tām tautām, kuras jūtas un vēlas piederēt Rietumiem un pieņemt mūsu vērtības. Gruzijas tauta Rožu revolūcijā noraidīja stagnāciju, negodīgu valsts pārvaldi, pagātni un postkomunismu un izvēlējās attīstību, nākotni un Rietumu vērtības. Ar savu darbu šī valsts ir apliecinājusi, ka vēlas būt moderna starptautiskās sabiedrības partnere, kura nebaidās uzņemties atbildību. Gruzija īsā laikā ir sasniegusi daudz. Būtiski uzlabojusi valsts pārvaldi, piesaistījusi ievērojamas investīcijas un ievērojami samazinājusi korupciju. Es uzskatu, ka atvieglota vīzu saņemšana ir nepieciešams solis, lai pavērtu Gruzijas pilsoņiem jaunas iespējas studijām un uzņēmējiem — jaunus sadarbības kontaktus ar Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem. No tā ieguvēji būsim mēs visi, bet visvairāk — Gruzijas pilsoņi. Tieši tāpat kā mēs, eiropieši, lepojamies ar sasniegto, mūsu vēsturi un kultūras vērtībām, tā arī gruzīni lepojas ar savu valsti, tās dabas skaistumu un seno kultūru. Es ceru, ka atvieglotais vīzu režīms starp ES un Gruziju mudinās arī eiropiešus iepazīt Gruziju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par ES un Gruzijas nolīgumu par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem. ES un Dienvidkaukāza reģiona valstu, tostarp Gruzijas, attiecību padziļināšana nenoliedzami palīdzēs panākt uzlabojumus attiecībā uz tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu. Abi nesen ar Gruziju noslēgtie nolīgumi par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem būtiski veicinās šo mērķu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kā liecina nesenie notikumi, Gruzija ir ieguldījusi ievērības cienīgas pūles, lai padziļinātu attiecības ar Eiropas Savienību. Tādējādi šis nolīgums par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz Gruzijas integrāciju Eiropā. Personu pārvietošanās brīvība ir viena no svarīgākajām tiesībām, ko ES nodrošina saviem pilsoņiem, tādēļ šāda ES un Gruzijas sadarbība ir nozīmīga. Tomēr ir būtiski turpināt cīņu pret nelegālo imigrāciju, kā arī turpināt mudināt Gruziju īstenot reformas tās drošības, pilsoniskās brīvības un tiesiskuma jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Dienvidkaukāza reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski nozīmīgs. Eiropas Savienības un Dienvidkaukāza reģiona valstu, tostarp Gruzijas, attiecību nostiprināšana palīdzēs uzlabot tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu. Šis nolīgums ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības un Gruzijas attiecībās, un, ņemot vērā Gruzijas vēlmi tuvināties Eiropai, tas ir liels iedrošinājums. Turklāt nolīgums ir noderīgs arī no reģionālā aspekta un sekmēs Savienības centienus stiprināt sadarbību ar citām šā reģiona valstīm.

Gruzijai tas ir arī solis uz priekšu un iedrošinājums turpināt sadarbību ar tās kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību. Turklāt šāds nolīgums pamudinās Gruziju īstenot vajadzīgās reformas pilsoniskās brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, piemēram, apkarojot nelegālo imigrāciju, nostiprinot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es atturējos balsojumā, jo esmu labi informēts par stāvokli Gruzijā un par Gruzijas prezidenta apņemšanos ar šī nolīguma parakstīšanu paaugstināt savu prestižu. Es uzskatu Saakašvili kungu par kara noziedznieku. Viņa režīms ir vainīgs tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju nāvē. Es to pats esmu redzējis 2008. gada augustā Chinvali pilsētā. Jebkura koķetēšana ar noziedznieku iedvesmo viņu nākamajām noziedzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Nolīgums ar Gruziju radīs fiktīvu patvēruma meklētāju vilni. Tādēļ vispirms ir jākliedē mūsu bažas, kas saistītas ar drošības jautājumiem. Kā liecina gūtā pieredze saistībā ar Balkānu reģionu, iespēja ceļot bez vīzas tiek izmantota ne tikai ceļojumiem uz ES, bet arī ievērojami palielina izdevīgāko patvēruma noteikumu meklētāju skaitu. Jābaidās, ka tas pats notiks arī, piemērojot vīzu izsniegšanas atvieglojumus Gruzijas pilsoņiem. Vispārīgi runājot, mums nevajadzētu pārsteidzīgi atvieglot vīzu izsniegšanu pilsoņiem, kuri nav no ES dalībvalstīm. Vispirms ir iespējami rūpīgi jāpārbauda, vai ar attiecīgiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem par fiktīviem patvēruma meklētājiem un ekonomiskajiem migrantiem ir iespējams novērst sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.

Pirms tam ir jāatrisina arī problēmas saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu II. Visbeidzot bezvīzu režīmu nedrīkst izmantot patvēruma meklētāji vai noziedznieki. Minētie priekšnosacījumi nav izpildīti, tādēļ es nekādā veidā neatbalstu bezvīzu zonas paplašināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Saskaņā ar ziņojumā teikto, vīzu režīma ar Gruziju atcelšana būtu pamudinājums Gruzijā īstenot vajadzīgās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums. Šī loģika, nemaz nepieminot vīzu režīma atcelšanas radītās sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, ir jāpavērš pretējā virzienā — kamēr visas vajadzīgās reformas nebūs īstenotas, sarunas par vīzām nenotiks. Galu galā runa ir par ES pilsoņu drošību, viņi ir jāpasargā no „vīzu tūristiem” un organizētās noziedzības. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ja mēs vēlamies veidot stabilu, vispārēju un efektīvu ārlietu politiku, ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas Savienības un Dienvidkaukāza reģiona valstu, tostarp Gruzijas, attiecības. Noslēgtais nolīgums par vīzu ieguves procesa vienkāršošanu nenoliedzami sekmē šā mērķa īstenošanu.

Lēmuma projektā par nolīguma noslēgšanu ir ietverti ES vīzu izsniegšanas atvieglojumu standartelementi un paredzēti termiņi lēmumu pieņemšanai, saistītās izmaksas un atbrīvojumi, iesniedzamie dokumenti, kā arī kopīga deklarācija par sadarbību un ceļošanas dokumentiem. Es atbalstu to, ka priekšlikumā ir iekļauta ES deklarācija par atvieglojumiem ģimenes locekļiem, jo tā atbilst Gruzijas īpašajām prasībām un tās mērķis ir atvieglot pārvietošanos lielākam personu lokam, kam ģimenes locekļi ir Gruzijas pilsoņi, kuri likumīgi uzturas ES dalībvalstu teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Runājot par abu nesen ar Gruziju noslēgto nolīgumu īstenošanu, es pilnīgi atbalstu Griesbeck kundzes pārliecību par to, ka sabiedrība ir jāinformē par jauno situāciju un jāmudina izmantot tās radītās priekšrocības. Turklāt informācijai par vīzu politikas pārmaiņām ir pēc iespējas ātrāk jāparādās arī Eiropas iestāžu tīmekļa vietnēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šā nolīguma parakstīšanu, jo uzskatu, ka kopā ar nolīgumu par nelikumīgo iedzīvotāju atpakaļuzņemšanu tas ir ļoti nozīmīgs progress ES un Gruzijas attiecībās, signalizējot par būtisku posmu Gruzijas integrācijā Eiropā un vienlaikus mudinot šo valsti veicināt vajadzīgās reformas tādās jomās kā pilsoniskā brīvība, drošība un tiesiskums.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm 2004. gadā un vēlāk līdz 27 dalībvalstīm 2007. gadā deva tai izdevību izveidot jaunu pamatu sadarbībai ar austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm. Tādējādi Eiropas Savienība ir arī apņēmusies īstenot plašāku kaimiņattiecību politiku, kura aptver valstis līdz pat Dienvidkaukāza reģionam un kuras mērķis ir padziļināt attiecības ar ES pierobežas valstīm, veicinot to drošību, stabilitāti un attīstību, kā arī novēršot jaunas sašķelšanās Eiropas kontinentā. Eiropa arī apliecināja intereses pieaugumu par Dienvidkaukāza reģiona valstīm, un sadarbība ar šā reģiona valstīm tai pašlaik jāturpina, jauno robežu tuvumā nostiprinot drošību.

ES un Dienvidkaukāza reģiona valstu, tostarp Gruzijas, attiecību padziļināšana nenoliedzami palīdzēs panākt arī uzlabojumus attiecībā uz tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu. Šos mērķus īstenot visnotaļ palīdzēs divi nesen ar Gruziju noslēgtie nolīgumi — par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem.

 
  
  

Ziņojums: Iva Zanicchi (A7-0332/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu, lai varētu reaģēt uz dažādām lielām dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, kas pēdējo gadu laikā notikušas ārpus ES. Es izvēlējos balsot šādi, jo uzskatu, ka ir būtiski uzlabot to pasākumu efektivitāti, ko ES īsteno, reaģējot uz katastrofām, un ka rodas arvien lielāka vajadzība pēc plāna, kas būtu pasaules mēroga un integrētas ES reaģēšanas instruments. Haiti notikusī katastrofa apliecināja, ka ES ir jāīsteno būtiskas reformas attiecībā uz ātru un efektīvu reaģēšanu uz ārkārtas gadījumiem un katastrofām. Manuprāt, lai varētu reaģēt ātri un efektīvi, būs vajadzīga arī lielāka dažādo iesaistīto pušu politiskā griba. Lai padarītu ES reaģēšanu uz katastrofām saskaņotāku un koordinētāku, ir jāveic arī kompetences pārdale. Es uzskatu, ka ir svarīgi īstenot atsevišķus priekšlikumus, kuri iekļauti M. Barnier 2006. gada ziņojumā par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, jo lielu katastrofu skaita pieaugums ārpus Eiropas Savienības pēdējo gadu laikā nenoliedzami ir licis arvien biežāk skanēt aicinājumiem uzlabot to pasākumu efektivitāti, ko ES īsteno, reaģējot uz katastrofām. Viens no nozīmīgākajiem soļiem šādas saskaņotas reaģēšanas nodrošināšanai ir civilās aizsardzības un humānās palīdzības iekļaušana viena komisāra kompetences jomā, lai radītu iespējas labāk saskaņot un koordinēt ES reaģēšanu uz katastrofām. Tomēr ir jāizsaka nožēla par to, ka divus gadus pēc Komisijas 2008. gada paziņojuma publicēšanas daudzas rīcības plānā paredzētās darbības vēl nav īstenotas, bet ES reaģēšana uz pēdējā laika krīzēm ir atklājusi nepilnības pašreizējā sistēmā.

Pēdējā laikā gan bijuši vērojami centieni palielināt civilās aizsardzības un humānās palīdzības saskaņotību un koordinēšanu ES īstenotajos reaģēšanas pasākumos, taču virzība uz ES civilās aizsardzības spēku izveidi bija minimāla. Tādēļ, lai reaģēšanu ārkārtas gadījumos padarītu vēl efektīvāku un ātrāku, būs vajadzīga spēcīga politiskā griba.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es piekrītu, ka ES ir koordinēti, saskaņoti un kompetenti jāreaģē katastrofu gadījumā. Tādēļ, manuprāt, ir būtiski veidot pastāvīgi pieejamas ES civilās aizsardzības iespējas, kas darbotos neatkarīgi no militārajām struktūrām. Es uzskatu, ka ES civilās aizsardzības spēkiem ir jāoptimizē šobrīd pieejamie instrumenti gan organizējot mācības par atbalsta sniegšanu katastrofu gadījumos, gan krīžu vadību, lai izstrādātu sagatavošanas darbību iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Tā kā pasaulē arvien biežāk notiek nopietnas katastrofas, ko galvenokārt izraisa klimata pārmaiņas, es nobalsoju par manas itāliešu kolēģes Zanicchi kundzes nevainojamo ziņojumu, kurā iekļauts Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikums Padomei par ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu. Ir pienācis laiks uzlabot ES reaģēšanas uz katastrofām efektivitāti, koordinētību un redzamību. Vajadzība izveidot ātrās reaģēšanas iespējas jeb, kā ierosināja M. Barnier, „Eiropas civilās aizsardzības spēkus” kļūst arvien spiedīgāka. Valstu civilās aizsardzības spēku koordinēšana nenoliedzami šķiet noderīgs līdzeklis, ar ko palīdzēt dalībvalstij, kura nevar tikt galā ar lielu katastrofu savā teritorijā (ugunsgrēkiem, plūdiem, dabas katastrofu u. c.). Eiropas civilās aizsardzības spēki būtu arī ļoti noderīgs instruments, ko izmantot situācijās ārpus ES, piemēram, Haiti. Mēs 2011. gadā atzīmēsim Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, un šāds pasākums varētu ieinteresēt un satuvināt Eiropas pilsoņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu. Pasaulē arvien biežāk notiek katastrofas, kas prasa ievērojamus cilvēku upurus un rada būtisku kaitējumu ekonomikai un videi, turklāt palielinās šādu katastrofu biežums, mērogs, kā arī izplatība pasaules reģionos. Lai gan pēdējo gadu laikā ir paplašinātas ES iespējas saskaņoti reaģēt uz katastrofām, ir jāturpina centieni nodrošināt efektīvu, saskaņotu un koordinētu ES rīcību šajā jomā.

Ir jāizstrādā rīcības plāns, kurā ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai labāk koordinētu dažādos reaģēšanai uz katastrofām paredzētos instrumentus un novērtētu iespējamo ES un tās dalībvalstu reakciju. Lai efektīvāk koordinētu palīdzību ārpus ES, šajos pasākumos ir jāiesaista nesen izveidotais Eiropas Ārējās darbības dienests. Turklāt ir jānodrošina arī pietiekams vajadzīgo atbalsta pasākumu finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo gan dabas, gan cilvēka izraisītu lielu katastrofu skaita pieaugums ārpus Eiropas Savienības pēdējos gados ir licis arvien biežāk skanēt aicinājumiem reformēt tos pasākumus, ko ES īsteno, reaģējot uz katastrofām, un uzlabot to efektivitāti. Piemēram, kā viens no galvenajiem trūkumiem tiek akcentēts arī tas, ka ES darbībai, reaģējot uz katastrofām, trūkst redzamības. Tādēļ ir jāizstrādā skaidri nolīgumi un procedūras, kā nodrošināt divkāršu redzamību (gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan Eiropas Savienību) civilās aizsardzības resursiem, ko dalībvalstis izvietojušas, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Problēma pastāv arī saistībā ar ES darbības koordinēšanu, reaģējot uz katastrofām, tādēļ Eiropas Parlaments paredz, ka turpmāk Eiropas Ārējās darbības dienests izstrādās vienotu sistēmu reaģēšanai uz krīzēm, un tāpēc būs jāracionalizē pašreizējās krīzes platformas. Ir vajadzīgi arī tādi mehānismi, ar kuriem saskaņot Komisijas un Padomes rīcību, kā arī ES militāro resursu izmantošanu, reaģējot uz katastrofām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Ātras reaģēšanas aģentūra rīcībai ārkārtas gadījumos padarītu Eiropas Savienības intervences pasākumus dabas vai nejauši izraisītās katastrofās daudz saskaņotākus un efektīvākus. Nevar noliegt to, ka Eiropas Savienība ātri iesaistījās un reaģēja uz reālajām vajadzībām pēc postošās zemestrīces Haiti. Taču tikpat acīmredzams ir arī tas, ka mums jāmācās no reālajās situācijās gūtās pieredzes un ikreiz jāuzlabo mūsu īstenotie pasākumi. Pēc zemestrīces Haiti radās apjukums par to, kuram būtu jāuzņemas ES kopējās darbības koordinācijas vadība. Ir paredzēts, ka turpmāk EĀDD izstrādās vienotu sistēmu reaģēšanai uz krīzēm un tādēļ būs jāracionalizē pašreizējās krīzes platformas.

Ir skaidri jānosaka katras dalībvalsts pienākumi katastrofas gadījumā, veicot vajadzīgos loģistikas resursu sagatavošanas pasākumus, lai reaģēšanas iespējas varētu mobilizēt pēc iespējas ātrāk un atbilstīgi pēc iespējas augstākiem standartiem. Intervences pasākumi Haiti apliecināja, ka šādi pasākumi kļūst efektīvi, ja katra valsts specializējas konkrēta pasākuma sniegšanā, kā to izdarīja, piemēram, Francija, kura nodrošināja ūdens attīrīšanas iekārtu, un Itālija, kura uzņēmās atbildību par modernu medicīniskās palīdzības vienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es ceru, ka ar ieteikumu par ES ātrās reaģēšanas instrumenta izveidi izdosies izdarīt lielāku spiedienu, lai padarītu efektīvākas ES pašreizējās iespējas reaģēt uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām. Manuprāt, pašreizējais Kopienas civilās aizsardzības mehānisms ir svarīgs instruments, taču ar to nepietiek, lai nodrošinātu patiešām operatīvu, kā arī pēc iespējas efektīvāku civilās aizsardzības mehānisma darbību. Pašreizējā civilās aizsardzības mehānisma nepilnības bija acīmredzamas, piemēram, reaģējot uz šogad notikušo krīzi Haiti — no vienas puses, reakcija bija salīdzinoši elastīga un plaša, bet, no otras puses, tā nebija efektīva, koordinēta un redzama. Nebija arī skaidrības par to, kuram būtu jāuzņemas ES kopējās darbības koordinācijas vadība. Ņemot vērā šīs krīzes apjomus, ES palīdzības koordināciju galu galā nodrošināja augstā pārstāve C. Ashton ciešā sadarbībā ar komisāri K. Georgieva, kura atbild par humāno palīdzību, civilo aizsardzību un starptautisko sadarbību. Es uzskatu, ka ES operatīvās spējas reaģēt uz katastrofām var paplašināt, jo īpaši izveidojot pastāvīgi pieejamas civilās aizsardzības iespējas, kas darbotos neatkarīgi no militārajām struktūrām, kā arī nodrošinot līdzekļus, pētniecību un rūpniecisko potenciālu (piemēram, satelītattēlveidošanu Globālās vides un drošības novērošanas programmas ietvaros).

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Tā kā arvien biežāk un plašākos apmēros notiek dabas katastrofas, kas prasa ievērojamus cilvēku upurus un rada būtisku kaitējumu ekonomikai, sociālajai jomai un videi, Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei par ES ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu ir ļoti nozīmīgs. Es nobalsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tajā ir iekļauti vērā ņemami pamatjautājumi. Papildus šiem jautājumiem ieteikumā arī ir atkārtoti uzsvērts, ka dalībvalstu sadarbība varētu nodrošināt gan operatīvus, gan finanšu resursus, kā arī atzīts, ka ir vajadzīga integrēta pieeja krīžu vadībai, kas ietver arī profilaksi, sagatavotību, krīžu vadību un atjaunošanas darbus pēc katastrofām. Manuprāt, ir būtiski arī uzlabot Eiropas reakcijas koordināciju un efektivitāti, jo īpaši izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par ES ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu attiecībā uz humanitārām katastrofām, jo, lai gan tajā ir paustas pozitīvi vērtējamas idejas un elementi, ziņojumā ir paredzēts šīm iespējām piesaistīt arī militārus līdzekļus un resursus. Ļoti labi, ka ziņojumā ir norādīts, ka „civilās aizsardzības resursi humanitāro krīžu situācijās būtu jāizmanto, pamatojoties uz konkrētajām vajadzībām, un tiem būtu jāpapildina sniegtā humānā palīdzība…, lai nodrošinātu atbilstību neitralitātes, cilvēcīguma, objektivitātes un neatkarības humānajiem principiem”. Tomēr ziņojumā ir iekļauti arī daži pilnīgi pretēja rakstura punkti, tādēļ es balsojumā atturējos. Piemēram, ziņojumā ir minēta iespēja reaģēt arī uz „militārām krīzēm” vai arī, „reaģējot uz katastrofu”, izmantot „militāros resursus un iespējas”, kaut arī tie „jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos”.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Nesenās pasauli skārušās dabas katastrofas norāda uz spiedīgo vajadzību izveidot ātrus un efektīvus reaģēšanas mehānismus, lai samazinātu katastrofu postošo ietekmi uz cietušo reģionu sociālo jomu, ekonomiku un kultūru.

Pēc Eiropas Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām, jo īpaši rezolūcijām par zemestrīci Haiti un dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu, šī tēma atkal tiek izskatīta mūsu sēžu zālē. Kopumā es atbalstu manas kolēģes Zanicchi kundzes ziņojumu un uzsveru, ka turpmākām ES iespējām reaģēšanai katastrofu gadījumos ir jāpamatojas uz Eiropas un starptautiskā mērogā pieejamiem mehānismiem, novēršot to pārklāšanos, maksimāli izmantojot resursus un veicinot Eiropas civilās aizsardzības spēku veidošanu uz jau pastāvošā Savienības civilās aizsardzības mehānisma bāzes.

Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc Haiti notikušās traģēdijas ir pausta lielāka politiskā griba un ieguldītas lielākas pūles, lai nostiprinātu civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozaru saskaņotību un koordinētību. Es arī novērtēju darbu, ko iesaistītās puses ieguldījušas šā mērķa īstenošanā. Tomēr ir jāpauž nožēla par to, ka iepriekšējie Eiropas Parlamenta priekšlikumi, jo īpaši saistībā ar M. Barnier ziņojumu, joprojām nav pilnīgi īstenoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Ikreiz, kad notiek katastrofa — vai tā būtu Haiti pēc janvārī notikušās zemestrīces vai arī Pakistāna pēc plūdiem pagājušajā vasarā —, Eiropa iegulda ļoti lielu darbu, taču tas notiek neorganizēti. Katra dalībvalsts nosūta savu personālu, savus glābšanas suņus, savas lidmašīnas un tamlīdzīgi. Taču visu steidzīgi organizēto individuālo reaģēšanas pasākumu kopējais efekts nekad nebūs lielāks kā plānotai un organizētai Eiropas reakcijai. Ja visas 27 ES dalībvalstis rīkojas kopā, Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzēja. Mūsu rīcībā ir plašs civilās aizsardzības un militāro resursu loks, ar kuriem reaģēt uz vajadzībām saistībā ar ārkārtas gadījumiem un atjaunošanas darbiem. Taču, kamēr tiks īstenoti automātiski un individuāli dalībvalstu reaģēšanas pasākumi, mēs šo virtuālo kolektīvo spēku diemžēl nevarēsim pārvērst reālā spēkā. Mums ir vajadzīgas īstas „ātrās reaģēšanas iespējas”. Lai reakcija uz ārkārtas gadījumiem būtu efektīvāka un ātrāka, vienlīdz liela nozīme ir arī spēcīgai dažādo iesaistīto pušu politiskajai gribai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ātrai reaģēšanai uz krīzēm un dabas katastrofām ir liela nozīme, jo tieši pirmajās pāris stundās pēc šāda notikuma var izglābt lielāko cilvēku skaitu. Turklāt pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši gan dabas, gan cilvēka izraisītu katastrofu skaita ievērojamu pieaugumu, tādēļ ir vajadzīga augsta mēroga tehniskā kompetence un dažādo instrumentu koordinācija reaģēšanai uz katastrofām. Savienības civilās aizsardzības mehānisma izveide varētu būt pirmais solis šajā virzienā, taču es piekrītu referentei par to, ka šajā jomā ir jāiegulda lielāks darbs. Kā to apliecināja situācija pēc 2010. gada janvārī notikušās zemestrīces Haiti, ES var ļoti veiksmīgi koordinēt un saskaņot ātru un efektīvu reaģēšanu uz katastrofām. Ir būtiski nodrošināt šādu reaģēšanas līmeni arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Dabas katastrofas ir iespējams novērst, un tas arī ir jādara. Palielinātu katastrofu rašanās risku papildus citiem faktoriem izraisa arī intensīva augsnes izmantošana, nepietiekami plānota pilsētu attīstība, kā arī lauksaimniecības industrializācija un lauku teritoriju pamešana. Zemes saprātīgas izmantošanas veicināšana un videi nekaitīgas ekonomikas un sociālās attīstības sekmēšana ir būtisks katastrofu novēršanas faktors. Tādēļ saistībā ar to ES ir obligāti jāpastiprina centieni, īstenojot nesenajā Parlamenta ziņojumā sniegtos ieteikumus, kā arī nostiprinot šo aspektu ES sadarbības politikā.

Runājot par reaģēšanu uz nenovēršamām katastrofām, noteikti ir iespējams arī nostiprināt sadarbību, savstarpējo palīdzību un intervences pasākumus dažādu dalībvalstu un trešo valstu starpā.

Par labākajiem veidiem un līdzekļiem, ar ko to panākt, ir jāvienojas debatēs, kurās piedalās dažādu valstu civilās aizsardzības un citu iestāžu pārstāvji, vienlaikus respektējot katras dalībvalsts suverenitāti. Ziņojumā vajadzētu paredzēt šādu pieeju, nevis „nekavējoties izveidot ES civilās aizsardzības spēkus” vai, reaģējot uz situācijām, kas saistītas ar humāno palīdzību, izmantot militārus spēkus, kuri, kā ziņojumā atzīts, varētu rīkoties bez ANO veiktas uzraudzības un koordinācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Šis balsojums ir būtisks solis ceļā uz tādu Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi, kuri varētu ātri un efektīvi iejaukties ikreiz, kad ir noticis nopietns ārkārtas gadījums.

Mēs visi noteikti atminamies, ka, lai gan Eiropas reakcija saistībā ar palīdzības sniegšanu Haiti iedzīvotājiem bija ātra un apjomīga, tā arī aktualizēja vairākas būtiskas problēmas attiecībā uz operācijas vadību, koordināciju un redzamību. Šo problēmu iemesls ir pašreizējās sistēmas uzbūve, kuras pamatā ir brīvprātīgs un ad hoc ieguldījums, ko nosaka atbilstīgi dažādu valstu lēmumu pieņemšanas procesiem.

Nesen publicētajā Eiropas Komisijas paziņojumā par civilās aizsardzības nozīmi un humānās palīdzības mērķiem ir precīzi formulēti pamati efektīvai un saskaņotai jau īstenoto valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumu sinerģijai. Lisabonas līgumā ir paredzēta iespēja izstrādāt pamatīgākas, saskaņotākas un funkcionālākas reaģēšanas iespējas katastrofu gadījumā. Tādēļ ir pienācis brīdis paātrināt procesus, kas nodrošinās ES mūsdienīgas un efektīvas civilās aizsardzības iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāiegulda ievērojamas pūles, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu reaģēšanu uz dažādajām nesen piedzīvotajām lielajām katastrofām.

Vajadzība pēc šādas apņemšanās tika uzsvērta Komisijas jaunākajā paziņojumā par „Eiropas Savienības iespēju stiprināšanu, lai reaģētu uz katastrofām”, kurā bija iekļauts rīcības plāns, lai panāktu integrētu dažādo instrumentu koordināciju reaģēšanai uz katastrofām. Es arī piekrītu Zanicchi kundzes nostājai par to, ka ir pienācis pēdējais brīdis atzīt to, cik politiski nozīmīgi ir pastiprināt ES spējas reaģēt katastrofu gadījumos, un ka ir jāmobilizē visi līdzekļi šā mērķa īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā:

atgādināts par augstā pārstāvja un priekšsēdētāja vietnieka nozīmi, koordinējot ES darbības trešās valstīs un reģionos;

uzsvērts, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrai un darba metodēm jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka ES rīcība krīzes situācijās ir saskanīga un atbilstīga;

Padome tiek aicināta piešķirt AP/PV pastāvīgas pilnvaras aktivizēt krīzes vienību, kurā apvienotu pārstāvjus no visiem atbilstīgajiem Komisijas un Padomes dienestiem un no visām ES plānošanas struktūrvienībām (Monitoringa un informācijas centra (MIC), Krīzes pārvarēšanas un plānošanas direktorāta (CMPD), Eiropas Savienības Militārā štāba (EUMS), Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPCC)), lai saskaņotu ES reaģēšanas pasākumus katastrofas gadījumā, lai varētu nekavējoties sākt darbus un nevajadzētu sistemātiski sazināties ar Padomi;

ierosināts, ka šo vienību varētu atbalstīt komanda, ko izvietotu jau krīzes pirmajās stundās un kas varētu sastāvēt no civiliem (CTR, MIC), militāriem un civili militāriem (EUMS, CPCC) ekspertiem, kuriem varētu palīdzēt arī NATO Situāciju centrs (SITCEN) un ES Satelītu centrs (SATCEN), sniedzot jaunākos izlūkdatus;

uzsvērts, ka pēc iespējas labāk ir jāsaskaņo ES reaģēšanas pasākumi katastrofu gadījumos ar citiem ES instrumentiem — jo īpaši Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros sūtītajām civilajām vai militārajām misijām un instrumentiem (piemēram, kaujas vienībām).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ir ļoti svarīgi izveidot instrumentus, ar ko ātri reaģēt uz krīzēm un dabas katastrofām, jo tieši pirmajās stundās pēc šāda notikuma var izglābt lielāko cilvēku skaitu. Pēdējo pāris gadu laikā mēs diemžēl esam pieredzējuši arī ievērojamu dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skaita pieaugumu, un tāpēc ir vajadzīgas praktiski izmantojamas un ātras intervences iespējas. Minēto iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi izveidot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, taču šajā jomā joprojām ir ļoti daudz darāmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Lielu katastrofu skaits gan ES dalībvalstīs, gan trešajās valstīs turpina palielināties, jo īpaši klimata pārmaiņu un urbanizācijas pieauguma dēļ. Katastrofas visļaunāk ietekmē jaunattīstības valstis, kurās ir īpaši augsts katastrofās bojāgājušo skaits. Jaunattīstības valstīs šādas katastrofas rada arī ievērojami lielākas ekonomiskās sekas. Ātru reaģēšanas spēku izveide ES un dalībvalstīm sniegs iespēju labāk koordinēt to centienus un padarīt ES rīcību redzamāku. Tādēļ es atbalstīju šo ieteikumu. Es tāpat kā ziņojuma referente aicinu ņemt vērā daudzos lieliskos un praktiskos priekšlikumus, kas iekļauti M. Barnier ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Ziņotāja Iva Zanicchi kundze aktualizēja jautājumu par ātrās reaģēšanas iespējām ar lielu kavēšanos, bet tā aktualitāte līdz ar to netika samazināta. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienības pienākums ir būtiski paaugstināt finansējumu ātrās reaģēšanas spēku sagatavošanai, ekipēšanai, paplašināšanai. Sakarā ar klimata izmaiņām dabas kataklizmas notiks arvien biezāk. Šeit nevar iztikt bez profesionālu glābēju komandas, kuru profesionālā sagatavotība ļaus īsā laikā lokalizēt un operatīvi pārvaldīt ugunsgrēkus un tehnogēnu katastrofas. Es balsoju „PAR”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Spēcīga ātrās reaģēšanas vienība būtu ļoti noderīga un varētu palīdzēt Eiropas un citu valstu pilsoņiem to grūtākajos brīžos. Diemžēl izskatās, ka referente lielāku uzmanību pievērš vēlmei padarīt ES „zīmogu” pēc iespējas redzamāku, nevis humānās palīdzības vai ES civilās aizsardzības programmas nostiprināšanai. Ātrās reaģēšanas vienības mērķis nedrīkst būt ES starptautiska popularizēšana. Piešķirot ANO virsvadības tiesības un iesaistot militāros spēkus ārkārtas palīdzības sniegšanā, mēs arī riskējam zaudēt savu neatkarību, un to es nevēlos atbalstīt. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Daudzās situācijās, kuras pēdējo gadu laikā esam risinājuši, ir izrādījies, ka pašreizējās ES iespējas reaģēšanai uz katastrofām ir jāpadara efektīvākas. Gribu tikai pieminēt katastrofālos plūdus vai mežu ugunsgrēkus, kas ir skāruši vairākas Eiropas valstis. Vēl viens piemērs ir nesenā lielā vides katastrofa Ungārijā. Šādās situācijās nevienai valstij nav iespēju pietiekami efektīvi reaģēt vienai pašai. ES dalībvalstīm ir arī pienākums izrādīt solidaritāti. Ziņojumā ir norādīti kritēriji, kuriem jāatbilst ātrās reaģēšanas vienībai, kā arī priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai šī vienība varētu rīkoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Izskatās, ka ziņojumā lielāka uzmanība ir pievērsta ES „zīmola” popularizēšanai un redzamībai, nevis attīstības palīdzības vai pilsoņu aizsardzības efektivitātes palielināšanai. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo, lai reaģētu uz pēdējo gadu laikā notikušo nopietno katastrofu skaita pieaugumu, ir vajadzīgas efektīvas ES reaģēšanas iespējas. Dažu pēdējo gadu laikā ES ir neskaitāmas reizes mudināta uzlabot savu reaģēšanas iespēju efektivitāti, un pašreiz, lai nodrošinātu saskaņotāku un redzamāku progresu, ir jāiegulda daudz lielāks darbs. Manuprāt, lai šo mērķi sasniegtu, mums ir jāmobilizē visi pieejamie resursi, jo kopš 2008. gadā publicētā, kā arī Komisijas pēdējā paziņojuma par šo tēmu mēs esam pavirzījušies uz priekšu vispārēju un integrētu ES reaģēšanas iespēju nodrošināšanā. Mēs visi gaidām, ka šā ziņojuma īstenošanas rezultāts būs konkrēts rīcības plāns par to, kā pakāpeniski labāk koordinēt dažādos instrumentus, kas paredzēti reaģēšanai uz katastrofām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumam Padomei par to, ka ir jāizveido iespējas ātrai ES reaģēšanai uz dabas katastrofām. Patiesībā — kā es starp citu norādīju jau savā atzinumā par „Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” — Haiti iegūtās pieredzes analīze skaidri apliecina vajadzību no jauna reformēt ES iespējas reaģēt uz katastrofām.

Ja vēlamies nodrošināt ES solidaritāti gan ar tās dalībvalstīm, gan trešām valstīm, noteikti ir vajadzīga ātra un efektīva reaģēšana ārkārtas situācijās un, lai to panāktu, ir vajadzīga spēcīga dažādo lēmumu pieņēmēju iestāžu politiskā griba.

Ir vispāratzīts, ka šobrīd tiek ieguldītas lielas pūles, lai uzlabotu civilās aizsardzības spēku un dažādo humānās palīdzības jomu saskaņotību un koordinēšanu. Taču ir jāīsteno konkrēti pasākumi, lai izveidotu Eiropas civilās aizsardzības spēkus — arī tas ir norādīts manā atzinumā par „Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”. Es piekrītu referentei — ir pienācis laiks panākt šajā jautājumā lielāku progresu, jo īpaši īstenojot konkrētos M. Barnier 2006. gada ziņojumā iekļautos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es piekrītu referentes I. Zanicchi uzskatam par to, ka ir pienācis pēdējais brīdis atzīt to, cik politiski nozīmīgi ir pastiprināt ES iespējas reaģēt katastrofu gadījumos, un ka šā mērķa īstenošanai ir jāmobilizē visi līdzekļi. Es arī piekrītu Zanicchi kundzes nostājai par to, ka 2008. gada sagatavošanas darbības sniegtā pozitīvā pieredze ir vēl jāizvērtē un ka ideja par dalībvalstu resursu turēšanu rezervē, lai varētu tos nekavējoties izvietot, veicot ES darbības, būtu jāizstrādā sīkāk.

Šajā sakarībā referente gribēja Padomei un Komisijai atgādināt M. Barnier ziņojumā iekļauto ieteikumu, saskaņā ar kuru tikai, jau laikus organizējot un apvienojot jau esošos resursus, var nodrošināt Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir būtiski censties īstenot politiku, lai pastiprinātu ES iespējas reaģēt uz katastrofām, sekmējot attiecīgo pasākumu efektivitāti, koordinēšanu un redzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lielu katastrofu (gan dabas, gan cilvēka izraisītu) skaita pieaugums ārpus Eiropas Savienības pēdējos gados ir licis arvien biežāk skanēt aicinājumiem uzlabot to pasākumu efektivitāti, ko ES īsteno, reaģējot uz katastrofām. Lai gan ES spējas reaģēt katastrofu gadījumos kopš 2001. gada, kad tika izveidots Savienības civilās aizsardzības mehānisms, ir nepārtraukti pieaugušas, tomēr referente uzskata, ka daudz kas vēl jādara, lai nodrošinātu ES veiktajiem reaģēšanas pasākumiem koordinētību, saskaņotību un redzamību. Nepieciešamība uzlabot reaģēšanas pasākumu saskaņotību tika uzsvērta arī jaunākajā Komisijas paziņojumā par „Eiropas Savienības iespēju stiprināšanu, lai reaģētu uz katastrofām”, kurš tika nodots atklātībā 2008. gada martā. Šis paziņojums bija iecerēts kā pirmais solis ceļā uz visaptverošu un integrētu ES reaģēšanu katastrofu situācijās. Tajā bija iekļauts rīcības plāns, kurā tika minētas praktiskas darbības, kā labāk koordinēt dažādos instrumentus, kas paredzēti reaģēšanai uz katastrofām. Šodien mēs redzam, kā uz šo problēmu reaģē Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Šobrīd, kad klimata pārmaiņu dēļ pasaulē arvien biežāk notiek katastrofas, kas prasa ievērojamus cilvēku upurus un rada būtisku kaitējumu ekonomikai un videi, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība varētu ātri rīkoties. Izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, tiks nodrošināta skaidra struktūra ātrai šāda veida reaģēšanai. Pēc zemestrīces Haiti mēs sapratām, ka ir jāpalielina Savienības rīcības efektivitāte, koordinācija un redzamība. Tāpēc es atbalstu atbildības par civilo aizsardzību un humāno palīdzību uzticēšanu vienam komisāram. Es arī uzskatu, ka, ja iespējams, humānās palīdzības operācijas vienmēr jāveic ANO uzraudzībā.

Šajā ziņojumā Komisija tiek mudināta skartajās teritorijās kopā ar valstu valdībām, vietējām iestādēm un NVO īstenot programmas, lai palīdzētu vietējai sabiedrībai novērst katastrofas un reaģēt uz tām. Militārās un civilās aizsardzības instrumenti katastrofu gadījumā ir jāizmanto tikai kā „galējais līdzeklis”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Pieaug ne tikai dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skaits, bet arī to sekas un mērogs, un tādējādi arī cilvēku upuru skaits un kaitējums sociālekonomiskajai jomai un videi. Tādēļ ES ir jāpārdomā tās reaģēšanas stratēģija saistībā ar profilaksi, krīžu vadību un palīdzību, lai tās darbības padarītu saskaņotākas un efektīvākas.

Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Tajā kā analīzes piemērs ir izmantota nesen notikusī katastrofa Haiti un ir izteikts aicinājums izveidot Eiropas Savienības civilās aizsardzības spēkus, kuri varētu panākt dalībvalstu un Eiropas iestāžu sinerģiju, lai novērstu katastrofas un palīdzētu trešām valstīm, jo īpaši visām jaunattīstības valstīm, kuras ir skārusi katastrofa. Šīs iniciatīvas humānā būtība apliecina to, ka ES solidaritātes ārējā dimensija kļūst arvien konkrētāka.

Tomēr, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi šo iniciatīvu arī uzskatīt par noteicošo attiecībā uz tādiem koordinēšanas un krīžu vadības pasākumiem, kuri jāveic pēc Eiropas Savienībā notikušām katastrofām. Es atminos katastrofu, kas pagājušā gada februārī izpostīja Madeiras salu, un tādēļ uzskatu, ka ir svarīgi izveidot civilās aizsardzības spēkus un vienlaikus maksimāli izmantot jau pastāvošos mehānismus.

 
  
  

Ziņojums: Kay Swinburne (A7-0326/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Darbs finanšu regulējuma jomā turpinās. Es nobalsoju par šo Eiropas Parlamenta patstāvīgo ziņojumu, kurā ir meklēti veidi, kā visus finanšu produktus pakļaut tirgus iestāžu uzraudzībai. Pārredzamības trūkums nelabvēlīgi ietekmē tirgus efektivitāti un ir veicinājis finanšu krīzes saasināšanos. Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem sekmēja tirgus darbību pārcelšanu uz labāk regulētām un pārredzamākām sarunu vietām. Ņemot vērā G20 valstu grupas 2009. gada septembra Pitsburgas sanāksmes secinājumus, ziņojumā ir mēģināts panākt to, „ka ar visiem standartizētiem ārpusbiržas atvasinātiem līgumiem [darījumus veic] biržā vai ar elektronisko tirdzniecības platformu starpniecību”.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kopš direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID) īstenošanas gan direktīvas, gan citu ar krīzi saistītu iemeslu dēļ Eiropas finanšu tirgi ir piedzīvojuši nepieredzētas pārmaiņas. Tādēļ regulējuma jomā nav izdevies sasniegt vēlamos rezultātus. MiFID īstenošanas sekas ir tirgu sadrumstalotība, kas savukārt ir veicinājusi to, ka strauji pieauga ļoti biežas tirdzniecības stratēģiju izmantošana. Tirgus ir pielāgojies neoficiālo tirdzniecības sistēmu izmantošanai lielu rīkojumu izpildei ar privāto brokeru šķērstīklu palīdzību un izmanto MiFID paredzētos izņēmumus attiecībā uz šādām darbībām, ja tās tiek veiktas ar organizētu tirdzniecības vietu starpniecību (neoficiālie darījumi), nevis regulētā tirgū, kur darījumi tika veikti agrāk. Ir būtiski piemērot tiesību aktus, kuru mērķis ir panākt tehnoloģiskās attīstības efektīvu regulēšanu un pārredzamību, lai netiktu radīts sistēmisks risks tirgu vispārējai darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas Parlaments turpina pieņemt ziņojumus par atsevišķiem finanšu regulējuma elementiem, taču tam nekad neizdodas nonākt līdz problēmas saknei. Protams, ir labāk, ja privāto brokeru un/vai finanšu iestāžu veiktajiem finanšu darījumiem tiek piemērots vismaz kaut kāds regulējums. Tomēr tā nav galvenā problēma.

Ziņojumā ir sniegti tikai argumenti par labu tirdzniecības platformu lielākam regulējumam, atsaucoties uz vajadzību „[palielināt] pārredzamību un drošību finanšu instrumentu tirgos” un vajadzību „nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi” pret daudzpusējas tirdzniecības sistēmām un regulētiem tirgiem.

Saistībā ar to svarīgākais jautājums ir šīs vecās spekulatīvās sistēmas turpmāka pastāvēšana, tomēr ziņojumā ir aplūkota tikai šādas spekulācijas forma, nevis būtiskākais aspekts — tās saturs.

Taču mēs tikai turpinām strīdēties par atvasināto finanšu instrumentu tirgu un nodokļu oāžu izmantošanas beigām, kā arī par politisko vadītāju iespēju efektīvi kontrolēt finanšu jomas vadītājus, nevis vice versa. Kamēr tas nemainīsies, jebkāda cita politika ieviesīs tikai ārējus labojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu. Šķiet, ka direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID) īstenošanas radītās konkurences būtiskas sekas ir tirgus sadrumstalotība, kas pati par sevi veicinājusi HFT stratēģiju strauju pieaugumu. Regulējumā ir jānorāda, ka šī tehnoloģiskā attīstība radījusi nepieciešamību pēc piemērotiem noteikumiem tiesību aktos, lai attiecībā uz to nebūtu trūkumu regulējuma jomā un netīši netiktu radīts sistēmisks risks tirgu vispārējai darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kopš direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID) nesenās īstenošanas gan direktīvas, gan citu ar krīzi saistītu iemeslu dēļ Eiropas finanšu tirgi ir piedzīvojuši nepieredzētas pārmaiņas. Tādēļ regulējuma jomā nav izdevies īstenot mērķus, ko bija paredzēts panākt, pieņemot MiFID. Tirgus ir pielāgojies neoficiālo tirdzniecības sistēmu izmantošanai lielu rīkojumu izpildei ar privāto brokeru šķērstīklu palīdzību un izmanto MiFID paredzētos izņēmumus attiecībā uz šādām darbībām, ja tās tiek veiktas ar organizētu tirdzniecības vietu starpniecību (neoficiālie darījumi), nevis regulētā tirgū, kur darījumi tika veikti agrāk. Tādēļ ir būtiski sākt piemērot tiesību aktus, kuru mērķis ir panākt šīs tehnoloģiskās attīstības efektīvu regulējumu un pārredzamību, lai turpmāk novērstu atkārtotu sistēmisku risku tirgu vispārējai darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Izmaksas par datu ieguvi Eiropā ir pārmērīgi augstas. Atsevišķos gadījumos tās ir desmitkārt lielākas nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Ziņojumā ir iekļauti daži labi priekšlikumi gan šo, gan citu nevajadzīgu izmaksu samazināšanai. Taču es baidos, ka referentes ierosinātais plāns ieviest neskaitāmus papildu nosacījumus ir nepareizais veids, kā panākt izmaksu samazināšanu. Pastāv iespēja, ka, šādi rīkojoties, viens birokrātiskais šķērslis vienkārši tiks aizstāts ar citu. Tādēļ es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Manu lēmumu nobalsot par ziņojumu Nr. A7-0326/2010 ietekmēja pašreizējā situācija Eiropas kapitāla tirgos, kuri jaunās tehnoloģijas attīstības dēļ piedzīvo nepieredzētu svārstību periodu. Ieviešot direktīvu par finanšu instrumentu tirgu (MiFID), kura veicina pakalpojumu izpildes konkurenci starp tirdzniecības vietām, ir palielinājusies cenas veidošanas procesa efektivitāte, tādējādi paplašinot ieguldītāju izvēles iespējas. Tomēr tirgus sadrumstalotība ir novedusi pie sliktas ārpusbiržas darījumu (OTC) pēctirdzniecības pārskatāmības, un tas nozīmē, ka ir vajadzīgs efektīvāks tiesiskais regulējums par konsolidēto pēctirdzniecības informāciju. Manuprāt, lai regulatori saprastu tirgus dinamiku un uzzinātu iesaistītos dalībniekus, tiem jebkurā laikā jāvar atjaunot pilnīgi visu informāciju par darījumu. Jauno tehnoloģiju ietekme un jaunu tirgus dalībnieku parādīšanās ir sekmējusi lielāku tirdzniecības ātrumu un paplašinājusi tirdzniecības platformu dalībnieku klientu tiešo pieeju tirgum. Lai gan MiFID ieviešana ir sekmējusi novitāti, šķiet, ka tā ir veicinājusi arī tirgus sadrumstalotību. Es nobalsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka šī tehnoloģijas attīstība ir pienācīgi jāreglamentē, lai tā neradītu sistēmisku risku tirgu vispārējai darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Komisijai izteikto aicinājumu stiprināt tirgus infrastruktūras visās tirdzniecības vietās un norēķinu sistēmās, lai tās varētu tikt galā ar nākotnes riskiem, uzlabojot visas apkopotās tirdzniecības pārredzamību, noturību un regulatīvo uzraudzību. Tādēļ es nobalsoju par Parlamenta rezolūciju, jo tajā ir atbalstīts uzskats par to, ka:

– uz daudzpusējas tirdzniecības sistēmām ir jāattiecina tāda paša līmeņa uzraudzība un tāpēc tās jāregulē salīdzināmā veidā;

– ieguldījumu sabiedrībām ir jānosaka labākie iespējamie noteikumi attiecībā uz tām ieguldījumu sabiedrībām, kuras sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus un darbojas kā portfeļa pārvaldītāji;

– Komisijai jāizpēta ietekme, kādu radītu rīkojumu minimālo lielumu noteikšana visiem neoficiālās tirdzniecības sistēmas darījumiem;

– jāveic analīze par uzņēmumiem, kuri izmanto HFT stratēģijas, lai nodrošinātu, ka to sistēmas un kontrole ir stabilas un ka tiek veikta pastāvīga regulatīva pārraudzība pār to izmantotajiem algoritmiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnīgi atbalstu referenti Swinburne kundzi un viņas ideju par pakalpojumu izpildes konkurences veicināšanu starp tirdzniecības vietām. Tā ir sekmējusi ieguldītāju izvēles iespēju pieaugumu, darījumu izmaksu samazināšanos un palīdzējusi palielināt cenu veidošanas procesa efektivitāti. Pašlaik ES darbojas 136 daudzpusējas tirdzniecības vietas (MTF), kā arī galvenās biržas, un tās visas kopā ir organizētās tirdzniecības vietas.

Šajās organizētajās tirdzniecības vietās tiek veikti aptuveni 60 % no tirdzniecības apjoma, savukārt pārējos darījumus veic brokeri un dīleri, un tos apzīmē kā ārpusbiržas darījumus (OTC). Divpusējā tirdzniecība, proti, kad klients dod rīkojumu brokerim un viņš atrod darījuma partneri, ir mainījusies un tagad notiek galvenokārt elektroniski, nevis kā agrāk — rīkojumus pārsvarā izsakot mutiski. Lai gan pēc definīcijas uz ārpusbiržas darījumiem pirmstirdzniecības pārskatāmību neattiecina, par tiem tomēr ir jāziņo saskaņā ar direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID) noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu, ka Komisijai ir jāizvērtē ietekme, kādu radītu rīkojumu minimālo lielumu noteikšana visiem neoficiālās tirdzniecības sistēmas darījumiem, un tas, vai šo prasību varētu stingri īstenot, lai šādā veidā panāktu, ka cenas atklāšanas interesēs organizētās tirdzniecības vietās saglabātos pietiekama tirdzniecības plūsma.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šķiet, ka MiFID īstenošanas radītās konkurences būtiskas sekas ir tirgus sadrumstalotība, kas pati par sevi veicinājusi HFT stratēģiju strauju pieaugumu. Regulējumā ir jāatzīst, ka šī tehnoloģiskā attīstība radījusi vajadzību paredzēt tiesību aktos piemērotus noteikumus, lai nepieļautu ar to saistītus trūkumus regulējuma jomā un netīši neradītu sistēmisku risku tirgu vispārējai darbībai. Rezumējot, tāds ir šodien EP pieņemtajā dokumentā izteiktais priekšlikums.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Šajā patstāvīgajā ziņojumā ir noteikts pamats diskusijām par MiFID, ar kuru ir saistīta ārpusbiržas darījumu direktīva, ESMA pieaugums, kā arī, protams, EMIR. Pat ziņojuma nosaukums ļauj cilvēkiem noprast, kāda ir vajadzīgo, taču bieži vien sarežģīto regulējuma grozījumu būtība.

Neregulētu tirgu dalībnieki var iegūt nefiltrētu sponsorēto piekļuvi oficiālām tirdzniecības vietām. Tas ir jāmaina.

Es arī piekrītu referentes nostājai par to, ka ir jāuzlabo pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmība, jo īpaši uzskatam par to, ka pēctirdzniecības dati par neakciju produktiem jāsniedz jau konsolidētā veidā.

Ir būtiski izprast tirgus dinamiku un nodrošināt regulatoriem gan instrumentus, gan informāciju/datus.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Bankas, biržas un fondi izstrādā jaunus finanšu produktus un tirdzniecības stratēģijas tik ātri, ka direktīva par finanšu instrumentu tirgiem jau ir novecojusi. Ir jāpaplašina pārredzamības noteikumu darbības joma, attiecinot tos uz banku iekšējās tirdzniecības sistēmām, kā arī šaurāk jāformulē izņēmumi, lai finanšu iestādes un finanšu produkti nevarētu izvairīties no efektīvas uzraudzības.

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu atklāšana, ko iepriekš attiecināja tikai uz akcijām, tagad jāpiemēro arī obligācijām, biržas atvasinājumiem, strukturētiem produktiem, fondiem un sertifikātiem, tādējādi palielinot cenas veidošanas procesa efektivitāti un pārredzamību.

 
  
  

Ziņojums: Ana Gomes (A7-0349/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi, lai ES būtu gatava ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riskiem, kas ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju un dabas katastrofu aspekts, jo šādiem riskiem nav robežu un tie var beigties ar neskaitāmiem upuriem. ES uz šādiem apdraudējumiem nedrīkst reaģēt tikai ar ex post facto iejaukšanās programmām, bet tai ir jāreaģē daudz agrāk, nodrošinot šo bīstamo materiālu pienācīgu uzglabāšanu un kontroli, kā arī ierobežojot piekļuvi tiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pēc negadījuma tiktu nodrošināta laba sadarbība starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī (civilās aizsardzības, militārajām, policijas utt.), kā arī starp dažādu dalībvalstu iestādēm un Eiropas struktūrām. Citiem vārdiem sakot, es uzskatu, ka koordinēta un visaptveroša pieeja ir būtiska. 2009. gada jūnijā Komisija iesniedza CBRN rīcības plānu 2010.—2012. gadam, kurā uzsvērti šādi aspekti — novēršana, konstatēšana, sagatavotība un reaģēšana. Manuprāt, šajā ziņā katrs no minētajiem posmiem ir izšķirošs, lai nodrošinātu riska novērtējuma pētījumu pienācīgu īstenošanu, reaģēšanas darbības un pretpasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju, jo ir pēdējais laiks pievērsties ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riskiem, kas sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns iespējamu teroristu uzbrukumu, negadījumu, dabas katastrofu un/vai pandēmiju aspekts. Uz šādiem materiāliem ir jāreaģē jau pašā sākumā, nodrošinot to pienācīgu glabāšanu, piekļuves ierobežošanu un kontroli utt., nevis jāizstrādā ex post facto iejaukšanās programmas. Turklāt seku novēršanas pasākumi prasa visaptverošu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Tāpēc CBRN rīcības plānam ir jānodrošina dalībvalstu un ES iniciatīvu efektīva mijiedarbība CBRN risku pārvaldīšanā un vajadzīgo reaģēšanas pasākumu sagatavošanā.

Tā kā CBRN negadījumi un uzbrukumi būtiski apdraud Eiropas Savienības iedzīvotāju drošību un var sagraut īpaši svarīgu infrastruktūru, kā arī pārtraukt normālu sabiedrības funkcionēšanu vienā vai vairākās ES dalībvalstīs un tā kā šādu negadījumu izplatības robežas nav nosakāmas, es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Padome un Komisija ir aicinātas saskaņā ar šā ziņojuma ieteikumiem steidzami pārskatīt un uzlabot rīcības plānu un nodrošināt tā nekavējošu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski rada sabiedrībai jaunas problēmas, kā arī jaunus iemeslus iespējamiem teroristu uzbrukumiem, negadījumiem, dabas katastrofām un pandēmijām. Es vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Gomes kundzi par viņas ziņojumu, jo tas dos mums iespēju izveidot pamatu pienācīgam reaģēšanas mehānismam. Vēlreiz novērtējot ES CBRN rīcības plānu, mums ir jāņem vērā arī Parlamenta ierosinājumi, kuru mērķis ir uzlabot galvenās jomas, kas šādu risku gadījumā palielina drošību. Es piekrītu, ka ir svarīgi apmainīties ar to valstu paraugpraksi, kas ir izveidojušas īpašu mehānismu CBRN risku novērtēšanas, novēršanas, konstatēšanas, izziņošanas un reaģēšanas jomā.

Manuprāt, ir būtiski uzsvērt vajadzību nodrošināt labi pārraudzītus produktu krājumus, lai reaģēšanas resursi — gan medicīnas, gan cits attiecīgais aprīkojums — būtu pilnīgā darba kārtībā, mūsdienīgi un atjaunināti. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolkatastrofas — gan neparedzētas, gan radušās teroristu uzbrukuma rezultātā — rada nopietnu kaitējumu ES iedzīvotāju drošībai un veselībai un izraisa vides piesārņojumu un saindējumu. Lai gan Eiropas Savienībā tādu negadījumu skaits, kuros iesaistīti CBRN materiāli, līdz šim ir bijis samērā neliels un tos galvenokārt izraisījušas rūpnieciskas avārijas un bīstamu patogēnu izplatīšanās pasaules mērogā, tomēr CBRN katastrofu — gan nejaušu, gan tīšu — risks pastāv. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu referentes viedoklim, ka CBRN rīcības plānā, kuru ierosina Eiropas Komisija un kura mērķis ir nodrošināt dalībvalstu un ES iniciatīvu efektīvu mijiedarbību, pārvaldot CBRN riskus un sagatavojot vajadzīgos reaģēšanas pasākumus, pārāk zemu ir novērtēti riski, kuri rodas ārpus ES robežām. Es uzskatu, ka arī starptautiski CBRN riski ir pienācīgi jānovērtē un jāiekļauj CBRN rīcības plānā, un tāpēc preventīvi pasākumi ir jāveic starptautiskā mērogā, uzsverot vajadzību īstenot starptautiskus nolīgumus attiecībā uz kodolieročiem un ķīmiskajiem ieročiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi pieņemt efektīvu rīcības plānu, lai mēs varētu stāties pretī pašreizējām un turpmākajām ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoldkatastrofām (CBRN) ES teritorijā. Gan nejauši, gan tīši izsauktas katastrofas rada nopietnu kaitējumu un spēj izraisīt postošu un tālejošu iedarbību uz Eiropas sabiedrības drošību, labklājību un veselību, kā arī uz vidi, mūsu kultūras mantojumu un pamatinfrastruktūru. Par laimi, ar CBRN materiāliem saistīto negadījumu, tostarp terora aktu, skaits ir bijis samērā mazs.

Šajā rīcības plānā ir uzsvērta vajadzība pēc visaptverošas pārrobežu reaģēšanas, jo CBRN katastrofas sekas nepazīst robežu, un šim plānam ir jāpamatojas uz šādiem aspektiem — novēršanu, konstatēšanu, sagatavotību un reaģēšanu. Tam ir jānodrošina dalībvalstu un ES iniciatīvu efektīva mijiedarbība, pārvaldot CBRN riskus, sagatavojot vajadzīgos reaģēšanas pasākumus un ierobežojot katastrofu sekas. Tāpat kā referentei Gomes kundzei man nav šaubu, ka mums jāpieņem ES rīcības plāns, bet man žēl, ka Komisija nav izstrādājusi vērienīgāku plānu, jo pašreizējam plānam konkrētos jautājumos trūkst iedarbīguma un skaidrības.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. – Lai gan es piekrītu daudz kam no Gomes kundzes ziņojumā teiktā, es tomēr balsoju pret to, jo tajā pārlieku liela vērība ir veltīta vajadzībai, lai ES koordinē civilo un militāro sadarbību. Militārajām kompetencēm ir jāpaliek dalībvalstu, nevis ES un Komisijas pārziņā. Es neiebilstu pret dalībvalstu sadarbību uz vienlīdzīgiem pamatiem CBRN katastrofas gadījumā, kā arī vides piesārņojuma gadījumā, kurš rodas no šīs katastrofas, jo šāda sadarbība ir būtiski svarīga, bet man ir lieli iebildumi pret citu šā ziņojuma aspektu, kas paver durvis ES potenciālai militarizācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ierosina efektīvus pasākumus ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku un kodolnegadījumu (CBRN) novēršanai, apkarošanai un pārvaldībai. Ir augstākā mērā svarīgi, lai šis ziņojums veicinātu ātrās reaģēšanas mehānisma izveidi CBRN katastrofas gadījumā vienā no dalībvalstīm. Turklāt šim mehānismam jāpamatojas uz visu ES dalībvalstu solidaritātes iedvesmotu reaģēšanu. Vēl viens tikpat svarīgs aspekts ir tas, ka Parlamenta pieņemtajā ziņojumā ir ierosināta jauktu Eiropas ātrās reaģēšanas vienību izveide, ietverot militāro personālu, policijas darbiniekus un medicīnisko personālu, kam jānodrošina efektīva reaģēšana uz ķīmiskām, bioloģiskām, radioloģiskām un kodolkatastrofām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kompromisu dēļ, kurus panāca mana kolēģe Hankiss kundze, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ēnu referente, teksts, par kuru mēs šodien balsojam, ir daudz sīkāk izstrādāts un līdzsvarotāks, piešķirot lielu prioritāti konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldrošību ne tikai attiecībā uz negadījumu novēršanu un pienācīgu reaģēšanu uz dabas katastrofām, bet arī attiecībā uz nepārprotamo un acīmredzamo apdraudējumu, ko rada šāds terorisms. Mēs arvien biežāk sastopamies ar visuresošu un netradicionālu apdraudējumu, un, paturot to prātā, Eiropai ir jāizstrādā pienācīga risku novēršanas, konstatēšanas un aizsardzības stratēģija, lai garantētu eiropiešu drošību un veselību. Komisijai jāturpina strādāt tāpat kā līdz šim, un es tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju, dabas katastrofu un pandēmiju aspekts. 2009. gada jūnijā Komisija iesniedza ES CBRN rīcības plānu, kuru Padome novembrī grozīja. Šo plānu īstenos nākamajos trijos gados — no 2010. līdz 2012. gadam —, un tas pamatojas uz trim galvenajiem aspektiem — novēršanu, konstatēšanu un sagatavotību, kā arī uz reaģēšanu. Taču grozījumi, kurus ieviesa Padome, ir vājinājuši rīcības plānu un padarījuši paredzētos pasākumus un uzraudzību, kā arī kontroli mazāk saistošus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu — ziņojuma, kura mērķis ir uzticēt Komisijai lielākas regulējuma pilnvaras, jo, manuprāt, tas ir vienīgais veids, kā novērst trūkumus pilnvarām, kuras atsevišķas dalībvalstis piešķir šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ja pastāvētu patiesas bažas par ķīmiskās, bioloģiskās radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riskiem, tad dažas ES valstis nepastāvētu uz ārkārtīgi liela kodolarsenāla saglabāšanu, kuru var izmantot militāros uzbrukumos. Tad arī ASV kodolieroči nebūtu vēl arvien izvietoti vairākās Eiropas valstīs, kas liecina par rīcību, kura ir kliedzošā pretrunā vienam no trim Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pīlāriem, kas tiek vārdos atbalstīts.

Ziņojumā nav minēti daži konkrēti lēmumi, piemēram, lēmums, ko nesen pieņēma Apvienotā Karaliste, pārdot kodoltehnoloģijas Indijai, kas nav parakstījusi KNL, vai Francijas un Vācijas lēmums sadarboties savu kodolieroču uzturēšanā, attaisnojot šo lēmumu ar liekulīgu „izmaksu racionalizēšanu”. Ziņojumā nekas nav teikts par galveno ES lielvalstu un NATO atbalstu projektam uzstādīt pretraķešu sistēmas Eiropā vai NATO lēmumu saglabāt savu „kodolsavienības” nozīmi.

Laikā, kad kapitālisma krīze ir saasinājusies, šis ziņojums liecina, ka svarīgi ir konkrēti pasākumi, nevis nodomu deklarācijas — šāda rīcība parāda, ka militāra vara vēl arvien ir kapitālistiskās ekonomikas globalizācijas galvenais resurss.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. – Skaidrojums balsojumam par A. Gomes ziņojumu „Par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā — ES CBRN rīcības plāns” (A7-0349/2010). Lai gan es piekritu daudz kam no Gomes kundzes ziņojumā teiktā, es tomēr balsoju pret to, jo tajā ir pārmērīgi uzsvērta vajadzība ES koordinēt civilo un militāro sadarbību. Militārajām kompetencēm ir jāpaliek dalībvalstu, nevis ES un Komisijas pārziņā. Es neiebilstu pret dalībvalstu sadarbību uz vienlīdzīgiem pamatiem CBRN katastrofas gadījumā, kā arī vides piesārņojuma gadījumā, kurš rodas no šīs katastrofas, jo šāda sadarbība ir būtiski svarīga, bet man ir lieli iebildumi pret citu šā ziņojuma aspektu, kas paver durvis ES potenciālai militarizācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju, dabas katastrofu un pandēmiju aspekts. Uz apdraudējumu ir jāreaģē jau pašā sākumā, nodrošinot šādu materiālu pienācīgu glabāšanu, piekļuves ierobežošanu un kontroli utt., nevis jāizstrādā ex post facto iejaukšanās programmas. Turklāt seku novēršanas pasākumi prasa visaptverošu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. (civilās aizsardzības, militārajām, tiesībaizsardzības utt.), kā arī starp dažādu dalībvalstu iestādēm un Eiropas struktūrām. Tāpēc ir vajadzīga koordinēta pieeja visiem riskiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir formulēta šāda koordinēta pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Nav šaubu, ka mums ir jāaizstāv sevi pret jebkuru ļaunprātīgu ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku un nukleāru vielu, materiālu un organismu lietošanu. Taču visvairāk mums jābūt piesardzīgiem pret to lietošanu ikdienā. Faktiski tekstā ne reizi nav minēta vajadzība atrast alternatīvu kodolenerģijai. Šobrīd tā rada nopietnu apdraudējumu mūsu iedzīvotājiem. Ja runājam par terorismu, kas ir šā ziņojuma galvenā tēma, kādēļ gan apkarot terorismu jāaicina NATO — organizācija, kas rada vislielākos draudus mieram pasaulē? Tās ir galvenās pretrunas, kas liedz man balsot par šo tekstu,

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jābūt gatavai atvairīt jebkuru uzbrukumu un novērst jebkuru negadījumu, kas apdraud eiropiešu drošību un veselību. Šā iemesla dēļ mums ir vajadzīgs ķīmiskās, bioloģiskā, radioloģiskās un kodoldrošības rīcības plāns, lai reaģētu uz jebkuru apdraudējumu vai negadījumu ES teritorijā un novērstu to. Pašreizējie draudi ir dažāda rakstura, un tas nozīmē, ka šis jautājums ir sarežģīts, bet mums tagad ir atbilstošs un pienācīgs mehānisms visdažādāko situāciju risināšanai. Tas izskaidro manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju, dabas katastrofu un pandēmiju aspekts. Uz apdraudējumu ir jāreaģē jau pašā sākumā, nodrošinot šādu materiālu pienācīgu glabāšanu, piekļuves ierobežošanu un kontroli utt., nevis jāizstrādā ex post facto iejaukšanās programmas. Turklāt seku novēršanas pasākumi prasa visaptverošu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī, kā arī starp dažādu dalībvalstu iestādēm un Eiropas struktūrām. Prioritāte jāpiešķir šādu materiālu neizplatīšanas un atbruņošanās režīmam, visaptveroši un pilnā mērā īstenojot visus attiecīgos līgumus un starptautiskos nolīgumus.

Ir svarīgi novērst arī risku, ko rada teroristi, izplatot šos materiālus. Ir steidzami jāizveido Eiropas mēroga mehānisms reaģēšanai uz krīzēm. Tam jākoordinē civilie un militārie līdzekļi, lai nodrošinātu Eiropas Savienībai ātrās reaģēšanas iespējas uz CBRN katastrofām. Visbeidzot ir jāpieņem arī Eiropas kvalitātes un drošības standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es balsoju “PAR” tāpēc, ka diemžēluz doto brīdi Eiropas Savienība pilnā mērā vēl neapzinās iespējamās sekas, ja netiks stiprināta ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodoldrošība. Šis ziņojums ir paskaidrojuma zīmīte, nevis rīcības plāns. Lai sagatavotu visaptverošu dokumentu par kodoldrošības tēmu, ir nepieciešams piesaistīt speciālistus ar lielu pieredzi kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju izmantošanas jomā. Šis darbs var prasīt daudzus gadus, bet ir nepieciešams to izdarīt. Eiropas Savienība un konkrēti Eiropas Parlaments viens pats nevar izstrādāt šādu dokumentu. Es balsoju “PAR” , bet uzskatu, ka šis ziņojums ir tikai epilogs grāmatai par ES kodoldrošību. Es ceru, ka tuvākajā laikā tiks iesākta arī pati grāmata.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Civiliedzīvotāju drošība iespējamos ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolnegadījumos ir ļoti svarīga, un centieni to garantēt ir katrā ziņā jāatbalsta. Diemžēl man šķiet, ka šajā ziņojumā ir manāma tieksme apkarot terorisma rēgu, kas, par laimi, minētajā augsti organizētajā veidā Eiropā nepastāv. Tādējādi šā ziņojuma nolūks ir sacelt paniku, lai varētu īstenot konkrētu politiku. Turklāt šķiet, ka ziņojumā galvenokārt tiek risināts solidaritātes temats. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks teikt „pietiek” terorisma novēršanas pasākumiem, kā arī ES solidaritātei. Tāpēc es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības palielināšanu Eiropas Savienībā, un es priecājos par to, ka man bija izdevība būt ēnu referentei šajā jautājumā. Lai gan tādu katastrofu novēršana, kuras izraisa minētās vielas, kā arī aizsardzība pret tām ir dalībvalstu pārziņā, mums tomēr ir vajadzīga kopīga pieeja. Šis Eiropas Komisijas paziņojums ir solis pretī kopējam rīcības plānam, kura mērķis ir aizsargāt Eiropas sabiedrību pret dažādiem negadījumiem. Mēs dzīvojam nedrošā laikā, un apdraudējums rodas ne tikai neatbildīgas cilvēku rīcības un negadījumu dēļ, bet arī tīšas ļaunprātības dēļ. Šis jautājums ir īpaši svarīgs manā valstī Lietuvā, kurā pastāv ķīmiskās un kodoldrošības riski. Pirmkārt, Baltijas jūras dibenā atrodas ķīmiskie ieroči, kas saglabājušies no Otrā pasaules kara, un, otrkārt, pie Lietuvas robežas tiek plānots celt divas kodolspēkstacijas. Mums ir jānovērtē situācija, spēkā esošie drošības standarti un to piemērotība pašreizējām vajadzībām. Tikai novērtējot pašreizējo situāciju, mēs varam noteikt, vai mums ir vajadzīgi jauni drošības standarti. Šim novērtējumam un standartu noteikšanas pamatam ir jābūt pietiekami elastīgam, lai to varētu pielāgot tehnoloģiju pārmaiņām, kas atvieglo mūsu dzīvi, bet kas var arī kļūt par nāvējošu ieroci teroristu rokās. No otras puses, drošības garantēšana nedrīkst kļūt par iemeslu vai aizbildinājumu civilās aizsardzības centralizēšanai. Lai gan kopēju drošības standartu ieviešana un pārraudzība palīdzēs garantēt drošību, mēs nedrīkstam katrā gadījumā izveidot jaunas iestādes vai pārmērīgi sarežģītas procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā un ES CBRN rīcības plānu to pašu iemeslu dēļ, kurus izvirzīja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa. Es vēlos uzsvērt vajadzību pēc Eiropas mēroga pieejas, lai novērstu un konstatētu uzbrukumus un/vai negadījumus, jo CBRN uzbrukumi ir globāli, kā arī vajadzību stiprināt CBRN drošību, ja gribam novērst teroristu uzbrukumus.

Es vēlos norādīt arī uz kompromisa lielo nozīmi, kuru panāca divas lielākās politiskās grupas, lai samazinātu apjomu, kas visai ķīmiskajai rūpniecībai būtu bijis jāievēro, aizvietojot augsta riska materiālus neatkarīgi no to bīstamības pakāpes.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es varu tikai atbalstīt referenti Gomes kundzi un pilnīgi piekrītu pieņemtā ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) rīcības plāna mērķim. Tam jānodrošina efektīva mijiedarbība starp dalībvalstu un Eiropas Savienības iniciatīvām CBRN risku novēršanā un vajadzīgās reaģēšanas sagatavošanā.

Es tomēr piekrītu, ka pieņemtais ES CBRN rīcības plāns ir vājš un ka vairākos jautājumos tas nav saskaņots. Ir būtiski uzsvērt, ka CBRN rīcības plāns piedāvā vērtīgu iespēju īstenot solidaritātes klauzulu, kas iekļauta Lisabonas līgumā. Diemžēl Komisijas pieņemtais rīcības plāns pat neatsaucas uz solidaritātes klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju, dabas katastrofu un pandēmiju aspekts. Uz apdraudējumu ir jāreaģē jau pašā sākumā, nodrošinot šādu materiālu pienācīgu glabāšanu, piekļuves ierobežošanu un kontroli, utt., nevis jāizstrādā ex post facto iejaukšanās programmas. Turklāt seku novēršanas pasākumi prasa visaptverošu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī (civilās aizsardzības, militārajām, policijas utt.), kā arī starp dažādu dalībvalstu iestādēm un Eiropas struktūrām. Tāpēc, ņemot vērā visus apdraudējumus ir vajadzīga koordinēta pieeja.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā Padome un Komisija tiek aicinātas īsā laikā pārskatīt un uzlabot rīcības plānu saskaņā ar šā ziņojuma ieteikumiem, kā arī nodrošināt tā steidzamu īstenošanu, ņemot vērā to, ka CBRN negadījumi vai uzbrukumi rada nopietnus draudus Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku drošībai un var sagraut īpaši svarīgas infrastruktūras, kā arī pārtraukt sabiedrības normālu funkcionēšanu vienā vai vairākās ES dalībvalstīs, turklāt šādu negadījumu izplatības robežas nav nosakāmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Uzbrukumi, kuros tiek lietoti ķīmiski, bioloģiski, radioloģiski un kodolmateriāli, (CBRN), rada nopietnus draudus Eiropas sabiedrībai. Tas nozīmē, ka jāatzīst vajadzība īstenot efektīvu rīcības plānu, lai nodrošinātu pienācīgu saikni starp dažādu dalībvalstu un ES pieeju un iniciatīvām attiecībā uz CBRN negadījumu novēršanu, konstatēšanu, sagatavošanos un reaģēšanu uz tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības (CBRN) riski sava pārrobežu rakstura un daudzo upuru dēļ ir jauns teroristu uzbrukumu, rūpniecisku avāriju, dabas katastrofu un pandēmiju aspekts. Uz apdraudējumu ir jāreaģē jau pašā sākumā, nodrošinot šādu materiālu pienācīgu glabāšanu, piekļuves ierobežošanu un kontroli utt., nevis jāizstrādā ex post facto iejaukšanās programmas. Turklāt seku novēršanas pasākumi prasa visaptverošu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm attiecīgajā dalībvalstī (civilās aizsardzības, militārajām, policijas utt.), kā arī starp dažādu dalībvalstu iestādēm un Eiropas struktūrām. Tāpēc, ņemot vērā visus apdraudējumus, ir vajadzīga koordinēta pieeja. Tieši to mēs gatavojamies nodrošināt, pieņemot šo ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Ramona Nicole Mănescu (A7-0280/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu un uzskatu, ka ekonomikas un finanšu krīzes laikā tas ir ārkārtīgi svarīgs, jo mums jānodrošina, lai visi Eiropas Savienības reģioni attīstītos saskanīgi. Es atbalstu vispārējo nolūku radīt trīspusēju nolīgumu starp ES, dalībvalstīm un reģioniem, jo modernizācijai, savstarpēji saistītai infrastruktūrai un investīciju plānu un attīstības projektu atbalstam, ievērojot katram reģionam raksturīgās īpatnības, ir būtiska nozīme. Es uzskatu arī, ka ir svarīgi turpināt ieguldīt infrastruktūrā daudzos Eiropas reģionos, jo īpaši dienvidos un austrumos. Ņemot vērā Eiropas reģionu atšķirīgos decentralizācijas līmeņus, ir jāatrod līdzsvars, izstrādājot horizontālu pieeju starp dažādajiem pārvaldības līmeņiem un starp visām darbības jomām. Uz administratīvo modernizāciju un reģionu reformām vērsti centieni apvienojumā ar Komisijas augsti kvalitatīvu tehnisko palīdzību ir svarīgi priekšnoteikumi, lai palielinātu ES investīciju efektivitāti. Procedūru vienkāršošana un līdzekļu piešķiršana no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda tā, lai tie būtu pieejami visām ieinteresētajām pusēm, arī ir būtiski svarīgi. Tas garantēs, no vienas puses, visu sabiedrības dalībnieku iesaistīšanos un, no otras puses, ES programmu, instrumentu un politikas labāku piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo svarīgo deklarāciju, jo kohēzijas politikas īstenošana ir galvenokārt decentralizēta un pamatojas uz vietējo un reģionālo iestāžu atbildības uzņemšanos. Es piekrītu tam, ka daudzlīmeņu pieeja jāpiemēro ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli starp viena līmeņa dalībniekiem visās Savienības politikas jomās ar dalītu kompetenci, tostarp kohēzijas politikā, kura ir priekšgājēja daudzlīmeņu pārvaldības ieviešanā, kā instruments, kas uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti, aktīvi iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, sākot ar debatēm pirms likumdošanas posma.

Vēl ir būtiski uzsvērt, ka finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārāk sarežģītas un ka pārlieku liels pārbaužu skaits varētu atturēt iespējamos līdzekļu saņēmējus no kohēzijas fondu efektīvas apgūšanas un to ietekmes maksimālas palielināšanas. Tāpēc ir vajadzīga pietiekama administratīvā veiktspēja gan ES, gan reģionālā un vietējā līmenī, lai palielinātu kohēzijas politikas pievienoto vērtību un nodrošinātu pasākumu ilgtspējību.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Es nolēmu balsot par šo ziņojumu, jo mums nepārprotami jāparāda Eiropas vēlme strādāt ar vietējām un īpaši ar reģionālajām iestādēm.

Laikā, kad dalībvalstīs valda dažādu pakāpju decentralizācija, mums jāparāda, ka Eiropas Parlaments dara visu iespējamo, lai reģionu politika kļūtu par instrumentu labākai pārvaldībai Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Manuprāt, reģionu politika ir viena no ES svarīgākajām politikas jomām. Līdzekļi, kas, pateicoties tai, tiek izplatīti visā Eiropā, veicina kohēziju starp dažādiem reģioniem un palīdz tiem kļūt konkurētspējīgiem. Taču dažus uzlabojumus varētu veikt īpaši daudzlīmeņu pārvaldības jomā; citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu saskaņotā darbībā. Reģionu politika cieš no procedūru sarežģītības, kas bieži vien attur vietēja līmeņa dalībniekus no griešanās pēc palīdzības. Taču par spīti šīm sarežģītajām procedūrām pārkāpumu skaits ir pārāk augsts. Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta iniciatīvu, jo tā uzsver vietējo pārvaldes iestāžu izšķirošo nozīmi reģionu politikas īstenošanā, vienlaikus prasot uzlabot daudzlīmeņu pārvaldību. Tā arī iesaka labāku pārraudzību no Komisijas puses gan attiecībā uz reģionu līmeņa dalībnieku atbalstīšanu, gan attiecībā uz nodrošināšanu, lai piešķirtie līdzekļi tiktu pareizi izmantoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par savas rumāņu kolēģes Mănescu kundzes patstāvīgo ziņojumu par labu pārvaldību attiecībā uz ES reģionālo politiku, kas skar Eiropas Komisijas palīdzības un kontroles procedūras. Es atzinīgi vērtēju vienkāršošanas prasību, jo tas ir priekšnosacījums, lai vietējie ierēdņi labāk izprastu un izmantotu Eiropas fondus. Tāpat kā lielais vairākums manu kolēģu, es esmu par spēcīgu kohēzijas politiku, kurai finanšu līdzekļi tiktu saglabāti arī pēc 2013. gada, vienlaikus noraidot jebkādus atkārtotus nacionalizācijas mēģinājumus. No savas puses es gribu piebilst, ka labākais veids, kā nepieļaut kohēzijas politikas atkārtotu nacionalizāciju, ir to „eiropeizēt”. Manuprāt, var tikai nožēlot to, ka kohēzijas politikas resursi tiek izmantoti projektiem reģionālā vai dažreiz — valstu mērogā, taču reti Eiropas mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Eiropas Savienības kohēzijas politika ir galvenais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu reģionālo attīstību. Eiropas Savienības kohēzijas politikas īstenošana ir galvenokārt decentralizēta un pamatojas uz vietējo un reģionālo iestāžu atbildības uzņemšanos. Lisabonas līgums ļauj reģionālajām iestādēm kā līdztiesīgām partnerēm vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, lai veicinātu labāku un efektīvāku kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu, pielāgojot tos atsevišķo reģionu un to iedzīvotāju vajadzībām. Es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ir maksimāli jāizmanto teritoriālās sadarbības potenciāls, kas dažos reģionos līdz šim ir palicis neizmantots, un jāveicina partnerības principa aktīvāka piemērošana, nodrošinot efektīvu sadarbību starp privāto un sabiedrisko sektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Mănescu kundzes ziņojuma mērķis ir tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem — tajā ir atbalstīts viedoklis, ka Komisijai labāk jāpārrauga vietējo iestāžu līdzdalība kohēzijas politikas attīstībā. Šis dokuments ir daļa no ļoti sarežģītu administratīvo procedūru vienkāršošanas procesa, kura mērķis ir mūsu reģionu attīstība un sadarbības uzlabošana starp dažādu dalībvalstu vietējām iestādēm. Fakts, ka tas ir ticis pieņemts ar lielu balsu vairākumu, apliecina būtisko nozīmi, kas tam tiek piešķirta Eiropas fondu izmantošanas uzlabošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo kohēzijas politikā lēmumu pieņemšanas procesi tiek uzlaboti, ieviešot daudzlīmeņu pārvaldību un iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa iestādes. Komisijas šobrīd paredzētā uzraudzība uzskatāma par nepietiekamu un nevar aizstāt neefektīvās kontroles sistēmas valstu līmenī, kas pastāvējušas visa daudzgadu perioda laikā. Tāpēc, lai uzlabotu kontroles sistēmu un palielinātu atbalstu reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm, Komisijai ir jānostiprina savi pārraudzītājas pienākumi un procedūras. Jānodrošina lielāks ieguldījums finansiālajā palīdzībā un mācībās valstu un reģionālajām pārvaldes iestādēm, lai paaugstinātu to iestāžu kompetenci un zināšanas par noteikumiem, kuras atbild par programmu pārvaldību. Jānorāda arī tas, ka pārmērīgi sarežģītās finansējuma pieprasīšanas procedūras un pārlieku lielais pārbaužu skaits varētu attālināt iespējamos līdzekļu saņēmējus no kohēzijas politikas. Tāpēc nākotnē mums jāveido lietotājam draudzīgāka politika ar labāk saskaņotiem struktūrfondu noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (ECR), rakstiski. – Konservatīvie Parlamenta deputāti galīgajā balsojumā par R. N. Mănescu ziņojumu atturējās šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ziņojumā ir solīts saglabāt kohēzijas politiku ar spēcīgu finansējumu, taču mēs uzskatām, ka ES vairāk jānovirza kohēzijas un sociālo fondu līdzekļi jauniem uzdevumiem, kas to gaida, nevis tādām vecām prioritātēm kā kohēzijas politika. Mēs esam arī pārliecināti, ka šajā ziņojumā nav ierosināti nekādi vērā ņemami progresīvi pasākumi attiecībā uz stingrāku un lielāku pārraudzību pār līdzekļiem, kas piešķirti saskaņā ar šīm programmām. Priekšlikumi, ko satur šis ziņojums, tikai padara īstenošanas mehānismus vēl nesaprotamākus un vēl vairāk „saduļķo ūdeņus”.

Mēs būtu arī gribējuši, lai šajā ziņojumā būtu pārliecinoši risināti Eiropas Revīzijas palātas minētie jautājumi attiecībā uz šādu finansēšanu, kas tajā dīvainā kārtā nav darīts. Tāpēc konservatīvie deputāti galīgajā balsojumā atturējās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Dalībvalstu pilnvaru decentralizācijas pamatā ir dalīta atbildība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Tas stiprina reģionālo un vietējo iestāžu spēju īstenot ES politiku. Es atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo tā ir orientēta uz vietējo un reģionālo uzdevumu specifisko raksturu, aicinot pievērst uzmanību vajadzībai apsvērt integrētu pieeju, kas uzsver reģionu specifiskās īpatnības, piemēram, nelabvēlīgu ģeogrāfisko stāvokli un dabas apstākļus, iedzīvotāju skaita samazināšanos un attālāko reģionu specifiku, bet kas atzīst arī atšķirīgos administratīvos procesus, kuri pastāv dažādās dalībvalstīs. Šai pieejai vajadzētu sniegt arī iespēju koordinēt dažādo dalībnieku intereses, lai veicinātu vairāklīmeņu pārvaldību. Rezolūcijā ir arī norāde uz to, ka finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārmērīgi sarežģītas un ka pārlieku lielais pārbaužu skaits var attālināt iespējamos līdzekļu saņēmējus no kohēzijas politikas, kā arī uz prasību apspriesties ar plašu sabiedrību, lai leģitimizētu lēmumu pieņemšanas procesu. Es piekrītu arī tam, ka reģionālo un vietējo iestāžu palielinātajām pilnvarām jābūt līdzsvarā ar Komisijas kā uzraudzītājas pienākumiem un ar pastiprinātu koordināciju starp kohēzijas politiku un struktūrpolitiku.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināts stiprināt daudzlīmeņu pārvaldību, lai panāktu lielāku vietējo iestāžu iesaistīšanos politikas veidošanas stadijā. Es uzskatu, ka pilsoņu intereses būs pārstāvētas daudz labāk, ja reģionālās un vietējās iestādes būs iesaistītas lēmumu pieņemšanas procesā jau pašā sākumā.

Jāpiebilst arī, ka Eiropas Komisijas nozīme struktūrfondu pārvaldības pārraudzīšanā ir neapstrīdama. Taču šī Eiropas Komisijas revidentes funkcija ir jāpastiprina.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kohēzijas fondam tiek tērēta vairāk nekā viena trešdaļa no ES kopējā budžeta. Tā galvenais mērķis ir izlīdzināt atšķirības dažādo reģionu ekonomiskajā attīstībā, novirzot līdzekļus konkrēti izaugsmei un nodarbinātībai. Tomēr nesen laikraksts Financial Times publicēja ziņas par pētījumu, kā patiesībā tiek tērēti Kohēzijas fonda līdzekļi, un aprakstītais scenārijs rada pamatīgu satraukumu — fonds tiek izmantots mērķiem, kas galīgi neatbilst tiem, kam tas paredzēts. Šā paša iemesla dēļ es uzskatu, ka ir būtiski svarīgi stiprināt Komisijas kompetencē esošās kontroles procedūras attiecībā uz Kohēzijas fonda izmantošanu, uzlabojot labas pārvaldības mehānismus.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs piekrītam nepieciešamībai garantēt to kritēriju ievērošanu, kas attiecas uz efektivitāti, stingru budžeta politiku, precizitāti un pārredzamību „visos struktūrfondu plānošanas un īstenošanas posmos”. Mēs atzīstam, ka „pašlaik notiekošā Finanšu regulas un struktūrfondu noteikumu vienkāršošana” ir būtiski svarīga attiecībā uz noteiktu šķēršļu likvidēšanu, kuri apgrūtina šo fondu pieejamību, jo īpaši mazāk attīstītajiem reģioniem. Runājot par līdzfinansēšanas principu, mēs saprotam, cik svarīga ir dalībvalstu iestāžu atbildības uzņemšanās, īstenojot kohēzijas politiku, taču mēs uzskatām, ka, ņemot vērā pašreizējo dziļo krīzi, kas atsevišķas dalībvalstis un to reģionus ir skārusi īpaši smagi, līdzfinansēšanas noteikumi ir jāpadara elastīgāki. Tas ļaus labāk apgūt kohēzijas politikai atvēlētos līdzekļus. Konkrēti runājot, līdzfinasējuma likme visiem struktūrfondiem jāpazemina līdz 10 %.

Taču dažiem šā ziņojuma aspektiem mēs nepiekrītam un iebilstam pret tiem. Viens piemērs ir „labas pārvaldības” propagandēšana sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko pēc referentes domām var panākt tikai ar valsts un privāto dalībnieku partnerības palīdzību. Vēl viens piemērs ir vairākas nekritiskas atsauces uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, bet šīs stratēģijas virzītājspēki ir liberalizācija, privatizācija un palielināta darba tirgus elastība – pieeja, kas ir pilnīgā pretrunā kohēzijas politikas mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Eiropas Revīzijas palātas 2006. gada ziņojums parādīja, ka kohēzijas politikas kontroles sistēmas nav pietiekami efektīvas un ka tām ir pārāk augsts kļūdu līmenis (12 %) atmaksājamajos izdevumos. 2008. gada ziņojumā šie dati tika apstiprināti, uzrādot 11 % neatbilstoši kompensētu līdzekļu. Daļēji pie šīm kļūdām ir vainīgi pārāk sarežģītie noteikumi, kas regulē struktūrfondus. Kohēzijas politikai raksturīgā dalītās pārvaldības sistēma ir saistīta ar augstu sarežģītības pakāpi noteikumu interpretācijā un piemērošanā, jo tajā ir iesaistītas daudzas personas. Noteikumi ir jāvienkāršo, lai nodrošinātu lietotājiem draudzīgākas procedūras un neatturētu potenciālos saņēmējus no piedalīšanās projektos.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Pēdējās desmitgadēs dažās dalībvalstīs varas decentralizācija ir ievērojami palielinājusi reģionālo un vietējo iestāžu kompetenci Kopienas politikas īstenošanā. Tas, ka ar Reformu līgumu vietējās un reģionālās subsidiaritātes princips ir iekļauts Kopienas tiesību aktos attiecībā uz dalītas kompetences politiku, tagad ļauj reģionālajām iestādēm kā līdztiesīgām partnerēm vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā gan politikas izstrādē, gan tās īstenošanā, piedaloties Kopienas mērķu sasniegšanā. Šis svarīgais solis pretī labākai daudzlīmeņu pārvaldībai ir atbilde uz atkārtotiem Parlamenta aicinājumiem stiprināt vietējo iestāžu iesaistīšanos politikas veidošanā, vienmēr ņemot vērā dažādu valstu konstitucionālās vērtības.

Efektīva īstenošana ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tiek saprasta politika — vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšana jau šajā posmā ir labāku rezultātu garantija vēlākā posmā, jo tās vislabāk pārzina savas teritorijas un iedzīvotāju vajadzības. Izstrādājot ES teritoriālo stratēģiju, ir būtiski veltīt īpašu uzmanību lēmumu pieņemšanas procesam pirmslikumdošanas posmā un pievienotajai vērtībai, ko piedāvā vietējā un reģionālajā līmenī īstenotā politika un paraugprakse.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis teksts ir fons Eiropas makroreģionu radīšanai. Lai vēl vairāk uzspiestu šīm konkurētspējīgajām kopām kalpošanu neaizskaramajam kopējam tirgum, Parlaments ierosina, lai tās pārraudzītu Eiropas Komisija, nevis ievēlētas valdības. ES reģionu politikai vajadzētu būt orientētai uz Eiropas reģionu iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu izlīdzināšanu. Mēs šim mērķim neesam ne tuvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā to, ka daži reģioni nepārprotami atrodas nelabvēlīgākā ģeogrāfiskā stāvokli vai arī tajos valda nelabvēlīgi dabas apstākļi, samazinās iedzīvotāju skaits, es cita starpā uzskatu, ka šis pasākums ir būtiski svarīgs, ja mēs vēlamies padarīt kohēzijas politiku efektīvāku. Ir svarīgi piemērot Kohēzijas fonda izmantošanai lielāku stingrību, lai mazinātu nevienlīdzību ES dalībvalstu un reģionu starpā. Tādējādi mēs padarīsim šo procesu pārredzamāku, ne tik birokrātisku un taisnīgāku līdzekļu sadalījumā. Rezultātā mēs iegūsim vienlīdzīgāku konkurētspēju. Šie iemesli izskaidro manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Beidzot! Beidzot kāds ir parūpējis par to, ko sauc par reģionālo politiku! Minot Latvijas piemēru, varu godīgi pateikt, ka pat es nevaru dabūt no Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ierēdņiem plānu ES struktūrfondu izmantošanai. Šī informācija tiek turēta lielā noslēpumā no Latvijas iedzīvotājiem. Bet par kādu “pateicību” var uzzināt Eiropas Komisijas plānus attiecībā uz Latviju un, iespējams, saņemt finansējumu? Es balsoju “PAR”, cerot, ka procedūra kļūs pieejama visiem un no Eiropas Komisijas plāniem neviens netaisīs noslēpumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Šā ziņojuma mērķis ir stiprināt Komisijas nozīmi reģionālo un vietējo iestāžu atbalstīšanā. Tas ir mēģinājums paplašināt Komisijas kopējās pilnvaras, pret ko man pilnīgi noteikti jāiebilst. Tāpēc es balsoju pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi vietējo iestāžu nozīme Eiropas Savienības dalībvalstīs. Teritoriju pārvaldības decentralizācijas rezultātā mazākas, vietējās iestādes saskaņā ar subsidiaritātes principu ir ieguvušas lielākas pilnvaras un ietekmi, galvenokārt konkrētās kompetences jomās, ko tām piešķir dalībvalstis. Šā iemesla dēļ reģionālās iestādes ir uzturējušas tiešus sakarus ar Eiropas iestādēm. Es balsoju par Mănescu kundzes ziņojumu tieši tāpēc, ka šajā situācijā ir vajadzīga lielāka Eiropas Komisijas kontrole un atbalsts reģionālajai politikai. Ziņojumā arī minēts mērķis pieņemt Balto grāmatu par teritoriālo kohēziju, kas Eiropas Savienībai būtu reāls solis uz priekšu pretī jaunai daudzlīmeņu pārvaldībai, kura lieliski saskan ar Eiropas, dalībvalstu un reģionālajām kompetencēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Vietēja un reģionāla līmeņa subsidiaritātes princips, kas tika ieviests ar Lisabonas līgumu, praksē īsteno mērķi iesaistīt reģionus Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Dialoga padziļināšana ar Eiropas Komisiju ietver labāku pārvaldību attiecībā uz reģionu politiku un citu atbalsta un kontroles procedūru pieņemšanu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek risināti jautājumi par reģionālo un vietējo iestāžu kompetenci un nozīmi kohēzijas politikas īstenošanā. Reģionālās iestādes tagad var piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā tiešāk un aktīvāk. Tas ietver arī politikas izstrādāšanu un reālu partnerību ES mērķu īstenošanā.

Es atzinīgi vērtēju šo pārvaldībai svarīgo soli, kas ir atbilde uz atkārtotiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem pastiprināt vietējo iestāžu iesaistīšanos Eiropas politikas veidošanā un īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos apsveikt referenti Mănescu kundzi ar izcili paveiktu darbu un piekrītu viņai, ka daudzlīmeņu pārvaldība palīdz labāk izmantot teritoriālās sadarbības potenciālu, pateicoties attiecībām, kas veidojas privāto un sabiedrisko dalībnieku starpā pāri valstu robežām. Es arī piekrītu tam, ka jāveicina informācijas apmaiņa starp jau izveidotajām Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG) un tām grupām, kas saistībā ar pašreizējām programmām ir tapšanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Pēdējās desmitgadēs dažās dalībvalstīs varas decentralizācija ir ievērojami palielinājusi reģionālo un vietējo iestāžu kompetenci Kopienas politikas veidošanā. Īpašas uzmanības veltīšana lēmumu pieņemšanas procesam pirmslikumdošanas posmā un pievienotajai vērtībai, ko piedāvā vietējā un reģionālajā līmenī īstenotā politika un paraugprakse, izstrādājot ES teritoriālo stratēģiju, palīdz nodrošināt to efektivitāti un ilgtspēju. Lai noskaidrotu, kā daudzlīmeņu pārvaldības pieeju kohēzijas politikas jomā iespējams uzlabot, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem — vertikālajai un horizontālajai pārvaldības dimensijai, reālas partnerības izveidošanai ar reģionālajām un vietējām iestādēm, teritoriālajai kohēzijai un sadarbībai, noteikumu vienkāršošanai ES un valstu līmenī. (dalībvalstīm vajadzētu vienkāršot savus noteikumus un attīstīt noteiktāku vērtēšanas kultūru visos līmeņos, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un izvairītos no kļūdām — 2008. gadā neatbilstoši tika kompensēti 11 % līdzekļu.

Jāstiprina Komisijas nozīme reģionālo un vietējo iestāžu atbalstā, jāpārdomā, kā uzlabot struktūrfondu pārvaldību un līdz ar to piešķiršanas sistēmas efektivitāti laikposmā pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka pārvaldība reģionu politikas jomā ir jāuzlabo, lai padarītu struktūrfondu pārvaldību ne tikai efektīvāku, bet arī līdzsvarotāku. Es piekrītu referentei, ka no Komisijas jāprasa politika, kas nākotnē būs vairāk orientēta uz rezultātiem, kuru pamatā būs pasākumu kvalitāte un stratēģisku projektu izstrāde. Tāpat es uzskatu, ka Eiropas tīkliem, kas paredzēti paraugprakses apmaiņai, jāpastiprina to iniciatīvas, jo tas dos mums lielāku pārliecību attiecībā uz šo procedūru izmantošanu praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pēdējās desmitgadēs dažās dalībvalstīs varas decentralizācija ir ievērojami palielinājusi reģionālo un vietējo iestāžu kompetenci Kopienas politikas īstenošanā. Tas, ka ar Reformu līgumu vietējās subsidiaritātes princips ir iekļauts Kopienas tiesību aktos attiecībā uz dalītas kompetences politiku, tagad ļauj reģionālajām iestādēm kā līdztiesīgām partnerēm vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā gan politikas izstrādē, gan tās īstenošanā, piedaloties Kopienas mērķu sasniegšanā. Šis svarīgais solis pretī labākai daudzlīmeņu pārvaldībai ir atbilde uz atkārtotiem Parlamenta aicinājumiem stiprināt vietējo iestāžu iesaistīšanos politikas veidošanā, vienmēr ņemot vērā dažādu valstu konstitucionālās vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Pārvaldības decentralizācija uzliek lielāku atbildību reģionālajām un vietējām iestādēm. Vietējās iestādes tiešām labāk izprot savu reģionu un to iedzīvotāju vajadzības, un pateicoties tam, tās var pielāgot vispārīgos mērķus savam potenciālam un iespējām. Mēs gūsim panākumus, ja dalībvalstis pildīs darbu, ko tās uzņemas un nodos atbildību atbilstīgā līmeņa iestādēm. Mums vajadzētu atbalstīt pieeju, kuras pamatā ir darbs ar sabiedrību un kurai jābūt elastīgai un integrētai.

Ir svarīgi, lai kohēzijas politika būtu lietotājam draudzīgāka. Jāsamazina administratīvie izdevumi un jāvienkāršo procedūras, kuru sarežģītība bieži vien ne tikai noved pie kļūdām, bet arī attur potenciālos saņēmējus no tiem pieejamā atbalsta izmantošanas. Mēs runājam par kļūdu riska samazināšanu, bet mēs nedrīkstam aizmirst plānus un mērķus, kurus esam izvēlējušies. Es to attiecinu uz novatoriskām metodēm. Mēs esam atvēlējuši novatoriskām metodēm svarīgu vietu, tāpēc mums jārēķinās ar risku un iespēju kļūdīties. Tāpēc mums jāpajautā pašiem sev, vai mēs vēlamies uzņemties eksperimentāla rakstura darbu stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu garā vai arī vēlamies samazināt kļūdu skaitu, kas nozīmētu atturēt mūsu pilsoņus no novatoriska, bet reizēm neskaidru iznākumu sološa darba.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Laba pārvaldība Eiropas reģionu politikas jomā ir būtiski svarīga, ja gribam, lai šī politika nestu augļus. Pārvaldība jāsadala lielākā mērā pa dažādiem līmeņiem, lai stiprinātu visu iestāžu līdzdalību likumdošanas procesā. Paturot to prātā, ir būtiski svarīgi palielināt reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšanos gan politikas pirmslikumdošanas posmā, gan tās īstenošanas posmā. Es gribu uzsvērt faktu, ka Lisabonas līgums atzīst vietējo un reģionālo subsidiaritāti ne tikai reģionu politikas jomā, bet arī horizontāli, proti, visās Eiropas politikas jomās.

Es uzskatu, ka, pastiprinot un uzlabojot līdzdalību dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos, uz integrācijas redzējumu pamatotais teritoriālās kohēzijas mērķis tiks sasniegts. Tomēr vajadzētu pieņemt augšupēju perspektīvu, jo vislabāk reģionu īpatnības un problēmas izprot vietējās un reģionālās iestādes. Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālais līgums par stratēģiju „Eiropa 2020” var palīdzēt stiprināt ieguldījumu gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanai. Partnerības un līdzfinansēšanas principi palielinās vietējo un reģionālo iestāžu atbildību, un Eiropas Komisijai jāpiešķir lielākas pārraudzības funkcijas, jo īpaši uzlabojot kontroles un revīzijas sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā Komisija tiek aicināta stiprināt tai uzticētās uzraudzības funkcijas, lai pazeminātu kļūdu līmeni, kas bija minēts Revīzijas palātas ziņojumā. Komisijai visos tajos likumdošanas posmos, kas attiecas uz reģioniem, ir jāapspriežas arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm, lai palielinātu to pārskatatbildību par tādas politikas īstenošanu, kas orientēta uz rezultātiem. Tas palīdzēs pazemināt arī kļūdu līmeni, uzlabot kontroles sistēmas un pastiprināt palīdzību vietējām un reģionālajām iestādēm un līdzekļu saņēmējiem. Es uzskatu, ka šis ziņojums veicinās dažādu dalībvalstu reģionālo sadarbību, kam būs pozitīva ietekme uz kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu visā Eiropas Savienībā, kā arī uz tās reģionu harmonisku attīstību.

 
  
  

Ziņojums: Agustín Díaz de Mera García Consuegra (A7-0342/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināts, lai aģentūra FRONTEX izmanto sadarbības koordinatoru zināšanas un pieredzi imigrācijas jomā, un otrādi, lai koordinatori izmanto aģentūras zināšanas un pieredzi. Sākotnējā regulā, kuru pieņēma 2004. gadā, šāda iespēja nebija paredzēta. Ir nenoliedzama vajadzība regulā iekļaut grozījumus un jaunus jautājumus, lai uzlabotu FRONTEX darbību, izmantot sadarbības koordinatoru tīklā iegūto informāciju un ar to apmainīties tīklā ICONet (drošs tīmeklī izvietots informācijas un koordinācijas tīkls dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem), pievienoties Ārējo robežu fondam, lai veidotu spēcīgāku sadarbības koordinatoru tīklu un sekmētu koordinatoru darbību, un visbeidzot veicināt pusgada ziņojumu iesniegšanas sistēmu. Es esmu pārliecināta, ka šie grozījumi ir laikus iesniegti un vajadzīgi, ņemot vērā to, ka ES ir jāuzņem un jāpārvalda aizvien lielāka legālās un nelegālās imigrācijas plūsma.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Ar Padomes 2004. gada 19. februāra Regulu (EK) Nr. 377/2004 tika izveidots sadarbības koordinatoru tīkls imigrācijas jomā. Koordinatori ir dalībvalstu pārstāvji, kas norīkoti darbā konkrētā trešā valstī, lai veicinātu ES centienus apkarot nelegālo imigrāciju, jo īpaši vācot informāciju aģentūras FRONTEX vajadzībām. Taču saskaņā ar šo politiku, kas ir vēl sākuma stadijā, koordināciju ir iespējams uzlabot. Ir jāorganizē koordinatoru un Komisijas, un FRONTEX pārstāvju sanāksmes. Turklāt ir jāatbalsta sadarbība ar citām struktūrām, piemēram, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju. Tieši tāpēc tika uzskatīts par vajadzīgu grozīt Regulu (EK) Nr. 377/2004. Es atbalstīju šo tekstu, kurā ir atkārtoti uzsvērts, ka saskaņā ar šo politiku ir jāievēro pamattiesības, bet kurā ir paredzēti arī līdzekļi ES ārējo robežu efektīvai kontrolei un pārvaldībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekrītu regulas grozīšanai, jo tās mērķis ir uzlabot sadarbību starp FRONTEX un sadarbības koordinatoriem imigrācijas jomā. Aktīvāka sadarbība palīdzēs FRONTEX veikt savus galvenos uzdevumus nelegālās imigrācijas apkarošanā, t. i., novērst nelegālo imigrāciju un izraidīt nelegālos imigrantus. Tā kā aģentūras darbība attiecas uz migrāciju ES teritorijā, sadarbības koordinatori, kas norīkoti darbā trešās valstīs, var sniegt izšķirošu ieguldījumu FRONTEX mērķu sasniegšanā ārpus Eiropas Savienības.

Aģentūrai tādējādi būs efektīvākas informācijas apmaiņas iespējas ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskajām organizācijām par ES robežkontroles jautājumiem, kā arī izdevība mācīt robežsargus, apmainīties ar operatīvo informāciju un piedalīties kopīgās operācijās. Būs arī iespēja apmainīties ar informāciju tīklā ICONet (drošs tīmeklī izvietots informācijas un koordinācijas tīkls dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem).

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu tāpēc, ka, palielinoties migrācijas plūsmām, ir svarīgi izveidot sadarbības koordinatoru tīklus migrācijas jomā. Ņemot vērā to, ka pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze ir pamudinājusi cilvēkus migrēt, Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu imigrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību. Šo tīklu izveide ne tikai palīdzēs regulēt legālo, nelikumīgo un nelegālo imigrāciju, bet arī veicinās operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un uzlabos pusgada ziņojumu iesniegšanas sistēmu. Turklāt ciešāka sadarbība starp koordinatoriem garantēs labāku tehnisko zināšanu apmaiņu un sadarbību ar kolēģiem, kas strādā trešās valstīs. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības iestādēm pastāvīgi jācenšas garantēt drošu un strauju imigrācijas procesu un nodrošināt ES iedzīvotāju aizsardzību pret apdraudējumu, ko rada nelikumīga un nelegāla imigrācija. To var panākt, tikai izmantojot visus iespējamos efektīvos starptautiskās un iekšējās sadarbības instrumentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka Parlamenta nostāja jautājumā par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi migrācijas jomā dod ieguldījumu pienācīgā legālo, kā arī nelegālo jeb nelikumīgo migrantu plūsmu pārvaldībā. Faktiski ir jāstiprina sinerģija un operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm un trešām valstīm, jo īpaši ar koordinatoru palīdzību. Es uzskatu, ka ārkārtīgi svarīgi ir arī analizēt sadarbības koordinatoru tīklus migrācijas jomā reģionos un/vai valstīs, par kurām Eiropas Savienībai ir sevišķa interese, jo īpaši tad, ja šajos reģionos un/vai šajās valstīs ir nelabvēlīga nelegālās imigrācijas un cilvēktiesību situācija. Savukārt Komisijai ir jāizstrādā ieteikumi sadarbības koordinatoru tīklu izveidei migrācijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi migrācijas jomā, jo tajā ir paredzēts vēl vairāk stiprināt FRONTEX, kas dara visu, lai veicinātu ideju par Eiropu kā cietoksni. Citiem vārdiem sakot, nodoms ir aizstāt vajadzīgo progresu imigrācijas un patvēruma politikā ar represīvu politiku, kas ir ne tikai pretrunā ES pamatprincipiem un tiesībām, bet ir arī neefektīva un postoši ietekmē uzņemošo valstu un izcelsmes valstu sabiedrību, kā arī bēgļu un imigrantu dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ievērojami uzlabos imigrācijas plūsmu pārvaldību Eiropas Savienībā. To sadarbības koordinatoru migrācijas jomā kompetences palielināšana, kas atrodas trešās valstīs, palīdzēs aģentūrai FRONTEX darboties efektīvāk, ņemot vērā, ka tās darbība pamatosies uz šo koordinatoru sniegto informāciju un palīdzību. Vēl viens tikpat svarīgs aspekts ir tas, ka šiem sadarbības koordinatoriem savas misijas laikā būs jāievēro pamattiesības. Eiropas Parlamentam pārbaudei tiks iesniegti regulāri ziņojumi par šo tiesību ievērošanas uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pēc oficiālās Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izveides ir radusies vajadzība pēc iespējas labāk izmantot Eiropas Savienības robežu resursus. Šajā jautājumā ir jānodibina ciešāka sadarbība starp sadarbības koordinatoru tīkliem imigrācijas jomā un FRONTEX. Gan sadarbības koordinatoru, gan FRONTEX zināšanu izmantošana — kuras pamatojas uz sadarbības koordinatoru tīklu informācijas apmaiņu ar dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem paredzētā informācijas un koordinācijas tīkla palīdzību — ļaus FRONTEX labāk veikt risku analīzi un sadarboties legālās un nelegālās imigrācijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Kā ēnu referente par šo dokumentu kopumu es atbalstīju Diaz de Mera kunga ziņojumu, kas ļāva mums aiz tehniskajām pārmaiņām, kuras ierosināja Komisija, saskatīt un labāk izprast sadarbības koordinatoru imigrācijas jomā (ILO) darba sarežģītību un pārredzamības trūkumu. „Jauktu” migrācijas plūsmu gadījumā ir patiešām svarīgi pieņemt pieeju, kas vairāk ņem vērā cilvēktiesības. Uzdevumiem, kurus veic ILO, ir jābūt pārredzamākiem un pakļautiem demokrātiskai pārraudzībai. Ir jāstiprina informācijas apmaiņa starp Eiropas Parlamentu, no vienas puses, un tādām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNCHR) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), no otras puses. Ņemot vērā Padomes pretošanos, kompromiss, kas beidzot tika rasts terminoloģiskajam strīdam („nelegāla imigrācija” pret „nelikumīgu imigrāciju”), šķiet apmierinošs, bet tas ir tikai pirmais solis. Eiropas iestādēm būs jāpilda savas saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski.(FR) Paraugprakses apmaiņa starp dažādu valstu policijas spēkiem ir dažkārt nepieciešama un tās mērķi — slavējami. Mums tomēr jāatceras, ka starptautiska policijas sadarbība pastāvēja jau 19. gadsimtā, ilgi pirms Eiropas integrācijas. Šajā ziņojumā ir ierosinājums, izmantojot FRONTEX (Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām), uzlabot informācijas apmaiņu par nelegālās migrācijas plūsmām, nelegālo imigrāciju un to personu izraidīšanu, kas attiecīgajā valstī uzturas bez atļaujas, kā arī izveidot sadarbības koordinatoru tīklus imigrācijas jomā. Būtu iespējams vērtēt atzinīgi šo jauno iniciatīvu, kuru vairākums eiropiešu vēlas, ja tās mērķis patiešām būtu ievērojams imigrācijas samazinājums. Taču faktiski situācija ir pavisam citāda, un šīs aģentūras darbs, kā arī dalībvalstu valdību pasākumi ir beigušies ar neveiksmi. Franciju un Eiropu pārpludina imigranti. Saskaņā ar oficiāliem Eiropas Savienības datiem katru gadu Eiropā nelegāli ierodas aptuveni 900 000 cilvēku. Ņemot vērā to, ka nelegālie imigranti un pat ārvalstu kriminālnoziedznieki netiek nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm, mums ir visas tiesības brīnīties, kā gan vēl vairāk noteikumu bez patiesas politiskas drosmes, ko pavada konsekventa rīcība, varētu pagriezt migrācijas plūsmas atpakaļ.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Priekšlikumā, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 337/2004, mērķis ir panākt, lai aģentūra FRONTEX izmantotu sadarbības koordinatoru migrācijas jomā zināšanas un pieredzi, un otrādi, lai koordinatori izmantotu aģentūras zināšanas un pieredzi, ko sākotnējā regula neparedzēja.

Ierosinātajiem grozījumiem ir šādi mērķi — izmantot sadarbības koordinatoru imigrācijas jomā un FRONTEX zināšanas un pieredzi, gūstot savstarpēju labumu, izmantot informāciju, kas iegūta no sadarbības koordinatoru tīkliem, un apmainīties ar šo informāciju ICONet tīklā (drošs tīmeklī izvietots informācijas un koordinācijas tīkls dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem), pievienoties Ārējo robežu fondam, lai veidotu spēcīgāku sadarbības koordinatoru tīklu un sekmētu šo koordinatoru darbību un visbeidzot veicināt pusgada ziņojumu iesniegšanas sistēmu. Es atzinīgi vērtēju šo pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pēc oficiālās Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izveides ir radusies vajadzība pēc iespējas labāk izmantot Eiropas Savienības robežu resursus. Šajā jautājumā ir jānodibina ciešāka sadarbība starp sadarbības koordinatoru tīkliem imigrācijas jomā un FRONTEX. Apmainīšanās zināšanām starp sadarbības koordinatoriem un FRONTEX, izmantojot dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem paredzēto informācijas un koordinācijas tīklu, ļaus FRONTEX labāk veikt risku analīzi un sadarboties legālās un nelegālās imigrācijas jomā

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Es atbalstu šo regulu, ar kuru tiek grozīta 2004. gada 19. februārī pieņemtā regula par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi migrācijas jomā. Ņemot vērā to, kā ir attīstījušies un tiek praktiski piemēroti Eiropas tiesību akti šajā jomā, šie grozījumi ir vajadzīgi. Jaunā regula cita starpā paredz: pienācīgu tiesisko pamatu FRONTEX un sadarbības koordinatoru attiecībām, labāku ICONet izmantojumu un, pateicoties tīkla darbībai, racionālākas ziņošanas sistēmas. Pieņemot šo jauno regulu, mēs ceram, ka sadarbības koordinācijas tīkls migrācijas jomā darbosies vēl efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Robežaizsardzības aģentūrai FRONTEX ir liela nozīme nelegālās imigrācijas apkarošanā. To var efektīvi apkarot tikai tranzītvalstīs. Blīvs sadarbības koordinatoru tīkls imigrācijas jomā un koordinatoru cieša sadarbība ir tāpēc lietderīgs pasākums, kas ļaus mums efektīvi apkarot masveida imigrāciju Eiropā un novērst negatīvās sekas, kuras tā izraisa Eiropas tautu dzīvē. Taču tas dos pozitīvu rezultātu tikai tad, ja sadarbības koordinatoru sniegtā informācija un novērtējums būs pieejami FRONTEX un dalībvalstu iestādēm iespējami ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem. Sadarbību ir iespējams vēl uzlabot, un tas īpaši jādara, risinot imigrācijas jautājumus. Piemēram, ar dalībvalstu atļauju FRONTEX pilnvaras ir pēc iespējas ātrāk jāpalielina, lai nodrošinātu šīs aģentūras vienveidīgu un efektīvu darbu, jo īpaši pie ārējām robežām.

Ir svarīgi izstrādāt visaptverošu stratēģiju ES ārējo robežu labākai aizsardzībai un cilvēku emigrācijas no izcelsmes valstīm iemeslu efektīvākai apkarošanai. Tas ir Komisijas uzdevums. Lai gan ziņojumā šie apstākļi nav pienācīgi ņemti vērā, tas tomēr piedāvā pašreizējās situācijas uzlabojumu, un tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā, ievieš grozījumus, kuros ir ierosināts, lai sadarbības koordinatori izmantotu Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) zināšanas un pieredzi un savukārt lai aģentūra izmantotu imigrācijas sadarbības koordinatoru zināšanas un pieredzi. Faktiski FRONTEX nebūtu pilnā mērā gatava operatīvajai darbībai bez sadarbības koordinatoru tīkla izveides imigrācijas jomā.

Es piekrītu ierosinātā grozījuma mērķiem, jo īpaši pasākumiem, kuros pēc iespējas labāk tiek izmantotas sadarbības koordinatoru un FRONTEX zināšanas un pieredze, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta sadarbības koordinatoru tīklos, un apmainoties ar to informācijas un koordinācijas tīklā dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem; es atbalstu arī atļauju izmantot Ārējo robežu fondu, lai sekmētu sadarbības koordinatoru tīklu izveidi un vienkāršotu to darbību, un visbeidzot — pusgada darbības ziņojumu iesniegšanas sistēmas uzlabošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es piekrītu Díaz de Mera García Consuegra kunga teiktajam, ka sadarbības koordinatori migrācijas jomā, kuri norīkoti darbā trešās valstīs, varētu, izmantojot savas pilnvaras, sniegt aģentūrai FRONTEX lielu ieguldījumu, palīdzot tai sasniegt izvirzītos mērķus, jo īpaši tāpēc, ka aģentūra nav pārstāvēta ārpus Eiropas Savienības.

Es atbalstu arī grozījuma priekšlikumu, kam ir šādi mērķi: savstarpējās interesēs izmantot sadarbības koordinatoru un aģentūras FRONTEX kompetenci, izmantot sadarbības koordinatoru tīklā iegūto informāciju un ar to apmainīties ICONet tīklā (drošs tīmeklī izvietots informācijas un koordinācijas tīkls dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem), pievienoties Ārējo robežu fondam, lai veicinātu sadarbības tīklu izveidi un sekmētu koordinatoru darbību, un visbeidzot — stiprināt pusgada ziņojumu iesniegšanas sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ir svarīgi grozīt pašreizējo regulu, lai izveidotu funkcionējošu platformu informācijas apmaiņai starp sadarbības koordinatoriem imigrācijas jomā un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Informācijas apmaiņa noteikti sekmēs abu pušu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kad regula, kuru pašlaik grozām, tika pieņemta 2004. gada 19. februārī, FRONTEX vēl nebija oficiāli izveidota. Tikai pēc astoņiem mēnešiem, 2004. gada 26. oktobrī, Padome pieņēma regulu, ar ko tika izveidota Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas FRONTEX reglamentā, šī aģentūra ir atbildīga par risku analīzi, pamatojoties uz dalībvalstu kompetento iestāžu savākto informāciju, par operatīvās sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm un trešām valstīm un par sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām, apmainoties, piemēram, ar pieredzi robežkontroles jautājumos, robežsargu mācībās, kā arī ar operatīvo informāciju un piedaloties kopējās operācijās. Ierosinātie grozījumi ir lietderīgi un vajadzīgi. Grūtie laiki, ko Eiropas Savienība pašlaik piedzīvo, prasa pienācīgu imigrācijas plūsmu pārvaldību. Tai jābūt divējādai — legālās imigrācijas pārvaldībai un nelegālās un nelikumīgas imigrācijas pārvaldībai.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0265/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo ekonomiskā imigrācija rada Eiropas Savienībai arvien lielākas problēmas. Tāpēc ES ir jāizveido līdzsvaroti legālās imigrācijas kanāli, kas atbilst mūsu darba tirgu prasībām, vienlaikus ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām ES sastapsies tuvākajā nākotnē. Es esmu pārliecināta, ka šīs direktīvas pieņemšana vienkāršos trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu darba nolūkā, samazinās administratīvos izdevumus un ļaus vieglāk pārbaudīt cilvēkus, kuri uzņemti dalībvalsts teritorijā un kuriem ir atļauts strādāt tajā.

Attiecībā uz vienkāršoto procedūru es vēlos uzsvērt, ka jānodrošina juridisko prasību īstenošana un lēmumu pieņemšanas pārredzamība dalībvalstu iestādēs. Es piekrītu referentei, ka lēmumi par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu darba nolūkā stipri ietekmē attiecīgo personu dzīvi un ka tāpēc tie jāpieņem pilnīgi pārredzamā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Direktīvā par vienoto uzturēšanās un darba atļauju visās ES dalībvalstīs un Parlamenta ziņojumā par to imigranti tiek uztverti kā lēts darbaspēks, kas pakļauts kapitālistu nežēlīgai ekspluatācijai. Imigrantam būs tikai tad tiesības uzturēties ES dalībvalsts teritorijā, ja viņš vairos plutokrātu bagātību. Citādi viņu uzskatīs par nelegālu imigrantu un izturēsies pret viņu kā pret lieku nastu, kuru ieslodzīs uz 18 mēnešiem un tad padzīs. Imigranti ne ar ko neatšķiras no ES dalībvalstu vietējiem strādniekiem. Viņus vieno kopīgs strādnieku, ekspluatēto, bagātību radītāju liktenis, bagātību, kuras sagrābj kapitālisti. Cīņa par taisnīgām imigrantu prasībām, viņu legalizāciju, melnā tirgus un neapdrošinātas nodarbinātības atcelšanu, augstāku algu, vienādu algu par vienādu darbu, pilnīgu sociālo un pilsoņtiesību aizsardzību un Dublinas nolīguma atcelšanu ir kopīga cīņa.

Imigrantu problēmas tiks atrisinātas tikai tad, ja viņi iekļausies strādnieku šķiras kustībā un pastiprinās cīņu pret ES un tās buržuāzisko valdību šovinistisko politiku, kas vērsta pret darbaļaužu masām un ir izraisījusi vietējo un imigrantu darba ņēmēju nabadzību un postu Eiropas Savienībā un visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim efektīvi apkarot nelegālo imigrāciju un nedeklarētu darbu tikai tad, ja izmantosim līdzsvarotus legālus imigrācijas kanālus, kuros ņemtas vērā darba tirgus vajadzības.

Priekšrocības, kas rodas no šīs direktīvas pieņemšanas, ir acīmredzamas — vienota dokumenta izdošana, ar kuru tiek sniegta uzturēšanās atļauja un atļauja piekļuvei darba tirgum, nozīmē ievērojamu uzņemšanas sistēmas vienkāršojumu, samazina tās izmaksas un saīsina procedūrām atvēlēto laiku.

Šīs direktīvas pieņemšana ir vajadzīga, lai ieviestu papildu pasākumus attiecībā uz sezonas darba ņēmējiem un uzņēmuma struktūrvienībās norīkotiem darbiniekiem, un tāpēc es ceru, ka tā tiks īstenota, cik ātri vien iespējams, ņemot vērā dalībvalstu kompetenci lemt par trešo valstu darba ņēmēju maksimālajām ieceļošanas kvotām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Trešdien mēs balsojām par manas kolēģes Véronique Mathieu izstrādāto direktīvas projektu par apvienotas uzturēšanās un darba atļaujas ieviešanu migrējošiem darba ņēmējiem. Es balsoju par šo tekstu. Diemžēl to nepieņēma. Šis teksts paredzēja ārvalstu darba ņēmējiem piemērojamās sistēmas sakārtošanu, ieviešot vienādus noteikumus, tādējādi risinot sociālā dempinga problēmas. Efektīvāk regulējot nelegālo imigrāciju, tas būtu ļāvis Eiropas Savienībai veikt stingrus pasākumus nedeklarēta darba un nelegālu sektoru apkarošanai. Sociālisti pretojās šai direktīvai, aizbildinoties ar to, ka dažas kategorijas ir izslēgtas no tās piemērošanas jomas. Taču liberāļu nostāja bija pilnīgi negaidīta, un rezultātā teksts tika noraidīts. Pamatojoties uz savu nostāju attiecībā pret vienu noraidītu grozījumu, viņi balsoja pret visu tekstu, pirms tam nebrīdinājuši mūs par to, ka viņi piešķir tik lielu nozīmi šim punktam. Tādējādi vesels gads mūsu dārga laika un darba tika palaists vējā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Eiropas Parlaments nav pakļauts Padomei. No šā brīža pat imigrācijas jautājumā dalībvalstīm ir jāuztver EP deputāti nopietni. Parastā likumdošanas procedūra ir realitāte. Direktīvas projekts par vienoto atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem plenārsēdē tika noraidīts — tas ir spēcīgs signāls no Parlamenta puses, jo jautājums bija izšķirošs. Mēs esam gadiem runājuši par vienotas atļaujas radīšanu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas dzīvot un strādāt kādā dalībvalstī. Iesākumam tā bija slavējama iniciatīva, bet grozījumi, kurus iesniedza Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, savā pašreizējā formulējumā noliedz pašu vienotās atļaujas būtību. Tie noraida arī vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, izveidojot dažādas darba ņēmēju kategorijas, kas vienkārši nav pieņemamas.

Vienlīdzīgas attieksmes principu nedrīkst apšaubīt. Tāpēc, reaģējot uz PPE grozījumiem, mēs ar balsu vairākumu balsojām pret galīgo priekšlikuma redakciju — to noraidīja ar 350 balsīm pret 306 balsīm, un tas būs jāsūta atpakaļ Eiropas Komisijai. Mums ir jāstrādā labāk — mums jāsaka „jā” atbildīgai vienotai imigrācijas politikai, bet — „nē” ierobežojošai un diskriminējošai politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsojot par direktīvu par trešo valstu valstspiederīgajiem izsniedzamu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, Eiropas Parlaments bloķēja Eiropas Komisijas priekšlikumu un nodeva to atpakaļ kompetentajām Parlamenta komitejām direktīvas priekšlikuma satura uzlabošanai. Šis balsojums Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai un visiem Eiropas Savienības strādniekiem nozīmē uzvaru. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlaments nedrīkstēja apstiprināt šo direktīvu, jo principi, kurus mums apsolīja, jau bija svītroti no Komisijas priekšlikuma, konkrētas darba ņēmēju kategorijas —piemēram, sezonas strādnieki, uzņēmuma struktūrvienībās norīkoti darbinieki un bēgļi — bija svītroti no priekšlikuma. Šai direktīvai ir jābūt visaptverošai pamatdirektīvai par trešo valstu darba ņēmēju tiesībām, un tai jākalpo par pamatu īpašām direktīvām, jo tikai tad tiks sasniegts Eiropas Savienības mērķis īstenot kopēju migrācijas politiku. Ar šādu balsojumu mēs parādījām, ka Eiropas Savienībā nedrīkst būt divējāds darba tirgus ar dubultstandartiem, jo tas sagrautu visus sociālos standartus, kurus mēs līdz šim esam sasnieguši.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par 30., 34., 65., 103., 109. un 114. grozījumu tāpēc, ka, pilnīgi atbalstot ANO Starptautisko Konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, es tomēr uzskatu, ka piekļuve darba tirgiem, sociālā nodrošinājuma sistēmām un valsts mājokļiem ir jautājumi, kas jāregulē nevis Kopienas, bet dalībvalstu līmenī. Ratificējot minēto ANO Konvenciju, dalībvalstis ir apņēmušās ieviest to savā tiesību sistēmā, nenododot pilnvaras šajā jomā Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Ziņojums par vienoto uzturēšanās un darba atļauju Eiropas Savienībā ir devis mums iespēju pārdomāt un apspriest imigrantu potenciāli lielo nozīmi mūsu sabiedrībā. Likumīga ieceļošana, efektīva integrācija un likumu ievērošana ir būtiski priekšnoteikumi, lai imigranti ieņemtu svarīgu vietu sabiedrībā un lielākā mērā piedalītos tās attīstībā. Šajā ziņā vienotā atļauja, par kuru mēs balsojām, piedāvā veidu, kā pārvaldīt ieceļošanu un aizsargāt visu to cilvēku tiesības un pienākumus, kas veido kopienu. Es atbalstīju direktīvas priekšlikumu, tostarp arī tās daļas, uz kurām neattiecas labvēlīgākie noteikumi ES tiesību aktos un starptautiskajos instrumentos. Es nožēloju, ka Parlaments nepieņēma apspriesto priekšlikumu, kas, manuprāt, varēja dot lietderīgu ieguldījumu Eiropas brīvības un to cilvēku integrācijas telpas izveidē, kuri vēlas kopīgi strādāt ES izaugsmes labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Jau gadiem mēs esam runājuši par vienotas atļaujas ieviešanu to trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas dzīvot un strādāt kādā dalībvalstī. Šī ir slavējama iniciatīva, kuras sākotnējais mērķis bija administratīvo prasību trešo valstu valstspiederīgajiem vienkāršošana, lai dotu viņiem iespēju iegūt darba atļauju un uzturēšanas atļauju, izmantojot centralizētu procedūru. Sākotnējā tiesību akta priekšlikumā darba ņēmējiem no trešām valstīm bija paredzētas tādas pašas darba tiesības (piemēram, piekļuve sociālajai nodrošināšanai, izglītībai un mācībām) kā vietējiem darba ņēmējiem. Taču referentes grozītajā tekstā dalībvalstīm būtu piešķirtas pilnvaras ierobežot dažas no šīm tiesībām. Tas ir pretrunā vienlīdzīgai attieksmei un nav pieņemams. Tāpēc mēs vairākuma balsojumā balsojām pret priekšlikuma galīgo redakciju, kura tika noraidīta. Dažos nākamajos gados humānas un saprātīgas imigrācijas politikas izstrāde būs sabiedrības pamatuzdevums, bet tas ir veicams tikai Eiropas līmenī, lai izvairītos no tieksmes pievilināt vēlētājus, kā arī no dalībvalstu iesīkstējušās reakcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šajā priekšlikumā galvenais jautājums ir vienotas pieteikuma procedūras ieviešana trešo valstu valstspiederīgajiem vienotas uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanai dalībvalsts teritorijā, kā arī vienota tiesību kopuma piešķiršana trešo valstu darba ņēmējiem, kas likumīgi uzturas Eiropas Savienībā. Tas paredz visām dalībvalstīm kopējus noteikumus, kuru mērķis ir novērst pašlaik pastāvošās atšķirības pieejā dažādām ES valstīm, paātrinot, vienveidojot un padarot pārredzamāku legāla statusa piešķiršanas procesu darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā. No vienas puses, likumīga darbaspēka un galvenokārt kvalificēta darbaspēka migrācija palīdz apkarot slepenu nodarbinātību un spēj uzlabot ekonomikas konkurētspēju, kā arī palīdzēt pārvarēt pašreizējo darbaspēka nepietiekamību. Tomēr, no otras puses, mēs nedrīkstam aizmirst, ka ekonomikas krīzes un nedrošības laikā, kad pieaug bezdarbs, darbaspēka migrācijas politikai ir jābūt elastīgai, kā apgalvo Komisija, bet vienlaikus arī ilgtspējīgai un saprātīgai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Esmu patiešām vīlies par to, ka tika noraidīts Mathieu kundzes ziņojums par vienoto pieteikuma procedūru uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanai. Tas bija līdzsvarots ziņojums, kuru balsošanas posmā stipri uzlaboja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ierosinātie grozījumi, kas ar liberāļu un konservatīvo izšķirošu atbalstu tika pieņemti.

Mani apbēdināja tas, ka Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa neņēma vērā vienošanos, kā arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas nepareizais novērtējums, kas paver ceļu jaunam Komisijas priekšlikumam, kurš droši vien būs sliktāks par pašreizējo.

Iespēja legāliem imigrantiem iegūt vajadzīgo uzturēšanās un darba dokumentu vienotā procedūrā, ko piemēro visā Eiropas Savienības teritorijā, varētu būt izšķirošs solis uz priekšu, kā arī pareizs un pienācīgs secinājums par vajadzību pastiprināt cīņu pret nelegālo imigrāciju, ciešāk sadarbojoties ar piekrastes dalībvalstīm un stiprinot FRONTEX.

Taču kā vairākos citos gadījumos virsroku guva kreiso spēku stūrgalvīgās ideoloģijas paliekas, un kreisie, aizstāvot robežu atvēršanu visiem, kas vien to vēlas, faktiski noliedza vajadzību aizsargāt godīgus ārvalstniekus, kas Eiropā ierodas darba nolūkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs lielu nozīmi piešķiram tam, ka priekšlikumu direktīvai par vienotu pieteikuma procedūru vienotai uzturēšanās un darba atļaujai Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu noraidīja, jo Parlamenta teksts, kas jau bija apspriests ar Padomi, kalpoja tikai lielo uzņēmumu un ekonomikas grupējumu interesēm. Šie grupējumi centās panākt sociālo dempingu, lai iegūtu ārvalstu darbaspēku, kuru tie varētu ekspluatēt, maksājot tam mazu atalgojumu un ierobežojot tā tiesības.

Lai gan šie grupējumi aizbildinājās, ka ir vajadzīgs vienots regulējums, tie faktiski vēlējās legalizēt sociālo dempingu, vairot nestabilas darbavietas, palielināt nevienlīdzību un ar tiesību aktu palīdzību apdraudēt vienlīdzības un taisnīguma principu piemērošanu visiem darba ņēmējiem.

Viņi vēlējās savā veidā atdzīvināt bēdīgi slavenās Bolkestein direktīvas izcelsmes valsts principu, kuru pēc saskaņotas darba ņēmēju pretošanās noraidīja. Tagad dažādu dalībvalstu darba ņēmēju un arodbiedrību pretošanās un argumenti ir atbalsojušies Eiropas Parlamentā, uzskatāmi parādot, ka cīņa nav bijusi veltīga. Portugāles strādnieku vispārējais 24. novembra streiks arī veicināja pozitīvo iznākumu. Taču mums arī turpmāk ir jābūt modriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Laikā, kad gandrīz 25 miljoni eiropiešu ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, atkal ir iesniegta direktīva, kuras mērķis ir atvieglot darba meklētāju imigrāciju. Jums ir jāatzīst, ka visa šī lieta ir neķītra. Vēl vairāk, šis teksts ir mēģinājums garantēt konkrētas ekonomiskas un sociālas tiesības imigrējošiem darba ņēmējiem, lai, kā apgalvo, izvairītos no sociālā dempinga vai negodīgas konkurences ar vietējiem darba ņēmējiem vai darba ņēmējiem, kas jau atrodas Eiropā. Tā ir netieša atzīšanās, ka imigrācija pazemina algas Eiropā un nerisina darbaspēka trūkuma problēmu, bet rada tiešu konkurenci mūsu darba ņēmējiem.

Daži grozījumi, kas tiecās veicināt vienādas tiesības — un vienādas izmaksas — pastāvīgo iedzīvotāju un imigrantu starpā, faktiski nozīmēja piekļuvi mūsu sociālajiem pabalstiem visiem imigrantiem, gan strādājošiem, gan nestrādājošiem. Tā ir izvēle starp sociālo dempingu un labdarību, kura vairs ilgāk nav paciešama — ne politiski, ne finansiāli. Dalībvalstu līmenī ir laiks nolemt, kā pagriezt atpakaļ migrantu plūsmas, kas ir kļuvušas par nepanesamu ekonomikas, sociālu un pat kultūras nastu, un visās jomās dot priekšroku dalībvalstu un Kopienas interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) ES dalībvalstīm ir nepārtraukti jācīnās ar nelegālās imigrācijas problēmu un trešo valstu pilsoņu darbu tā sauktajā ēnu ekonomikā. Ir jāveic pienācīgi pasākumi, lai efektīvi risinātu šīs problēmas. Ieceļošanas un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru vienkāršošana un standartizēšana trešo valstu pilsoņiem, lai viņi varētu sākt strādāt kādā dalībvalstī, palīdzēs ierobežot nelegālo imigrāciju. Vienlaikus tā dos iespēju apmierināt Eiropas darba tirgu prasības pēc darbaspēka. Ierosinātie regulas noteikumi atstāj zināmu brīvību migrantus uzņemošajām valstīm, jo īpaši attiecībā uz ieceļošanas atteikuma nosacījumiem. Tā nodrošina pienācīgu tiesiskās noteiktības līmeni un dod pārliecību, ka nenotiks iejaukšanās dalībvalstu kompetencē.

Apspriežamā direktīva ļaus dalībvalstīm pieņemt kopīgu nostāju ekonomiskās imigrācijas jautājumā. Tā darba ņēmējiem, kas cieš no diskriminācijas un nepārtrauktas cīņas pret nelegālo imigrāciju, nodrošinās pārredzamus noteikumus, drošību un tiesisku aizsardzību, kā arī pasākumus negodīgas konkurences apkarošanai. Šā iemesla dēļ es piekrītu referentes nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Komisija 2001. gadā iesniedza priekšlikumu direktīvai par to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas vēlas strādāt algotu darbu vai veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātas personas. Par spīti Eiropas Parlamenta labvēlīgam atzinumam šis vērienīgais priekšlikums par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas veikt saimniecisku darbību Eiropas Savienībā, netika tālāk par pirmo lasījumu Padomē, un Komisija to 2006. gadā oficiāli atsauca. Es atzinīgi vērtēju to, ka jaunais tiesiskais pamats, kas paredzēts Lisabonas līgumā, dod šim priekšlikumam labu izdevību tikt pieņemtam.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Kopā ar savu grupu es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, ieviešot vienotu pieteikumu procedūru tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas darba nolūkā vēlas tikt uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā, un piedāvājot tiem drošu legālu statusu, tajā ir pareizi risinātas ievērojamās demogrāfiskās problēmas, kas Eiropas Savienību gaida nākamajos gados.

Diemžēl Parlamenta noraidījums aizkavēs šīs svarīgās direktīvas analīzi, kura būtu vienkāršojusi sarežģītās administratīvās procedūras ekonomisko migrantu uzņemšanai. Tā būtu palīdzējusi dalībvalstu darba tirgiem reaģēt uz pašreizējām un gaidāmajām darbaspēka vajadzībām un būtu nodrošinājusi veidu, kā cīnīties pret ekspluatāciju un diskrimināciju, kam pārāk bieži pakļauti šie darba ņēmēji. Šī direktīva ir paredzēta atšķirību samazināšanai starp dalībvalstu tiesību sistēmām — ieviešot šo vienoto sistēmu, administratīvā procedūra kļūs vienkāršāka, lētāka un ātrāka.

Mūsu priekšlikums nebūtu paredzējis nosacījumus trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai — dalībvalstis pašas būtu atbildīgas par uzņemšanas nosacījumu regulēšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuras tās ir gatavas uzņemt savā teritorijā darba nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis ziņojums un tajā ierosinātie direktīvas projekta grozījumi ir apkaunojoši. Tajos ir paredzēta selektīva imigrācija, ko pārvaldīs tirgus prasības, tādējādi atņemot visas tiesības imigrantiem, kas neatbilst vai vairs neatbilst šo tirgu vajadzībām. Pat piešķirot strādājošiem ierobežotas tiesības, tajos tiek piedāvāta iespēja turpmāk ierobežot tās vēl vairāk. Imigranti nav otrās šķiras cilvēciskas būtnes. Šī direktīva ir vienkārši necilvēcīga. Es balsošu pret to, un es to arī nosodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis dokuments, kuru noraidīja deputātu vairākums, ir tiesību akts, kas būtu devis iespēju labāk pārvaldīt migrantu plūsmas. Tā mērķis bija atšķirību novēršana starp dalībvalstu darba un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūrām un konkrētu tiesību piešķiršana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas legāli strādā ES. Tādējādi tas būtu bijis solis uz priekšu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ieviešamā instrumenta dēļ, kura mērķis ir piešķirt tiesību kopumu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas imigrēt dalībvalstu teritorijā. Otrkārt, politiskā signāla dēļ, kuru tas sūta pāri jūrām, atspēkojot uzskatu, ka Eiropa ir slēgta teritorija, kas spēj veikt tikai represīvus pasākumus un nodrošināties pret iebraucējiem laikā, kad mēs atsaucamies uz Stokholmas programmā ietvertajām idejām par elastīgas imigrācijas politikas izstrādi, lai atbalstītu ES ekonomikas attīstību. Tas izskaidro manu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Apstākļi, kādos trešo valstu valstspiederīgajiem tiek dota atļauja uzturēties un strādāt Es dalībvalstī, ir nevis ES, bet attiecīgās dalībvalsts jautājums. Tas, ka konkrētās jomās labi izglītotu un kvalificētu darba ņēmēju periodiska imigrācija ir, iespējams, lietderīga, nenozīmē, ka mums ir jāpraktizē atvērto durvju politika, jo mums pirmām kārtām ir jānodrošina darbs mūsu pašu darba ņēmējiem, citiem vārdiem sakot, ES pilsoņiem. Ja mums daudzās jomās rodas darbaspēka trūkums, mums ir jāizpēta tā iemesli un attiecīgi jāreaģē, nodrošinot pārkvalificēšanās iespējas. Tas, ka darbaspēka migrācija rada problēmas darba ņēmējiem, jo tā pazemina darba algas un var novest pie dempinga cenām, pagātnē ir daudzkārt pierādīts.

Šā iemesla dēļ, piemēram, pēc to valstu pieprasījuma, kurās ir labi attīstīti sociālā nodrošinājuma tīkli, tika ieviesti pārejas periodi brīvai darbaspēka apritei. Debatēs nedrīkst aizmirst, ka noteikumus un regulas par darbaspēka nodrošinājumu var izmantot blēdīgi uzņēmēji. Es tāpēc balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienībai jau sen bija vajadzīgi skaidri noteikumi un procedūras attiecībā uz tiesībām, kuras piešķir to trešo valstu darba ņēmējiem, kas dalībvalstī uzturas legāli. Mums šādu noteikumu kopums ir vajadzīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai gan mums ir jāpiedāvā preferenču sistēma ES darba ņēmējiem, arī tie darba ņēmēji, kas legāli uzturas dalībvalstī, piedalās tās ekonomiskajā dzīvē un viņiem pienākas aizsardzība un garantijas. Viņi ir jāuzskata par ieguvumu ES ekonomikai, nevis par draudu ES darba ņēmējiem

Otrkārt, šādi skaidri noteikumi palīdzēs labāk kontrolēt migrāciju. Turklāt, izvairoties no šādiem noteikumiem, mēs atbalstām nelegālo migrāciju un nelegālo nodarbinātību un tās sekas. Ar nožēlu man jāsaka, ka es noraidu šo ziņojumu un aicinu Komisiju atgriezties ar jauniem priekšlikumiem

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Mathieu kundzes ziņojumu, jo ceru, ka pēc gadiem ilga darba tiks izstrādātas pamatnostādnes direktīvai, kas piedāvās vienotu Eiropas noteikumu, atļauju un tiesību kopumu darba ņēmējiem no trešām valstīm. Mēs kopš 2001. gada esam strādājuši pie Eiropas direktīvas, taču bez jebkādiem rezultātiem. Tagad cerēsim, ka Padome un Parlaments koplēmuma procedūrā to apstiprinās un ka, ņemot vērā jautājuma svarīgumu, tā tiks novesta līdz galam. Eiropas attīstībai tas ir izšķirošs brīdis, jo aizvien pieaugošais pieprasījums pēc darbaspēka mūs strauji tuvina tā sauktajai ekonomiskajai imigrācijai, un tāpēc kopīga regula par šo jautājumu ir steidzami vajadzīga. Eiropas Savienības ekonomikas ilgtermiņa attīstība ir jāatbalsta, un tādēļ mums ir jāvienkāršo administratīvā prakse attiecībā uz atļaujām tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā darba nolūkā, un jāpiedāvā viņiem drošs tiesiskais statuss. Šī direktīva ļaus mums apmierināt pašreizējo un turpmāko vajadzību pēc darbaspēka, kā arī apkarot ekspluatāciju un diskrimināciju, kam pārāk bieži pakļauti šie darba ņēmēji.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par pašreizējo ziņojumu, kuru galīgajā balsojumā nepieņēma. Es to darīju sava viedokļa dēļ, proti, ka migrācijas uzraudzība Eiropas Savienībā ir neatņemama dalībvalstu atbildīgas migrantu uzņemšanas politikas sastāvdaļa. Vislabākais veids, kā apkarot nelegālo imigrāciju un slepenu nodarbinātību, ir izstrādāt līdzsvarotu legālās migrācijas politiku un uzņemt imigrantus, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām uzņēmējvalstī.

Laikā, kad ekonomikā nav izaugsmes, ir svarīgi neradīt veltīgas integrācijas cerības un neatbalstīt politiku, kas veicina darbaspēka trūkumu. Priekšlikums aizpildīt vienotu pieteikumu uzņēmējvalsts iestādēs, pieprasot darba un uzturēšanās vīzas, ir paredzēts šā jautājuma risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es piekrītu referentei Mathieu kundzei un direktīvas priekšlikumam, kas liecina par Eiropas Savienības centieniem izstrādāt globālu migrācijas politiku un ir pamatpriekšlikums attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem. Tā mērķi ir divējādi: a) izstrādāt vienotu pieteikuma procedūru atļaujai uzturēties un strādāt konkrētā dalībvalstī un b) ieviest vienotu tiesību kopumu tiem trešo valstu darba ņēmējiem, kas legāli uzturas ES, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi ar ES valstspiederīgajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski.(SV) Legālā imigrācija ir svarīgs ES dalībvalstu ekonomikas attīstības aspekts. Darba ņēmēju imigrācija var palielināt konkurenci un ekonomikas dzīvotspēju, un, ņemot vērā ES demogrāfiskās problēmas iedzīvotāju novecošanās dēļ, ir svarīgi pieņemt elastīgu imigrācijas politiku. Mēs tāpēc vērtējam atzinīgi Komisijas priekšlikumu ieviest vienotu pieteikuma procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tas vienkāršos sarežģītās administratīvās formalitātes, kas ieviestas migrantu uzņemšanai. Tas arī dos iespēju dalībvalstu darba tirgiem reaģēt uz pašreizējo un turpmāko darbaspēka pieprasījumu un palīdzēs apkarot šo darba ņēmēju ekspluatāciju un diskrimināciju.

Taču mēs esam pret iesniegtajiem grozījumiem attiecībā uz papildu dokumentiem, jo tie padarītu šo priekšlikumu pretrunīgu un bezjēdzīgu. Vienotai pieteikuma procedūrai un vienam dokumentam nav nekādas jēgas, ja visas dalībvalstis var izdot un pieprasīt papildu dokumentus. Grozījums, kurā teikts, ka dalībvalstis var izdot dokumentu, kas papildina uzturēšanās atļauju, kuru ir iespējams atjaunināt vai anulēt, kad attiecīgās personas stāvoklis darba tirgū mainās, balsošanā tika pieņemts. Tā kā mēs bijām neapmierināti ar šo tekstu un vēlējāmies, lai priekšlikumu pirms tā pieņemšanas izskata otrajā lasījumā, mēs pretēji Padomes viedoklim balsojām par to, lai direktīvā ietvertu atbilstības tabulas. Arī par tām nenobalsoja, un, kad mēs sapratām, ka atrodamies situācijā, kurā pozitīvs balsojums par ziņojumu nozīmētu tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, saglabājot saturu, kas, mūsuprāt, iznīcina pašu priekšlikumu par vienotu ES dokumentu vairāku dokumentu vietā, mēs izvēlējāmies balsot pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Viens no labākajiem veidiem, kā apkarot nelegālo imigrāciju un nedeklarētu darbu, ir līdzsvarotu legālu imigrācijas kanālu izveide, kas apmierina darba tirgu vajadzības mūsu valstīs. Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, kurā mums ir jāievieš kārtība, bet mums tā tomēr ir vajadzīga, ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām Eiropas Savienībai būs jāsastopas tuvākajā nākotnē. Ir jāizstrādā imigrācijas politika, ko varētu izmantot par instrumentu, ar kuru regulēt vajadzību pēc darbaspēka, tādējādi palīdzot īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”.

ES tiesību akti neierobežo dalībvalstu pilnvaras izveidot pašiem savas sociālā nodrošinājuma sistēmas. Tā kā tās nav saskaņotas Eiropas Savienības līmenī, ikvienas dalībvalsts kompetencē ir pieņemt pašai savus tiesību aktus, paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti sociālā nodrošinājuma pabalsti, kā arī noteikts šo pabalstu apmērs un laikposms, kurā tie tiek saņemti.

Taču, īstenojot šīs pilnvaras, dalībvalstīm ir jāņem vērā ES tiesību akti. Turklāt saskaņā ar spēkā esošajiem koplīgumiem jānodrošina atbilstīgi darba apstākļi, tostarp attiecībā uz atalgojumu, noteikumiem atbrīvošanai no darba, drošības un veselības aizsardzību darbavietā, darbalaiku, atvaļinājumu un disciplinārajām procedūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai ir jāsagatavojas turpmākajām demogrāfiskajām problēmām. Darbaspēka migrācijas jautājumi ietekmē konkurētspēju un ekonomikas dzīvotspēju. Tie prasa līdzsvarotu un dziļi pārdomātu risinājumu

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Es priecājos par to, ka Eiropas Parlaments noraidīja vienoto atļauju. Šodienas balsojums sagatavo ceļu jaunām sarunām un saka „nē” tiesību piešķiršanai darba ņēmējiem atkarībā no viņu tirgus vērtības. Šī direktīva negarantē vienādas tiesības visiem migrējošiem darba ņēmējiem, pamatojoties uz vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi, bet piedāvā fragmentāru legālās migrācijas jēdzienu, saskaņā ar kuru migrējoša darba ņēmēja tiesības noteiktu viņa vai viņas tirgus vērtība. ANO Konvencijas par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību 20. gadadienas priekšvakarā šis hierarhiskais risinājums ir pilnīgi nepieņemams — Eiropas Savienībai beidzot ir jāņem vērā daudzo pētījumu secinājumi, kas liecina, ka ieguvumi — gan individuāli un kolektīvi, gan ekonomikas un sabiedrības — vienādā mērā uzņēmējvalstīs un izcelsmes valstīs iet roku rokā ar migrantu tiesību pilnīgu un efektīvu ievērošanu. Zaļie turpinās cieši pievērsties šim jautājumam, lai palīdzētu Eiropas Savienībai nodrošināt vērienīgu migrācijas politiku, kas pamatojas uz pamattiesību universāluma un nedalāmības principu. Tas būs galvenais jautājums jaunajās sarunās, kuru vajadzību izraisīja absurdās vienošanās noraidījums.

 
  
  

Ziņojums: Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Carmen Romero López (A7-0354/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta par Eiropas aizsardzības rīkojumu mērķis ir noziedzības novēršana. Tā pamatā ir fakts, ka, lai gan dalībvalstis nodrošina aizsardzību noziegumu upuriem savas valsts robežās, ir radusies nepieciešamība izstrādāt Eiropas līmeņa agrās brīdināšanas un novēršanas mehānismu. Projektā ir ņemti vērā ieteikumi, kas ietverti Stokholmas programmā, un procedūras, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tāpēc šis ziņojums, kā arī pirmais Padomes priekšlikums direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu noziegumos cietušo personu aizsardzībai, ko tā iesniedza 2010. gada 5. janvārī, ir sagatavots, pamatojoties uz vairāku komiteju savstarpēju sadarbību. Es piekrītu plašai pieejai, lai ietvertu vairāku noziegumu veidu upurus, un piekrītu tiem grozījumiem, kuros paredzēti pasākumi aizsardzības rīkojuma atcelšanai, tiesiskās aizsardzības nepārtrauktības nodrošināšanai, rīkojuma izpildes termiņa noteikšanai un situācijas noskaidrošanai attiecībā uz cietušajām personām, kuras ir pārcēlušās vai pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir atbalstīts Padomes priekšlikums direktīvai, kurā nodrošināti skaidri pasākumi attiecībā uz noziegumu novēršanu, jo īpaši uz cietušo personu aizsardzību. Ir svarīgi, lai vardarbībā cietušās personas būtu aizsargātas pret uzbrucēju uzbrukumiem ne tikai savā mītnes valstī, bet lai šādi aizsargpasākumi būtu visā Eiropas Savienībā. Šīs direktīvas pieņemšana un īstenošana parādītu, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot Stokholmas rīcības plānu — Eiropas Savienības iniciatīvu saglabāt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Ir svarīgi uzsvērt, ka tad, ja ir identificēts noziedznieks, Eiropas aizsardzības rīkojums būtu jāpiemēro visām noziegumos cietušajām personām, tostarp cilvēku tirdzniecības, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas slepkavību, dzimumnoziegumu, terorisma un organizētās noziedzības upuriem neatkarīgi no upura vecuma un dzimuma. Turklāt cietušo personu aizsardzība nozīmē ne tikai fizisku aizsardzību, bet arī upura cieņas aizsardzību. Tāpēc es stingri atbalstu to, ka obligāti ir jāparedz cietušo personu aizsardzība, lai atjaunotu viņu cieņu un cilvēka cienīgu attieksmi pret tām.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Parlamenta balsojums par priekšlikumu direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu vardarbībā cietušajām personām raida svarīgu signālu par to cilvēku aizsardzību, kas cietuši no vardarbības. Lai gan pēc tam, kad Nīderlande diemžēl pievienojās tām valstīm, kuras bloķēja iniciatīvu, Padomē nebija kvalificēta balsu vairākuma, tas nav ietekmējis šodienas balsojuma nozīmi.

Eiropas likumdošanas vakuums attiecībā uz vardarbībā cietušo personu aizsardzību ir jāaizpilda ar konkrētu risinājumu, kas neaprobežojas ar tās valsts teritoriju, kurā atrodas cietusī persona, bet kas ir piemērojams pāri robežām. 12 dalībvalstu, tostarp Itālijas, sadarbības mērķis ir aktivizēt agrās brīdināšanas un cietušo personu aizsardzības mehānismu Eiropas Savienības teritorijā.

Esmu pārliecināta, ka ir svarīgi panākt vienošanos par šo instrumentu — arī politiskā ziņā —, jo tas garantēs jebkuros noziegumos cietušo personu aizsardzību un nodrošinās aizturēšanas un aizliegumu īstenošanas pasākumus attiecībā uz personām, kuras rada apdraudējumu. Tikpat būtisks aspekts ir vardarbībā cietušo personu iespēja pārcelties uz citu dalībvalsti, saņemot nepieciešamo informāciju un palīdzību, lai sāktu jaunu dzīvi, vienlaikus izmantojot priekšrocības, ko nodrošina aizsardzības pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu kopējo domu par aizsardzības rīkojumu. Vardarbībā cietušās personas ir jāaizsargā pret atkārtotiem uzbrucēju uzbrukumiem, un tām ir jāsaņem aizsardzības pasākumu sniegtās priekšrocības visā Eiropas Savienībā.

Direktīvas projekts ir vēl viens pasākums, lai īstenotu mērķus, kas izvirzīti Stokholmas rīcības plānā un Eiropas Savienības iniciatīvā saglabāt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Es apzinos šīs iniciatīvas komplicētību. Tiesu sistēmas, tāpat kā krimināllietu un civillietu procesi, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi. Par spīti tam es uzskatu, ka referentēm ir izdevies stiprināt juridiskās aizsardzības nepārtrauktību un garantēt vislielāko aizsardzību cietušajām personām, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Vardarbībā cietušās personas var gūt labumu no aizsardzības pasākumiem pret to uzbrucējiem attiecīgajā dalībvalstī. Taču šī aizsardzība beidzas pie tās dalībvalsts robežām, kurā tās dzīvo, un līdz šim nebija veida, kā piemērot šo aizsardzību ārpus šīm robežām. Es balsoju par šo jauno direktīvu, kas ļauj dalībvalsts tiesu iestādēm, kuras atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikušas aizsardzības pasākumus, izdot „Eiropas aizsardzības rīkojumu”, kas aizsargā cietušās personas citu dalībvalstu teritorijā. Direktīva acīmredzami ir paredzēta galvenokārt sieviešu dzimuma vardarbībā cietušajām personām, taču to var piemērot visām personām neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, un arī potenciālajiem upuriem un viņu radiniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par projektu direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu, kura mērķis ir aizsargāt vardarbībā cietušās personas visā Eiropas Savienībā. Šī iniciatīva tiecas ieviest tiesu iestāžu un policijas sadarbības mehānismu starp dalībvalstīm, lai vardarbībā cietušajām personām, kas gūst labumu no aizsardzības pasākumiem vienā dalībvalstī, nebūtu jāsāk no jauna viss tiesas process aizsardzības pasākumu iegūšanai un lai tās būtu iespējams aizsargāt arī tad, ja tās nolemj pārcelties uz citu dalībvalstī vai uzturēties citā dalībvalstī.

Eiropas aizsardzības rīkojums tiks izsniegts pēc aizsargātās personas pieprasījuma, un tas būtu jāpiemēro ne tikai no vardarbības ģimenē cietušajām sievietēm — galvenajai grupai, kas saņem aizsardzību —, bet arī visām pārējām cietušajām personām, piemēram, cilvēku tirdzniecības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas slepkavību, incesta, dzimumnoziegumu upuriem, lieciniekiem, un terorisma un organizētās noziedzības upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par priekšlikumu direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu, jo tās galvenie mērķi ir noziedzības novēršana un cietušo personu aizsardzība. Pašlaik, pat ja dalībvalstis ir nodrošinājušas cietušajām personām aizsardzības rīkojumus, noteikto īstenošanas pasākumu darbība beidzas pie tās valsts robežas, kura izdevusi rīkojumu. Eiropas Savienībai jādara viss, kas ir tās spēkos, lai novēstu noziedzību un vajāšanu Eiropas līmenī. Tikai tad mēs spēsim garantēt drošu vidi cietušajām personām, neierobežojot cietušo tiesības uz mobilitāti. Lai gan dalībvalstu krimināllietu, civillietu un administratīvie procesi ir atšķirīgi, visām valstīm ir jāsadarbojas atkārtotu noziegumu novēršanas jomā.

Manuprāt, ir svarīgi šajā priekšlikumā iekļaut morālā atbalsta aspektu. Uz lielāko daļu cietušo personu noziedzīgais nodarījums atstāj dažādu psiholoģisku un morālu ietekmi, kas turpinās vēl ilgi pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts. ES jāvelta uzmanība ne tikai noziegumu novēršanai un cietušo aizsardzībai, bet arī morāla atbalsta sniegšanai vardarbībā cietušajām personām, lai tās varētu sākt jaunu dzīvi jebkurā ES dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas aizsardzības rīkojumu, jo tā mērķis ir uzlabot vardarbīgos noziegumos cietušo personu tiesisko stāvokli. Tiesiskā aizsardzība īpaši vajadzīga tiem cilvēkiem, kuri ir tuvu radinieku atkārtoti īstenotas vardarbības upuri, cilvēkiem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem dzimuma dēļ, vai cilvēkiem, kas kļuvuši par citas noziedzības upuriem dalībvalstī, kurā viņiem nav ne pilsonības, ne dzīvesvietas. Es atbalstīju tos grozījumu priekšlikumus, kas ierobežo iemeslus, kādēļ tiek atteikta Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana vai kādēļ to noraida, nosaka 20 dienu termiņu rīkojuma izpildei vai cietušās personas stāvokļa precizēšanai, ja tā pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu.

Es priecājos, ka ir noskaidrota juridiskā pamata problēma, ko Padome un Komisija viena otrai īpaši izvirzīja. Manuprāt, pieņemot grozījuma priekšlikumu, kurš paredz sadarbībā krimināllietās iekļaut tiesas lēmumu atzīšanu, ir novērsts specifiskais viedokļu konflikts par Eiropas aizsardzības rīkojuma civiltiesību un krimināltiesību aspektiem. Tādējādi būs ievērots Komisijas iebildums, ka tiesību akts par Eiropas aizsardzības rīkojumu pārkāpj tās ekskluzīvās iniciatīvas tiesības civiltiesību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir būtiski, lai vardarbībā cietušās personas gūtu labumu no pasākumiem, kas paredzēti noziedzības novēršanai un aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. Citiem vārdiem sakot, šī aizsardzība nedrīkst būt ierobežota tikai atsevišķā dalībvalstī, bet tai jānodrošina, ka personas var dzīvot vai uzturēties citās ES valstīs. Šis pasākums būtu jāpiemēro cilvēku tirdzniecības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas slepkavību, incesta, dzimuma vardarbības upuriem, lieciniekiem un terorisma un organizētās noziedzības upuriem. Lai to panāktu, būs jāatrisina problēma, kas saistīta ar dalībvalstu juridiskās sistēmas atšķirībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šā direktīvas projekta mērķis ir aizpildīt robus tajos pašreizējos tiesību aktos attiecībā uz noziegumos cietušām personām, kuros nav risināts noziedzības novēršanas jautājums un vajadzība pēc ātra un efektīva Eiropas mēroga agrās brīdināšanas un noziedzības novēršanas mehānisma, lai aizsargātu cietušās personas. Šo iemeslu dēļ Eiropas aizsardzības rīkojuma radīšanai būtu jākļūst par svarīgu cietušo personu aizsardzības formu neatkarīgi no tā, kādai vardarbībai viņi bijuši pakļauti. Tam jādarbojas pāri dalībvalstu robežām, lai cietušajām personām, ja tās pārceļas uz citu dalībvalsti, nebūtu no jauna jāsāk viss tiesas process, kas nepieciešams aizsardzības pasākumu saņemšanai.

Lai gan, no vienas puses, mēs tikko esam pieņēmuši tiesību aktu par aizdomās turēto personu civilajām un procesuālajām tiesībām Eiropas Savienībā, no otras puses, mēs nevaram aizmirst cietušo personu civilās un procesuālās tiesības, jo tām, bez šaubām, daudz lielākā mērā trūkst aizsardzības. Šīs direktīvas pieņemšana ir svarīgs solis, lai panāktu palīdzības sniegšanu cietušajām personām, taču es ceru, ka Komisija var iet tālāk un iespējami drīzāk iesniegt visaptverošu un pilnīgāku tiesību aktu kopumu attiecībā uz vardarbībā cietušajām personām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu. Atšķirībā no dažām dalībvalstīm, kas, iespējams izrāda lielāku pretestību (Apvienotā Karaliste, Nīderlande kopš pēdējās valdības maiņas, un tā tālāk), es esmu pret to, ka direktīvas piemērošanas joma tiek stingri ierobežota tikai attiecībā uz kriminālprocesiem; es atbalstu plašāka procedūru kopuma iekļaušanu. Es ceru, ka spēcīgais signāls, ko plenārsēdē raidīja Eiropas Parlaments, nodrošinās ne tikai izeju no pašreizējā strupceļa, ko radījis bloķējošais mazākums Padomē, bet arī to, ka nākamā Ungārijas prezidentūra turpinās izskatīt šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) Tiesiskās aizsardzības nodrošināšana noziegumos cietušajām personām ir būtiska, lai izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tāpēc par spīti dažiem iebildumiem es piekrītu šā priekšlikuma mērķiem; priekšlikuma nolūks ir uzlabot pašreizējo tiesisko situāciju šādos aspektos: i) uzlabot kārtību, kādā atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu; ii) nodrošināt tiesiskās aizsardzības nepārtrauktību; iii) ierobežot iemeslus, kādēļ tiek atteikta Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana vai kādēļ to noraida; iv) noteikt termiņu rīkojuma izpildei; un v) precizēt to cietušo personu stāvokli, kuras pārceļas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šī direktīva attiecas uz to aizsardzības pasākumu piemērošanu, kas paredzēti, lai palīdzētu noziedzīgās darbībās cietušajām personām, ja šīs darbības var apdraudēt cietušo personu dzīvību, fizisko, psiholoģisko un seksuālo integritāti.

Aizsardzības pasākumi pastāv visās ES dalībvalstīs, taču tie vairs nav spēkā, kad persona šķērso valsts robežu. Eiropas aizsardzības rīkojuma mērķis ir nodrošināt, lai tā aizsardzība, kas personai tiek sniegta vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru šī persona pārceļas vai tiek pārcelta.

Šī ir nostāja, ko Eiropas Parlaments šodien pieņēma ar 610 balsīm par, 13 pret un 56 deputātiem atturoties. Tās pamatā ir kompromiss, ko panāca Parlamenta deputāti un ES Beļģijas prezidentūras pārstāvji. Taču teksts vēl jāapstiprina ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu Padomē.

Lai gan lielākā daļa aizsardzības pasākumu ir paredzēti sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē, jaunie noteikumi ir jāpiemēro visām cietušajām personām: kā pieņemtajā ziņojumā teikts, „šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti nevis tikai to personu aizsardzībai, kas cietušas vardarbībā dzimuma dēļ, bet visu cietušo personu aizsardzībai, ņemot vērā ikviena attiecīgā nozieguma īpatnības”.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Eiropas aizsardzības rīkojums ir tās prioritātes praktiska izpausme, ko Spānijas prezidentūra piešķīrusi vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Tās cietušās personas, kam piemērotie pasākumi nosaka attālumu, kurš jāievēro viņu uzbrucējiem, tiks aizsargātas ārpus valsts robežām, tādējādi ļaujot tām sākt jaunu dzīvi vietā pēc saviem ieskatiem. Izsniegtajam Eiropas aizsardzības rīkojumam būs vienāds likumīgais spēks visā Eiropas Savienībā. Teksta joma ir paplašināta, iekļaujot „dzīvības, fiziskās vai psiholoģiskās integritātes, cieņas, personas brīvības vai seksuālās integritātes” aizsardzību. Šī plašā definīcija ietver tādus jēdzienus kā piespiedu laulības, pedofiliju, cilvēku tirdzniecību, dzimumorgānu kropļošanu un tā tālāk. Šis pasākums atbilst brīvības, drošības un tiesiskuma telpas galvenajam mērķim, kas ir aizsardzības Eiropas izveide. Tāpēc es balsoju par šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Eiropas aizsardzības rīkojumu. Tā ir lieliska iniciatīva, kas nodrošinās, ka pasākumi cietušo personu aizsardzībai turpinās darboties arī citā dalībvalstī. Pašlaik aizsardzības rīkojumu darbība beidzas pie mūsu robežas, atstājot cietušo personu neaizsargātu. EAR ir milzīgs solis uz priekšu cietušo personu tiesībās. Tas ir spēcīgs instruments, kas garantēs drošāku patvērumu vardarbības upuriem pāri dalībvalstu robežām. Vairāk nekā 100 000 sievietēm Eiropas Savienībā piemēro aizsardzības pasākumus. Tomēr mani ļoti uztrauc bloķējošais mazākums Padomes līmenī, kurā ietilpst Īrija. Es ceru, ka milzīgais atbalsts, ar kādu šis ziņojums ir pieņemts Parlamenta līmenī, mudinās bloķējošo mazākumu pārdomāt savu nostāju. Es nepiekrītu argumentam, ka ziņojuma juridiskais pamats ir neprecīzs. Gan Padome, gan Parlamenta juridiskais dienests ir atzinuši, ka juridiskais pamats ir atbilstīgs, un, kā to vienprātīgi atbalstīja JURI, aizsardzības rīkojums nenosaka pienākumu pārveidot valstu sistēmas aizsardzības pasākumu pieņemšanai, jo dalībvalstij, uz kuru dodas cietusī persona, ir jānodrošina tās aizsardzība saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope un Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa pilnīgi atbalsta ierosinātā Eiropas aizsardzības rīkojuma mērķus un nolūkus, un mēs nepacietīgi gaidām, kad vardarbības, terorisma, vardarbības ģimenē, izsekošanas un/vai uzmākšanās upuri tiks aizsargāti, ja viņi pārvietosies visā ES teritorijā un kad viņi pārvietosies. ECR grupa izprot to, kādas ciešanas var sagādāt fiziska, psiholoģiska un/vai seksuāla izmantošana, un neaizsargāto stāvokli, kādā nonāk cietusī persona.

Tā kā mums bija bažas saistībā ar direktīvas juridisko pamatu un darbības jomu, mēs šodien nevarējām balsot par ziņojumu. Šis priekšlikums ir sagatavots uz krimināltiesību pamata; taču daži nodarījumi, ko priekšlikumā paredzēts ietvert, ir civiltiesību jautājumi, tomēr nav izmantots LESD 81. pants. ECR grupa ir nobažījusies par to, cik efektīvi šis priekšlikums tiktu īstenots, un kādu signālu šī anomālija raida ES sabiedrībai par to, kā mēs šeit izstrādājam likumus. ECR grupa stingri uzskata, ka tiem tiesību aktiem, ko mēs izstrādājam ES līmenī, jābūt juridiski pareiziem un pamatīgiem, un tiem nevajadzētu pakļaut riskam dalībvalstu tiesiskās sistēmas.

Šo iemeslu dēļ ECR grupa atturējās balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Priekšlikums direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu, ko iesniegušas 12 dalībvalstis, ir iniciatīva, kuras mērķis ir novērst noziedzību. Pat ja dalībvalstis ir nodrošinājušas cietušajām personām aizsardzības rīkojumus, noteikto īstenošanas pasākumu darbība beidzas pie tās valsts robežas, kura izdevusi rīkojumu. Taču cietušās personas daudzu iemeslu dēļ var doties no vienas dalībvalsts uz citu — ne tikai tāpēc, lai glābtos no nozieguma. Tādējādi pārvietojoties cietušās personas ir neaizsargātas, ja tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība tās neaizsargā, īstenojot ātru un efektīvu Eiropas mēroga agrās brīdināšanas un noziedzības novēršanas mehānismu. Šīs iniciatīvas izvirzīšanas mērķis ir šādas sadarbības kārtības izveide. Dalībvalstu īstenotā rīcība rāda — ja uzbrucējs vai uzbrucēji tiek identificēti, tad noziedzību var novērst Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Pateicoties Padomes un īpaši abu referentu ieguldījumam, kā arī grozījumiem, ko mēs iesniedzām komitejā, direktīvas par Eiropas aizsardzības rīkojumu projekts nodrošina izcilu aizsardzību cietušajām personām bez jebkādiem valstu likumdošanas ierobežojumiem. Tas būtu jāuzskata par normatīvā progresa simbolu Eiropā, kas strādā, lai soli pa solim nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir vienādas tiesības un aizsardzība.

Ierosinātajā veidā Eiropas aizsardzības rīkojums padara to cietušo personu aizsardzību, kas vēlas brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, par noteiktāku un ātrāku procesu. Atšķirības starp mūsu tiesību sistēmām, tostarp to procedūrām, acīmredzami joprojām ir ierobežojums. Taču noteiktā direktīvas darbības joma ļauj mūsu valstīm ātri pielāgoties jaunajam rīkojumam, tādējādi stiprinot Eiropas Savienību un sniedzot lielāku aizsardzību Eiropas iedzīvotājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem.

Tāpēc es stingri atbalstu šo priekšlikumu, kas dotu cerības tiem daudzajiem cilvēkiem, kuru brīvība un cieņa katru dienu tiek apdraudēta un kuriem nav visu vajadzīgo līdzekļu, lai reaģētu. Turpmāk viņi, iespējams, varētu pat sākt jaunu dzīvi citā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Tas, ka noziegumā cietusi persona, kas gūst labumu no aizsardzības rīkojuma kādā dalībvalstī, būtu jāaizsargā arī tad, ja tā nolemj dzīvot vai uzturēties citā ES valstī, ir jautājums par viselementārāko taisnīgumu. Tāds bija mūsu nolūks, šodien pieņemot šos jaunos noteikumus. Eiropas aizsardzības rīkojums būtu jāpiemēro attiecībā uz visām cietušajām personām, nevis tikai vardarbības ģimenē upuriem. Aizsardzības pasākumi pastāv visās ES dalībvalstīs, taču tie vairs nav spēkā, kad persona šķērso valsts robežu. Eiropas aizsardzības rīkojuma mērķis ir nodrošināt, lai aizsardzība, kas noziegumā cietušai personai neatkarīgi no nozieguma veida tiek sniegta vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru šī persona pārceļas vai tiek pārcelta.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski .(FR) Jebkurai noziedzīgā nodarījumā cietušai personai, kas saņem aizsardzību Eiropas Savienības dalībvalstī, vajadzētu būt tiesībām saņemt tādu pašu aizsardzību, dodoties uz citu dalībvalsti. Lai gan lielākā daļa pasākumu attiecas uz seksisma vardarbības upuriem — sievietēm, būtu jāprecizē, ka šīs iniciatīvas sniegtās priekšrocības var izmantot visas vardarbībā cietušās personas, arī bērni. Turklāt mēs varam priecāties par to, ka aizsardzības rīkojumu var pieprasīt arī aizsargātās personas ģimenei. Taču aizsardzību nevajadzētu attiecināt tikai uz cietušās personas fizisko aizsardzību. Jāņem vērā arī cietušās personas cilvēka cieņa. Es labi apzinos šīs iniciatīvas un to problēmu sarežģītību, ar kurām tā varētu saskarties; tās saistītas ne tikai ar iespējamajām atšķirībām starp dalībvalstu tiesību sistēmām un krimināllietu, civillietu un administratīvajām procedūrām. Tomēr dalībvalstis ir jāmudina turpināt iet šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es esmu „PAR” un uzskatu šo ziņojumu par labāko ziņojumu 14. decembra balsojumos. Ir noteikti pamatkritēriji, pamatīgi izstrādāti visi punkti, motivācija ir skaidra. Tagad cilvēkiem, kuri ir kļuvuši par noziegumu upuriem, tiks nodrošināta tiesas aizsardzība jebkurā Eiropas Savienības valstī, ja viņi pārvietojas no vienas ES dalībvalsts uz citu ES valsti. Tas dos iespēju izmeklēšanas orgāniem un prokuratūrai operatīvi veikt izmeklēšanu un noziedzībā cietušie aiz bailēm neslēps izmeklēšanai svarīgu informāciju. Es pateicos ziņotājam par viņa ziņojumu!

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Kaut arī pēdējos gados ir veikti daži pasākumi noziegumos cietušo aizsardzībai, bieži šie cilvēki paliek ar garu degunu. Advokāti un tiesneši mācību laikā daudz mācās par atbildētāju tiesībām, bet viņi neko nedzird par to, kā pareizi jāizturas pret lieciniekiem un cietušajiem, kas piedalās kā liecinieki. Ja process plānošanu pielāgo tikai atbildētājam un pilnīgi netiek ņemts vērā cietušais, kas pret kādu ierosinājis prasību civillietā, tā ir kā pļauka sejā. Lielāka izpratne ir svarīga attiecībā uz šo problēmu, taču lielāka izpratne vajadzīga arī medicīniskās mācībās, lai labāk varētu atpazīt vardarbības ģimenē īstenošanu. Bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā būtisks ir jautājums par noilguma termiņu kompensācijas prasībai civillietā. Cietušo aizsardzība ietver arī to, ka tikai cilvēkiem ar nevainojamu reputāciju attiecībā uz sodāmību ir atļauts strādāt ar mūsu bērniem. Ja Lihtenšteinā tagad tiek ierosinātas lietas par piespiedu laulībām, tostarp bez cietušās personas piekrišanu, un ir iespējams iesniegt prasību gadījumā, kad nepilngadīgajam veikta dzimumorgānu kropļošana, tas skaidri parāda iespējamās briesmas, ko rada daudz slavinātā multikulturālā bagātināšanās.

Tā kā cietušo aizsardzība joprojām ir tikai sākumstadijā un cietušās personas bieži nezina, pie kā tās var vērsties savā valstī un kādas ir viņu tiesības, ir svarīgi, lai cietušo aizsardzība būtu saskaņota visā ES teritorijā. Es balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu, jo ES ir vajadzīga sistēma, kas palielina dzīvības, drošības un fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās integritātes aizsardzību tiem iedzīvotājiem, kuri kļuvuši par agresijas upuriem. Direktīvas projekta mērķis ir stiprināt šādos noziegumos cietušo aizsardzību Eiropas Savienībā, jo pašlaik aizsardzības pasākumiem piemēro tikai valsts tiesību aktus katras dalībvalsts teritorijā. Šīs rezolūcijas mērķis ir iekļaut trūkstošos noteikumus tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka vardarbībā cietušie tiek aizsargāti arī ārpus savas valsts, tādējādi garantējot, ka visas dalībvalstis cietušajiem sniedz pienācīgu aizsardzību. Dalībvalstīm nebūs jāsaskaņo savi tiesību akti, bet tās var pielāgot tiesību aktus tā, lai tie tiktu savstarpēji atzīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es šodien balsoju par priekšlikumu direktīvai, ar ko pieņem standarta mehānismu, lai veicinātu un stiprinātu aizsardzību, ko piemēro noziegumos cietušajām personām, kuras pārvietojas starp dalībvalstīm, īstenojot savas tiesības brīvi pārvietoties. Tagad direktīva aizsargās cietušos no noziegumiem, kas var apdraudēt viņu dzīvību, fizisko, garīgo un seksuālo integritāti vai viņu personas brīvību; galīgais mērķis ir novērst šādus noziegumus nākotnē.

Pēc sarunām ar Padomi direktīva ir uzlabota, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

- ir paplašināta tiesiskā aizsardzība, jo cietušajiem vairs nevajadzēs sākt no jauna visu tiesas procesu aizsardzības iegūšanai, pārceļoties uz citu dalībvalsti;

- ir uzlabota un vienkāršota kārtība, kādā izdod Eiropas aizsardzības rīkojumus;

- ir ierobežoti iemesli, kādēļ tiek atteikta Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana vai kādēļ to noraida;

- ir noteikts skaidrs termiņš rīkojuma izpildei;

- ir paplašināta aizsardzība, attiecinot to ne tikai uz fizisko integritāti, bet arī uz cietušās personas cieņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir pretrunā jau pieņemtajam Stokholmas rīcības plānam, Eiropas Savienības iniciatīvai saglabāt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Par spīti problēmām attiecībā uz šo grozījumu juridisko pamatu es nolēmu balsot par ziņojumu, jo uzskatu, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti noziegumā cietušām personām vai potenciāliem cietušajiem ir pozitīva lieta. Iespēja paplašināt tiesiskās aizsardzības rīkojuma darbības jomu, piemērojot to no vienas dalībvalsts („izdevējas valsts”) citā dalībvalstī, uz kuru aizsargātā persona vēlas pārcelties („izpildītāja valsts”), ir ievērojams progress ceļā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi Eiropas Savienībā, un tas ir ideāls, ko es atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Vardarbība ģimenē ir cilvēka pamattiesību pārkāpums, un tā var skart ikvienu neatkarīgi no reliģijas, ādas krāsas vai sociālā stāvokļa. Rumānijā vardarbība ģimenē 2009. gadā ir palielinājusies par 35 % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Patiešām, 2010. gadā tiek ziņots, ka palielinās vardarbības gadījumu skaits ģimenē. Tiek lēsts, ka vardarbības ģimenē incidenti katru gadu skar 1 200 000 cilvēku, taču tikai 1 % vardarbībā cietušo personu ir pietiekami drosmīgas, lai par to ziņotu attiecīgajām iestādēm.

Eiropas aizsardzības rīkojumam jābūt spēcīgam instrumentam, kas spēj sniegt drošāku patvērumu vardarbībā cietušajām personām pāri dalībvalstu robežām. Tas ietvers arī aizsardzību pret noziedzīgām darbībām, ko veic cilvēku grupas, un attieksies uz jebkādu noziegumu upuriem, piemēram, cilvēku tirdzniecības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulību, goda aizstāvēšanas noziegumu, incesta, dzimumnoziegumu upuriem, kā arī terorisma un organizētās noziedzības lieciniekiem un upuriem.

Dalībvalstīm jāturpina tiesiskās aizsardzības nodrošināšana, jāierobežo iemesli, kādēļ atsaka atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu vai noraida to, jānosaka 20 dienu termiņš rīkojuma izpildei un jāprecizē to cietušo personu stāvoklis, kuras pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka Padomes direktīva ir ļoti pozitīva, jo tās mērķis ir izveidot patiesu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Taču es piekrītu referenšu paustajām bažām, jo īpaši attiecībā uz tehniskajām nepilnībām, kā arī tām atšķirībām, kas ir uzsvērtas starp dalībvalstu tiesību sistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos apsveikt Jiménez-Becerril Barrio kundzi un Romero López kundzi par lielisko darbu. Noziegumos cietušajām personām, kam ir tiesības uz aizsardzību vienā dalībvalstī, būs garantēts tāds pats aizsardzības līmenis visā Eiropas Savienībā, pateicoties jaunajam Eiropas aizsardzības rīkojumam (EAR), ko šodien apstiprināja; šis rīkojums paplašina tiesību aktu piemērošanas jomu, ietverot visas noziegumos cietušās personas, ne tikai dzimumnoziegumu upurus, kā sākotnēji tika ierosināts. Aizsardzības pasākumi pastāv visās ES dalībvalstīs, taču tie pārstāj darboties, ja cietusī persona šķērso robežas. Eiropas aizsardzības rīkojumam būtu jānodrošina, lai jebkura aizsardzība, kas piešķirta personai vienā dalībvalstī, tiktu piemērota visās citās dalībvalstīs, uz kurām cietusī persona dodas vai ir devusies. Eiropas aizsardzības rīkojumu var izdot pēc aizsargāto personu pieprasījuma, ja tās nolemj pārcelties uz citu dalībvalsti vai vienkārši vēlas pavadīt laiku citā dalībvalstī. Dalībvalsts, kas ir noteikusi aizsardzības pasākumu, būs atbildīga par EAR izsniegšanu un nosūtīšanu tai dalībvalstij, uz kuru attiecīgā persona plāno doties. Tekstam vēl ir vajadzīgs kvalificēta dalībvalstu vairākuma apstiprinājums Padomē, un dalībvalstīm būs trīs gadi, lai to transponētu savos valsts tiesību aktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Priekšlikums direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu, ko iesniegušas 12 dalībvalstis, ir iniciatīva, kuras mērķis ir novērst noziedzību. Pašlaik, pat ja dalībvalstis ir izdevušas aizsardzības rīkojumus attiecībā uz cietušajām personām, paredzēto pasākumu īstenošana beidzas pie izdevējas valsts robežām. Taču cietušās personas var pārcelties no vienas dalībvalsts uz citu daudzu iemeslu dēļ, ne tikai tādēļ, lai glābtos no nozieguma. Tādējādi pārvietojoties cietušās personas ir neaizsargātas, ja tiesu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība tās neaizsargā, īstenojot ātru un efektīvu Eiropas mēroga agrās brīdināšanas un noziedzības novēršanas mehānismu. Šīs iniciatīvas izvirzīšanas mērķis ir šādas sadarbības kārtības izveide. Dalībvalstu īstenotā rīcība rāda — ja uzbrucējs vai uzbrucēji tiek identificēti, tad noziedzību var novērst Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. (PL) Es balsoju par rezolūciju Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par Eiropas aizsardzības rīkojumu. Direktīva ir neaizvietojama, lai vardarbībā cietušās personas varētu justies salīdzinoši droši visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no tā, kur tās dzīvo. Pēc direktīvas pieņemšanas būs svarīgi organizēt regulārus mācību kursus tiesu iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu sniegt atbilstīgu palīdzību cietušajiem. Būtiski būs arī īstenot informatīvo kampaņu, lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas iespēju.

Rezultātā vardarbībā cietušās personas saņems ievērojami lielāku aizsardzību un šādu noziegumu skaits samazināsies. Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienības direktīvu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Iespējami drīzāk jāizstrādā un jāīsteno kopīga, visaptveroša ES stratēģija, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm visās ES dalībvalstīs. Mums steidzami ir vajadzīgi Eiropas normatīvie standarti par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atbalstīt sievietes un pretoties tam, ka sabiedrība pieņem vardarbību ģimenē un to personu nesodāmību, kas izdara šos noziegumus. Es ceru, ka nākamā Polijas prezidentūra dos ievērojamu ieguldījumu attiecībā uz direktīvas projekta par šo jautājumu izstrādi un pieņemšanu. Es jau esmu uzrakstījusi vēstuli, pievēršot Polijas premjerministra Donald Tusk uzmanību šim jautājumam, taču vēl neesmu saņēmusi atbildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju to pārliecinošo balsu vairākumu, ar kādu tika pieņemts ziņojums par Eiropas aizsardzības rīkojumu. Šodien pieņemtais pasākums ļaus cilvēkiem, kam ir piešķirta aizsardzība vienā dalībvalstī, saņemt tādu pašu aizsardzību jebkurā citā dalībvalstī, uz kuru viņi varētu doties. Direktīva attiecas ne tikai uz personām, kas cietušas vardarbībā ģimenē, bet arī uz piespiedu laulību, cilvēku tirdzniecības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanas upuriem. Tas ir milzīgs solis uz priekšu, nodrošinot vardarbībā cietušo personu tiesības un to mobilitāti Eiropas Savienībā. Tagad es aicinu Padomi ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju, paužot pārliecinošu atbalstu Eiropas aizsardzības rīkojumam.

 
  
  

Ziņojums: Edit Bauer, Anna Hedh (A7-0348/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew (EFD), rakstiski. UKIP nosoda jebkādu cilvēku tirdzniecību kā mūsdienu verdzības veidu un prasa paredzēt visstingrāko sodu Apvienotajā Karalistē par šādu darbību. Tomēr UKIP balsoja pret šo ziņojumu, jo mēs nevaram leģitimizēt lielāku pilnvaru piešķiršanu Eiropas Savienībai tādos jautājumos kā krimināltiesības un robežu aizsardzība. Šajā priekšlikumā paredzēts, ka ES noteiktu obligātos sodus par noziegumiem dalībvalstīs, taču tā vienkārši nav ES kompetence. Par šādiem sodiem būtu jālemj ievēlētajām valstu valdībām katrā gadījumā atsevišķi, un tām būtu jāsadarbojas ar citām valstīm, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību.

ES arī saasina cilvēku tirdzniecības problēmu. Tā kā Eiropas Savienībā pastāv pārvietošanās brīvība un atvērtas robežas, kā arī vienota valūta, organizētā noziedzība var nekontrolēti darboties daudz efektīvāk. Ja dalībvalstīs būtu pienācīga robežkontrole un pārbaudes, tas ļoti lielā mērā palīdzētu sagraut šādu ļaunu noziedzīgo organizāciju darbību. ES patiesībā ir daļa no problēmas, nevis no risinājuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Sonia Alfano (ALDE), rakstiski. (IT) Nav nekā necilvēcīgāka par citu dzīvu būtņu dzīvību izmantošanu ienākumu gūšanai, pārkāpjot visas pamattiesības. Cilvēku tirdzniecība ir viena no zemiskākajām darbībām vēsturē; tā ir plaši izplatīta un ļoti sarežģīta parādība. Es priecājos, ka Parlaments pirmajā lasījumā ir apstiprinājis priekšlikumu direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai apkarotu šo parādību, kas ir galvenā daudzu starptautisko noziedzīgo organizāciju darbība. Vissvarīgākais ir atzīt, ka organizētā noziedzība ir galvenā problēma, kas ir jārisina. Eiropas Savienībai beidzot jāsāk reāli un skaidri nošķirt noziedzība no organizētās noziedzības, kura patiešām ir pilnīgi atsevišķs jautājums. Ir arī daudz citu pozitīvu elementu, piemēram, plašāka ekspluatācijas definēšana, labāka upuru aizsardzība un noteikumi, kas paredz, ka tirdzniecības upurus nedrīkst apsūdzēt noziegumos, kurus viņi bijuši spiesti izdarīt vardarbības vai vardarbības draudu rezultātā. Kā norāda Amnesty International, bieži sievietes, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, tiek arestētas par prostitūciju vai viņām nav nodrošināta pilnīgi taisnīga tiesa.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, jo cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids, nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums. Lisabonas līgums ir stiprinājis Eiropas Savienības rīcību tiesas iestāžu un policijas sadarbības krimināllietu jomā, tostarp cīņā pret cilvēku tirdzniecību, un Eiropas Parlamentam, kļūstot par likumdevēju, ir svarīga nozīme. Es stingri atbalstu Eiropas Parlamenta priekšlikumu palielināt sodus cilvēku tirgotājiem līdz 2009. gada priekšlikuma līmenim, piemērot nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un turpmāk attīstīt palīdzību cietušajām personām, jo īpaši bērniem.

Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlamentam būtu skaidri jāprasa, lai dalībvalstis vairāk darītu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu pieprasījuma novēršanai, īstenojot informētības kampaņas, izglītību, mācības un tamlīdzīgi; visām šīm jomām būtu pilnīgi jāietver dzimumu perspektīva. Ir svarīgi uzsvērt, ka kriminālsankcijām pret darba devējiem, kas darbam izmanto cilvēku tirdzniecības upurus, ir spēcīga preventīva ietekme, tāpēc ir jāturpina izstrādāt šādas sankcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Ilgstoši pastāvošā ekonomikas un kultūras nevienlīdzība pasaules mērogā ir izraisījusi jaunu verdzību attīstību, kas vairs nav neizbēgami saistītas ar seksuāla rakstura izmantošanu, bet arī ar ekonomisku ekspluatāciju.

Šādas situācijas var neatbilst vēsturiskajam verdzības priekšstatam, taču tās ir vienlīdz agresīvas. Upuriem tiek liegtas brīvības un līdztiesības vērtības, kas ir mūsdienu sabiedrības pamatā. Upuriem nosaka cenu, viņus pārdod vai iemaina, un viņiem ir atņemta viņu cieņa. Cilvēku tirdzniecība ir ļoti ienesīga organizētās noziedzības uzņēmējdarbība, un tagad tai ir pārrobežu mērogs.

Gada laikā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir bijis daudz iniciatīvu attiecībā uz tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās. Tagad ir jāstiprina ES darbība, nodrošinot stimulus cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumiem, apkopojot datus, lai sagatavotu ticamu statistiku, un izveidojot ciešāku pārrobežu sadarbību, tostarp informācijas un labas prakses apmaiņu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust un Europol.

Mums arī jāizveido uz upuriem orientēta pieeja. Upuriem ir vajadzīga aizsardzība, arī tiesiskā aizsardzība. Šiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība un sociālās rehabilitācijas programmas. Taču pats galvenais — ir svarīgi palielināt sodus cilvēku tirgotājiem un darba devējiem, kas izmanto savu upuru — un reizēm viņi ir nepilngadīgi — neaizsargātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistiskās partijas deputāti balsoja pret Komisijas priekšlikumu direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un Eiropas Parlamenta ziņojumu par to, jo tajā dalībvalstīm ir piemērotas vienotas un saskaņotas krimināltiesību normas un soda mērus. ES ir nolēmusi izmantot darba ņēmēju neaizsargātību un pakāpeniski panākt, lai viņi noticētu, ka vienotas, unificētas krimināltiesību normas ir vajadzīgas visās jomās un visās dalībvalstīs. Saskaņota krimināltiesību norma piemērošana ES dalībvalstīm, ar nekaunīgi formulētu mērķi stiprināt Eiropas vienotību un valsts apspiešanas mehānismus, lai konsolidētu monopolu varu, ir vēl viens smags trieciens iedzīvotāju brīvībām. Vienlaikus tas ir nepieņemams un bīstams iedzīvotāju suverenitātes un dalībvalstu suverēno tiesību ierobežojums.

ES interese par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ir liekuļota, jo tā ir radusies no kapitālistu starptautisku uzņēmumu savienības, kas brīvi atzīst, ka tās pamatā ir kapitālisma sistēma. Darbaspēka pārvēršana par kapitālisma preci padara šo cilvēku par patēriņa preci, kas kalpo vienīgajai vērtībai, kuru atzīst šī sapuvusī ekspluatācijas sistēma: kapitālistu peļņai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es atzinīgi vērtēju šā priekšlikuma un jauno soda mēru pieņemšanu. Cilvēku tirdzniecība ir nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums. Es ceru, ka šai jaunajai direktīvai izdosies novērst iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnības un ka ES koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos darbosies saskaņā ar skaidru tiesisko regulējumu.

Lai gan Lisabonas līgums stiprināja Eiropas Parlamenta nozīmi tiesu un policijas iestāžu sadarbībai krimināllietās, dalībvalstis ir tās, kurām var būt izšķiroša nozīme šā nozieguma apkarošanā. Ja mēs gribam panākt spēcīgu preventīvo ietekmi, dalībvalstīm ir jānosaka, ka apzināta cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošana ir noziedzīgs nodarījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Cilvēku tirdzniecība ir pretīga darbība, ko Eiropas Savienība diemžēl nevar ignorēt. Neatkarīgi no motīviem, vai tā būtu seksuāla izmantošanas vai piespiedu darbs, Eiropas Savienības iestādes to uzskata par nepieņemamu. Tāpēc Eiropā jau kādu laiku ir plašas darbības tiesību akti šīs parādības apkarošanai. Atbilstīgi jaunajām pilnvarām šajā jomā jaunā direktīva, par kuru es balsoju, aizstāj iepriekšējo pamatlēmumu. Apvienojot acquis communautaire šajā jomā un koncentrējot to vienā tekstā, šai direktīvai ir paredzēta ļoti būtiska nozīme cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tā nosaka principus, uz kuriem jābūt pamatotiem dalībvalstu tiesību aktiem, nosaka piemērojamos sodus, nosaka juridisko personu atbildību, aizsargā upurus no visām apsūdzībām, ko, iespējams, izraisījis viņu stāvoklis, ievieš pasākumus cietušo atbalstam un aizsardzībai un ietver vairākus specifiskus noteikumus attiecībā uz sievietēm un bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Katru gadu simtiem tūkstoši cilvēku ES tiek pārdoti verdzībā tādos nolūkos kā, piemēram, seksuāla izmantošana, piespiedu darbs, nelegāla cilvēku orgānu tirdzniecība un ubagošana. Šis mūsdienu verdzības veids ir briesmīgs noziegums un rupjš cilvēka pamattiesību pārkāpums.

Es atzinīgi vērtēju to, kas ziņojumā teikts par stingrāku pasākumu ieviešanu cilvēku tirdzniecības novēršanai, stingrāku sodu noteikšanu cilvēku tirgotājiem un labākas aizsardzības sniegšanu upuriem. Ir jāapkaro šīs mūsdienu verdzības; jānodrošina atbalsts, aizsardzība un lielāka palīdzība cietušajiem un jāstiprina profilaktiskie un uzraudzības pasākumi.

Jāapkaro starptautiskās noziedzīgās organizācijas un jāizveido sadarbība ES un starptautiskā līmenī, lai to darītu pienācīgi.

Es atzinīgi vērtēju to, kas ziņojumā teikts par stingrāku sodu piemērošanu cilvēku tirgotājiem un līdzekļu aizturēšanu. Visvairāk cilvēku tirdzniecības riskam ir pakļauti bērni, un ir jāsniedz visa pieejamā palīdzība un aizsardzība visām cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām, jo īpaši bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo ziņojumu. Cilvēku tirdzniecība ir nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums. Šis noziegums ir plaši izplatīts visā pasaulē un var izpausties dažādos veidos, kas saistīti ar seksuālo izmantošanu, piespiedu darbu, cilvēku orgānu nelikumīgu tirdzniecību, nelegālām adopcijām utt. Tāpēc mums steidzami jāveic operatīvi pasākumi, lai atbalstītu stratēģiju cīņas pret cilvēku tirdzniecību jomā, kurā liela uzmanība tiks pievērsta cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai.

Turklāt jānodrošina efektīvas palīdzības un atbalsta sistēmas cietušajiem, nosakot tiesības uz kompensāciju, nepieciešamo medicīnisko palīdzību, bezmaksas juridisko un psiholoģisko palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem. Stratēģijā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ir jāiekļauj arī sociālās dimensijas un imigrācijas, patvēruma un reintegrācijas politikas aspekti. Turklāt, lai samazinātu noziedzīgo nodarījumu mērogu, jānodrošina efektīvi un atbilstīgi sodi tām personām, kas pārkāpj šīs direktīvas nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Es atbalstīju ziņojumu, jo cilvēku tirdzniecība ir nopietna problēma, kas ir jārisina, un Lisabonas līgumā paredzētie pasākumi nav pietiekami iedarbīgi, lai novērstu noziedzību šajā jomā. Cilvēku tirdzniecība ir verdzības veids, un Eiropai ir jāaizsargā savas sievietes, savi bērni, savi iedzīvotāji pret šo apdraudējumu, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Tas ir ļoti smags nodarījums un milzīgs cilvēka pamattiesību pārkāpums, kas padara cilvēkus atkarīgus, izmantojot draudus, vardarbību un pazemošanu, un par to būtu jānotiesā vismaz uz 10 gadiem. Turklāt, manuprāt, mums jāpieņem uz cietušajiem orientēta pieeja, kurā identificētas visas cietušo potenciālās kategorijas un noteikti konkrēti pasākumi cietušo aizsardzībai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un citām riska grupām, kā Edit Bauer norādījusi savā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma vēsturisku un īpaši svarīgu direktīvu, ar ko stiprina cīņu pret cilvēku tirdzniecību. Šī direktīva ir ļoti svarīgs ceļā uz šā briesmīgā nozieguma apmēru samazināšanu, paredzot bargākus sodus un sankcijas un vēl vairāk palielinot profilaktiskās darbības un cietušo aizsardzību. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir stingrāk jāreaģē uz cilvēku tirgotājiem un briesmīgajiem noziegumiem, ko viņi pastrādā, un ir jāpieņem bargāki sodi un sankcijas, lai tie atspoguļotu šo nodarījumu smagumu un lai tie darbotos kā efektīvs preventīvs līdzeklis pret šādām darbībām. Jaunajā direktīvā ir iekļauts ļoti svarīgs nosacījums, saskaņā ar kuru papildus sodiem dalībvalstīm būtu jāparedz tādas sankcijas kā īpašuma arests un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai aizturētu un konfiscētu šajā nodarījumu izdarīšanai izmantotos nozieguma rīkus un šādos nodarījumos iegūtos līdzekļus, jo tikai tad šie nodarījumi vairs nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka, ņemot vērā šo nodarījumu apmēra pieaugumu Eiropā, ES pieejai jābūt vairāk orientētai uz cilvēktiesībām, galveno uzmanību veltot profilaktiskiem pasākumiem, cietušo aizsardzībai, atgriešanās un reintegrācijas politikai un sociālajiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatora amata izveide Eiropas Savienības līmenī veicinās to darbību saskaņotību, kas tiek veiktas cīņā pret šo mūsdienu verdzību. Sadarbība starp valstīm, jo īpaši ES līmenī, attiecībā uz šo jautājumu ir laba. Taču daudzos gadījumos dalībvalstis aizmirst par darbībām attiecībā uz to personu reintegrāciju sabiedrībā, kas kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuri. Izglītības un preventīvās kampaņās neapšaubāmi vairāk uzmanības jāpievērš mazāk attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, kurās plaši sabiedrības slāņi ir neaizsargāti materiāli slikto apstākļu dēļ.

Lai iegūtu labāku un precīzāku šīs parādības ainu, ir jāsavāc saskaņoti dati, kas iekļauj informāciju par pārdoto cilvēku skaitu, tostarp dati par cietušo dzimumu, vecumu, tautību, kā arī tirdzniecības veidu, pakalpojumiem, kuriem cietušos izmanto, arestēto, kriminālvajāšanai pakļauto un notiesāto ar cilvēku tirdzniecību saistīto personu skaitu un kārtību, kādā par šiem gadījumiem ziņot valsta iestādēm patvēruma jomā. Pašlaik cilvēku tirdzniecības apjoms ir milzīgs, turklāt precīzu un centralizētu ES datu trūkuma dēļ nav zināms reālais šīs parādības mērogs.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos apsveikt Bauer kundzi un Hedh kundzi par sarežģītā uzdevuma risināšanu, sagatavojot ziņojumu par tik aktuālu jautājumu. Cilvēku tirdzniecība ir viens no lielākajiem mūsdienu ļaunumiem, līdzvērtīgs verdzībai; tā savus upurus noved līdz ekspluatācijai un atkarībai no nežēlīgām kriminālām organizācijām.

Diemžēl šī ir milzīga apmēra parādība; taču informācijas trūkuma dēļ mēs nezinām, cik tieši liela tā ir. Tādēļ mums jāveic īpaši pētījumi, lai noteiktu tās patieso apmēru. Vienlaikus Eiropai jāveicina tāda politika, kas nodrošinātu lielāku sadarbību krimināltiesību un tieslietu jomā. To var īstenot saskaņā ar Lisabonas līguma 79. pantu, kurā noteikts juridiskais pamats kopējas imigrācijas politikas sistēmai.

Noslēgumā gribu pateikt, ka es piekrītu referentes prasībām, proti: palielināt sodus ar cilvēku tirdzniecību saistītajām personām un konfiscēt viņu līdzekļus, uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu cilvēku tirdzniecībā cietušo personu pakalpojumu apzinātu izmantošanu un nodrošināt lielāku palīdzību cietušajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Campbell Bannerman un Nigel Farage (EFD), rakstiski. UKIP nosoda jebkādu cilvēku tirdzniecību kā mūsdienu verdzības veidu un prasa paredzēt visstingrāko sodu Apvienotajā Karalistē par šādu darbību. Tomēr UKIP balsoja pret šo ziņojumu, jo mēs nevaram leģitimizēt lielāku pilnvaru piešķiršanu Eiropas Savienībai tādos jautājumos kā krimināltiesības un robežu aizsardzība. Šajā priekšlikumā paredzēts, ka ES jānosaka obligātie sodi par noziegumiem dalībvalstīs, taču tā vienkārši nav ES kompetence. Par šādiem sodiem būtu jālemj ievēlētajām valstu valdībām katrā gadījumā atsevišķi, un tām būtu jāsadarbojas ar citām valstīm, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību. ES arī saasina cilvēku tirdzniecības problēmu. Tā kā Eiropas Savienībā pastāv pārvietošanās brīvība un atvērtas robežas, kā arī vienota valūta, organizētā noziedzība var nekontrolēti darboties daudz efektīvāk. Ja dalībvalstīs būtu pienācīga robežkontrole un pārbaudes, tas ļoti lielā mērā palīdzētu sagraut šādu ļaunu noziedzīgo organizāciju darbību. ES patiesībā ir daļa no problēmas, nevis no risinājuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo direktīvu, jo būtisks tās elements ir centienu palielināšana, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību. Pašlaik ES tajā ir ietvērusi prostitūciju un citas seksuālas izmantošanas formas, piespiedu darbaspēka un ubagu izmantošanu, orgānu tirdzniecību, nelegālu adopciju, piespiedu laulības, narkotiku tirdzniecību un pat indivīdu izmantošanu sīku zādzību vai laupīšanu izdarīšanas nolūkā. Manuprāt, dokuments palīdzēs stiprināt noziegumu novēršanu, jo īpaši nosakot juridiski sodāmus nodarījumus vai izmantojot sankcijas, konfiscējot preces, vai pastāvīgi slēdzot tādus uzņēmumus, kas cilvēku tirdzniecības gadījumā tiek izmantoti noziedzīgiem mērķiem. Es uzskatu, ka tiks sniegta arī labāka palīdzība un atbalsts cietušajiem, īstenojot nosacījumu par nepieciešamajām apmešanās vietām, juridiskajām konsultācijām, kā arī materiālo, psiholoģisko un medicīnisko palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids un otrais ienesīgākais organizētās noziedzības darbības veids pasaulē. Šī direktīva ir pirmais juridiskais instruments, kas pieņemts šajā jautājumā, izmantojot jaunās iespējas, ko pavēris Lisabonas līgums, un tajā ir noteikta vienota pieeja cīņā pret cilvēku tirdzniecību un cietušo personu aizsardzībai, izlabojot būtiskas nepilnības iepriekšējos tiesību aktos. Ir bijis iespējams panākt līdzsvarotu kompromisu, radot instrumentu, kas spēj efektīvāk atrisināt šādas noziedzīgas darbības problēmu, un izstrādājot stingrāku politiku un nosakot bargākus sodus, tostarp 5–10 gadu ieslodzījumu un nelikumīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju. Vienlaikus direktīvā ir stiprināta profilaktiskā un cietušo aizsardzības joma, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un citām neaizsargātajām grupām.

Es arī atbalstu priekšlikumu Eiropas Savienībā izveidot cīņas pret cilvēku tirdzniecību koordinatora amatu, taču būtu jāizvairās no jebkādas funkciju dublēšanās ar citām jau pastāvošajām iestādēm, piemēram, Eiropas Policijas biroju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Cilvēku tirdzniecība Eiropā ik dienu skar simtiem cilvēku, un vairums no tiem ir sievietes un jaunietes. Tāpēc bija steidzami jānovērš tiesiskās nepilnības, kas pastāv dažās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā, kur, starp citu, dažus kilometrus no Francijas robežas tikko ir atvērts lielākais bordelis. Tādējādi Eiropas Savienība beidzot ir ieguvusi instrumentu tādas vides izveidei, kas atturētu cilvēku tirdzniecībā iesaistītās personas un nodrošinātu, ka tirdzniecībā cietušajiem tiek sniegta palīdzība un aizsardzība. Turpmāk kopīgi noteikumi noteiks cilvēku tirdzniecībā iesaistīto personu nodarījumus un viņiem piemērojamās sankcijas. Tas ir solis uz priekšu, lai aizsargātu cilvēka cieņu un izbeigtu pret cilvēkiem izturēties kā pret preci.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēku tirdzniecība tajā cietušajām personām šodien ir necilvēcīgs mūsdienu verdzības veids. Tās īstenotājiem — noziedzīgajām organizācijām, kas iesaistītas prostitūcijā un seksuālajā izmantošanā, nelegālā adopcijā, piespiedu nodarbināšanā, nelegālā imigrācijā un nelegālā orgānu tirdzniecībā, — tā ir ļoti ienesīga nodarbošanās. Tā kā vairākās Eiropas valstis ir šādu tīklu „galamērķis”, es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu izveidot vienotu sistēmu cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai Eiropas līmenī, pieeju, kas izriet no Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma, par kuru mēs balsojām 2010. gada 10. februārī.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēku tirdzniecība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un ir ļoti ienesīga organizētās noziedzības nodarbe. Šim mūsdienu verdzības veidam ir milzīga nozīme, pat ja mēs nezinām tā patiesos apmērus.

Lisabonas līgums ir stiprinājis Eiropas Savienības politiku tiesu iestāžu sadarbības un krimināltiesību, tostarp cīņas pret cilvēku tirdzniecību, jomā. Kļūstot par likumdevēju šajā jomā, Eiropas Parlamentam turpmāk būs svarīga nozīme.

Es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā pieņemto pasākumu īstenošanu saistībā ar vajadzību apkopot datus par cilvēku tirdzniecībā cietušo personu skaitu, dzimumu, vecumu un tautību, veidiem, kā notiek šī tirdzniecība, pakalpojumu veidiem, ko gala rezultātā sniedz cietušās personas, aizturēto cilvēku tirdzniecībā iesaistīto personu skaitu, pārbaudīto un notiesāto skaitu, un valstu procedūrām attiecībā uz ziņošanu valstu patvēruma iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs zinām, ka nepietiek pieņemt tiesību aktus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību un aizsargātu tajā cietušās personas. Cīņa par cilvēku tirdzniecības izskaušanu ir uzskatāma par prioritāti cīņā par cilvēktiesību ievērošanu. Lai tas notiktu, ir nepieciešama politiskā griba. Tomēr pats galvenais ir svarīgi rīkoties arī profilaktiski, kam ir vajadzīga cita ekonomikas un sociālā politika un kas nozīmē kapitālistiskās ekspluatācijas un neoliberālās politikas beigas.

Sekmējot taisnīgas labklājības sadales politiku, garantējot pieeju nepieciešamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un veicinot darbavietu izveidi ar tiesību un apmaksas līmeņiem, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, ir jārada apstākļi, kas iesaistītās personas atbrīvotu no nabadzības.

Tāpēc šā dokumenta pieņemšana ir tikai viens solis ilgā un grūtā cīņā, kurā mums jāturpina cīnīties par cilvēku tirdzniecības pārtraukšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Pagājušajā nedēļā mēs pieņēmām ziņojumu par priekšlikumu direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un es esmu ļoti apmierināta ar šā balsojuma rezultātu. Pirmkārt, turpmāk „cilvēku tirdzniecības” definīcija būs daudz plašāka un ietvers tirdzniecību seksa industrijā, darbaspēka izmantošanu, jo īpaši lauksaimniecības nozarē un mājkalpībā, un piespiedu ubagošanu. Otrkārt, mūsu teksts nosaka sankcijas un minimālos sodus cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām personām. Treškārt, mūsu teksts nodrošina plašu palīdzību un atbalsta pasākumus cietušajām personām, un mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienībā katru gadu tiek ziņots par simtiem tūkstošiem upuru. Laiks ir pierādījis, ka pašreizējā sistēma nav pietiekami efektīva. Teksts, ko mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, apliecina gribu pastiprināt mūsu rīcību, lai aizsargātu iedzīvotājus un notiesātu cilvēku tirdzniecībā iesaistītās personas visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids. Noziedzīgajiem grupējumiem tas ir arī ļoti ienesīgs bizness, ko var veikt dažādos veidos, piemēram, kā seksuālo izmantošanu, piespiedu nodarbinātību, cilvēku orgānu tirdzniecību, piespiedu ubagošanu, nelegālu adopciju un mājkalpību. Šis teksts ir pirmais saistošais Eiropas tiesību akts šajā jautājumā. Tajā ir stiprināta gan cilvēku tirdzniecībā cietušo personu aizsardzība, gan sankcijas pret tās veicējiem. Atzinīgi vērtējams ir dzimumu aspekts, kas ir šā teksta pamatā, jo bieži cilvēku tirdzniecībā cietušās personas ir sievietes. Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka cietušās personas vairs nevarēs sodīt par noziegumiem, kas izdarīti tirdzniecības dēļ, piemēram, par imigrācijas likumu pārkāpumiem. Es atbalstīju šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope un Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir stingri pārliecināta, ka 21. gadsimtā ir vienkārši pretīgi, ka mūsu kontinentā joprojām pastāv verdzība, un uzskata, ka cilvēku tirdzniecību var apkarot tikai tad, ja visas valstis sadarbosies augstākajā līmenī, lai to novērstu. Pašreizējie ES tiesību akti ir novecojuši un ne tuvu nav efektīvi, tāpēc ECR grupa atbalsta to pārskatīšanu. ECR grupa šodien atbalstīja šo direktīvu, kas orientēta uz pārrobežu sadarbību, lai novērstu tādu briesmīgu noziegumu kā cilvēku tirdzniecību un cīnītos pret to.

ECR grupa lūdza dalītu balsojumu par 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punktu un 15. panta 4. punktu un balsoja pret šiem konkrētajiem punktiem, jo tā neuzskata, ka ES būtu jānosaka maksimālais kriminālsods, un tā arī nepiekrīt noziedzīga nodarījuma noteikšanai, kā tas paredzēts 15. panta 4. punktā. Kopumā ECR grupa atbalstīja rezolūciju, kā arī LIBE un FEMM komiteju veiktos grozījumus tekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums. Cilvēku tirdzniecība ir arī viena no ienesīgākajām noziedzīgo organizāciju nodarbēm.

Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES piešķīra lielākas pilnvaras attiecībā uz tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināltiesību jomā, un šodien pieņemtais ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību ir Eiropas likumdevēju apņēmības izpausme šajā jomā. Tekstā ir noteikti minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu definēšanai un sankciju piemērošanai cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām personām, kā arī ieviesti kopīgi noteikumi profilaktisko darbību uzlabošanai un to cietušo personu aizsardzībai, kam jāsaņem palīdzība, tostarp juridiskā pārstāvniecība. Cilvēku tirdzniecība — parādība, kas ir cieši saistīta ar organizēto noziedzību, tāpat kā narkotiku tirdzniecība un naudas atmazgāšana, ir jāapkaro ar spēcīgiem un efektīviem pasākumiem. Pēdējo gadu laikā iegūtā pieredze liecina, ka gan tiesu iestāžu un policijas sadarbība, gan augsta līmeņa atsevišķu valstu tiesību aktu saskaņošana ir svarīga cīņā pret šādu noziedzību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski .– Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids, smags noziegums un rupjš cilvēka pamattiesību pārkāpums, kas ar draudu, vardarbības un pazemošanas starpniecību noved cilvēkus pilnīgi atkarīgā stāvoklī. Cilvēku tirdzniecība ir arī ārkārtīgi ienesīgs biznesa veids organizētajai noziedzībai ar lielām peļņas iespējām un ierobežotu risku. Tā var notikt dažādos veidos, piemēram, kā seksuālā izmantošana, piespiedu darbs, cilvēku orgānu nelikumīga tirdzniecība, ubagošana (ieskaitot atkarīgu personu izmantošanu ubagošanai), nelikumīga adopcija un mājkalpība. Šīs parādības apmēri ir iespaidīgi, taču tie noteikti nav pilnīgi zināmi. Lisabonas līgums ir stiprinājis ES rīcību tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināltiesību jomā, tostarp cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir kļuvis par šīs jomas likumdevēju un tam ir pilntiesīga vara. Es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Jaunākie Starptautiskās darba organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ir vismaz 2,45 miljoni cilvēku, kas cilvēku tirdzniecības rezultātā ir pakļauti piespiedu darbam. Šīs parādības apmēri pēdējos gados ir palielinājušies, un tagad tas notiek arī Eiropas valstīs. Tāpēc es uzskatu, ka tas ir posts, kas Eiropas Savienībā ir spēcīgi jāapkaro, neatstājot bez ievērības arī pienācīgu palīdzību un aizsardzību cietušajiem. Tāpēc es balsoju tā, kā es to darīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Ir skaidrs, ka cilvēku tirdzniecība ir nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums. Ir skaidrs, ka visi nobalsos par skarbāku likumu pret cilvēku tirdzniecību. Ir skaidrs, ka A. Mirsky būs par stingrāku likumu, tāpat kā citi deputāti. Šī ir tēma, kurā nevar zaudēt. Visi „PAR”, un rezultātā „ieskaitīts” ziņojuma autoriemVisi ir par, tāpēc būs „plus” ziņojuma autoriem. Varbūt varētu atrast kādu svarīgāku tēmu? Tā taču var vēl 100 ziņojumus uzrakstīt, piemēram, par izvirtību, par terorismu, par nogalināšanu, par fanātismu, par krāpšanu, par nolaupīšanu, par izvarošanu, par apvainojumiem. Par, par, par ... Vai tas ir Eiropas Parlamenta deputāta darbs? Es nobalsoju „PAR”. Vai ir kāds, kas būs pret?

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Oficiāli verdzība vairs nepastāv. Taču neoficiāli tā pat ļoti lielā mērā pastāv cilvēku tirdzniecības formā. Šis noziedzības veids daudziem cilvēkiem ir kļuvis par ienesīgu biznesu, peļņā iegūstot miljardus. Attiecībā uz cilvēku tirdzniecību mēs tālu atpaliekam no organizētās noziedzības. Tikai dažādu pasākumu kopums var palīdzēt galu galā sasniegt mērķi. No vienas puses, atkal priekšplānā ir jāizvirza drošības aparāts, kas pēdējos gados ir izjutis līdzekļu trūkumu. Eiropas Savienība patiešām reāli var apkarot tikai cilvēku tirdzniecības blakus parādības, taču mums jānovērš problēma pašos pamatos. Papildu jomas, piemēram, ubagošanu, varētu visai viegli apkarot, nosakot vispārēju ubagošanas aizliegumu visā ES.

No otras puses, būtiska ir sadarbība izcelsmes valstīm, piemēram, piespiedu darba un piespiedu prostitūcijas izcelsmes valstīm. Tāpēc informēšanas un izglītošanas kampaņas, izmantojot izglītības sistēmas izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs, ir svarīgs cilvēku tirdzniecības apkarošanas instruments. Daži no galvenajiem apsvērumiem ziņojumā ir pareizi, taču citās jomās es nevaru piekrist bez iebildumiem. Tāpēc es atturējos no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Rumānijas bērni nokļūst centrālajā Eiropā un ir spiesti zagt un ubagot, un arī gados vecāki cilvēki, kā arī invalīdi ir spiesti ubagot. Vienlaikus ubagošanas mafijas vadītāji dzīvo luksusa villās. Cilvēku tirdzniecība ir ienesīgs un strauji augošs bizness. Saskaņā ar Eiropola informāciju ES vien ir simtiem tūkstošu cietušo. Tādēļ pastiprināta ES cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir vērtējama atzinīgi. Īpaši pozitīvs aspekts ir tas, ka pirmo reizi tiek pievērsta uzmanība organizētajai ubagošanai. Kreisā spārna romantiķi bieži piever acis un gribētu, lai sabiedrība tic, ka šie cilvēki ubago brīvprātīgi un ka tāda lieta kā ubagošanas tūrisms vai ubagošanas mafija nepastāv. Taču daži ierosinātie pasākumi ir pārmērīgi. Tā vietā, lai izcelsmes valstīm noteiktu par pienākumu iznīcināt mafijas struktūras un sniegt vietējo palīdzību cietušajiem, kā arī nodrošināt mācību iespējas un tādējādi savas valsts nākotni, ES ierosina ieviest uzturēšanās atļaujas un atbrīvot no soda cilvēku tirdzniecībā cietušas personas. Tas raida nepareizu signālu: šie cilvēki jau ir ievilināti Eiropā ar viltus solījumiem. Uzturēšanās atļaujas cietušo personu aizsardzībai un atbrīvojums no soda, ja persona ir pieķerta zogam, būs papildu stimuls kādai personai nonākt mafijas rokās. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Manu lēmumu balsot par ziņojumu A7-0348/2010 pamato cilvēka būtība kā tāda. Personas brīvības aizsardzība ir pamattiesības, par kurām ir jācīnās, kad cilvēktiesību pārkāpumi, kas ar draudu, vardarbības un pazemošanas palīdzību padara cilvēkus pilnīgi atkarīgus, kļūst par briesmīgu un īpaši smagu noziegumu. Diemžēl pēdējos gados cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par ārkārtīgi ienesīgu nodarbošanās veidu organizētajai noziedzībai ar lieliskām peļņas iespējām un samērā nelielu risku, tāpēc šī problēma palielinās nekontrolējamā ātrumā. Rezultātā Eiropas Savienība veic pasākumus, lai novērstu un apkarotu šo parādību, piemērojot noteikumus par noziedzīga nodarījuma definēšanu un sankcijām organizētās noziedzības jomā. Es piekrītu cīņai pret šo parādību, jo es ceru ieraudzīt tādas rīcības attīstību, kuras mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību, uz cietušajiem orientētas pieejas attīstību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem, un visbeidzot — mērķtiecīgu informēšanas un izglītošanas kampaņu organizēšanu, izmantojot izglītības un skolu sistēmu, tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Politika cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai ir nozīmīgs ES centrāls jautājums. Es piekrītu mērķim izveidot stingrākus noteikumus šajā jomā — vidi, kas būtu naidīga cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām personām, labāka aizsardzība cietušajiem un stingrāki profilaktiskie pasākumi. Tāpēc es piekrītu Eiropas Parlamenta priekšlikumam izveidot koordinatora amatu cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos. Es arī vēlētos uzsvērt ierosināto sankciju pozitīvās īpašības, jo īpaši cietumsodu līdz 10 gadiem un iespēju konfiscēt noziedznieku līdzekļus, kā arī Padomes priekšlikumu, kurā dalībvalstis ir aicinātas izmantot konfiscētos līdzekļus, lai palīdzētu cietušajām personām un aizsargātu tās, tostarp izmaksājot tām kompensāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Cilvēku tirdzniecība ir slepena, globālā mērogā veikta darbība, kā arī nopietns cilvēktiesību pārkāpums un sociāla parādība, kas ietekmē visu sabiedrību. Cilvēku tirdzniecība rada stratēģisku risku, ietekmējot stabilitāti un sociāli ekonomisko attīstību, rezultātā izraisot darba tirgus destabilizāciju; organizētās noziedzības pieaugumu un dažādošanos; ekonomikas nestabilitāti, ko rada atmazgātās naudas apjoms; demogrāfisko nestabilitāti, korupcijas pieaugumu sabiedriskajā sektorā un iekšējo ekonomikas ieguldījumu destabilizāciju. Rumānijā 2009. gadā tika reģistrētas aptuveni 780 cilvēku tirdzniecībā cietušas personas. Vismaz 416 no tiem bija piespiedu darba upuri, un vismaz 320 bija piespiedu prostitūcijas upuri. Pagājušajā gadā identificēto cietušo personu vidū bija arī 176 bērni, kas bija pārdoti piespiedu darbam un prostitūcijai. Dalībvalstīm ir jānodrošina līdzekļi palīdzībai un cietušo aizsardzībai, tostarp noteikumi attiecībā uz kompensāciju cietušajiem, kā arī ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas likumu pārrobežu ieviešana. Gadījumos, kad cietušais ir bērns, vispirms ir jāņem vērā bērna intereses un tirgotājiem jāpiemēro visbargākās sankcijas. Grozījumi palīdzēs radīt naidīgu vidi cilvēku tirdzniecībai, aizsargāt cietušos un efektīvāk novērst šo darbību, jo pamattiesības ir jāievēro.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoja par rezolūciju, jo uzskatu, ka ir būtiski, lai būtu koordinēta un konsolidēta Eiropas Savienības stratēģija pret cilvēku tirdzniecību. Eiropas Parlamentam, kas tagad ir kļuvis par likumdevēju, turpmāk būs svarīga nozīme. Es uzskatu, ka saskaņā ar 2010. gada 10. februārī pieņemto rezolūciju pieejai cīņā pret cilvēku tirdzniecību par prioritāti ir jānosaka globāls skatījums uz šo parādību, kā arī jākoncentrējas uz cilvēktiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es apsveicu Bauer kundzi un Hedh kundzi par viņu lielisko darbu: ar šodien pieņemto tekstu tiks noteiktas bargākas sankcijas pret cilvēku tirdzniecībā iesaistītajām personām, tas nodrošinās lielāku aizsardzību cietušajiem un stiprinās profilaktiskā darbības.

Prostitūcija, bērnu ekspluatācija, piespiedu darbs: ir aprēķināts, ka katru gadu Eiropā tiek pārdoti simtiem tūkstoši cilvēku tā, it kā viņi būtu lietas. ES uzskata, ka galvenās cilvēku tirdzniecībā cietušās personas ir sievietes un bērni, ko izmanto prostitūcijai (43 %) vai piespiedu darbam (32 %). Bez prostitūcijas un piespiedu darba cilvēku ekspluatācijai ir vēl daudz citu iemeslu: piespiedu ubagošana, nelikumīga adopcija, orgānu tirdzniecība un tā tālāk — visi šie gadījumi ir iekļauti direktīvas tekstā.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem cietušajām personām jāsniedz palīdzība, proti, piemērots mājoklis un materiāla palīdzība, nepieciešamā medicīniskā palīdzība, ieskaitot psiholoģisko palīdzību, konsultācijas un informācija, kā arī vajadzības gadījumā tulkošanas pakalpojumi. Ir jānodrošina bezmaksas juridiskā pārstāvība vismaz tajos gadījumos, kad cietušajai personai nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām būtu jānodrošina arī liecinieku aizsardzības programmas, ja valsts iestādes to uzskata par vajadzīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis tiesību akts ir svarīgs solis uz priekšu šā necilvēcīgā un pazemojošā nozieguma apkarošanā, un mēs tās pieņemšanu šodien vērtējam atzinīgi. Taču direktīvas mērķis bija risināt profilaktisko darbību, kriminālvajāšanas un aizsardzības jautājumus, un zaļie nožēlo, ka nosacījumi par upuru aizsardzību nav tik stingri kā, mūsuprāt, tas būtu iespējams un vajadzīgs. Cietušo personu situācija varētu būt labāka, un to tiesiskais stāvoklis vai tiesības uz juridisko palīdzību varētu būt daudz lielākas, un tam tā vajadzētu būt. Cerams, ka tagad Komisija nāks klajā ar priekšlikumu pārskatīt direktīvu par uzturēšanās atļaujām cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām, lai mums būtu patiesi visaptveroša pieeja šā derdzīgā nozieguma apkarošanai, kā tas sākotnēji bija paredzēts. Es arī priecājos, ka nav tiešas atsauces uz prasību dalībvalstīm īstenot juridiskus pasākumus, lai sodītu tās personas, kas izmanto šos pakalpojumus (piemēram, pusdieno restorānā, kurā strādā cilvēku tirdzniecībā cietušās personas). Papildus juceklīgumam un juridiskajai neskaidrībai visā šajā, diferencējot „kas, kur un kad”, šādi pasākumi patiesībā rada risku, ka cilvēku tirdzniecībā cietušās personas tiks izmantotas tā, ka iestādēm būs grūtāk tām piekļūt.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Mēs tikko ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmām priekšlikumu direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību. Šis ir vēsturisks balsojums vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir pirmā reize Eiropas Savienības vēsturē, kad ir pieņemti saistoši Eiropas tiesību akti, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību. Otrkārt, Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos pirmajā lasījumā, kas nozīmē, ka šīs direktīvas noteikumi tiks ieviesti iespējami ātri. Visbeidzot — šajā direktīvā ir ieviesti smagāki sodi cilvēku tirgotājiem (vismaz pieci gadi) un stiprināta cietušo aizsardzība, kā arī palīdzība cietušajiem. Jaunie noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz tirdzniecību seksa industrijā un darbaspēka izmantošanu tādās nozarēs kā celtniecība, lauksaimniecība un mājkalpība. Tāpēc es ļoti priecājos par šā vēsturiskā balsojuma iznākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Nelegāla cilvēku tirdzniecība tiešām būtu jāuzskata par mūsdienu verdzību. Tā ir trešā visstraujāk augošā noziedzības industrija, kuras apmērs katru gadu sasniedz aptuveni EUR 23 miljardus. Lisabonas līgums stiprina ES rīcību tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietu jomā — ieskaitot cilvēku tirdzniecību. Tāpēc mums ir jāpalielina sods cilvēku tirgotājiem un attiecīgi jāpalielina atbalsts cietušajām personām, jo īpaši bērniem.

 
  
  

Ziņojums: Nathalie Griesbeck (A7-0346/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kas apstiprina nolīguma noslēgšanu ar Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, jo tas paplašinās brīvības un drošības telpas robežas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, iekļaujot tajās šo kaimiņvalsti. Esmu pārliecināta, ka šis nolīgums ir solis uz priekšu attiecībās starp Eiropas Savienību un Gruziju, tas apliecina Gruzijas eiropeiskos centienus, un tāpēc tas būs spēcīgs signāls no Eiropas Savienības puses. Tas veicinās draudzīgās attiecības, stabilitāti, drošību un iedzīvotāju labklājību, kas šajā reģionā tik ļoti ir vajadzīga. Turklāt tas mudinās Gruziju īstenot nepieciešamās reformas brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Es stingri atbalstu ES un Gruzijas nolīgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, jo Gruzijā ir ieviesta pietiekami stabila sistēma, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas to personu tiesības, kurām tiks piemēroti šā nolīguma nosacījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) ES paplašināšanās 2004. gadā un 2009. gadā mudināja Eiropas Savienību izveidot jaunu sistēmu sadarbības partnerībai ar kaimiņvalstīm, kas atrodas uz austrumiem un dienvidiem pie ES ārējām robežām, veicinot to drošību, stabilitāti un attīstību, kā arī novēršot jaunu šķelšanos Eiropas kontinentā. Es balsoju par šo nolīgumu. Eiropas Savienībai ir jāpilda savas saistības attiecībā uz Dienvidkaukāza valstīm un jāaizsargā šī teritorija.

Eiropas Savienībai šis reģions ir stratēģiski svarīgs, un tā var palīdzēt šim reģionam veicināt tā ekonomikas un tirdzniecības attīstību. Pats galvenais — ES rīcībai jābūt pamudinošai, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem un cilvēktiesību un demokrātijas pilnīgu ievērošanu. Es uzskatu, ka šis līgums ar Gruziju par atpakaļuzņemšanu ir atbilstīgs no reģionālā viedokļa un tas arī atbalstīs ES centienus uzlabot sadarbību ar citām šā reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlamenta plenārsēdē otrdien, 14. decembrī, notika balsošana par šiem diviem jautājumiem: vīzu izsniegšanas atvieglojumiem Gruzijas iedzīvotājiem un nolīguma apstiprināšanu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi. Mana kolēģe, Nathalie Griesbeck, bija referente par abiem šiem jautājumiem, kas attiecas uz personu pārvietošanos starp ES un Gruziju. Šā nolīguma ar Gruziju mērķis ir saīsināt vīzas pieteikuma procesu, vienkāršojot nepieciešamo birokrātiju un pat atbrīvojot dažas personu kategorijas, piemēram, pensionārus, studentus, žurnālistus, no prasības saņemt vīzu. Vienlaikus mēs balsojām par nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, ar kuru ES un Gruzija ir savstarpēji apņēmušās uzņemt atpakaļ tos savas valsts iedzīvotājus, kuras uzturas neatļauti. Abi šie nolīgumi ir zīme, kas apliecina ES un Gruzijas vēlmi sadarboties brīvības, drošības un tiesiskuma jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības darbību pamatā jābūt labas pārvaldības principiem un demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanai. Attiecībās ar Dienvidkaukāza reģionu ES ir jābūt tā partnerim, kas palīdz veicināt ekonomikas un tirdzniecības attīstību, drošību, stabilitāti, labklājības vairošanu, kā arī palīdz risināt konfliktus. Pamatojoties uz to, es balsoju par nolīguma noslēgšanu ar Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, jo es uzskatu, ka tas ir ieguldījums, lai īstenotu iepriekš minētos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Prāgas augstākā līmeņa 2009. gada 7. maija sanāksmes kopīgajā deklarācijā, ar ko izveido Austrumu partnerību, ir uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt iedzīvotāju mobilitāti drošā vidē, izmantojot nolīgumus par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu. Tāpēc šis atpakaļuzņemšanas nolīgums ir vajadzīgs papildinājums ar Gruziju noslēgtā nolīguma par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem pieņemšanai, un vienlaikus noteikti būtu jāuzlabo tie drošības apstākļi, kas nepieciešami pārrobežu noziedzības un nelegālas imigrācijas apkarošanai. Es ceru, ka, pamatojoties uz šo nolīgumu un ievērojot kopīgās saistības, ES un Gruzija varēs efektīvi apkarot nelegālo imigrāciju un veicināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības attīstību šajā valstī.

Ņemot vērā rezultātus dialogā par cilvēktiesībām starp ES un Gruziju, kas norisinājās šogad, kā arī to, ka Gruzija ir ratificējusi vairākas nozīmīgas starptautiskas konvencijas par pamattiesību aizsardzību, tās dalību Eiropas Padomē un tās līdzdalību Austrumu partnerībā, kuras pamatā ir starptautisko tiesību aktu principu un pamatvērtību ievērošana, es balsoju par šā nolīguma parakstīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Aizvien ciešākās attiecības starp Gruziju un Eiropas Savienību, kas ir acīmredzamas daudzās nesenajās darbībās, ir vērtējamas atzinīgi. Nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, ir svarīgs stimuls attiecību stiprināšanai starp Gruziju, tās kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību, kā arī cīņai pret nelegālo imigrāciju. Ja abas puses ievēros savas saistības, stimuli reformām tādās jomās kā drošība, brīvība un tiesiskums varētu būt ļoti auglīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu — „brāli” ziņojumam par vīzu izsniegšanu starp Eiropas Savienību un Gruziju. Šim nolīgumu kopumam būtu jāatvieglo ceļošana un jāuzlabo ES attiecības šajā pasaules daļā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Gruzija ir būtiski centusies izveidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, un tas ir redzams nesenajās darbībās. Šis nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, ir svarīgs stimuls attiecību stiprināšanai starp Gruziju, tās kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību, kā arī cīņai pret nelegālo imigrāciju. Taču ir būtiski, lai arī turpmāk būtu stimuli Gruzijā īstenot reformas drošības, brīvības un tiesiskuma jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es esmu par, jo ļoti ceru, ka tad, kad Saakashvili kungs bez apmešanās atļaujas slēpsies no Gruzijas prokuratūras Eiropas Savienības teritorijā, saskaņā ar nolīgumu viņš nekavējoties un bez problēmām tiks izdots Gruzijas varas iestādēm. Šis nolīgums tiešām ir ļoti nepieciešams. Es esmu „PAR”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Vīzu izsniegšanas atvieglojumi trešo valstu iedzīvotājiem nebūtu jāpiešķir pārāk strauji. Pirms tam, iespējams, uzmanīgāk ir jāpārbauda, vai attiecīgie atpakaļuzņemšanas nolīgumi par viltus patvēruma meklētājiem un ekonomiskajiem migrantiem varētu novērst šīs sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Beidzot jāatrisina problēmas arī saistībā ar Šengenas informācijas sistēmu II. Turklāt galvenajiem ieguvējiem no šā bezvīzu režīma nav jābūt patvēruma meklētājiem vai pat noziedzniekiem.

Daudz kas de facto būs atkarīgs no tā, vai un cik lielā mērā šis nolīgums reāli tiks īstenots. Jebkurā gadījumā tas palielinās Gruzijas sadarbību ar Eiropas Savienību. Manuprāt, atpakaļuzņemšanas nolīgums nav pietiekami ierobežojošs, un tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Dažos pēdējos gados laikā virkne ļoti būtisku politisku darbību, piemēram, Gruzijas pievienošanās Eiropas Padomei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, to ir tuvinājusi Eiropas Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk. Es balsoju par projektu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem, jo es uzskatu, ka Eiropai ir ārkārtīgi svarīgi īstenot kaimiņattiecību politiku ar tās kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz „karstajiem punktiem”, piemēram, Kaukāzu, kur Eiropas Savienības intereses atspoguļojas svarīgā tirdzniecības partnerībā. Turklāt birokrātijas un kontroles attiecībā uz kaimiņvalsti samazināšana var tikai uzlabot attiecības ar šo valsti, radot apstākļus lielākai šā reģiona kontrolei un tādējādi lielākai drošībai, attīstībai un stabilitātei. Abi noslēgtie nolīgumi — par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, un par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem — būs absolūti izšķiroši šo mērķu sasniegšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Attiecību starp Eiropas Savienību un Dienvidkaukāza valstīm, tostarp Gruziju, stiprināšanas process ir ļoti svarīgs, ja gribam izveidot vienotu, saskaņotu un efektīvu ārpolitiku.

Es atbalstu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti. Es gribētu uzsvērt šādus pozitīvus pasākumus: atpakaļuzņemšanas saistības, kas noteiktas šajā nolīgumā, ir izstrādātas uz pilnīgi abpusēja pamata, ietverot savu valstu pilsoņus, trešo valstu pilsoņus un bezpavalstniekus. Pienākums uzņemt atpakaļ savus pilsoņus ietver bijušos pilsoņus, kuri ir atteikušies no savas pilsonības, kuri ir zaudējuši pilsonību vai kuriem ir atņemta pilsonība, bet kuri nav ieguvuši citas valsts pilsonību. Iedzīvotāju atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas arī uz ģimenes locekļiem — laulātajiem un nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem vai ārlaulības bērniem —, kuriem nav tiesību uzturēties pieprasītāja valstī neatkarīgi no viņu pilsonības. Ir arī tā sauktie operatīvie procesi, kas noslēgti saistībā ar personām, kas aizturētas „pierobežas teritorijā”, proti, teritorijā, kas sniedzas 5 kilometru attālumā no ostām, tostarp muitas zonās, un starptautiskajās lidostās dalībvalstīs vai Gruzijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnīgi piekrītu referentes Griesbeck kundzes apgalvojumam, ka informācijas kampaņas Gruzijā ir būtiskas, lai informētu cilvēkus par jauno situāciju un ļautu viņiem izmantot jaunās iespējas. Turklāt šīm pārmaiņām vīzu politikā būtu pēc iespējas ātrāk jāparādās Eiropas Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs.

Es arī piekrītu referentes ieteikumam, ka Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, kā arī Eiropas Komisijai, kas ir atbildīga par šo nolīgumu piemērošanas uzraudzību, pēc to pieņemšanas gan konsulāro dienestu līmenī, gan pie robežām, kas tiek šķērsotas, būtu jāidentificē visi šķēršļi vai asimetriskās barjeras to pareizai piemērošanai un abpusēji simetriskām procedūrām.

 
  
MPphoto