Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts, man jāsaka, ir savādas kopīgas debates par šādiem jautājumiem:
- ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai (2010/2084(INI)) (A7-0366/2010), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavojusi Matias kundze, un
- jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Lūgumrakstu komitejas vārdā uzdeva Mazzoni kundze, par astmas slimniekiem paredzētajiem inhalatoriem (O-0182/2010 – B7-0666/2010).
Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu minēt, manuprāt, skaidru piemēru, kas apliecina šīs iniciatīvas neatliekamo steidzamību. Darbu Parlamentā mēs sākām tieši pirms sešiem mēnešiem: no ziņojuma sagatavošanas sākuma līdz balsošanai ir pagājuši seši mēneši, kuru laikā vairāk nekā 700 000 cilvēku ir attīstījusies Alcheimera slimība vai cita veida demence. Šis skaitlis pats par sevi parāda, cik svarīgi un steidzami ir rīkoties šajā jomā. Tāpēc Komisijas paziņojums ir laikus izstrādāts.
Visiem Alcheimera slimības un cita veida demences pacientiem Eiropā ir jāsaņem vienāda ārstēšana. Ar Alcheimera slimību slimo vairāk nekā 7 miljoni cilvēku, un kopumā gandrīz 10 miljoni cieš no demences.
Skaitļu izteiksmē tā būtu vidēja lieluma valsts. Mēs nevaram diskriminēt šīs slimības pacientus, tāpat kā mēs nevaram diskriminēt kādu valsti. Mums visi slimnieki jāārstē vienlīdzīgi. Tieši šā iemesla dēļ ir steidzami jārīkojas vairākās jomās. Pētniecības jomā ir zināms, ka to cilvēku skaits, kas cieš no šīs slimības, ik pēc 20 gadiem divkāršojas.
Mēs zinām, ka vecuma grupā virs 65 gadiem šo slimnieku skaits ik pēc četriem gadiem palielinās uz pusi, un tieši tāpēc mums ir jāapkaro cēloņi un jāatklāj cēloņi, jo mēs nevaram veikt pasākumus problēmas novēršanai, ja mums nav labu zināšanu šajā jomā. Lai to panāktu, ir vajadzīga plašāka pētniecība, ciešāka sadarbība un vairāk epidemioloģisko datu.
Mums vairāk jāzina par to, kādus pasākumus veikt profilakses un riska faktoru kontroles jomā. Ir jādiagnosticē šī slimība agrīnā stadijā, ir vajadzīga specializēta aprūpe un ir jāmāca aprūpētāji. Mums jāatbalsta ģimenes un jānovērš šo slimnieku stigmatizācija: mums jādod viņiem tiesības un jādod viņiem cieņa. Visām valstīm ir jābūt nacionāliem rīcības plāniem, lai mēs varētu sadarboties Eiropas līmenī. Mums jāapkaro nevienlīdzība starp dalībvalstīm un dalībvalstīs. Nav pieņemami, ka ir pirmās un otrās klases pacienti: viņiem visiem jābūt līdztiesīgiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, dzīvesvietas vai citiem kritērijiem.
Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, ir ļoti, ļoti svarīgi, lai mūsu veselības aprūpes pakalpojumi pacientiem garantētu maksimāli plašu ārstēšanas pieejamību. Mēs nevaram izvairīties no šo neatliekamo vajadzību apspriešanas tikai tāpēc, ka ir krīze un ka mēs vienmēr runājam par slimības izmaksām. Tās izmaksas sociālajā un ekonomiskajā ziņā, ko rada šīs problēmas nerisināšana, ir daudz lielākas, daudz plašākas nekā izmaksas, kas vajadzīgas tās risināšanai. Tāpēc mums ir jārisina šī problēma un ir jāiegulda: jāiegulda cilvēkos; jāiegulda, kā es jau teicu, slimības profilaksē un atbalsta sniegšanā šo cilvēku ģimenēm un aprūpētājiem, par kuriem tik bieži tiek aizmirsts.
Mēs zinām, ka katram Alcheimera slimības pacientam ir vajadzīgi trīs cilvēki, kas par viņu rūpējas. Persona, kas cieš no Alcheimera slimības, nevienu stundu nevar palikt bez kāda cilvēka klātbūtnes. Tai ir jābūt mūsu mācību stundai: mēs nevaram iet uz priekšu bez dalībvalstu savstarpēji saskaņotas reakcijas uz šo problēmu; bez sadarbības, turklāt uz solidaritāti pamatotas sadarbības.
Tādēļ es gribētu pateikt šo: attiecībā uz sadarbību mēs visi zinām, ka neko no šā darba nevar paveikt izolēti, un arī šeit, Parlamentā, tas ir veikts sadarbībā ar visiem „ēnu” referentiem no visām parlamentārajām grupām; ar to trīs sieviešu atbalstu, kas palīdzēja man Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, manā parlamentārajā grupā un manā delegācijā.
Tāpēc es vēlos pateikties visām šīm sievietēm, un, iespējams, nav nejaušība, ka pie šā ziņojuma strādāja tikai sievietes: iemesls ir tas, ka tas abos gadījumos visvairāk skar sievietes — risinot problēmas attiecībā uz ziņojumiem par Alcheimera slimību un attiecībā uz tiem, kuri slimo ar Alcheimera slimību, tostarp vīriešiem. Tāpēc es gribu arī vērst uzmanību uz slēpto diskrimināciju, kas saistīta ar ārstēšanas vai reakcijas uz šiem jautājumiem trūkumu.
Nobeigumā vēlos pateikt, ka es gribētu tieši uzdot jautājumu komisāram Dalli attiecībā uz to, kurus no šajā ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem Komisija plāno pieņemt un kad tā plāno tos pieņemt un rīkoties, ņemot vērā šāda mēroga kritisko stāvokli, kāds tas ir šobrīd.
Erminia Mazzoni, autore. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man jāsaka, ka arī es esmu neizpratnē par to, kāpēc šis jautājums ir apvienots ar iepriekšējo ziņojumu, taču svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka Parlaments šodien ir pievērsi uzmanību problēmai, kas izvirzīta jautājumā, kuru es iesniedzu Lūgumrakstu komitejas vārdā.
Šis jautājums attiecas uz gadījumu, kad kādam mazam Eiropas uzņēmumam tika liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu Komisijas kūtruma dēļ, ko tā diemžēl ir izrādījusi no 1997. gada līdz pat šim. Šo secinājumu atbalsta Juridiskā komiteja, kuru manis vadītā komiteja lūdza sniegt atzinumu.
Jautājums attiecas uz medicīnas ierīci — precīzāk, astmas inhalatoru —, kas tika patentēts 1990. gadā un likumīgi laists tirgū. Šo produktu regulē Direktīva 93/42/ EEK, kas nosaka, ka ražotājiem jāapliecina viņu ražoto ierīču atbilstība šīs direktīvas prasībām, un kas pilnvaro valsts iestādes pārbaudīt, vai šī pašsertifikācija ir derīga, veicot novērošanu un paraugu pārbaudes.
Šo produktu, kurš sešus gadus — tātad līdz 1996. gadam — bija sekmīgi izplatīts tirgū un par kuru vairāk nekā 15 gadu nebija saņemta neviena konkrēta sūdzība vai komentārs, pārbaudei iesniedza Augšbavārijas valdība, lūdzot Magdeburgas komisiju pārskatīt uzņēmumam piešķirto atļauju.
Tā gada decembrī Komisija un Saksijas-Anhaltes Veselības ministrs veica šo pārbaudi un beidza procedūru, norādot, ka produkts pilnīgi atbilst spēkā esošajām normatīvajām prasībām. Šīs procedūras noslēgumā viņi arī apstrīdēja Augšbavārijas valdības lūguma leģitimitāti un aicināja to sākt drošības klauzulas procedūru saskaņā ar iepriekš minēto direktīvu gadījumā, ja tai joprojām ir šaubas.
Nākamajā gadā tika veiktas vairākas nereģistrētas darbības, par kurām mēs saņēmām tikai netiešu informāciju, un tad pēkšņi 1997. gadā bez jebkādas sazināšanās ar ražotāju Veselības aizsardzības federālais ministrs deva rīkojumu izņemt šo produktu no tirgus.
Ministrija sāka procedūru — procedūru saskaņā ar minētās direktīvas 8. pantu — 1997. gada beigās, taču tā izvērtās neauglīga, jo netika sniegta informācija un netika sākts apspriešanās process ar ražotāju. Vispārējā klusuma perioda vidus daļā, 2003. gada vidū, ražotājs, domādams, ka šis klusums nozīmē to, ka Vācijas iestāžu neizskaidrojamie izteikumi acīmredzot ir atspēkoti, laida produktu atpakaļ tirgū.
Diemžēl 2005. gadā — un atkal bez jebkādas sazināšanās — Vācijas iestādes atkal lika izņemt produktu no tirgus. Lai situācija būtu pilnīga skaidra — par spīti atkārtotiem lūgumiem līdz šodienai nav sniegts neviens paskaidrojums, kāpēc šis produkts ir izņemts no tirgus.
Tādējādi nav bijis saziņas, nav notikusi neviena izmeklēšana, un ražotājam nav bijis iespēju likumīgi apstrīdēt otras puses konstatējumus. Tam bija nopietna ekonomiska ietekme uz ražotāju, jo atbildi gaida vairāk nekā 15 gadus un nevar laist savu ražojumu Kopienas tirgū.
Es gribētu arī piebilst, ka šajos sešos gados, kad produkts tika izplatīts — un to apliecina dokumenti, tostarp Komisijas izsniegti dokumenti —, tika konstatēts, ka produkta zemo izmaksu dēļ ir panākti ievērojami ietaupījumi attiecībā uz valsts veselības aizsardzības izdevumiem, kā arī tas, ka produktam ir pozitīva ietekme uz astmas slimniekiem.
2008. gadā, redzot, ka visi viņa mēģinājumi rast kādu risinājumu ar pārējām iestādēm ir cietuši neveiksmi, ražotājs Klein kungs vērsās pie Lūgumrakstu komitejas. Komiteja sāka procedūru šā pilnvaru termiņa laikā. Turklāt, ņemot vērā to, cik ilgi jau turpinās šī lūgumrakstā minētā lietā, komiteja ir sākusi arī neformālu apspriešanās procesu ar komisāru, lai lūgtu sniegt atbildi īsākā termiņā, jo lūgumraksta iesniedzējs lūdz apstiprinājumu tam, ka viņa produkts atbilst Eiropas tiesību aktu prasībām, vai, ja tā nav, vismaz pieņemt lēmumu, ko viņš var apstrīdēt Tiesā un kas tādējādi viņam ļauj vērsties tiesā.
Nekas no minētā nav noticis, un Lūgumrakstu komitejas debatēs Eiropas Komisija diemžēl atkal izvairījās no atbildes uz mūsu jautājumiem. Līdz ar to komiteja vienprātīgi ir pieņēmusi lēmumu vērsties pie Parlamenta un lūgt Komisiju sniegt skaidras atbildes Parlamentā, jo šī lieta nenoliedzami rada nopietnas šaubas par Pamattiesību hartas pārkāpumu. Tās rada tikai Komisijas bezdarbība; tās arī un galvenokārt rada tas, ka prasītājs Klein kungs nevar sākt tiesvedību.
Lieta rada acīmredzamas šaubas saistībā ar tirgus noteikumu pārkāpumiem un maziem uzņēmumiem pieejamo aizsardzību, tāpēc mēs uzstājam, lai šeit tiktu sniegtas atbildes uz tiem jautājumiem, ko mēs esam uzdevuši.
Priekšsēdētājs. – Mazzoni kundze, vispirms es gribētu jums pateikties par to, ka jūs pievienojāties manam apmulsumam saistībā ar šo abu tematu pārklāšanos. Tas, protams, nekādā ziņā nenozīmē necieņas izrādīšanu no manas puses pret svarīgu jautājumu, kuru turklāt jūs esat uzdevusi, izmantojat savas Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas pilnvaras, jo, pats būdams tās loceklis, es esmu ļoti interesēts šīs komitejas darbā.
Gan komisāram, gan runātājiem būs ļoti grūti apvienot šos abus tematus, kas savā būtībā ir tik atšķirīgi, tāpēc ir vērts apsvērt, vai ir saprātīgi plānot šīs debates tā, kā tās ir ieplānotas darba kārtībā.
John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Vispirms ļaujiet man apliecināt cieņu Parlamentam, jo īpaši referentei Matias kundzei, par jūsu apņēmību risināt Alcheimera slimības un citu demences veidu jautājumu.
Komisija pilnīgi piekrīt jūsu bažām. Demence sagādā lielas ciešanas miljoniem eiropiešu un viņu ģimenēm. Ņemot vērā sabiedrības straujo novecošanos, Eiropai tagad ir pienācis laiks rīkoties.
Tāpēc Komisija 2009. gadā nāca klajā ar paziņojumu par Alcheimera slimību un citiem demences veidiem, kurā ietvertas darbības, lai uzlabotu profilaksi un diagnostiku, pētniecību un labākās prakses apmaiņu.
Es priecājos, ka Parlaments atbalsta notiekošo darbu šajā kontekstā un ir iesniedzis visaptverošu ieteikumu kopumu. Šis ziņojums un tā ieteikumi ir ļoti laikus iesniegti brīdī, kad Komisija plāno aprīlī sākt kopīgu rīcību ar dalībvalstīm par Alcheimera slimību, tā saukto ALCOVE (ALzheimer COoperative Valuation in Europe).
Esmu pārliecināts, ka šī kopīgā rīcība ļaus īstenot daudzus no tiem ieteikumiem, ko jūs esat šodien pieņēmuši.
Šīs kopīgās rīcības galvenais mērķis būs profilakse — joma, kuru Parlaments ir uzsvēris šajā ziņojumā, — un arī zināšanu un datu, un labas prakses apmaiņas uzlabošana. Tajā arī būs pievērsta uzmanība vēl vienai jomai, kurā Parlaments aicina rīkoties: to cilvēku tiesības, kas cieš no demences. Es jums piekrītu, ka mums ir pilnīgi jākoordinē pētniecība, lai labāk izprastu to, kā novērst vai aizkavēt demences rašanos. Šā iemesla dēļ Komisija ir sākusi kopīgu plānošanas iniciatīvu neirodeģeneratīvo slimību, jo īpaši Alcheimera slimības, apkarošanai.
Pirmo reizi 23 valstis kopīgi strādā, lai cīnītos pret Alcheimera slimību. Eiropā ir labas prakses piemēri Alcheimera slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai, un Komisija sekmē zināšanu un labas prakses apmaiņu.
Kā to ieteicis Parlaments, es arī varu apliecināt, ka saskaņā ar stratēģiju „Europe 2020” izveidotās Jauninājumu savienības iniciatīva par savu pirmo izmēģinājuma jomu jaunajai Eiropas jauninājumu partnerībai ir izvirzījusi aktīvu un veselīgu novecošanu.
Šajā kontekstā varētu izstrādāt rīcību to cilvēku atbalstam, kuri cieš no demences. Labs piemērs varētu būt Parlamenta pašreizējā iniciatīva par aprūpētājiem. Mēs ceram, ka varēsim atbalstīt turpmākās inovatīvās darbības šajā jomā, kas, iespējams, arī palīdzēs risināt Alcheimera slimības un citu demences veidu jautājumus.
Visbeidzot — Komisija atzinīgi vērtē arī daudzus citus jūsu ieteikumus, tostarp pasludināt 2014. gadu par Eiropas Garīgās veselības gadu. Es vēlos jums apliecināt, ka Komisija ir apņēmības pilna paveikt savu daļu darba demences problēmu risināšanā.
Tagad es gribētu pievērsties otrajam šo debašu tematam: lūgumrakstam, ko iesniedzis Klein kungs, inhalatora „Effecto” izgudrotājs un ražotājs.
Minētās ierīces laišanu tirgū sākotnēji atteica Vācijā 1997. gadā. Šo lēmumu nepārsūdzēja ne Komisija, ne Vācijas iestādes, ne arī ražotājs. Produkta izplatītājs tajā laikā norādīja, ka tas veiks papildu pētījumus, pirms ražojums atkal tiks laists tirgū.
Ierīci ar jaunu nosaukumu atkal laida tirgū 2002. gadā. Kad Vācijas iestādes 2005. gadā atkal aizliedza šo produktu, Komisija rūpīgi analizēja šo lietu un noslēdza procedūru, 2007. gada jūlijā nosūtot oficiālu vēstuli Vācijas iestādēm un ražotājam.
Komisijas veiktajā analīzē tika konstatēts, ka Vācijas iestāžu aizliegums ir pamatots, jo ražotāja nodrošinātie klīniskie dati nebija pietiekami šīs ierīces drošības pierādīšanai.
Saskaņā ar direktīvu par medicīnas ierīcēm ražotājam ir jāpierāda sava ražojuma drošība, lai saņemtu atļauju izmantot CE marķējumu. Tas nozīmē, ka piemērojamā tiesību norma bija minētās direktīvas 18. pants, kas attiecas uz gadījumiem, kad produkts ir laists tirgū, nepamatoti lietojot CE marķējuma zīmi. Šajā gadījumā nav oficiāla Komisijas lēmuma.
Tā kā Komisija uzskata, ka uz šo lietu neattiecas drošības klauzulas procedūra, tai nav iemesla pieprasīt paziņojumu par aizliegumu, ko 2005. gadā pieņēma Vācijas iestādes.
Šķērslis attiecībā uz lūgumraksta iesniedzēja ražotā produkta laišanu tirgū ir Vācijas iestāžu lēmums (2005. gada aizliegums), nevis Komisijas lēmums. Lūgumraksta iesniedzējam bija pieejami skaidri tiesiskie līdzekļi valsts līmenī, un viņš patiešām ir izmantojis šīs iespējas. Taču Vācijas tiesas viņa prasības noraidīja.
Es gribētu uzsvērt, ka Komisija kopš 2007. gada ir aicinājusi lūgumraksta iesniedzēju nodrošināt ierīces atbilstību, sniedzot trūkstošos klīniskos datus, un ir sekmējusi saziņu starp viņu un Vācijas iestādēm šajā saistībā. Cik Komisijai zināms, lūgumraksta iesniedzējs līdz šim nav veicis nekādas darbības.
Elena Oana Antonescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu par Alcheimera slimību un citiem demences veidiem. Es vēlos apsveikt referenti Matias kundzi par lielisko darbu, ko viņa paveikusi. Būdama Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas „ēnu” referente par šo tematu, es vēlos arī pateikties visiem kolēģiem, kas deva savu ieguldījumu. Ziņojumam pievērstā uzmanība norāda, cik svarīgs ir šis temats, un vienlaikus arī to, cik nopietna ir šī parādība.
To cilvēku skaits, kas cieš no demences, ir 9,9 miljoni, un lielākā daļa no tiem ir Alcheimera slimības pacienti. Ir gaidāms, ka līdz 2020. gadam šis skaits varētu dramatiski palielināties, turklāt šī slimība Eiropas Savienībā joprojām netiek diagnosticēta visos saslimšanas gadījumos. Starp dalībvalstīm pastāv nevienlīdzība attiecībā uz profilaksi, ārstēšanas pieejamību un aprūpi. Darbības ir sadrumstalotas, un reakcija uz slimību ir nevienlīdzīga gan pētniecības ziņā, gan šīs slimības apkarošanā.
Ziņojums ir svarīgs solis cīņā pret šo slimību Eiropas Savienībā, un ir būtiski ieviest jauna sadarbību starp dalībvalstīm, nodrošinot saskaņotus pasākumus tādu konkrētu problēmu novēršanai, kas skar visu Eiropu. Ziņojumā ir atbalstīta solidaritāte starp valstīm un labas prakses apmaiņa, lai izvairītos no dublēšanas un resursu nelietderīgas izmantošanas. Es gribētu uzsvērt profilaktiskas diagnostikas un agrīnas iejaukšanās slimības sākuma stadijā svarīgumu. Es uzskatu, ka tas ir izšķiroši, lai panāktu progresu cīņā pret šo slimību.
Turklāt es gribētu arī atgādināt to, cik svarīga ir daudzdisciplīnu pieeja pētniecībai šajā jomā. Sadrumstalotība starp disciplīnām un vājā saikne starp primāro aprūpi un klīnisko pētniecību, sabiedrības veselību un sociālo pētniecību ietekmē to, kā zinātniskie atklājumi tiek ieviesti medicīnas praksē un aprūpes nodrošināšanā. Tas, ka visas šīs darbības tiek veiktas valsts līmenī, tikai palielina sadrumstalotību. Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz daudzdisciplīnu pieeju un uz atklājumu un zināšanu nodošanu ES līmenī.
Nessa Childers, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik gandrīz 10 miljoni Eiropas iedzīvotāju cieš no demences, un tās izplatītākā forma ir Alcheimera slimība. Šajā statistikā ir ietverta arī mana māte, kas nomira pagājušajā gadā. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju šo Eiropas iniciatīvu demences apkarošanai.
Mums būtu jāpievērš ļoti liela uzmanība tam, ka saskaņā ar aplēsēm diagnosticēta tiek tikai puse saslimšanas gadījumu. Mums būtu jāpievērš ļoti liela uzmanība tam, ka no demences cieš divreiz vairāk sieviešu nekā vīriešu, un mums būtu jāpievērš ļoti liela uzmanība tam, ka, Eiropas sabiedrībai novecojot, nākamajos 20 gados slimnieku skaits divkāršosies.
Ņemot vērā, ka Alcheimera slimības sākuma aizkavēšana par pieciem gadiem nozīmē par 50 % mazāku izplatības līmeni, es atzinīgi vērtēju uzsvaru, kādu Komisija ir likusi uz šīs slimības profilaksi un agrīnu diagnosticēšanu. Es atzinīgi vērtēju uzsvaru uz labāku pētniecību Eiropā, jo īpaši tāpēc, ka, kā mēs zinām, pašlaik 85 % pētniecības notiek bez koordinācijas ES līmenī. Es arī atzinīgi vērtēju uzmanības koncentrēšanu uz labākās prakses apmaiņu, kā arī slimnieku un viņu ģimeņu tiesībām.
Es un mani kolēģi, sociāldemokrāti, mūsu iesniegtajos grozījumos galvenokārt esam koncentrējušies uz demences sociālajiem aspektiem.
Mēs aicinām stingri pievērst uzmanību sieviešu specifiskajām vajadzībām, jo viņu vidū saslimšana ir divreiz vairāk izplatīta, un nesamērīgajam aprūpētāju skaitam medicīnas un sociālo pētījumu, veselības, nodarbinātības un sociālās politikas jomā.
Mēs vēlreiz aicinām Komisiju izvirzīt likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz „garīgas veselības darbā” politiku kā daļu no Komisijas pienākumiem veselības un drošības darbā jomā, iespējami labākajā veidā iekļaujot darba tirgū personas ar garīgiem traucējumiem.
Mēs ierosinām veikt pārbaudi attiecībā uz to, kā Eiropā tiek izmantoti pilnvarojumi par dzīvības funkciju uzturēšanu, kas ir tik ļoti nepieciešams.
Visbeidzot — visās izpratnes veidošanas un izglītošanas kampaņās mēs uzsveram to, cik svarīgi ir spēt atpazīt demences simptomus.
Nobeigumā es gribētu apsveikt referenti Maria Matias un pateikties viņai un manām kolēģēm „ēnu” referentēm par darbu pie šā ziņojuma.
Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Cīņa pret Alcheimera slimību pēdējos gados ir kļuvusi par Eiropas prioritāti, un tā nav priekšlaicīga! Vēlos piebilst, ka es atzinīgi vērtēju visas tās iniciatīvas, par kurām tikko paziņoja komisārs Dalli.
Šī galvas smadzeņu novecošanas forma piedzīvo sprādzienveidīgu pieaugumu Eiropā un visā pasaulē: tas skar vairāk nekā 7 miljonus cilvēku, un šis rādītājs sasniedz 10 miljonus, ja ņem vērā arī citus neirodeģeneratīvo slimību veidus. Mēs varam atzinīgi vērtēt pašreizējo 32 pētniecības projektiem piešķirto ES finansējumu, un mums tas būtu jāvērtē atzinīgi, taču mums jāpanāk vairāk, daudz vairāk, jo īpaši attiecībā uz Alcheimera slimības izpētes koordināciju saistībā ar Astoto pētniecības pamatprogrammu, kuras īstenošana sāksies 2014. gadā. Tas ir skaidri norādīts mūsu rezolūcijas 21. punktā.
Būtiski ir arī koncentrēties uz daudzdisciplīnu pieeju, ietverot diagnosticēšanu, profilaksi, ārstēšanu un atbalstu aprūpes saņēmējiem un viņu ģimenēm; minētais ir iekļauts 2. un 20. punktā, kuri ir ļoti svarīgi. Turklāt šajā saistībā nesen veikts pētījums, kas tikko ir publicēts Francijā, atklāj ievērojamās sociāli ekonomiskās izmaksas, ko rada šī slimība: vairāk nekā EUR 10 miljoni mēnesī tikai pacientu medicīniskajai aprūpei un uzraudzībai. Un tas neietver šo pacientu tuvinieku un ģimenes locekļu milzīgo ieguldījumu, kuri viņu aprūpei velta vairāk nekā sešas stundas dienā.
Palīdzība šiem pacientiem nozīmē arī pareizas diagnozes noteikšanu. Zinātnieku aprindas apgalvo, ka tagad ir jāmaina starptautiskie kritēriji, jo, stingri piemērojot bieži vien novecojušus kritērijus, Alcheimera slimība tiek diagnosticēta pārāk daudziem pacientiem, kas cieš no cita veida demences.
Mūsu rezolūcijas 64. punktā ir norādīts, ka Eiropas līmenī ir būtiski, lai Parlaments beidzot atbildētu uz pētnieku lūgumiem. Ja mēs ceram kādu dienu atrast pretlīdzekli, kas mums ir jāizdara, tad klīniskajiem pētījumiem nepieciešams vairāk brīvprātīgo. Tāpēc nākamā ES direktīvas par zāļu klīnisko izpēti pārskatīšana ir zelta iespēja nodrošināt konkrētu atbildi un dot cerību šīs slimības skartajām ģimenēm.
Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tas, kurš ir iekārtojis, lai šīs debates būtu apvienotas, nebūt nav izdarījis Parlamentam pakalpojumu — un vēl jo mazāk attiecīgajiem tematiem.
Visā Eiropā pieaug medikamentu un veselības apdrošināšanas izmaksas, un ikviens cenšas atrast veidu, kā tās samazināt. Medicīnas progress padara zāles arvien dārgākas. Lieta, ko mēs šeit aplūkojam, ir atšķirīga. Eiropā ir 30 miljoni astmas slimnieku, un mums ir kāds mazs ražotājs, kas ir izstrādājis ierīci, kura padara inhalāciju — kas var glābt astmas slimnieku dzīvību un ir ļoti svarīga viņu ārstēšanā — labāku, ātrāku, efektīvāku un, pats galvenais, lētāku. Šim ražotājam 14 gadus ir liegta pieeja tirgum. Ražotājs 1996. gadā vērsās pie Komisijas, un Lūgumrakstu komiteja ar šo jautājumu nodarbojas kopš 2006. gada. Komisār Dalli, Komisijas pienākums ir palīdzēt īstenot tiesību aktus un aizstāvēt iedzīvotājus. Šajā gadījumā tas nav darīts, tā vietā Komisija atsakās pieņemt skaidru lēmumu — lēmumu, kas varētu palīdzēt lūgumraksta iesniedzējam.
Es gribu vērsties pie jums gluži personīgi, Komisār Dalli, jo jūs droši vien atceraties, ka mēs aicinājām jūs tikties ar Lūgumrakstu komiteju un apspriest šo jautājumu. Jūs atbildējāt, ka jums tam nav laika, taču jūs varot atrast laiku personīgai sarunai. Mēs ieradāmies pie jums un personīgi runājām ar jums. Jūs personīgi man apsolījāt, ka parūpēsieties par šo jautājumu un ļoti ātri atradīsiet risinājumu. Līdz šim brīdim es neesmu neko dzirdējis. Es uzrakstīju jums vēl vienu vēstuli, taču neesmu saņēmis nekādu atbildi. Jūs arī centāties aizkavēt nākamās debates. Komisijai nevajadzētu šādi rīkoties.
Es gribu ļoti skaidri pateikt, ka Eiropas Parlaments gaida, lai Komisija nostātos likuma un iedzīvotāju pusē — un rīt mēs kopīgi balsosim par šo rezolūciju. Mēs gaidām, ka jūs nodrošināsiet, lai šādi mazi ražotāji būtu aizsargāti no tiem, kas vēlas liegt viņiem piekļuvi tirgum. Šajā gadījumā runa ir par lielu naudu, bet vēl jo vairāk runa ir arī par cilvēku veselību. Mēs apzināmies problēmas. Komisār Dalli, mēs nespējam saprast jūsu rīcību. Mēs zinām visus jūsu argumentus. Es esmu izskatījis dokumentu kalnus, taču es vēl neesmu atradis skaidru argumentu, kas pamatotu jūsu nostāju. Mēs runājam par medicīnisku produktu. Veseli 30 000 jau tiek lietoti — cilvēki to ir ieelpojuši miljoniem reižu, un rezultāti ir lieliski. Mēs esam saņēmuši vēstules no apdrošināšanas sabiedrībām, kas lūdz mūs nodrošināt šā produkta piekļuvi tirgum, lai varētu ietaupīt līdzekļus. Es gaidu, ka Komisija beidzot darīs savu darbu un panāks pozitīvu lēmumu šajā lietā.
(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)
William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pajautāt Hafner kungam, vai viņš piekrīt, ka komisāra komentāri BronchoAir lietā, kurus mēs iepriekš dzirdējām, ir visnotaļ izvairīgi un tie nekādā veidā nepalīdz ne konkrēti uzņēmumam, nedz arī astmas slimniekiem kopumā.
Gerald Häfner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja es drīkstu sniegt īsu, bet personisku atbildi, tad mans iespaids ir tāds, ka komisārs vēl nav izmantojis iespēju personīgi iepazīties ar attiecīgo jautājumu un iegūt par to pats savu iespaidu. Taču šī jums ir lieliska iespēja, komisār Dalli, pēc visiem šiem lietas novilcināšanas gadiem no jauna izskatīt šo lietu un izdarīt jaunu secinājumu — un es jums ieteiktu iesaistīt citus jūsu personāla darbiniekus to vietā, kuri ir atbildīgi par līdz šim ilgstošo tiesvedību. Es ļoti priecātos apspriest šo jautājumu ar jums, vai, vēl labāk, es gribētu, lai jūs tiekaties ar lūgumraksta iesniedzēju un kopīgi nonākat pie risinājuma.
Es pilnīgi piekrītu savam kolēģim.
Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Apvienotajā Karalistē 750 000 cilvēku cieš no demences; vairāk nekā 50 % no viņiem ir Alcheimera slimība. Slimības ietekme ir vienāda, bet katra cilvēka pieredze ir atšķirīga. Pagaidām nav pretlīdzekļu šim stāvoklim, kas bieži vien kā ķīlnieku tur gan pacientu, gan aprūpētāju neatkarīgi no vecuma. Taču ko var darīt Eiropas Savienībā? Tiesību aktiem acīmredzami ir pakārtota nozīme — galvenokārt ir vajadzīgs atbalsts vietējā līmenī.
Taču, pirmkārt, aktualizējot šo tematu šajā sēžu zālē, mēs varam to izvirzīt priekšplānā, sākt diskusijas un palielināt sabiedrības zināšanas par to. Tālāk attiecīgi dalībvalstis var pieņemt lēmumu par prioritātes piešķiršanu tam un labākās prakses apmaiņu. Otrkārt, zināšanas var radīt lielāku izpratni par slimības simptomiem, un līdz ar to ir iespējama tās agrīna diagnosticēšana. Tirgū ir zāles, kas var palīdzēt un, lietojot tās īstajā laikā, var palēnināt šo procesu. Svarīgākais ir šis: slimniekiem tiek palīdzēts, ģimenes saņem informāciju un atbalstu, un, galu galā, pacientiem tiek palīdzēts saglabāt viņu cieņu šīs smagās slimības laikā.
William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Acīmredzami mazs Vācijas uzņēmums, Minhenes BronchoAir, ir izgatavojis inhalatoru, kas reāli spēj uzlabot to astmas slimnieku dzīvi, kuriem ir nepieciešamas šādas ierīces, lai elpotu. Šis produkts ir izslēgts no tirgus vairāk nekā 14 gadu, un komisāra viedoklis par to, kāpēc tas tā ir noticis, ļoti atšķiras no Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas, kura pirmā uzstājās šajās debatēs, viedokļa. Juridiskā komiteja ir norādījusi, un es citēju: „uzņēmumam klaji ir liegta piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem” Komisijas rīcības dēļ.
Kāpēc Komisija atbalsta lielos farmācijas uzņēmumus un to lobijus? Šajā gadījumā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kuru man ir tas gods pārstāvēt, stingri atbalsta tūlītēju izmeklēšanu saistībā ar Komisijas rīcību šajā lietā.
Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jau šodien šajā sēžu zāle tika minēts, Apvienotajā Karalistē pašlaik gandrīz trīs ceturtdaļas miljona cilvēku cieš no kāda demences veida. Sešpadsmit tūkstoši no šiem cilvēkiem dzīvo manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā.
Alcheimera slimība ir nežēlīga slimība. Tā sadrumstalo pacientu personību, tā atņem viņiem neatkarību un galu galā tā nolaupa viņiem attiecības ar ģimeni un draugiem. Tā ir postoša slimība, kas uzliek milzīgu slogu slimnieku ģimenēm un aprūpētājiem, kuri bieži vien šā sloga dēļ ir izolēti un kuru veselība tādēļ pasliktinās. Kā jau šeit tika minēts, aprūpētāju vidū ir daudz sieviešu.
Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē līdz 2050. gadam to personu skaits, kas slimo ar demenci, sasniegs aptuveni 1,7 miljonus. Prognozējamās veselības un sociālās aprūpes izmaksas līdz 2018. gadam būs GBP 27 miljardi. Šie ir satriecoši skaitļi, tāpēc pētniecība šobrīd kļūst absolūti svarīga, un ārkārtīgi rūpīga un mērķtiecīga medicīnas un sociālās aprūpes resursu plānošana ir absolūta nepieciešamība. Es arī uzskatu, ka mums būtu jāatzīst brīvprātīgo un sabiedriskā sektora ieguldījums šīs problēmas risināšanā.
Komisār, jūs esat daudz runājis par veselīgu un aktīvu novecošanu, un es ar lepnumu varu uzsvērt Belfāstas Mullen Mews shēmas darbību, kas starptautiskā konkurencē ir ieguvusi balvas par tās veikumu attiecībā uz sociālo integrāciju un to cilvēku dzīves uzlabošanu, kuri cieš no demences, kā arī viņu ģimenes locekļu un aprūpētāju dzīves uzlabošanu.
Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Dalli! Es piekrītu, ka ir kaitinoši, ka mums nepārtraukti „jāpārslēdzas” starp diviem tematiem. Es būtu gribējis, lai šie jautājumi tiktu aplūkoti vismaz viens pēc otra.
Es atgriezīšos pie Klein kunga lūgumraksta. Es priecājos, ka mums ir iespēja runāt par to, jo Lūgumrakstu komiteja jau ievērojamu laiku ir nodarbojusies ar šo lūgumrakstu. Kas šajā laikā ir noticis? Bija kāds inovatīvs ražotājs, kas izstrādāja inhalatoru astmas slimniekiem. Tas bija labs pacientiem, jo to bija vienkāršāk lietot. Tas bija labs apdrošināšanas sabiedrībām, jo tas bija lētāks. Ražotājs pilnīgi pamatoti saņēma balvu par šo izgudrojumu. Tad nāca negaidīts trieciens: Vācijas iestādes aizliedza inhalatoru, kā rezultātā Eiropas Komisija sāka drošības klauzulas procedūru.
Neiedziļinoties vēlreiz visos sīkumos, gribu pateikt: es esmu pārliecināts, ka sākotnējais inhalatora aizliegums 1996. gadā nebija piemērots likumīgi. Komisijai būtu vajadzējis pabeigt drošības klauzulas procedūru, sagatavojot secinājumus, lai attiecīgajai pusei būtu iespējams tos pārsūdzēt tiesā. Rezultātā, Klein kungam — un es tagad citēju mūsu pašu Juridiskās komitejas nostāju šajā jautājumā — „klaji ir liegta piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem”. Komisār, es negribu nodarboties ar vainīgo meklēšanu. Svarīgi šajā gadījumā ir iespējami drīzāk panākt risinājumu, lai reizi par visām tiktu galā ar šo problēmu. Es vienkārši lūdzu jūs respektēt mūsu Lūgumrakstu komitejas vienprātīgo balsojumu. Es ceru un paļaujos uz jūsu sadarbību un palīdzību — ne tikai lūgumraksta iesniedzēja interesēs, bet arī visas Eiropas Savienības pacientu interesēs.
Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Mūsdienās vēl aizvien ir ļoti daudz neskaidrību un daudz, ko mēs nezinām par Alcheimera slimību. Diemžēl šobrīd, kad Eiropas sabiedrība noveco, situācija turpina pasliktināties. Acīmredzami nepieciešama pētniecība demences cēloņu un ārstēšanas jomā. Taču, kā tas ir visos nepārnēsājamo slimību gadījumos, ir pierādījumi, kas norāda, ka ar vienkāršiem pasākumiem dzīvesveida izvēles ziņā var novērst daudzus traucējumus. Tāpēc es iesniegtajos grozījumos esmu lūgusi piešķirt daudz lielāku nozīmi pētniecībai saistībā ar uztura ietekmi uz Alcheimera slimības rašanos.
Daudzi no mums noteikti pazīst vismaz vienu personu, ko skārusi šī slimība vai cita demences forma. Mēs zinām, ka faktiski pacienta personīgās izmaksas ir daudz lielākas nekā sociālās vai finanšu izmaksas. Mēs visi esam norūpējušies par ļoti plaši izplatītajām, postošajām demences sekām, kas ietekmē tik daudz cilvēku. Tā rezultātā ir sagatavots ļoti visaptverošs ziņojums, kurā ir ietverti visi galvenie jautājumi. Tas, ko mēs gribam, ir pozitīva reakcija — ne tikai Komisijas, bet arī dalībvalstu pozitīva reakcija.
Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Arī man ir žēl, ka mēs debatēs apvienojam vienu tematu ar otru: tas ir līdzīgi kopīgām debatēm par kuģniecību un zivsaimniecību, jo abi temati ir saistīti ar jūras vidi. Tomēr es gribētu apsveikt referenti Marisa Matias, un ir patiešām ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība kā vienu no savām prioritātēm veselības aprūpes jomā konkrēti risinātu problēmas saistībā ar Alcheimera slimību.
Medicīniskais un sociālais slogs, ko pašlaik rada šī slimība, nopietni apdraud mūsu veselības aprūpes un sociālās sistēmas ilgtspējību. Turpmākajos gados būtiski palielināsies saslimstība ar vairākām citām hroniskām slimībām, un tas, lai mēs šīs problēmas risinātu visaptveroši, izmantojot atbilstīgu gatavības plānu, ir izšķiroši svarīgi. Es patiesi ceru, ka Komisija uzņemsies vadību, pamatojoties uz Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības apkarošanai, un atbalstīs dalībvalstis, risinot sabiedrības veselības problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanos. Es īpaši atzinīgi vērtēju uzsvaru uz daudzdisciplīnu pieeju.
Visbeidzot es gribētu uzsvērt vajadzību koncentrēties uz pētniecību, kā arī uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem šajā jomā, paturot prātā vienu prioritāti: neatbalstīt uzņēmumu intereses, bet gan panākt konkrētus rezultātus sabiedrības veselības jomā attiecībā uz pacientiem un iedzīvotājiem.
Attiecībā uz jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, es domāju, ka mēs šajā gadījumā esam liecinieki lobēšanas metodei, kuras mērķis ir palielināt spiedienu uz Vācijas iestādēm un apstrīdēt ES prasības un noteikumus drošības jomā. Nav svarīgi, vai attiecīgie uzņēmumi ir lieli vai mazi: vienīgais jautājums, kas mums ir svarīgs, ir pacientu drošība.
Satu Hassi (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izteikt visdziļāko pateicību referentei Matias kundzei par viņas izcilo darbu, sagatavojot ziņojumu par Alcheimera slimību. Alcheimera slimība un citi demences veidi ir ļoti liela problēma sabiedrībai. Cilvēkresursu un finanšu izmaksas ir milzīgas. Tiek lēsts, ka Alcheimera slimības ārstēšana gadā izmaksā vairāk nekā EUR 100 miljardus. Tas ir vairāk nekā Komisija aplēses, cik izmaksātu tas, ja mēs paaugstinātu savu mērķi samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas par 30 %. Tiek prognozēts, ka Alcheimera slimnieku skaits ik pēc 20 gadiem dubultosies.
Es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir piešķirt prioritāti šīs slimības agrīnai diagnosticēšanai un profilaksei. Jo īpaši es ceru, ka tiks veikta plašāk pētniecība attiecībā uz to, kā ķīmiskās vielas, kas aizkavē nervu sistēmas attīstību, iespējams, veicina saslimstību ar Alcheimera slimību un palielina citu tādu slimību rašanās risku, kas izraisa nervu sistēmas deģenerāciju. Jebkurā gadījumā atbilstīgi piesardzības principam ir jāsamazina tādu ķīmisko vielu kā pesticīdi izmantošana mūsu dārzos un laukos.
Miroslav Ouzký (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es arī gribētu runāt par Alcheimera slimību. Mēs zinām, ka šim ziņojumam nav noteiktas ietekmes likumdošanas ziņā, nedz arī tas ir pārāk strīdīgs. Es ceru, ka tas nesašķels šo sēdi. Taču mēs zinām, ka šī slimība ir ļoti nopietns veselības stāvoklis ar ļoti nopietnām finansiālajām sekām, un tādējādi tā ir arī ļoti nopietna sociāla problēma. Tā ir ļoti cieši saistīta ar Eiropas sabiedrības novecošanos, un tās pieaugums Eiropā sāk līdzināties sava veida neiroloģiskajai epidēmijai. Ko mēs varam darīt lietas labā? Mēs varam uzsvērt slimības novēršanu, kas ietaupa resursus un uzlabo veselību, mēs varam uzlabot Eiropas iedzīvotāju ēšanas paradumus, mēs varam apvienot savu zinātnisko bāzi Eiropā un koordinēt atsevišķu dalībvalstu darbu, mēs varam atbalstīt brīvprātīgās organizācijas un ģimenes locekļu apvienības, mēs varam palīdzēt izveidot specializētus centrus Eiropā.
Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pārāk daudz sakāmā par Alcheimera slimību.
Pievērsīšos diviem aspektiem. Pirmais ir jautājums par mājas atbalstu tiem pacientiem, kuri ir nopietni slimi. Mēs zinām, ka medicīnisku iemeslu dēļ ir svarīgi, lai pacientiem nebūtu jācieš no vides maiņas, kas var saasināt slimību un tās simptomus, kā arī sarežģīt daudzas lietas.
Vienai no mūsu prioritātēm jābūt tam, lai iespējami ilgāk nodrošinātu pacientu palikšanu savā ierastajā vidē. Tādēļ jāpalīdz ģimenēm un tiem ģimenes locekļiem, kas aprūpē pacientus. Citiem vārdiem sakot, nedrīkst atstāt ģimenes vienas pašas. Šis ir pirmais aspekts, ko es gribu uzsvērt.
Otrs aspekts attiecas uz izpēti. Kāpēc? Tāpēc, ka Alcheimera slimības gadījumā ir cerības atrast pretlīdzekli, un, lai atrastu šo pretlīdzekli, ir vajadzīga efektīva pētniecība. Esmu dzirdējis cilvēkus sakām, ka pētniecībai nepieciešami aizvien lielāki līdzekļi. Tā neapšaubāmi ir patiesība! Taču, pirms mēs runājam par resursiem, mums galvenokārt ir jārunā par šo resursu izmantošanu.
Līdz šim pētniecība ir bijusi pārāk sadrumstalota un pārāk ierobežota. Nav bijusi izvirzīta noteikta prioritāte. Cilvēki nesadarbojas un nerunā cits ar citu. Turpmāk šūnaudu biologiem ir jārunā ar fiziologiem, ar radiologiem, ar neirologiem. Mums jāpanāk, lai cilvēki vairāk sadarbotos. Tāpēc es aicinu Komisiju izmantot visu savu ietekmi, lai sekmētu kopīgo pētniecības programmu, kas tika sākta Francijas prezidentūras laikā.
Visbeidzot es gribētu noslēgt savu runu, pasakot pacientiem un viņu ģimenēm, ka lietas virzās uz priekšu. Viņiem ir jāsaglabā ticība, viņi nav vieni. Viņi vairs nav vieni!
SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT Priekšsēdētāja vietnieks
Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties referentei un „ēnu” referentēm par labo darbu, sagatavojot šo ziņojumu.
Kaut arī šis ziņojums par Alcheimera slimību ir ļoti svarīgs, mēs zinām, ka īstenošanas politikas pilnvaras ir galvenokārt dalībvalstīm. Taču sabiedrības novecošanās ir viena no steidzamāk risināmajām problēmām nākotnē, un mēs zinām, ka demence ir viens no galvenajiem invaliditātes un atkarības cēloņiem vecāka gadagājuma cilvēku vidū.
Pašreizējā tendence ir tāda, ka galvenā atbildība par aprūpi gulstas uz demences pacientu dzīvesbiedru vai bērniem, un tas var būt ļoti smags un emocionāli nogurdinošs darbs. Tāpēc mūsu grozījumi, kas aicina Komisiju apsvērt jaunu darbavietu izveides iespējas, izmantojot stratēģijā „ES 2020” iekļauto iniciatīvu par aprūpes nozares uzlabošanu, ir tik svarīgi. Svarīgi ir arī tas, lai mēs ne tikai nodrošinātu finansējumu pētījumiem attiecībā uz jauniem medikamentiem šo slimību ārstēšanai, bet arī apsvērtu vienkāršus profilaktiskus pasākumus, kurus ikviens var veikt, piemēram, mainot savus uztura paradumus un dzīvesveidu. Aizvien vairāk tiek pierādīts, ka uzturs ir svarīgs faktors Alcheimera slimības un citu demences veidu attīstībā, un mums jāvelta daļa savu resursus tālākai izpētei šajā jomā.
2005. gadā demenču izmaksas Eiropas Savienībā bija EUR 130 miljardi, un tās skāra 19 miljonus cilvēku — tas ir, slimniekus un viņu aprūpētājus. Tāpēc, raugoties gan no morāla, gan ekonomiska aspekta, ir vērts ieguldīt vairāk līdzekļu šīs briesmīgās slimības izpētē.
Jorgo Chatzimarkakis (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Paziņojums un ziņojums ir ļoti labi, un tāpēc es gribētu izteikt pateicību komisāram Dalli un Matias kundzei.
Alcheimera slimība ir mūsdienu mēris, un mūsu lielākā problēma ir tā, ka mēs vienkārši pārāk maz zinām par Alcheimera slimību. Tādēļ mums ir vajadzīgi pētījumi, pētījumi un vēl vairāk pētījumu. Mums jāapvieno mūsu stiprās puses, un tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu izveidot jauninājumu partnerību veselīgas novecošanas jautājumā; Alcheimera slimība ideāli iederas šajā partnerībā.
Pirms daudziem gadiem ASV valdība izveidoja „bākas projektu” cīņai pret vēzi. Viņi nav uzvarējuši vēzi, taču tā rezultātā ir izstrādāts ļoti daudz medikamentu un ļoti daudz terapijas metožu. Tieši tas ir vajadzīgs arī Eiropā, un tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka mēs plānojam koncentrēt uzmanību uz Alcheimera slimība. Mums ir jāzina, kā veikt profilaktiskus pasākumus. Ko mēs nākotnē varam darīt, lai apkarotu Alcheimera slimību? Tādēļ mēs turpmāk nevaram pieļaut „lejkannas” principu Eiropas pētniecības politikā. Mums jākoncentrējas uz konkrētām jomām. Alcheimera slimība varētu būt viens no galvenajiem tematiem, kas jāapgūst.
Frieda Brepoels (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Būdama Alcheimera slimības apkarošanas Eiropas Alianses priekšsēdētāja vietniece, es ļoti atzinīgi vērtēju Matias kundzes ziņojumu. Tajā ietverti vissvarīgākie jautājumi, kas jārisina prioritārā kārtā. Šajā īsajā laikā es gribētu pievērsties divām lietām.
Pirmkārt, svarīgajai profilakses un slimības diagnosticēšanas agrīnā stadijā nozīmei. Būtiskas ir izpratnes veidošanas kampaņas par slimības pirmajiem simptomiem, lai pacienti un viņu aprūpētāji iespējami agrākā slimības posmā varētu saņemt visu to atbalstu un ārstēšanu, kas jau ir pieejama. Taču nevar novērtēt par zemu arī kopīgu pētniecības resursu plānošanas svarīgo nozīmi. Daudzi no jums jau pieminēja, ka pašlaik 85 % no valsts ieguldījumiem pētniecībā tiek veikti bez jebkādas koordinācijas Eiropas līmenī, un tas neizbēgami noved pie sadrumstalotības un dublēšanās. Tāpēc kopīga stratēģiska darba kārtība pētniecības jomā varētu nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu un labāku izpratni par cēloņiem, ārstēšanas iespējām un sociālo ietekmi tādu slimību gadījumā, kā, piemēram, Alcheimera slimība.
Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Komisijas paziņojums par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai uzlabo pašreizējos fragmentāros pasākumus un pastāvošās atšķirības attiecībā uz piekļuvi ārstēšanai, kā rezultātā iespējams panākt labākus veselības aizsardzības un sociālos apstākļus aizvien lielākam skaitam šādu pacientu, kuru procentuālā attiecība saistībā ar sabiedrības novecošanos Eiropā arī nepārtraukti palielinās.
Direktīvā pievērsta uzmanība arī veselības aprūpes darbiniekiem šajā jomā, paredzot viņiem specializētas mācības, ko es vērtēju ļoti atzinīgi, kā arī atbalsts šo slimnieku ģimenes locekļiem. Tas, ka saslimstība ar dažādiem demences veidiem katru gadu pieaug pat līdz 1,4 miljoniem jaunu gadījumu, jau šobrīd rada problēmas, un mums ir enerģiski jārīkojas attiecībā uz agrīnu diagnosticēšanu, profilaksi un citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, pacientu cieņu.
Arī tas skar daudzus cilvēkus, īpaši ģimenes locekļus, kuri lielā mērā izjūt sociālo stigmatizāciju. Arī sabiedrībai būtu jāsniedz palīdzība un finansiāls atbalsts tiem, kas rūpējas par demences pacientiem mājas apstākļos.
Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu apsveikt referentes, kuras ir paveikušas izcilu darbu. Jāatzīst, ka līdz ar Eiropas iedzīvotāju novecošanos Alcheimera slimība un citas demences izplatās biedējošā ātrumā. Bieži šo slimību simptomi tiek nepareizi diagnosticēti vai konstatēti pārāk vēlu, un pacienti nesaņem atbilstīgu ārstēšanu. Aicinājums pasludināt demenci par vienu no veselības aprūpes prioritārajām jomām ir pamatots. Vienīgi izplatot informāciju iespējami plašāk un palielinot sabiedrības izpratni par šo slimību, tās simptomiem un agrīnas diagnosticēšanas metodēm, mēs spēsim risināt problēmas saistībā ar pieaugošo demences vilni. Diemžēl lielākajā daļā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Lietuvā, rūpes par demences pacientiem ir īpaši neapmierinošas. Vislielākais slogs parasti gulstas uz pacientu tuviniekiem un ģimenes locekļiem. Dalībvalstīm būtu jānovērtē viņu darbs, pielīdzinot, ciktāl tas iespējams, tuvinieku aprūpei veltīto laiku attiecīgam nodarbinātības periodam un nodrošinot sociālās garantijas.
Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es tikai gribētu pievērst uzmanību tam, ka mēs runājam par Alcheimera slimību un vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču man ir zināms gadījums manā vēlēšanu apgabalā, kur 48 gadus vecu vīrieti aprūpē viņa gados vecais tēvs, turklāt atraitnis, jo jaunākais vīrietis slimo ar Alcheimera slimību. Es negribu izmantot ļaunprātīgi iespēju runāt, bet es pateicos jums par šo iespēju un gribu pateikt, ka es atbalstu iniciatīvu attiecībā uz novecošanos. Tas ir galvenokārt ar sabiedrības novecošanos saistīts jautājums, taču ne tikai ar sabiedrības novecošanos saistīts jautājums.
Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mani komentāri attiecas uz lūgumrakstu. Es esmu izskatījis šo lietu kopš 2007. gada pavasara. 2007. gada rudenī es iesniedzu jautājumu Komisijai. Atbilde bija vairāk nekā neapmierinoša.
Man ir bijis daudz diskusiju ar Vācijas Veselības ministriju un ar citām iestādēm. Vienmēr viss bija ļoti neskaidrs un nenoformulēts. No jūsu atbildes, komisār Dalli — no tā, ko jūs nolasījāt, — es saprotu, ka jums vispār nav nekāda nodoma sīkāk izskatīt šo lietu. Tas nenotika jūsu pilnvaru perioda laikā, taču pastāv tāda lieta kā kolektīvā atbildība, un es gribētu jūs lūgt — arī Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas vārdā — nodrošināt mums piekļuvi visiem tiem dokumentiem, uz kuru pamata ir pieņemts jūsu lēmums. Turklāt, aplūkojot šo ierīci, es gribētu zināt — lai gan es spēju iztēloties atbildi —, kāpēc daži uzņēmumi nav ieinteresētu, lai tirgū nonāktu atšķirīgs produkts. Šīs plastmasas detaļas piestiprināšana inhalatoram ir salīdzinoši lēta, bet ieguldījumu ienesīgums ir atkarīgs no kopējā pārdošanas apjoma.
Paskatoties uz lobēšanu, kurā iesaistīta farmācijas nozare, un uzmanīgi paskatoties uz to, cik konkrētas partijas ir finansiāli ieinteresētas neļaut mazo uzņēmumu ienākšanu tirgū, atbildes dažreiz ir pārāk acīmredzamas.
Es aicinu jūs šeit un tagad skaidri parādīt savu nostāju attiecībā uz to, vai jūs nodrošināsiet mums piekļuvi šai dokumentācijai un vai jūs plānojat sākt patiesu dialogu ar mums Lūgumrakstu komitejā un Juridiskajā komitejā, nevis vienkārši atliksiet šo jautājumu malā. Mūsu iedzīvotājiem ir tiesības uz taisnīgu attieksmi — un tas attiecas arī uz tiem, kas, iespējams, nav īpaši bagāti vai „lieli”.
Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības sabiedrība noveco, un pieaug to cilvēku procentuālā attiecība, kuri cieš no vecuma izraisītām slimībām. Statistika liecina, ka katrs piektais cilvēks vecumā virs 80 gadiem cieš no Alcheimera slimības. Ne visi zina ka šī ir neārstējama slimība, taču, veicot piemērotus profilakses pasākumus un diagnosticējot slimību agrīnā stadijā, ir iespējams aizkavēt tās radītās sekas. Saskaņā ar 2009. gada ziņojumu par Alcheimera slimību pasaulē 28 % no visiem pasaules iedzīvotājiem, kuri cieš no demences, dzīvo Eiropā, kas šajā ziņā ieņem otro vietu aiz Āzijas. Polijā, valstī, kuru es pārstāvu, no Alcheimera slimības cieš aptuveni 250 000 cilvēku, un speciālisti lēš, ka līdz 2040. gadam šis skaitlis būs trīskāršojies. Kā jūs labi saprotat, šie statistikas dati ir satraucoši.
Demence ne tikai rada sociālas un ekonomiskas sekas, bet tā arī ietekmē pacientus un viņu ģimenes. Tāpēc es priecājos, ka mēs šodien apspriežam šo svarīgo problēmu. Tikai sadarbība, ļoti specializēta pētniecība un plaša informatīvā kampaņa radīs agrīnas diagnosticēšanas un labākas novēršanas iespējas.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu konkrētajām darbībām, kas ierosinātas iniciatīvā Alcheimera slimības apkarošanai, kas ir būtiskas, lai veicinātu slimības agrīnu diagnosticēšanu un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, lai atbalstītu sadarbību starp dalībvalstīm, apmainoties ar labāko praksi un klīniskajiem pētījumiem, un lai ievērotu to cilvēku tiesības, kas cieš no šīs smagās slimības. Tā kā Eiropas Savienības rīcībā pašlaik nav pietiekami precīzas statistikas par Alcheimera slimību, pētījumi būtu jāveic, pamatojoties uz kopējiem, stingri noteiktiem rādītājiem. Turklāt ir nepieciešami ieguldījumi zinātniskajā pētniecībā un efektīvos risinājumos aprūpes sistēmu jomā. Īpaša uzmanība jāpievērš veselības aprūpes speciālistiem, aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī to ģimeņu, kas ikdienā rūpējas par Alcheimera slimības pacientiem, mācībām un atbalstam. Es gribu uzsvērt, ka, apkarojot šo sarežģīto slimību, ir svarīgi pievērst lielu uzmanību profilaksei un koncentrēt centienus uz to, lai slimību diagnosticētu iespējami agrīnākā stadijā. Tāpēc ir jāizstrādā preventīva stratēģija par Alcheimera slimību; stratēģijai jābūt saistītai ar veselīga dzīvesveida veicināšanu, sabiedrības informēšanu par šo slimību un medicīnas prakses apmaiņu.
Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties jums, ka devāt man iespēju runāt par Alcheimera slimību.
Alcheimera slimība ir visbiežākais demences cēlonis, kas ietekmē 44 000 cilvēku Īrijā un gandrīz desmit miljonus cilvēku Eiropā. Tā ir progresējoša slimība, kas nozīmē, ka laika gaitā bojājumi skar arvien lielāku smadzeņu daļu un, tam notiekot, simptomi kļūst smagāki.
Diemžēl Eiropas iedzīvotāju novecošanās dēļ, iespējams, nākotnē šī slimība ietekmēs arvien vairāk cilvēku. Tāpēc ir būtiska labāka koordinācija starp ES dalībvalstīm attiecībā uz pētniecību demences cēloņu jomā un labāko praksi aprūpes sistēmu ziņā. Aprūpes slogs bieži vien gulstas uz tuvāko ģimenes locekļu pleciem, un Īrijā 50 000 cilvēku ikdienā aprūpē cilvēkus, kas cieš no demences.
Nobeigumā es gribētu izteikt īpašu atzinību šiem aprūpētājiem un Īrijas Alcheimera slimības biedrībai, kas sniedz neticamu atbalstu cilvēkiem, kuri cieš no demences.
Margrete Auken (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērsties pie komisāra Dalli. Šeit redzama plastmasas ierīce, kas ir visas šīs lietas pamatā. Tā ir lielā starptautiskā farmācijas nozare, kas ir nolēmusi, ka Vācijas gadījumā šī plastmasas ierīce ir pieskaitāma zālēm. Šeit ir zāles. Šis ir tas, kam jāveic galvenā pārbaude. Plastmasas ierīce darbojas tikai kā šļirce. Taču ir skaidrs, ka farmācijas nozare gūs milzīgus ieņēmumus no tā, ka šie abi produkti vienmēr ir jāpārdod kopā. Sabiedrība, no otras puses, ietaupa daudz naudas, ja tā kaut ko var izmantot atkārtoti. Manuprāt, ir absolūti skandalozi, ka Komisija turpina apgalvot, ka attiecībā uz šo vienkāršo produktu jāveic tāda pati testēšanas pamatprocedūra — it kā tas noteikti ietilptu tajā pašā testēšanas sistēmā, ko piemēro zālēm —, es zinu, ne tieši tā pati procedūra, ko veic zālēm, tomēr joprojām ierīce jāpārbauda tā, it kā tas būtu zāles. Ir vienkārši šausmīgi, ka mēs neesam saņēmuši skaidru atbildi šajā jautājumā. Ir tik daudz cilvēku, tostarp daudzas biedrības un veselības apdrošināšanas sabiedrības, kas cieš no tā, ka pirms ilga laika neapstiprināja šo vienkāršo plastmasas priekšmetu. Tas nekad nav radījis nekādas problēmas, izņemot finansiālas ...
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Paolo Bartolozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neirodeģeneratīvās slimības, jo īpaši Alcheimera slimība, ir ES prioritāte veselības aprūpes jomā.
Šī slimība nopietni ietekmē tos, kas no tās cieš, un ne tikai veselības ziņā. Izmaksas, ko rada tiešā un neformālā aprūpe, ir tiešām lielas. Faktiski Alcheimera slimība ietekmē ne tikai pašus slimniekus, bet arī visus tos, kas viņus aprūpē.
Tāpēc ir vajadzīga Eiropas reakcija uz šo problēmu, saskaņota visu dalībvalstu reakcija, saskaņotu pasākumu sinerģija jo īpaši zinātnes un pētniecības jomā; šo pasākumu mērķim jābūt profilakses un diagnostikas stiprināšanai, lai uzlabotu pieejamo ārstēšanu — tostarp inovatīvu ārstēšanu —, kā arī informācijas izplatīšanu dalībvalstīs par valstu līmenī sasniegtajiem rezultātiem, tādējādi sekmējot sabiedrības izpratni par šo slimību.
John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Es vēlreiz pateicos Parlamentam un tiem deputātiem, kuri uzstājās, par iesaistīšanos svarīgajās debatēs par Alcheimera slimību un citiem demences veidiem.
Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta ziņojumu un tajā ietvertos ieteikumus. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka Komisija ir pilnīgi apņēmusies izpildīt savu pienākumu, lai risinātu ar Alcheimera slimību un citiem demences veidiem saistītās problēmas. Šīs slimības daudziem Eiropas iedzīvotājiem diemžēl ir daļa no novecošanas procesa.
Es uzskatu, ka mūsu kolektīvā atbildība ir kopīgi strādāt, lai samazinātu viņu slogu, un ieguldīt jauninājumos, kas paredzēti šo slimību novēršanai, diagnosticēšanai, ārstēšanai un pārvaldībai.
Es esmu gatavs atbalstīt dalībvalstis to centienos cieši sadarboties ar Parlamentu, risinot ar Alcheimera slimību un citām demences saistītās problēmas.
Attiecībā uz „Effecto” Klein kunga lūgumrakstu man vispirms ir jānorāda — atsaucoties uz Mazzoni kundzes apgalvojumu, ka Komisijas uzdevums ir aizstāvēt iedzīvotājus, — es varu jums apliecināt, ka mans darbs ir aizstāvēt pacientu. Man kā komisāram, kas atbildīgs par veselību, ir ļoti svarīgi nepieļaut kompromisus attiecībā uz pacientu drošību, nekādā veidā neierobežot un nesaīsināt pašreiz spēkā esošos procesus un procedūras, lai nodrošinātu, ka jebkura ierīce, ko izmanto jebkādā medicīniskā veidā, ir pienācīgi pārbaudīta un tās drošums ir atbilstīgi apliecināts.
Problēma šajā gadījumā nav tas, kā ieņemt zāles ar plastmasas ierīces palīdzību, kā tas tika teikts. Jautājums attiecas uz to, ka mums vajadzīgi klīniski pierādījumi, ka produkts ir drošs, un šajā nolūkā lūgumraksta iesniedzējam, šajā gadījumā Klein kungam, tika lūgts veikt klīniskos pētījumus attiecībā uz 24 pacientiem. Tāds ir šo klīnisko testu apjoms, ko mēs lūdzām veikt.
Kāpēc ir pretestība veikt šos klīniskos testus? Kas rada šo pretestību? Tas ir jautājums, ko es uzdodu pats sev. Mums jāzina, piemēram, vai šā produkta izmantošana ir universāla, vai arī tas ir jāizmanto kopā ar vienām konkrētām zālēm vai kopā ar dažādām zālēm. Ja tas ir tā, vai šīm zālēm ir noteiktas dažādas devas? Vai ierīcē ir regulēšanas sistēma devas pielāgošanai? Būdams nespeciālists, es gribētu zināt atbildes uz šiem jautājumiem, ja man būtu jāizmanto šāda ierīce. Šādus jautājumus sev uzdod iestādes. Tās ir lūgušas sniegt pierādījumus, ka šī ierīce kopumā būs droša pacientu rokās.
Kā jau es teicu, pastāv pienācīgas drošības nodrošināšanas procedūra, un es nepieļaušu nekādas atkāpes no šīs procedūras. Tika minēts, ka es esmu apsolījis izskatīt šo lietu. Es apsolīju izskatīt šo lietu, un es esmu to izskatījis. Man bija jānoskaidro ļoti daudz informācijas par šo lietu. Protams, tā bija informācija, kas man bija jānoskaidro no tiem kolēģiem, kuri Komisijā strādā kopš 1987. gada. Kad Klein kungs lūdza tikšanos ar mani vai manu biroju, es nekavējoties piekritu. Mans biroja vadītājs viņu informēja, ka mēs esam gatavi tikties, lai paskaidrotu situāciju. Klein kungs uz to atbildēja, atsūtot man e-pastu, kurā bija izvirzīti daudzi nosacījumi, tostarp viņš norādīja, ka šāda satikšanās var notikt, ja ES Komisija pilnīgi uzņemsies segt izdevumus. Izdevumos bija iekļauti viņa un viņa darbinieku aviobiļetes un nakšņošana Briselē, un es to nevarēju nodrošināt.
Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Sākumā es gribētu izteikt pateicību par visu to, kas tika teikts attiecībā uz šo ziņojumu, ko Parlaments ir iesniedzis saistībā ar Alcheimera slimību un citiem demences veidiem. Mēs visi zinām, ka situācija šajā jomā ir ļoti traģiska un Alcheimera slimību arī diagnosticē ne visos faktiskās saslimšanas gadījumos, kas šeit jau tika minēts.
Es tikai gribu pieminēt vienu jautājumu, kas caurvija visas runas, bet kas, iespējams, netika pietiekami uzsvērts, un tas ir jautājums par pacientu cieņu un viņu tiesībām, taču ne tikai par pacientu cieņu un tiesībām: arī par viņu ģimenes locekļu, to, kuri viņus aprūpē — gan oficiāli reģistrēto, gan nereģistrēto aprūpētāju —, un to speciālistu, kas saistīti ar šā veida slimībām, cieņu un viņu tiesībām.
Es priecājos, es patiešām priecājos par to, ko teicāt jūs, komisār — ka jūs piekrītat Eiropas Parlamenta bažām un ka Eiropas Komisija visus ieteikumus, kas ietverti Parlamenta iesniegtajā ziņojumā, uztver pozitīvi un darīs visu iespējamo, lai tos īstenotu.
Mēs zinām, ka katra aizejošā diena jau ir vēlāk par vēlu šajā jomā, ņemot vērā mums priekšā stāvošo uzdevumu neatliekamību. Tādējādi mēs arī zinām, ka arī Parlaments gatavojas nākt klajā ar paziņojumu par šo tematu. Mēs gaidīsim balsojuma rezultātus, komisār, bet mēs zinām, ka Eiropas sabiedrība no mums gaida daudz vairāk par solidaritāti un morāla atbalsta apliecinājumiem. Eiropas iedzīvotāji gaida konkrētus un piemērotus pasākumus, komisār, un es tiešām ceru, ka jūs un Komisija — kam ir iniciatīva, kuras Parlamentam diemžēl trūkst — izvirzīs šo jautājumu par tādu prioritāti, kā jūs teicāt, un ka jūs pārveidosiet to par likumdošanas iniciatīvu, lai tādā veidā tiktu ievērotas eiropiešu un viņu ģimenes locekļu tiesības un lai viņi visi saņemtu tādu vienlīdzīgu un cieņpilnu attieksmi, kādu viņi ir pelnījuši.
Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.
Balsojums notiks rīt (trešdien, 2011. gada 19. janvārī).
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tiek lēsts, ka Eiropā 9,9 miljoni cilvēku cieš no neirodeģeneratīvajām slimībām, piemēram, Alcheimera slimības. Eurostat prognozē, ka, Eiropas iedzīvotājiem novecojot, 2050. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu divkāršosies to cilvēku skaits, kas cieš no neirodeģeneratīvajām slimībām. Turklāt, ņemot vērā to, ka aprūpes slogs gulstas uz ģimenes locekļiem, ir aprēķināts, ka šī slimība skars katra pacienta trīs ģimenes locekļus. Šajā saistībā ir jānodrošina rīcība ES līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm sniegt atbilstīgu palīdzību pacientiem un viņu ģimenēm.
Es pilnīgi piekrītu, ka ES būtu jāizvirza demence par prioritāti veselības aprūpes politikas jomā. Pienācīgi jānovērtē pacientu un aprūpētāju organizācijas, un šīs pašas organizācijas ir jāiesaista izpratnes veidošanas kampaņās un pētniecības programmu izstrādē. ES ir piešķīrusi ievērojamus līdzekļus — EUR 159 miljonus — 34 neirodeģeneratīvo slimību pētniecības programmām, taču, ņemot vērā gaidāmo saslimstības pieaugumu ar šīm slimībām, ir jāpaplašina pētniecības projekti saskaņā ar Astoto pamatprogrammu, iekļaujot pētniecību biheiviorālās, kognitīvās un nemedikamentozās terapijas jomā.
Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības valstīs ir pieejami dati par Alcheimera slimības un citu demences veidu izplatību, un tos ir apkopojusi Eiropas Alcheimera slimības apvienība. Alcheimera slimība visās valstīs ir bijusi un joprojām ir galvenais demences cēlonis. 74,5 % saslimstības ar demenci gadījumos Ziemeļamerikā, 61,4 % gadījumos Eiropā un 46,5 % Āzijā cēlonis ir Alcheimera slimība. Taču Eiropas Savienībā ir saslimstības ar Alcheimera slimību gadījumi, kas nav diagnosticēti. Saskaņā ar jaunākajiem epidemioloģiskie datiem pašlaik ir apzināta tikai puse to cilvēku, kas cieš no šīs slimības. Ņemot vērā šo kontekstu, es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa politika un rīcības plāni, lai paātrinātu piekļuvi pētniecības finansējumam demences un Alcheimera slimības jomā, tostarp pētījumiem profilakses jomā tādā līmenī, kas atbilst šīs slimības ekonomiskajai ietekmei uz sabiedrību. Šajā pētniecībā arī jāparedz un jānovērš sociālās un demogrāfiskās tendences, kā arī jākoncentrējas uz atbalsta sniegšanu šo pacientu ģimenes locekļiem, kas rūpējas par viņiem, tādējādi nodrošinot sociālo aizsardzību tiem neaizsargātajiem cilvēkiem, kas cieš no demences.
Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Iesniegtā rezolūcija no jauna apliecina mūsu apņemšanos cīnīties pret nopietnu slimību, kas joprojām skar katru piekto cilvēku vecuma grupā vairāk par 85 gadiem. Es uzskatu, ka nepieciešama efektīva, saskaņota rīcība Eiropas līmenī, lai panāktu turpmāku pētniecības attīstību šajā jomā un sekmētu epidemioloģisko datu vākšanu par šo slimību. Pienācīga koordinācija starp dalībvalstīm var būt lietderīga, lai veicinātu labākās prakses pacientu aprūpē apmaiņu un palīdzētu sabiedrībai labāk izprast to, cik svarīga ir šīs slimības profilakse un agrīna iejaukšanās. Ieguldījumi un sadarbība šajā jomā ir būtiski ne tikai tāpēc, lai samazinātu šo slimību sociālās izmaksas, bet arī, un galvenokārt, tāpēc, lai nodrošinātu, ka šīs slimības skartajām personām var dot cerību dzīvot arvien cieņpilnāku dzīvi. Šajā saistībā es gribētu norādīt, ka demences, protams, ietekmē ne tikai slimniekus; tās ietekmē arī cilvēkus ap viņiem, piemēram, ģimenes locekļus un veselības aprūpes darbiniekus. Tāpēc Eiropas stratēģijas mērķim vajadzētu būt efektīvāka un praktiskāka atbalsta nodrošināšanai tiem, kuriem nākas ikdienā uzņemties pienākumus palīdzēt šiem cilvēkiem, novēršot nepilnības, kas pastāv profesionālajās mācībās un rīkojot kampaņas, lai palielinātu izpratni par to cilvēku realitāti, kam jāsadzīvo ar Alcheimera slimību.
Louis Grech (S&D), rakstiski. – Līdz šim Eiropas Savienībai joprojām nav adekvātas reakcijas uz Alcheimera slimību, nedz arī tā ir izstrādājusi vienotu politiku tās novēršanai. Turklāt ir uztraucoši, ka valstis, piemēram, Malta, vēl arvien nenodrošina nekādu kompensāciju zālēm, kas nepieciešamas tiem pacientiem, kuri cieš no šīs slimības. Lai gan Komisija nevar iejaukties valsts veselības apdrošināšanas shēmu organizācijā, Komisijai būtu jāpastiprina centieni izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka katra persona, kas cieš no Alcheimera slimības, saņem nepieciešamo ārstēšanu. Es aicinu Komisiju patiešām izvirzīt demences apkarošanu par Eiropas prioritāti un saprātīgā laikposmā īstenot tālāk minētos priekšlikumus: 1) veicināt sirds un asinsvadu veselību un ieguldīt veselīgākā darbaspēkā; 2) veicināt iniciatīvas, kas nodrošina vecāka gadagājuma cilvēku sociālo un intelektuālo iesaistīšanos; 3) mudināt dalībvalstis ieviest sistemātiskas regulāras pārbaudes, kas ļauj agrīni diagnosticēt šo slimību, kā arī nodrošināt vieglu piekļuvi zālēm un ārstēšanai, tiklīdz slimība ir sākusies; 4) nodrošināt, ka Eiropas līmenī regulāri tiek veikti epidemioloģiski pētījumi; 5) mudināt dalībvalstis labāk izmantot palīgtehnoloģijas (AT).
Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu kā svarīgu soli uz priekšu demences apkarošanā. Pašlaik no demences cieš viens no katriem 20 cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un katrs piektais cilvēks, kas ir vecāks par 80 gadiem. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 8 miljoni Eiropas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 99 gadiem cieš no neirodeģeneratīvām slimībām, un zinātnieki prognozē, ka katros 20 gados šis skaitlis varētu dubultoties. Alcheimera slimība ir konstatēta 50 % šo saslimstības gadījumu. Pašlaik gandrīz 10 miljoni Eiropas iedzīvotāju cieš no demences, kuras izplatītākā forma ir Alcheimera slimība. Īrijā ar demenci slimo 44 000 cilvēku. Demences pacientiem ir vairāk nekā 50 000 aprūpētāju, un tiek lēsts, ka demence tieši skar aptuveni 100 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka Alcheimera slimības rašanās aizkavēšana par pieciem gadiem nozīmē par 50 % mazāku izplatības līmeni, es atzinīgi vērtēju to uzsvaru, ko Eiropas Komisija likusi uz šīs slimības profilaksi un agrīnu diagnosticēšanu. Es atzinīgi vērtēju uzsvaru uz labāku pētniecību Eiropā, jo īpaši tāpēc, kā mēs zinām, ka 85 % pētniecības šodien tiek veikti bez koordinācijas ES līmenī. Lai jebkāda Eiropas stratēģija šajā jomā darbotos, ir svarīgi, ka dalībvalstis piešķir prioritāti valsts rīcības plānu izstrādei. Eiropas stratēģijai būtu jācenšas arī nodrošināt to pakalpojumu pastāvēšanu, kas garantē iespējami maksimālu visu pacientu ietveršanu un vienlīdzīgus nosacījumus visu pacientu ārstēšanai.
Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Slimības, kas izraisa atmiņas zudumu, Eiropā ir izplatīta problēma. Pašlaik no tām cieš aptuveni 10 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Lielākajā daļā saslimstības gadījumu ir konstatēta Alcheimera slimība. Cilvēku spēju atcerēties lietas un iemācīties kaut ko jaunu ietekmē daudzi faktori. To vidū ir stress, depresija, bēdas, alkoholisms, nepietiekams uzturs un zāles. Vairāk uzmanības jāpievērš šo slimību profilaksei no pusaudža vecuma. Fiziski vingrinājumi, garīgā aktivitāte, veselīga uztura iespējas un izvairīšanās no toksisku vielu lietošanas pasargās cilvēkus no tādu slimību rašanās, kas izraisa atmiņas zudumu. Novēršot riska faktorus saistībā ar šīm slimībām, mēs vienlaikus novērsīsim tos riska faktorus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu slimību rašanās priekšnoteikumiem. Turpmāk ir jāuzsver informācijas un NVO svarīgā nozīme cīņā pret slimībām, kas izraisa atmiņas zudumu. Organizācijas dara ļoti vērtīgu darbu. Tās būtu vairāk jāatbalsta, lai nodrošinātu, ka tie, kas cieš no šīm slimībām, saņem pienācīgāku palīdzību. Turklāt turpmāk vairāk uzmanības jāpievērš ārstniecības iestādēm un to kvalitātei. Diemžēl pastāvošie ārstniecības centri vairs nespēj apmierināt pieprasījumu. Somijā, piemēram, trūkst vienaudžu atbalsta un piemērotu centru, kas piedāvātu ikdienas aprūpi un ilgtermiņa aprūpi. Visbeidzot es vēlos pievērst visu klātesošo uzmanību tam, cik svarīgi ir atbalstīt profesionālos darbiniekus, kas specializējušies ar atmiņas zudums saistīto slimību ārstēšanā, veltīt uzmanību viņu pienācīgai izglītošanai un viņu prasmju un zināšanu attīstīšanai. Paldies!
Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) Es vēlos pateikties Matias kundzei par viņas slavējamo patstāvīgo ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai. Katram piektajam Eiropas iedzīvotājam nākas saskarsies ar kādu slimību, kas izraisa atmiņas zudumu. Šīs slimības nepārtraukti pastiprina spiedienu ne tikai uz veselības aprūpes sistēmām, kas cīnās, lai tiktu galā ar iedzīvotāju novecošanās radītajām problēmām, bet arī uz slimniekiem un viņu tuviniekiem, kam nākas saskarties ar viņiem pilnīgi jaunu situāciju. Nav vienprātības par šo slimību patoģenēzi, taču tiek uzskatīts, ka to attīstībā būtiska ir agrīna iejaukšanās. Šis ziņojums palīdzēs izvirzīt ar atmiņas zudumu saistītās slimības par prioritāti starp ES mērķiem veselības aizsardzības jomā. Šā balsojuma rezultāti raidīs pareizo signālu, proti, ka pētniecībai saistībā ar šīm slimībām un to ārstēšanu būs nepieciešama sadarbība Eiropas līmenī. Lai gan pārsvarā no šīm slimībām cieš vecāka gadagājuma cilvēki, to simptomi agrīnā stadijā aizvien biežāk tiks atklāti darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Lai pastiprinātu sadarbību Eiropā, ir vajadzīgas arī nacionālās atmiņas programmas, kas dažās dalībvalstīs jau ir sāktas. Nacionālajām atmiņas programmām ir svarīga nozīme zināšanu izplatīšanā un labākās prakses apmaiņā, kā arī to darbību samazināšanā, kuras savstarpēji pārklājas.
Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropā 10 miljoni cilvēku cieš no demences; puse no tiem ir Alcheimera slimības pacienti. Saistībā ar prognozējamo dzīves ilguma palielināšanos šie skaitļi turpinās pieaugt. Patstāvīgajā ziņojumā ir ieņemts pareizais virziens, aicinot īstenot efektīvāku pieeju demences un īpaši Alcheimera slimības ārstēšanai. Īpaša uzmanība šajā saistībā būtu jāpievērš profilaksei. Šajā procesā izšķiroša nozīme ir agrīnai diagnosticēšanai, riska grupām pieejamam bezmaksas skrīningam un, pats galvenais, lielākai iedzīvotāju informētībai, jo kopumā ES Alcheimera slimība tiek diagnosticēta pārāk vēlā stadijā. Saistībā ar nepārtraukto demences izplatību ir nepieciešama Eiropas mēroga stratēģija, kas, ciktāl tas iespējams, piedāvā visaptverošas struktūras, kuras pacientiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un ārstēšanās iespējām. Nevajadzētu aizmirst, ka daļa no tā ir arī atbalsts tuviniekiem un aprūpētājiem. Turklāt svarīgi faktori cīņā pret demenci ir plaši epidemioloģiski un klīniski pētījumi, kā arī labāka pētniecība demences un Alcheimera slimības jomā.
Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Demence, jo īpaši Alcheimera slimība, ir ne tikai nopietna medicīniska problēma, bet arī ārkārtīgi jutīga ētikas un sociāla problēma, kura saistībā ar Eiropas iedzīvotāju novecošanos kļūs aizvien nopietnāka. Iesniegtajā dokumentā galvenā uzmanība pilnīgi pamatoti ir pievērsta dažādiem šā apstākļa aspektiem, jo īpaši atbalsta nodrošināšanai attiecībā uz slimības diagnosticēšanu agrīnā stadijā, pētniecību un pacientu aprūpes reāliem uzlabojumiem. Taču, manuprāt, ne mazāk svarīga joma ir atbalsts demences slimniekiem ģimenes locekļiem, un būtiski ir likt uzsvaru uz nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes veselības un sociālajai aprūpei. Šajā saistībā izšķiroši svarīga ir vietējo iestāžu — gan pašvaldību, gan reģionālo — nozīme, un svarīgas ir arī tās brīvprātīgo organizācijas, kuras var operatīvi reaģēt uz arvien lielāko vajadzību pēc šiem pakalpojumiem. Eiropas iniciatīva Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai ir arī ļoti svarīga, lai sāktu nopietnas un atvērtas sociālās debates par šo apstākli šā vārda plašākajā nozīmē. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un atbalstu to.