Priekšsēdētāja. – Pirms sākam mūsu darbu, man jūs ir jāinformē, ka Afganistānā notikušā apšaudē diemžēl ir nogalināts Itālijas valstspiederības kareivis un vēl viens kareivis ir smagi ievainots. Mēs izsakām līdzjūtību upura Luca Sanna ģimenei.

Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par stāvokli Haiti vienu gadu pēc zemestrīces — par humāno palīdzību un rekonstrukciju.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, ja drīkstu, arī es vēlētos jums piebiedroties, izsakot līdzjūtību cietušajiem un viņu ģimenēm.

Pirms gada mēs bijām liecinieki vienai no smagākajām pēdējā laika dabas katastrofām, kas notika Haiti, bet šī katastrofa arī bija iemesls vienam no labākajiem solidaritātes apliecinājumiem cilvēkiem, kuru izturība, saskaroties ar katastrofu un haosu, ir mācību stunda par drosmi mums visiem. Gadu pēc katastrofas mēs vēlētos godināt visus bojāgājušos un tos, kuri izdzīvoja. Mēs apsolījām viņiem savu palīdzību, un mēs pildām savus solījumus.

Eiropas Savienībai ir liela nozīme globālajā solidaritātes darbā, lai palīdzētu Haiti. Mēs esam mobilizējuši visus pieejamos līdzekļus, lai sniegtu gan humāno palīdzību, gan, kā to vēlāk izklāstīs komisārs Piebalga kungs, attīstības palīdzību valsts atjaunošanai.

Pēc zemestrīces Eiropas Savienība apsolīja vairāk nekā EUR 320 miljonus humānās palīdzības sniegšanai, un no šīs summas aizvadītajā 2010. gadā Komisija nodrošināja EUR 130 miljonus.

Šie līdzekļi ar palīdzību pārtikas, kanalizācijas sistēmas un pajumtes jomā mums ļāva ietekmēt vairāk nekā četru miljonu Haiti iedzīvotāju dzīves. Gandrīz 1,5 miljoniem cilvēku ir nodrošinātas apmešanās vietas: tas ir pamats, no kura viņiem atsākt savu dzīvi. Mūsu palīdzība tika sniegta ne tikai Portoprensai, bet arī citām cietušajām pilsētām, proti, Léogâne un Jacmel, un mēs, sniedzot palīdzību, sekojām 500 000 Haiti iedzīvotāju, kuri pameta Portoprensu, lai ar saviem radiniekiem dzīvotu lauku apvidos, piegādājot pārtiku, ūdeni, nodrošinot medicīnisko aprūpi un attīrot ceļus, kā arī atbalstot „naudu par darbu” programmas.

Pašlaik mūsu humānās palīdzības centrā ir holēra, un mēs izmantojam EUR 22 miljonus, lai apmierinātu vissvarīgākās vajadzības saistībā ar veselības aprūpi, piekļuvi pienācīgam ūdens nodrošinājumam un kanalizācijai, organizējam informācijas kampaņas, epidemioloģisko kontroli un materiāltehnisko apgādi. Līdz šim brīdim mēs esam finansējuši 158 000 cilvēku ārstēšanu, bet, vēl svarīgāk, mēs esam nodrošinājuši tīru ūdeni pusmiljonam iedzīvotāju un drošākas kanalizācijas sistēmas pieeju 900 000 cilvēku, mēs esam palielinājuši informētības līmeni viena miljona Haiti iedzīvotāju vidū par to, kas ir holēra, kā izvairīties no saslimšanas un kā šo slimību ārstēt, un mēs esam nodrošinājuši 1,3 miljonu ziepju un hlora tablešu slimības skartajām kopienām.

Mēs cerējām, ka gadu pēc zemestrīces situācija būs labāka, tomēr tas tā nav. Tāpēc šim, 2011. gadam, mēs budžetā atvēlam EUR 33 miljonus. Mēs esam gatavi nodrošināt vairāk, ja ir nepieciešama lielāka palīdzība.

2011. gadā mūsu prioritātes būs mājokļi, kanalizācijas sistēma un veselības aprūpe. Mēs turpināsim risināt nepietiekamas kanalizācijas sistēmas problēmu, jo tā neapšaubāmi rada risku attiecībā uz holēras izplatīšanos un tās ietekmi uz kopienām. Mēs arī turpināsim sniegt palīdzību veselības aprūpes jomā, bet veselības aprūpes sistēmas jomā Haiti valda postaža. Šīs sistēmas tur nav, lai palīdzētu cilvēkiem.

Šajā procesā mēs esam paļāvušies uz darbiniekiem, kas sniedz humāno palīdzību, un es vēlos paust savu pateicību tiem, kuri ir riskējuši ar savu dzīvību, lai palīdzētu Haiti iedzīvotājiem.

Mēs arī atbalstām komisāru Piebalga kungu, kas sasaista humāno palīdzību ar atjaunošanu un attīstību. Piemēram, daļa no 9. Eiropas Attīstības fonda B finansējuma tiks piešķirta mājokļu programmām ciešā sadarbībā ar mūsu humāno palīdzību. Es vēlos uzsvērt, ka mēs uz Haiti situāciju esam raudzījušies visaptverošā veidā, lai ne tikai palīdzētu cilvēkiem saistībā ar neatliekamām vajadzībām, bet arī lai veidotu pamatu ilgtermiņa atlabšanai.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, mēs gūstam rezultātus arī rekonstrukcijas jomā. Eiropas Savienība kopumā, tas ir, Savienība un dalībvalstis, jau ir finansējusi EUR 600 miljonus no Ņujorkā apsolītajiem EUR 1,2 miljardiem, un jau tā ir izmaksājusi EUR 330 miljonus.

Kopējā Eiropas Savienības ieguldījuma ietvaros sākotnējais Savienības solījums bija par EUR 460 miljoniem, un mēs uzskatām, ka tas ir jāpalielina līdz EUR 522 miljoniem. No šā solījuma mēs jau esam finansējuši EUR 327 miljonus. Tika pielāgotas jau īstenošanas procesā esošās programmas, pagarinot to ilgumu un/vai palielinot tām atvēlēto līdzekļu apjomu, lai nodrošinātu labāku atbilstību pārskatītajām prioritātēm. Tika sagatavotas jaunas programmas, lai risinātu papildu vajadzības.

Ar solījumu stingri saistītie maksājumi 2010. gadā veidoja EUR 74 miljonus. Manuprāt, ņemot vērā situāciju Haiti, tas ir visai labs rezultāts. Ir jāsaprot, ka situācija šajā valstī, kas jau pirms zemestrīces bija ļoti smaga, tās rezultātā kļuva ārkārtīgi sarežģīta un vēlāk to vēl vairāk sarežģīja viesuļvētra Tomas, holēras epidēmija un politiskā nestabilitāte. Darbinieki, kas sniedz palīdzību, un tehniskie eksperti bieži strādāja ļoti sarežģītos apstākļos.

Citi faktori, kas mums ir jāņem vērā, ietver, pirmkārt, faktu, ka vidēja termiņa līdz ilgtermiņa atjaunošanas palīdzība tiek īstenota triju līdz piecu gadu laikā un maksājumi tiek izlīdzināti pa programmas darbības laiku: 2010. gads galvenokārt bija veltīts līdzekļu finansēšanai un projektu sagatavošanas, tostarp visu nepieciešamo tehnisko pētījumu un konkursu, sākšanai. 2011. gadā tiks sākti konkrētāki pasākumi, un mēs domājam, ka maksājumi saistībā ar solījumu šā gada laikā dubultosies, sasniedzot EUR 150 miljonus.

Eiropas Savienības attīstības atbalsts līdz šim tika vērsts vispirms uz nepieciešamo funkciju nodrošināšanu valdībai, lai palīdzētu valstij nodrošināt pamatpakalpojumus, piemēram, izglītības sistēmas, veselības aprūpes sistēmas un policijas darbību, un spēju nodrošināt darbiniekus valsts sektorā. Otra prioritāte ir bijusi tūlītēja stratēģiski nozīmīgās infrastruktūras un ceļu nostiprināšana un rekonstrukcija, un trešā prioritāte ir bijusi Haiti sagatavotības katastrofām un civilās aizsardzības mehānismu un struktūru nostiprināšana.

Mēs sev esam noteikuši mērķi pēc zemestrīces atjaunot spēcīgāku Haiti uz stabilākiem pamatiem. Ir pavisam skaidrs, ka mums ir nepieciešama spēcīga Haiti valdība un mums ir jākoncentrējas uz prioritātēm. Tāpēc mēs lielā mērā vadāmies pēc prioritātēm, ko mums ir norādījusi Haiti valdība. Tās pārstāvji ļoti vēlētos nostiprināt pārvaldību, īpašu uzmanību veltot budžeta atbalstam un ņemot vērā ierobežoto valdības ieņēmumu līmeni, kā arī veikt būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, jo īpaši saistībā ar ceļiem.

Kādos jautājumos mēs varam izdarīt secinājumus, lai uzlabotu situāciju? Mēs varētu labāk koordinēt palīdzību un nostiprināt sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm. Pašlaik mēs pabeidzam kopīgu programmu procesa ietvaros, kas ietver Eiropas Savienības dalībvalstis.

Mēs arī esam guvuši labu pieredzi, sadarbojoties ar visiem mūsu partneriem Pagaidu komisijā Haiti atjaunošanai, un tas noteikti palīdz paātrināt procesu. Tomēr, manuprāt, mums ir jāīsteno stingrais nodoms panākt stabilitāti gan attiecībā uz palīdzību, gan Haiti demokrātisko darbību, jo tas neapšaubāmi ir priekšnosacījums, lai Eiropas Savienības un visas starptautiskās sabiedrības centieni būtu veiksmīgi.

Godātie deputāti, mēs cenšamies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, bet ir skaidrs, ka mēs varam strādāt labāk. Mēs esam guvuši secinājumus no savas pieredzes: Eiropas Savienība neapšaubāmi izpilda savu solījumu un saistības. Tādējādi es uzskatu, ka, lai gan situācija, kas nereti tiek atspoguļots plašsaziņas līdzekļos, ir visai precīza no vienas perspektīvas, mēs gūstam panākumus. Es domāju, ka 2011. gadā mēs pieredzēsim svarīgas pārmaiņas uz vietas, ja Haiti tiks nodrošināta politiskā stabilitāte, jo tās trūkums, bez šaubām, traucē mūsu darbā, un mēs šo darbu vērsīsim uz Haiti atjaunošanu.

  Michèle Striffler, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Gadu pēc zemestrīces Haiti vēl joprojām valda ārkārtas stāvoklis, un norit centieni, lai sāktu rekonstrukcijas darbu. To nosaka Haiti valsts strukturālās problēmas, nepietiekama Haiti varas iestāžu politiskā griba un lēmumu pieņemšanas spējas, kā arī nepietiekams starptautiskās sabiedrības atbalsts. Ja Haiti valdība nepieņems kādus būtiskus lēmumus, piemēram, par atsavināšanu, tūkstošiem tonnu drupu, kas bloķē atjaunošanas procesu, netiks aizvāktas.

Man ir jāpauž atzinība humānās palīdzības organizāciju centieniem un to paveiktajam darbam. Ir gūti panākumi un glābtas miljoniem cilvēku dzīvības.

Tomēr humānās palīdzības aģentūras nevar turpināt kompensēt Haiti valsts nepilnības. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu godīgu un pārredzamu vēlēšanu procesu, lai nodrošinātu stabilitāti un politisko gribu, kas ir nepieciešama rekonstrukcijai. Visā atjaunošanas procesa laikā ir obligāti jāsniedz atbalsts Haiti nākamajām varas iestādēm to iestāžu organizēšanā, lai radītu jaunu līdzsvaru visos līmeņos un pilnīgi funkcionējošu demokrātiju.

Turklāt Eiropas Komisijai kā Pagaidu komisijas Haiti atjaunošanai loceklei, ņemot vērā tās ieguldījumu, ir svarīgi iejaukties, lai paātrinātu šīs komisijas pilnvaru īstenošanu un nodrošinātu tās darbību.

Pēc zemestrīces starptautiskā sabiedrība pieņēma lēmumu atjaunot Haiti citādi, nepieļaujot pagātnes kļūdas. Ir laiks galīgi atrisināt dziļi iesakņojušos Haiti nabadzības cēloņus.

  Corina Creţu, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze, gadu pēc traģēdijas, kas izpostīja Haiti, atjaunošanas procesa novērtējums parāda, ka, kā jūs sacījāt, ne tikai nav attaisnotas iedzīvotāju cerības, bet nav arī nodrošināta starptautiskās sabiedrības solījumu izpilde. Turklāt šķiet, ka valsts atjaunošanas centieni, spriežot pēc neveiksmēm pēdējo mēnešu laikā, ir nonākuši strupceļā. Šī valsts, kuru ir izpostījusi zemestrīce un piemeklējusi holēras epidēmija, kuras izcelsme tiek saistīta ar ANO “zilajām ķiverēm”, ir nonākusi arī nopietnā politiskajā krīzē.

Manuprāt, saistībā ar Haiti krīzi ir trīs jomas, kurās nākamā perioda laikā mums ir jārīkojas. Pretējā gadījumā pastāv draudi, ka līdz šim paveiktais darbs var tikt pakļauts riskam. Pēc iespējas drīzāk ir jāpaziņo izmeklēšanas rezultāti par holēras epidēmijas cēloņiem, lai mazinātu iedzīvotāju niknumu par ANO spēku klātbūtni. Otrkārt, ir jāveic viss iespējamais, lai izvairītos no pārejas posma pagarināšanas, kas sāksies prezidenta Préval kunga amata pilnvaru beigās 7. februārī. Jaunas vēlēšanas ciešā starptautiskajā pārraudzībā ir vienīgais saprātīgais un demokrātiskais risinājums. Visbeidzot es uzskatu, ka šim novērtējumam ir jābūt pagrieziena punktam rekonstrukcijas darbā, ko ir negatīvi ietekmējusi neefektivitāte, kavējumi un konfliktējošās reģiona valstu intereses.

Neaizmirsīsim, ka no 10 miljardiem ASV dolāru, kas tika apsolīti 2010. gada martā Ņujorkā notikušajā starptautisko līdzekļu devēju konferencē, ir izmaksāti tikai 1,2 miljardi ASV dolāru, Eiropas Savienības ieguldījumam veidojot ievērojamu šīs summas daļu. Papildu mūsu bažām par problēmu risināšanu, ar kurām saskaras miljoniem Haiti iedzīvotāju, kuri dzīvo katastrofas upuru nometnēs, kur satraucošā mērogā pieaug nabadzība, izmisums un seksuālā vardarbība, mums ir jānodrošina arī ilgtspējīgu Haiti veiktu ieguldījumu ilgtermiņa perspektīva un konkrēts atbalsts dzīvotspējīgu valsts struktūru izveidei.

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, mūsu divu komisāru runas bija tik kvalitatīvas, ka es aprobežošos ar diviem komentāriem.

Pirmkārt, gadu pēc zemestrīces lielākā daļa Haiti joprojām ir drupās. Ņemot vērā katastrofas mērogu, mēs zinājām, ka valsts saskarsies ar ievērojamām grūtībām. Mēs arī zinājām, ka papildus daudzajiem civiliedzīvotāju upuriem zemestrīce ir skārusi arī valsts kodolu — tik milzīgi bija šīs dabas katastrofas radītie postījumi. Kad mēs to papildinām ar strukturālajām problēmām, jo īpaši ar trūkumiem, kas ir saistīti ar pārvaldību, grūtības, ar ko saskaras cilvēki, kuri strādā uz vietas Haiti, kļūst acīmredzamas.

Kurš ir galvenais atbildīgais par šo situāciju? Pat ja pastāv mīkstinoši apstākļi, galvenā dalībniece ir pati Haiti valsts, bez kuras nav iespējams paveikt neko. Alternatīva būtu valsts kontroles pārņemšana, un to neviens nevēlas.

Otrkārt, mēs varam papildināt Haiti valsts veikto darbu, un mums tas ir jādara. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienība šajā ziņā nav taupījusi nekādas pūles. Eiropas Savienība nav tikai nākusi klajā ar paziņojumiem — tā arī ir tiem atbilstoši rīkojusies. Nākotnē mēs no Eiropas Savienības sagaidām, ka tā, protams, turpinās sniegt savu uzticamo atbalstu, tomēr svarīgākais ir veicināt Haiti spējas izkļūt no šī atkarības stāvokļa, neraugoties uz tās vispārzināmo vājumu. Es apzinos, ka tas nevar notikt dažu mēnešu laikā.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, faktiskais jautājums ir par to, kā mums atjaunot valsti, kas ir piedzīvojusi sabrukumu? Haiti ir sabrukusi valsts. Vai mēs tiešām varam runāt par atjaunošanu, ņemot vērā faktu, ka Haiti nekad nav bijusi demokrātiska valsts, nerunājot par ko citu? Tas ir uzdevums, kas mūs sagaida. Neraugoties uz visiem Komisijas līdzšinējiem centieniem, mums gluži vienkārši vēl nav atbildes uz šo jautājumu. Holēras uzliesmojums, rezultātu viltošana novembra vēlēšanās un cilvēku iebiedēšana, protams, nepalīdz mums atjaunot šo valsti. Fakts, ka sievietes un meitenes atradās briesmīgā situācijā jau pirms zemestrīces, ir novedis pie mūsu ilgstošās nevēlēšanās atzīt, ka pārvietoto personu nometnēs sievietes un meitenes tiek pakļautas seksuālai vardarbībai.

To visu vainago fakts, ka Haiti ir atgriezies Baby Doc un ka viņš varētu vēlēties izmantot Haiti iedzīvotāju pašreizējo izmisumu, jo, kā baumo, viņa līdzekļi beidzot ir izsmelti. Mēs to nevaram pieļaut, ka tas notiek Haiti.

Mūsu centieni pēdējā gada laikā kopš katastrofas ir bijuši vērsti uz iespēju nodrošināšanu Haiti iedzīvotājiem, lai viņi censtos veikt atjaunošanas darbus, bet tas, kas viņiem tiešām trūkst, ir organizatoriskās spējas. Tāpēc viņi vēl aizvien nav nokļuvuši tālāk par ārkārtas palīdzības posmu, un mums ir jātuvojas attīstības palīdzības sākšanai. Pietrūkst kāda vienotājelementa. Lai gan tas nevar notikt vienas nakts laikā, tagad tā ir vieta, uz kuru mums būtu jāvērš savs darbs, jo šī valsts nespēs atjaunot ēkas, ja tā nebūs demokrātiska vai ja tai vismaz nebūs pienācīgas vadības. Tāpēc es novēlu komisārei Georgieva kundzei un komisāram Piebalga kungam veiksmi šajos centienos. Es jums novēlu visu to labāko!

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, ir labi, ka mēs atkal apspriežam šo jautājumu. Nesen par to jau notika debates. Tas apliecina mūsu bažas par Haiti iedzīvotājiem — mēs neapšaubāmi esam vairāk norūpējušies par Haiti iedzīvotājiem nekā Haiti valdība.

Mēs runājam par pienākumu aizsargāt. Mēs runājam par pienākumu aizsargāt pret masu slepkavām un diktatoriem, kuri īsteno genocīdus. Bet kā ir ar pienākumu aizsargāt pret neefektīvām un korumpētām valdībām, kurām nerūp to iedzīvotāji? Haiti miljons cilvēku ir bez pajumtes, 230 000 ir miruši, 300 000 ir ievainoti. Bet aizvākti ir tikai 5 % drupu, ir vienā vai citā veidā ir atjaunoti tikai 15 % ēku.

Ja Haiti valdībai nerūp savas valsts iedzīvotāji, mums ir jāizmanto pienākuma aizsargāt koncepcija. Kamēr un ja mēs to darām, ir visai absurdi, ja pieprasām, lai abi mūsu izcilie komisāri turpinātu ierasties un pazust no Parlamenta, cenšoties mums izklāstīt, ko viņi spēj un nespēj paveikt, ja vietējā līmeņa spējas kaut ko paveikt ir tik saspringtas un trauslas.

Kad notiek zemestrīce, pirmais darbs, kas jāpaveic, ir drupu aizvākšana. Lai to izdarītu, ir nepieciešamas smagās pacēlājmašīnas, ceļamkrāni, helikopteri, buldozeri un spēja tos vadīt. Ja nav neviena, kurš spēj tos vadīt, ir jānodrošina tādu cilvēku līdzdalība no citām valstīm, kuri spēj vadīt šo tehniku, un jānodrošina, lai šī tehnika tiktu likta lietā. Bet kreisā spārna politiķi iebilstu pret jebkuras dalībvalsts armijas, gaisa spēku vai jūrnieku ierašanos un palīdzības sniegšanu. Jūs nevarat gaidīt, ka cilvēki no Oxfam un organizācijas „Glābiet bērnus”, kā arī citām šādām organizācijām vadīs traktorus un pārvietos smagas drupas. Mums ir jāatbrīvo savi argumenti no politiskiem motīviem un jāizturas praktiski pret palīdzības sniegšanu šiem cilvēkiem.

  Jacky Hénin, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, gandrīz pirms gada Haiti un tās cilvēki cieta briesmīgā katastrofā. Visur valdīja postījumi un nāve.

Godināsim Haiti iedzīvotāju drosmi un upuriem apliecināto tautu solidaritātes pasaules mēroga vilni. Es to saucu par tautu solidaritāti, jo Eiropā, tāpat kā citur, bieži vien visvairāk palīdz tie, kuriem pašiem nav lielu iespēju.

Tāpēc es šeit vēlētos arī oficiāli pateikties Kubas valstij un tās iedzīvotājiem par viņu palīdzību aktīva atbalsta sniegšanā bez kāda slēpta motīva un, nodrošinot rezultātus, kas runā paši par sevi. Līdz šim Kubas mediķu grupa ir nodrošinājusi ārstēšanu 50 000 holēras upuriem, nodrošinājusi 76 veselības aprūpes centru un slimnīcu atjaunošanu un tās mediķi ir veikuši operācijas daudziem Haiti iedzīvotājiem. Daudzi eksperti uzskata, ka Kubas sniegtā palīdzība ir īpaši efektīva. To apliecina fakts, ka tāda valsts kā Norvēģija vēlējās vērsties pie Kubas ar lūgumu veikt intervenci Norvēģijas vietā.

Būtu labi, ja Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis gūtu iedvesmu no Kubas piemēra tā vietā, lai justos pašapmierinātas plašsaziņas līdzekļu publikāciju ēnā, kas nepatiesi attēlo viņu uztveri par palīdzību kā labdarību, lai gan tā galvenokārt ir šo valstu ekonomikas un politiskajās interesēs uz Haiti valsts un ekonomikas ilgtspējīgas atjaunošanas rēķina.

Ņemot vērā Francijas un Amerikas Savienoto Valstu vēsturisko atbildību par Haiti nedienām, ir atbaidoši, ka tās izliekas, ka zina, kāda rīcība ir vislabākā. Atcerēsimies, ka Pasaules Bankai un Starptautiskajam Monetārajam fondam (SMF) bija nepieciešamas ļaunākās no katastrofām, lai beidzot pieņemtu lēmumu par Haiti parāda anulēšanu.

Šobrīd Haiti notiekošais apliecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) šābrīža darbības ierobežojumus. Humānās palīdzības sniedzēju darbība Haiti apliecina tās nespēju nodrošināt Haiti iedzīvotājiem ilgtspējīgus risinājumus. Vēl sliktāk ir tas, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā minētais traucē demokrātiskas valsts un ekonomikas atjaunošanai, kas, galu galā, atbilst Haiti iedzīvotāju sociālajai nepieciešamībai pēc attīstības.

Starptautiskās sabiedrība ir apsolījusi 11,5 miljardus ASV dolāru valsts atjaunošanai. To, kas tiek domāts ar atjaunošanu, mēs redzēsim. Cik liela daļa no šīs palīdzības patiešām ir nonākusi Haiti? Kas pieņems lēmumus par projektiem? Vai mēs pieredzēsim tādu pašu situāciju kā Kosovā, kad darbu zaudējuši cilvēki noraugās uz to, kā viņu valsti atjauno starptautiski uzņēmumi, jo tie vienīgie spēj gūt uzvaru starptautiskajos konkursos?

Eiropas Savienība nedrīkst būt daļa no aizbildnieciska vai neokoloniāla redzējuma, bet tā vietā tai ir jāatbalsta demokrātijas atdzimšana Haiti Republikā, kas ir jānodrošina pašiem iedzīvotājiem. Haiti iedzīvotāji bija pirmā tauta pasaulē, kas atbrīvojās no Francijas koloniālisma. Papildus kara radītajiem postījumiem tas mūsdienu naudā viņiem izmaksāja vairāk nekā EUR 20 miljardus mūsdienu naudā, ko „kompensācijas” veidā saņēma Eiropas koloniālisti — vergturi.

Vergturības un koloniālisma dēļ, kas ir noziegumi pret cilvēci, Eiropas Savienībai un jo īpaši Francijai pret Haiti ir morāls, politisks un ekonomisks parāds. Mums ir jāciena šis pienākuma parāds.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, gadu pēc briesmīgās zemestrīces Haiti šajā valstī notiekošie atjaunošanas darbi norit ārkārtīgi lēni. Tomēr soli pa solim ir panākts progress. Haiti iedzīvotājiem ir ārkārtīgi nepieciešama mūsu palīdzība, jo īpaši tagad, kad upurus prasa holēra. Mums ir jāpievēršas pārtikas nodrošinājumam. Vietējā lauksaimniecība ir smagi cietusi, tā rezultātā valsts atkarība no pārtikas importa ir kļuvusi pārāk liela. Ir nozīmīgi, lai liela daļa naudas un enerģijas tiktu ieguldīta lauksaimniecības un vietējās infrastruktūras attīstībā. Šajā ziņā ārkārtīgi svarīgi ir mikroaizdevumi, jo tie veicina ekonomikas attīstību augšupējā veidā. Vai Komisija piekrīt šim viedoklim?

Tikmēr politiskā situācija Haiti pēc pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas vēl joprojām rada bažas. Amerikas valstu organizācijas publicētais novērtējuma ziņojums to skaidri apliecina. Kā Komisija novērtē pašreizējo Haiti politisko situāciju un tās ietekmi uz valsts atjaunošanu?

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, pagājušajā nedēļā nīderlandiešu žurnālists publicēja iespaidīgu grāmatu par Haiti, un manā atmiņā kopš tā laika ir palicis viens attēls: daži cilvēki Haiti attīra teritoriju no drupām, un uz viņu valkātajiem T-krekliem ir rakstīts sauklis „Haiti pap peri” (Haiti nemirst). Tam būtu mūs jāiedvesmo nodrošināt, ka Haiti iedzīvotāji patiešām izdzīvo un, pateicoties mūsu atbalstam, viņiem būtu sniegtas labas nākotnes izredzes.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība nav aizmirsusi Haiti. Mēs vēl joprojām esam lielākais humānās palīdzības sniedzējs. Tomēr ir nomācoši, ka valsts vēl aizvien ir atrodas iekšējā un politiskā haosā.

Humānās palīdzības nodrošināšana Haiti tika veikta divu tradicionālu posmu ietvaros. Pirmais posms bija ārkārtas palīdzības sniegšana, un bija paredzēts, ka tā tiks sniegta cilvēkiem, kuri atradās vissmagākajā situācijā. Otrs posms bija jāvērš uz valsts ekonomisko, sociālo un politisko atjaunošanu. Tomēr holēras uzliesmojuma, viesuļvētras, nestabilās politiskās un sociālās situācijas un pat starpreliģiju spriedzes un konfliktu dēļ humānās palīdzības sniegšanas posms ir ilgāks nekā mēs sākotnēji domājām. Tā rezultātā mēs nevaram pāriet pie otrā posma tik ātri vai tik visaptveroši, kā mēs būtu vēlējušies.

Krīze Haiti turpinās. Mūsu iesaistīšanās vēl aizvien ir nepieciešama. Mēs nevaram pamest novārtā savu saistību izpildi. Kā Piebalga kungs mums atgādināja, Eiropas Komisija ir nodrošinājusi pusi resursu, kas tika apsolīti līdzekļu devēju konferencē Ņujorkā. Šajā ziņā mūsu plānu izpilde ir vērtējama pozitīvi.

Rezolūcijas, ko Parlaments rīt pieņems, mērķis ir mobilizēt dalībvalstis un Komisiju, lai īstenotu mūsu veiktos paziņojumus. Atcerēsimies, ka simtiem tūkstoši cilvēku vēl aizvien dzīvo pagaidu nometnēs un vairāk nekā 3,5 tūkstoši cilvēku ir miruši no holēras. Jau no paša sākuma mēs esam uzsvēruši, ka par atjaunošanu ir jāatbild pašiem Haiti iedzīvotājiem. Haiti valsts atjaunošanas plāns ir balstīts uz decentralizāciju un uzsvaru uz vietējo lauksaimniecību un nodrošinātību ar pārtiku. Mēs cienām šīs Haiti iedzīvotāju prioritātes. Ir vēl viens ieteikums. Mums ir jāpastiprina mūsu darbs humānās palīdzības jomā, un es zinu, ka komisārs pie tā jau strādā.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Haiti tiešām ir unikāls gadījums. Mums visiem tas ir jāsaprot. Šī nav humanitārā krīze, kurā mēs izmaksājam kādu naudas summu, un tad valdība izlemj, kā īstenot projektus. Haiti ir pilnība sabrukusi valsts. Vienīgā lieta, ko mēs varam sagaidīt, ņemot vērā situāciju, kurā tā atrodas, ir perspektīva, ka korupcija šajā valstī palielināsies, un Haiti būs arvien grūtāk risināt krīzi un veikt nepieciešamos pasākumus. Tā ir valsts, kurā mūsu intervencei ir jābūt spēcīgākai un stabilākai. Haiti mums bieži nāksies piedalīties daudz aktīvāk nekā jebkurā citā gadījumā.

Deva kungs pieminēja gruvešus, kas vēl nav aizvākti, lai varētu novērst postījumus. Gruveši no ielām ir jāaizvāc. Tai ir jābūt mūsu galvenajai prioritātei. Strādājot tādā ātrumā kā pašlaik, mums būs nepieciešami vēl pieci gadi. Šis darbs ir bez kavēšanās jāpabeidz. Šajā valstī ir jāpaveic tik daudz darba, ka normālā situācijā, ja viss tiek izdarīts pareizi, nevajadzētu pastāvēt bezdarbam.

Gruvešu, ūdens piegādes un pārtikas nodrošinājuma jautājumā mums patiešām ir jāiesaistās proaktīvā veidā, lai šī valsts varētu kļūt patstāvīga, lai šīs valsts iedzīvotāji, kuriem katru dienu jādomā par to, kā izdzīvot, varētu domāt arī par nākotni.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Ir taisnība, ka Haiti patiešām ir unikāls, atšķirīgs gadījums, jo katastrofu gadadienas vienmēr tiek pieminētas, lai atcerētos upurus, mācītos no kļūdām un nākamajā reizē rīkotos efektīvāk, bet Haiti tas ir citādi, jo nav nekā, ko atcerēties — nekas vēl nav noticis.

Tā vietā, lai teiktu „gadu pēc zemestrīces”, mums patiesībā vajadzētu teikt „zemestrīču gads”, jo notika seismiskā zemestrīce, tad — zemestrīce saistībā ar haotisko palīdzības sniegšanu, vēlāk — zemestrīce, uzliesmojot holērai, tad — politiskā zemestrīce ar nepārredzamām vēlēšanām, kas, jādomā, notika sliktākajā iespējamajā laikā, un tagad zemestrīce, kas savā ziņā arī ir vēsturiska, atgriežoties bijušajam diktatoram, kurš ir maskējies kā aizdomīgs tūrists — multimiljonārs.

Komisija veic labu, patiesībā — ļoti labu darbu. Kopā ar Attīstības komiteju es pagājušā gada jūnijā apmeklēju Haiti un redzēju, ka tiek veikts teicams darbs, par ko mēs sakām paldies Komisijai. Tomēr ir nepieciešama lielāka politiskā aizsardzība un pastiprināta starptautiskās sabiedrības līdzdalība, kurai ir jānosaka mērķi un termiņi un tiešā veidā jāpārrauga daļa no atjaunošanas darba.

Tas ir jālīdzsvaro ar lielāku iedzīvotāju un vietējo NVO iesaistīšanos, kas tā vietā bieži vien tiek izstumtas. Mazāku valsts politiķu un valsts valdības iestāžu nozīmi Haiti un lielāku līdz šim trauslās šīs valsts iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības partnerības nozīmi!

  Michèle Rivasi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, tā kā es piedalījos novērošanas misijā Haiti pagājušā gada septembrī, es spēju aptvert neatliekamās problēmas, kas ir jārisina. Tagad mums ir jāraugās tālāk par šīm neatliekamajām problēmām, lai mēs beidzot nokļūtu pie attīstības posma. Mums nav jāatjauno, bet drīzāk jārada valsts, kuras valdība un pamati nekad nav bijuši spēcīgi.

Kā minēja mani kolēģi, ir skaidrs viens aspekts: ir 20 miljoni tonnu gruvešu, un gada laikā ir aizvākti tikai 5 % no šā apjoma, kas ir niecīgs daudzums. Strādājot šādā ātrumā, būs vajadzīgi vairāk nekā seši gadi, lai Portoprensu attīrītu no drupām. Tādējādi tas būtībā ir politisks projekts, un Komisijai tajā ir jāsniedz ieguldījums.

Cita prioritāte ir pārvaldība, un esmu gandarīta, ka Eiropas Savienība sniedz ievērojamu ieguldījumu valsts budžeta atbalstā. Mums ir jāpalielina šis finansiālais ieguldījums, jo tas ir vienīgais veids, kā atjaunot Haiti valsts un iedzīvotāju pilnvaras. Tās pašreizējā atkarība no nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir vērojama tādu sabiedrisko pamatpakalpojumu līmenī kā veselības aprūpe un izglītība. Tomēr mēs nedrīkstam nodot visus sabiedriskos pakalpojumus NVO.

Svarīgākais — mums ir jāpalielina savs atbalsts, lai ātri organizētu un pabeigtu šīs vēlēšanas, kas, es ceru, sniegtu iespēju aizstāt korumpēto politisko eliti. Šobrīd oligarhija, ko saskaņā ar neoficiālu informāciju veido 20 ģimenes, nepieļauj nekādu ekonomikas attīstību, jo tās pārstāvji kontrolē tirdzniecību, bet tomēr nedara neko, lai attīstītu valsts ražošanas spējas.

Visbeidzot mums ir jānodrošina Haiti resursi, lai tā izkļūtu no atkarības, kas to vājināja jau pirms zemestrīces. Tāpēc es aicinu Eiropas iestādes noteikt saskanīgas prioritātes un sniegt vērienīgu atbalstu valsts dienestu izveidei ar spēcīgu Haiti nākamās valdības atbalstu.

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, man bija, es pieņemu, tas gods kopā ar Rivasi kundzi septembrī vadīt ĀKK delegāciju Haiti. Toreiz es teicu, ka mani neviens nebija sagatavojis tam, ko es ieraudzīju, tur ierodoties.

Šovakar es vēlos paust vairākas nostādnes. Viena no tām — mums nekavējoties ir jāpāriet no humānās palīdzības pie rekonstrukcijas posma. Tā ir joma, kurā problēmas risinājums nav pavirzījies uz priekšu. Šovakar es dzirdēju vairākas teicamas domas, bet to īstenošana uz vietas nebūs iespējama, ja netiks sniegta plašāka palīdzība.

Mums ir jāpiemēro lielāks spiediens tiem, kuri solīja palīdzību, lai viņi šo palīdzību sniegtu, un mums ir jāpiemēro spiediens Clinton kunga vadītajai atjaunošanas iniciatīvai un Apvienoto Nāciju Organizācijai, lai virzītos uz priekšu ātrāk. Tam noteikti ir jānotiek.

Es ieklausījos komisāra kunga teiktajā, un viņam lielā mērā ir taisnība. Mums ir nepieciešama politiskā stabilitāte. Es ļoti ceru, ka mēs to panāksim, bet es neesmu par to pārliecināts.

Mūsu apmeklējuma laikā — un es vēlos to pateikt un atzīmēt — es redzēju, ka Haiti iedzīvotājiem ir liela pašcieņa. Tie ir brīnišķīgi cilvēki. Mēs ar Michèle Rivasi raudzījāmies, kā sešos no rīta viņi starojoši iznāk no savām teltīm kopā ar saviem nomazgātajiem bērniem. Brīnišķīgi, smaidoši cilvēki, un jūs brīnāties, kāpēc viņi spēj smaidīt.

Es vēlētos arī paust cieņu daudzajiem cilvēkiem, kuri Haiti pārstāv mūsu NVO un riskē ar savu dzīvību, kā arī mūsu Komisijas darbiniekiem, kuriem es paudu atzinību mūsu apmeklējuma laikā. Mēs redzējām, ka viņi veic teicamu darbu, un mums nevajadzētu aizmirst, ka šie cilvēki katru dienu riskē ar savu dzīvību, lai palīdzētu Haiti iedzīvotājiem. Mēs nedrīkstam aizmirst Haiti iedzīvotājus. Mums ir jāstrādā viņu labā un jāpalīdz viņiem. Ja mums šajā Parlamentā jāatgriežas vēl desmit reizes, lai to panāktu, tad mums tas ir jādara un jāturpina to darīt.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, 2010. gada 12. janvārī Haiti valsts burtiski tika noslaucīta no zemes virsas, kā to minēja arī daudzi deputāti. Šobrīd, gadu pēc šīs briesmīgās zemestrīces, valsts aizvien gaida atjaunošanu. Papildus tās problēmām pievienojās holēras epidēmija un vēlēšanas, kas situāciju sarežģīja vēl vairāk.

Portoprensa šobrīd faktiski ir milzīga bēgļu nometne. Haiti iedzīvotāji izdzīvo, tikai pateicoties humānās palīdzības organizāciju darbam. Mums tiešām ir jābūt pateicīgiem šīm organizācijām. Kā norādīja ANO īpašais pārstāvis šajā valstī, Haiti ir kļuvusi par NVO republiku. Tomēr cik ilgi šāda situācija var turpināties? Mēs redzam, ka veselības aprūpes situācija ir briesmīga, ir obligāti jāatjauno izglītības sistēma, nerunājot par atbrīvošanās procesu no katastrofas sekām. Tas viss rada nepieciešamību atjaunot Haiti valsti. Papildus zemestrīcei šobrīd milzīgu problēmu rada fakts, ka Haiti neeksistē iestādes un laba pārvaldība.

Tāpēc darbs ir jākoncentrē uz valsts spēju atjaunošanu un demokrātijas attīstību Haiti. Tas ir jāpauž pēc iespējas noteiktāk, lai nodrošinātu uzticamu, pārredzamu vēlēšanu procesu ar vēlēšanu otrās kārtas iespēju februārī.

Nobeigumā es vēlētos paust to, ka Haiti ir jāatjauno, ja drīkstu sacīt, citādā veidā. Ar vārdu “citādi” es domāju to, ka atjaunošanas darbam ir jānorit labākā kvalitātē nekā iepriekš, lai novērstu līdzīgu katastrofu atkārtošanos. Ar vārdu “citādi” es arī domāju to, ka mūsu veiktajā valsts atjaunošanas darbā ir jāiesaista arī, es sacītu, vietējās kopienas. Es uzskatu, ka atjaunošanas laikā ir jāapspriežas ar galveno ieinteresēto pusi, proti, Haiti iedzīvotājiem.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es nevēlējos sākt savu runu bez atzinības paušanas nevalstiskajām organizācijām, kas strādā uz vietas Haiti. Es uzskatu, ka to veiktais darbs ir cildināms, un viņi ir mūsu labāko, cilvēces labāko vērtību pārstāvji.

Ir pagājis gads kopš Haiti zemestrīces, un domājams ir pienācis laiks kāpināt efektivitāti. Mūsu priekšā ir daudzas problēmas, kas ir steidzami un bez kavēšanās jārisina. Par to nav nekādu šaubu.

Pirmā problēma, iespējams, ir pieņemamas kanalizācijas sistēmas izbūve. Es domāju, ka šī ir galvenā prioritāte, kas pašlaik apdraud dzīvības Haiti. Kad mēs būsim atrisinājuši šo problēmu, mums būs jārisina mājokļu problēma, steidzami atrisinot jautājumu par īpašumtiesībām uz zemi.

Turklāt mums ir nepieciešama leģitīma, demokrātiski ievēlēta valdība, kas spēj piedalīties sarunās. Es zinu, ka situācija nav vienkārša, bet mums ir nepieciešamas šīs leģitīmās apspriedes, lai paātrinātu Haiti situācijas uzlabošanu.

Ir vēl viena būtiska problēma, ko jau minēja vairāki mani kolēģi: gruveši, kas būtībā ir nozīmīga politiska problēma. Mums arī jāturpina domāt par nākotni, lai sāktu ilgtermiņa izglītības stratēģijas izstrādi. Tas, kas notika Haiti, iespējams, nebūtu noticis, ja būtu darbojusies valsts izglītības sistēma un bērni būtu pienācīgi aprūpēti.

Mums ir jāpārtrauc ne tikai nabadzība, bet arī atkarība.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms gada Haiti piemeklēja briesmīga dabas katastrofa, kuras rezultātā gāja bojā 200 000 cilvēku un 1 300 000 cilvēku zaudēja savas mājas. Palīdzības sniegšanas operācija ir noritējusi gadu. Tā, bez šaubām, ir milzīga un sarežģīta humānās palīdzības operācija. Tomēr salai nav nepieciešama tika materiāla un finansiāla palīdzība, bet arī tās administratīvo aģentūru un politiskās stabilitātes atjaunošana, bez kuras tās attīstība nav iespējama. Turklāt nesen uzliesmojusī holēras epidēmija, kas jau ir prasījusi vairāk nekā 3 500 cilvēku dzīvības, vēl joprojām apdraud tūkstošiem cilvēku. Ar Haiti saistītā pieredze apliecina, ka nepalīdzēs pat dāsnas naudas summas, ja tās netiks pareizi novirzītas. Haiti gadījumam būtu mums jāsniedz viela pārdomām, un tas acīmredzami norāda uz nepieciešamību izveidot efektīvu starptautiskās palīdzības sistēmu visiem iespējamajiem katastrofu gadījumiem nākotnē.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Kad es domāju par Haiti, es domāju par tās iedzīvotājiem, tomēr es domāju arī par Eiropas pilsoņiem, kuri Haiti iedzīvotājiem ir snieguši milzīgu atbalstu. Es domāju arī par humānās palīdzības organizācijām, kuras ir paveikušas neticami lielu darbu. Priekšsēdētājas kundze, tā ir stāsta virspuse. Mums ir jāgūst secinājumi, un, manuprāt, šajā situācijā ir izdarāmi trīs secinājumi.

Vispirms — koordinēšana. Koordinēšana humānās palīdzības posmā nebija īpaši veiksmīga, un šodien mēs par šo jautājumu esam saņēmuši ziņojumu. Mums ir jāgūst lielāki panākumi atjaunošanā. Tas man liek domāt arī par palīdzības efektivitāti, jo tā arī ir saistīta ar koordinēšanu. Kādi papildu un efektīvāki pasākumi ir iespējami šajā jomā?

Mana otrā doma ir saistīta ar korupciju. Ja mēs gribam, lai Eiropas iedzīvotāji sniegtu atbalstu, viņi nevēlēsies, lai šis atbalsts tiktu izmantots neadekvāti. Mēs — ne varas iestāžu pārstāvji, ne vienkāršie iedzīvotāji — to nevēlamies piedzīvot. Ko mēs ar labākas koordinēšanas palīdzību varam darīt, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas nepārņem korupcija?

Priekšsēdētājas kundze, mana trešā doma attiecas uz politisko aspektu. Bez politiskās stabilitātes un ļoti pārliecinošas valsts administrācijas būs neiespējami gūt panākumus ilgtspējīgas atjaunošanas jomā. Ir noslēgusies pirmā vēlēšanu kārta, kas vēl joprojām rada domstarpības. Es jums vēlētos jautāt: kādus panākumus mēs gūstam saistībā ar darba koordinēšanu ar Amerikas valstu savienību un citiem dalībniekiem, lai nodrošinātu veiksmīgu gaidāmo vēlēšanu norisi? Mēs kā eiropieši esam pauduši apņemšanos palīdzēt Haiti īstermiņā, un, manuprāt, mums ir jāturpina apliecināt solidaritāti.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Zemestrīce ir novedusi Haiti vienā no smagākajām humanitārajām krīzēm: tūkstošiem bojāgājušo un ievainoto, miljoniem cilvēku bez pajumtes un ārkārtīgi lieli postījumi. Starptautiskā sabiedrība apsolīja daudz, bet faktiski ir sniegusi ļoti maz, un ir grūti saprast, kāpēc atjaunošanas process norit tik lēni, neraugoties uz Eiropas Savienības labo gribu un nevalstisko organizāciju darbu.

Situācija ir pasliktinājusies holēras uzliesmojuma un tās politiskās nestabilitātes dēļ, kas bija pēc vēlēšanām, novedot pie milzīgas vardarbības, kuras galvenie upuri bija sievietes un bērni. Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt atbalstu atjaunošanas jomā un Haiti iedzīvotāju neaizsargātāko grupu humanitārās situācijas uzlabošanai, tomēr tai ir arī jāveic ieguldījums katastrofu novēršanas iespēju nostiprināšanā ilgtermiņā.

Tāpēc es vēlētos paust atbalstu Komisijas nesen iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar Eiropas reaģēšanas spēju izveidi katastrofu gadījumos, kas ietver dalībvalstu glābšanas organizāciju brīvprātīgās kopas izveidošanu un ārkārtas rīcības plānu izstrādi, kā arī humanitāro krīžu palīdzības centru apvienošanu ar civilo aizsardzību, lai izveidotu Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru, kas būtu atbildīgs par bīstamu situāciju pārraudzību, laikus brīdināšanu un Eiropas Savienības reaģēšanas koordinēšanu katastrofu gadījumos.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, drīz būs apritējis gads kopš mūsu pēdējām debatēm par humānās palīdzības koordinēšanu un Haiti atjaunošanu. Tāpēc šodien mēs veicam pārskatu, un ir viens acīmredzams secinājums: ir pagājis gads pēc traģēdijas, un upuru skaits turpina palielināties. Šajā brīdī būtu jāuzsver divi vienlīdz svarīgi jautājumi, kas ir nozīmīgāki par jaunu māju celtniecību un jaunu ceļu izbūvi. Pirmkārt, Parlamentam ir skaļi un skaidri jāpieprasa seksuālo uzbrukumu epidēmijas tūlītēja pārtraukšana. Kā liecina mūsu avoti, tikai dažas dienas pēc zemestrīces tika izvarotas 250 sievietes un meitenes, un situācija vēl joprojām pasliktinās. Šāda veida vardarbība paplašinās. Beidzot ir laiks, lai mēs apspriestu šo apkaunojošo problēmu, risinātu šo necilvēcīgo parādību un sāktu efektīvi apkarot seksuālos uzbrukumus Haiti.

Otrkārt, holēras epidēmija, kas te jau tika pieminēta. Inficēto cilvēku skaits ir samazinājies, bet tas, protams, ir atkarīgs no gadalaika. Tas ir saistīts ar īpatnēju, bet satraucošu tendenci, proti, pacienti izliekas, ka ir saslimuši ar holēru. Mums tam ir grūti noticēt, jo šovakar mēs atgriezīsimies savās ērtajās gultās, bet šiem cilvēkiem nakts slimnīcā ir daudz labāka iespēja nekā nakts viņu pašu mājās, kas nav nekas cits kā primitīvas patvertnes. Un mums arī jāatceras, ka holēras epidēmija noteikti paplašināsies, mainoties gadalaikam. Tāpēc mums tas ir jāņem vērā un jāuzlabo jo īpaši šie apstākļi.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, saka, ka Dievs palīdz tiem, kuri paši sev palīdz, bet Eiropas Savienība patiesībā dara vēl vairāk, jo tā palīdz tiem, kuri sev nepalīdz, it īpaši saistībā ar Haiti, kurā valdība, kā norādīja Deva kungs un citi runātāji, ir korumpēta un kurai, šķiet, nerūp savas valsts iedzīvotāji. Tomēr ir svarīgi, lai mēs sadarbībā ar ANO un NVO utt. turpinātu veikt efektīvu darbu. Es zinu, ka vienam no mūsu veiksmīgākajiem Īrijas uzņēmējiem, Denis O’Brien, ir vadoša nozīme šajā jomā.

Tomēr tas viss būs piliens jūrā, salīdzinot ar to, ko būtu iespējams sasniegt, ja mums būtu pienācīgi funkcionējoša valdība. Tāpēc ir jāsniedz skaļš un skaidrs vēstījums Haiti valdībai, ka tai vai nu ir jāsāk strādāt, vai arī, cerams, tā ir aizstājama ar zinošāku valdību, un tad mēs varētu piedzīvot faktisku progresu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, lai arī ir bijis iespējams pakāpeniski mazināt un novērst postošās zemestrīces sekas, iedzīvotāji vēl aizvien saskaras ar smagām problēmām. Nepietiek dzeramā ūdens, pārtikas un citu pamatmateriālu. Cilvēki saskaras ar ikdienas problēmām un grūtībām. Situāciju raksturo arī nestabila valdība, kura nenodrošina demokrātijas vērtību ievērošanu, kā arī holēras epidēmija, pieaugošs noziedzības līmenis, marodierisms, cilvēku nolaupīšana un sieviešu un bērnu izvarošana.

Tāpēc mums ir jārīkojas, lai ierobežotu šos atbaidošo noziegumus. Eiropas iestādēm ir jāturpina savi centieni, lai mazinātu katastrofas sekas. 2011. gadā palīdzība ir jāvirza uz sarežģītu problēmu risināšanu, īpaši uz mājokļu atjaunošanu, pamatvajadzību nodrošināšanu kopienās un situācijas stabilizēšanu pagaidu nometnēs.

Vienlaikus ir jācenšas īstenot ilgtermiņa mērķi, piemēram, valsts iestāžu, vietējo varas iestāžu, skolu, slimnīcu un citu iestāžu izveide.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Es vēlētos atkārtoti uzsvērt manas grupas solidaritāti ar Haiti iedzīvotājiem — pirms gada notikušās zemestrīces upuriem un nesenā holēras uzliesmojumā cietušajiem. Ir steidzami nepieciešama lielāka palīdzība — lielāka palīdzība iedzīvotājiem, kurus pirms gada piemeklēja traģēdija un nesenie slimības uzliesmojumi. Ir nepieņemami, ka daļa no palīdzības vēl nav nodrošināta. Jau apstiprinātā palīdzība ir jāpapildina, jo īpaši no Eiropas Savienības puses. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāpievērš pienācīga uzmanība dažu reģiona valstu īstenotājiem solidaritātes pasākumiem, kas var būt piemērs. Es uzsvērtu Kubas gadījumu, kuras valdība nosūtīja ārstus un specializētu personālu, kura pārstāvji jau ir nodrošinājuši ārstniecību vairāk nekā 50 000 holēras slimnieku. Tomēr es vēlētos arī izcelt Bolivāra Amerikas tautu alianses atbalstu finansējuma, kā arī enerģijas, lauksaimniecības un pārtikas jomā.

Būtu atbalstāmi, ja Eiropas Savienība to ņemtu vērā un piedalītos aktīvāk. Visi pasākumi, kas ir nepieciešami, straujas Haiti atjaunošanas paātrināšanai un tās iedzīvotāju sadzīves apstākļu uzlabošanai, ir jāīsteno steidzamā kārtā, bet mēs uzstājam uz suverenitātes un teritoriālās integritātes principu ievērošanu, ko Haiti iedzīvotāji savas drosmes un pašcieņas dēļ ir pelnījuši.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, gadu pēc postošās zemestrīces Haiti vēl joprojām nav apliecinājumu konkrētiem atjaunošanas procesa rezultātiem. Strupceļš jo īpaši ir skaidrojams ar faktu, ka Haiti valsts nespēj nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, izmantojot savus resursus. Pietrūkst politiskās gribas, un Haiti varas iestādes nespēj īstenot lēmumus, kas ir vērsti uz valsts atjaunošanu.

Tas ievērojami traucē Pagaidu komisijas Haiti atjaunošanai darbību, kas ir galvenā organizācija, kuras pienākums ir starptautiskās sabiedrības atvēlēto resursus efektīva pārvaldība. Šī situācija turpināsies, kamēr valstī netiks veiksmīgi iedibināta politiskā stabilitāte, atjaunotas valsts spējas un iecelta efektīva valdība. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu leģitīmu, pārredzamu vēlēšanu procesu. Vienīgā iespēja pārtraukt politisko krīzi ir nodrošināt, lai otrā vēlēšanu kārta, kas plānota februārī, noritētu atbilstīgā veidā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu būt drošs, ka mani saprot pareizi. Man nav nopietnu iebildumu par Eiropas Savienības pašlaik īstenoto palīdzības sniegšanu Haiti. Eiropas Savienība, bez šaubām, Haiti nodrošina ar milzīgu materiālo palīdzību, un esmu pārsteigts, ka tādā pašā mērogā kā to veic Eiropas Savienība to nedara arī citas valstis.

Es jums vēlējos atgādināt, ka tika pausti iebildumi par Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem tūlīt pēc katastrofas. Eiropas Savienība rīkojās pārāk lēni, un humānās palīdzības koordinēšana tika veikta acīmredzami sliktā līmeni. Es vēlētos jautāt, kādus konkrētus secinājumus Eiropas Komisija guva no tolaik lēni veiktās palīdzības nodrošināšanas. Manuprāt, tā ir ļoti svarīga problēma, jo laiks, kas nepieciešams palīdzības saņemšanai, citiem cilvēkiem var būt dzīvības un nāves jautājumus.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Haiti ļoti skaidri apliecina, ka īstas katastrofas ir cilvēku radītas. Starptautiskā sabiedrība un jo īpaši Eiropas Savienība ir pārāk gatava sniegt palīdzību. Tomēr problēma nav saistīta ar naudu, bet gan nestabilo politisko situāciju. Šobrīd neviena valsts nav īsti gatava ieguldīt naudu korumpētā politiskajā sistēmā. Tāpēc mana prasība Komisijai ir šāda: protams, mums ir jāturpina sniegt atbalsts Haiti, bet mums jo īpaši ir jāsniedz ieguldījums arī politiskajā infrastruktūrā. Līdz brīdim, kamēr tiks nodrošināta funkcionējoša valdības sistēma un administrācija, mums nāksies izmantot pastāvošās palīdzības organizācijas, jo tām nav reālas alternatīvas.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti pateicos Parlamenta deputātiem par visiem viņu šovakar sniegtajiem komentāriem. Nobeigumā es vēlētos minēt piecus aspektus.

Vispirms — es ļoti lielā mērā piekrītu visiem runātājiem, kuri uzsvēra nepietiekamo pārvaldību kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ir to problēmu pamatā, ar kurām šobrīd saskaras Haiti. Tāds bija mans pirmais iespaids pēc Haiti zemestrīces, un tas nav mainījies arī šodien, proti, lai arī cik smaga bija zemestrīce, tā nav lielākā Haiti problēma. Tās lielākā problēma ir gadu desmitiem ilga slikta pārvaldība, kuras rezultātā Haiti vairs nedarbojas gandrīz nekādas sociālās un valdības struktūras, lai palīdzētu šīs valsts iedzīvotājiem, un tas viņu vidū rada lielu neuzticēšanos valsts valdībai.

Es ļoti skaidri atceros, kā tad, kad es apmeklēju Haiti, visiem šīs valsts iedzīvotājiem, ar kuriem es sarunājos, pastāvīgi man bija viens vēstījumus: “Nedodiet naudu valdībai.” Tagad humānās palīdzības jomā mēs nedodam naudu, mēs sniedzam tiešu palīdzību. Bet tas mums sniedz brīdi pārdomām par to, cik ilgs laiks būs nepieciešams Haiti atjaunošanai. Tai būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, jo tā nenotiks bez funkcionējošas iestāžu infrastruktūras.

Bez tam, mana otrā doma ir tāda, ka Haiti sabiedrībai piemīt pozitīvā puse, kas tai ir ļāvusi izdzīvot, proti, Haiti iedzīvotāju un tās kopienu izturība. Es sastapu cilvēkus, kuri dzīvoja kopā: viņi kopā zaudēja mājas, kopā apmetās nometnēs, un tajās viņi ir izveidojuši savstarpēja atbalsta sistēmu, dažiem no viņiem uzņemoties atbildību par bērnu pieskatīšanu un nodrošinot viņiem kādas improvizētas mācības, citiem uzņemoties atbildību par darba atrašanu, vēl citiem — faktiski sievietēm — atbildot par ēdiena pagatavošanu visiem pārējiem. Šī izturība mums šodien sniedz zināmu cerību par Haiti nākotni.

Te es nonāku pie trešā aspekta, proti, pie tā, ka mūsu Haiti paredzētajās atbalsta programmās ir jāņem vērā tas, kas šai valstij ir, un tas, kas tai nav. Tāpēc humānās palīdzības jomā Kopienas līmenī mēs esam uzsvēruši “naudu par darbu” programmu, talonu programmas, tādas inovācijas kā sēklu un darba instrumentu nodrošināšana, lai cilvēki varētu palielināt savu neatkarību.

Ceturtkārt, es pateicos par domām, kas tika paustas par to, kādus secinājumus mēs esam guvuši no Haiti gadījuma. Es nepiekristu tam, ka mūsu reakcija bija lēna: 24 stundu laikā sākās Eiropas Savienības palīdzības sniegšana. Bet es piekristu, ka koordinēšana varēja noritēt labāk un ka mūsu spēja sevi organizēt pirms mūs piemeklē katastrofa ir ārkārtīgi būtiska. Šajā ziņā es pateicos par sniegto komentāru par to, ka, pamatojoties uz secinājumiem, kas gūti no Haiti gadījuma, mēs tiešām esam pavirzījušies uz priekšu, lai radītu Eiropas reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos un nodrošinātu labāku koordinēšanu ar Eiropas Centra reaģēšanai katastrofu gadījumos palīdzību.

Ļaujiet man pievērsties pēdējam komentāram, raugoties no humānās palīdzības perspektīvas. Par ko mēs esam ļoti satraukti? Tas ir aizsardzības jautājums, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, kā arī jautājums saistībā ar atbalsta palielināšanu galvenokārt sieviešu vadītajām mājsaimniecībām, kas ir iestrēgušas nometnēs. Es jums varu apgalvot, ka šogad, kā arī ar nākamā gada finansējuma ietvaros mēs liksim uzsvaru uz to, lai pārliecinātos, ka šis aizsardzības jautājums tiek risināts un ka Eiropas Savienība nodrošina cilvēkiem palīdzību.

Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikties visiem par sniegtajiem komentāriem un jo īpaši tiem, kuri atzina humānās palīdzības organizāciju darbinieku sniegto upuri Haiti iedzīvotāju labā.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties šā Parlamenta deputātiem par viņu solidaritāti un atbalstu. Es sākšu ar politisko dimensiju. Haiti situācija noteikti nav vienkārša, bet Augstā pārstāve to uzmanīgi pārrauga un sniedz nepieciešamo diplomātisko atbalstu, lai nodrošinātu stabilitāti. Prezidenta vēlēšanu otrā kārta palīdzēs atjaunot uzticamību, ja nenotiks ar to saistīta vardarbība, tādējādi mēs veicam arī visu iespējamo diplomātisko darbu. Diplomātiskais darbs dažkārt sniedz tūlītējus rezultātus, bet dažkārt rezultātu gūšanai ir nepieciešams laiks.

Daži no jums pieminēja Baby Doc vizīti. Mēs varam sacīt, ka, lai arī ikvienam ir tiesības uz pārvietošanās brīvību, tā noteikti nebija labākā politiskā procesa zīme kopumā. Tomēr šā iemesla dēļ mums nevajadzētu ļaut sevi kādā ziņā maldināt. Manuprāt, Haiti ir veselīga politiskā bāze, un mums uz to vajadzētu paļauties. Mēs ceram, ka cilvēkiem, kuri ir ievēlēti likumdevēja vēlēšanās, un prezidentam būs nepieciešamās spējas vadīt valsts atjaunošanu.

Otrā doma, ko es vēlētos uzsvērt, ir tas, ka attīstības sadarbība ir saistīta ar grūtām izvēlēm. Viena izvēle ir īstenot ļoti pamanāmus pasākumus, kas neietver strukturālās pārmaiņas. Nebūtu sarežģīti finansēt tūkstošiem ārstu no Eiropas Savienības vai tās vārdā uzcelt jaunu universitāti. Tie būtu pamanāmi pasākumi, un visi tos novērtētu pozitīvi. Bet kā ar drošības trūkumu ielās? Mēs ar finansējam drošību apstākļos, kas valdības dēļ ir visai sarežģīti. Tādējādi, ja tiek daļēji garantēta drošība, to finansē Eiropas Savienība. Vai tas ir pamanāmi? Ne visai, jo ar šiem pasākumiem netiek popularizēts Eiropas Savienības zīmols, tomēr es uzskatu, ka ir mēs neapšaubāmi esam gādājuši par stabilitāti valstī.

Vēl viens jautājums ir par to, kur ieguldīt naudu. Arī šajā gadījumā māju atjaunošana būtu vieglākais politiskais lēmumus, bet kā tas palīdz, ja valstī nav atjaunoti savienojumi, ja nav infrastruktūras? Un infrastruktūras nodrošināšanai ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi. Runājot aptuveni, viens kilometrs ceļa izmaksā 1 miljonu ASV dolāru, un Haiti tas izmaksā pat vairāk, jo ir nepieciešama uzturēšana un mums ir jāsniedz palīdzība arī vietējām kopienām, kuru apdzīvotās teritorijas ceļš šķērso. Tādējādi izmaksas ir ļoti lielas. Haiti nebūs šādu līdzekļu, ko ieguldīt. Savādi, bet Haiti mēs esam vienīgie ceļu infrastruktūrā iesaistītie. Parasti šajā jomā piedalās daudzas citas valstis, bet Haiti mēs esam vienīgie, kuri šai jomai piešķir līdzekļus. Tā ir grūta izvēle, bet es domāju, ka tā palīdzēs valstī īstenot strukturālas pārmaiņas.

Pēdējais jautājums, kas šodien netika īpaši pieminēts, ir līdzekļu finansēšanas un izmaksas ātrums. Līdzekļus nevar izmantot nepareizi, un budžeta atbalstam ir nepieciešams laiks. Nav taisnība, ka valdība mums iesniedz rēķinu un mēs vienkārši veicam pārskaitījumu. Nē. Mēs pārbaudām rēķinu, mēs zinām, kurp nonāk maksājumi, tādējādi tā ir visai sarežģīta procedūra. Jūs nevarat vienkārši nekavējoties pārskaitīt uz kontu EUR 1,2 miljardus un sagaidīt, ka viss tiks sakārtots. Mēs esam atbildīgi arī mūsu nodokļu maksātāju priekšā. Tādi paši apsvērumi attiecas uz ceļiem: mums ir jāsāk konkurss, mums šajā jomā ir jānodrošina pārredzamība, un tas prasa nedaudz laika. Bet es uzskatu, ka šis laiks ir izmantots pareizā veidā, jo ir nepieciešams tikai viens līdzekļu nepareizas izmantošanas gadījums, lai iespaids par Haiti atjaunošanas atbalstu Eiropas iedzīvotāju vidū būtu sabojāts. Es jums varu apgalvot, ka arī šajā ziņā mēs veiksim visus nepieciešamos pasākumus.

Es jums vēlreiz pateicos par jūsu atbalstu. Šīs bija ļoti noderīgas un iedvesmojošas debates, un esmu pārliecināts, ka mēs centīsimies gūt rezultātus jautājumos, ko jūs šodien minējāt.

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi sešus rezolūcijas priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2011. gada 19. janvārī.