Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2521(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0039/2011

Debates :

PV 19/01/2011 - 10
CRE 19/01/2011 - 10

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.2
CRE 20/01/2011 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0021

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.  Kristiešu stāvoklis saistībā ar reliģijas brīvību (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību.

Es dodu vārdu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, es gribu teikt, ka pilnībā pievienojos Parlamenta paustajām bažām par neseno vardarbību pret reliģiskajām minoritātēm piederošajiem cilvēkiem, kā arī pret tiem, kas aizstāv reliģiskās pārliecības brīvību.

Es paudu savu viedokli par šo jautājumu pavisam nesen, kad 6. janvārī pareizticīgo Ziemassvētku priekšvakarā apmeklēju Betlēmi un Kristus piedzimšanas baznīcu. Es uz turieni devos, lai pateiktu, ka visām reliģiskajām grupām visā pasaulē ir jāļauj pulcēties un brīvi lūgt Dievu. Es uzsvēru, ka Eiropas Savienība nosoda jebkādu neiecietību un vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģiskās pārliecības dēļ, lai kur arī tas notiktu. Es arī stingri nosodīju nesenos teroristu uzbrukumus lūgšanu vietām Irākā un Ēģiptē, kā arī Pakistānas Pendžabas provinces gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošanu.

Šādi uzbrukumi nav pieņemami — tos veic ekstrēmisti, kuru ikdienas pamatmotīvs ir neiecietība, kas ir nosodāma un kurai ir jāpretojas. Godātie deputāti, mūsdienu pasaulē ļoti bieži ir vērojami cilvēktiesību pārkāpumi reliģiskās pārliecības vai ticības dēļ. Upuri nav vienai ticībai vai vienam reģionam piederīgi cilvēki. Diemžēl neviena pasaules daļa nav pasargāta no reliģiskās neiecietības posta.

Jebkura diskriminācija vai vardarbība pret indivīdiem viņu reliģisko uzskatu dēļ ir pretēja Eiropas Savienības aizstāvētajām vērtībām. Ikviena vardarbība ir jāuztver nopietni un jānosoda vienlīdz lielā mērā neatkarīgi no vietas, kur tā notiek, un neatkarīgi no tā, kas ir tās upuris, jo, kā jau mēs zinām un atzīstam, visas cilvēktiesības ir universālas.

Izsenis dibinātās Tuvo Austrumu kristiešu kopienas saskaras ar grūtībām, kas ir novedušas pie cilvēku pārvietošanās dažās valstīs un pie cilvēku skaita samazināšanās visā attiecīgajā reģionā. Eiropas Savienība neizliksies neredzam šo cilvēku nožēlojamo stāvokli. Mēs uzskatām, ka viņu prasība ievērot viņu — savas valsts pilsoņu — tiesības ir pilnīgi likumīga. Katram cilvēkam ir tiesības uz apziņas un ticības brīvību, un katras valsts pienākums ir nodrošināt to ievērošanu.

Eiropas Savienība ir gatava pastiprināt sadarbību ar valstu valdībām, lai cīnītos pret neiecietību un aizsargātu cilvēktiesības. Mēs nedrīkstam iekrist ekstrēmistu un teroristu izliktajās lamatās — mums ir jāpretojas manipulācijām, kas tiek veiktas, lai ar reliģijas palīdzību mūs sašķeltu. Labākā atbilde ekstrēmismam ir vienota starptautiskā fronte, pamatota uz reliģijas un ticības brīvības vispārējiem standartiem.

Eiropas Savienība bija Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasamblejas galvenais virzītājspēks, izstrādājot rezolūciju par jebkādas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu reliģijas vai ticības dēļ, kuru vienprātīgi pieņēma 2010. gada decembrī. Mēs katru gadu saskaņoti cenšamies stiprināt šo vienprātību, lai starptautiskā kopiena varētu paust stingru un vienotu vēstījumu. Mēs apsveram vēl vienas iniciatīvas izstrādi par šo tematu, lai panāktu saliedētu starpreģionālu atbalstu nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmē, kas notiks martā. Mēs arī izvirzām jautājumu par reliģijas vai ticības brīvību mūsu cilvēktiesību dialogos un mudinām valstis izskaust diskrimināciju un neiecietību.

Mūsu delegācijas cieši uzrauga šīs izpausmes visā pasaulē, un Eiropas Savienība nākamajā ikgadējā cilvēktiesību ziņojumā šajā pavasarī sāks risināt reliģisko minoritāšu situāciju visā pasaulē.

Godātie deputāti, es esmu cieši apņēmusies panākt, lai jautājums par reliģijas vai ticības brīvību būtu mūsu darba kārtības svarīgākais jautājums. Nākamajā Ārlietu padomes sanāksmē 31. janvārī atkal tiks risināts šis jautājums, lai Eiropas Savienība varētu pastiprināt centienus reliģiskās brīvības veicināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Baronese Ashton, es esmu ļoti gandarīts apsveikt jūs Eiropas Parlamentā Jaunajā gadā. Mēs nemaz tik bieži nevaram apspriest ar jums personīgi jautājumus par Eiropas Savienības ārpolitiku, tādēļ es ļoti pateicos par jūsu ierašanos.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Jūs apsolījāt mums, ka Eiropas Parlamentā uzstāsieties biežāk, tātad šis solījums būs spēkā. Es uzskatu, ka jums, baronese Ashton, un ikvienam ir svarīgi zināt, ka lielais vairākums Eiropas Parlamenta deputātu atbalsta šo jautājumu, un tas parāda, ka mēs nedebatējam par ikdienišķu rezolūciju, bet gan par daļu no pasākumu virknes saistībā ar šo jautājumu.

Jūs pareizi sakāt, ka mums ir jānodrošina, lai neiecietību un vardarbību pret cilvēkiem viņu reliģijas — vienalga, kādas — dēļ uzskatītu par nepieņemamu izpausmi. Tomēr ir skaidrs, ka 75 % uzbrukumu, kas šī iemesla dēļ ir veikti pēdējos gados, ir vērsti pret kristiešiem. Kristīgajai Eiropai, sevi aizsargājot, ir jāsaglabā nosvērtība un pašapziņa. Tā nedrīkst klusēt. Šie uzbrukumi visbiežāk notiek musulmaņu valstīs, bet ne tikai tajās. Kristiešus vajā arī Ķīnā un citās valstīs. Mēs nedrīkstam samierināties ar varmācīgu diskrimināciju vai terora aktiem. Piespriest cilvēkiem nāvessodu tikai tādēļ, ka viņi ir pievērsušies kristietībai, nav pieņemami, tāpat kā nav pieņemamas teroristiskas darbības un teroristu organizācijas vai fakts, ka valsts struktūras, kas pašas nav atbildīgas par šīm izpausmēm, izliekas tās neredzam. Tā rezultātā tūkstošgadīgas tradicionālās kristiešu grupas un kopienas, kas atrodamas tādās valstīs kā Sīrija, Turcija, Irāka un Irāna, pārstāj eksistēt. Ja spiediens uz kristiešiem Betlēmē, Jēzus dzimšanas vietā, turpināsies, tad drīz vien kristieši tur vairs nedzīvos. Mēs ļoti nopietni izturamies pret īpaši problemātisku jautājumu saistībā ar Ēģiptē dzīvojošiem 20 miljoniem koptu kristiešu. Šajā gadījumā mēs nevaram runāt par minoritāti.

Šajā sakarībā es gribētu uzsvērt divas šajā rezolūcijā izvirzītās prasības. Rezolūcijā ir jābūt skaidrām atsaucēm uz kristiešu vajāšanu, kas ir minēta cilvēktiesību ziņojumos, ko sagatavojušas Eiropas Savienības iestādes, tajā skaitā Komisija un Eiropas Parlaments. Eiropas Ārējās darbības dienestā ir jānodrošina pieejami līdzekļi, lai risinātu jautājumu par kristietību, un līgumos, kurus mēs parakstām ar citām valstīm, cilvēktiesību un reliģijas brīvības jautājumiem ir jāierāda svarīga vieta.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Pateicos par jūsu skaidri noformulēto paziņojumu.

Ļoti satraucoši ir aizvien biežākie uzbrukumi kristiešiem un reliģiskās neiecietības uzliesmojumi. Mums ir nepārprotami jānosoda šie akti, jo mēs atbalstām reliģisko iecietību, brīvību un dažādību. Es visu vārdā vēlreiz gribētu izteikt dziļu līdzjūtību koptu kristiešiem Ēģiptē un nožēlu saistībā ar šo smago sitienu, kas bija vērsts ne tikai pret pašiem koptu kristiešiem, bet arī pret iecietību, kas Ēģiptē tomēr vēl joprojām ir plaši izplatīta parādība. Es apzināti saku „vēl joprojām”, jo tagad diemžēl vairs neesmu par to pārliecināts.

Es savas grupas vārdā gribētu izteikt ļoti dziļu nožēlu par to, kā pret kristiešiem izturas Irākā. Saddam Hussein gāšanas mērķis nebija izraisīt pašreizējo neiecietību pret kristiešiem. Tomēr pastāv vēl arī neiecietība dažādu musulmaņu grupu vidū. Tādēļ mūsu grupa uzskata, ka īpaši svarīga ir izlēmīga darbība pret neiecietību, kas ir vērsta pret citiem reliģiskiem uzskatiem un it īpaši pret reliģiskām minoritātēm.

Es reti gatavoju rakstiskus paziņojumus, bet es biju gandarīts, iesaistoties šajā lietā pēc Maurer kunga uzaicinājuma, jo ir tik svarīgi cīnīties pret augošo neiecietību un kopīgi darboties, lai to pārvarētu. Es esmu gandarīts, ka mums ir kopēja rezolūcija un kopējs pamats rīcībai.

Tomēr tieši tāpat kā es savas grupas vārdā nepārprotami nosodu šos pret kristiešiem vērstos uzbrukumus, un ne tikai nesenos vardarbīgos uzbrukumus, bet arī cita veida diskrimināciju, es gribētu īpaši paziņot, ka man ir ļoti žēl, ka dažās Eiropas aprindās pieaug islamofobija, kas kā arguments, protams, ir nepareizs un nepamatots, bet tomēr tas ir vēl viens arguments, ko daži radikālie musulmaņu spēki min kā iemeslu un attaisnojumu diskriminācijai un uzbrukumiem kristiešiem.

Lai kādi būtu mūsu personiskie reliģiskie uzskati, mums visiem ir jāatzīst, ka cilvēkiem ir tiesības praktizēt savu reliģiju mierā. Agresīvas un vardarbīgas minoritātes pastāvēšana neatkarīgi no tā, vai tie būtu musulmaņi, kristieši, ebreji vai citas ticības kopienas locekļi, nekad nevar attaisnot uzbrukumus citām reliģijām.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, reliģiskā pārliecība ir personiska lieta ar atšķirīgu nozīmi dažādiem cilvēkiem. Valsts pienākums ir aizsargāt savus iedzīvotājus visā pasaulē neatkarīgi no viņu pārliecības un ļaut viņiem brīvi apvienoties un izteikties. Kad šodien paskatāmies uz savu pasauli, mums paveras ļoti drūma aina — no bahajiešiem Irānā līdz koptiem Ēģiptē, no likumiem, kas ir vērsti pret zaimošanu Pakistānā līdz uzbrukumiem kristiešiem vai Dieva pielūgsmei Irākā un Nigērijā. Šodien mēs uzsveram īpaši pieaugošo vardarbību pret kristiešiem, kas ir pamats patiesām bažām. Ir neticami sāpīgi, ka cilvēki uzbrūk cilvēkiem, un tas notiek reliģijas vārdā, bet cietēji ir visu ticību cilvēki.

Nedrīkst pieļaut, ka atsevišķi cilvēki, proti, ekstrēmisti, izvēlas vardarbību un pat terorismu un dara to it kā Dieva vai reliģijas vārdā, tādējādi pretendējot runāt citu vārdā vai pat mēģinot nostāties pāri likumam un radot iespaidu, ka ar šo vardarbību ir saistīti neskaitāmi cilvēki, kas būtībā ir nevainīgi.

Bet neveidosim kļūdainus priekšstatus. Piešķirot ekstrēmistiem lielāku nozīmi nekā viņi to ir pelnījuši, atzīstot saikni starp reliģiju un terorismu, mēs apsūdzam arī lielāko daļu ticīgo, kas dažādos veidos mierīgi praktizē savu ticību. Terorisms ir politisks, un terorisms ir noziegums. Reliģija nekad nevar būt ticams vai pieņemams iemesls vardarbībai vai cilvēktiesību neievērošanai. Tomēr cilvēktiesības ļoti bieži tiek pārkāptas ne tikai, piemērojot vardarbību, bet arī ierobežojot vārda brīvību, kad likumi, kas ir vērsti pret zaimošanu, tiek piemēroti ļaunprātīgi.

Reliģijai vai pārliecībai nekad nevajadzētu būt par iemeslu, lai cilvēki dzīvotu bailēs, tāpēc Eiropas Parlaments rīkojas pareizi, nosodot ekstrēmistu rīkotos aktus pret kristiešiem un atbalstot tos, kas šos aktus nosoda.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Slaktiņi, kas tika vērsti pret koptu kristiešiem Aleksandrijā, izraisīja starptautisku sašutumu. Austrumu valstīs dzīvojošo kristiešu situācija ir kopumā satraucoša. Irākā, Libānā un pat Palestīnā, kuru kristieši uzskata par savu Svēto Zemi, kristieši ir noguruši no pazemojumiem, kurus viņiem nākas paciest Izraēlas okupācijas ielenkumā.

Es priecājos, ka mūsu rezolūcija par reliģijas brīvību ļauj šo tematu plaši izskaidrot un atgādina par pamattiesībām, proti, par tiesībām ticēt un tiesībām neticēt, par tiesībām izvēlēties reliģiju un netikt par to diskriminētam. Kaut arī mūsu rezolūcijas tekstā ir taisnīgi pieminēti nesenie pasaulē notikušie uzbrukumi un slepkavības, mums ir arī jāatzīst, ka reliģijas brīvības ievērošana ir apdraudēta arī dažās Eiropas valstīs.

Mēs bieži esam bijuši liecinieki neiecietībai — ebreju un musulmaņu kapu apgānīšanai, antiislāmistu un antisemītu runām. Tādas darbības kā balsošana Šveicē par minaretu celtniecības aizliegumu un ekstrēmistu partiju dibināšana, kuras pauž neiecietīgus uzskatus pret dažām kopienām, ir zīmes, ka mums ir jācīnās, lai kā prioritāti Eiropā atbalstītu sekulārus principus. Bēgļi, patvēruma meklētāji, migranti un etniskās, kā arī reliģiskās minoritātes saskaras ar aizvien biežākiem satraucošiem savu vispārējo pamattiesību pārkāpumiem.

Eiropai vajadzētu rādīt iecietības un starpkopienu dialoga piemēru. Austrumu valstīs dzīvojošos kristiešus aizvien biežāk tur aizdomās par Rietumu valstu interešu un uzskatu paušanu, bet musulmaņus Eiropā saista ar radikālo islāmu un terorismu.

Ļaujiet man nolasīt divas rindas no Louis Aragon dzejoļa: „Celui qui croyait au ciel, celui qui n'y croyait pas, et leur sang rouge ruisselle, même couleur, même éclat” („Mums visiem — ticīgiem un neticīgiem — ir vienas asinis — sarkanas un spožas.”).

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Es gribētu sākt savu uzrunu ar pateicību Ashton kundzei, kura tik ātri atsaucās uz notikumiem Aleksandrijā. Ir svarīgi, ka mēs ātri un pašsaprotami reaģējam, jo tas nozīmē, ka pasaule uzmanīgāk ieklausīsies mūsu vārdos.

Šodien kristieši neapšaubāmi ir vismazāk vērā ņemtā minoritāte pasaulē. Katru gadu 170 000 kristiešu visā pasaulē ir pakļauti likumīgai diskriminācijai, vardarbībai un pat noslepkavošanai. Visiem tiem, kas pieprasa ievērot cilvēktiesības, ir jāveic aktīvi pasākumi, lai aizstāvētu reliģijas brīvību. Jautājums par reliģijas brīvību ir jāizvirza sarunās par palīdzību attīstības jomā ar tādām valstīm kā Afganistāna, Irāka un Sudāna. Indijai un Vjetnamai tirdzniecības sarunās ar Eiropas Savienību ir jāsadzird mūsu uzskati par reliģiju brīvību. Mums ir jāatdzīvina mūsu kaimiņattiecību politika ar tādām valstīm kā Ēģipte. Mūsu diplomātijai galu galā ir jāreaģē uz katru reliģijas brīvības tiesību pārkāpumu. Mūsu rīcībā taču ir instrumenti, mums tie ir tikai jāpiemēro, un mums ir arī jāpārliecina pasaule, ka pēc daudziem gadiem, kad mēs par šo jautājumu neizteicāmies, mums patiešām ir svarīga kristiešu brīvība. Pasaule mūsos ieklausīsies tikai tad, ja tā noticēs, ka šis jautājums mums tiešām ir svarīgs. Pretējā gadījumā mēs nevaram cerēt, ka mūsu politika šajā jomā būs veiksmīga.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar ANO Hartu ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Ikvienam ir jāaizsargā un jāievēro katras personas tiesības dzīvot atbilstīgi savai reliģiskajai pārliecībai vai dzīvot bez jebkādas pārliecības. Mūsu viedoklis ir, ka reliģiju nevar izmantot kā līdzekli politiskā konfliktā. Tādēļ mēs nosodām visus nesenos uzbrukumus kristiešiem gan Aleksandrijā, gan citur un izsakām līdzjūtību upuru ģimenēm.

Turcijas okupācijas režīms veica bezprecedenta operāciju Kiprā, kad okupētajā Rizokarpaso ciemā varmācīgi pārtrauca un galu galā atcēla kristiešu dievkalpojumu Sv. Sinēzija baznīcā. Šis bija anklāvā dzīvojošo Kipras grieķu pamattiesību, proti, reliģiskās pārliecības brīvības, pārkāpums. Tāpat tika atcelts Zvaigznes dienas dievkalpojums Jialusas ciemā, pamatojoties uz nemotivētu apgalvojumu, ka noteiktajā termiņā nebija saņemta atļauja.

Iepriekš minētie akti nepārprotami pārkāpj 1975. gada 2. augusta Trešo Vīnes Nolīgumu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 9. pantu, ES Pamattiesību hartas 10. pantu un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu. Mēs kategoriski nosodām šīs okupācijas režīma veiktās darbības, kas ir cilvēka pamattiesību kliedzoši pārkāpumi.

Ir steidzami jārīkojas. Vissvarīgākā Eiropas Savienības prasība ir ievērot cilvēku pārliecību un tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nesenie teroristu uzbrukumi Ēģiptē un Irākā ir krimināli sodāmi akti, kas ataino tikai vienu, diemžēl traģisku aspektu attiecībā uz kristiešu kopienu vajāšanu visā pasaulē un it īpaši Tuvajos Austrumos.

Vissatraucošākais moments visā šajā lietā ir sistemātiska kristiešu pilsoņu tiesību apspiešana institucionālā līmenī, neļaujot viņiem, piemēram, celt baznīcas, ieņemt amatus sabiedriskā, valsts vai militārā iestādē vai, starp citu, brīvi praktizēt savu reliģiju. Divi faktori kopā — terorisms un diskriminācija — spiež simtiem tūkstošu cilvēku atstāt šīs valstis. Irākā, piemēram, vairāk nekā 60 % kristiešu, kas ir aptuveni 600 000 cilvēku, bija spiesti doties trimdā.

Mūsu Parlaments cīnās par cilvēku tiesībām emigrēt. Tomēr šajā gadījumā veselām kopienām ir aizliegtas tiesības dzīvot savā zemē. Terorisma mērķis ir, veicot masu slepkavības, izspiest kristiešus no arābu valstīm. Ir jārīkojas, arī izmantojot militāru darbību, lai cīnītos pret terorismu un novērstu to.

Eiropai, kas vēsturiski ir kristietības zeme un liela cilvēktiesību aizstāve, ir jāizdara spiediens uz šo valstu valdībām un jāaicina tās ievērot savu pilsoņu tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, apziņas brīvība pilnīgi noteikti ir ļoti svarīga brīvība. Dievam nav vajadzīga piespiedu godbijība.

Jau komunistiskie režīmi drausmīgos veidos vajāja šo brīvību. Šodien mums ir jābūt drosmīgiem un jāpasaka, ka šīs nelikumības galvenokārt tiek veiktas pret kristiešiem islāma valstīs. Mums ir jānosoda fanātiķu veiktās zvēriskās slepkavības.

Tomēr runa nav tikai par ekstrēmismu. Vairākās valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, kas tiek uzskatīti par mēreniem musulmaņiem, pret kristiešiem izturas kā pret otrās šķiras pilsoņiem. Pāriešana kristīgajā ticībā ir aizliegta vai pat sodāma ar nāvi. Turpretī Rietumu valstīs, lai ko Kiil-Nielsen kundze teiktu, cilvēkiem neliedz pāriet islāma ticībā, ja viņi to vēlas.

Šajās musulmaņu zemēs ikviens, kas kritizē islāmu, var sagaidīt tādu pašu likteni. Likumi, kuru mērķis, domājams, ir apspiest zaimošanu, ir jāatceļ. Mēs it īpaši aicinām Pakistānu atcelt tās nabaga sievietes tiesāšanu, kuru apsūdzēja viņas kaimiņi.

Mēs jau varam runāt, cik daudz vēlamies, bet ar skaistiem vārdiem neko nevaram panākt. Mums ir jārīkojas un šīm valstīm skaidri jāpasaka, ka mūsu attiecības ar tām būs atkarīgas no tā, vai tās būs gatavas ievērot apziņas brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es gribētu izteikt komisārei visdziļāko pateicību par viņas ziņojumu, jo mūsu rezolūcijas mērķis un ikviena mērķis ir nodrošināt reliģisko minoritāšu lielāku aizsardzību.

Baronese Ashton, jūtot pret jums visdziļāko sirsnību un draudzību, es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību kādam apstāklim. Ja jums būtu pacietība vēlreiz pārlasīt to, ko nupat mums nolasījāt, jūs pamanītu, ka visā savā runā jūs nevienu reizi nepieminējāt vārdu „kristietis”. Tieši tas mani pārsteidza, jo būtībā mūsu iestādēs ir iestājies apjukums, un šajā ziņā mēs esam nostājušies fundamentālistu pusē, kas tiecas kristiešu klātbūtni Tuvajos Austrumos un citās pasaules daļās saistīt ar Rietumu un Eiropas klātbūtni.

Mani Irākas kristiešu draugi un mūsu Palestīnas kristiešu draugi ir arābi, domā arābiski, mīl savu zemi, mīl šo mentalitāti un mīl savu vēsturi un kultūru. Tādēļ es vēlētos jums, baronese Ashton, pavaicāt, varbūt mums vajadzētu pamatīgi un rūpīgi paskatīties pašiem uz sevi un uz to, kāda līdz šim ir bijusi mūsu pieeja šim tematam, jo mūsu stiprā puse ir saukt lietas īstajā vārdā.

Mums tas ir jādara — naids pret ebrejiem mums ir jāsauc par antisemītismu, naids pret musulmaņiem — par islamofobiju un naids pret kristiešiem — tādā vārdā, kādu tas ir pelnījis, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs gūsim panākumus, iesaistot ikvienu šo valstu iedzīvotāju, kas mīl taisnīgumu un brīvību.

Šis ir mans jautājums jums, un es lūgšu jūs sniegt man konkrētu atbildi. Mēs pašlaik gatavojamies pieņemt nolīgumu par Irāku. Līdztekus tirdzniecības nolīgumam iekļausim tajā pareizus noteikumus, lai apmaiņā pret ekonomiskām priekšrocībām mēs saņemtu tiesības. Izdarīsim kaut ko taustāmu ikvienas puses interesēs, bet darīsim to ātri un labi, jo pasaule gaida zīmi no Eiropas.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es gribu sākt savu runu, atgādinot Vispārējās deklarācijas vārdus. Es citēju: „Brīvība individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās”. Tas norāda, ka šo brīvību aizsardzība ir būtiska un neatdalāma no visu cilvēktiesību aizsardzības. Mūsu apņēmībai tās aizsargāt ir jābūt tikpat stiprai.

Ir skaidrs arī tas, ka mums ir jānostājas pret visām reliģiskām vajāšanām, ar kurām saskaras visas reliģijas daudzās valstīs, tajā skaitā — būsim godīgi — arī dažās valstīs mūsu pašu Eiropas Savienībā. Pew Centre speciālisti saka, ka 70 % no pasaules sešiem miljardiem cilvēku dzīvo valstīs, kurās ir noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz reliģisko pārliecību vai reliģijas praksi.

Man personīgi ir dziļa pārliecība, ka reliģija var būt labais spēks, ko apstiprina Ticības padomes darbs manā vēlēšanu apgabalā Austrumanglijā, kas veicina savstarpēju saprašanos — prasmi, ko Eiropas Savienība ir noteikusi par savu pienākumu, risinot dialogu, kā tas ir ieskicēts mūsu rezolūcijā. Un es zinu, ka tad, kad naida sludinātājs Terry Jones, kas draudēja sadedzināt Korānu, teica, ka brauks uz Lūtonu, kura arī atrodas manā vēlēšanu apgabalā, kūdīt uz reliģisko naidu, viņam pateica, ka viņš netiks laipni sagaidīts.

Iecietība, dialogs, savstarpēja cieņa un sapratne dažiem ir daļa no viņu ticības. Citiem tās ir vērtības pašas par sevi. Tā vai citādi tās ir vērtības, kas mums ir jāveicina un jāievēro.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, fanātisms, kas par uzbrukuma mērķi nosaka citu tautu reliģijas, ir barbarisms, kas ir jānosoda un pret ko ir jācīnās visiem tiem, kas aizstāv demokrātiju. Tāpēc ir tik svarīgi, ka mēs šodien solidarizējamies ar visiem tiem, kas pasaulē tiek vajāti viņu ticības dēļ.

Mērķis Al-Qaeda veiktajām drausmīgajām slepkavībām Irākā un Ēģiptē un draudiem, ko austrumzemju kristiešiem izsaka islāma fundamentālisti, būtībā ir tikai viens — radīt spriedzi starp reliģijām, kurināt naidu, sanaidot kopienas un provocēt civilizāciju sadursmes. Šis destabilizācijas mēģinājums Eiropā cietīs tādu pašu neveiksmi kā Francijā, kur visa musulmaņu kopiena, protams, nekavējoties nosodīja šos barbariskos aktus.

Šodien mums ir svinīgi jāapstiprina visu minoritāšu tiesības brīvi un droši praktizēt savu reliģiju visā pasaulē, tajā skaitā šeit — viņu mājās Eiropā. Mums ir jāaizstāv reliģiju plurālisms, iecietība un savstarpējā sapratne gan šeit Eiropā, gan visā pasaulē. Tāpēc es ceru, ka demokrātiskā revolūcija, kas pašlaik notiek Tunisijā, drīz sasniegs citas valstis, kurās izplatīsies cieņas, iecietības un sekulārās vērtības.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kungs, pateicos jums, baronese Ashton, ka esat šodien šeit kopā ar mums. Vai gan mēs jau daudzas reizes Parlamentā neesam diskutējuši par kristiešu stāvokli Somālijā, Sudānā, Ēģiptē, Sīrijā, Turcijā, Irākā, Irānā, Afganistānā, Pakistānā un Malaizijā? Vai gan Parlaments, mana grupa un es pats neesmu uzdevis daudz jautājumu par sistemātisko kristiešu apspiešanu šajās islāma valstīs? Tāpēc es uzskatu, ka runu un skaistu frāžu laikam ir jābeidzas. Ir jāsāk rīkoties.

Man ir divi konkrēti jautājumi Ashton kundzei. Pirmkārt, kaut arī Eiropas Ārējā dienesta pienākumu loks ir ierobežots, dienestam ir ļoti nopietni jāuzņemas izpildīt vienu pienākumu, proti, tam ir jāaizstāv vajātie kristieši. Tādēļ izveidojiet atsevišķu vienību dienestā, kas par to uzņemtos atbildību.

Otrkārt, Eiropas Savienība ir parakstījusi divpusējos nolīgumus ar visām šīm valstīm. Iesaldējiet tos jau šodien pat! Atstājiet tukšus šo valdību maciņus, kamēr viņi neparādīs, ka kristiešu dzīve ir kļuvusi drošāka.

Es gribētu sagaidīt jūsu atbildi uz šiem diviem konkrētiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa šodien nepiedalījās rezolūcijas apspriešanā.

Mēs, protams, nosodām visus terora aktus neatkarīgi no tā, kas ir vainīgie vai upuri, un neatkarīgi no tā, kur šie akti ir veikti. Tomēr mūsu grupas locekļi cieši tic sekulāriem principiem un sekulārai sabiedrībai. Tāpēc mēs, protams, nosodām zaimošanu. Tas nozīmē, ka mēs stingri ticam domas brīvībai, apziņas brīvībai un reliģijas brīvībai, tajā skaitā brīvībai ticēt vai neticēt, izvēlēties savu reliģiju, mainīt reliģiju un brīvi praktizēt savu izvēlēto reliģiju neatkarīgi no reliģijas veida.

Tas nozīmē, ka mēs noteikti aizstāvam reliģijas atdalīšanu no politikas, un mēs nosodām fundamentālisma rašanos Eiropā un citur pasaulē, kas bieži vien parādās sociālo juku laikā un tad, kad valsts politika nespēj šīs jukas atrisināt.

Mēs uzskatām, ka šī rezolūcija ir solis nepareizā virzienā. Īsāk sakot, tā nav izlīdzsvarota, it īpaši, ja mēs salīdzinām to ar manas grupas iesniegto priekšlikumu. Mums šķiet, ka šī rezolūcija atstāj iespaidu, ka kristīgā Eiropa vai kristiešu kopiena Eiropā steidzas palīgā kristiešiem visā pasaulē. Mēs uzskatām, ka tas nav labākais veids, kā cīnīties pret sektantisko grupējumu rašanos.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētāja kungs, kopējā rezolūcija pamatoti ir izvirzījusi jautājumu par agresiju pret reliģiskajām minoritātēm pašā Eiropā. Tieši pirms mēneša kāds ebreju students manā valstī Nīderlandē uzrakstīja šādus vārdus: „ Es esmu nobažījies, nobažījies par paradoksu, kādā veidā notiek reliģijas brīvības aizsardzība. Ja rīt man drošības apsvērumu dēļ būs jādodas prom, kur gan vēl es varētu dzīvot? Apvienotajā Karalistē vai Francijā? Nē, arī tur ir tādas pašas problēmas”. Mans jautājums ir šāds: „Vai nākotnē nevienā Eiropas dalībvalstī nebūs nevienas ebreju kopienas?” Mūsu — eiropiešu — garīgās vērtības pašlaik pārdzīvo stingru pārbaudi.

Tas pats ir sakāms par Eiropas attieksmi pret gandrīz aizmirsto kristiešu grupu Tuvajos Austrumos — Palestīnas kristiešu minoritāti Gazas sektorā un Rietumkrastā. Viņiem ir tiesības sagaidīt konkrētu atbalstu no Eiropas Savienības, it īpaši tad, kad kristiešu organizācijas cenšas sagādāt īstas mājas sakropļotajiem palestīniešu bērniem neatkarīgi no viņu ticības. Palestīnas kristieši, it sevišķi pašnodarbināti uzņēmēji, saskaras ar ļoti lielām grūtībām darba tirgū. Viņi parasti klusē par savām ikdienas problēmām, lai izvairītos no nepatikšanām. Augstā pārstāve, Ashton kundze, lai Padome un Komisija, kas ir svarīgas ekonomiskās palīdzības sniedzējas Palestīnas kopienai, parūpējas arī par viņu interesēm un ieklausās arī viņu balsīs.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju iespēju izteikties par šo tematu, kas man ir ļoti tuvs. Man kā evaņģēliskai kristietei ir kļuvis skaidrs, it īpaši pēdējos gados, ka kristīgās pārliecības paušana kopumā tiek uzskatīta par nepieņemamu sabiedrībā, kas grib padarīt mērenāku jebkādu mūsu stingrāko pārliecību un kas grib, lai mums visiem ir viena ticība vai arī nav nekādas.

Šis dažu aprindu uzbrukums pārliecībai ir kļuvis agresīvāks attiecībā uz kristietību. Šogad mēs svinam Karaļa Džeimsa Bībeles tulkojuma 400. gadadienu, tomēr mūsdienās tādas pārliecības paušana, kas sakņojas Bībeles saturā, bieži vien tiek uzskatīta par nelikumību. Mēs saskaramies ar gadījumiem, ka kristiešiem viņu ticības dēļ neļauj strādāt dažās profesijās un ka viņi tiek nogādāti tiesā. Apvienotajā Karalistē vienlīdzības likumi tiek izmantoti drīzāk kā zobens, lai sodītu par kristīgās ticības paušanu, nekā vairogs, lai kristiešus aizsargātu.

Uzkrītošu kristietības atstumšanas piemēru nesen demonstrēja Komisija, publicējot savu dienasgrāmatu ar kalendāru — tajā bija atzīmēti musulmaņu, hindu, sikhu, ebreju un ķīniešu svētki —, bet tajā nekas nebija minēts par kristiešu svētkiem. Man nav nekādu šaubu par to, ka tā nebija nejaušība vai pārskatīšanās, tāpēc mani pārņem dziļa nožēla. Es noteikti gribu aicināt priekšsēdētāja vietnieci un Augsto pārstāvi pieskarties šim jautājumam, it īpaši savā runā debašu noslēgumā.

Brīvība paust reliģiskos uzskatus ir viena no mūsu sabiedrības pamattiesībām, kas ir jānosargā, un šīs debates sniedz tikai nelielu ieskatu šajā problēmā. Mums nevajadzētu izvairīties no šīs problēmas, jo tie ir kristieši, kas tiek vajāti...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ernst Strasser (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Es vēlos jums ļoti pateikties par ziņojumu. Tas ir pareizs, tas ir sagatavots pareizajā laikā un ir uzmudinošs, ņemot vērā jūsu un Komisijas pamatnostāju attiecībā uz šo problēmu kopumā, ņemot vērā sadarbību ar citām valstīm, kā arī paredzētos pasākumus. Ir vajadzīgas arī šodienas debates — ne tikai kā neseno notikumu apkopojums, bet arī tāpēc, ka reliģijas brīvība ir viena no pamatvērtībām un daļa no Eiropas identitātes.

Šīs debates ir svarīgas tāpēc, ka diskriminācija, vardarbība un vajāšana notiek daudzās pasaules zemēs, un īpaši satraucoši ir tas, ka daudzi no tiem, kas visā pasaulē aiziet bojā reliģiski motivētas vardarbības dēļ, ir kristieši. Mēs izsakām līdzjūtību visiem šāda veida uzbrukumos nonāvētajiem, ievainotajiem vai nomocītajiem cilvēkiem. Mēs izsakām līdzjūtību arī viņu draugiem un ģimenēm. Mums ir jādara viss iespējamais, lai mēs varētu mazināt un pat likvidēt šāda veida neiecietību.

Mēs diemžēl redzam arī, kā oficiālas organizācijas diskriminē kristiešus, un mums jādara viss iespējamais, lai cīnītos pret to un novērstu to. Mums ir jāapņemas nodrošināt reliģijas brīvību. Šai apņēmībai ir jābūt mūsu divpusējo attiecību pamatā. Mums ir vajadzīgi efektīvi instrumenti, kas ļaus mums aizsargāt kristiešus un aizsargāt reliģijas brīvību. Tādēļ es atzinīgi vērtēju faktu, ka cilvēku tiesību uz reliģijas brīvības nodrošināšana būs viens no darba kārtības punktiem visos divpusējās saziņas veidos.

Mums ir arī jāparedz noteikumi, kas nodrošina reliģijas brīvības ievērošanu mūsu nolīgumos ar trešām valstīm, un es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu nodomu veltīt Eiropas Savienības gada ziņojumā par cilvēktiesībām vienu nodaļu situācijai, kas skar reliģijas brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Guido Milana (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Ir svarīgi nosodīt šos uzbrukumus un līdztekus veikt steidzamus konkrētus pasākumus kristiešu aizsardzībai visā pasaulē ar vispārēju prasību ievērot reliģijas brīvību, kā arī apziņas un domas brīvību.

Nav nekādas atšķirības starp cilvēku, kas ir nogalināts mises laikā, un cilvēku, kam ir piespriests nāvessods par laulības pārkāpšanu vai par piederību musulmaņu, kristiešu vai ebreju minoritātei, vai par to, ka viņš ir piedzimis īpašā vietā, nevis praktizējis reliģiju. Tiesības uz brīvību un līdzāspastāvēšanu ir vispāratzītas normas humānisma kultūrā un starptautiskajās konvencijās. Tomēr mēs redzam, ka pasaule ir sašķēlusies tajos, kas aizstāv cilvēktiesības, un tajos, kas tās grib brutāli iznīcināt.

Tikai dialogam atvērta attieksme, kas noraida jebkādu neiecietības veidu, var nodrošināt pamatu identitātes un vērtību aizsardzībai. Ja tās netiek cienītas, tad pat veselas kopienas var tikt izraidītas no viņu vēsturiskās dzimtenes. Eiropai šajā sakarībā ir daudz darba politiskā un diplomātiskā līmenī, kā arī kultūras un sociālajā jomā. Šodien mēs mudinām Padomi un Komisiju un it īpaši augsto pārstāvi ārlietās pieņemt skaidras pamatnostādnes mūsu attiecībās ar trešām valstīm saistībā ar jauno Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Arī divpusējos nolīgumos lielāka vērība kopumā ir jāpiešķir tādiem tematiem kā reliģijas brīvība un cilvēktiesības, kuru pārkāpumu dēļ šo nolīgumu darbība tiek apturēta. Es arī uzskatu, ka Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma dialoga veicināšanā starp reliģijām. Šādu dialogu neesība bieži vien izraisa atsevišķus konfliktus, kas pāraug reālos karos, kuros aiz reliģiskiem konfliktiem slēpjas citi, daudz sarežģītāki konflikta cēloņi.

Visbeidzot, mums ir arī ciešāk jāpavēro tas, kas notiek pašu mājās — arī Eiropā netrūkst neiecietības gadījumu. Mūsu pilsētas kultūras ziņā praktiski ir daudzveidīgas ar reliģiskām tradīcijām un vērtībām, kuras ir jāievēro un kurām ir jāļauj brīvi izpausties.

Tāpēc nav alternatīvas dialogam un savstarpējai cieņai. Ir svarīgi atkārtot reliģisko kopienu aicinājumu.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, dāmas un kungi! Austrumkristiešu liktenis maina kultūru karti, jo tūkstošiem gadu vecas kopienas — „kopti” grieķu valodā nozīmē „ēģiptieši” — tagad domā par emigrēšanu uz ārzemēm, lai izbēgtu no vardarbības. Tomēr plašsaziņas līdzekļiem vai ksenofobiskām partijām nevajadzētu kļūdaini to nosaukt par reliģiju sadursmi vai civilizāciju sadursmi.

Es gribētu jums pastāstīt par kādu gadījumu, kas man šķiet svarīgs. Pirms daudziem gadiem Kairā kāds vecs vīrs no laukiem, kas trīs reizes nedēļā mums piegādāja pienu, stāvēja pie mūsu durvīm raudādams. Mēs nevarējām saprast, ko viņš gribēja, jo viss, ko viņš caur asarām spēja pateikt, bija „Said Akbar, Said Akbar,” „lielais vecais vīrs, lielais vecais vīrs”. Beidzot mēs sapratām, ka tādā veidā viņš saviem kristiešu klientiem izrādīja savas bēdas sakarā ar Karol Wojtyła aiziešanu mūžībā. Vīrs bija vienkāršs, sirsnīgs cilvēks, musulmanis, kas izturējās ar seno cieņu pret tautām, kas dzīvo pie Vidusjūras. Šis mazais, bet svarīgais notikums, kas atspoguļo ēģiptiešu sabiedrībā plaši izplatītās vērtības, notika tajā pašā valstī, kurā Ziemassvētkos tika nogalināti kopti.

Tomēr šodien austrumkristiešu kopienām ir vajadzīga aizsardzība. Dažreiz viņi ir teroristu, fundamentālistu un totalitāro varu rēķinu kārtošanā iesaistītie ķīlnieki. Eiropas ārpolitikai nevajadzētu būt bezspēcīgai laikā, kad pasaule mainās. Tai nevajadzētu baidīties pateikt vārdu....

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Marina Yannakoudakis (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, iecietība pret citu cilvēku ticību ir civilizētas sabiedrības pazīme. Drausmīgie notikumi Ēģiptē un Irākā ir pretēji cilvēktiesībām un domas un vārda brīvības principiem. Nevienu cilvēku nedrīkst vajāt viņa reliģiskās pārliecības dēļ. Kristiešu vai jebkuras citas ticības cilvēku nogalināšana viņu reliģijas praktizēšanas laikā ir pilnīgi nepieņemama mūsu sabiedrībā.

Bet, pirms mēs sākam kritizēt, mums būtu jāsaved kārtībā pašiem sava māja. Pagājušā mēnesī okupētajā Kipras Rizokarpaso ciematā tika aizliegti Ziemassvētku dievkalpojumi. Kā mēs visi zinām, ES dalībvalsti Kipras Republiku jau 36 gadus un arī pašlaik ir daļēji okupējusi Turcija. Turcijas okupācijas armijas rīcība, ieejot baznīcā, piespiežot mācītāju pārtraukt dievkalpojumu un dievkalpojuma apmeklētājus pamest baznīcu, ir nepieņemama. Šo incidentu pašlaik izskata ANO.

Tāpēc, runājot par situāciju ārpus Eiropas Savienības un par kristiešu brīvību, es gribētu šajā sēžu zālē atgādināt, ka mums vispirms pašiem ir jānodibina kārtība savās mājās. Mēs šajā Parlamenta sēžu zālē nevaram pieņemt pilnīgi nekādu diskrimināciju, jo mums ir jābūt uzticības cienīgiem plašākā kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Cornelis de Jong (GUE/NGL).(NL) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Reliģijas jeb pārliecības brīvība aizsargā gan reliģisko, gan neteistisko, gan pat ateistisko pārliecību. Šie uzskati viens ar otru var būt nesavienojami, tomēr valdībām ir pienākums veicināt toleranci un aizstāvēt tos, kas savu uzskatu dēļ tiek diskriminēti vai saskaras ar vardarbību.

Es no visas sirds atbalstu kopējo rezolūciju tieši tādu, kāda tā tagad ir, ne jau tāpēc, ka mums vajadzētu rūpēties tikai par kristiešiem, bet tāpēc, ka kristiešiem pašlaik ir jātiek galā ar neiecietību, ko pret viņiem izrāda aizvien vairāk valstu. Es jebkurā gadījumā būtu rīkojies tāpat, ja šāda neiecietība būtu vērsta pret jebkādu citu reliģiju.

IIES prasa ievērojamas darba spējas šajā jomā. Man pašam bija līdzīgs amats Nīderlandes Ārlietu ministrijā. Iedziļināšanās jautājumos par cilvēktiesību pārkāpumiem, saspīlējumiem un konfliktiem, kas rodas reliģijas vai pārliecības dēļ, prasa tikpat daudz darbaspēka un pūļu kā patiesi mēģinājumi risināt dialogu un saglabāt iecietību.

Tādēļ es ceru, augstā pārstāves kundze, ka jūs ņemsiet vērā ieteikumu par darbaspēka nodrošināšanu šim nolūkam.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Eiropas politikā dominējošā relatīvisma gaisotnē ir viens aizliegts vārds — kristianofobija. Tomēr jau daudzus gadus pienāk nopietni un bieži vien traģiski ziņojumi no uzticamiem un neapstrīdamiem avotiem par kristiešu vajāšanu vairākos kontinentos.

Eiropai ir jāpamostas, jāatver acis un jārīkojas. Tai ir jāsūta skaidri vēstījumi — tādi, kādu mēs šodien gaidījām no baroneses Ashton. Viņa būtu varējusi citēt, piemēram, pāvesta Benedikta iedvesmojošos vārdus, ko viņš teica Pasaules miera dienā pirms dažiem gadiem, proti, ka reliģijas brīvības noliegšana ir Dieva un cilvēciskās cieņas aizvainošana, kā arī drošības un miera drauds.

Ir jāveic konkrēti pasākumi. Ko gan mēs vēl gaidām — kā jau es nevilcinoties vaicāju — vai sūtīsim komisiju, kas pārbaudīs koptu kristiešu brāļu stāvokli Ēģiptē, kas oficiāli tiek atzīta par mērenu uzskatu valsti, kurā praktiski vispār nepastāv nekādas cilvēku pamattiesības, pat ne valsts iestādēs vai civildienestā?

Mosties, nožēlojamā Eiropa, un atceries par savām kristietības saknēm!

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Jaime Mayor Oreja (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, Irākā un Ēģiptē nesen notikušie uzbrukumi ir pierādījums divām Eiropas traģēdijām, lai gan katrai no tām ir savas iezīmes. Pirmkārt, tā ir traģēdija jau tāpēc vien, ka šādi nežēlīgi notikumi, kuru laikā cilvēki ir zaudējuši dzīvību, vispār ir notikuši.

Otrkārt, traģiski ir tomēr arī apzināties, cik bieži notikumi mūsu sabiedrībā paslīd garām nepamanīti. Daudzos gadījumos mūsu attieksme pret plašsaziņas līdzekļos ziņotajiem nelaimes gadījumiem un kriminālnotikumiem izpaužas tā, it kā tie būtu kaut kas ārējs, nevis pret mums vērsts uzbrukums; it kā tie notiktu kaut kur citur, kaut gan īstenībā šie uzbrukumi notiek civilizācijas sirdī — mūsu Eiropā — un pret mūsu civilizācijas būtību.

Eiropas iestāžu uzdevums ir būtiski palielināt izpratni par to, cik nopietni, svarīgi un vērienīgi ir uzbrukumi kristiešiem šajās vietās. Eiropas iestādēm nevajadzētu izdot tikai vispārējus paziņojumus, kuros ir nosodīti šie uzbrukumi, bet arī rosināt darboties pret tiem. Pirmkārt, nodrošināt, lai šī traģēdija nonāk plašsaziņas līdzekļu pirmajās lapās un par to sāk runāt mūsu sabiedrībā, un, otrkārt, nodrošināt, lai traģēdijas vietās būtu jūtama Eiropas iestāžu klātesība.

Tagad, ka es esmu izvirzījis šo mērķi un šos divus darbības virzienus, es atļaušos teikt, baronese Ashton, ka Eiropas iestādēm un jums pašai ir jāklāsta, cik svarīga nozīme ir šajos notikumos iesaistītajiem cietušajiem. Cietušie ir jāatpazīst. Cietušajiem ir jābūt klāt mūsu Eiropas iestādēs. Mums ir jāizstrādā apmeklējumu programma, jāorganizē sanāksmes un pat jāsniedz materiāls atbalsts cietušajiem, tomēr tieši paši šajās drausmīgajās vajāšanās cietušie cilvēki savu lietu aizstāvēs daudz labāk, nekā mēs to spējam izdarīt.

 
  
MPphoto
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs, sociālisti, aizstāvam cilvēktiesības un mēs, protams, aizstāvam reliģijas tiesības. Kā jau Swoboda kungs iepriekš pareizi teica, mums rūp ne tikai kristietība; mums rūp visu reliģiju tiesības, cilvēku tiesības ievērot savas ticības kultu un, vēl svarīgāk, visu reliģiju saprašanās, kā arī tās pārliecības izpratne, kāda ir cilvēkam kā pilsonim.

Es saistībā ar savu izcelsmi tomēr gribētu izteikties par konkrēto incidentu, kas notika Kiprā un par ko ir minēts ziņojumā. Turcijas okupācijas spēki iegāja baznīcā, kurā kristiešu dievkalpojumi notiek jau desmitiem gadu, lai pārtrauktu šo dievkalpojumu un, vēl svarīgāk, izraidītu no tās draudzi un piespiestu mācītāju novilkt savu amata tērpu. Šīs konkrētās epizodes atšķirība no citām bija tāda, ka tā diemžēl — vai par laimi, jo mums ir iespēja saņemties un atrisināt šo problēmu — notika Eiropas teritorijā.

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Barbariskais slaktiņš Aleksandrijā 31. decembrī pārspēj visus iepriekš veiktos slepkavnieciskos uzbrukumus kristiešiem daudzās pasaules valstīs — Irānā, Irākā, Pakistānā, Nigērijā un pavisam nesen Ēģiptē. Galvenie vajāšanas upuri — mums ir jāuzdrīkstas pateikt šo vārdu, kaut arī tas neparādās mūsu rezolūcijā — bija Austrumu kristieši. Šeit parādās dziļi iesakņojusies problēma, un kristianofobiski akti ir realitāte.

Eiropas Savienībai ir jādomā par pretlīdzekli, mums ir jādomā par pretlīdzekli — mums ir jāaizsargā šīs kristiešu minoritātes. Tie ir 12 miljoni cilvēku, kam ir vajadzīga aizsardzība un kam ir jādod cita izvēle, nevis tikai bēgšana vai skatīšanās acīs nāvei. Kā jau atkārtots vairākas reizes, runa nav par to, ka vienai reliģijai tiek uzspiesta lielāka kauna zīme nekā otrai, bet vienkārši par norādījumu, ka ir ļoti svarīgi cīnīties pret šiem islāma ekstrēmistiem, kas iznīcina brīvību tāpat kā cilvēkus.

Mēs ceram, baronese Ashton, ka ārlietu ministru sanāksmē, kas notiks šā mēneša beigās, jūs nāksiet klajā ar saskaņotu atbildi un stratēģiju vardarbības pret Austrumu kristiešiem apkarošanai. Es uzskatu, ka ir svarīgi izdarīt spiedienu ar asociācijas nolīgumu palīdzību, kādi mums ir, piemēram, ar dažām no šīm valstīm, un aicināt šo valstu valdības iesūdzēt vainīgos tiesā. Tas ir ierakstīts mūsu rezolūcijas 2. punktā.

Brīvība pielūgt savu ticību ir jāīsteno praksē visā pasaulē tieši tāpat kā katras personas brīva izvēle ticēt vai neticēt, un, ja šī brīvība, kas nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tiek iedragāta, tad arī visas pārējās brīvības ir apdraudētas.

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, vismaz 75 % cilvēku, kas ir cietuši visos reliģisko vajāšanu gadījumos pasaulē, ir kristieši. Eiropas Savienība nevar būt pasīva vērotāja, tā nevar būt vienaldzīga un nedarīt neko šajā sakarībā. Šodienas debates atgādina Eiropai, ka tai ir ne tikai jāiesaistās cīņā visā pasaulē, lai nodrošinātu tiesības uz reliģijas brīvību, bet arī kopīgi jāapsver, kādus instrumentus Eiropas Savienība var piemērot, lai pārtrauktu kristiešu vajāšanu nākotnē.

Ko mēs varam darīt? Es uzskatu, ka, pirmkārt, mums vajadzētu noteikt, ka cieņa pret reliģijas brīvību ir viena no Eiropas Savienības ārējās politikas prioritātēm. Parakstot nolīgumus ar citām valstīm, ir svarīgi iekļaut tajos noteikumus, kas attiecīgajā valstī nepieļauj vajāšanu reliģijas dēļ.

Otrkārt, mums būtu jādomā par to, kā izveidot Eiropas centru reliģisko vajāšanu uzraudzībai visā pasaulē, kas laikus savāktu svarīgu informāciju, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai ātri reaģēt uz notikumiem.

Visbeidzot, mums būtu jāpārtrauc sava dubultstandartu politika. Eiropas Savienība un visa Eiropa ir kļuvusi atvērta imigrantiem no visām pasaules valstīm. Mēs piešķiram vietas, kur viņi var celt savus lūgšanu namus, mēs ļaujam viņiem praktizēt savas reliģijas. Tomēr tajā pašā laikā mēs reti kad aizstāvam kristiešu intereses valstīs, no kurām šie paši imigranti pie mums ir ieradušies, valstīs, kur cilvēkus bieži vien soda ar cietumsodu un daudzkārt pat ar nāvi par to, ka viņiem pieder Bībele, valstīs, kurās kristiešu baznīcu uzcelt būtu ne vien grūti, bet pat vienkārši neiespējami.

Tagad ir pienācis brīdis ieņemt stingru, izšķirīgu un stabilu nostāju attiecībā uz kristiešu tiesībām visā pasaulē. Tagad ir pienācis brīdis, kad mums ir jābūt neatlaidīgiem savā prasībā ļaut kristiešiem un citu reliģiju piederīgajiem brīvi praktizēt savu reliģiju.

 
  
MPphoto
 

  Francisco José Millán Mon (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir ļoti vajadzīgas, ņemot vērā nesenos nopietnos notikumus, kuri ir ietekmējuši reliģijas brīvību un pat kristiešu dzīves. Es it īpaši to attiecinu uz notikumiem galvenokārt Pakistānā, Irākā, Nigērijā un Ēģiptē.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā ļoti sīki ir izklāstīts, kas ir tiesības uz reliģijas brīvību jeb reliģiskās pārliecības brīvību. Tomēr tās diemžēl ir tiesības, ko dažās valstīs ievēro ļoti maz. Mēs tagad redzam, ka tie, kas praktizē kristīgo ticību, var par to pat samaksāt ar savu dzīvību.

Baronese Ashton, Eiropas Savienībai ir stingri jāaizsargā tiesības uz reliģijas brīvību, tās skaidri iekļaujot savā ārējās darbības politikā un pieprasot ievērot brīvību un drošību attiecībā uz tagad visvairāk vajāto reliģisko grupu pasaulē — kristiešu kopienu. Mums ir jāprasa visām iesaistītajām valdībām darīt to, kas vajadzīgs, lai novērstu šos uzbrukumus, bet ja tas nav iespējams, — lai arestētu un sodītu vainīgos.

Dāmas un kungi, baronese Ashton, brīvība ir Eiropas identitātes simbols, un tas attiecas arī uz reliģijas brīvību, kas ir daļa no cilvēktiesību būtības. Šī brīvība ir arī ceļš uz mieru, kā pāvests Benedikts XVI teica savā 1. janvāra vēstījumā. Es arī gribētu uzsvērt, cik būtiska nozīme ir kristietībai Eiropas identitātes veidošanā. Tāpēc būtu skumjš paradokss, ja Eiropas Savienība pēc iespējas stingrāk nepieprasītu pasaulei aizstāvēt viselementārākās kristiešu tiesības un nepalīdzētu viņiem, kur vien tas ir iespējams.

Eiropas Parlamenta rezolūcija izklāsta metodes, kā labāk aizstāvēt reliģijas brīvību kopumā un it īpaši kristiešu brīvību. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka nākamajai Ārlietu padomei ir uzdots tās rūpīgi apsvērt un ka — es tagad beidzu, priekšsēdētāja kungs — nākamajai Eiropadomes sanāksmei 14. februārī būs jāizsaka savi atzinumi par šiem svarīgajiem notikumiem tieši tā, kā to ļoti drosmīgi izdarīja, piemēram, prezidents Sarkozy.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Eiropas Savienības ārpolitikai uzticas atkarībā no tā, kā tā pieturas pie savām pamatvērtībām, proti, cilvēktiesībām, demokrātijas, likumības principiem un reliģijas brīvības.

Ēģiptes juridisko sistēmu apdraud šariata likumi, kam par upuri krita koptu kristieši. Eiropas baznīcu konference aicina kristiešus un musulmaņus uz dialogu Eiropā. Eiropas politikā var izmantot arī tādus resursus kā Eiropas reliģiskais dialogs, reliģijas kultūras tradīcija un reliģiskās apmācības tradīcija.

Kristietība un citas reliģijas ir miera kustības — tāpat kā Eiropas Savienība. Kad reliģija ir sasniegusi veiksmes apogeju, tā cilvēkus apvieno, nevis šķir. Mēs nevaram ļaut teroristiem izmantot reliģiju kā nežēlības ieroci.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar ziņām no organizācijām, kas uzrauga cilvēku vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ, katru dienu vairāk nekā 200 miljoni kristiešu ir pakļauti vajāšanas briesmām. Ir grūti pat noticēt, ka divos pēdējos gados vairāk nekā 170 000 cilvēku ir miruši tikai tāpēc, ka ir bijuši kristieši. Šos ciparus ir sniegušas organizācijas, kas uzrauga kristiešu vajāšanu, un tie nozīmē, ka kristieši tiešām visvairāk cieš no vajāšanas reliģiskās pārliecības dēļ un ka to mums Parlamentā vajadzētu atcerēties. Īpaši saspringta situācija ir lielā daļā islāma valstu, kur pret kristiešiem izturas kā pret otrās šķiras pilsoņiem.

Eiropa vairs nevar pieļaut šādu situāciju ne jau tikai savu kristietības sakņu dēļ. Mirst nevainīgi cilvēki tikai tāpēc, ka tic šai un nevis citai reliģijai. Eiropas Savienība nerīkojas pietiekami izšķirīgi uzbrukumu un diskriminācijas gadījumos pret kristiešiem. Jautājums par kristiešu vajāšanu ir jāizvirza divpusējās sarunās un attiecībās starp Eiropas Savienību un valstīm, kurās notiek šādi ekstremāli un drausmīgi notikumi. Parlamentam būtu arī jāpieprasa daudz aktīvāka un izšķirīgāka rīcība no Ashton kundzes puses.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ļoti augstu novērtēju šīs debates un pilnībā atbalstu rezolūciju, ko es arī sponsorēju. Es uzskatu, ka ir pamodies dusošais milzis, kā dēļ kristieši tiek nepelnīti un ļaunprātīgi aizskarti. Es būtu tikpat noraizējies arī tad, ja ļaunprātīgi tiktu aizskarta musulmaņu vai ebreju kopiena. Eiropā ir reliģiju mozaīka, un tās vienotība un dažādība ir mūsu moto.

Tomēr Kiprā Turcijas valdība un tās pārstāvji uzskata, ka kristiešiem ir jāprasa atļauja, ja viņi grib lūgt Dievu, un ka viņus var izraidīt no baznīcas, ja viņi nolemj kolektīvi lūgt Dievu. Vai Eiropas Savienība runāja ar Turcijas pārstāvi? Ja nerunāja, tad kādēļ? Es gribētu izteikt cieņu tiem musulmaņiem, kas atbalstīja savus kristiešu kaimiņus, pret kuriem bija vērsts uzbrukums. Nevērsīsimies ar šo rezolūciju pret visiem. Tā ir kristiešu un visu to cilvēku aizstāvībai, kuriem uzbrūk.

Es neatbalstu un nevaru pieņemt netaisnīgu izturēšanos pret cilvēkiem, atsevišķiem indivīdiem un kopienām to reliģiskās pārliecības dēļ. Šīs debates ir par kristiešiem. Ļoti daudzi cer, ka kristieši ir gatavi uzklausīt jebkādus vecus komentārus, un uzskata, ka kristietība ir anahronisms. Ir pienācis laiks sākt ievērot savstarpējo cieņu. Es cienu gan tos cilvēkus Parlamentā, kam nav nekādas reliģiskās pārliecības, gan tos, kuru pārliecība atšķiras no manējās. Ir pienācis laiks, lai cilvēki Parlamentā sāktu cienīt kristīgās pārliecības cilvēkus; mūsu vienotība ir dažādībā.

 
  
MPphoto
 

  Maria Eleni Koppa (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, reliģiskās vardarbības gadījumu skaits pēdējā laikā ir daudzkārtīgi pieaudzis visā pasaulē, tā izraisot bažas un sašutumu. Ticības praktizēšanas aizliegums ir kliedzošs to pamattiesību un starptautisko likumu pārkāpums, kuri nosaka, ka tiesības ticēt ir neatņemamas un pašas par sevi saprotamas.

Okupācijas spēku aizliegtais kristiešu dievkalpojums Rizokarpaso ciemā okupētajā Kiprā un koptu kopienas kristiešu baznīcas bombardēšana ir tikai divi piemēri tam, kā attīstās saspīlējums un reliģiskais naids daudzās vietās netālu no Eiropas.

Eiropas Savienībai ir jāizstrādā līdzekļu kopums, kas aizsargās ikvienas reliģiskās ticības tiesības praksē. Eiropas Savienībai ir stingri un skaidri jāpasaka, ka tā necietīs šādu attieksmi. Es gribētu aicināt Augsto pārstāvi, lai viņa savos prioritārajos uzdevumos iekļauj situācijas par tiesībām brīvi paust reliģiskos uzskatus izvērtējumu. Visbeidzot — būtu ieteicams visās diskusijās ar trešām valstīm Padomes un Komisijas līmenī iekļaut jautājumu par reliģiskās pārliecības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, kristietība vienmēr ir bijusi viens no Eiropas identitātes rādītājiem, un Eiropas vērtības ir atvasinātas no tās. Tāpēc ES nevar vienaldzīgi noskatīties, kā tiek vajāti kristieši, turklāt vajāti arī citur pasaulē. Arābu un Āzijas valstīs kristieši ir tā reliģiskā minoritāte, kas visvairāk ir apdraudēta, kā to apstiprināja nesenie uzbrukumi kristiešiem Ēģiptē un Irākā un iepriekš Indijā, kur upuru vidū bija mazi bērni. Mūsu rīcībā ir daudz instrumentu, lai novērstu un atmaskotu šādus uzbrukumus, un Eiropas Savienībai ir apņēmīgi jānosoda uzbrukumi kristiešiem. Viens no visiedarbīgākajiem veidiem būtu, ja, noslēdzot nolīgumus ar ES, piemēram, tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm, tajos iekļautu priekšnoteikumu par kristiešu tiesību ievērošanu un klauzulas, kas nodrošina nolīguma pārtraukšanu, ja šīs tiesības tiek pārkāptas.

 
  
MPphoto
 

  Doris Pack (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Mēs 2009. gadā rosinājām sākt starpkultūru dialogu starp kristiešiem un musulmaņiem, ortodoksālajiem kristiešiem un katoļiem, kā arī protestantiem un ortodoksālajiem kristiešiem Mēs mēģinājām mūsu kopienā rosināt cilvēkus uz aizvien lielāku savstarpēju uzticēšanos. Tas, protams, nozīmē to, ka mums katram ir savi uzskati un drosme tos paust. Dažreiz tas, šķiet, tomēr neizdodas. Nesen es lasīju un dzirdēju, ka Eiropas Komisija ir izdevusi kalendāru jaunatnei, kurā ir iekļautas visu citu reliģiju, izņemot kristiešu, valsts svētku dienas. Es uzskatu, ka šāda rīcība tikai iedrošinās agresīvos cilvēkus Ēģiptē un citur uz šādiem drausmīgiem uzbrukumiem.

Mums ir pienākums palīdzēt kristiešiem šajās iepriekš jau vairākkārt pieminētajās valstīs. Vairums kristiešu dzīvo tādās valstīs kā Palestīna, Ēģipte, Irāka, un Irāna. Mēs nedrīkstam ļaut šos cilvēkus izdzīt no viņu mājām. Viņi nav minoritātes, viņi ir ēģiptieši, palestīnieši tieši tāpat kā visi pārējie šo valstu iedzīvotāji. Viņi grib tur palikt, bet dzīve viņiem tiek apgrūtināta. Mums ir jāatbalsta baronese Ashton un jāmēģina panākt, lai Eiropas Savienība iekļauj reliģijas brīvības nosacījumu visos līgumos, ko tā noslēdz ar trešām valstīm un it īpaši ar mūsu pieminētajām valstīm. Mums ir jānodrošina, lai nevienu cilvēku nepiespiestu atstāt savu zemi reliģisku iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, vērojot situāciju Bagdādē un Aleksandrijā, man rodas sajūta, ka mēs esam atgriezušies 500 gadu senā pagātnē. Tajā laikā Nīderlandē norisinājās karš ar nosaukumu „Hook and Cod”, kura laikā protestanti un katoļi cīnījās viens pret otru ar āmuriem un knaiblēm. Priekšsēdētāja kungs, modernajā Eiropas sabiedrībā tādām izdarībām vairs nav vietas. Tomēr Bagdādē un Aleksandrijā, es uzskatu, tikai uzliesmoja tas saspīlējums, kas slēptā veidā pastāv daudzās valstīs.

Tāpēc mans vēstījums jums ir tāds, ka saistībā ar kultūras dialogu un brīvībām, ko mēs kopīgi esam noteikuši, Eiropas Savienībai katrā tās pieņemtajā līgumā, katrā valstī, ar kuru tai ir darījumi, un katrā uzrakstītajā ziņojumā ir jānodrošina pati svarīgākā brīvība — reliģijas brīvība, ko es patiešām norādīju arī savā ziņojumā par Turciju. Tas nozīmē — kaut Pack kundze to neminēja —, ka šīm brīvībām ir jābūt abpusējām un ka reliģijas brīvība ir jāievēro arī tajās valstīs, kur islāms nav vairuma iedzīvotāju reliģija.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka neiecietība un notikusī vardarbība ir nepieņemama un ka mums ir jāiesaista karojošie grupējumi dialogā. Tādēļ es aicinu Ashton kundzi kopā ar savu diplomātisko dienestu nodrošināt pilnīgu konsekvenci diskusijās par reliģijas brīvību ikvienā saziņas pasākumā ar visu šo valstu iestādēm. Jūs varat paļauties uz Parlamenta solidaritāti šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Eleni Theocharous (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, kristiešu vajāšana un slaktiņš Tuvajos Austrumos parasti ir fanātisku un teroristisku organizāciju darbs. Kipras grieķu kristiešu vajāšana okupētajā Kiprā ir tās valsts regulārās armijas paveiktais darbs, kura vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

Manās rokās ir vēstule no viltvārža — „Ziemeļkipras Turku Republikas sūtņa Briselē” — no subjekta, kas pastāv tikai un vienīgi saistībā ar Turcijas okupācijas armijas spēku —, kurā viņš mēģina mani izsmiet, vienlaikus atzīstot, ka dievkalpojums Rizokarpaso ciemā tika pārtraukts, jo Kipras grieķu kristieši nebija saņēmuši atļauju.

Lēdija Ashton, kopš kura laika no kāda tiek pieprasīta atļauja, lai praktizētu savu reliģiju? Cik ilgi jūs vēl cietīsiet šādus kliedzošus Eiropas iedzīvotāju cilvēktiesību un reliģijas brīvības pārkāpumus, ko izdara valsts, kuras mērķis ir pievienoties Eiropas Savienībai?

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Es vēršos pie jums un stingri aicinu jūs iesaistīties šajā lietā, jo mums ir vienkārši nepieņemami, ka kristieši Tuvajos Austrumos joprojām saskaras ar šādiem nežēlīgiem uzbrukumiem.

Irāka, Irāna, Ēģipte, Nigērija, Turcija, Pakistāna. Šīs valstis ir bijušas kristiešu mājvieta gadsimtiem ilgi, un viņi nevēlas tās atstāt. Ir nožēlojami, ka musulmaņu garīdznieki savās runās saviem ticības brāļiem paver ceļu emocijām, kas ir vērstas pret kristiešiem. Ziemeļirākā cilvēki baidās izrotāt savas mājas. Bagdādē bruņoti indivīdi ielaužas un nošauj 52, bet ievaino 200 cilvēkus.

Decembrī mums bija iespēja tikties ar Irākas bīskapiem, kas apmeklēja Eiropas Parlamentu. Viņi uzsvēra, ka ir vajadzīgs mūsu atbalsts, visas starptautiskās kopienas atbalsts, lai nevainīgi cilvēki netiktu nogalināti viņu reliģiskās pārliecības dēļ. Kur mēs esam nonākuši?

Šajā sakarībā es gribētu pieminēt Turciju, kas ļoti pūlas pievienoties Eiropas Savienībai, bet tajā paša laikā aizliedz dibināt kristiešu reliģiskās biedrības jeb draudzes. Mēs ļaujam Eiropā celt minaretus, tomēr viņi gan neatbild ar to pašu.

Es arī gribētu vaicāt, kur ir visi cilvēktiesību aizstāvji, dzīvnieku tiesību aizstāvji un tā tālāk. Dažreiz es iedomājos, vai nevajadzētu nodibināt grupu kristietības aizstāvībai visā pasaulē?

 
  
MPphoto
 

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti uztraucoši vērot, ka ļaunprātīgo un vardarbīgo uzbrukumu skaits kristiešiem un viņu kopienām pieaug. Vainīgie galvenokārt ir fanātiskie islāma ekstrēmisti. Viņu izdarības ir vistīrākā naida izpausme. To vajag apturēt, un tā ir jāaptur.

Eiropas Savienībai un tās iestādēm, tajā skaitā Parlamentam, ir jāpalielina spiediens uz to valstu valdībām, kurās šie incidenti notiek, it īpaši uz valstīm ar vāju valsts varu vai uz tām, kuras izliekas neredzam šos incidentus.

Šeit mēs novērtējam un aizsargājam katru indivīdu un katru dzīvību; mēs bargi sodām ikvienu, kas apdraud cilvēka dzīvību; un sods ir jo bargāks, ja dzīvības uzbrukumi ir vērsti pret jebkuru minoritāti un ja to motivācija ir naids. Mums ir neatlaidīgi jāpieprasa, lai arī citas valstis nodrošina adekvātu cilvēku dzīvības aizsardzību un bargi soda šādu briesmīgu noziegumu veicējus, un šajā ziņā mums ir jāpalīdz ieinteresētajām valstīm.

Mēs visi zinām, kas notiks tad, ja nekas netiks darīts un ja pašreiz augošā tendence netiks apturēta. Tādēļ visi civilizētās pasaules centieni būtu jāsakoncentrē, lai šo bīstamo tendenci apturētu.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es nekādā ziņā negribētu novērtēt par zemu spiedienu, kāds tiek izdarīts uz citām reliģijām, bet statistika runā pati par sevi, proti, 75 % apdraudēto vai nogalināto cilvēku reliģisku iemeslu dēļ ir kristieši, un aptuveni 100 miljoni kristiešu visā pasaulē saskaras ar vajāšanu un vardarbību savas ticības dēļ.

Pēdējā laikā situācija Tuvajos Austrumos ir kļuvusi īpaši satraucoša, kā mums šeit ir nācies dzirdēt. Uzbrukumi dievkalpojumos Irākā, Ēģiptē un Sīrijā ir prasījuši neskaitāmas dzīvības, tajā skaitā arī bērnu dzīvības. Arī citur pasaulē notiek līdzīgi incidenti. Iespaidīga ekonomikas izaugsme Āzijas valstīs slēpj nopietnus cilvēku pamattiesību pārkāpumus. Ķīnā, Indijā un Vjetnamā, piemēram, reliģijas brīvība galvenokārt tiek ievērota uz papīra. Mums ir jāatzīst, ka ES un dalībvalstis piever acis uz šiem notikumiem, lai, piemēram, saglabātu tirdzniecības attiecības ar šīm valstīm.

Neskatoties uz to, ja vien ES gribētu, tā varētu izdarīt daudz vairāk, lai uzlabotu kristiešu stāvokli un veicinātu pasaulē reliģijas brīvību, piemēram, pieprasot reliģijas brīvības klauzulas iekļaušanu visos nolīgumos, kas noslēgti ar trešām valstīm. Tādēļ es, komisāres kundze, gribētu vaicāt, vai ir nodoms uzstāt uz šādas klauzulas iekļaušanu turpmākajos nolīgumos un turklāt uzraudzīt tās īstenošanu.

Eiropas gļēvā attieksme ir daļēji izskaidrojama ar to, ka mēs paši zaudējam savas senās vērtības. Mēs gribam izolēt reliģiju privātā telpā. Tas bija redzams, piemēram, debatēs par krucifiksu, kuras notika Itālijā. Tas pats bija redzams gadījumā ar Pack kundzes pieminēto kalendāru, ko ir izdevusi Komisija un kurā kristiešu reliģiskās svētku dienas vispār netiek pieminētas. Sekulārisms nevar būt atbilde uz šīm problēmām. Atbilde ir cieņa pret tiem, kuru uzskati un pārliecība atšķiras no mūsu uzskatiem un pārliecības.

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, kristiešu bēdīgais stāvoklis Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā nav negadījums. Tas nav saistīts ar nožēlojamu un nesaskaņotu uzbrukumu virkni. Tieši otrādi, tiek veikta klasiska masveida vajāšana. Kristieši tiek iebiedēti, padzīti no mājām vai nogalināti ar nepārprotamu mērķi — veikt reliģisku tīrīšanu. Tas notiek laikā, kad mēs šeit, Eiropā, pūlamies vaiga sviedros, lai izdabātu islāmticīgo neizmērojamam jutīgumam. Tāpēc Eiropa ir pilna ar mošejām, bet Tuvie Austrumi ir attīrīti no kristiešiem.

Bet runa nav par daudzumu. Runa ir par brīvību un identitāti. Pat tiem no mums, kuri netic, kristietībai jābūt kaut kam vairāk nekā aizmirstai, eksotiskai un skaitliski sarūkošai sektai. Mums ir brīva izvēle ticēt vai neticēt, bet mums nav dota brīva izvēle noraudzīties, kā mūsu brīvības tiek nozākātas.

Šī pieeja nozīmē to, ka reliģijas brīvība mums būtu jānosaka par priekšnoteikumu mūsu attiecībās ar suverēnām valstīm. Šī pieeja būtu jāieraksta likumā, un tai būtu jākļūst par daļu no Augstās pārstāves pilnvarojuma.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikt Augstajai pārstāvei, ka šajā situācijā nepietiek ar nosodījumiem un paziņojumiem. Uzbrukumi kristiešu kopienām ir dramatiski pastiprinājušies, it īpaši Tuvo Austrumu zemēs un Ziemeļāfrikā. Ir grūti atrast valsti, kurā kristieši var dzīvot kā normāla minoritāte un, vēl svarīgāk, brīvi sludināt savu ticību.

Cilvēki, kuri no jauna pieņem kristīgo ticību, ir pakļauti nāves briesmām. Mēs nerunājam par jaunajām minoritātēm šajās zemēs. Kristieši tradicionāli jau sen dzīvo šajās valstīs. Pašlaik viņi aizvien biežāk ir spiesti pamest savas valstis un nonākt geto vai arī kļūt par bēgļiem, Irākā, piemēram, valstī notiekošo iekšējo konfliktu dēļ. Tāpēc mums ir neatliekams uzdevums noformulēt ES stratēģiju par reliģijas brīvību un noteikt konkrētus pasākumus pret tām valstīm, kuras tīši neaizsargā reliģiskās minoritātes.

Es gribētu arī pieminēt kolēģa Mayor Oreja kunga ideju, ka ir jāsastāda saraksts ar cietušajiem, ar kuriem ES ārējās darbības dienestam vajadzētu aktīvi sazināties. Tā nebūs vienas reliģijas pretstatīšana otrai. Tās būs reāli vienlīdzīgas iespējas, jo uzcelt kristiešu baznīcu Aleksandrijā vai Ankārā vajadzētu būt tikpat viegli kā uzcelt mošeju Briselē.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE).(MT) Priekšsēdētāja kungs, uzbrukumi kristiešu kopienai Ēģiptē un citās valstīs ir jānosoda, un mūsu pienākums ir reaģēt. Man jautājums ir šāds — ja Eiropa kā kristietības šūpulis nespēj aizsargāt kristiešus un nespēj aizsargāt viņu brīvību praktizēt savu reliģiju, tad kurš gan cits to darīs?

Tomēr mums ir arī jārīkojas, lai neļautu ekstrēmistiem radikalizēt musulmaņu kopienas un manipulēt ar tām. Mums ir jābūt arī uzmanīgiem, lai neuzlūkotu visus musulmaņus par teroristiem, jo tie, kas izvēlas vardarbību un ekstrēmismu, ir minoritāte. Tajā pašā laikā musulmaņu kopienām visā pasaulē ir pienākums nosodīt ekstrēmistus, kas izmanto savu reliģiju, norobežoties no šiem cilvēkiem un neļaut viņiem aptraipīt musulmaņu ticību.

Turklāt mums ar visu spēku ir jāmudina šo valstu iestādes aizsargāt kristiešu kopienas no vajāšanas.

Mūsu galvenais uzdevums, neskatoties uz notikumiem, kas risinās mūsu acu priekšā un izraisa dusmas, ir saglabāt saprātu. Kā Mahatma Gandhi teica, „aci pret aci un zobu pret zobu princips mūs padarīs aklus un bezzobainus”.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Deputāti, kas ir šeit izteikušies, jau ir pateikuši praktiski visu. Viņi ir atsaukuši atmiņā faktus, novērtējuši tos un izteikuši konkrētus lūgumus.

Tāpēc es kā pēdējais runātājs sarakstā vēlētos piebilst kaut ko tādu, kas vēl nav teikts. Prātā nāk domas, ko teicis diženais eiropietis Jānis Pāvils II, kas ļoti efektīvi palīdzēja nojaukt Berlīnes mūri. Savā garīgajā testamentā viņš min četras vērtības, uz kurām balstās nākotnes jeb mīlestības civilizācija, — tās ir dzīvība, miers, maize un reliģijas brīvība.

Turklāt es domāju par visu to, ko ir rakstījis bijušais Florences mērs Giorgio La Pira, kas pašā aukstā kara kulminācijas laikā veicināja plašu konferenču sasaukšanu par kristīgo civilizāciju. Viņš savā grāmatā Premesse della politica („Politikas premisas”) rakstīja, ka katras politiskās idejas pamatā ir kāda cilvēka konkrēta koncepcija. Kristīgajai Eiropai, viņš raksta, cilvēks pašos pamatos ir lūdzējs — būtne, kas skaita lūgšanu, proti, būtne, kas spēj iesaistīties dialogā, iedomāties bezgalīgo un runāt ar Dievu.

Atņemt cilvēkam iespēju piedalīties privātā un publiskā dialogā — tā ir ne tikai reliģijas noliegšana, bet arī paša cilvēka noliegšana. Es atstāju šīs domas Parlamenta un jūsu ziņā, Augstā pārstāve, kā atbalstu mūsu Eiropas Savienības konkrētām un efektīvām saistībām, kas sakņojas kristietības identitātē un nekad nepārstāj apliecināt savu mērķi — cilvēka cieņas un cilvēktiesību aizstāvēšanu un veicināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, mēs tagad esam nonākuši līdz brīvā mikrofona procedūrai. Ir radusies neliela problēma, jo ir vairāk nekā 25 lūgumi izteikties, bet mūsu rīcībā ir tikai piecas minūtes, tāpēc acīmredzot ne visi varēs uzstāties. Es ļoti centīšos sadalīt laiku vienmērīgi un taisnīgi, bet diemžēl ne visi tiks pie vārda.

 
  
MPphoto
 

  Magdi Cristiano Allam (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tikai palūgšu Augstajai pārstāvei, baronesei Ashton, iekļaut mūsu attiecību ar Ēģipti darba kārtībā konkrētu prasību, proti, mēs aicinām Ēģiptes iestādes izņemt informāciju par reliģiju no oficiāliem dokumentiem, identitātes kartēm, pasēm un visiem dokumentiem, kas ir vajadzīgi darba atļaujas iegūšanai.

Kristieši Ēģiptē tiek diskriminēti, kopš vārds „kristietis” ir iekļauts viņu dokumentos. Islāma terorisms ir kļuvis likumīgs, kopš kristiešu diskriminācijai ir piešķirts likumīgs statuss.

Šī ir konkrēta prasība, kura, ja to īstenos, atbrīvos kristiešus no viena veida likumīgas diskriminācijas.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā ir teikts: „Nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties, vai sodīt”, bet 9. pants aizsargā tiesības „nodoties savai reliģijai vai pārliecībai...pielūdzot”. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to atkārtoja savā spriedumā starpvaldību lietā Kipra pret Turciju, kas bija ceturtā kopš 2001. gada.

Es gribu pateikt lēdijai Ashton, ka diemžēl pēdējos 36 gados Turcija, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, iznīcina Kiprā reliģiskos pieminekļus un pārvērš kristiešu baznīcas mošejās un zirgu staļļos, bet nesen tā lika pārtraukt Ziemassvētku un Zvaigznes dienas misi kristiešu baznīcā okupētajos Rizokarpaso un Jialusas ciemos.

Turcija ir jānosoda par šiem noziegumiem ES teritorijā. Eiropas Savienība nedrīkst palikt pasīva. Kipras kristieši ir briesmās.

 
  
MPphoto
 

  Alexandra Thein (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Mēs šodien diskutējam par priekšlikumu rezolūcijai par kristiešu stāvokli visā pasaulē saistībā ar reliģijas brīvību. Eiropas Parlaments atbalsta pamatbrīvības un cilvēktiesības visā pasaulē. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir viens no šī atbalsta virzītājspēkiem, un tas mūs atšķir no konservatīvajiem, kas koncentrējas tieši uz kristiešu stāvokli.

Vispārīgi runājot, problēma nav tikai par kristiešu stāvokli. Runājot no liberālās perspektīvas viedokļa, tā ir saistīta ar reliģijas brīvību, kopumā ņemot. Tas nozīmē, ka runa ir par visām mūsu pasaules reliģijām — par reliģisko minoritāšu aizsardzību un par katras valsts pienākumu aizsargāt ar visiem pieejamiem līdzekļiem to reliģisko minoritāšu locekļus, kuras tiek apdraudētas.

Mums ir problēmas arī Eiropā. Es pats esmu no Berlīnes, un tajā vien ir notikušas sešas ļaunprātīgas mošeju dedzināšanas sešos mēnešos, kuru laikā, par laimi, nebija nāves gadījumu. Tās sākās pēc plosīšanās, ko izraisīja sociāldemokrāts, bijušais galvenais baņķieris. Tomēr Vācijas valsts cenšas nodrošināt reliģisko ēku vislabāko iespējamo aizsardzību. Tādā pašā veidā arī Ēģiptē tiek veikts aizvien vairāk pretpasākumu pēc otrā lielākā teroristu uzbrukuma kristiešiem.

Mēs, protams, nevaram nolikt policistu katras baznīcas, mošejas vai sinagogas priekšā. Man ir ļoti žēl, ka daudzās valstīs, tajā skaitā arī manējā, ebreju kulta ēkas sāk izskatīties pēc stingri apsargātām iestādēm. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs, politiķi, uzņemamies atbildību par reliģiskajām minoritātēm mūsu valstīs un ka mēs veicinām atvērtu un draudzīgu attieksmi pret visām reliģijām.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kad mani pirms vienpadsmit gadiem pirmo reizi ievēlēja par Parlamenta deputātu, to uzskatīja par kaut ko ekscentrisku — kas robežojās ar apmulsumu pat EPP grupā —, ka es bieži izvirzīju jautājumu par kristiešu vajāšanu islāma un komunistu zemēs, kas kopš tā laika diemžēl ir kļuvusi vēl izteiktāka.

Tāpēc es šodien esmu priecīgs, ka pat daži agresīvāki un antiklerikāli spēki Parlamentā ir pamodušies sakarā ar draudiem tādu senu kristiešu kopienu eksistencei kā Irākas asīrieši, kam es esmu aizstāvis Apvienotajā Karalistē, un Ēģiptes kopti. Pagājušajā sestdienā es stāvēju pie ēkas Londonā, Dauninga ielā 10 (10 Downing Street) kopā ar saviem koptu vēlētājiem un prasīju, lai AK valdība rīkojas aktīvāk un piespiež Ēģiptes valdību aizstāvēt savus iedzīvotājus. Šodien es aicinu jūs, baronese Ashton, kā Eiropas Savienības Augsto pārstāvi darīt to pašu.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, pirms neilga laika es uzrakstīju rakstu ar nosaukumu „Plurāls monologs” („Plural monologue”)’. „Plurāls” nozīmē, ka runā vairāki, bet „monologs” nozīmē, ka runā viens. Tieši tā ir mūsu kopienu šodienas problēma. Runā visi — un galvenokārt par idejām —, bet mēs klausāmies tikai to, ko sakām paši. Tā jau arī ir lielākā problēma attiecībā uz islāma fundamentālisma neseno uzliesmojumu Ēģiptē, kas izpaudās drausmīgos uzbrukumos ap Jauno gadu.

Es gribētu norādīt, ka gadsimta laikā no 20. gadsimta sākuma līdz šodienai tiek lēsts, ka kristiešu skaits Austrumos ir krities no 22 % iedzīvotāju līdz mazāk nekā 10 %. Mums ir jāpievērš uzmanība šim islāma uzliesmojumam, jo gan Ēģiptē, gan Lībijā un citās valstīs pie varas vēl ir vecie vadoņi, un mēs nezinām, kas var notikt tad, kad viņi kritīs, un pa kādu ceļu šīs valstis ies.

Tāpēc es aicinu jūs, lēdija Ashton, uzņemties iniciatīvu un parādīt savu ietekmi, lai mazinātu reliģisko fanātiķu — gan kristiešu, gan musulmaņu — radīto saspringto situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, koptu bīskaps Anba Damian nesen pēc musinošajām kampaņām mošejās un arī pēc drausmīgajiem masveida slaktiņiem kristiešu mises laikā aicināja nodibināt kristiešu aliansi īpaši Ēģiptes kristiešu aizstāvībai. Žēlsirdības centrs „Atvērtās durvis” savā sarakstā par kristiešu vajāšanām visā pasaulē ir uzskaitījis 50 valstis, kurās kristieši tiek smagi vajāti.

Es gluži labi nesaprotu, kādēļ mēs tieši šodien runājam par savām bažām. Kādēļ mēs esam pārsteigti? Problēmas taču sākas no virsotnes. Ja mēs Eiropas Savienībā 3 miljoniem skolēnu 21 000 Eiropas skolu izdalām Komisijas sastādītu kalendāru, kurā nav ierakstīta neviena kristiešu svētku diena, tad tā ir absolūta sevis noliegšana, bet ja šajā pašā kalendārā ir ierakstīti visi islāmticīgo, sikhu, hindu un ķīniešu svētki, tad tā vairs nav tikai sevis noliegšana, bet gan sevis ienīšana. Baronese Ashton, mums ir vajadzīga drosme, un mums ir jāsaglabā savi standarti. Mēs nedrīkstam paciest neiecietību.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība nedrīkst klusēt, nedrīkst reaģēt tikai pēc tam, kad kristieši mirst un ir izdzīti no savām mājām. Eiropas Savienība nepietiekami aizsargā kristiešus, jo Eiropas Savienību terorizē politkorektums, kas apspiež reliģijas brīvību. Laicisma ideoloģija sasien mūsu rokas un apspiež reliģijas brīvību.

Eiropas Savienībai ir grūti aizsargāt un aizstāvēt kristiešus visā pasaulē, jo tā pati neievēro kristiešu filozofiju. Daži deputāti arī nepiekrita reliģisko vadītāju vēlmei uzstāties ar runām Parlamentā. Parlaments atteicās nosodīt nolaupītā un vēlāk nogalinātā Mosulas arhibīskapa nolaupīšanu. Parlamenta politiskā grupa savu rīcību pamatoja ar to, ka garīdznieks ir apsūdzēts cilvēktiesību neievērošanā. Komisija aizmirsa pieminēt kristiešu svētkus, nerunājot nemaz par krucifiksiem Itālijā.

Es gaidu, kad Vīnē tiks nodibināta Eiropas Observatorija neiecietības un diskriminācijas pret kristiešiem novērošanai, un es uzskatu, ka tai būs daudz darba.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, es kā rumāņu minoritātes pārstāvis zinu, ko nozīmēja vajāšana reliģiskās pārliecības dēļ N. Čaušesku diktatūras laikā. Es biju gandarīts, kad premjerministrs Viktor Orbán šodien teica, ka cīņa pret kristiešu vajāšanu ir viena no mūsu prioritātēm. Es uzskatu, ka Augstajai pārstāvei vajadzētu tai pievērsties sadarbībā ar Ungārijas prezidentūru. Kad mēs nesen apmeklējām Stambulu, mēs varējām redzēt un dzirdēt, kā 20. gadsimtā tika nogalināti miljoniem armēņu un grieķu kristiešu. Mani apbēdina tas, ka kristiešu vajāšanas pasaulē joprojām turpinās. Kopā ar Hautala kundzi es ierosinu arī šo jautājumu iekļaut Cilvēktiesību apakškomitejas darba kārtībā kā atsevišķu punktu. No otras puses, es prasu baronesei Ashton iekļaut jautājumu par kristiešu aizsardzību svarīgajās 31. janvāra ārlietu ministru sanāksmes debatēs un noteikt to par ārpolitikas prioritāti.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es dodu vārdu Catherine Ashton, lai viņa apkopotu debates un atbildētu uz daudzajiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu, ja atļaujat, atlasīt divas vai trīs līnijas no daudzajām man izteiktajām idejām. Vispirms es gribu pateikties godātajiem deputātiem un izteikt atzinību par jūtu spēku un atbalstu daļai darba, ko mēs cenšamies darīt šajā jomā.

Kā jau es norādīju, iemesls, kāpēc es esmu gandarīta, ka varu piedalīties šajās debatēs, daļēji ir tas, ka šis jautājums jau reiz bija izvirzīts Ārlietu padomē — bet pie tā mēs vēl atgriezīsimies janvāra beigās, — un godāto deputātu paustās bažas mani ir sasniegušas no daudziem dažādiem avotiem, ne tikai no dažām dalībvalstīm un dažiem ministriem, kas ir ļoti noraizējušies par šiem jautājumiem.

Es gribu paskaidrot, ka es par kristietību tiešām runāju pēc būtības. Es sāku stāstīt par iemesliem, kāpēc devos tieši uz Betlēmi, un tas bija tāpēc, lai atzītu, ka, lai gan es atrados Tuvajos Austrumos, es zināmā mērā biju daudzu reliģiju svētākajā vietā — es tur biju tieši pareizticīgo Ziemassvētku priekšvakarā. Šis paziņojums bija ļoti spēcīgs pats par sevi un ļoti personisks, un iepriekš apsvērts. Es zinu, ka Mauro kunga šeit vairs diemžēl nav, un viņš nedzird manu atbildi, bet es ceru, ka viņam pateiks, ka es savā uzrunā to patiešām pieminēju.

Es gribu tikai pieminēt divas vai trīs lietas. Vairāki godātie deputāti izvirzīja jautājumu par to, kā mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka šie jautājumi tiek risināti. Es gribu atgādināt godātajiem deputātiem, ka gandrīz visos tirdzniecības un sadarbības nolīgumos, kurus mēs esam noslēguši kopš 1995. gada, ir iekļauta cilvēktiesību klauzula un ka tā ir atrodama nolīgumos, kas ir noslēgti, man liekas, tagad jau ar 134 valstīm.

Galvenais mērķis ir parādīt mūsu kopējās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, bet tas ir arī likumīgs pamats sankcijām, ja tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības. Godātie deputāti atcerēsies, ka tieši es savā iepriekšējā amatā izvirzīju jautājumu par VPS plus un Šrilanku. Jūs taču zināt, ka mēs esam veikuši pasākumus, lai izslēgtu valstis no šīs shēmas, tieši tāpēc, ka tās neievēro cilvēktiesības. Ir ļoti svarīgi, kā jau godātie deputāti teica, lai mēs turpinātu vērot, kā mēs slēdzam nolīgumus un kādi līdzekļi ir mūsu rīcībā, lai to izdarītu un būtu droši, ka vajadzības gadījumā groži tiks pievilkti.

Kad Komisija sāks domāt par VPS regulas nākotni, manuprāt, ļoti interesanti būs saprast, vai tos regulas aspektus, kas attiecas uz ratifikāciju un cilvēktiesību un konvenciju īstenošanu, varēs pilnveidot.

Es arī gribēju pateikt par šī jautājuma otru pusi, proti, par instrumentiem, ko mēs piemērojam, lai veicinātu un atbalstītu demokrātiju cilvēktiesībās. Kā jau godātie deputāti zina, mēs visā pasaulē atbalstām projektus par cīņu pret rasismu, ksenofobiju vai diskrimināciju. Mēs esam finansējuši NVO cīņai pret diskrimināciju kādās 60 valstīs. Tāpēc mēs pareizi līdzsvarojam mūsu rīcībā esošos līdzekļus — gan tāpēc, lai pārliecinoši parādītu cilvēktiesību pārkāpumus, gan arī, lai apvienojumā ar mūsu gatavību un pieejamību atbalstītu šīs NVO, it sevišķi tās, kas aktīvi darbojas antidiskriminācijas jomā.

Es gribēju pieskarties vēl vienai jomai, un tā ir nosūtīto delegāciju nozīme visā pasaulē un notikumu uzraudzības nozīme. Daudzi godātie deputāti izvirzīja šo kā īpašu punktu. Es jau teicu, ka notikumu uzraudzību visā pasaulē uzskatu par patiešām svarīgu.

Mani it īpaši pārsteidza viens jautājums, par kuru runāja daudzi deputāti, bet kas savā ziņā ir atzīts pēdējās nedēļās un mēnešos, kaut arī ir jau ilgi bijis daudzu godāto deputātu rūpju lokā, proti, bažas par to, kā dažādām reliģijām piederoši cilvēki tiek pieņemti vai pastāvīgi diskriminēti visā pasaulē, un vajadzība rūpīgi un modri vērot šīs izpausmes ne tikai tad, kas tās kļūst vardarbīgas — kad tās kļūst vardarbīgas, mums zināmā mērā, protams, ir pienākums rīkoties —, bet arī, pirms tās kļūst vardarbīgas, kad tās jau ir pastāvīgs iemesls diskriminācijai.

Es uzskatu, ka mūsu delegācijas, kas dodas uz visām pasaules valstīm, spēj pamanīt un noteikt tāda veida diskrimināciju, ko godātie deputāti apzīmēja kā „apslēptu virmošanu”, ja vien es varu lietot šādu izteicienu, un paziņot par to mums, ja viņi ko tādu pamana.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, kā jau es esmu norādījusi, ka mēs šo jautājumu izvirzījām pēdējā Ārlietu padomes sanāksmē, ka mūsu cilvēktiesību darbā un par to sagatavotajā ziņojumā mēs arī pievēršamies reliģisko minoritāšu stāvoklim visā pasaulē. Kristietības jautājumam bija ļoti liela nozīme šodienas diskusijās, bet daudzi godātie deputāti norādīja arī to, ka cieņa un iecietība ir jāpiemēro arī attieksmē pret citām ticībām.

Es uzskatu, ka, izmantojot gan mūsu ziņojumos aprakstīto uzraudzību, gan mūsu delegācijas visā pasaulē, noteikti būs jāmēģina saprast, kas īstenībā notiek. Es uzskatu, ka tādējādi mēs labāk uzzināsim, kā lietot mums un it īpaši Komisijai pieejamos instrumentus un arī to, kāda ir politiskā griba. Jūs pamatoti norādījāt, ka jums — parlamentāriešiem — kopā ar dalībvalstīm un to ministriem ir stingra nostāja un liela nozīme šajā lietā.

Sākot savu runu, es teicu, ka es esmu apņēmusies nodrošināt, lai mēs izmantotu labāko, kas mums ir, lai mēs rūpīgi uzraudzītu notiekošo un lai mēs piemērotu mūsu rīcībā esošos politiskos un ekonomiskos instrumentus tā, lai šīs problēmas saglabātu mūsu darba kārtības pamatā nākotnē, un es esmu ļoti pateicīga par jūsu ieguldījumu šajās debatēs. Ja es neesmu atbildējusi uz vairāku deputātu komentāriem un jautājumiem, tad tas nav negribēšanas dēļ; es ļoti rūpīgi tos izskatīšu un iekļaušu debatēs, kas mums notiks Ārlietu padomē janvāra beigās.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis septiņus rezolūcijas priekšlikumus, kas ir iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 20. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) Nevainīgi cilvēki ir kļuvuši par tādas bezatbildīgas, krimināli sodāmas darbības upuriem, kurai nav nekādas saistības ne ar kādu reliģiju, ne morāles principiem. Mēs — Eiropas Savienības iedzīvotāji — atbalstām un veicinām reliģijas brīvību, un mums ir pienākums uzsvērt, ka tā ir jāievēro, jāaizsargā un jāveicina, jo tā ir viena no cilvēka pamattiesībām. Terorisma mērķis visā šajā kontekstā, protams, ir izraisīt ažiotāžu un konfliktus ar uzbrukumu palīdzību, kurus vainīgie mēģina attaisnot ar reliģiskiem motīviem. Es gribētu uzsvērt, ka terorismam nav nekādas reliģijas. Tas tieši ir iemesls, kāpēc jebkāda veida fundamentālisma domāšana ir jāatstāj ārpus mošeju, baznīcu un sinagogu durvīm. Pasaules reliģijas nemudina uz vardarbīgiem uzbrukumiem. Cilvēkiem, kas piedalās šādos uzbrukumos, nevajadzētu ticēt, ka viņi par kaut ko cīnās. Tieši otrādi. Es uzskatu, ka viņi cīnās pret tikumību, saviem līdzcilvēkiem un pret cilvēcīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten (EFD), rakstiski. – Islāma valstīs un arī dažās tādās neislāma valstīs kā komunistiskā Ķīna augošā tendence vajāt kristiešus ir nicināma. Viens no visnesenākajiem vardarbības pret kristiešiem uzliesmojumiem bija vērojams Aleksandrijas pilsētā Jaunajā gadā, kad baznīcas bombardēšanas laikā 25 cilvēki tika nogalināti un 80 — ievainoti. Londonas un citas Apvienotās Karalistes koptu kopienas izskaidroja man šī uzbrukuma cēloni. Viņi lēš, ka pret Ēģiptes kristiešiem pagājušajā gadā ir izdarīti vairāk nekā 100 uzbrukumi, kuru laikā daudzi cilvēki tika nogalināti.

Uzbrucējus motivē islāma fundamentālisma un ekstrēmisma ideoloģija. Es un manis pārstāvētā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija — mēs negribam, ka pašlaik ES ārpolitiku vai ES Ārlietu ministriju pārstāv baronese Ashton. Tomēr, ja baronese ieņem šo amatu, tad viņai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka ES paraksta miljardiem euro vērtus darījumus ar valstīm, kas ir visļaunākās kristiešu vajātājas. Eiropas Savienībai vajadzētu parādīt savu ekonomisko spēku un pateikt, ka tā nepiešķirs privileģētus darījumus un neuzturēs labvēlīgas attiecības ar tām valstīm, kas pacieš kristiešu vajāšanu. Tas ir pats mazākais, ko mēs ceram sagaidīt no Eiropas Savienības.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Statistika par reliģijas brīvību parāda, ka vairums reliģiskās vardarbības aktu pret kristiešiem ir notikuši pēdējos gados. Pret kristiešu kopienām vērsto uzbrukumu skaits satraucoši pieauga 2010. gadā. Mēs skumstam par daudzām zaudētām dzīvībām asiņainajos uzbrukumos kristiešu kopienām Nigērijā un Pakistānā, teroristu uzbrukumos koptu kristiešiem Aleksandrijā un Filipīnās, džihāda teroristu uzbrukumos Asīrijas kristiešu ģimenēm un koordinētos bumbu sprādzienos un uzbrukumos kristiešu mājām Bagdādē. Turklāt es atsakos saprast Irānas Islāma Republikas valdības pieļauto nožēlojamo kristiešu vajāšanu, kā arī peļamās represijas pret Vjetnamas katoļu baznīcas un citu reliģisku kopienu darbību. Eiropas Savienībai ir jāatjauno apņēmība, ko tā vienmēr ir parādījusi attiecībā uz reliģijas brīvību, apziņas brīvību un domas brīvību, kas ir acquis communautaire pamatprincipi. Valdībām ir pienākums nodrošināt šīs brīvības. Tāpēc, un ņemot vērā pieaugošo vardarbību pret kristiešiem visā pasaulē, es uzskatu, ka Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas Augstajai pārstāvei ir nekavējoties jāsāk spēcīgi un enerģiski darboties, lai nodrošinātu reliģijas brīvības aizsardzību pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Pavisam noteikti viss nav kārtībā, kad sākam runāt par to, vai tiek ievērotas kristiešu tiesības praktizēt savu reliģiju. Pagājušā gadā vien Eiropa Parlamentam ļoti bieži vajadzēja izteikties par kristiešu cilvēktiesību pārkāpumiem. Es esmu bijis līdzautors trim rezolūcijām par līdzīgiem tematiem — vienai par Irāku, it sevišķi par nāvessodu (tajā skaitā Tariq Aziz lietā) un uzbrukumiem pret kristiešu kopienām, ko pieņēma 2010. gada 24. novembrī, vienai par neseniem uzbrukumiem kristiešu kopienām, ko pieņēma 2010. gada 24. janvārī, un vienai par reliģijas brīvību Pakistānā, ko pieņēma 2010. gada 19. maijā.

Šā gada notikumi Aleksandrijā atgādina faktu, ka Eiropas Parlaments pirms gada aicināja Ēģiptes valdību nodrošināt koptu kristiešiem un citu reliģisku kopienu un minoritāšu pārstāvjiem iespēju izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tajā skaitā tiesības brīvi izvēlēties un mainīt reliģisko piederību, kā arī novērst jebkādu diskrimināciju pret šādām grupām. Rīt mums būs vēl vienas debates par kristiešu brīvību Pakistānā. Statistikas metode nav ideāla, bet dažreiz tā mums ļauj labāk novērtēt problēmas mērogu. „Deutsche Welle” žurnālisti ir veikuši dažus interesantus aprēķinus par kristiešu tiesību neievērošanu; viņi ir aprēķinājuši, ka pasaulē vidēji katrās trijās minūtēs mirst viens kristiešu moceklis savas pārliecības dēļ. Tas patiesi ir šokējoši, ka šādas lietas notiek burtiski mūsu acu priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Mēs, eiropieši, mēģinām ikvienam cilvēkam Eiropā nodrošināt iespēju praktizēt savu reliģiju, kas ļauj viņam dzīvot saskaņā ar savas sirds izjūtu un sirdsapziņu. Mēs arī pieņemam likumīgus noteikumus, kas aizsargā iedzīvotājus pret diskrimināciju reliģiskās pārliecības dēļ. Mēs mācām iecietību un vienlīdzīgas tiesības skolās, un mēs ļaujam imigrantiem brīvi lietot savus reliģiskos simbolus. Iznāk tā, ka mēs to darām uz Eiropā visvairāk praktizētās reliģijas rēķina. Mūsu tradīcijas un civilizācija vislielāko spēku smeļas no savām kristietības saknēm, un kristiešu mūsu vidū ir vairāk nekā jebkuras citas reliģijas piekritēju. Es šos vārdus saku arī kā tās politiskās grupas pārstāvis, kuras nosaukumā ir vārdi „kristīgie demokrāti”. Mēs nevaram ietekmēt to, kā pret kristiešiem izturas daudzās pasaules valstīs. Tomēr mēs varam un mums vajag nodrošināt reliģijas brīvību visiem eiropiešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Mēs diemžēl saskaramies ar globālu uzbrukumu kristiešiem. Skaitļi runā paši par sevi — pagājušajā gadā 75 % varmācīgu uzbrukumu reliģijas vārdā notika pret kristiešiem.

Šī problēma tomēr kļūst politiska, kad reliģiskās atšķirības tiek izmantotas kā līdzekļi izaugsmes un attīstības aizkavēšanai. Naids, ko veicina šie teroristu uzbrukumi, ir precīzi iecerēts, lai destabilizētu sociālo un politisko sistēmu tajās valstīs, kurās notiek šie uzbrukumi. Ņemot vērā Eiropas Savienības nozīmi cilvēktiesību, kā arī pilsonisko un demokrātisko brīvību ievērošanas veicināšanā, un galvenokārt — ņemot vērā tās kristietisko izcelsmi un saknes, tai ir pienākums stingri reaģēt un nosodīt visus ekstrēmisma veidus un veicināt dialogu, reliģijas brīvību, savstarpējo sapratni starp kopienām un iecietību.

Es tomēr ceru, ka ES prasības būs vēl stingrākas un tā iekļaus visos ekonomikas nolīgumos, ko parakstīs ar citām valstīm, klauzulu par reliģijas brīvības aizstāvēšanu, kā arī noteiks sodus tām valstīm, kas pārkāps šo klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski.(IT) Mums nevajadzētu kautrēties vai būt atturīgiem attiecībā uz Eiropas Savienības pienākumu aizstāvēt reliģijas praktizēšanas brīvību.

Ņemot vērā nenoliedzamo vardarbības pret kristiešiem saasināšanos dažādās pasaules daļās, ES ir steidzami jāieņem nepārprotama nostāja pret jebkuru tiesību brīvi praktizēt savu reliģiju pārkāpumu. Reliģijas brīvības temats ir jāintegrē Eiropas politiskajās nostādnēs, ne tikai saistošā klauzulā par reliģijas brīvības ievērošanu mūsu nolīgumos ar citām valstīm. Šie principi ir Eiropas simboli, un mēs nekādā gadījumā nevaram izdarīt izņēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) Pašlaik kristieši tiek vajāti vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē. Tas nozīmē, ka cilvēku reliģijas brīvības pamattiesības tiek pārkāptas katrā trešajā valstī. Eiropas Savienība ir sākusi saprast, ka vajāšana reliģiskās pārliecības dēļ ir nopietns cilvēciskās cieņas un brīvības pārkāpums. Jau vairākus mēnešus Parlamentā notiekošās debates par reliģijas brīvību un kristiešu stāvokli ir svarīgas arī formāli, jo ar Lisabonas līgumu pēc debatēm, kas notika Eiropā, tika nostiprināts baznīcu stāvoklis, un tām tagad ir tiesības būt par oficiāliem partneriem dialogā ar Eiropas Komisiju. Eiropas Parlamentam kā cilvēktiesību uzraugam nekavējoties ir jāatrod veidi, kā aizstāvēt reliģijas brīvību visā pasaulē.

Atceroties neseno vardarbību pret kristiešu minoritāti dažās Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas valstīs, es uzskatu, ka būtu labi, ja šo jautājumu izvirzītu nākamajā ES Ārlietu padomes sanāksmē un kopā ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādātu konkrētus instrumentus kristiešu kopienas aizsardzībai. Eiropas Parlamentam vajadzētu aicināt tās valstis, kurās notiek kristiešu vajāšanas, veikt efektīvus pasākumus reliģisko minoritāšu aizsardzībai, neskatoties uz gaidāmajām grūtībām. Tāpēc tagad, kad Eiropas Savienība paraksta sadarbības nolīgumus ar trešām valstīm, arī mums ir jāsāk nopietni izturēties pret reliģijas brīvības jautājumu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika