Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par tūlītējiem ES pasākumiem Itālijas un citu dalībvalstu atbalstam saistībā ar ārkārtējām migrācijas plūsmām.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies par šīm ļoti savlaicīgām debatēm par šo ļoti svarīgo situāciju.

Komisija ļoti kontrolē šo situāciju, un Frontex nosūtīja divus speciālistus uz notikumu vietu. Tiek ziņots, ka pēdējās pāris dienās apmēram 5500 migrantu no Tunisijas ir sasnieguši Itālijas krastus, bet pēdējās 24 stundās migrantu skaits ir samazinājies. Šie migranti pārsvarā ir vīrieši apmēram trīsdesmit gadu vecumā, bet ir arī 34 sievietes un 108 bērni; ir konstatēti 27 nelegālās migrācijas gadījumi. Šie cilvēki, kuri izkāpj Itālijas krastos, rada ārkārtēju spiedienu uz Itālijas iestādēm, kas saistītas ar migrantu uzņemšanu, jo īpaši Lampedūzā.

Pagājušajā sestdienā jau tika sāktas sarunas ar Itālijas Iekšlietu ministru, un ir arī saņemts oficiāls lūgums pēc ES palīdzības. ES ir gatava palīdzēt gan Itālijai, gan Tunisijai. Šis jautājums attiecas uz visu ES, nevis tikai uz abu valstu savstarpējām attiecībām. Pat pirms nesenajiem notikumiem Komisija sadarbībā ar Frontex sāka noteikt īstermiņa un vidējā termiņa pasākumus. ES kopīgajai rīcībai ir jābūt saskaņā ar ES solidaritātes principu attiecībā uz dalībvalstīm, un ES ir gatava palīdzēt Itālijai.

Bet ir jāizmanto tāda pieeja, lai nodrošinātu solidaritātes principu arī attiecībā uz Tunisiju un demokrātiskajām pārmaiņām šajā valstī. To sacīja arī baronese Ashton, vakar Tunisā tiekoties ar Tunisijas varas iestādēm un piedāvājot politisko un finansiālo atbalstu.

Lai palīdzētu Itālijai šajā situācijā, ir noteikti visaptveroši konkrētu pasākumu kopumi un ir sagatavota tūlītēja finansiāla palīdzība. ES ir gatava sniegt finansiālu ārkārtas palīdzību saskaņā ar 2011. gada Eiropas Bēgļu fondu papildus finansējumam, ko jau ir paredzēts piešķirt Itālijai. Šim finansējumam būtu jābūt pietiekamam, lai segtu izdevumus, kas ir saistīti ar izmitināšanu, infrastruktūru, materiālo palīdzību, medicīnisko aprūpi, sociālo palīdzību, tiesu administratīvām konsultācijām bēgļu jautājumos, kā arī juridiskajām konsultācijām, tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citus izdevumus.

Ir iespējams arī īsā laikā rast līdzekļus no ES budžeta, piemēram, izmantojot Eiropas Ārējo robežu fonda līdzekļus, un vajadzības gadījumā Itālija var lūgt jaunā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja Valletā atbalsta komandu palīdzību valsts iestādēm, kuras izskata patvēruma pieprasījumus.

Runājot par ārējo robežu kontroli, ir jāizveido Frontex kopīga operācija, un tiek risinātas sarunas ar Frontex pārstāvjiem. Es zinu, ka ir sākti tehniskie sagatavošanas darbi.

Kā ierasts, šo kopīgo debašu iznākums ir atkarīgs no dalībvalstu brīvprātīgā ieguldījuma attiecībā uz aprīkojumu. Es aicinu visas dalībvalstis palīdzēt. Runājot par debatēm, kas notika pirms dažām minūtēm, es vēlos uzsvērt kādu aspektu: ņemot vērā to, ka operācijas pie jūras un sauszemes robežas ir ļoti atšķirīgas, un ņemot vērā lūgumu dalībvalstīm iesaistīties jaunā kopīgā operācijā, tas neietekmēs dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz pasākumiem, kas pašlaik tiek īstenoti pie Grieķijas sauszemes robežas. Tā, protams, ir prioritāte.

Es vēlos uzsvērt to, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš īpaši neaizsargātām cilvēku kategorijām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Ir jāņem vērā šo cilvēku vajadzības, un viņiem ir jānodrošina īpaša aizsardzība, kas viņiem pienākas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Saistībā ar konkrētajiem pasākumiem, kurus es tikko pieminēju, ES pārstāvji ir gatavi tikties un sadarboties ar Itālijas varas iestāžu pārstāvjiem, lai vienotos par katra pasākuma un turpmāko darbību niansēm.

Protams, arī turpmāk ir jāīsteno vidējā termiņa stratēģija. Runājot par migrācijas plūsmām, ir jānodrošina efektīva robežu pārvaldība un stratēģija, lai atbalstītu pārmaiņas demokrātijas un ekonomikas jomā. Tunisijas varas iestādēm īstermiņā būtu jānodrošina efektīva patruļa pie valsts jūras robežas un piekrastē, lai pašreizējo situāciju nevarētu izmantot cilvēki, kuri nodarbojas ar kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un no cietuma izbēguši noziedznieki. Ir arī svarīgi panākt to, lai Tunisija uzņemtu atpakaļ tos cilvēkus, kuri ir sasnieguši ES dalībvalstu teritoriju un kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Runājot par strukturētākiem intervences pasākumiem, ir arī jāizvērtē iespēja piešķirt ES atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas dažādos Tunisijas reģionos, un jo īpaši valsts dienvidu reģionos, veicinātu ienākumus un palīdzētu izveidot darbavietas.

Vispārīgāk runājot, Tunisijā ir nepieciešama saskaņota pieeja, kas veicinātu politisko un ekonomisko attīstību Tunisijā un kas dotu iespēju šīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ceļot uz ES, kā arī apmainīties ar precēm, pakalpojumiem un prasmēm.

Šo populāro revolūciju dēļ Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas. Tās var izraisīt daudz pozitīvu pārmaiņu Tunisijā, citās valstīs un ES. Pašreizējā situācija Lampedūzā nedrīkst būt kavēklis ES plāniem nodrošināt palīdzību un atbalstu tām jaunajām demokrātiskajām valstīm un jaunajai paaudzei, kurām tik ātri un mierīgi izdevās panākt būtiskas politiskās pārmaiņas.

  Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ārkārtas situācija humānajā jomā Itālijā un jo īpaši Lampedūzā liek steidzami rīkoties — jo tā patiešām ir ārkārtas situācija.

Es ierosinu piecus pasākumus. Pirmkārt, ir jāizstrādā īsts Māršala plāns Tunisijai un Ēģiptei, kas nodrošinātu konkrētu palīdzību, bet vienlaikus apmaiņā pret to ir jāpieprasa Tunisijas varas iestāžu pilnīga sadarbība, lai bloķētu šīs valsts piekrasti un lai nepieļautu turpmāku nelegālo emigrāciju pa jūru.

Otrkārt, ir steidzami jāizvērš Frontex RABIT — ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības — misija. Tāpēc, komisāres kundze, ir ne tikai jāiesaista Frontex speciālisti, bet notikuma vietā ir jāīsteno arī Frontex misija.

Treškārt, Itālijai ir jānodrošina konkrēta palīdzība saistībā ar vairāku tūkstošu cilvēku uzņemšanu, kuri ierodas Lampedūzā. Godīgi sakot, komisāres kundze, es nesaprotu, kā jūs varat apgalvot, ka EPAB sūtīs savus speciālistus, ja šis birojs ES vēl nedarbojas, un tas nozīmē, ka tas būs jādara citādi.

Ceturtkārt, ir jāpalīdz saistībā ar repatriācijas procesu: nekavējoties ir jārepatriē tie cilvēki, kuriem netiek piešķirts patvērums. Šie cilvēki ir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, no kurienes viņi ieradās.

Visbeidzot ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Līguma 80. pantu ES imigrācijas politikas pamata nosacījums ir solidaritātes princips un taisnīgs atbildības sadalījums. Manuprāt, ir pienācis laiks Komisijai īstenot šo pantu.

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Manuprāt, lielākā daļa Parlamenta deputātu atzinīgi vērtē demokrātiskās izmaiņas Vidusjūras reģiona valstīs, kas ir pārbaudījums Eiropas ārpolitikai un tam, vai ES spēj pieturēties pie savām vērtībām, bet daudzi arī zina, ka šīm pārmaiņām ir arī negatīvas sekas. Tās ietekmē situāciju humānajā jomā un migrāciju kaimiņvalstīs.

Tāpēc ir jāatgādina tas, ka spēkā ir Lisabonas līgums un, kā tikko tika minēts, saskaņā ar 67., 77. pantu, 78. panta 3. punktu un 80. pantu, solidaritātes principu un kopīgo atbildību, pašreizējā situācija Eiropā ir sarežģīta. Tā ir kopīga problēma, un tāpēc tā attiecas uz Eiropas iestādēm.

Ir jāsaprot, ka nevienu valsti nedrīkst atstāt likteņa varā. Ir jāsaprot, ka šī nav Lampedūzas — Itālijas —, Maltas, Grieķijas vai Spānijas problēma. Nē! Tā ir Eiropas līmeņa problēma. Tomēr ir arī jāsaprot tas, ka runa ir nevis par operatīvo aģentūru Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām vai par Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, bet par politiskiem lēmumiem. Šajā saistībā ir jānorāda tas, ka ir jāiegulda līdzekļi, lai nodrošinātu sadarbību attīstības jomā un lai palīdzētu attiecīgajām valstīm izveidot un nostiprināt demokrātiju. Bet vajadzīgie līdzekļi ir jāpiešķir ES dalībvalstīm, lai palīdzētu primārās aprūpes jomā saistībā ar imigrāciju un kopīgo robežu pārvaldi.

Tāpēc ir jāņem vērā tas, ka Lisabonas līgums paredz īstenot veselu programmu un ka Parlaments palīdzēs risināt turpmākās problēmas.

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos runāt par apgalvojumu, kuru, domājams, Itālijas Ārlietu ministrs izteica vakar Damaskā, sakot, ka — ieklausieties! — Sīrija „ir stabila valsts, kurā tiek ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz modernu sistēmu”. Vienlaikus pirms dažām dienām Itālijas Iekšlietu ministrs sniedza vēl vienu paziņojumu, uzliekot atbildību uz Eiropas pleciem, norādot, ka ES „kā parasti” Itāliju ir pametusi novārtā.

Bet šis ir kārtējais gadījums, kad Eiropa tiek vainota, ja tas ir izdevīgi, lai ignorētu Briseles lēmumu neatbalstīt nolīgumu par repatriāciju pa jūru, kas ir pretrunā ar humanitārajām tiesībām un kura mērķis ir nodrošināt peļņu Āfrikas valstu diktatoriem — daži no viņiem pašlaik ir gāzti —, turpinot tērēt vairākus miljardus līdzekļu Gaddafi kunga vadītajā Lībijā vai atsakoties no EUR 10 miljonu palīdzības Itālijas valdībai no Eiropas Bēgļu fonda līdzekļiem, ko Itālijas valdība nolēma neizmantot, iespējams, tāpēc, ka šie līdzekļi būtu jāizmanto saskaņā ar pārredzamiem Eiropas noteikumiem, nevis saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras vietējiem standartiem.

Tāpēc, manuprāt, šādā veidā un ar šādiem paziņojumiem neko nevarēs panākt. Nav ņemti vērā pēdējo nedēļu notikumi. Notikumi Lampedūzā atgādina to, ka vēsture ir pārāka par noteiktām politiskām intrigām un ilūziju veicinošiem paziņojumiem. Šie notikumi atgādina to, ka visu nevar nopirkt par naudu, ka Eiropu nevar vainot, kad tas ir izdevīgi, un to, ka tas ir projekts, pie kura ir jāstrādā katru dienu un kas paredz ievērot tiesības, rīkoties saskaņā ar solidaritātes principu un pildīt saistības.

Lai pietiekami un mērķtiecīgi ierobežotu migrāciju, ir nepieciešamas piecas lietas: demokrātija, attīstība, starptautisko tiesību aktu ievērošana, Eiropas solidaritātes principa ievērošana un galvenokārt rīcība.

  Barbara Lochbihler, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ierobežojot šīs debates attiecībā uz atbalstu Itālijai un citām dalībvalstīm, atkal tiek pieļauta tā kļūda, ka uzmanība tiek pievērsta problēmām tikai Vidusjūras reģiona valstīs. Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta pašiem cilvēkiem, kuri bēgot šķērso jūru.

Lai nopietni tiktu īstenoti ES pasākumi bēgļu aizsardzības jomās, vispirms atsevišķos gadījumos ir jānoskaidro un vajadzības gadījumā ir jāpārbauda, kādā situācijā ir šie cilvēki, un pēc tam ir jānodrošina viņu cilvēktiesību aizsardzība. Nedrīkst cilvēkiem atteikt palīdzību un slēgt ES robežas. ES ārējās robežas aģentūra Frontex piedāvā pastāvīgu palīdzību šajā situācijā. Ir jāpiekrīt tam, ka būtu labi, ja šīs aģentūras darbības būtu vērstas bēgļu uz aizsardzību un glābšanu. Nedrīkst ar bēgļiem pilnām laivām likt doties atpakaļ, kā tas ir bijis līdz šim. Parlaments pašlaik sagatavo Frontex jaunas pilnvaras un, cerams, uzlabojumi tiks veiksmīgi īstenoti, tostarp nodrošinot labāku pārredzamību un nosakot konkrētas prasības, kas paredz aģentūrai rīkoties saskaņā ar cilvēktiesībām.

Protams, ir arī steidzami jāpalīdz Tunisijai izveidot tādu ekonomiku, lai šīs valsts iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas dzīvot pienācīgu dzīvi savā valstī. Tunisijā ir jānodrošina strauja un stabila ekonomikas attīstība, veicinot tirdzniecību ar ES un piešķirot subsīdijas projektiem šajā valstī. Tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Tunisijā nodrošinātu demokrātiskas pārmaiņas.

Tas ir nepieņemami, ka atkal daudzas ES dalībvalstis vēlas pagriezt muguru tām Vidusjūras reģiona valstīm, kuras cīnās ar bēgļu negaidītu pieplūdumu. Tiek ignorēti lūgumi brīvprātīgi palīdzēt Lampedūzai un Maltai. Ir nepieciešams saistošs risinājums, kas paredz ES dalībvalstīm centrālajos un ziemeļu reģionos pieņemt bēgļus. Vajadzīgā infrastruktūra jau ir izveidota. Problēma ir vāja politiskā griba un solidaritātes apziņa.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Patiesībā, runājot par problēmu saistībā ar situāciju Lampedūzā, ir jāņem vērā viens aspekts: laikā, kad Tunisijā valdīja prezidents Ben Ali, bija spēkā kādi tiesību akti, kuri joprojām nav izlaboti un kas paredz, ka emigrācija ir noziegums. Tāpēc runa nav tikai par Frontex, jo galu galā ir jānodrošina tas, lai, atgriežoties Tunisijā, šos cilvēkus neapcietinātu, un jaunā valdība ir jāpārliecina anulēt attiecīgos tiesību aktus.

Tomēr, manuprāt, tas galvenokārt norāda uz to, cik ļoti ES imigrācijas politika neatbilst reālajai situācijai, jo tā ir atkarīga no viena cilvēka lēmuma. Šis cilvēks nav Malmström kundze vai Barroso kungs; tas ir Gaddafi kungs. Ja Gaddafi kunga vara tiks gāzta, un es no sirds ceru, ka tas notiks, ko darīs ES, lai ierobežotu imigrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas un Subsahāras Āfrikas?

Šis gadījums arī apliecina to, ka pašlaik no Marokas līdz Sīrijai stiepjas 5000 kilometru gara robeža, kur ar katru kilometru palielinās humānais risks, un to, ka ES ir jābūt gatavai tādai bēgļu krīzei, kāda Eiropā nav piedzīvota kopš 1956. gada Ungārijā. Tādā gadījumā ir jāanulē koplēmums cilvēku pārvietošanas jomā, jo pie Eiropas robežām varētu izvietot bēgļu nometnes gadījumā, ja kāda no šīm revolūcijām beidzas slikti — tas, cerams, nenotiks —, un varētu uz visiem laikiem izmainīt politikas sistēmu attiecībā uz patvērumu Eiropā un patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropas Savienības valstīs.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nekavējoties ir jārod politisks risinājums pašreizējai ārkārtas situācijai. Itālija lūdza nekavējoties īstenot šādus pasākumus: 1) pārveidot Frontex, lai tā būtu operatīva struktūra, nevis koordinācijas aģentūra un lai tā izmantotu savus darbiniekus un resursus; 2) īstenot pienākumu sadales principu; 3) iesaistīt Eiropolu, izmeklējot gadījumus par iespējamu teroristu ieceļošanu un par noziedzīgām organizācijām, kuras nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību; un 4) piešķirt līdzekļus, lai novērstu ārkārtas situāciju.

Jebkurā gadījumā neviens no šiem risinājumiem neatrisinās revolūciju strukturālos cēloņus Magribā, ko var izraisīt patiesu politisko partiju, arodbiedrību, apvienību, brīvas preses trūkums un galvenokārt cilvēktiesību pārkāpumi. Būtībā nedarbojas institucionālie instrumenti, kas ir raksturīgi pilnīgi demokrātiskai sistēmai un kas iedzīvotājiem nodrošina balsstiesības. Tādā gadījumā nav iespējama ekonomiskā attīstība, darbavietu izveide un nevar nodrošināt stabilitāti un drošību ikvienam. Šī ir nopietna politiska problēma, kas Eiropai ir jārisina.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropā ir ārkārtas situācija. Pašlaik Eiropā kā cunami viļņi ieplūst imigranti no Ziemeļāfrikas islāma valstīm.

Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un daži no šiem cilvēkiem ir rūdīti noziedznieki vai pat teroristi, kas, dodoties labākas dzīves meklējumos, jau ir ieradušies Lampedūzā, un vairāki simti tūkstošu cilvēku vēl plāno doties bēgļu gaitās. Eiropas robeža ir caura kā siets. Itālija nespēj aizsargāt ES ārējo robežu, un Frontex šī situācija uztrauc.

Tāpēc es lūdzu Padomi un Augstāko pārstāvi baronesi Ashton kundzi saskaņā ar 28. panta 2. punktu sasaukt ārkārtas sēdi, lai Padome īstenotu stingrus pasākumus, lai samazinātu imigrācijas plūsmu. Es arī iesaku premjerministram Berlusconi kungam nelūgt ES naudu, lai palīdzētu sakārtot viņa radītās problēmas vai lai palīdzētu neļaut imigrantiem ieplūst viņa vadītajā valstī. Viņam būtu mazāk laika jāvelta izklaidēm ar sievietēm un jārīkojas, lai piespiestu imigrantus atgriezties Āfrikā.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izteikt atzinību komisāres kundzei par ieguldīto darbu un darbu, ko viņa plāno veikt turpmāk, lai risinātu šo humāno ārkārtas situāciju. Bet, komisāres kundze, mums abiem ir skaidrs tas, ka patiesībā ārkārtas situācija neattiecas uz humāno situāciju — humānā situācija ir tikai sekas —, bet gan uz to, ka vēsturiskas sacelšanās Magribā laikā, Eiropa rīkojās neatbilstoši, proti, neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, tā nespēja izstrādāt jaunu stratēģiju Vidusjūras reģiona valstīm. Lisabonas process izrādījās neveiksmīgs, un Savienība nespēja palīdzēt Vidusjūras reģiona valstīm.

Pašlaik netiek pareizi izvērtētas patiesās problēmas. Šīs problēmas ir jārisina kopīgi, bet šodien Padomes pārstāvji sēdē nepiedalās. Mēs lūdzam Padomi pārskatīt Eiropas stratēģiju, lai tā vairāk būtu vērsta uz demokrātijas un brīvības nodrošināšanu visā Vidusjūras reģionā, nevis uz to, lai apkarotu imigrāciju un nelegālo imigrāciju.

Kad Padomju Savienība sabruka un kad cilvēkiem bija vienādas iespējas, ES sniedza praktiskus risinājumus un viegli atrisināja problēmu saistībā ar vairākiem tūkstošiem poļu, kuri ieradās ES valstīs, jo bija mērķis Eiropā integrēt visas Austrumeiropas valstis. ES nepiedāvā risinājumus situācijai Vidusjūras reģiona valstīs. Tā vietā ir jāizstrādā stratēģija, jo pretējā gadījumā šo problēmu nevarēs atrisināt. Mēs novērtēsim jūsu ieguldījumu šajā jomā, un tas arī viss.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es varētu minēt vairākus iemeslus tam, kāpēc Eiropa nav atrisinājusi problēmas imigrācijas jomā. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka tā vēlas iesaistīt drošības spēkus, lai risinātu sociālu, ekonomisku un politisku problēmu.

Bet mans jautājums ir saistīts ar jautājumu, ko uzdeva kolēģis Tavares kungs. Vai, jūsuprāt, ir pieņemami, ka Frontex un citas iestādes varētu repatriēt Tunisijas iedzīvotājus, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem repatriētie iedzīvotāji tiks ieslodzīti cietumā? Vai pretējā gadījumā vispirms nebūtu jāīsteno kādi diplomātiski pasākumi, lai atceltu šo likumu un lai pēc tam varētu ieviest citus mehānismus, piemēram, tos, kurus es tikko pieminēju?

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par jautājumu! Es vēlos norādīt, ka tikai pirms dažām dienām es un Panzeri kungs, delegācijas attiecībām ar Magribas valstīm priekšsēdētājs, bijām misijā Tunisijā, mēs redzējām, ka pagaidu valdība veic būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā un šo jomu regulējošos likumos.

Ņemot vērā uz uzticību balstītas attiecības starp Eiropas valstīm un jauno iekārtu Tunisijā, manuprāt, ir jāsāk rīkoties, lai risinātu jūsu pieminētās problēmas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL). – (FR) Es vēlos uzrunāt deputātu, kurš uzstājās pirms pēdējiem diviem runātājiem. Es vēlos zināt, kā deputāts noskaidroja, ka tie cilvēki, kuri ieceļoja Lampedūzā, ir islāmisti un noziedznieki, un vai viņa rīcībā ir personu dati, kas varētu pamatot šādus apgalvojumus, vai patiesībā viņš to visu izdomāja.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Visiem ir zināms tas, ka tie cilvēki, kuri ieceļoja no Lībijas, galvenokārt ir islāmisti un ka diezgan daudzi no viņiem ir noziedznieki un pat teroristi.

Manuprāt, to zina visi klātesošie, un, ja jūs to nezinājāt, jūs droši vien esat ļoti naivs.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Manis pārstāvētā grupa ir gandarīta par to, ka Komisija piedalās šajās debatēs par Ziemeļāfrikas migrācijas krīzi. Ierodoties Lampedūzā, šie cilvēki konstatē, ka nav šo cilvēku reģistrācijas un identifikācijas sistēmas. Patiesībā, lai nepieļautu imigrāciju, Itālijas valdība pirms kāda laika likvidēja līdzšinējo reģistrācijas centru un noteica šīs sistēmas ierobežojumus, lai Itālijai nebūtu jārisina problēmas nelegālās imigrācijas jomā.

Ir skaidrs, ka šī ir ne tikai Itālijas, bet visas Eiropas problēma. Ir nepieciešami vērienīgi finanšu ieguldījumi, lai šo problēmu atrisinātu atbilstoši saskaņotai politikas sistēmai un starptautiskiem līgumiem un lai nodrošinātu bēgļu aizsardzību. Komisāres kundze, es lūdzu precizēt, kad Itālijas valdība lūdza Eiropas Komisiju iejaukties, jo, kā zināms, šis jautājums ir pretrunīgs.

  Mara Bizzotto (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējās dažās stundās Itālijā ieradās vairāk nekā 5000 imigrantu, un vēl 100 000 imigrantu plāno ierasties Itālijā, Francijā un Vācijā. Tunisijas Tieslietu ministrs apstiprināja to, ka starp nelegālajiem imigrantiem ir apmēram 11 000 cietumnieku, teroristu un noziedznieku.

Es jau iepriekš iesniedzu Komisijā steidzamu jautājumu, lai baronese Ashton kundze — kura nezināmu iemeslu dēļ šajā sēdē nepiedalās — varētu uz to atbildēt, bet Komisija tikai šodien piekrita nodot šo jautājumu izskatīšanai, un tikai tāpēc, ka vakar Parlaments piespieda Komisiju to darīt. Šis milzīgais klusums visskaidrāk apliecina to, ka Eiropa un Eiropas vadība nerīkojas, jo tai ir bail cīnīties pret humanitāro krīzi, kas rada nopietnas humānās un drošības problēmas.

Dāmas un kungi, šai demokrātiskajai iestādei ir atvēlēta tikai pusstunda debatēm par vēsturisku notikumu un tā ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Ko man teikt vēlētājiem manā valstī, kuri ir nobijušies? Kā Eiropas Savienība rīkosies turpmāk, es domāju — tūlīt, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju?

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tālu Vidusjūrā atrodas sala, kuru sauc Lampedūza. 2008. gadā plašsaziņas līdzekļi bieži informēja par notikumiem šajā salā, jo tajā gadā salā ieradās 40 000 bēgļu. Vēlāk, lai atrisinātu šo problēmu, tika noslēgta vienošanās — tā dēvētais sadraudzības līgums, kuru parakstīja Itālijas un Lībijas valdības.

Malmström kundze, pašreizējā situācija ir līdzīga, tomēr tā ir daudz sarežģītāka. Vidusjūras reģiona valstīs nemierus izraisīja vēlme nodrošināt mieru un stabilitāti un izveidot jaunu valdību Tunisijā un Ēģiptē. Es dzīvoju Sicīlijā, un, atšķirībā no pārējiem runātājiem, es apmeklēju kādreizējo reģistrācijas centru. Kādreiz šis centrs bija vajadzīgs, bet pēc sadraudzības līguma noslēgšanas tas vairs nebija vajadzīgs.

Ko var darīt Komisija un Frontex? Protams, visi vēlas, lai nekavējoties tiktu īstenoti pasākumi. Visi vēlas, lai Frontex būtu elastīga, moderna un labi strukturēta aģentūra, kas izmanto pašu finanšu līdzekļus, un mēs ar Busuttil kungu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā izvērtējam šīs aģentūras pilnvaras. Mauro kungs arī lūdz Padomi rīkoties nekavējoties un steidzami iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, ņemot vērā to, ka tagad imigranti sāk ieceļot arī no Ēģiptes.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka neizbēgamo kavējumu rezultātā varētu ciest daudzu bēgļu cieņa un gods, tomēr mēs esam pārliecināti par to, ka Malmström kundze panāks, lai arī šoreiz viņas viedoklis tiktu ņemts vērā.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašreizējā milzīgā migrantu plūsma ir nopietna problēma, un tā ir visas Eiropas problēma. Tomēr šo problēmu nevar atrisināt žēlojoties; lai pareizi un mērķtiecīgi pārvarētu pašreizējo krīzi, ir nepieciešama efektīva sadarbība. Ir jāīsteno divu līmeņu pasākumi, un ir jāuzņemas liela atbildība.

Pirmkārt, runa ir par pašreizējo krīzi. Lai to novērstu, ir jāpiešķir papildu līdzekļi, beidzot ir jāsāk Eiropas apaļā galda sarunas, darba kārtībā iekļaujot iespēju dažādās valstīs vienlīdzīgi sadalīt imigrantu plūsmu, un visbeidzot ir jāsāk sarunas ar Tunisijas pagaidu valdību, lai pieprasītu izmantot tos resursus un instrumentus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu pašreizējo milzīgo migrācijas plūsmu.

Otrkārt, ir nepieciešama stingrāka politika. Ir ārkārtīgi svarīgi nopietni pārskatīt ES kaimiņattiecību politiku. Ir jārīkojas saskaņā ar pārskatītu politiku ekonomikas, finanšu un sociālās sadarbības jomā, gudru imigrācijas politiku un efektīvu atbalstu ekonomikas reformu un demokrātisku pārmaiņu jomā, ko ir paredzēts īstenot Tunisijā.

Tikai tā var atrisināt problēmas, kuras pašlaik ir aktuālas Itālijā un Eiropā. Komisāres kundze, manuprāt, jūs piekritīsiet, ka ir pienācis laiks rīkoties.

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos pārāk salīdzināt terorismu un imigrāciju, bet es esmu novērojusi to, ka diemžēl ES pasākumi ir jāīsteno, jo situācija ir ārkārtēja, piemēram, ņemot vērā nopietnus imigrantu uzbrukumus vai masveida ieceļošanu, kā tas pašlaik ir Lampedūzā, kur Tunisijas iedzīvotāji masveidā izceļo uz Itāliju, un tas var radīt ļoti nopietnas problēmas.

Dodoties ceļā, cerot uz labāku dzīvi, šis ceļojums var izrādīties neveiksmīgs, un par to būs atbildīgi visi tie, kuri ir liecinieki šīm nepārtrauktajām un nekontrolētajām cilvēku plūsmām un kuri neiesaista varas iestādes, lai šo situāciju atrisinātu. Kad tas notiks, ES tikai nošausmināsies un nākamajā dienā par to aizmirsīs.

Eiropas iedzīvotājiem ir pienākums un tiesības zināt patiesību: to, ka Vidusjūras stratēģija nedarbojas, ka kopējo imigrācijas politiku nevarēs īstenot līdz brīdim, kad Eiropas pilsētas apņemsies Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu efektīvi darboties.

Tukši vārdi neko nemaksā, bet ir jārīkojas. Vai, jūsuprāt, Frontex pašlaik var nodrošināt drošību pie Eiropas robežām? Manuprāt, nevar. Cerams, ka Ēģiptes, Tunisijas un citu Magribas reģiona valstu iedzīvotāji nevēlēsies masveidā doties uz Eiropu labākas dzīves meklējumos, bet centīsies to nodrošināt savā mītnes valstī, jo tieši par to viņi cīnās, un mums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Tāpēc ir jāievēro solidaritātes princips un ir jāuzņemas atbildība, un galvenokārt, runājot par kopējo Eiropas imigrācijas politiku, ir jābūt patiesiem, jo pašlaik tas ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ilgi ignorēja situāciju imigrācijas jomā, un tagad par to ir jāmaksā. Imigrācija joprojām nav Eiropas Savienības vai visu 27 dalībvalstu prioritāte, un bieži vien valstīm, ka atrodas pie ES robežām, problēmas šajā jomā ir jārisina patstāvīgi. Vienam no kopīgiem mērķiem būtu jābūt izveidot atbilstošu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu stratēģiju, tomēr arī šajā gadījumā ir jāatzīst, ka faktiski Barselonas process tā arī netika īstenots.

Komisāres kundze, faktiski šī tēma ir nepatīkama. Pareizi ir tas, ka dažām dalībvalstīm, piemēram, Itālijai, Grieķijai, Maltai un citām valstīm šīs problēmas ir jārisina un ka tām ir jāīsteno solidaritātes princips, kamēr lielākā daļa dalībvalstu tikai pasīvi vēro notikumus un pamāca citas valstis.

Nopietns darbs ir jāiegulda attiecībā uz tiesību aktiem saistībā ar finansējumu un instrumentu pastiprināšanu — runa ir par Frontex —, tomēr galvenokārt ir nepieciešama politiskā griba. Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos pateikties Malmström kundzei un Komisijai tieši par to: par palīdzību Itālijas valdībai — kā tika apliecināts arī šodien —, lai atrisinātu humanitāro krīzi Lampedūzā.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, straujie notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos iedragāja mūsu bezrūpīgo pārliecību, ka Eiropa ir tik turīga un droša, ka nav iemesla uztraukties par ievērojamu drošības apdraudējumu.

Tomēr mūsdienās viss strauji mainās, un, kas vienu dienu šķiet neiespējams, tas jau nākamajā dienā var īstenoties. Runa ir par tehnisku un politisku problēmu. Es vēlos runāt par to, ka tagad, kad, sākoties apvērsumam Ziemeļāfrikā, palielinās bēgļu skaits no šī reģiona valstīm, ES ir sarežģītā situācijā, jo tai ir jāatbalsta šie cilvēki, un vienlaikus tā nevēlas ielaist imigrantus no šī reģiona valstīm.

Es tikai vēlos teikt to, ka, lai saglabātu uzticību ES, risinājumam attiecībā uz tehniskām problēmām, kas attiecas ne tikai uz naudu un policijas spēkiem, ir jāsaskan ar ES oficiālo viedokli. Tāpēc skarbi pasākumi, kādus deputāti nesen ierosināja izmantot pret citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tikai kaitētu ES tēlam — šajā gadījumā gan no iekšpolitikas, gan no ārpolitikas viedokļa.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties komisāres kundzei, kura nekavējoties un mērķtiecīgi bija gatava palīdzēt Itālijai, neskatoties uz to, ka sākotnēji Itālijas valdība no šīs palīdzības atteicās.

Komisāres kundze, jūs pareizi uzsvērāt nepieciešamību demokrātisko pārmaiņu laikā palīdzēt Tunisijai. Tomēr man ir kāds neskaidrs jautājums, kuru es vēlos jums visiem uzdot: kā tika izmantota nauda, ko Eiropa visus šos gadus piešķīra Tunisijai, un ko tā joprojām piešķir Lībijai, kur — kā zināms — valda demokrātiskais režīms? Tāpēc tagad var no sirds sveikt Tunisijas iedzīvotājus ar atmodu, lai gan man nav skaidrs, kā varēja nodrošināt šos līdzekļus. Kas notiktu, ja Lībijā tagad notiktu atmoda? Vai atkal būtu jākonstatē, ka, domājot, ka tiek finansēts demokrātisks režīms, patiesībā tika īstenota postoša politika?

Komisāres kundze, es nesaprotu, kā Eiropa varēja ignorēt šo demokrātiskās atmodas procesu, un tikai Amerikas Savienotās Valstis nodrošināja stingru vadību šajā jomā.

Es vēlos atsaukties uz Portas kunga un Tavares kunga sacīto. Viņi pieminēja pārsteidzošu faktu, ka dažās valstīs, piemēram, Tunisijā emigrācija tiek uzskatīta par noziegumu.

Vispirms, runājot par cilvēkiem, kuri ierodas Lampedūzā — un es vēlos atgādināt Madlener kungam, ka runa ir par Tunisijas, nevis Lībijas iedzīvotājiem, lai gan tas nav īpaši svarīgi, jo drīz sāks ieceļot arī Lībijas iedzīvotāji —, un, ņemot vērā pašreizējo neskaidro situāciju Tunisijas valdībā, kurš izlems, vai šie cilvēki ir bēgļi vai nē? Tomēr galvenais ir tas, kā var šos cilvēkus sūtīt atpakaļ, zinot, ka, atgriežoties dzimtenē, viņus apcietinās.

Manuprāt, šie aspekti ir jāņem vērā, un galvenokārt, ir jāsaprot tas, ka Itālijas valdības īstenotā rasistiskā politika tikai radīja daudz negatīvākas sekas.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Liels paldies komisāres kundzei par ieguldīto darbu, lai gan jāsaka, ka, ņemot vērā algas, ko Eiropas Savienība maksā ierēdņiem visā pasaulē — 136 diplomātisko misiju dalībniekiem —, ātrāk bija jāsaprot tas, kāda ir reālā situācija. Faktiski pašreizējo situāciju nespēja paredzēt pat kustības „Socialist International” pārstāvji, un viens no šīs kustības biedriem bija Tunisijas diktators, kura lieliskās valsts sociālās un politiskās pārvaldes metodes izraisīja pašreizējo situāciju.

Mēs vēlamies zināt, kāpēc Komisija skaidri nerunā par šo cilvēku izvietošanu vairākās Eiropas valstīs. Tas nav godīgi — un piekrastes valstis to saka jau sen —, ka šī problēma ir jārisina tikai tām valstīm, kuras no Ziemeļāfrikas valstīm atdala Vidusjūra. Tas ir ļoti svarīgi, un ir jāņem vērā arī tas, ka Frontex resursi ir ļoti ierobežoti: es zinu, ka uz notikuma vietu tika nosūtīti divi speciālisti. Lampedūzā ir nopietna krīze, tostarp humānajā jomā, un tā ir jāatrisina, iesaistot atbilstošas operatīvās grupas, lai novērstu neseno darbību negatīvās sekas.

Pašreizējā situācija ir ārkārtīgi nopietna, un, runājot par sabiedrības veselību, šī situācija var pasliktināties, jo ūdens resursi Lampedūzā var sākt izsīkt.

  Priekšsēdētājs. – Es lūdzu stingri ievērot runātājiem atvēlēto laiku, jo īpaši tāpēc, ka Malmström kundzei plkst. 18.00 ir jādodas prom no Parlamenta. Tāpēc ir jādod iespēja viņai atbildēt uz jautājumiem, jo pretējā gadījumā šie jautājumi paliks neatbildēti.

  David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Debates ir par traģisko situāciju, kas Vidusjūras reģiona valstīs ir aktuāla jau vairākus gadus, un ir jāatzīst, ka šī problēma tika ignorēta. Tā tika ignorēta, jo, kā pieminēja runātāji, kuri uzstājās pirms manis, nelegālās imigrācijas gadījumā Eiropā netiek īstenots solidaritātes princips.

Pašlaik šī traģiskā situācija ir aktuāla Lampedūzā, un tas ir patiešām traģiski. Tagad, kad Lampedūzā vairs nepietiek vietas — un tas tā arī ir —, cilvēkus sūtīs uz Itāliju, un situācija uzlabosies. Cerams, ka Maltā neieradīsies tikpat daudz imigrantu, jo tādā gadījumā sekas būtu daudz nopietnākas. Visi, kuri ieradīsies Maltā būs spiesti tur palikt. Jā, Maltai nav uz kurieni pārvietot imigrantus. Turklāt līdzekļus nevar izmantot tam, lai mazo Maltu izveidotu par milzīgu cietumu, no kura šie cilvēki nevarēs izkļūt.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāpilda savas saistības, un tām ir labāk jāīsteno solidaritātes princips, jo īpaši Ziemeļeiropas valstīm, jo, kā minēja Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, citas Eiropas Savienības dalībvalstis neievēro solidaritātes principu šajā jomā.

  Rosario Crocetta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies komisāres kundzei par to, ka viņa pievērš uzmanību problēmām Tunisijā. Godīgi sakot, manuprāt, šo debašu tematam bija jābūt šādam: „Debates par atbalstu Tunisijai un citām valstīm, kuras cīnās pret diktatūru un par cilvēktiesību ievērošanu”.

Tā vietā par humanitāro krīzi ir izvērsts fakts, ka viena no pasaules lielvarām — Itālija — ir spiesta uzņemt 5000 imigrantu. Ir jāatzīst, ka situācija Lampedūzā attiecībā uz bēgļiem ir ļoti sarežģīta, neskatoties uz to, ka katru dienu kursē prāmis no šīs salas uz Sicīliju, ka uz salas ir arī lidosta un ka cilvēki var ceļot ar lidmašīnu. Ir jāņem vērā tas, ka pašlaik netiek pārrunātas problēmas attiecībā uz Frontex vai to, kā apturēt imigrantu laivas, bet runa ir par cilvēkiem, kurus ES mudināja cīnīties par demokrātiju, un tagad, kad tas notiek, ES šie cilvēki ir jāuzņem. Viens no risinājumiem, ko Itālija var īstenot, lai palīdzētu šo valstu iedzīvotājiem, ir piešķirt vairāk vīzu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo reizi milzīgs bēgļu pieplūdums, līdzīgs tam, kas pašlaik notiek revolūcijas dēļ Tunisijā, bija 1989. gadā, kad tika gāzts komunistiskais režīms. ES nav ņēmusi vērā šo pieredzi. Bēgļu plūsma ES pārsteidza nesagatavotu. ES ierodas tie cilvēki, kuri nevēlas strādāt un veidot jaunu valsti, un Itāliju lūdz nesūtīt atpakaļ ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušus imigrantus no Tunisijas. Tomēr tieši tā arī ir problēma. Ja šie cilvēki nekavējoties netiks nosūtīti atpakaļ uz savu mītnes valsti un ja netiks piešķirti līdzekļi, ar ko segt repatriācijas izdevumus, arī turpmāk ieradīsies ļoti daudz ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušu imigrantu. Vairāki desmiti tūkstošu imigrantu kaimiņvalstīs jau gaida iespēju aizceļot.

Masveida amnestijas un dāsni priekšlikumi ignorēt to, ka lielākā daļa šo cilvēku ir tikai ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti, līdz šim tikai veicināja patvēruma meklētāju pieplūdumu. Ieviešot kvotas attiecībā uz patvēruma procedūrām, nevis uzreiz sūtot migrantus atpakaļ, tikai veicinātu turpmāko imigrāciju.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sirsnīgs paldies komisāres kundzei par šīm debatēm, par viņas runu un par to, ka viņa mūs pagodināja ar savu klātbūtni, kā arī par viņas komentāriem, kas apliecina to, cik ļoti saprašanās starp Eiropu un Itāliju var palīdzēt manis pārstāvētajai valstij pārvarēt šo krīzi.

Es vēlos atgādināt to, ko viņa sacīja: „Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas.” Priekšsēdētāja kungs, tā tas patiešām ir: runa ir par pārmaiņām brīvības un demokrātijas jomā, un šīs pārmaiņas radīja tūlītējas sekas, kas ir jārisina Itālijai. Vietās, kur ir spēcīgs vējš, daži būvē sienas, bet daži — vējdzirnavas. Komisāres kundze, es vēlos uzsvērt to, ka Itālijas dienvidu reģionā — Puglijā —, kur dzīvoju es, Baldassarre kungs un Mauro kungs, šajā izpratnē vējdzirnavas tiek būvētas jau vairākus desmitus gadu; proti, tiek īstenoti pasākumi, lai ar cieņu izturētos pret imigrantiem un lai viņus cienīgi uzņemtu. Bet Itālija to nevar paveikt tikai saviem spēkiem. Komisāres kundze, būtu lieliski, ja arī Eiropa efektīvi iesaistītos attiecībā uz šiem pasākumiem, kuri tiek īstenoti Itālijā jau vairākus gadus.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Diezgan ironiski ir tas, ka līdz ar pirmajām brīvības un demokrātijas pazīmēm Tunisijā milzīgs skaits iedzīvotāju pamet šo valsti. Grūti noticēt, ka šie cilvēki patiešām vēlas pamest valsti.

Tuvajos Austrumos notiek lielas pārmaiņas, un ir pilnīgi iespējams, ka tas ir tikai sākums. Tāpēc es pozitīvi vērtēju to, ka Komisija īsteno visus iespējamos sagatavošanās pasākumus. Komisijai būtu arī jāpierāda, ka tā spēj kontrolēt šo situāciju.

Ir jāatceļ visi ierobežojumi, kas ir spēkā Kopienā, un ir jāpalīdz Tunisijai. Tomēr, manuprāt, neizbēgami šajos apstākļos un līdz ar pirmajām brīvības pazīmēm Tunisijā, izrādās, ka daudzi no šiem cilvēkiem nemaz nav īsti bēgļi. Tāpēc neizbēgami Komisijai daudzi cilvēki ir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, lai parādītu piemēru, ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka no Tuvajiem Austrumiem var ierasties vēl vairāk bēgļu.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ārkārtējā imigrantu plūsma Itālijā un līdz ar to Eiropā ir jāizmanto kā iemesls tam, lai beidzot izstrādātu kopēju pieeju šīs problēmas risināšanai. Šajā saistībā jau ilgi notiek sarunas starp Itālijas varas iestādēm un Komisiju, lai atrisinātu humanitāro krīzi, par ko notiek šīs debates.

Es cienu Crocetta kungu, tomēr ir jānorāda, ka galvenokārt problēma nav 5000 cilvēku, kuri jau ir ieceļojuši, bet iespējamie sarežģījumi un vairāki tūkstoši bēgļu, kuri varētu ierasties Itālijā, ja tiktu dots skaidrs politisks signāls. Šī problēma ir steidzami jāatrisina. Šī krīze ir jāpārvar, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams strukturāls risinājums.

Ir jāpastiprina Frontex loma, un šai aģentūrai ir jāpiešķir lielākas pilnvaras, lai tā varētu tieši pārvaldīt noteiktus bēgļu reģistrācijas procesus, lai noskaidrotu viņu izcelsmes valsti un lai organizētu repatriāciju. Ir jāpastiprina Eiropola loma, lai neļautu izbēgt iespējamiem teroristiem un noziedzniekiem. Galvenais ir tas, ka ir jārīkojas nekavējoties. Manuprāt, Komisija rīkojās pareizi, un, cerams, Padome izpildīs savas saistības.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres kundze, šodien Parlamentā ir histērisks noskaņojums, un es vēlos jums uzdot jautājumu. Es vēlos zināt, vai ir iespējams noskaidrot, vai 5000 cilvēku, kuri ieradās Lampedūzā, patiešām ir teroristi. Vai to ir iespējams noskaidrot? Manuprāt, tas nav sarežģīti.

Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti arī tāpēc, ka drošības dienests darbojas pietiekami labi, lai noskaidrotu, vai apgalvojums par teroristiem ir patiess. Pieci tūkstoši. Mēs runājam par teroristiem, bet vairāki tūkstoši cilvēku ierodas nelielās laivās, ģērbušies skrandainā apģērbā. Man ir šāds jautājums: vai nebūtu vienkāršāk doties vizītē uz Lampedūzu, lai novērtētu un noskaidrotu, kāda ir faktiskā situācija, kuru Rinaldi kungs raksturo kā tādu situāciju, pie kādām Itālija nav pieradusi? Tas arī būtu labs ceļojums.

Būtu vērtīgi arī tas, ja jūs dotos vizītē uz Tunisiju, jo, iespējams, tie cilvēki, kuri ierodas Lampedūzā, ceļo no izrakteņu ieguves reģioniem, kur Ben Ali kunga īstenotās korumpētās politikas dēļ valsts iedzīvotāji dzīvo nabadzībā. Šīs valsts iedzīvotājiem varētu palīdzēt, īstenojot pasākumus reģionālās attīstības jomā. Tad, iespējams, jūs redzētu, kādas izmaiņas notiek Tunisijā, un ar kādām grūtībām saskaras šīs valsts iedzīvotāji, un tā arī varētu kontrolēt situāciju un aizstāvēt šo cilvēku intereses Komisijā.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

  Tanja Fajon (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Pie paša Eiropas Savienības sliekšņa notiek jauna humānā katastrofa. Pašlaik runa ir par Lampedūzu, bet arī citās valstīs var ierasties daudz imigrantu no Ziemeļāfrikas valstīm.

Katru mēnesi apmēram 600 imigrantu ceļo arī no Ēģiptes uz Izraēlu. Varas iestādes vairs nespēj kontrolēt pašreizējo situāciju.

Ir nepieciešams tūlītējs un kopīgs risinājums. Lai atrisinātu šo situāciju, nedrīkst liegt cilvēkiem ieceļot un nedrīkst imigrantus pielīdzināt noziedzniekiem. Šāda rīcība ir nepieļaujama Eiropā, kur pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un brīvības un līdztiesības simbols.

Dalībvalstīm ir kopīga atbildība, un tām ir jāpalīdz Itālijai. Ir jāmobilizē spēki un finanšu resursi, jo runa ir par cilvēku dzīvību.

ES atbalsts attiecībā uz nesenajiem notikumiem Tunisijā un Ēģiptē ir nekonsekvents un lēns. Ir jāpierāda, ka uz ES var paļauties, un nedrīkst pakļauties galēji labējām partijām, kuras neatbalsta imigrāciju un ārzemnieku ieceļošanu.

Pašlaik konkrēta palīdzība ir nepieciešama Itālijai; rīt tāda palīdzība var būt nepieciešama kādai citai valstij. Ir jārīkojas nekavējoties.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! No vienas puses, labi, ka Ziemeļāfrikā notiek demokrātiskas pārmaiņas, bet, no otras puses, tas arī uzliek saistības Eiropai. Ziemeļāfrikas problēmas nevar atrisināt tikai Dienvideiropas valstis. Šajā jautājumā es piekrītu Itālijas deputātiem.

Mans jautājums komisāres kundzei ir šāds: vai ir kāda iespēja paātrināt procedūras, lai nodrošinātu pieteikumu ātrāku izskatīšanu un lai negodīgos bēgļus uzreiz nosūtītu atpakaļ uz Tunisiju? Tas ir nepieciešams, jo pašlaik Dienviditālijā ierodas lielas jaunu vīriešu grupas. Iespējams, daudzi no šiem cilvēkiem ir ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti, un ir jāatšķir īsti bēgļi no ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušiem imigrantiem.

Protams, ir arī problēmas sabiedrisko attiecību jomā. Daudziem Eiropas iedzīvotājiem šķiet, ka Dienviditālijā plāno ierasties milzīgs skaits Tunisijas iedzīvotāju. Runa ir par problēmām sabiedrisko attiecību jomā: Itālijā un Eiropas Savienībā kopumā. Tāpēc galvenais ir paātrināt procedūras un uzlabot sabiedriskās attiecības.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze! Eiropas iedzīvotāji ir gandarīti par revolūciju Ēģiptē un Tunisijā un par pārmaiņām brīvības un demokrātijas jomā. Pēdējās dažās dienās ziņās daudz stāsta par notikumiem šajās valstīs. Tomēr divas vai trīs dienas televīzijā un avīzēs tiek ziņots arī par bēgļu pūļiem un cilvēkiem laivās. Ir steidzami jārīkojas, lai nepalaistu garām šo vēsturisko brīdi un lai cilvēku atmiņā paliktu kas vairāk nekā tikai attēli ar bēgļiem. Ir jāņem vērā tas, ko šīs valstis ir sasniegušas.

Iedzīvotājiem ir jāpaskaidro tas, ka, neskatoties uz to, ka Eiropā ieceļo daudz cilvēku, lielākā daļa no viņiem būs spiesti atgriezties dzimtenē, jo viņiem nav patvēruma tiesību Eiropā. Protams, ir jāņem vērā jautājums, kas bieži ir aktuāls, runājot par ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušiem imigrantiem. Viena lieta ir skaidra. Ja šiem jauniešiem nebūs nākotnes izredžu, viņi atgriezīsies. Iespējams, atgriezīsies citi cilvēki, bet jaunu migrantu plūsma būs pastāvīga. Tāpēc šī problēma ir nekavējoties jārisina.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Situācija Vidusjūras reģiona valstīs ir ļoti nopietna. Ir skaidrs, ka imigrācija pieaugs. Mēs esam civilizēta sabiedrība, un tāpēc pret šiem cilvēkiem ir jāizturas cienīgi. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka lielākā daļa imigrantu ierodas no musulmaņu valstīm.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, prognozes liecina, ka turpmākos divdesmit gados musulmaņu skaits pieaugs par 35 %, no 1,6 miljardiem līdz 2,2 miljardiem cilvēku. Pašlaik 2,7 % Eiropas iedzīvotāju ir musulmaņi. Ņemot vērā pašreizējo imigrantu pieplūdumu un dzimstības līmeni, saskaņā ar prognozēm divdesmit gados musulmaņu skaits sasniegs 6 %. Tāpēc, kā redzams, Eiropas darbībā un Eiropas kultūrā notiek ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.

Tāpēc šī problēma ir jārisina Eiropas līmenī, nevis jāpamet dalībvalstis to risināt patstāvīgi.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā komisāres kundze jau sacīja, Ziemeļāfriku ir pāršalcis pārmaiņu vējš, un situācija šajā reģionā atgādina notikumus Austrumeiropā pirms divdesmit gadiem. Ja rezultāts būs tāds pats, kā toreiz — demokrātisku valstu veidošanās —, tad, manuprāt, pašreizējie notikumi ir ļoti pozitīvi. Protams, negatīvs aspekts ir tas, ka vismaz īstermiņā saasināsies problēma bēgļu un patvēruma meklētāju jomā, jo īpaši Itālijā.

Itālija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tāpēc Itālijas problēma ir visas Eiropas problēma; risinājums ir nepieciešams Itālijas un Eiropas līmenī. Nedrīkst liegt bēgļiem ieceļot, bet vienlaikus nedrīkst ļaut ieceļot visiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem pasaulē. Tāpēc, manuprāt, vislabākais risinājums ir īstenot mana kolēģa Busuttil kunga ierosināto daudzpusējo plānu, jo īpaši attiecībā uz repatriāciju gadījumos, kad tā ir nepieciešama un droša, un lai sūtītu atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuriem nepienākas bēgļa statuss Eiropas Savienībā. Ir jārīkojas saskaņā ar solidaritātes principu attiecībā uz Itāliju, un tas ir iespējams.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis jautājums ir Eiropas līmeņa jautājums. Ir jāsaprot tas, ka Eiropai ir jābūt vienotai un ka ir jārīkojas saskaņā ar solidaritātes principu. Pašlaik aktuāla problēma ir situācija Itālijā un bēgļi no Tunisijas, bet jau rīt bēgļi var ierasties no Alžīrijas, Ēģiptes vai, iespējams, Lībijas, no kurienes jau agrāk ir ieradušies tūkstošiem bēgļu. Protams, problēma ir tā, ka Padomes pārstāvji nepiedalās šajās debatēs. Padomi šis jautājums neinteresē. Man ir žēl, ka Padome nepiedalās šajās Parlamenta debatēs. Manuprāt, ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai rastu likumīgu risinājumu, un, kā minēja kolēģis Kelly kungs, nedrīkst ļaut Eiropā ieceļot visiem bēgļiem no Ziemeļāfrikas. Tāds nav mērķis, un tie, kuriem politiskais patvērums nepienākas, ir jāsūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāres kundze, es sveicu jūs ar piedalīšanos šajā sēdē, un paldies par dalību! Pašlaik runa ir par situāciju Lampedūzā. Jau rīt runa var būt par Maltu un Krētu. Ir jāskatās patiesībai acīs un ir jāsaprot, ka ar laiku šī problēma var būt aktuāla arī Milānā un drīz vien arī Briselē vai Parīzē.

Tā nav dienvidu valstu problēma; tā ir visas Eiropas problēma. Ir jāīsteno solidaritātes princips. Ir arī jāpastiprina ES rīcībā esošie līdzekļi un pasākumi, ieskaitot Frontex, Eiropolu un jūras izlūkošanas mehānismus. Tomēr ir arī svarīgi pēc astoņiem gadiem izvērtēt paveikto un nepieciešamības gadījumā pārskatīt Dublinas II regulu.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Ja Busuttil kungs dzirdēja manu ievadrunu, viņš noteikti dzirdēja to, ka es paskaidroju gandrīz visus viņa runā minētos jautājumus, tomēr es labprāt to atkārtošu. Komisija atbalsta tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu, lai nekavējoties palīdzētu Itālijas varas iestādēm. Ir sāktas sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai noskaidrotu, kāda palīdzība tām ir nepieciešama. Itālijai ir liela pieredze, risinot dažādas katastrofas, tomēr, iespējams, ir nepieciešama humānā palīdzība, lai nodrošinātu patvērumu, pārtiku un medikamentus, un var būt nepieciešams atbalsts arī saistībā ar pārbaudēm, palīdzību un reģistrāciju. Šāda palīdzība tiks piedāvāta, un pašlaik notiek sarunas šajā jomā.

Tā ir visu Eiropas valstu atbildība, un tāpēc ir nepieciešams Eiropas līmeņa risinājums. Darbojas Frontex, bet tiek izvērtētas iespējas — un šim procesam viss jau ir gatavs — tuvākajā laikā izveidot Frontex darba grupu, bet, protams, šis jautājums ir jāpārrunā ar Itāliju un citām valstīm, kuras varētu iesaistīties. Man ir prieks par to, ka Busuttil kungs ir Frontex referents, lai turpmāk varētu uzlabot Frontex darbību.

Frontex darbība Tunisijā, protams, ir jāsaskaņo ar Tunisijas varas iestādēm. Tas vēl netiek darīts. Tunisijas varas iestādes tiek arī mudinātas uzņemt atpakaļ savas valsts iedzīvotājus, kuriem nav nepieciešama starptautiska aizsardzība. Runa ir par tiesību aktiem šajā jomā, ko minēja Tavares kungs un citi deputāti. Cerams, ka jaunā demokrātiskā valdība nepieļaus to, ka šādi tiesību akti tiek saglabāti, bet, protams, katrs gadījums ir rūpīgi jāizvērtē atsevišķi. Komisija labprāt arī sniegs ieteikumus Tunisijas varas iestādēm, kā arī palīdzēs nodrošināt robežu un politikas pārvaldību, apmācību, aprīkojumu un līdzekļus.

EPAB Maltā vēl nedarbojas, bet darbojas padome, un tiek apgalvots, ka vajadzības gadījumā ir iespēja uz Itāliju sūtīt palīgā valsts brigādes. Šis jautājums tiks pārrunāts arī nākamnedēļ Ārlietu padomes un Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē. Notiek sarunas ar UNHCR, lai lūgtu palīdzību noteikt, kuriem cilvēkiem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un izvērtēt turpmāko situāciju. Frontex arī ietilpst darba grupā, kas analizē situāciju šajā reģionā.

Kā lielākā daļa no jums jau pieminēja, protams, situācija Tunisijā ir ļoti daudzsološa, un Komisija atbalsta demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Baronese Ashton vakar bija vizītē šajā valstī, lai risinātu sarunas ar varas iestādēm. Komisija ir gatava palīdzēt organizēt vēlēšanas šajā valstī. Tiek pārrunāti dažādi veidi, kā pastiprināt cita veida atbalstu un kā veicināt un pastiprināt demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Var nodrošināt ekonomisko palīdzību. Tiek pārrunātas dažādas mobilitātes programmas, un ir arī jāpalielina iespēja šīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ieceļot Eiropā. Tiek pārrunāta arī iespēja organizēt līdzekļu devēju konferenci.

Es piekrītu Mauro kungam un citiem deputātiem, kuri sacīja, ka, protams, ir jāņem vērā situācija visā reģionā. Manuprāt, daudzus izbrīnīja tas, ka Berlīnes mūris tika gāzts. Rīcības plāns uzreiz nebija gatavs. Pašreizējā situācija mazliet atšķiras, bet, protams, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta cilvēku vēlme pēc brīvības un demokrātijas. Pašreizējo apstākļu dēļ tiek pārskatīts kaimiņattiecību politikas plāns, un tiek ņemta vērā situācija visā reģionā — jo īpaši Ēģiptē, bet arī citās valstīs —, lai nodrošinātu vairāk līdzekļu, resursu un politiku un lai tās pēc iespējas vairāk pielāgotu nesenajiem notikumiem šajā reģionā.

Manuprāt, būs nepieciešamas vēl vienas debates par šo tematu, jo šis jautājums joprojām ir aktuāls, un, visticamāk, tas būs aktuāls arī turpmāk, tomēr es varu vēlreiz apgalvot, ka Komisija ļoti stingri kontrolē pašreizējo situāciju. Komisija ir gatava palīdzēt Itālijai, Tunisijai un citām valstīm, kuras ietekmē pašreizējā situācija.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no priekšrocībām, ko nodrošina dalība Eiropas Savienībā, ir iespēja Itālijas valdībai vērsties pie ES pēc palīdzības. Kā daudzi deputāti jau pieminēja, saskaņā ar līgumiem ir jāīsteno solidaritātes princips un atbildība ir jāsadala taisnīgi. Kā teica Malmström kundze, pašreizējā sarežģītā situācija Itālijā attiecas uz visu Eiropu. Ņemot vērā ārkārtīgi straujos notikumus Ziemeļāfrikā, Eiropas iestādes darbojas pārāk lēni.

Itālija, un jo īpaši valsts dienvidu reģioni, ir vistālākā Eiropas robeža Vidusjūrā, un tur ierodas daudz imigrantu, kas bija sagaidāms, bet ko nebija iespējams ieplānot. Pašreizējie notikumi parāda, cik nopietnas sekas ir tam, ka netika īstenots Barselonas process. Ir jāpārskata Eiropas Savienības stratēģija Vidusjūras reģionā, un tā atkal ir jānosaka par vienu no galvenajām ES prioritātēm. Īstermiņa risinājums, kas paredz nodrošināt finansiālu palīdzību un īstenot ārkārtējas iejaukšanās pasākumus, palīdzēs, bet ar to nepietiek. Lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, demokrātiskās pārmaiņas, kas vēršas plašumā tajās valstīs, kuras atrodas Vidusjūras pretējā krastā, ir jāsaskaņo ar vidējā termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Šīs debates ir ļoti svarīgas. Saskaņā ar informāciju tikai pēdējās četrās dienās Lampedūzā no netālās Tunisijas ir ieradušies vairāk nekā 4000 bēgļu. Tāpēc šī ir vislielākā sabiedrības veselības krīze. Ir jāņem vērā arī tas, ka vietējai padomei, kura risina šo krīzes situāciju, nepietiek vajadzīgo līdzekļu, un tai nav pieejams vajadzīgais tehniskais nodrošinājums.

Itālija uzreiz vērsās pie Eiropas Savienības, lai tā īstenotu tūlītējus pasākumus. Bet, neskatoties uz to, ka es ļoti atbalstu priekšlikumu palīdzēt, es vēlos uzsvērt to, ka Frontex — Eiropas aģentūra, kura kontrolē migrācijas plūsmas Vidusjūrā, — saistības ir svarīgas, bet nepietiekamas, lai atrisinātu situāciju attiecībā uz nelegālās migrācijas plūsmām no Tunisijas. Februāra sēdē es paudu bažas par situācijas sarežģījumiem Ziemeļāfrikas valstīs un par to ietekmi Eiropā. Es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Eiropas Savienībai ir stingrāk jāīsteno efektīva kopējā imigrācijas politika, lai palīdzētu pārvaldīt nelegālo imigrāciju ES un galvenokārt lai palīdzētu attiecīgajām valstīm, piemēram, Itālijai, kuras tiešāk ietekmē imigrantu plūsma.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Vairāku tūkstošu migrantu pēkšņa ierašanās mazajā Lampedūzas salā Itālijā ir ārkārtēja situācija. Un šis gadījums skaidri norāda uz problēmu, kas attiecas uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Pašlaik ir ļoti svarīgi nodrošināt to, lai pareizi tiktu īstenots Eiropas solidaritātes princips. Komisāres kundze, es piekrītu jūsu priekšlikumam dalībvalstīm nekavējoties palīdzēt Itālijai, nodrošinot preces un finanšu līdzekļus. Šādos gadījumos ļoti bieži migranti attiecīgo valsti tikai šķērso, un tā nav ceļojuma mērķis. Bieži vien bēgļu reģistrācijas centri ir novecojuši, un dažreiz migrantu ieceļošanas vietās situācija ir ļoti nopietna. Ir jau īstenoti daži svarīgi pasākumi attiecībā uz cīņu pret nelegālo imigrāciju un migrantu plūsmas kontroli. Bet ES iekšējās robežas gandrīz nepastāv, un Eiropā ir ilgtermiņā jānodrošina līdzekļi, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Ir nepieciešama laba imigrācijas politika, ir jārisina atvērtas un konstruktīvas sarunas ar izcelsmes valstīm un ir jāpastiprina Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) misijas.