Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:
- jautājumu (O-0009/2011), uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Cornelis de Jong GUE/NGL grupas vārdā, Michael Cashman S&D grupas vārdā, Pascal Canfin Verts/ALE grupas vārdā un Monica Luisa Macovei Komisijai, par Komisijas ekspertu grupu programmas pārskatīšanu un samērīgu pārstāvību un pārredzamību (B7-0010/2011);
- jautājumu (O-0035/2011), uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Corinne Lepage, Diana Wallis un Frédérique Ries ALDE grupas vārdā Komisijai, par Komisijas ekspertu grupu programmas pārskatīšanu un samērīgu pārstāvību un pārredzamību (B7-0010/2011)
Cornelis de Jong, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada beigās Komisija pārskatīja savu ekspertu grupu noteikumus. Sagatavojoties šai pārskatīšanai, man bija izdevība iesaistīties lietderīgās neoficiālās diskusijās ar Komisijas pārstāvjiem.
Taču ir dīvaini, ka Eiropas Parlaments nekad nav bijis oficiāli iesaistīts šā jautājuma risināšanā. Galu galā pārredzamība ir svarīga gan Komisijai, gan Eiropas Parlamentam.
Vai komisārs var man apliecināt, ka turpmāk mums būs oficiāls dialogs par šādiem jautājumiem, pirms tiks pieņemti galīgie lēmumi?
Pagājušajā nedēļā es atkal tikos ar dažādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Diemžēl tās nav saņēmušas nekādu apliecinājumu, ka turpmāk ekspertu grupu sastāvs būs samērīgāks. Faktiski tās ir saņēmušas informāciju par to, ka tiek veidotas jaunas ekspertu grupas.
Es zinu no savas pieredzes, kopš laika, kad pats strādāju Komisijas Ģenerālsekretariāta uzdevumā, ka ģenerāldirektorāti ir mazas karaļvalstis. Taču, ja Komisijai būs politiska griba, tā spēs nolemt ievietot tīmekļa vietnē visu informāciju par jaunām ekspertu grupām un konkursu izziņošanas procedūrām. Vai komisārs nodrošinās šādu pieeju, vai arī viņš klanīsies Komisijas oficiālās birokrātijas priekšā?
Visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ļoti trūkst resursu. Tas attiecas uz arodbiedrībām, patērētāju organizācijām un MVU pārstāvjiem. Tiem jāizlīdzas ar mazu biroju Briselē atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai algotu profesionālus lobistus. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, patērētāju un MVU darbinieku interesēs jo īpaši tiem cilvēkiem, kas nedarbojas Briselē, ir jānodrošina iespēja piedalīties ekspertu grupās.
Taču tam ir savi noteikumi. Komisijas tīmekļa vietnē ir jābūt skaidram norādījumam, ka ceļošanas un apmešanās izmaksas tiks atlīdzinātas un ka pastāv arī citu izdevumu atlīdzinājumu shēma, izdevumu, kas tieši saistīti ar darbu ekspertu grupās. NVO bieži to neapzinās, un Komisijas ierēdņi paši no laba prāta to šīm organizācijām nepaziņo. Pašnodarbinātai personai, piemēram, nav iespējams bez atlīdzinājuma pamest darbu, lai piedalītos ekspertu grupā Briselē. Tāpēc šādam atlīdzinājumam ir jābūt obligātam.
Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts (SANCO) ievēro tādu politiku, ka eksperti, kas pieņemti darbā kā privātpersonas, nedrīkst būt saistīti ar organizācijām, kuras ir tieši ieinteresētas kādas ekspertu grupas kompetencē. Es aicinu komisāru padarīt Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta politiku obligātu visiem ģenerāldirektorātiem.
Visbeidzot, es vēlos saņemt no komisāra paskaidrojumu, kāpēc Komisijas tīmekļa vietnē Greenpeace ir iekļauta kā Tehnoloģiju platformas „Atkritumu ģeoloģiskā apglabāšana” dalībniece, jo manā rīcībā ir korespondence starp Greenpeace un Komisiju, kurā redzams, ka Komisija nepārprotami noraidīja Greenpeace pieteikumu līdzdalībai.
Michael Cashman, autors. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sveikt komisāru politikas pasaulē, kurā nevienu neinteresē Komisijas veiksmes, bet tikai tās neveiksmes.
Šī ir ļoti laba iniciatīva, bet, kā saka de Jong kungs, Parlamentam ir savas intereses. Mums ir jānodrošina, lai ekspertu grupas būtu atvērtas plašākam pretendentu lokam, kas varētu vismaz pieteikties darbam šajās ekspertu darba grupās un iegūt informāciju par to, kā to darīt.
Mums ir jāveicina uzticēšanās šīm ekspertu darba grupām. Lai to panāktu, mums jānodrošina pilnīga pārredzamība un, kā jau teikts, šīs grupas nedrīkst ietekmēt lielie uzņēmumi, jo tas noved pie pārmetumiem par ieinteresētām personām un grauj gan Komisijas, gan ekspertu grupu darbu.
Es to saku kā referents par sākotnējo regulu par publisku piekļuvi dokumentiem, kuru Parlaments pieņēma 2001. gadā.
Kā jūs, komisār, labi zināt, atklātības princips un lēmumu tuvināšana pilsoņiem izriet no Amsterdamas līguma. Mēs to ieviesām ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kas pašlaik tiek pārskatīta. Man šķita, ka mums rodas laba iespēja ieviest šajā regulā pamatprogrammu ekspertu grupām — 2008. gada priekšlikums regulas pārstrādāšanai —, bet interesantā veidā Parlaments to nepieņem.
Jūs būsit ievērojuši, ka Macovei kundze atrodas sēžu zālē. Viņa ir slavena ar to, ka aģitē par lielāku atvērtību un pārredzamību. Vairākums politisko grupu piešķir tam lielu nozīmi.
Es vēlos zināt, kāpēc ar Parlamentu neapspriedās. Vai Komisija atvērs tīmekļa vietni, sniedzot sīkāku informāciju par to, kā pilsoņu pārstāvji un pilsoniskās organizācijas var tikt iesaistītas? Ja neatvērs, tad kāpēc?
Kā jau savas runas sākumā teicu, es sveicu jūs, komisār, politikas pasaulē, kurā ikviens ir apsēsts ar to, kas nav paveikts, nevis ar to, kas paveikts.
Pascal Canfin, autors. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es atbalstu šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Komisija un jo īpaši Eiropas Savienība būtu pārredzama un nevainojama attiecībā uz lobēšanu.
Kā jūs zināt, Brisele ir pirmajā vietā kā starptautiska lobēšanas galvaspilsēta, kam seko Vašingtona. Briselē ir vairāk lobistu nekā Vašingtonā, un viens no veidiem, kā viņi ietekmē Komisiju, ir ar šo izslavēto ekspertu grupu palīdzību.
Es esmu Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis. Minēsim, piemēram, grupu banku ekspertu. Deviņdesmit pieci procenti šīs ekspertu grupas locekļu ir baņķieri un ne jau parasti baņķieri, bet tikai baņķieri no finanšu centriem un investīciju bankām, naudas tirgus bankām un visām lielākajām ASV bankām —J. P. Morgan bankas, Bank of America un Goldman Sachs. Taču šajā ekspertu grupā nav NVO un arodbiedrību pārstāvju. Doma, ka Komisijai ieteikumus par banku darbības noteikumu maiņu sniegs tikai investīciju baņķieri, turklāt ASV investīciju baņķieri, pēc finanšu krīzes un visa, ko esam piedzīvojuši, man šķiet pilnīgi sirreālistiska.
Tāpēc man ir jāuzdod jums daži pavisam konkrēti jautājumi un jāskar daži pavisam konkrēti aspekti šajā jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski, — vai jūs mainīsit šo ekspertu grupu sastāvu? Vai jūs nodrošināsit, ka protokoli tiek publiskoti un interešu konflikti novērsti? Eiropas Parlamentā tas faktiski ir jautājums, pret kuru neviens nav vienaldzīgs. Gan kreisā spārna EP deputāti, gan labā spārna EP deputāti, gan zaļie un liberāļi ir ļoti ieinteresēti šajos jautājumos. Kāpēc gan mūs neiesaistīja agrāk reformās, kuras jūs esat ieviesuši?
Corinne Lepage, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es pilnīgi atbalstu to, ko teica mani kolēģi, un jo īpaši to, ko teica de Jong kungs un Canfin kungs. Man tikai ir žēl, ka ar Parlamentu neapspriedās, pirms tika pieņemts galīgais lēmums par regulas pārskatīšanu.
Mēs regulāri debatējam par pārredzamības un kompetences jautājumiem, jo īpaši Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, kurā mana pieredze manā nozarē ir salīdzināma ar to pieredzi, ko tikko demonstrēja Canfin kungs.
Es vēlos, komisār, uzsvērt divus jautājumus. Pirmais attiecas uz grupu samērīgu pārstāvību. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Grupu sastāvs ir ļoti nesamērīgs, tajās ir daudz ļoti lielu uzņēmumu, ļoti maz MVU un galvenokārt rūpnieciskais sektors, bet ne pilsoniskā sabiedrība. Faktiski grupu sastāvs ļoti ietekmē lēmumus, kas Komisijai jāpieņem, jo tā paļaujas uz ekspertu ziņojumiem. Ja Komisiju neinteresētu ekspertu ziņojumi, tā ar šiem ekspertiem neapspriestos. Tāpēc atjaunot grupu samērīgumu tā, lai tās pārstāvētu Eiropas sabiedrību, ir būtiski svarīgi, bet šajos jaunajos noteikumos es nesaskatu nevienu priekšlikumu, kas dotu priekšroku MVU vai pilsoniskajai sabiedrībai.
Mans otrais jautājums attiecas uz ārējo ekspertu atlasi. Ir būtiski svarīgi, lai mēs vai vismaz jūs zinātu, kas ir šie cilvēki un no kurienes viņi nāk. Ja eksperti apgalvo, ka ir neatkarīgi, lai gan faktiski viņi ir lobisti, tad zināšanas, ko viņi sniedz, nekādā ziņā nevar uzskatīt par pārliecinošu informāciju.
Tāpēc ir ļoti svarīga paziņojumu par ieinteresētību stingra kontrole un uzraudzība, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ar ekspertu neapspriežas kā ar rūpniecības ekspertu, viņš var sniegt skaidru informāciju. Ja ar ekspertu apspriežas kā ar skolotāju, lai gan viņš faktiski ir rūpniecības nozares speciālists, tad situācija ir neskaidra un nav pieņemama. Es uzskatu, ka interešu konflikta jautājums ir izšķirošs. Kā piemēru varu minēt lielās problēmas Zāļu aģentūrā, kuras apspriest, manuprāt, mums būs vēl izdevība.
Tāpēc es lūdzu jūs, komisār, atjaunot mūsu ticību ekspertiem, jo viņu viedokļi nosaka pieņemtos lēmumus.
Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Protams, man nav ne jausmas, ko jūs zināt par šā jautājuma vēsturi, bet es jo īpaši priecājos, ka varu aizstāt savu kolēģi Maroš Šefčovič un atbildēt uz šo jautājumu, jo pēdējos piecus gados tas ir bijis manas darbības centrā. Es biju atbildīgs par šo jomu, un es priecājos, ka varu jums pastāstīt, kas faktiski ir mainīts. Tas bija ekspertu grupu jautājums, bet diemžēl manā rīcība ir tikai trīs minūtes, lai atbildētu uz jūsu jautājumiem. Es centīšos to darīt, cik labi vien spēšu.
Kā jau minēts, jauno programmu Komisijas ekspertu grupai pieņēma 2010. gada novembrī. Tā paredz, ka, nosakot šo grupu sastāvu, attiecīgie Komisijas departamenti centīsies nodrošināt samērīgu pārstāvību attiecīgajās zināšanu un interešu jomās, ņemot vērā veicamā darba specifiku un vajadzīgās ekspertu zināšanas.
Jaunā Komisijas ekspertu grupu programma paredz skaidrākus un stingrākus horizontālos noteikumus par to, kā risināt interešu konfliktus. Saskaņā ar šiem noteikumiem attiecīgajiem Komisijas dienestiem ir jāinformē eksperti, kas ir iecelti kā privātpersonas, ka, piekrītot kļūt par grupas locekļiem, viņi uzņemas saistības darboties neatkarīgi un ievērot sabiedrības intereses. Šie noteikumi, kas attiecas uz visām ekspertu grupām, iemieso Komisijas vienīgo politiku šajā jautājumā, kā arī prasības, kas jāpilda visiem dienestiem.
Komisija 2005. gada oktobrī kā piemēru labai sadarbībai ar Parlamentu un Parlamenta deputātu Jens Bonde ieviesa publisku ekspertu grupu tiešsaistes reģistru, kas sniedza vērtīgu informāciju par dažādiem aspektiem, piemēram, par grupu mērķiem, uzdevumiem un sastāvu. Kopš 2007. gada Komisija pakāpeniski publicēja gan oficiāli, gan neoficiāli izveidotu ekspertu grupu locekļu vārdus. Tas pārsniedz saistības, kuras Komisija uzņēmās 2005. gada ekspertu grupu programmā, kas attiecās tikai uz oficiāli izveidotajām grupām.
Ekspertu grupu sastāvs 2009. gadā tika pilnā mērā atklāts reģistrā. Tādējādi visi ekspertu grupu locekļu vārdi ir pieejami. Šī stingrā prasība, ko Parlaments noteica 2005. gadā, ir tikusi vienmēr ievērota.
Pēc jaunās Komisijas ekspertu grupu programmas pieņemšanas, Komisija 2010. gada decembrī izstrādāja jaunu reģistra versiju. Šī jaunā versija palielina pārredzamību, sniedzot jaunu un precīzāku informāciju, īpaši par uzskaitīto struktūru veidu un grupu locekļu atlases procedūrām.
Turklāt jaunais reģistrs palielina pārredzamību par pasākumiem, kurus veic katra grupa, ļaujot Komisijas departamentiem vai nu publicēt attiecīgo informāciju reģistrā, vai norādīt saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā var atrast šo informāciju.
Visbeidzot, reģistrā ievadīto datu pasniegšanas veids un to salasāmība arī ir uzlaboti. Ņemot vērā lielo apstrādājamās informācijas apjomu, pāreja no vecās reģistra versijas uz jauno vēl nav pabeigta. Daži no datiem vēl ir jāapstiprina. Pāreja ir jāpabeidz dažos nākamajos mēnešos.
Turklāt tāpēc, ka piecus ar pusi gadus es esmu apspriedis šos jautājumus ar dažādām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Parlamenta deputātiem, es vēlos lūgt jums nemistificēt šos ekspertus. Nepastāv nekādas aritmētiskas saiknes starp ekspertu grupu sastāvu un lēmumu. Lēmums ir Komisijas politiska atbildība.
Parlamenta komitejām ir tāda pati politiska atbildība, kad tās tiekas to pašu lobistu klātbūtnē. Neaizmirstiet, ka 2005. gadā mēs ieviesām arī pārredzamības reģistru, toreiz sauktu par „lobistu reģistru”, bet tagad — par „interešu pārstāvju reģistru”, kas pašlaik ir kopīgs reģistrs ar Parlamentu. Tas ir liels solis uz priekšu.
Tādējādi kaut kas jau ir izdarīts. Situācija nav nemaz tik bēdīga.
Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisāram par viņa atbildi. Es priecājos, ka runāju pēc viņa.
Es vēlos teikt, ka mums ir jālūkojas uz tagadni un nākotni, nevis uz pagātni. Mēs vēlamies, lai tiktu sperti lielāki soļi pretī pārredzamībai. Šajā jautājumā es pievienojos saviem kolēģiem un atgādinu, ka Parlaments aicināja Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu samērīgu interešu grupu pārstāvību ekspertu grupās.
Kā komisārs minēja, mums ir pārskatīta programma. Taču, mūsuprāt, tajā joprojām ir lieli trūkumi, kas grauj cilvēku uzticību. Es uzskaitīšu dažus no tiem.
Trūkst procedūru interešu konfliktu noteikšanai un novēršanai. Mums ir vajadzīga procedūra, lai tos atklātu un novērstu. Nepietiek tikai nosūtīt vēstuli ekspertiem un lūgt tos izlemt, vai tiem ir interešu konflikts vai tā nav. Profesionālā noslēpuma klauzulas ir attiecinātas ne tikai uz Komisijas dienestiem, bet arī uz ekspertu grupu locekļiem, tādējādi mēs nevirzāmies uz lielāku pārredzamību, bet gan uz lielāku noslēpumainību. Pārredzamības trūkums vēl joprojām saglabājas attiecībā uz ekspertu grupu dokumentu atklāšanu. Turklāt mazie un vidējie uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas nav pienācīgi pārstāvētas. Aizsardzība pret nozaru ietekmi ir nepietiekama. Pastāv ekspertu grupu „korporatīvās sagrābšanas” risks.
Tāpēc mēs pieprasām, lai visa informācija par pašreizējām ekspertu grupām savlaicīgi tiktu ievietota tīmekļa vietnē, tostarp arī informācija par grupu locekļu skaitu un pašiem locekļiem, kā arī par uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus.
Es izmantoju šo izdevību, lai vēlreiz uzsvērtu vajadzību pēc pārredzamības attiecībā uz ES finansējuma saņēmējiem. Visbeidzot, es vēlos teikt, ka pārredzamība nodrošina labu pārvaldību un uzticēšanos iestādēm. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki mums uzticas, vienīgais ceļš uz to ir lielāka un pilnīga pārredzamība.
Zita Gurmai, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs zinām, ka ir daudz klišeju par lēmumu pieņemšanu Eiropā.
Pirmā no tām ir, ka lēmumu pieņemšana nav pārredzama, taču ES ir sarežģīta politiska sistēma pat to acīs, kas saprot, kā tā funkcionē. Tāpēc standarta definīcijas tai nav piemērojamas. Pārredzamībai un vienkāršībai ir jābūt visu ES struktūru galvenajam mērķim. Mūsu politiskā sistēma jau pati par sevi ir pietiekami sarežģīta, mēs neesam šeit, lai padarītu to vēl sarežģītāku. Tiesību akta priekšlikuma atrašanai ES tīmekļa vietnē nav vajadzīga īpaša prasme, tāpēc lietotājam ērta tīmekļa vietne, kas minēta jautājumos, uz kuriem jāatbild mutiski, nav tikai viena no iespējām, tā ir obligāta nepieciešamība.
Vēl viens pārmetums ir tas, ka lobēšanas nozīme ir neskaidra un ka lielo uzņēmu ietekme ir nesamērīgi liela. Es zinu, ka lobēšana Komisijai var noderēt, jo lobistu grupas bieži atrod svarīgus argumentus un sniedz informāciju vai pat labi pārdomātus, lietderīgus politiskus risinājumus. Es uzskatu, ka arī šajā sakarībā pārredzamība ir obligāta, un, cerams, tas tiks turpmāk atspoguļots lobistu reģistrā.
Runājot par ekspertu grupām, tās ir jāskata pareizā gaismā — kā vēl viena joma, kurā dalībnieki var izvirzīt savas intereses. Ja šo ekspertu grupu sastāvs ir tendenciozs, tad tas nozīmē, ka ekspertu grupas tikai sniedz interešu grupām vēl vienu veiksmes iespēju. Taču šie dalībnieki parasti pietiekami labi virza savas intereses bez valsts iestāžu palīdzības.
Es varu tikai atkārtot savu kolēģu jautājumu — vai Komisijai ir obligāti iegūt līdzsvarotus ieteikumus vai nav?
Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir skaidrs, ka ikvienā demokrātiskā sabiedrībā visu oficiālu iestāžu darbā ir jāgarantē pārredzamība. Tā ir vajadzīga, lai lēmumi tiktu pieņemti objektīvi un lai ņemtu vērā nevis kādu šauru grupu intereses, bet visas sabiedrības vai visas valsts, vai to organizāciju intereses, kuras šie lēmumi ietekmēs
Tāpēc mums ir vēl jo lielāks pamats uzsvērt, kad vien iespējams, ka iestādēm, kas saistītas ar Eiropas Savienību vai Eiropas Komisiju, kā arī citām iestādēm, kam ir oficiāla funkcija, — tostarp arī Eiropas Parlamentam — jāstrādā tik pārredzami un atklāti, cik vien iespējams. Tas nozīmē, ka priekšlikumi, lai arī ekspertu grupas strādā saskaņā ar šīm prasībām — ievērojot vislielāko atklātību un pārredzamību —, ir pamatoti un motivēti. Tas ir vajadzīgs, lai novērstu iespējamus interešu konfliktus un konkrētu interešu grupu darbošanos, kuru nolūki mums nav zināmi un kuru rīcība var ietekmēt lēmumus, kas ir svarīgi visai Eiropas Savienībai.
Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada oktobrī Parlaments ieviesa sešas jaunas direktīvas, piešķirot ES pilnvaras regulēt AK finanšu nozari. Es 7. februārī iesniedzu rakstisku jautājumu Komisijai par vienu AK 1976. gadā izdotā Uzņēmējsabiedrību likuma aspektu. Šā likuma 27. iedaļā ievērojami atvieglojumi ir piešķirti vienai uzņēmējsabiedrībai —Bank of England Nominees Limited. Šie atvieglojumi liecina par to, ka Bank of England akcionāru personības tiek turētas slepenībā.
Es vaicāju Komisijai, vai šie atvieglojumi nav pretrunā ES tiesību aktiem un vai jaunajām regulatīvajām iestādēm būs pilnvaras pieprasīt, lai Bank of England atklāj akcionāru vārdus. Protams, ne es, ne mana partija nevēlas jaunus ES tiesību aktus, bet Komisijai un Lielbritānijas valdībai tie ir vajadzīgi. Jādomā, ka Komisijai ir jānodrošina, lai tās tiesību akti vienādā mērā, konsekventi un pārredzami tiek piemēroti visā tās impērijā.
Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, komisār, ka jūs šodien esat šeit, jo jūsu darbs visus šos gadus, kad jūs bijāt atbildīgs par šo jomu, ir iemantojis plašu atzinību. Taču, kā jūs zināt no savas pieredzes, vēl ir daudz darāmā.
Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas piedalās ekspertu grupu darbā, tiktu pakļauti konkrētai procedūrai un lai viņiem varētu piemērot sankcijas, ja viņi sniedz nepareizus atzinumus. Ir skandalozi, ja cilvēki apgalvo, ka ir neatkarīgi, kad faktiski ir skaidrs, ka tie nav neatkarīgi. Šādā gadījumā ir jāpiemēro sankcijas, jo citādi mūsu rīcībā ir tikai papīra tīģeris.
Mans otrais jautājums attiecas uz to, kas tiek pārstāvēts — jums šis jautājums ir zināms pēc analoģijas ar uzņēmējdarbības pasauli. Jo īpaši šajā jomā Komisijas interesēs ir beidzot atklāt šo grupu sastāvu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Paraugoties uz rezultātiem — finanšu skandāliem un ekonomikas krīzi —, ir skaidrs, ka ir sniegts daudz sliktu ieteikumu. Mums ir steidzami jāķeras pie šā jautājuma risināšanas.
Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties deputātu grupai par šā neatliekamā jautājuma ierosināšanu. Ekspertu jautājums skar ne tikai ekonomiku. Komisija neievēro objektivitātes un samērīguma principus arī citās jomās, un tāpēc ekspertu grupu sastāvs ir vienpusīgs un nepārstāv visu pilsoņu intereses.
Pirmais piemērs, ko vēlos sniegt, attiecas uz to, ka pēc Eurostat datiem 90 % ES iedzīvotāju atbalsta ģimenes, kas sastāv no sievas, vīra un viņu bērniem. Taču Komisija izvēlas ekspertus tikai no tādām organizācijām kā Eiropas Sieviešu lobijs vai Ģimenes platforma, kas tiecas lauzt šo ģimenes modeli. Komisija turpretī jau ilgu laiku noraida tās sieviešu organizācijas un ekspertus, kas līdz ar Eiropas iedzīvotāju vairākumu nepiekrīt šai vienpusīgajai feministu teorijai.
Vēl viens piemērs ir Pamattiesību aģentūra, ko izveidoja un finansē Komisija. Šīs aģentūras eksperti atbalsta vienpusīgu politiku, netiecoties pēc līdzsvara un objektivitātes. Par to liecina šīs aģentūras direktora runas Parlamentā. Pat Eiropas Komisija ir norobežojusies no uzskatiem par ticības un pārliecības brīvību, kurus propagandē šīs aģentūras neatkarīgās ekspertu grupas priekšsēdētājs, jo tos ir ietekmējuši to organizāciju lobisti, kas aizstāv abortus.
Es uzskatu, ka tāda oficiāla Eiropas ekspertu aģentūra, kas dod priekšroku politiskām interesēm un nevis profesionālismam un objektivitātei, ir jālikvidē. Es varētu minēt vēl daudz šādu piemēru. Tāpēc es vēlos pievienot savu balsi jautājumiem, kurus deputāti iesnieguši Komisijai. Es vēlos aicināt Komisiju plaši atvērt ekspertu kabineta logus, jo tajā nav svaiga gaisa — un tas attiecas ne tikai uz ekonomikas jomu.
Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Sadarbībai un apspriedēm ar ekspertiem, kuras ieviesusi Eiropas Komisija, patiešām ir jābūt nevainojamām pārredzamības ziņā, jo tas ir riskants pasākums. Ir iespējams, ka interešu grupu locekļi, kas atlasīti saskaņā ar konkrētiem uzdevumiem un konkrētām zināšanām, pārstāv konkrētu grupu un nevis vispārējas intereses.
Tāpēc Komisijai jo īpaši rūpīgi jānodrošina, lai šīs grupas būtu reprezentatīvas, bet tai vēl vairāk jārosina pretēju uzskatu izpausme. Es uzskatu par nepieņemamu to, ka šajās grupās tiek iekļautas neskaitāmas NVO, kurām ir līdzīgas intereses un līdzīgas darbības jomas. Darba dokumentiem, lēmumiem un sanāksmju darba kārtībām arī ir jābūt publiski pieejamām, lai ar tām varētu iepazīties visa sabiedrība, vēlēti pārstāvji un organizācijas, kuras ekspertu grupas darbs tieši neietekmē, bet kuras tas var reizēm skart. Ekspertu grupu darba neskaidrais saturs nevar novest pie rezultātiem, uz kuriem var paļauties, un es to attiecinu uz SANCO ģenerāldirektorāta ekspertu grupām.
Visbeidzot, es uzskatu, ka, cenšoties nodrošināt savas darbības pārredzamību, Komisijai ir jāiesaista Parlaments šo ekspertu grupu un līdzīgu struktūru uzraudzības pārbaudē.
Kā teikts Līguma 9. pantā, pārredzamība ir vajadzīga ne tikai Eiropas Komisijai, bet visiem Eiropas iedzīvotājiem.
Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Savā ikdienas parlamentārajā darbā mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka pievienoto vērtību rada piekļuve atlasītai informācijai, kas atbalsta mūsu likumdevēju funkcijas un mūsu darbu politiskā virziena izvēlē. Mēs izmantojam ārējos cilvēkresursus — kaut gan Komisija to dara biežāk —, lai iegūtu analīzi un ceļvedi pašreizējā politiskajā, sociālajā, ražošanas un uzņēmējdarbības situācijā.
Taču politiku veido lēmumi un izvēle, kas ir pilnīgi politiķu rokās. Mūsu izvēli var atbalstīt ekspertu grupas, kurās ir augsta līmeņa speciālisti īpašās kompetences jomās, kas spēj objektīvi paust savu viedokli.
Tādējādi mums ir jāizvēlas efektīvi instrumenti un pārredzamas procedūras, kas ļautu Komisijai ar šo patstāvīgo un neatkarīgo ekspertu grupu palīdzību pildīt savas funkcijas. Mēs apzināmies, ka tas ir ārkārtīgi problemātisks aspekts. 2010. gada plāns ir, protams, liels solis uz priekšu, bet mums ir jādara vēl daudz kas vairāk. Ekspertu objektivitāte un autoritāte arī ir atkarīgas no viņu patstāvības un viņu spējas godīgi un uzticami atbalstīt politiskus lēmumus.
Atklātības mehānismus, tīmekli un citas efektīvas metodes ir iespējams vēl vairāk vienkāršot gan Komisijā, gan Parlamentā. Tāpēc piekļuves tiesības ir atzinīgi vērtējamas, pārredzamība ir, protams, atzinīgi vērtējama, līdzsvars starp tiesībām uz pārredzamību un tiem jautājumiem, kurus nedrīkst uzticēt citiem vai publiskot, ir atzinīgi vērtējams, un lobistu reģistrs, ko drīz izveidos, ir atzinīgi vērtējams.
Taču mums ir vēlreiz jāuzsver, ka vissvarīgākā ir politika. Ja politika ir uzticības cienīga un kompetenta, tad ekspertu uzdevums ir apspriedes un atbalsts. Lēmumus vienmēr pieņems tas, kas uzņemsies par to atbildību.
Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisija nesen pārskatīja pamatdokumentu par ekspertu grupu darbību. Ņemot vērā to, ka mēs visi esam ieinteresēti ne tikai Eiropas Savienības iestāžu veiksmīgā funkcionēšanā, bet arī pārredzamā un godīgā ekspertu un padomdevēja struktūru izveidē un funkcionēšanā, mēs atzinīgi vērtētu lielāku atklātību no Eiropas Komisijas puses attiecībā uz tās ekspertu grupu ekspertu atlases mehānismu.
Pirms brīža šeit kā piemērs tika minēta Eiropas Zāļu aģentūra, kuras ekspertu saraksts faktiski izraisa šaubas par to, vai šie eksperti spēj sniegt neatkarīgus ieteikumus Tāpēc, komisār, mums ir jāsadarbojas, lai novērstu jebkuras šaubas par mūsu padomdevēja struktūru kompetenci, samērību un neatkarību. Ja uzskatīsim, ka par spīti pašreizējai pārskatīšanai ekspertu grupu programmai vēl aizvien ir konkrēti trūkumi, apsvērsim šo jautājumu un centīsimies šo programmu vēl pilnveidot.
Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisārs Barnier ir atzinis, ka dažu Komisijas finanšu jomas ekspertu grupu sastāvs ir nesamērīgs un vienpusīgs. Pašlaik 11 grupās no 25 finanšu jomas ekspertu grupām valda finanšu nozares speciālisti. Dažās grupās ir vairāk finanšu nozares pārstāvju nekā atbildīgo ierēdņu. Turklāt šiem pārstāvjiem ir tikai jāparaksta iepriekš sagatavota veidlapa ar paziņojumu, ka interešu konflikta gadījumā viņi darbosies sabiedrības interesēs. Maz ticams, ka šādas smieklīgas banalitātes spēj veicināt pārredzamību un neitralitāti.
Situācija ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras ziņojumiem arī izraisa bažas. Paziņojumos par risku, ko rada ģenētiski modificēti produkti, ir citēti šo produktu ražotāju ziņojumi, un ir skaidrs, ka tajos ir iesaistīti ģenētiski modificētu produktu lobisti. Vissvarīgākās ES speciālistu iestādes par ģenētiski modificētiem augiem izpilddirektors tādējādi strādā nozares finansētā Starptautiskā Dzīvības zinātņu institūta labā.
Citiem vārdiem sakot, ES tiesību akti, kas galvenokārt balstās uz banku un lielu grupu paziņojumiem, ir bezatbildīgi un Eiropas iedzīvotājiem bīstami, un tāpēc šāda prakse ir nekavējoties jāpārtrauc.
Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Es no visas sirds priecājos par šīm debatēm. Faktiski būtu labi, ja mums būtu kāds memorands par šā jautājuma vēsturi.
Komisija ņem vērā visas minētās labās idejas un ieteikumus par to, kā palielināt pārredzamību. Es vēlos norādīt, ka 2005. gadā mēs uzsākām pārredzamības iniciatīvu, kurā bija iekļauts arī jautājums par ekspertu grupām. Tā bija lielā mērā mana ideja, kā tikko atgādināja Hans-Peter Martin kungs.
Šajā jautājumā, protams, ir notikušas lielas pārmaiņas, ņemot vērā visas tīmekļa vietnes un pašlaik pieejamo informāciju. Taču jūs nedrīkstat uzskatīt ekspertus par lēmumu pieņēmējiem. Viņi nav lēmumu pieņēmēji, un viņu viedokļi bieži nesakrīt.
Jautājums ir gluži tāds pats kā ģenētiski modificētu organismu gadījumā. Visi zina, ka šajā jautājumā ir iesaistīta ne tikai pati nozare. Pastāv dažādas ekspertu grupas. Pēdējos iepriekšējās Komisijas pilnvaru mēnešos es biju atbildīgs arī par drošību, un visa informācija par demonstrācijām nonāca uz mana galda. Viena no pēdējām lielajām demonstrācijām bija pret subsīdiju atcelšanu tabakas ražotājiem.
Tādējādi pastāv dažādi viedokļi, bet lēmumu pieņēmēji esam mēs — komisāri, Parlamenta deputāti un mūsu iestādes. Aģentūras arī pieņem lēmumus tāpat kā Padome un dalībvalstu valdības. Eksperti nav lēmumu pieņēmēji. Šajā jautājumā nav nekādas aritmētiskas sakarības.
Jā, es esmu par lielāku pārredzamību. Ir skaidrs, ka tika izveidotas dažas augsta līmeņa ekspertu grupas, kas klusi pazuda, jo tās nespēja sniegt nekādus ieteikumus, tādēļ, ka to locekļiem bija pretrunīgi viedokļi.
Tāpēc strādāsim pie pārredzamības reģistra, kuru es arī uzskatu par lielu sasniegumu, jo ekspertus un padomdevējus var atrast visur. Neviens politiķis nevar iztikt bez padomdevējiem. Politiskajām grupām ir padomdevēji, un pie tiem vēršas dažādas interešu grupas, bet beigās konkrēts lēmums ir jāpieņem politiskajiem lēmējiem. Vienmēr atradīsies jautājumi, pret kuriem eksperti ieteiks ieņemt vienu vai otru nostāju. Taču jautājums būs jāizlemj politiskajiem lēmumu pieņēmējiem — komisāriem, parlamentāriešiem, politiskajām grupām — saskaņā ar demokrātisko sistēmu.
Aktuāls ir arī jautājums par ekspertu grupu sastāvu. Ir radies daudz jautājumu par sastāvu. Kam ir jānovērtē, vai sastāvs ir samērīgs vai nav? Ekspertu grupu sastāvs tiek noteikts īpaši katram atsevišķam gadījumam. Daži cilvēki maldīgi vēlas pievienoties šādām ekspertu grupām, lai piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā, bet ekspertu grupas nepieder pie lēmumu pieņēmējiem.
Agrāk, 2005. gadā, kā daži no mums atceras, patiešām valdīja neliela nepārredzamība, un Komisija kopā ar Parlamentu ieviesa būtiskas pārmaiņas.— pārredzamības reģistru, kurā tiek reģistrēti interešu grupu pārstāvji. Tas attiecas uz Parlamenta un Komisijas lobistiem, un tagad ir pieejams liels informācijas daudzums, lai novērtētu, cik liela ir to ietekme, un uzzinātu ekspertu grupu sastāvu.
Izstrādāsim savu attieksmi pret šo jautājumu, bet nenovērtēsim pārāk zemu līdzšinējos centienus.
Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.
(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45 un atsāka plkst. 12.00)