Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0101(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0019/2011

Debates :

PV 17/02/2011 - 4
CRE 17/02/2011 - 4

Balsojumi :

PV 17/02/2011 - 6.2
CRE 17/02/2011 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0062

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). - (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu runāt par balsojumu attiecībā uz divpusējo drošības klauzulu. Es atbalstu regulas pieņemšanu, ar kuru īsteno Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējo drošības klauzulu. Es arī atbalstu visus grozījumu priekšlikumus, kas aicina Komisiju uzraudzīt šā juridiskā instrumenta pareizu un savlaicīgu īstenošanu, lai novērstu nopietnu kaitējumu ražošanas nozarēm Eiropas Savienībā, un ņemt vērā dalībvalstu pamatotās intereses par ekonomisko situāciju atsevišķās ražošanas nozarēs.

Brīvās tirdzniecības nolīgums dalībvalstu rūpniecības nozares ietekmēs dažādos veidos, un tāpēc mums ir vajadzīga izvēle, lai izņēmuma gadījumos varētu piemērot aizsardzības pasākumus reģionālā līmenī. Es uzskatu, ka ieinteresētajiem reģioniem ir jādod izvēles tiesības piemērot pasākumus, kas novērš nopietnu negatīvu ietekmi uz reģiona ekonomiku un nodarbinātību.

 
  
  

Ziņojums: Robert Sturdy (A7-0034/2010)

 
  
MPphoto
 

  Claudio Morganti (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es gribētu uzsvērt faktu, ka pagājušajā nedēļā sešas ietekmīgas Eiropas Savienības dalībvalstis — Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Polija un Portugāle — paziņoja, ka Eiropa pārāk uzticas citām valstīm.

Šīs sešas valstis aicina ieviest stratēģisku un efektīvāku Eiropas ārējās tirdzniecības aizsardzību, jo uz spēles ir likta Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa pastāvēšana un attīstība. Šīs sešas valstis norāda, ka Eiropas Savienība ir atvērusi 80 % savu tirgu trešām valstīm, kamēr citas lielākās attīstītās valstis ir atvērušas tikai 20 %. Tiek apgalvots, ka šī iemesla dēļ ārējā tirdzniecībā ir vērojamas nesamērības, tāpēc ir jāizstrādā savstarpējas sadarbības koncepcija. Šī problēma apdraud daudzus mazos un vidējos uzņēmumus, kas cieš no negodīgas konkurences un kļūst konkurētnespējīgi tirgū.

Priekšsēdētāja kungs, es nāku no Prato pilsētas, kas kādreiz tika uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem tekstilrūpniecības rajoniem Eiropā. Šodien negodīgā konkurence no Āzijas puses ir pārvērtusi Prato par spoku pilsētu, jo uzņēmējdarbība tajā ir pilnīgi izpostīta. Visu šo iemeslu dēļ mēs balsojam pret šo nolīgumu.

 
  
  

Ziņojums: Ivailo Kalfin (A7-0019/2011)

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE).(SK) Priekšsēdētāja kungs! Atbilstīgi budžeta garantiju atkārtotai pārskatīšanai, ko Eiropas Savienība nodrošina Eiropas Investīciju bankai (EIB), es atbalstu jo īpaši tos pasākumus, kas ir iecerēti šās iestādes stimulēšanai. Domājot par turpmākajām izredzēm attiecībā uz bankas aizdevumu apmēru un to kvalitāti, pirmām kārtām ir jāstiprina un labāk jāizmanto bankas ārējās pilnvaras no 2014. līdz 2020. gadam.

Es arī atbalstu ieceri ļaut EIB atkārtoti veikt riska kapitāla ieguldījumus un īpašo aizdevumu atkalieplūdes no iepriekšējiem darījumiem jaunos tāda paša veida darījumos partnervalstu labā. Lai uzlabotu atbilstīgo valstu trūcīgāko grupu piekļuvi finanšu līdzekļiem, Eiropas Savienībai vajadzētu nekavējoties piešķirt EIB papildu dotāciju EUR 500 miljonu vērtībā mikrokredītu finansēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Claudio Morganti (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir nepieņemami atbalstīt ieguldījumus trešās valstīs tā vietā, lai veicinātu ieguldījumus Eiropas mazos un vidējos uzņēmumos, kas patiesībā veido vissvarīgāko Eiropas Savienības ekonomisko struktūru. Es stingri nostājos pret Turcijas iekļaušanu pirmspievienošanās valstu vidū. Es gribētu norādīt, ka Turcija vēl joprojām nelikumīgi ir okupējusi ES dalībvalsts Kipras teritorijas daļu.

Turklāt, kad Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķir Eiropas Savienības kredīta garantiju un finanšu līdzekļus trešām valstīm, nav nekāda pārredzamības nodrošinājuma. Es gribu norādīt, ka Eiropas iedzīvotāji veic iemaksas EIB līdzekļos, tāpēc prioritārie ieguldījumi būtu jāveic tieši Eiropā. Daudzi EIB atbalsta ieguldījumi nonāk valstīs, kur notiek sadursmes un sacelšanās pret dažādiem režīmiem.

Referents ziņojumā mēģina attiecināt Eiropas Savienības sniegto nodrošinājumu arī uz tādām valstīm kā Kuba, kas ir pazīstama ar demokrātijas trūkumu.

 
  
  

Ieteikums: Robert Sturdy (A7-0034/2011)

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī mēs pārliecinoši balsojām par drošības klauzulu, kas bija aplūkota Zalba Bidegain ziņojumā, kam es vēlreiz pateicos par viņa lielisko darbu, mēs diemžēl atturējāmies balsot par tirdzniecības nolīgumu ar Koreju. Mēs to darījām ar nožēlu, jo, kaut arī ar šo nolīgumu tiktu atvērts svarīgs jauns tirgus Eiropas Savienībai, kas nogludinātu ceļu turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem ar citām Eiropas Savienības partnervalstīm, patiesība ir tāda, ka ir daudz šaubu un nelāgu nojautu. Šīs šaubas un nelāgās nojautas skar svarīgas tirdzniecības nozares, jo īpaši autorūpniecību, kā arī tekstilrūpniecību un lauksaimniecību.

Kaut arī Eiropa vēl nav definējusi regulu par izcelsmes valsts norādi precēm, ka ražotas ārpus Eiropas Savienības, mēs turpinām piedāvāt valstīm priviliģētu stāvokli produktu ievešanai Eiropā, neprasot neko par uzņēmumiem un neprasot informāciju, kas būtu vajadzīga cilvēkiem, kas iegādājas preces.

Mūsu atturēšanās no balsošanas apstiprina, ka mēs gan atbalstām brīvo tirgu, bet tikai tādu tirgu, kas dod vajadzīgās garantijas, jo mēs esam pret tādu tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, kas pietiekami nenodrošina konkurences noteikumu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums dos Eiropas Savienības rūpniecībai, uzņēmumiem, uzņēmējiem un darbiniekiem neskaitāmus labumus. Tas veicinās ekonomikas vispārēju izaugsmi un pavērs reālas jaunas iespējas Eiropas precēm un pakalpojumiem. Tomēr uz dažām nozarēm attieksies papildu konkurence, tāpēc Eiropas Savienībai vajadzētu nodrošināt efektīvu nolīguma īstenošanas uzraudzību, strīdu ātru izšķiršanu un Eiropas rūpniecības, kā arī Eiropas uzņēmēju likumīgo interešu turpmāku ātru aizsardzību.

Ir skaidrs, ka stingra atbilstība darba, tehniskiem un vides standartiem, kā arī noteikumi par godīgas konkurences aizsardzību ir jānodrošina abām pusēm. Eiropas tirgū laistajām precēm un produktiem ir jāatbilst visiem Eiropas Savienības standartiem, tāpēc es atzinīgi vērtēju uzraudzības komitejas izveidošanu autorūpniecības nozarē, kurai vajadzētu novērst tā saukto slēpto protekcionismu, nosakot jaunus tehniskos šķēršļus tirdzniecībai.

Ja tiks izveidots arī divpusējās aizsardzības mehānisms, lai novērstu iespējamu nopietnu kaitējumu vai pat šāda kaitējuma draudu dalībvalstu rūpniecības nozarēm, es atbalstīšu minēto nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo nolīgumu; es klausījos visas debates jau no paša sākuma un biju gandarīts, ka to šodien pieņēma.

Pagājušās nedēļas seminārā Briselē ekonomists, kam var uzticēties, teica, ka šis ir viens no labākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ko Eiropas Savienība jebkad ir noslēgusi. Vienlaikus viņš sacīja, ka 90 % šādu nolīgumu nav ne nieka vērti. Lai kā arī būtu, es atzinīgi vērtēju iespēju, ko tas nodrošina lauksaimniecības produktiem, jo īpaši viskijam, cūkgaļai un piena produktiem. Es ceru, ka mēs būsim izmantojuši šo iespēju.

Svarīgi ir arī tas, ka nolīgumā ir iekļauta aizsardzības klauzula. Ja viss nenotiks tā, kā vajag, mēs nolīgumu varēsim pārskatīt. Tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka tas tika pieņemts.

 
  
MPphoto
 

  Bendt Bendtsen (PPE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka šodien precizētais nolīgums ir patiesi lielisks, man vienīgi ir žēl, ka daži cilvēki iedomājas, ka neefektīvus Eiropas uzņēmumus var aizsargāt, pasakot „nē” šim nolīgumam. Dienvidkoreja ir valsts ar 15. lielāko ekonomiku pasaulē un trešo lielāko Āzijā. Mēs pieredzēsim aizvien labākas un labākas iespējas eksportam. Mēs esam valsts, kurā ir ievērojama ekonomikas izaugsme, 50 miljoni iedzīvotāju un pieaugoša pirktspēja. Šis nolīgums pavisam vienkārši nodrošinās iespēju tagad Eiropai kļūt pat vēl konkurētspējīgākai tādās konkurētspējīgās nozarēs kā telekomunikāciju, vides, kuģniecības, finanšu un juridiskie pakalpojumi. Tieši tāpat es gribētu šodien norādīt, ka EBTA valstīm ir bijuši brīvās tirdzniecības nolīgumi kopš 2006. gada, un tas, starp citu, ir ļāvis Norvēģijai kopš 2006. gada trīskāršot savu eksportu uz Dienvidkoreju. Tāpēc šis ir ļoti labs nolīgums Eiropai, un es balsoju par to.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0120/2011

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Eiropa Ēģiptes demokrātijas labā varētu darīt daudzas lietas, bet viena no svarīgākajām būtu uztvert notikumus Ēģiptē kā patiesas demokratizācijas kustības sākumu.


Tirānija sabruka pāris nedēļās, un kopā ar to sabruka daudzi tādi stereotipi kā teorija par civilizāciju sadursmi.

Arābu pasaulē šodien vispār nenotiek nekāds civilizāciju konflikts — tieši pretēji. Ēģiptiešu jaunieši riskē ar savu dzīvību, cīnoties par tām pašām vērtībām, kādas cienām arī mēs. Viņi parāda, ka demokrātija ir vispārēja tiekšanās pēc ideāla un ka neviena kultūra, reliģija vai civilizācija pret to nenostājas.

Tomēr milzīgs skeptiķu un nelaimes pareģu pūlis šodien strādā, lai mazinātu un sagrozītu Ēģiptes pārejas uz demokrātiju nozīmi.

Tiek iesaistīti cilvēki, kas sēj visādas šaubas, aprakstot pēdējos notikumus kā apvērsumu, stāstot, ka šie notikumi bruģē ceļu islāma valdībai, kas izveidos vēl vienu autokrātiju.

Ja mēs gribam palīdzēt Ēģiptes tautai, mums ir jābūt gataviem darboties pretī šiem reakcionārajiem uzskatiem, kas grib atgriezt pagātni.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ēģipte ir svarīgs Eiropas Savienības ekonomiskais un tirdzniecības partneris. Daudz cilvēku no Polijas regulāri dodas brīvdienu ceļojumos uz Ēģipti. Pēdējās nedēļās mēs esam bijuši liecinieki pilsoņu nemieriem Ēģiptē, kas pēc 30 gadu autoritāras valdīšanas ir likuši prezidentam H. Mubarak atkāpties. Kad virsroku gūst tautas griba, tai vienmēr ir taisnība, un ēģiptieši ir pelnījuši atzinību par savu uzvaru. Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, tā izsakot cerību par Ēģiptes politiskās situācijas ātru nostabilizēšanos un labu attiecību ar Eiropas valstīm turpmāku attīstību. Ne tik sen mēs bijām liecinieki kaunpilnajai diskriminācijai, kas tika vērsta pret koptu kristiešiem, un tas liek sakoncentrēt ES diplomātiskos centienus, lai panāktu Ēģiptē stabilizāciju, tiesiskumu un kārtību — būtiskus nosacījumus savstarpējo attiecību pareizai attīstībai. Ir arī jāpieliek pūles, lai nodrošinātu tādu turpmāko vēlēšanu norisi, kas netiek kritizēta un ir saskaņā ar demokrātijas standartiem.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs ar pacilātību atbalstām demokrātisko kustību Ēģiptē, bet ir noteikti jāsaprot, ka nepietiek tikai ar brīvām vēlēšanām. Ja gribam dot cilvēkiem cerības, mums ir jāizstrādā kompleksa pieeja šai situācijai, proti, kaut kas līdzīgs Vidusjūras reģiona plānam vai Māršala plānam Ziemeļāfrikai un Ēģiptei. Tajā būs jāiekļauj atbalsts cilvēkiem sociālajā jomā, izglītības politikas stiprināšana, mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšana, cīņa pret noziedzību un korupciju un jo īpaši ciešas sadarbības ierosināšana enerģētikas jomā, kurā Ziemeļāfrika un Eiropa var daudz ko viena otrai piedāvāt.

Mums tomēr būs jāpabeidz īsti svarīgie uzdevumi. Ēģiptes demokrāti ir pabeiguši pirmo darba posmu; tagad ir jāpievienojas mums.

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Situācija Ēģiptē turpina attīstīties, bet uz kurieni tā virzās?

Kaut arī mēs esam pamatoti izteikuši savu atbalstu tautas vēlmei veidot atvērtu sabiedrību, mums ir jāapzinās, ka Ēģiptē un Tuvajos Austrumos pastāv sarežģītas un neatrisinātas problēmas. Stāvokli Ēģiptē varētu raksturot kā sacelšanos revolūcijas gaidās. Jaunā paaudze ir atnesusi Ēģiptei novitātes, bet ar sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi vien nepietiek. Ēģipti vēl joprojām apkauno atpalicība, antisemītisms un galējības.

Eiropas Savienībai vēl ir jānoformulē pareizā politika attiecībā uz jaunajiem notikumiem Ziemeļāfrikā. Ēģiptei ir vajadzīgs mūsu atbalsts, bet mums ir vajadzīga Ēģipte, kurā valda tiesiskums un cieņa pret cilvēku. Mūsu uzdevums vēl tikai sākas. Neaizmirsīsim pēdējo ziņu no Irānas, kuras parlaments ir skaļi pieprasījis nāves sodu opozīcijas līderiem. Tas pierāda, ka mums ir jābūt labi sagatavotiem, un mēs nedrīkstam padoties.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Rezolūcijas priekšlikums ir labs, un tas atbalsta demokrātiskos un mierīgos spēkus, kas vēlas izmaiņas. Varbūt tomēr ir vērts atcerēties un atzīt to, ka Eiropas Savienība un rietumi 30 gadus atbalstīja prezidentu H. Mubarak. Eiropas Savienībai ir svarīga stabilitāte. Tā nozīmē līdzsvaru un naftas piegādi, un turklāt to, ka naudu iespējams nopelnīt, pārdodot ieročus. Tagad Eiropas Savienībai ir jāatrod veidi, kā arī finanšu līdzekļi, lai palielinātu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem gan Ēģiptē, gan citās Āfrikas valstīs, kur nevalda demokrātija, gan arābu pasaulē.

Es uzskatu, ka rezolūcijā ir kāds trūkums, proti, tajā nav pieminēta ieroču tirdzniecība starp ES dalībvalstīm un Ēģipti un citām nedemokrātiskām valstīm. Ieroču tirdzniecībai vajadzētu notikt saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem par cilvēktiesībām un humānās palīdzības līgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ēģipte atrodas uz demokrātisko procesu sliekšņa. Es uzskatu, ka pārliecinoša virzība ceļā uz demokrātiju būs kā mūsu atlīdzība visiem tiem, kas zaudēja dzīvību revolūcijas laikā. Eiropas pienākums būtu noteikti palīdzēt Ēģiptei šajā ceļā, un es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā atturēt Ēģipti no virzības pa totalitārisma ceļu jeb no ekstrēma soļa izvēles, dodoties pie karojošās musulmaņu kustības, kas neievēro demokrātiskos likumus, neļauj rīkot demokrātiskas vēlēšanas un attīstīt pilsonisku sabiedrību. Es ceru, ka Ēģipte pat šajos jaunajos apstākļos ievēros noslēgtos starptautiskos nolīgumus ar saviem kaimiņiem, tajā skaitā Izraēlu, un ka tā kļūs par sabiedrību, kas izturas taisnīgi pret saviem iedzīvotājiem — gan tiem, kas nav musulmaņi, gan kristiešiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0129/2011

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Šis rezolūcijas priekšlikums ir vēl viens svarīgs solis pareizajā virzienā, bet ne vairāk. Tomēr, kā jau komisārs Hahn paredzēja, cilvēki tagad drīzāk runā par stratēģiju Donavas reģionam nekā par Donavas stratēģiju, jo stratēģija nav paredzēta tikai Donavas upes tīrīšanai — kas arī ir svarīga —, bet tā paredzēta liela reģiona sadarbībai — reģiona, kas stiepjas no Bavārijas un Bādenes-Virtembergas cauri bijušajai Austroungārijai un pāri lielai Balkānu daļai. Es esmu gandarīts, ka pēc mūsu lūguma stratēģijā ir iekļauta arī Bohēmija un Slovēnija, kaut arī tās neatrodas tieši pie Donavas.

Tāpēc es gribētu, lai stratēģijā turpmāk iekļautu arī tādus projektus kā galveno dzelzceļa līniju no Strasbūras uz Bratislavu un Budapeštu, TEN 17 un citus projektus, kas varbūt nav tieši saistīti ar Donavu, bet kas to vairākkārt šķērso un ir stratēģiski svarīgi Donavas reģionam. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju 36. un 40. pantu, kas ir saistīti ar kultūru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, jo bez tām stratēģija Donavas reģionam negūs panākumus.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0101/2011

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir skaidrs jau daudzus gadus, ka Krievijas tiesību sistēma nereti ir konfliktā ar starptautisko konvenciju un cilvēktiesību standartiem. Vairums lietu, kas ir iesniegtas Eiropas Kopienu Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiek ierosinātas pret Krieviju. Tāpēc Krievijas tiesu varas neatkarība ir ļoti apšaubāma. Tādi nesenie notikumi kā tiesas process pret Hodorkovska kungu un demonstrantu arestēšana nepārprotami liecina par tiesu atkarību. Mīklainas cilvēku slepkavības un piekaušanas pastiprina iespaidu, ka Krievija ir zeme, kurā valda nelikumība.

Es ceru, ka rezolūcijas priekšlikums, ko mēs šodien pieņēmām, ļaus Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem vieglāk pārrunāt šos grūtos jautājumus diplomātiskajās sarunās ar Krieviju. Es esmu nobažījies par Krievijas varas iestāžu attieksmi pret cilvēktiesību dramatisko stāvokli un pilsoniskajai sabiedrībai noteiktajiem ierobežojumiem. Es aicinu starptautiskās iestādes izdarīt diplomātisku spiedienu uz Krievijas varas iestādēm, lai valstī tiktu atjaunots tiesiskums un ievērotas cilvēku un pilsoņu tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo rezolūciju. Tomēr kompromisa balsojumu rezultātā 8. daļa ir kļuvusi pārāk neskaidra un nenoteikta.

Eiropas Savienībai ir jāveic konkrēti pasākumi, lai parādītu, ka tā ir nopietni ieinteresēta tiesiskuma stāvokļa uzlabošanā Krievijā.

Kaut arī ir jāturpina uzturēt ekonomiskos un politiskos sakarus, ir jādod skaidrs mājiens par smagiem likuma pārkāpumiem atbildīgajām valsts amatpersonām, ka tās netiek laipni gaidītas Eiropas valstu galvaspilsētās un tūrisma kūrortos.

Ņemot to visu vērā, es uzskatu, ka nav pareizi oficiāli aicināt prezidentu Medvedevu teikt uzrunu Eiropas Parlamentā, kamēr viņš nebūs izpildījis savus solījumus uzlabot tiesiskuma stāvokli Krievijā.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka mēs beidzot esam pieņēmuši rezolūciju par šo ļoti svarīgo tematu. Es jau daudzus gadus uzmanīgi vēroju politiskos notikumus un situāciju saistībā ar tiesiskumu Krievijā. Pavisam nesen, pagājušā gada septembrī, man bija izdevība apmeklēt Krieviju kopā ar oficiālo Cilvēktiesību apakškomitejas delegāciju.

Šā apmeklējuma laikā, piedaloties bijušā „Jukos” vadītāja Mihaila Hodorkovska un viņa darījumu partnera Platona Ļebedeva tiesas prāvā, man bija tieša izdevība vērot, kā tiek ievērots tiesiskums Krievijā. M. Hodorkovska un P. Ļebedeva tiesāšana ir tikai viens no visuzkrītošākajiem selektīva tiesiskuma piemērošanas piemēriem daudzu gadījumu virknē, kas nozīmē, ka Krievijā nepastāv patiess tiesiskums. Ja Krievija grib būt ES stratēģiskais partneris, tai ir jāiet pa vispārējas modernizācijas ceļu. Jebkurš modernizācijas plāns būs neveiksmīgs, ja Krievijā netiks enerģiski attīstīts tiesiskums.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Niecīgās pazīmes, kas vēstīja par tiesiskuma veidošanos Krievijā, pazūd, un valsts ne tikai nevirzās uz priekšu, bet slīd atpakaļ. Tā cilvēka vārds, kas par to ir atbildīgs, ir Putina kungs. Tas ir Putina kungs, kas sekmē tiesiskuma sabrukumu. Mums ir jāsaprot, ka Putina kungs ir nevis šīs problēmas risinājums, bet drīzāk gan lielākā daļa no pašas problēmas. Prezidentam Medvedevam vēl ir jāpierāda — un šeit es piekrītu Kelam kunga viedoklim —, ka viņš nav vienkārši Putina kungs ar pievilcīgu un mazliet draudzīgāku seju, bet ka viņš būtībā mēģina vai arī spēj mazliet vairāk nostiprināt tiesiskumu šajā Eiropas Padomes dalībvalstī, kurai galu galā ir pienākums nodrošināt tiesiskumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Šajā sakarībā mums ir jābūt ļoti kritiskiem; mums, protams, ir jāsaglabā dialogs, bet mums ir arī jānodrošina tiesiskuma dominante. Ir šokējoši, ka tiesa, kas notiesāja Hodorkovska kungu, tagad ir publiski paziņojusi, ka Maskava pavēlēja pasludināt šo spriedumu. Šādai pavēlei vispār nav nekādas saistības ar tiesiskumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0097/2011

 
  
MPphoto
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu. Tomēr sakarā ar to, ka galīgajā tekstā vispār nebija pieminēta kohēzijas politikas nozīme, es kopā ar deputātiem no citām politiskajām grupām parakstījos par grozījumu, par ko arī šodien notika balsošana.

Struktūrfondi un tādi kohēzijas politikas pamatprincipi kā integrēta pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība un reāla partnerība ir pamatnosacījumi stratēģijas „ES 2020” mērķu sasniegšanai, un tas arī nozīmē, ka tie ir pilnībā jāiekļauj šajā stratēģijā. Es piekrītu, ka mums ir vajadzīga vērienīga sociālā programma, kurā ir jāparedz nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana. Taču, lai mēs varētu radīt stabilas darba vietas, mums vispirms ir vajadzīga konkurētspējīga ekonomika, kuras radīšana ir kohēzijas politikas ziņā. Tāpēc, ja mēs joprojām nepievērsīsim kohēzijas politikai pienācīgo uzmanību, mēs turpmākajos gados pieredzēsim stratēģijas „ES 2020” izgāšanos.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Mums vēl ilgi būs jāpiecieš finanšu krīzes izraisītie zaudējumi. Reāla ekonomikas izaugsme, kuru apturēja ļaunprātīgas darbības finanšu jomā, ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk, lai varētu atsākties vienotā tirgus attīstība.

Mums nešķiet, ka stratēģija „ES 2020” ir vispiemērotākā programma tādas izaugsmes nodrošināšanai, kādu mēs esam iecerējuši. Tādi strukturālie šķēršļi kā vāja pārvaldība, starpvaldību metode iepretī Kopienas metodei, procentos un skaitļos izsakāmi mērķi, kādus lietoja vecajos padomju piecgadu plānos, un programmu prognozes, par kurām nav pārliecības, ka tās jelkad varētu piepildīties, atgādina man visas mūsu pārdzīvotās neveiksmes, no kurām Lisabonas līguma pieņemšana nebūs pēdējā, ja mēs nesapratīsim, ka mūsu neapšaubāmajai prioritātei ir jābūt darba vietu radīšanai un bezdarba problēmas atrisināšanai.

Mums ir vajadzīgs impulss, piepūle un uzmundrinājums, ko es diemžēl neredzu ierosinātajā stratēģijā. Vārdiem „izaugsmes atjaunošana” ir jākļūst par saukli, bet tikpat svarīgi ir izstrādāt likumus, kas novērstu monopolu nostiprināšanos un kas nodrošinātu, ka labuma guvēja ir tauta un visa ekonomika, nevis kāda finanšu vai politiskā grupa, kura ir nežēlīgāka par pārējām grupām.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0114/2011

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Straujais pārtikas cenu kāpums ir bijusi nasta tiem jaunattīstības valstu trūcīgajiem cilvēkiem, kas izdod aptuveni pusi no saviem ģimenes ienākumiem par pārtiku.

Šajā sakarībā ir vajadzīga starptautiskāso sabiedrības saliedēta rīcība. Ir steidzami nepieciešama nešaubīga ES iesaistīšanās tādu jautājumu risināšanā, kas ir saistīti ar nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē. Šodien apstiprinātā rezolūcija ir pirmais solis pareizajā virzienā.

Rezolūcijā paziņots, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēka pamattiesības, un pausti vairāki noderīgi ieteikumi. Mums tomēr ir jāturpina izstrādāt jaunus priekšlikumus. Mums ir jāmaina KLP starptautiskās atbalsta politikas aspekti, kas neatbilst uzdevumam par pārtikas ražošanas palielināšanu pasaulē, pilnībā ņemot vērā vides apsvērumus, pārtikas nekaitīguma un darba standartus.

 
  
MPphoto
 

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pārtikai ir arī stratēģiska nozīme Eiropas Savienībā. Pārtika ir jāražo, un tātad tā ir arī svarīga darba tirgiem. Es īpaši gribētu pievērsties tādai nozarei, kas līdztekus citām arī ir pārtikas ražošanas aizsākums — tā ir zvejniecība. Zvejniecības nozare apgādā Eiropas Savienību un pasaules tirgu ar ievērojamu daudzumu pārtikas. Tomēr Eiropas Savienība ir arī lielākā zivsaimniecības produktu importētāja no citām pasaules daļām. Šā tirgus pārmērīga liberalizācija var novest līdz tā sabrukumam, kā rezultātā mēs zaudēsim šāda veida produktus Eiropā. Tāpēc šim kopējās politikas aspektam būtu jāpievērš uzmanība.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Pašlaik pasaulē ir miljards izsalkušu cilvēku. Kopš Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi izskaust badu un nabadzību, stāvoklis būtībā ir kļuvis sliktāks.

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu un ceru, ka ES Augstā pārstāve baronese Ashton parūpēsies, lai nodrošinājums ar pārtiku un visi ar to saistītie dažādie aspekti būtu viena no ES ārpolitikas prioritātēm. Ir nepārprotami skaidrs, ka Parlamentam un visai Eiropas Savienībai šajā ziņā viņa ir jāatbalsta. Ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu pārtika, lai cilvēki varētu iegādāties pārtiku un lai šeit, Eiropas Savienībā, mēs runātu par to, ka ir jādara gals ar pārtiku saistītiem skandāliem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pasaulē miljards cilvēku cieš badu. Pārtikas cenu pieaugums 2008. gadā izraisīja nemierus 30 valstīs. Šodien mums ir līdzīga situācija, kuru vērš plašumā vispārējā ekonomikas krīze, tāpēc tagad ir vajadzīgas pat vēl lielākas pūles, lai pārtikas produktus varētu sadalīt taisnīgi visā pasaulē.

Pārtikas cenas pieaug, bet lauksaimnieku peļņa samazinās. Tas ir ļoti stingri jāuzsver. Diemžēl Eiropas Savienībā aizmirst, ka kopējā lauksaimniecības politika ir galvenokārt paredzēta, lai visiem Eiropas patērētājiem nodrošinātu augstas kvalitātes pārtiku par pieņemamu cenu, bet lauksaimniekiem — pieklājīgu samaksu. Mēs nedrīkstam turpmāk pieļaut to instrumentu ierobežošanu, ar kuru palīdzību regulē tirgu un uzglabā pietiekami lielus krājumus, tajā skaitā arī graudaugu krājumus. Ir arī svarīgi darīt galu spekulatīvajām darbībām tirgū. Ir nosodāmi, ka kapitāla grupu darbību dēļ miljoniem cilvēku visā pasaulē ir nolemti bada ciešanām.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo drošības klauzula paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmi, ja imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, ka var kaitēt Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Tāpēc es piekrītu šīs drošības klauzulas ieviešanai un atgādinu, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras ar Padomi. Spēkā esošajā regulā būtu jāparedz garantijas, ja brīvās tirdzniecības nolīgums ar Korejas Republiku ciestu neveiksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. Es balsoju par Zalba Bidegain ziņojumu par divpusējo drošības klauzulu brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Dienvidkorejas Republiku, jo tā atbilstīgi aizsargā tirdzniecības pieaugumu ar Koreju, kas ir panākts šajā nolīgumā. Divpusējo drošības pasākumu mehānisms ļaus Eiropas Savienībai atgriezties pie iepriekšējām vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmēm, pat ja šis nolīgums tikai radīs kaitējuma draudus mūsu rūpniecībai. Šis brīvās tirdzniecības nolīgums paver mūsu pakalpojumu nozarei, lauksaimniecības un ražošanas nozarēm plašāku piekļuvi lielajam un augošajam Korejas tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības jaunajai starptautiskajai tirdzniecības stratēģijai šis ir ļoti svarīgs balsojums. Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju būtībā ir pirmais jaunās paaudzes nolīgums, kas cenšas samazināt tirdzniecības šķēršļus un tos šķēršļus, kas nav saistīti ar tirdzniecību, kā arī paplašināt ieguldījumu perspektīvas partnervalstī. Eiropas autorūpniecības nozare nolīgumu uzņēma ar nežēlīgu kritiku tūlīt pēc tā parakstīšanas 2009. gada oktobrī, jo uzskatīja, ka tiek bargi sodīta saistībā ar to, ka dažas klauzulas paredz piekāpšanos Korejas pusei, jo īpaši attiecībā uz ievedmuitas atmaksu.

Šīs bažas pašlaik ir daļēji kliedētas, jo Parlaments ne mazumu darba ir ieguldījis regulā par nolīgumam pievienoto drošības klauzulu, un Dienvidkorejas valdība ir skaidrojusi pieņemtos grozījumus savas valsts tiesību aktos par oglekļa emisijām. Tāpēc mēs šodien apstiprinājām Starptautiskās tirdzniecības komitejas balsojumu, lai varētu pabeigt procedūru, kam Padome jau ir piekritusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu. Nolīgumā ir iekļauta divpusējā drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Lai šādi pasākumi sāktu darboties, drošības klauzula ir jāiekļauj ES tiesību aktā, jo vairāk tāpēc, ka ir jāprecizē drošības pasākumu piemērošanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto personu tiesības. Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu tiek izveidots juridisks instruments, kas ir vajadzīgs Eiropas Savienības un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma drošības klauzulas īstenošanai. Es gribu uzsvērt, ka likumdošanas darbā pie šīs regulas ir jārisina tikai tie jautājumi, kas attiecas uz regulas īstenošanu, vienpusēji nemainot nolīguma pamatnosacījumus un nenosakot pasākumus, kas ir pretēji tās mērķim. Piemēram, nevajadzētu veikt izmaiņas piemērojamā drošības pasākumu veidā, laika periodā, kurā tos var piemērot, vai periodā, kura laikā drošības klauzula var atstāt ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Campbell Bannerman (EFD), rakstiski. Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) vēlas, lai Apvienotā Karaliste izstātos no Eiropas Savienības, bet saglabātu ar to draudzīgas tirdzniecības saiknes, izmantojot Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu, līdzīgi tam, kā šādas attiecības saglabā Šveice un Norvēģija. Es balsoju par Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumu, jo tas var būt paraugs un modelis turpmākajam Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumam un var parādīt, ka no tarifiem brīvu un tirdzniecībai labvēlīgu piekļuvi Eiropas Savienībai var panākt arī tad, ja Apvienotā Karaliste (vai Dienvidkoreja) nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas īpaši attiecas uz Apvienoto Karalisti, kas būtu Eiropas Savienības lielākais tirdzniecības partneris. Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgums, iespējams, tikai kopēs jau pastāvošos tirdzniecības līgumus ar Apvienoto Karalisti kā Eiropas Savienības dalībvalsti, un tāpēc tā noslēgšanai būs jārīko daudz mazāk sarunu (piemēram, par tarifu samazinājumiem) nekā ar Dienvidkoreju.

 
  
MPphoto
 
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. Apvienotās Karalistes Neatkarības partija vēlas izstāties no Eiropas Savienības un saglabāt draudzīgas tirdzniecības saiknes, izmantojot Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumu, līdzīgi tam, kā šādas attiecības saglabā Šveice un Norvēģija. Es balsoju par Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumu, jo tas var būt paraugs un modelis turpmākajam Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumam un parāda, ka no tarifiem brīvu un tirdzniecībai labvēlīgu piekļuvi Eiropas Savienībai var panākt arī tad, ja Apvienotā Karaliste (vai Dienvidkoreja) nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas jo īpaši attiecas uz Apvienoto Karalisti, kas ir Eiropas Savienības lielākais tirdzniecības partneris. Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgums, iespējams, tikai kopēs jau pastāvošos tirdzniecības līgumus ar Apvienoto Karalisti kā Eiropas Savienības dalībvalsti, un tāpēc tā noslēgšanai būs jārīko daudz mazāk sarunu (piemēram, par tarifu samazinājumiem) nekā ar Dienvidkoreju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka divpusējā drošības klauzula var nodrošināt, ka attiecīgajai ES nozarei, kura ražo līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu netiktu nodarīts kaitējums tirdzniecības liberalizācijas dēļ. Šai klauzulai būtu jādarbojas arī kā instrumentam, pie kura vērsties šai Eiropas nozarei, lai novērstu nopietnus zaudējumus vai ļautu tai pielāgoties pie nelabvēlīgām situācijām, kas rodas starptautiskā tirgus nepastāvības dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Saistībā ar brīvā tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Koreju pieņemšanas procesa pabeigšanu Eiropas Komisija ir izstrādājusi regulas priekšlikumu par drošības klauzulu, ar kuru tiktu nodrošināta muitas tarifu atkārtota ieviešana, ja konkrētu preču importa pieaugums nopietni apdraudētu attiecīgo nozari. Šķiet, ka virkne grozījumu Komisijas regulas priekšlikumā parāda, ka priekšlikuma formulējums ir neskaidrs un ka deputāti vēlas aizsargāt dažādas intereses.

Es ceru, ka šodien pieņemtā rezolūcija palīdzēs pilnveidot sākotnējo tekstu un ka brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku tiks ieviests tādā veidā, kas ļaus ievērojami palielināt, kā iecerēts, tirdzniecību starp Eiropas un Korejas tirgiem. Es ceru, ka iepriekš minētais nolīgums būs veiksmīgs un ka nekad nevajadzēs ieviest drošības klauzulu, kura, cerams, tiks formulēta skaidri un vajadzības gadījumā darbosies efektīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu, kas attiecas uz brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku divpusējo klauzulu. Šis nolīgums tika noslēgts 2009. gada 15. oktobrī, un tajā ir iekļauta drošības klauzula, kas paredz atjaunot tarifus, ja imports notiek tādā palielinātā apjomā, ka rodas nopietns kaitējums Eiropas Savienības nozarei, kura ražo konkurējošas preces. Lai šo klauzulu varētu piemērot, tā ir jāiekļauj Eiropas Savienības tiesību aktā. Es ceru, ka tā būs iedarbīga klauzula, kuru varēs īstenot ar minimālu birokrātiju. Es atzinīgi vērtēju to, ka tika pieņemts šis priekšlikums, ar ko ievieš pastiprinātu nodrošinājumu Eiropas uzņēmumiem, un es ceru, ka Eiropas Savienība saņems periodiskus ziņojumus, kuros būs novērtēta atbilstība šiem drošības mehānismiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mūsu nostāja balsojumā par šo ziņojumu ir jāapsver saistībā ar pilnīgi negatīvo novērtējumu, ko mēs esam izteikuši par šī brīvā tirdzniecības nolīguma parakstīšanu. Šīs klauzulas ieviešana nozīmē to, ka galvenokārt tiek atzītas graujošās liberalizācijas un noteikumu atcelšanas sekas, ko veicinās šis nolīgums. Turklāt ar šo klauzulu nemazinās bīstamība un bažas, kas ir saistītas ar šo nolīgumu un kas rodas attiecībā uz dažādu nozaru ekonomisko aktivitāti nākotnē, jo īpaši tādās dalībvalstīs kā Portugāle un tādos reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no šīm nozarēm. Divpusējās drošības klauzulas īpašais mērķis ir dot Eiropas Savienībai iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokli, ja ir pierādīts, ka nolīgumā paredzētās liberalizācijas dēļ varētu rasties nopietns kaitējums Eiropas Savienības nozarēm.

Mums ir nopietnas bažas, vai šis mehānisms būs pietiekams, lai aizsargātu mazos ražotājus vai mazos un vidējos uzņēmumus, kam liberalizētā tirgū būs ļoti grūti izdzīvot, lai novērstu viņu ražošanas kapacitātes iznīcināšanu un tādējādi daudzu darba vietu zaudēšanu. Ir svarīgi mobilizēt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, lai atvieglotu šī nolīguma radīto ietekmi. Būtu vajadzīgs risinājums, lai novērstu pašlaik paredzamās sekas, nevis lai remdētu tās šādā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas Parlamenta labvēlīgais balsojums par Zalba Bidegain ziņojumu attiecībā uz divpusējās drošības klauzulu ir svarīgs solis brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku. Es gribētu pateikties referentam par viņa iesaistīšanos trīspusējās sarunās starp Parlamentu, Padomi un Komisiju un uzsvērt drošības klauzulu nozīmi Eiropas ekonomikā. Tās ļauj uz laiku paaugstināt nodokļus, lai aizsargātu Eiropas ekonomiku pret pārmērīgu importa pieaugumu. Es nepārprotami atbalstu šādas drošības klauzulas un tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Šās sēdes laikā Parlaments izteica savas domas par Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu un pieņēma ziņojumu par minētā nolīguma divpusējo drošības klauzulu. Mans uzskats un balsojums par nolīgumu ir pozitīvs. Tas, ka es atbalstīju ziņojumu tomēr neattur mani ieteikt pievērst lielāku uzmanību lauksaimniecības nozarei. Koreja būtībā ir pazīstama ar to, ka valstī ir spēkā vairāki likumi par nozīmīgiem ierobežojumiem attiecībā uz augu veselību, kuri stingri ierobežo mūsu lauksaimniecības produktu ražotājus. Būtu labi, ja arī mēs šajā ziņā pakoriģētu savas drošības klauzulas, jo, lai gan tas ir fakts, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar Koreju notiek aptuveni EUR 1 miljarda vērtībā katru gadu, ir arī tiesa, ka, samazinot vai vismaz ierobežojot šos šķēršļus, mēs varēsim vislabākajā veidā aizsargāt savus produktus un lauksaimniekus. Pretējā gadījumā viņi varētu nonākt mazāk labvēlīgā situācijā nekā viņu Korejas kolēģi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo regulu, ar kuru Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumā ir iekļauta divpusējā drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Lai šādi pasākumi sāktu darboties, drošības klauzula ir jāiekļauj ES tiesību aktā, jo vairāk tāpēc, ka ir jāprecizē drošības pasākumu piemērošanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto personu tiesības. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums, par kuru es balsoju, nodrošināja juridisku instrumentu, kas vajadzīgs ES un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma drošības klauzulas īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku, lai noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu (FTA) starp Eiropas Savienību un šo valsti. Nolīgums tika parafēts 2009. gada 15. oktobrī. Šajā nolīgumā iekļautā divpusējā drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmi, ja tirgus liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, ir ļoti svarīga, lai saglabātu veselīgu konkurenci, kas nenodara zaudējumus nevienai pusei.

Lai tomēr panāktu praktiskus rezultātus, iepriekš minētā drošības klauzula ir jāiekļauj Eiropas Savienības tiesību aktā, jo ir jāprecizē ne tikai drošības pasākumu piemērošanas procesuālie aspekti, bet arī ieinteresēto personu tiesības. Attiecīgais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums ir juridisks instruments Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma drošības klauzulas īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es uzskatu, ka Eiropas Savienības un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma divpusējā drošības klauzula ir nepietiekama un nedarbosies, ja būs jārisina postošās un dramatiskās sekas, ko radīs brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana. Šis nolīgums nodarīs nopietnu kaitējumu dažādām ekonomikas nozarēm, piemēram, tekstilrūpniecībai un lauksaimniecībai, un par to liecina pats fakts, ka nolīgumā jāiekļauj šāda klauzula. Tāpēc es nevarēju atbalstīt šo instrumentu, jo, lai gan es domāju, ka tas varētu remdināt nelielu daļu negatīvo seku, ko izraisīs brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana, ko es neatbalstu, es uzskatu, ka klauzula ir nepietiekama un neefektīva.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Ziemeļkoreju ir iekļauta divpusējā drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmi, ja tirdzniecības plūsmu liberalizācijas dēļ preču imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai salīdzinājumā ar iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Ziņojums satur svarīgus priekšlikumus, kas nodrošina šīs drošības klauzulas faktisku īstenošanu nopietnos gadījumos, lai izvairītos no būtiska kaitējuma Eiropas Savienības nozarei. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru īsteno Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējo drošības klauzulu, manuprāt, ir svarīgs instruments, lai aizsargātu Eiropas ražošanu nozarēs, kuras pašlaik varētu skart nopietnas grūtības saistībā ar importa pieaugumu no Korejas. Šajā situācijā, kas ir radusies, stājoties spēkā Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumam, abām pusēm visi muitas šķēršļi ir pakāpeniski un pilnīgi jānovērš. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu, jo tā pieņemšana ir nepieciešams nosacījums, lai iepriekš minētais nolīgums stātos spēkā 2011. gada 1. jūlijā, kā iecerēts. Brīvos tirdzniecības nolīgumus, ko ir noslēgušas divas puses, ir svarīgi nodrošināt, lai pieaugtu Eiropā ražoto preču daudzums.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka divpusējās drošības klauzulas ieviešana brīvās tirdzniecības nolīgumā, kas ir noslēgts starp Eiropas Savienību un Koreju, ir ļoti pozitīvs moments. Šī klauzula paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Es ceru, ka galīgais šī mehānisma projekts būs nepārprotami skaidrs, ka tā ierosināšana būs vienkārša un ka birokrātija to nekavēs. Es ceru, ka Eiropas Komisija uzraudzīs šā nolīguma īstenošanu un pārbaudīs tā atbilstību šim drošības mehānismam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mēs izsakām dziļu nožēlu, ka Eiropas Parlamenta deputāti bez ierunām ir pieņēmuši šo problemātisko tirdzniecības nolīgumu. Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums, kam ir tālejošas sekas, rada bīstamu precedentu turpmākajai Eiropas Savienības tirdzniecības politikai, ietekmējot ne tikai tarifu ierobežošanu, bet arī vispārējos tirgus piekļuves noteikumus uz sociālo un vides standartu rēķina.

Nolīguma odiozāko noteikumu vidū ir tādi, ar kuriem Eiropas Savienībai izdevās pieprasīt Korejai izmainīt tās noteikumus par transportlīdzekļu CO2 emisijām, lai Eiropas automobiļu ražotāji varētu eksportēt uz Koreju vairāk lielo automobiļu, kas patērē vairāk degvielas. Šī Eiropas Savienības paveiktā „roku izgriešana” Korejai, ar ko ir iedragāta Korejas noteikumu par transportlīdzekļu emisijām vides integritāte, nav nekas cits kā skandāls. Vēl ļaunāk, Eiropas Savienība turpina griezties ap šo iedragāto vides integritātes spraugu, tā ļaujot Eiropas automobiļu rūpniecībai tūļāties un „godīgi konkurēt” ar Korejas tirgus mazākiem, tīrākiem un efektīvākiem Korejas automobiļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējā drošības klauzula ir efektīvs līdzeklis, lai aizstāvētu Eiropas ražojumus. Būtībā ir jau ir izteiktas prognozes, ka šā līguma stāšanās spēkā šā gada jūlijā radīs grūtības Eiropas iekšējā tirgū. Muitas šķēršļu pakāpeniska novēršana abās pusēs faktiski radīs nozīmīgu Korejas importa palielināšanos. Man ir gandarījums, ka būs iespējams ieviest specifiskus pasākumus, ja importa palielināšanās Eiropā koncentrēsies atsevišķos apvidos. Ar šo noteikumu ir izpildīta Itālijas prasība ieviest īstenu reģionālās drošības klauzulu, kas ir piemērojama tikai dažiem Eiropas Savienības reģioniem. Šodien ir veltīgi cerēt, ka kāda valsts var norobežoties no starptautiskā tirgus — tas ir ne vien neiespējami, bet ir saistīts arī ar zaudējumiem. Tomēr ir pieņemts, ka jebkurai tirgus atvēršanai ir jābūt līdzsvarotai un pakāpeniskai, ņemot vērā Eiropas Savienības iekšējos noteikumus. Darba vietu aizsardzība joprojām ir prioritāte Eiropā, tāpat kā tirgū laisto produktu kvalitāte. Tikai tad, ja šie pamatkritēriji tiks ņemti vērā, būs iespējams izveidot abpusēji izdevīgas ekonomiskās attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējo drošības klauzulu, jo tā samazina šā instrumenta izraisīto nelabvēlīgo ietekmi. Šīs klauzulas mērķis ir atlikt nodokļa likmes piemērošanu vai piemērot to atkārtoti, ja tiek uzskatīts, ka tirdzniecības liberalizācija ir nopietni kaitējusi mūsu nozarēm.

Drošības klauzulu var piemērot ne ilgāk kā 10 gadus pēc tarifu atcelšanas. Šās klauzulas ieviešana, protams, neliks mums mainīt mūsu balsojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas jebkurā gadījumā radīs smagu ekonomisku kaitējumu mūsu uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Tāpat kā es atbalstīju Eiropas Savienības un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu, es arī balsoju par priekšlikumu regulai, ar kuru tiek īstenota tā divpusējā drošības klauzula. Es uzskatu, ka tā ir būtisks pielikums nolīgumam, jo tā paredz iespēju atkārtoti uzlikt muitas nodevas kādas preces importa neizdevīga pieauguma gadījumā, un šajā ziņā apstiprina bažas, ko mēs paudām debatēs, kas notika pirms nolīguma noslēgšanas 2009. gada septembrī. Vislielākās labvēlības (VL) nodokļa likmes atkārtotu uzlikšanu var pieprasīt dalībvalstis, Eiropas Parlaments vai Eiropas asociācijas, kas pārstāv attiecīgo nozari, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmumiem ir reāla iespēja ietekmēt attiecīgo situāciju.

 
  
  

Ziņojums: Ivailo Kalfin (A7-0019/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo regulu jaunajā lēmumā ieviesto elementu dēļ. Eiropas Investīciju banka (EIB) var ieguldīt līdzekļus Eiropas Savienībai svarīgos projektos — jo īpaši klimata pārmaiņu apkarošanā, sociālo, ekonomikas un vides infrastruktūru veidošanā un vietējās uzņēmējdarbības nozares attīstīšanā. Būtisks šī priekšlikuma aspekts ir tas, ka EIB ar tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem jaunu tehnoloģiju un zināšanu nodošanas veicināšanai var atbalstīt Eiropas Savienības klātbūtni partnervalstīs. Tomēr es uzskatu, ka būtu nepieciešams pārskatīt gada novērtējumus par aizdevumu pieejamību, lai veicinātu pārredzamību un paātrinātu birokrātiskās procedūras. Īsi izsakoties — EIB var efektīvi veicināt ES attīstības sadarbības mērķu sasniegšanu. Ļoti svarīgi ir nodrošināt taisnīgu un līdzsvarotu finansējuma sadalījumu pa reģioniem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jābūt lieliskam līdzeklim, kā veicināt valstu ekonomikas attīstību un novērst bezdarbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. Es balsoju pret Kalfin kunga ziņojumu par ES garantijas piešķiršanu EIB attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus ES. Mani neapmierina tas, kādā mērā tiek nodrošināta pārredzamība, izsniedzot aizdevumus MVO sadarbībā ar finanšu starpniekiestādēm. Ar to vien nepietiek, ka tikai EIB zina, kas saņem šos līdzekļus. Tie ir ļoti lieli aizdevumi, kas šķietami tiek izmantoti, lai īstenotu ES politiku ārvalstīs, un nodokļu maksātājam, kas ir galīgais galvotājs, ir tiesības zināt, kas ir šo līdzekļu saņēmēji. Daži no šiem aizdevumiem tiek izmantoti lietderīgiem mērķiem, bet šajos laikos un apstākļos nodokļu maksātājam ir jāzina, kas viņa vārdā tiek darīts un kāpēc.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo dokumentu, jo, manuprāt, Eiropas Savienībai ir svarīgi atbalstīt EIB, lai paplašinātu ieguldījumu projektu finansēšanas iespējas trešās valstīs un tādējādi nodrošinātu Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanu. Aktivizējot EUR 2 miljardu apmērā noteiktās pilnvaras finansēt pasākumus, kas vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu, tiek nodrošinātas būtiskas atbalsta iespējas Austrumu partnerības valstīm, piemēram, Moldovas Republikai. Moldovas Republika ir nabadzīgākā valsts Eiropā, un ik gadu tā nopietni cieš no ievērojamajiem plūdu radītajiem zaudējumiem. Tāpēc ES projektu attīstīšana šajā valstī pilnībā atbilst ES prioritātei, kas paredz nabadzības izskaušanu. Turklāt mums ir jāatbalsta arī centieni īstenot reformas, kas šajā valstī nesen tika aizsāktas. Vienlaikus mums ir jāpatur prātā, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punktu viens no galvenajiem ES ārpolitikas mērķiem ir neatkarība. ES neatkarību enerģētikas jomā nodrošinās Nabucco projekta īstenošana. Tātad ļoti svarīgi ir veidot ekonomiskās un politiskās attiecības ar galvenajiem energoresursu piegādātājiem, Irāku, Azerbaidžānu un Turkmenistānu, un šis lēmums šo procesu veicina.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šī lēmuma mērķis ir saglabāt Eiropas Investīciju bankas (EIB) pilnvaras, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko rada aizdevumi un aizdevumu garantijas projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības. Šis lēmums paredz arī EIB pilnvaru pagarināšanu, nosakot jaunas kompetences jomas un tādu jaunu elementu ieviešanu, kuru mērķis ir vērst EIB darbības uz ieguldījumiem projektos, kas veicina klimata pārmaiņu apkarošanu, sociālās, ekonomikas un vides infrastruktūras veidošanu un vietējā privātā sektora attīstīšanu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstīšanu. Es vēlos, lai EIB turpina lielisko darbu, ko kopš dibināšanas tā ir veikusi, atbalstot daudzu projektu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai (EIB) piešķir Eiropas Savienības (ES) garantiju attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības. EIB pilnvaru termiņš beidzas oktobrī. Līdztekus projektu finansēšanai Eiropas Savienībā kopš 1963. gada EIB ir veikusi finansēšanas darījumus arī reģionos ārpus ES, tādējādi veicinot ES ārpolitikas mērķu sasniegšanu kohēzijas un attīstības politikas jomā. Lai pēc 2011. gada oktobra šīs darbības netiktu pārtrauktas, iesaistītās puses organizēja vairākas sanāksmes, kurās mēģināja panākt vienošanos, kas ļautu iegūt Eiropas Parlamenta apstiprinājumu un novērstu EIB piešķirtā atbalsta pārtraukšanu pēc šī datuma. Es atbalstu šo priekšlikumu, jo tas paredz labāku sadarbību starp ES un EIB, veicina cīņu par nabadzības izskaušanu, stimulē mazos un vidējos uzņēmumus un arī vietējo sabiedrību, paredz lielāku pārredzamību, veicina pareizas prakses īstenošanu EIB, paredz finansējuma palielināšanu projektiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu, un liedz tiesības pretendēt uz finansējumu valstīm, kas nepievērš uzmanību vides jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Parlamenta un Padomes lēmums paredz piešķirt Eiropas Investīciju bankai (EIB) Eiropas Savienības (ES) garantiju attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus ES. Šie EIB projekti, kas patlaban tiek īstenoti vairākās valstīs dažādos kontinentos, galvenokārt ir vērsti uz sadarbību un atbalstu attīstības jomā. Ja šie mērķi un saistībā ar tiem īstenotie projekti ir vērsti uz patiesu sadarbību, ņemot vērā to valstu intereses, prioritātes un īpašos apstākļus, kurās tos īsteno, tad mēs, protams, tos augstu vērtējam. Tomēr — lai gan šis finansējums vietējiem attīstības projektiem ir atzinīgi vērtējama prakse, mums ir jābūt ļoti kritiskiem attiecībā uz mēģinājumu (skaidri pausts 1. pantā) pakļaut tos Eiropas ārpolitikas pamatprincipiem vai padarīt tos no šiem principiem atkarīgus, tādējādi piešķirot sekundāru nozīmi trešo valstu patiesajām vajadzībām attīstības jomā, ierobežojot viņu administratīvās spējas un likumīgās iespējas, ietekmējot viņu politiskos lēmumus un apdraudot viņu suverenitāti un neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Es izmantoju balsojumu par ziņojumu, kas attiecas uz EIB finansētajiem projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības, lai paustu nosodījumu saistībā ar kādu ļoti nopietnu jautājumu, kuram mūsu uzmanību ir pievērsuši Eiropas kuģu būvētāji — proti, ka kāda valsts banka finansē kuģu būvniecību Korejā tādā kuģu būvētavā, kura prasa viszemākās cenas un kuru valsts pirms dažiem gadiem izglāba no bankrota. Tas, ka Eiropas Investīciju banka, piešķirot aizdevumus un aizdevumu garantijas, atbalsta Eiropas ārpolitiku varētu nešķist neloģiski, tomēr tas, ka tā darbojas pretēji Eiropas ekonomiskajām interesēm un veicina mūsu valstu deindustrializāciju, ir pilnīgi nepieņemami. Komisijai un dalībvalstīm ir jāreaģē uz šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Papildus tās galvenajai misijai — finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā — kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka (EIB) ir veikusi finansēšanas darījumus ārpus Eiropas Savienības, atbalstot Eiropas Savienības ārpolitiku, jo īpaši attīstības sadarbības jomā. Ierosinātā ES garantija laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam ir paredzēta, lai ļautu EIB finansēt ieguldījumus ārpus ES tā, lai netiktu ietekmēts tās kredītreitings. Priekšlikumā ir iekļauti arī vairāki jauni elementi, piemēram, EUR 2 miljardu apmērā noteikto „fakultatīvo pilnvaru” aktivizācija, lai atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020” īstenotu mērķi apkarot klimata pārmaiņas, jaunu horizontālo mērķu noteikšana un to valstu skaita palielināšana, kuras ir tiesīgas saņemt EIB aizdevumus. Priekšlikumā arī pausts aicinājums nodrošināt labāku pārredzamību, izvērtēt iegūtos rezultātus un iesaistīt Eiropas Savienības Revīzijas palātu attiecīgo darījumu revīzijas veikšanā. Priekšlikumā pareizi norādīts, ka EIB šādos jautājumos jārīkojas saskaņā ar atbalsta efektivitātes principiem, kas izklāstīti Eiropas Konsensā par attīstību un arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, 2005. gada Parīzes deklarācijā un 2008. gada Akras rīcības programmā. Es uzskatu, ka kopumā mana kolēģa Ivailo Kalfin iesniegtajā ziņojumā ir sniegta detalizēta attiecīgo jautājumu analīze, minētas atsauces uz atbilstošajiem ES tiesību aktiem un arī pausti atbilstoši ieteikumi attiecībā uz ierosinātās garantijas efektivitātes pārraudzību. Tāpēc es aicinu pieņemt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir ierosināts.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Kalfin kunga ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) jaunajām ārējām pilnvarām, kas paredz tās budžeta palielināšanu no EUR 27,8 miljardiem līdz EUR 29,567 miljardiem laikposmā līdz 2013. gada beigām un tās kompetences jomu paplašināšanu tā, ka tiek ietvertas darbības klimata pārmaiņu jomā un tādu valstu attīstības mērķu virzīšana, kuras nav ES dalībvalstis. Manuprāt, EIB ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība sociālajām problēmām un spēju veidošanai valstīs, kurās tā darbojas.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) budžeta garantiju, lai segtu politiskus un valsts riskus, kas saistīti ar bankas aizdevumu un aizdevumu garantiju darījumiem, kuri attiecas uz projektiem, ko īsteno ārpus ES. Šī ES garantija ir efektīvs līdzeklis, kā apvienot ES budžeta līdzekļus ar EIB pašas resursiem, nepieļaujot, ka tiek ietekmēts EIB finansiālais stāvoklis.

EIB darbs tās pilnvaru īstenošanā ir ievērojami progresējis — tā ir stiprinājusi koordināciju ar Komisiju un pārorientējusi darbību uz ES politisko mērķu sasniegšanu. Tās ārējās darbības attīstībai tagad ir jāizpaužas kā aizdevumu apjoma un kvalitātes pieaugumam un jaunu saņēmēju (vietējo pašvaldību) dažādošanai.

EIB nekavējoties ir jāpiešķir papildu pilnvaras EUR 500 miljonu apmērā mikrokredītu finansēšanai, lai uzlabotu vistrūcīgāko iedzīvotāju piekļuvi bankas finansējumam valstīs, kuras ir tiesīgas šo finansējumu saņemt. Attiecībā uz iekšējās organizācijas jautājumu jānorāda, ka EIB būtu pakāpeniski jāmudina iedalīt visus ārējos darījumus atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam, lai labāk pielāgotos katra reģiona īpašajām vajadzībām un veicinātu partnervalstu līdzdalību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) EIB nav izpildījusi nosacījumu minimumu — nodrošināt, ka tās ieguldījumi būs atbildīgi no sociālā, vides un pat ētikas ziņā. Atkārtotie skandāli par ārzonas meitasuzņēmumu finansēšanu, šķiet, Komisiju satrauc tikpat mazā mērā kā diktatūras, jo, piemēram, Lībijas gadījumā tie ir finansiāli izdevīgi. Vides un sociālajiem jautājumiem šajā ziņojumā nav pievērsta uzmanība. Tajā pausts ierosinājums atbalstīt tādus kaitējumu izraisošus projektus kā Desertec un Invest in Med. Es balsoju pret šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Papildus tās galvenajai misijai — finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā — kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka (EIB) ir veikusi finansēšanas darījumus arī ārpus Eiropas Savienības, atbalstot ES ārpolitiku un nodrošinot iespēju ārējiem reģioniem pieejamos ES budžeta līdzekļus papildināt ar EIB finansiālajām iespējām, un tas nāk par labu saņēmējvalstīm. Šādi EIB palīdz īstenot Eiropas Savienības vispārējos pamatprincipus un politikas mērķus, tostarp veicina trešo valstu attīstību un ES labklājību jaunajos globālās ekonomikas apstākļos.

Darījumiem, ko EIB īsteno, atbalstot ES ārpolitiku, arī turpmāk ir jāatbilst pareizas banku darbības praksei.

Lai atbalstītu ES ārējo darbību un nodrošinātu EIB iespēju finansēt ieguldījumus ārpus ES, neskarot tās kredītspēju, lielākajā daļā tās darījumu ārējos reģionos ir sekmīgi izmantota ES budžeta garantija, ko pārvalda Komisija. Šī papildu garantija dod EIB iespēju turpināt īstenot tās ieguldījumu politiku, tādējādi sniedzot būtisku labumu pasaules ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai atbalstītu ES ārpolitiku, Eiropas Investīciju banka finansē arī projektus, ko īsteno ārpus ES teritorijas, piemēram, attīstības sadarbības jomā. 2009. gadā izveidotā garantiju fonda mērķis ir garantēt EIB likviditāti maksājumu saistību nepildīšanas gadījumā. Pēc situācijas rūpīgas izvērtēšanas tika papildināts to valstu saraksts, kas ir tiesīgas saņemt EIB finansējumu, un attiecīgi pielāgota finanšu shēma. Es nevaru pilnībā piekrist visiem ierosinātajiem grozījumiem, tāpēc balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības. Faktiski EIB finansē projektus arī ārējos reģionos, tādējādi īstenojot ES ārējos mērķus kohēzijas un attīstības politikas jomā. Šis priekšlikums paredz labāku sadarbību starp ES un EIB, veicina cīņu par nabadzības izskaušanu, stimulē mazos un vidējos uzņēmumus un arī vietējo sabiedrību, paredz lielāku pārredzamību, veicina pareizas prakses īstenošanu EIB, paredz finansējuma palielināšanu projektiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu, un liedz tiesības pretendēt uz finansējumu valstīm, kas nepievērš uzmanību vides jautājumiem. Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstu nodomu stiprināt EIB ārējās darbības, un vēlos, lai līdztekus šiem pasākumiem EIB darījumu demokrātiskās leģitimitātes saglabāšanas nolūkā tiktu īstenota pastiprināta parlamentārā uzraudzība. EIB būtu paplašināti jāziņo Eiropas Parlamentam par visiem ar bankas ārējo darbību pilnvarām saistītajiem aspektiem, sākot no vispārējās politikas līdz pat praktiskajai īstenošanai, tostarp par to, kā ir ievēroti sociālie, vides un cilvēktiesību kritēriji.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Lisabonas līguma 208. pantā ir noteikts, ka „politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Eiropas Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.” Ar šo ES ir apņēmusies nepieņemt tādus politiskos lēmumus, kas liktu šķēršļus tās lietderīgajai darbībai attīstības sadarbības jomā, un visās politikas jomās īstenot tādus pasākumus, kas nāktu par labu jaunattīstības valstīm. Minētais attiecas uz visām ES iestādēm, tostarp arī EIB. Lielākā daļa valstu, uz ko attiecas EIB ārējo darbību pilnvaras, ir jaunattīstības valstis. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai EIB ārējo darbību pilnvaru pamatmērķi būtu nepārprotami vērsti uz nabadzības mazināšanu. Turklāt EIB ir jānodrošina savu ārējo darbību atbilstība Eiropas Konsensam par attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas vērš uzmanību uz jautājumu, par kuru ļoti reti tiek ziņots. Papildus tās galvenajai misijai — finansēt ieguldījumus pašā Eiropas Savienībā — Eiropas Investīciju banka (EIB) veic finansēšanas darījumus arī ārpus Eiropas Savienības, atbalstot ES ārpolitiku. Tādējādi ir iespējams ārējiem reģioniem pieejamos ES budžeta līdzekļus papildināt ar EIB finansiālajām iespējām, un tas nāk par labu saņēmējvalstīm. Šādi EIB palīdz īstenot Eiropas Savienības vispārējos pamatprincipus un politikas mērķus, tostarp veicina trešo valstu attīstību un ES labklājību jaunajos globālās ekonomikas apstākļos. Darījumiem, ko EIB īsteno, atbalstot ES ārpolitiku, arī turpmāk ir jāatbilst pareizas banku darbības praksei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Dokuments, par kuru šodien balsojam Eiropas Parlamentā, ir paredzēts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības garantijas piešķiršanu Eiropas Investīciju bankai (EIB) attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības. Šī garantija paredz, ka pašreizējā laikposma (2007.-2013. gads) atlikušajā daļā EIB darījumu maksimāli pieļaujamais apjoms ir EUR 27,8 miljardi.

Līdztekus šim aspektam Parlamenta priekšlikums paredz ieviest dažus grozījumus, lai uzlabotu EIB darbu ārpus ES, piemēram, aktivizēt EUR 2 miljardus, kas pieejami klimata pārmaiņu apkarošanai. Parlaments ierosina arī citus jaunus pasākumus — EIB finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), EIB darbību labākas pārredzamības nodrošināšana un lielākas elastības ieviešana riska kapitāla ieguldījumu jomā. Plānots arī aizstāt pašreizējo reģionālo mērķu sistēmu ar horizontālo mērķu programmu un īstenot pilnvaras attiecību veidošanai ar Īslandi, Baltkrieviju, Lībiju, Irāku un Kambodžu.

Es atbalstu Eiropas Parlamenta nostāju un EIB ārējo darbību, diemžēl jāuzsver, ka tiešās konkurences gadījumos projektu finansēšana ārpus Eiropas Savienības bieži vien nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Piešķirot finansējumu projektiem, ko īsteno ārpus ES, Eiropas Investīciju banka veicina ES ārpolitikas mērķu sasniegšanu. Es balsoju par Kalfin kunga ziņojumu, jo sevišķi atzinīgi vērtēju EUR 2 miljardu paredzēšanu tādām jomām kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības nepārprotamu veicināšanu. Ziņojumā pausts arī aicinājums noteikt vispārējus pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu un pārredzamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, Parlamentam un Komisijai. Ziņojumā ir ņemtas vērā Parlamenta tiesības, un arī šis aspekts man šķiet ļoti būtisks.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot solidaritāte principu, un šī apņemšanās tieši izriet no mūsu kristīgā mantojuma. Pat tie, kas vēlētos izskaust kristietību no publiskās telpas, atzīst, ka ES ir jāveicina palīdzības sniegšana attīstības jomā. Tomēr šīs solidaritātes tiešais avots ir kristīgā mācība par cieņu pret visiem līdzcilvēkiem un morālo pienākumu palīdzēt tiem, kam palīdzība ir nepieciešama. Eiropas Investīciju banka (EIB) ir kļuvusi par nozīmīgu ES instrumentu nabadzības izskaušanai mazāk attīstītajos reģionos. EIB galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību, un šim mērķim tai ir nepieciešamas finanšu garantijas. Tomēr tā nedrīkstētu zaudēt arī bankas iezīmes, proti, tai ir jābūt iestādei, kas efektīvi iegulda tai uzticētos līdzekļus, nevis tos izšķiež. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu par garantijas piešķiršanu EIB.

 
  
  

Ieteikums: Robert Sturdy (A7-0034/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo Dienvidkorejas tirgus piedāvā jaunas tirdzniecības iespējas, tostarp lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē. ES lauksaimniekiem Dienvidkorejas Republika patlaban ir viens no ienesīgākajiem eksporta tirgiem, jo gada tirdzniecības apjoms pārsniedz EUR 1 miljardu. Paredzams, ka pakalpojumu jomā, jo īpaši finanšu un juridisko, telekomunikāciju, vides un kuģniecības pakalpojumu jomā, darījumu apjoms pieaugs par 70 %. Turklāt brīvās tirdzniecības nolīgumā ir paredzēts efektīvs un nepārprotams drošības mehānisms, ar kuru var aizstāvēt ES rūpniecības nozaru intereses un veicināt Eiropas rūpniecības izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. Es balsoju par Sturdy kunga ziņojuma ieteikumu par brīvās tirdzniecības nolīguma slēgšanu starp Eiropas Savienību un Dienvidkorejas Republiku, jo tas palielinās tirdzniecības apjomu un ir izdevīgs Apvienotajai Karalistei un divdesmit sešām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Būtiskākais šī nolīguma elements ir drošības klauzula; ja tās nebūtu, es nevarētu šo ieteikumu atbalstīt. Divpusējais drošības mehānisms dos ES iespēju atjaunot vislielākās labvēlības režīma muitas nodokļu likmes, ja izrādīsies, ka šis nolīgums var apdraudēt mūsu rūpniecības nozari. Nolīgums paver mūsu pakalpojumu, lauksaimniecības un pārstrādes rūpniecības nozarēm labākas iespējas iekļūt lielajā un augošajā Korejas tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Šis ir ļoti nozīmīgs balsojums par Eiropas Savienības jauno starptautiskās tirdzniecības stratēģiju. Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju būtībā ir pirmais no jaunās paaudzes nolīgumiem, kuru mērķis ir mazināt tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistītos šķēršļus un paplašināt ieguldījumu iespējas partnervalstī. Tūlīt pēc nolīguma parakstīšanas 2009. gada oktobrī tas saņēma asu kritiku no Eiropas autotransporta nozares pārstāvjiem, kuriem šķita, ka nozare tiek bargi sodīta, piekāpjoties Korejas partnerim attiecībā uz dažiem noteikumiem, jo īpaši nodokļu atmaksas jomā.

Patlaban šīs bažas ir daļēji kliedētas. To ir veicinājis Parlamenta darbs pie jaunās regulas par drošības klauzulu, kas ir pievienota nolīgumam un Dienvidkorejas valdības skaidrojumam par grozījumiem iekšējos tiesību aktos par oglekļa emisijām. Šodien mēs apstiprinājām Starptautiskās tirdzniecības komitejas balsojumu, lai dotu iespēju pabeigt procedūru, jo Padome tam jau ir piekritusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Dienvidkoreju būs tūlītēji un vispārēji izdevīgs daudzām ES ekonomikas nozarēm, kaut arī tas akcentēs dažu nozaru neaizsargātību. Turklāt tajā būs noteiktas precīzas strīdu risināšanas un drošības procedūras un paredzēta uzraudzība, lai garantētu Eiropas uzņēmumiem atbilstošu drošību. Dienvidkorejas tirgus, neapšaubāmi, piedāvā būtiskas iespējas tirgot ES preces un pakalpojumus, bet līdz šim tas bija salīdzinoši nepieejams augsto muitas nodokļu dēļ un izmaksu ziņā grūti pārvaramo beztarifu šķēršļu dēļ. Saskaņā ar nolīgumu tiks ātri atcelti ievedmuitas nodokļi gandrīz EUR 2 miljardu apmērā, kas katru gadu jāmaksā ES rūpniecības un lauksaimniecības preču eksportētājiem. Vairākās ekonomikas nozarēs nolīgums radīs tūlītējus un ievērojamus ietaupījumus. Šīs priekšrocības jo īpaši būs jūtamas lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē, jo Koreja ES lauksaimniekiem patlaban ir viens no vērtīgākajiem eksporta tirgiem pasaulē — tirdzniecības apjoms pārsniedz EUR 1 miljardu. Ņemot vērā šos apsvērumus, man nekas cits neatliek, kā atbalstīt ES un Korejas nolīguma pieņemšanu Eiropas Parlamentā, un es ceru, ka tiks noslēgts pēc iespējas vairāk šādu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar dažādām valstīm, sākot ar Kanādu un ASV un beidzot ar BRIC valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Dienvidkoreja ir ceturtais nozīmīgākais Eiropas Savienības eksporta tirgus ārpus Eiropas teritorijas. Tomēr, cenšoties ievest savus ražojumus šajā valstī, Eiropas eksportētāji sastapās ar tarifu un normatīvajiem šķēršļiem. Pašreizējais brīvās tirdzniecības nolīgums ir visaptverošākais šāda veida nolīgums, par kuru ES jebkad ir vienojusies, un ar to tiek atcelti maksājumi gandrīz visiem ražojumiem un paplašināts to pakalpojumu klāsts, uz kuriem tas attiecas. Šis ir visādā ziņā atbalstāms nolīgums, kas dod iespēju abām pusēm gūt ievērojamu labumu. Paredzams, ka Eiropas eksports uz Dienvidkoreju palielināsies par vairāk nekā 80 %. Es ceru, ka Eiropas uzņēmumi, un jo īpaši manas valsts uzņēmumi, spēs izmantot iespējas, ko sniegs šī tirgus atvēršana.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pirms trim gadiem Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kuras mērķis bija uzlabot Eiropas uzņēmējdarbības nozares piekļuvi ārvalstu tirgiem. Tagad mūs aicina pieņemt brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas būtībā paver Eiropas Savienības uzņēmumiem iespēju iekļūt Dienvidkorejas tirgū (Eiropai tas, kā mēs zinām, ir svarīgi), palielinot eksportu un tādējādi radot jaunas darbavietas. Šis ir pirmais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kura noslēgšanā ir izmantota koplēmuma procedūra, un tas ir uzskatāms par nozīmīgu jauninājumu tādā ziņā, ka tas paredz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartu abpusēju ievērošanu, atbilstību tiesību aktiem par valsts iepirkumu, valsts atbalsta pārredzamību un ilgtspējīgas attīstības īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, jo tas piedāvā Eiropas Savienībai vairākas jaunas iespējas, kas iepriekš nebija pieejamas piemēroto tarifu dēļ, un aizstāv uzņēmēju intereses ar „drošības klauzulas” sniegtajām priekšrocībām, proti, muitas nodokļu atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu un ar bažām raugāmies uz šī ziņojuma pieņemšanu. Parlamentā mēs daudzkārt esam pauduši nosodījumu postošajām sekām, ko pasaules tirdzniecības liberalizācija ir radījusi daudzām ekonomikas nozarēm, jo īpaši dažās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, un reģionos, kas ir visvairāk atkarīgi no šīm nozarēm. Šajā gadījumā īpaši satrauc šādas nozares: tekstilpreces, automobiļi un ar tiem saistītās preces un elektronika. Tomēr nolīgums attiecas arī uz lauksaimniecības ražojumiem, veicinot intensīvu un vides ziņā nepietiekami ilgtspējīgu ražošanas modeļu izmantošanu. Šie ražošanas modeļi nesekmē vietējo ražošanu un patēriņu, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu pārtikas neatkarību un nodrošinājumu. Šis ir vērienīgākais brīvās tirdzniecības nolīgums, ko Eiropas Savienība noslēgusi daudzu gadu laikā, un ir paredzēts, ka tas būs pirmais solis „jaunas paaudzes divpusējo jaunas uzņēmējdarbības nolīgumu” slēgšanā.

Komisija šos nolīgumus vienmēr analizē, izvērtējot, cik miljonus euro nopelnīs ekonomiskās aprindas un starpvalstu uzņēmumi. Šādu analīzi būtu svarīgi veikt arī attiecībā uz zaudēto darbavietu skaitu (darbavietu zudumu referents uzskata par neizbēgamu), bankrotējušo mazo un vidējo uzņēmumu skaitu vai pat to CO2 tonnu skaitu, kas nonākušas atmosfērā sakarā ar pastiprināto enerģijas un preču plūsmu, ko šie nolīgumi paredz. Interesanti, ka izslavētās ES apņemšanās vides un klimata jomā šajos gadījumos tiek ignorētas…

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Es balsoju par ziņojumu par drošības klauzulu, kas papildina brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju, kaut arī tā šķiet neatbilstoša un tās īstenošana neskaidra. Tomēr es balsoju pret pašu nolīgumu. Mūsu robežu atvēršana, nenodrošinot aizsardzību pret ievestajiem ražojumiem, kas tieši konkurē ar mūsu pašu ražojumiem, ir pašiznīcināšanās, jo īpaši autotransporta nozarē. Sturdy kunga ziņojumā iekļautais paskaidrojums, kurā norādīts, ka šie pasākumi tikai nelielā mērā ietekmēs nodarbinātību, bet vienlaikus tiek paredzēta plaša visu Eiropas Savienības instrumentu izmantošana darbavietu zuduma ietekmes mazināšanai, ir ārkārtīgi pretrunīgs un ārkārtīgi cinisks.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Balsojot par Sturdy kunga ziņojumu, Eiropas Parlamenta deputāti ir raidījuši skaidru vēstījumu. Šodien ar lielu balsu vairākumu mēs apstiprinājām vērienīgāko brīvās tirdzniecības nolīgumu, par kādu ES jebkad ir vienojusies. Ir pateiks skaidrs JĀ Eiropas ekonomikai un skaidrs JĀ Eiropai kā saimnieciskās darbības bāzes teritorijai. Ieguvumi ir acīmredzami — nodokļu ietaupījums EUR 1,6 miljardu apmērā un tirdzniecības apjoma palielināšanās EUR 19 miljardu apmērā. Jo īpaši lauksaimniecības nozare var cerēt uz nodokļu ietaupījumu EUR 380 miljonu apmērā. Šādi mūsu vietējiem lauksaimniekiem tiek pavērtas jaunas eksporta iespējas. Es balsoju par brīvā tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es ļoti atzinīgi vērtēju ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma apstiprināšanu. Plānots, ka turpmākajos 20 gados šis darījums divpusējās tirdzniecības apjomu palielinās vairāk nekā divas reizes. Nākamo piecu gadu laikā 98 % no visiem ražojumiem tiks atcelti ievedmuitas nodokļi un tiks likvidēti citi beztarifu šķēršļi. Nolīgumā ir iekļauti nozīmīgi sociālie, darba un vides standarti, un es ceru, ka to īstenošana tiks cieši uzraudzīta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es vēlētos izteikt piebildes attiecībā uz savu viedokli par ES un Korejas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) izstrādes procesu un iesaistīto nozaru pārstāvju un citu pušu bažas un gaidas, kas ar to saistītas. Šis nolīgums krasi maina ilggadējos ES un Korejas tirdzniecības noteikumus. Tikai ilgtermiņā būs iespējams reālistiski novērtēt šī nolīguma ietekmi. Tikai pēc ilgāka laika izdarītie secinājumi un veiktie aprēķini atspoguļos abu pušu ekonomikas situāciju, abpusējos uzlabojumus tirdzniecības bilancē vai to, kā ir veicināta sociālās situācijas uzlabošanās.

Savstarpēji tirgoto ražojumu kopējais apjoms un klāsts ir rūpīgi un saskaņoti jāuzrauga un jāvērtē, tāpat arī šo ražojumu sertificētā kvalitāte un pārbaudāmā izcelsmes vieta. Iepriekš minēto drošības mehānismu tieša piemērošana, pamatojoties uz ES un Dienvidkorejas BTN divpusējām drošības klauzulām, būtu ļoti delikāts jautājums, un panāktais rezultāts varētu krasi atšķirties no sajūsmas, kas virmo ap šī nolīguma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šī brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) mērķis ir nodrošināt visdažādāko ekonomikas nozaru ES uzņēmumiem plašas iespējas iekļūt Dienvidkorejas tirgū, īstenojot vairākus līdz šim nebijušus tarifu atcelšanas pasākumus.

Šis nolīgums ir pirmais solis jaunas paaudzes divpusējo BTN virzienā, un tajā ir iekļauti tādi svarīgi jauninājumi kā nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, kurā abām pusēm ir noteikts pienākums ievērot Starptautiskās Darba organizācijas pamatstandartus un kurā ir paredzēta uz profesionālapskatēm balstīta sistēma par pienākumu neizpildi iesniegto sūdzību izskatīšanai, kā arī vairāku darba grupu un uzraudzības komiteju izveide, lai nodrošinātu kvalitatīvu īstenošanu un saskaņošanu.

Es atzinīgi vērtēju šo BTN, jo tas ir visaptverošākais nolīgums, par kādu Eiropas Savienība jebkad ir vienojusies.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es ar noraidošu attieksmi un nožēlu raugos uz brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp ES un Koreju. Manuprāt, šis nolīgums, kas ir viens no vērienīgākajiem tirdzniecības nolīgumiem, ko ES parakstījusi pēdējos gados, padziļina nelabvēlīgās sekas, ko rada tirdzniecības globālā liberalizācija, jo tajā ir ņemtas vērā lielo Eiropas starpvalstu uzņēmumu multimiljonāru intereses, bet nav ņemtas vēra nopietnās ekonomiskās, sociālās un ar nodarbinātību un vidi saistītās sekas, ko radītu tā pieņemšana šādā redakcijā. Tāpēc, kā atzīst referents, šī nolīguma ietekmē tūkstošiem Eiropas darba ņēmēju neatgriezeniski zaudēs darbavietas tādās ļoti jutīgās ekonomikas un stratēģiskajās nozarēs kā lauksaimniecība vai tekstilrūpniecība. Šis nolīgums attālina mūs no vajadzības nodrošināt pārtikas neatkarību un nodrošinātību, jo šo mērķu sasniegšanas nolūkā ES būtu jāveicina vietējie tirgi un lauksaimniecības ražojumi un stingri jāapņemas tos atbalstīt. Šis nolīgums liek Eiropas lauksaimniekiem konkurēt ar ievestajām lauksaimniecības precēm, uz kuru ražošanas metodēm nav attiekusies prasība ievērot darba ņēmēju pamattiesības vai obligātos sanitāros un kvalitātes standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es uzmanīgi iepazinos ar līgumu un uzskatu, ka daudzi tā punkti ir nepabeigti un ir virspusēji. Šajā sakarā ir sadaļas, kuras varētu interpretēt divējādi. Piemēram, valsts iepirkuma noteikumi ļauj apiet pašus svarīgākos jautājumus, saistītus ar konkurenci un ļaunprātīgu izmantošanu. Protams, nepieciešams paplašināt sadarbības ar Tālajiem Austrumiem procesu, tomēr virspusēji un neprecīzi formulējumi pieļauj iespēju šaubīties, ka šis darbs ir izpildīts līdz galam. Es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp ES un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku. Lai ES un Korejas sadarbība būtu efektīvāka, ir svarīgi likvidēt pastāvošos tirdzniecības šķēršļus, kuru dēļ Korejas tirgus līdz šim nebija pieejams. Šī nolīguma stāšanās spēkā radīs labvēlīgus nosacījumus ekonomikas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai. Lai augošie un konkurētspējīgie uzņēmumi varētu iekļūt Dienvidkorejas tirgū, tiks radīta labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kas pavērs daudzas jaunas iespējas ES tirdzniecības un pakalpojumu jomā, nodrošinot uzņēmumu tirdzniecības apjoma palielināšanos un eksporta izmaksu samazināšanos. Ņemot vērā paredzamo ES un Dienvidkorejas tirdzniecības attīstību nākotnē, šis nolīgums ļaus ietaupīt daudz līdzekļu, kas tiktu samaksāti muitas nodokļos, jo īpaši ķīmisko vielu, rūpniecības un farmaceitisko līdzekļu nozarē. Turklāt šis nolīgums nodrošinās godīgu konkurenci automobiļu, plaša patēriņa elektronikas un tekstilpreču ražošanas nozarēs, kurās Korejai ir salīdzināšanas priekšrocības salīdzinājumā ar ES. Eksporta tarifu atcelšana būs ļoti izdevīga arī lauksaimniecības un pakalpojumu nozarei. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīgumā liela uzmanība pievērsta ilgtspējīgai attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN), kas noslēgts starp 27 ES dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku (Dienvidkoreju), no otras puses, ir paredzēts, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu iespējas iekļūt Dienvidkorejas tirgū, īstenojot vairākus līdz šim nebijušus tarifu atcelšanas pasākumus. Es balsoju „par”, jo kopumā šis nolīgums ir vērtējams ļoti atzinīgi, un tas dod abām pusēm iespēju gūt ievērojamu labumu, jo paredzams, ka Eiropas eksports uz Dienvidkoreju palielināsies par vairāk nekā 80 %. Es ceru, ka arī Portugāles uzņēmumi varēs izmantot šo izdevību, jo īpaši lauksaimniecības un pakalpojumu nozarē, proti, jomās, kurās šīs priekšrocības ir īpaši lielas. Patiesībā Eiropas Savienības lauksaimniekiem Dienvidkoreja patlaban ir viens no ienesīgākajiem eksporta tirgiem pasaulē, jo tirdzniecības apjoms pārsniedz EUR 1 miljardu. Saskaņā ar BTN tiks pilnībā atcelti tarifi gandrīz visām ES lauksaimniecības eksportprecēm, ļaujot lauksaimniecības preču ražotājiem ietaupīt EUR 380 miljonus. Es nevaru to neatbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mēs ar lielu nožēlu raugāmies uz to, ka EP deputāti ir nešauboties apstiprinājuši šo pretrunīgi vērtēto tirdzniecības nolīgumu. Vērienīgais ES un Korejas BTN rada bīstamu precedentu nākotnes ES tirdzniecības politikai, jo tas paredz ne tikai tarifu atcelšanu, bet arī atteikšanos no tirgus piekļuves nosacījumiem uz sociālo un vides standartu rēķina.

Līdztekus vēl nevēlamākiem nolīguma noteikumiem ES izdevās panākt, ka Koreja pielāgo savus noteikumus par transportlīdzekļu CO2 emisijām tā, lai Eiropas automobiļu ražotāji varētu eksportēt uz Koreju vairāk lielo un izšķērdīgo automobiļu. Šie ES centieni iespaidot, kas ir nelabvēlīgi ietekmējuši Korejas transportlīdzekļu emisiju noteikumos paredzēto vides integritāti, nav nekas cits kā apkaunojoša rīcība. Vēl ļaunāk — ES šīs nepilnības vides likumdošanā cenšas pavērst tā, lai Eiropas automobiļu rūpniecības tūļas varētu „godīgi konkurēt” Korejas tirgū ar mazākiem, videi nekaitīgākiem un efektīvākiem Korejas automobiļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo, manuprāt, tajā ir pausts līdzsvarots viedoklis par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu. Līdz šim Dienvidkorejas tirgus bija salīdzinoši nepieejams augsto muitas nodokļu un izmaksu ziņā grūti pārvaramo beztarifu šķēršļu dēļ, bet pavisam drīz tas radīs jaunas un būtiskas iespējas ES preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā. Saskaņā ar BTN tiks ātri atcelti ievedmuitas nodokļi, kas EUR 1,6 miljardu apmērā katru gadu jāmaksā ES rūpniecības un lauksaimniecības preču eksportētājiem — Dienvidkorejas eksportētāji ievedmuitas nodokļos maksā EUR 1,1 miljardu. Tomēr svarīgs uzdevums būs rūpīgi pārraudzīt no šīs valsts ievesto preču apjomu, lai gadījumā, ja šis apjoms pārmērīgi palielinātos un apdraudētu Eiropas darbavietas, mēs varētu izmantot drošības klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs kategoriski iebilstam pret šo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Korejas Republiku, jo tas sniegtu mūsu Korejas konkurentiem pārmērīgi lielas konkurences priekšrocības. Koreja varētu brīvi eksportēt, piemēram, automobiļus, un Eiropas ražotāji atrastos neizdevīgākā situācijā, jo 95 % no Korejā iegādātajiem automobiļiem ir ražoti šajā valstī.

Tarifu šķēršļu atcelšana būtu pretrunā mūsu ražošanas nozaru interesēm. Šī neizdevīgā stāvokļa mazināšanai var izmantot vienīgi noteikumu, kas pieļauj ārkārtas pasākumu pieņemšanu. Pagaidu ārkārtas pasākumus, piemēram, tarifu samazinājumu pārtraukšanu, var pieņemt, ja Eiropas ražotājiem rodas nopietni zaudējumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Korejas Republiku, jo šis nolīgums būs patiesi izdevīgs Eiropas uzņēmumiem. Šo uzņēmumu eksportam uz Koreju būtu jāpieaug gandrīz par 40 %, un rūpniecības un lauksaimniecības ražojumu eksportam netiks piemēroti muitas nodokļi, kuru apmērs sasniedz aptuveni EUR 1,6 miljardus gadā. Turklāt, īstenojot drošības klauzulu, būs iespējams ierobežot jebkāda veida nelabvēlīgu ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Visbeidzot, šis nolīgums ir pirmais jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgums, jo tajā ir iekļauta nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, kurā ir noteikts, ka abām pusēm ir jāievēro SDO konvencijas, kā arī noteikumi, kas paredz pilsoniskās sabiedrības patiesas iesaistīšanas nosacījumus.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi B7-0210/2011 un B7-0034/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. Vēlos apsveikt abus referentus — Sturdy kungu un Zalba Bidegain kungu — par to, ka viņi ir vadījuši mūs šajā sarežģītajā procedūrā, kuras gaitā esam pieņēmuši pašu brīvās tirdzniecības nolīgumu un arī nozīmīgo drošības klauzulu. ES un Dienvidkorejas BTN ir visaptverošākais un vērienīgākais šāda veida nolīgums, ko ES līdz šim ir noslēgusi. Tajā ir iekļauti daudzi ES ražotājiem un patērētājiem izdevīgi aspekti, piemēram, tarifu atcelšana ES rūpniecības un lauksaimniecības eksportprecēm, labāka tirgus pieejamība ES pakalpojumu sniedzējiem, beztarifu šķēršļu likvidēšana elektronikas, farmaceitisko līdzekļu un medicīnas ierīču jomā, uzlabota piekļuve valsts iepirkumam, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, labāka tirgus pieejamība ES automobiļu ražotājiem un kāds ļoti svarīgs aspekts, ko nodrošina ar drošības klauzulu — Eiropas automobiļu ražotāju aizsardzība pret nelīdzsvarotību, kas šajā nozarē varētu rasties nākotnē.

Es ceru, kas šis nolīgums būs paraugs daudziem citiem BTN, kas tiek plānoti — piemēram, ar Kanādu, Singapūru un MERCOSUR valstīm. Es apsveicu arī Parlamentu ar jauno pilnvaru izmantošanu, jo šis ir pirmais BTN, kuram mēs dodam savu piekrišanu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0120/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienībai (ES) ir steidzami jāreaģē situācijā, kad Ēģiptei ir iespēja iegūt svarīgu nozīmi gan attiecībā uz centieniem panākt mieru Tuvajos Austrumos, gan attiecībā uz mēģinājumiem mainīt šim pasaules reģionam raksturīgo mentalitāti. Manuprāt, lai varētu sasniegt šo mērķi, ES ir svarīgi pārskatīt tās kaimiņattiecību politiku. Mums ir arī jāmobilizē un jāpārskata pašreizējie instrumenti, lai atbalstītu sociālās, politiskās un ekonomikas reformas, un jāstiprina sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo notikumi Ēģiptē un citās valstīs ir akcentējuši vajadzību pēc vērienīgākām politikas stratēģijām un instrumentiem. ES centieniem ir jābūt vērstiem uz tiesiskuma stiprināšanu, labu pārvaldību, korupcijas apkarošanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, nodrošinot atbilstošus apstākļus stabilas demokrātijas attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurš manā skatījumā ir taisnīgs un līdzsvarots. Ēģiptes iedzīvotāji piedzīvo savu likumīgo cerību piepildījumu. Mubarak kunga aiziešana no amata ir svarīgs, bet ne pietiekams nosacījums, lai Ēģipte sāktu iet demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas ceļu. Pārejas procesu pārrauga armija, kas ir noteikusi sev mērķi atrisināt šo jautājumus sešu mēnešu laikā. Astoņpadsmit dienu ilgajās demonstrācijās, kas noveda pie šāda rezultāta, Ēģiptei radās finansiālie zaudējumi, un ar katru dienu to apmērs pieaug. Eiropas Savienībai ir jāpiedāvā atbalsts Ēģiptei, lai revolūcijā panākto neiznīcinātu skarbā ekonomikas un sociālā krīze. Līdz šim, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES ir iztērējusi ievērojamus līdzekļus, bet ir guvusi niecīgus rezultātus, un ES tēla veidošanai tas neko daudz nav devis. Tomēr mums joprojām ir ļoti liela nozīme. Mēs nedrīkstam sevi kritizēt nepamatoti. Revolūciju specifika slēpjas tajā, ka tās vienmēr šķiet neizbēgamas pēc tam, kad tās ir notikušas, bet neiespējamas, pirms tās ir notikušas. Tomēr paškritika ir pamatota, un mēs esam uz pareizā ceļa, jo Padome un Komisija ir apliecinājušas savu vēlmi radikāli pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Dažas pēdējās nedēļas ir bijušas vēsturiski nozīmīgas. Nesenie notikumi Ēģiptē, kas sekoja notikumiem Tunisijā, ir devuši lielas cerības, jo īpaši jauniešiem. Eiropas Savienībai ir jānovērtē situācija un neizvairoties jāatbalsta šis demokrātiskais process. Turklāt šiem notikumiem būtu jāmudina mūs rūpīgi pārskatīt savus partnerattiecību nolīgumus, lai nodrošinātu, ka mēs nepaliekam ārpus šīs kustības galvenajām norisēm. Eiropas Parlamentam ir jācenšas nodrošināt, lai mūsu vārdu atbilstību darbiem apliecina visaptverošas un atpazīstamas Eiropas politikas īstenošana attiecībā pret Ēģipti un visu šo reģionu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Vēlos paust savu solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un apsveikt viņus, jo īpaši jaunākās paaudzes, par drosmi un apņēmību cīņā par savu likumīgo demokrātisko mērķu sasniegšanu. Es nosodu vardarbību un pārmērīgo spēku, kas tika izmantots pret protestētājiem. Es ar nožēlu raugos uz lielo mirušo un ievainoto skaitu un izsaku līdzjūtību cietušo tuviniekiem. Ir jāveido dialogs ar visiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem, kas atbalsta demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Šīs vērtības atspoguļo Eiropas Savienības pamatprincipus, un tās ir kopējais pamats Eiropas un Vidusjūras valstu reģiona attīstībai. Es aicinu veikt neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz visiem gadījumiem, kas bija saistīti ar cilvēku nogalināšanu, ievainošanu un ieslodzīšanu, un nodot atbildīgās personas tiesai. Es aicinu nekavējoties un bez ierunām atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, politieslodzītos un cilvēktiesību aizstāvjus, gan no Ēģiptes, gan citām valstīm, kā arī žurnālistus un juristus. Es aicinu ES pārskatīt uz demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas atbalstīšanu vērsto politiku tā, lai nodrošinātu, ka visos nolīgumos ar trešām valstīm ir iekļauts cilvēktiesību klauzulas īstenošanas mehānisms.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Pirmkārt, es vēlos norādīt, ka atzinīgi vērtēju plašo vienprātību, kas Parlamentā tika panākta attiecībā uz kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, ko tikko pieņēmām. Šādi tiek apliecināta mūsu vienotība attiecībā uz pamatvērtībām, kuras mēs kā tautu un valstu savienība aizstāvam, un es negribētu šo faktu atstāt bez ievērības. Otrkārt, es ceru, ka pāreja no Ēģiptes vecā režīma uz jauno demokrātisko nākotni notiks miermīlīgi, uzmanīgi un panākot plašu vienošanos dažādu šīs nozīmīgās Tuvo Austrumu valsts politisko, civilo, militāro un reliģisko pārstāvju starpā. Treškārt, es ceru, ka šis vēsturiskais laikposms būs iespēja piepildīt iedzīvotāju patiesās vēlmes — panākt brīvību, demokrātiju un korupcijas, bezdarba un sociālās atstumtības izskaušanu. Nobeigumā vēlreiz atgādināšu, ka šī reģiona nākotnes mērķis ir stabilas un uz iecietības principiem balstītas demokrātiskas valstis, kurās ciena minoritātes un kuras kalpo visiem iedzīvotājiem, nevis ir pakļautas atsevišķu personu īstenotiem ļaunprātīgas izmantošanas centieniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumus par situāciju Ēģiptē, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāpauž solidaritāte ar Ēģiptes iedzīvotājiem attiecībā uz viņu likumīgajiem demokrātiskajiem centieniem un jāatbalsta drīza pāreja uz patiesu demokrātiju. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir jāatbalsta Ēģipte centienos pārvarēt ekonomikas un sociālās grūtības, kas to skārušas, un jācenšas panākt stabilu demokratizācijas procesu, kurā tiktu iesaistīta visa pilsoniskā sabiedrība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Līdzīgi kā toreiz, kad krita Berlīnes mūris, arī šajā reizē starptautisko sabiedrību un presi un pat vadošos valstu izlūkošanas un drošības dienestus pārsteidza notikumi, kurus tie nespēja paredzēt. Tas liek apšaubīt daudzus priekšstatus un teorijas par Tuvajos Austrumos īstenotajām politikas stratēģijām, kā arī pašu šī reģiona stabilitāti. Stratēģiskās nozīmības dēļ Ēģipte ir kļuvusi par šo pārmaiņu centru, un visi notikumi, kas tajā risināsies, būtiski ietekmēs citas reģiona valstis. Vēl ir par agru spriest, kurp aizvedīs šis spēks, kas sapulcināja ielās tūkstošiem cilvēku, kuri prasīja gāzt režīmus, kas attiecīgajās valstīs bija valdījuši vairākus gadu desmitus. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst palikt vienaldzīga pret šī procesa attīstību vai ignorēt notikumus, kas risinās tās pierobežā. Mums ir jāmēģina palīdzēt tiem, kas cīnās par demokrātijas un tiesiskuma ieviešanu, un tiem, kas uzskata, ka militarizētie laicīgie režīmi ir pielīdzināmi radikālajiem islāma revolucionāriem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pagājušajā nedēļā pēc vairāku dienu ilgiem iedzīvotāju nemieriem no amata atkāpās Ēģiptes prezidents H. Mubarak, kas vadīja šo valsti vairāk nekā 30 gadus. Vēlos pievienoties Eiropas Savienības vārdā paustajiem apsveikumiem, kas veltīti Ēģiptes iedzīvotājiem, kuri neatlaidīgi cīnījās par pārmaiņām demokrātijas virzienā.

ES tagad ir jāuzņemas svarīgs uzdevums — pārraudzīt politiskās un sociālās pārmaiņas Ēģiptē, tostarp konstitūcijas pārskatīšanu un brīvu, godīgu un ar cilvēktiesību pārkāpumiem nesaistītu vēlēšanu organizēšanu. Tomēr ES ir arī pienākums finansiāli atbalstīt Ēģiptes iedzīvotājus, lai veicinātu nepieciešamo ekonomikas attīstību.

Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu un ceru, ka pāreja no diktatūras uz demokrātiju Ēģiptē notiks ātri un miermīlīgā ceļā, jo šai valstij varētu būt nozīmīga loma, veicot vidutāja funkcijas centienos panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan tas, ka šajā rezolūcijas priekšlikumā minēta „solidaritāte ar Ēģiptes tautu”, apbrīnota tās, „jo īpaši jaunās paaudzes, drosme un apņēmība” un vienlaikus pausts stingrs atbalsts „tās likumīgajiem demokrātiskajiem centieniem” šajos apstākļos ir tikai pašsaprotami, šiem vārdiem tomēr ir liela nozīme.

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu, kuri līdz šim minēja Ēģipti kā paraugu stabilitātei šajā reģionā, tagad ir spiesti slavēt ēģiptiešu rīcību, kas vērsta uz izraušanos no šīs „stabilitātes”.

Ēģiptiešu demonstrācijas, kuru rezultātā Hosni Mubarak atkāpās no amata, apliecina, ka iedzīvotājiem, kuriem ir svešs kapitālisms un spēki un režīmi, kas tam kalpo, tomēr ir lielas iespējas panākt demokrātijas uzvaru. Ēģiptes tauta ar savu lielo izturību un kaujiniecisko vienotību ir pierādījusi, ka varas atkāpšanos un virzību politisko un demokrātisko brīvību virzienā ir iespējams panākt pat tādā valstī, kurā ļoti lielā mērā valda imperiālistu intereses, jo īpaši ASV, Izraēlas un Apvienotās Karalistes intereses.

Imperiālisms nekad neatzīst sakāvi un nekad nepadodas, pirms tas tiek gāzts. Spēki, kas Parlamentā aizstāv savas intereses, prot skaisti runāt, bet patiesībā viņi īsteno pretuzbrukumu, uzskata, ka viņiem ir tiesības iejaukties, un ar savu politisko „partiju un fondu” starpniecību liekulīgi vēlas mācīt citiem, kas ir demokrātija.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Tunisijā aizsāktais protestu vilnis patlaban ir sasniedzis Ēģipti un turpina izplatīties citās Tuvo Austrumu valstīs. Tagad, kad mainās Vidusjūras reģiona ģeopolitiskā karte un, iespējams, varas līdzsvars pasaulē, Eiropas Savienībai ir jāatjaunina sava ārpolitika, pārskatot un uzlabojot stratēģiju, saskaņā ar kuru tiek sniegta politiskā un finansiālā palīdzība valstu pārejai uz demokrātiju, tostarp atbalsts brīvu vēlēšanu organizēšanai. Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai, izmantojot visus savus finansiālās palīdzības instrumentus, atbalstītu Ēģiptes iedzīvotājus, un arī jāīsteno iniciatīvas, kas paredz demokrātijas veicināšanu un cilvēktiesību aizstāvēšanu. Tikpat svarīgs uzdevums ir pārraudzīt situāciju, kas izveidojusies Vidusjūras reģionā, jo īpaši Itālijas piekrastē, kurā četru dienu laikā piestāja 4000 laivu. Šie skaitļi atsauc atmiņā Bībeles mēroga emigrāciju 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad milzīgs skaits Albānijas iedzīvotāju jūras apstākļiem nepiemērotās laivās tika nogādāti Adrijas jūras krastā. Itālijas valdības lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli, manuprāt, ir svarīgs un nepieciešams, tomēr tas ir tikai pirmais solis, jo pastāv reāli draudi, ka Tunisijas pieredze varētu skart arī Ēģipti un Alžīriju. Šo problēmu Itālija nespēs atrisināt viena — tāpēc Eiropai kopīgiem spēkiem ir jāapsver piemērojamie pretpasākumi, jāveic tiešas darbības un jādod cerība vietējiem iedzīvotājiem, kurus Magribas valstīs valdošā gaisotne mudina doties prom.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. ES un jo īpaši Eiropas Parlaments pārāk ilgi nereaģēja uz brīdinājuma signāliem par iespējamajiem politiskajiem un sociālajiem nemieriem Ēģiptē un nerisināja šo situāciju, līdz tika piedzīvots pēdējo trīs nedēļu ģeopolitiskais sabrukums. Turklāt visi šie notikumi risinājās reģionā, kas atrodas ļoti tuvu Eiropai, un neraugoties uz to, ka stabilitāte Vidusjūras reģionā ir svarīga pašas Eiropas politiskajai labklājībai, ekonomikas spēkam un drošībai.

Patlaban ļoti nepieciešama ir apņēmīga Eiropas iestāžu vadība — apņēmīga vadība apvienojumā ar pragmatisku, integrētu un holistisku pieeju, kas vērsta uz stabilitātes un drošības atjaunošanu šajā reģionā. ES ir jāuzņemas iniciatīva un jāpalīdz Ēģiptei īstenot politisko pāreju uz demokrātisku pārvaldības sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Laikā, kad Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs izplatās līdz šim nepieredzēts revolucionārās kustības vilnis, kura rezultātā Tunisijā un Ēģiptē ir kritusi valdība, Eiropas Savienībai ir jāpārskata savs redzējums un attiecības ar šīm valstīm. Lai gan šis kopīgais rezolūcijas priekšlikums, ko šodien, 2011. gada 17. februārī, pieņēmām, ir mazliet novēlots, tas tomēr bija vajadzīgs, jo šis dokuments raida Ēģiptes tautai apņēmīgu vēstījumu, apliecinot, ka Eiropas Savienība atbalsta tās centienus un ir gatava palīdzēt ieviest šajā valstī demokrātiju un atbalstīt tās ekonomikas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Notikumus Ēģiptē var dēvēt par vēsturiskiem, jo tie ir palīdzējuši sagraut noteiktu politisko modeli, kas visā valstī valdīja divdesmit gadus. Šīs pārmaiņas diemžēl ir saistītas ar daudzu cilvēku ievainošanu un bojāeju demonstrācijās un sadursmēs, kas notika tik ļoti ilgotās brīvības vārdā. Ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments vēlas paust solidaritāti ar Ēģiptes tautu un uzslavēt to jauno protestētāju drosmi un apņēmību, kuriem noteikti bija svarīga nozīme šī mēneša notikumos. Tagad, kad prezidents H. Mubarak ir atkāpies no amata, Ēģipte ir brīva valsts, bet tajā neapšaubāmi ir jāīsteno atjaunošanas pasākumi. Eiropas Parlamenta mērķis ir palīdzēt šai valstij, piemēram, aicinot risināt sarunas starp politiskajām partijām, kuras ir jāizveido pēc iespējas ātrāk, lai varētu rast labāko veidu, kā novērst korupciju un vārda un informācijas brīvības principu pārkāpumus, un tādējādi likt pamatus tiesiskumam. Mēs arī aicinām Augsto pārstāvi, iesaistot Eiropas Parlamentu, veicināt darba grupas izveidi, kas palīdzētu īstenot pāreju uz jaunu iekārtu, kura atbilstu demokrātiskas valsts principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kaut arī mani nepamet sajūta, ka tā ir piesātināta ar ES iestāžu liekulības izpausmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. (EL) Ēģiptes jautājums ir ļoti nopietns, ņemot vērā šīs valsts izmērus un ģeopolitisko novietojumu. Kipra vienmēr ir uzturējusi labas kaimiņattiecības ar Ēģipti, un tās iespējamo līdzdalību notikumu attīstībā nedrīkst nepietiekami novērtēt. Ir svarīgi, lai pašreizējā krīze atrisinās ar demokrātiska režīma un tiesiskuma izveidi, un nedrīkst pieļaut, ka tiek izveidota nepiekāpīga musulmaņu valsts, kas destabilizē visu reģionu. Ēģipte Tuvo Austrumu valstu vidū vienmēr ir izcēlusies ar to, ka tā ir devusi vērtīgu ieguldījumu šī reģiona problēmu risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai ir jāturpina darbs, lai izstrādātu īstenu ārpolitiku, kas ir saskaņota un efektīva attiecībā uz tās partneriem, un ir ļoti svarīgi, lai ES izlēmīgi un nelokāmi pauž savu nostāju, vairākkārt atgādinot aicinājumu nodrošināt, ka cilvēktiesību aizsardzība kļūst par realitāti.

Ēģipte ir Eiropas Savienības galvenais arābu valstu partneris, un tā aktīvi un vērā ņemami iesaistās Tuvo Austrumu miera procesa atbalstīšanā un visu palestīniešu sabiedrības daļu samierināšanā. Tāpēc mums ir jāpauž solidaritāte ar Ēģiptes tautu, jāatbalsta tās likumīgie demokrātiskie centieni un jānosoda visa veida vardarbība un arī pārmērīgā spēka izmantošana pret protestētājiem, vienlaikus paužot nožēlu par lielo mirušo un ievainoto skaitu.

Ēģiptes iestādēm ir nekavējoties jāpārtrauc turpmāka vardarbība, jo tā nespēs atrisināt nevienu no problēmām, uz kurām Ēģiptes tauta ir vērsusi uzmanību savos protestos. Patlaban Ēģiptes iestāžu un drošības spēku pienākums ir nodrošināt visu iedzīvotāju un viņu īpašumu drošību, kā arī aizsargāt kultūras mantojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, lai apliecinātu savu beznosacījuma atbalstu tautām, kas cīnās par savām tiesībām, un šajā gadījumā — Ēģiptes tautai tās cīņā pret autoritārismu un nožēlojamajiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kuros prezidenta H. Mubarak vadītā režīma laikā tā bija spiesta dzīvot pēdējos 30 gadus. Es atbalstu arī apņēmīgi pausto nosodījumu vardarbībai un spēka izmantošanai pret miermīlīgiem protestiem. Tomēr es nepiekrītu lielai daļai rezolūcijas teksta, jo es neatbalstu Eiropas Savienības iejaukšanās pieeju un vēlmi parūpēties par pāreju uz demokrātiju. Es uzskatu, ka tikai Ēģiptes tauta ir atbildīga par savas nākotnes veidošanu un ka viņiem ir jādod iespēja to darīt bez ārējo spēku iesaistīšanās, jo daudzos gadījumos to vienīgais mērķis ir aizstāvēt priekšrocības, kas iegūtas ar nelikumīgā autoritārā režīma atbalstu. Es ar nožēlu raugos arī uz to, ka rezolūcijā nav pausta skaidra un apņēmīga ES paškritika, jo, īstenojot pašreizējo kaimiņattiecību un tirdzniecības politiku, Eiropas Savienība pēdējos gados ir atbalstījusi un pieļāvusi H. Mubarak režīma darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Citējot Khaled Hroub, arābu pavasaris ir apliecinājis, ka brīvība un cieņa ir vērtības, pēc kurām tiecas visi cilvēki, visas valstis un visas tautas. Nedrīkstam piemirst, ka nemiernieku sākotnējās prasības bija sociāla rakstura — Ēģiptes iedzīvotāji tāpat kā Tunisijas iedzīvotāji pieprasa labāku resursu sadali un labāku nākotni. Ekonomiskie, sociālie un politiskie apsvērumi mudina iedzīvotājus mainīt savus dzīves apstākļus. Viņi vēlas „godīgu” un demokrātisku valsti, kurā resursi tiek sadalīti taisnīgi un kurā viņiem tiek nodrošināta iespēja saņemt veselības aprūpi un izglītību. Vienīgais veids, kā reaģēt uz šīm prasībām, ir vairāk vai mazāk steigā rīkot vēlēšanas, kaut arī (bijušajai) opozīcijai ļoti trūkst organizētības. Ir jānodrošina iedzīvotāju politiskās tiesības un arī ekonomiskās un sociālās tiesības. Tāpēc Eiropas Savienībai ne tikai ir jāveic demokrātijas veidošanas pasākumi, bet arī jāveicina ekonomikas attīstība, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. ES ir jāīsteno politika, kas patiesi atbalsta demokrātisko procesu, un jāuzņemas vadība šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Pirms izteikt solidaritāti Ēģiptes tautai, nepieciešams saprast, kas veicināja šo procesu. Pēc manā rīcībā esošiem datiem, aiz destabilizācijas situācijas stāv radikāli islāmisti. Esmu pārliecinoši pret haosu arābu pasaulē. Esmu pret jebkādu ekstrēmismu un nekārtību finansiālu atbalstu. EP pasteidzās paziņot par protestējošo — daudzi no kuriem atklāti nesa antisemītiskus lozungus — finansiālu atbalstu. EP deputātu cietsirdīgā un emocionālā tieksme arābu pasaules valstīs varētu tikt uztverta kā aicinājums uz nekārtībām. Pietiek ar karu Irākā un divvaldību Pakistānā. Mums ir jābūt nosvērtiem un pragmatiskiem attiecībā uz musulmaņu valstīm. Es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) ES ir jāmaina naivās cerības, ko tā saista ar arābu valstu centieniem panākt demokrātiju. Līdztekus priekam par „arābu pavasari” Briselei tagad ir jāatzīst, ka pārmaiņas Tunisijā un Ēģiptē ir saistītas ne tikai ar simtiem miljonu euro, kas tiek izmaksāti vietējos atbalsta maksājumos, bet Eiropas iedzīvotājiem tās ir labi pamanāmas arī tajos tūkstošos ekonomisko migrantu, kas jau ir ieradušies Eiropā. Galu galā Tunisijas un Ēģiptes iedzīvotāji izgāja ielās ne tikai, lai panāktu demokrātiju un vārda brīvību, bet arī — un it sevišķi — tāpēc, ka viņi vēlas lielāku labklājību. Šī labklājība nebūs sasniedzama vienā dienā, tāpēc varam sagaidīt turpmāku Ziemeļāfrikas ekonomisko migrantu plūsmas pieaugumu. Daļa no šiem migrantiem ieradīsies Eiropā galvenokārt tāpēc, ka pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu laikā arābu valstīs ir būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits. Eiropas Savienību vērtēs arī pēc tā, vai tā spēj atzīt demokrātiskas vēlēšanas, ja tajās pie varas nāk islāmistu spēki.

Musulmaņu brālība, kas varētu iegūt 30 % balsu, ir vienīgais labi organizētais opozīcijas spēks Ēģiptē. ES šajā ziņā nevajadzētu lolot lielas cerības, bet tai būtu nopietni jāapdomā, kā tā rīkosies, ja vēlēšanās uzvarēs islāmistu spēki. Tā kā dokumentā šie apstākļi lielā mērā ir ņemti vērā, es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šis rezolūcijas priekšlikums atbalsta reformas, kas vērstas uz demokrātijas, tiesiskuma un sociālā taisnīguma nodrošināšanu Ēģiptē. Tajā pausts aicinājums atcelt ārkārtas stāvokli, nodrošināt atbildīgu valdības rīcību, izskaust korupciju un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības Ēģiptē, tostarp apziņas, reliģijas un domas, vārda un arī preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Mērķis ir panākt ātru Ēģiptes pārveidošanu par miermīlīgu, demokrātisku un plurālistisku valsti. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Nesenie notikumi Ēģiptē un Tunisijā ir apliecinājuši, ka maldīga ir bijusi doma par arābu valstu sabiedrības nespēju pieņemt demokrātiju. Pamatojoties uz šo maldīgo pieņēmumu, Eiropas Savienība (un gandrīz visi citi globālie politiskie spēki) reģiona stabilitāti vērtēja augstāk par arābu valstu iedzīvotāju tiesībām izlemt savu nākotni. Šī politika izrādījās nepareiza. Jācer, ka šīs kļūdas sekas nebūs pārāk nopietnas. Mums tagad ir jārīkojas, lai šīs sekas mazinātu. Kļūdas diemžēl ir jālabo. Viens no pasākumiem, kas jāīsteno un kas ir minēts šajā rezolūcijas priekšlikumā, ir to Ēģiptes vadītāju aktīvu iesaldēšana, kuri ir atbildīgi par valsts līdzekļu izšķērdēšanu Ēģiptē. Tāpēc es aicinu visas dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai šo mērķi sasniegtu. Daži turpmākie mēneši Ēģiptei būs izšķiroši. Eiropas Parlamentam visos iespējamajos veidos ir jāpalīdz Ēģiptes topošajai pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajām iestādēm. Par prioritāti ir jānosaka atbalsts brīvu un demokrātisku vēlēšanu organizēšanai. Dažus turpmākos gadus mums būtu jādarbojas viena mērķa vadītiem. Demokrātija Ēģiptē ir lielisks ilgtermiņa ieguldījums, kas dos labumu gan Ēģiptes, gan Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Ēģiptē, lai Eiropas Parlamentam, kas līdzīgi baroneses Ashton, priekšsēdētāja Van Rompuy un priekšsēdētāja Barroso paziņojumos ietvertajam viedoklim apbrīno Ēģiptes iedzīvotāju drosmi un pauž solidaritāti ar viņiem, būtu visas iespējas paust savu nostāju. Eiropas Savienības uzdevums tagad būs, īstenojot savu kaimiņattiecību politiku, pārraudzīt situāciju un censties atbalstīt politisko dialogu, lai nodrošinātu pāreju uz demokrātiju un brīvām vēlēšanām, vienlaikus izvairoties no ieslīgšanas fundamentālismā. Ēģiptei ir ļoti būtiska loma Tuvo Austrumu miera procesa atbalstīšanā, un armija ir devusi solījumu, ka, cenšoties nodrošināt varas līdzsvaru un reģiona stabilitāti, tā uzņemsies šos pienākumus arī laikā, kad Ēģipte pāriet uz demokrātiju. Es arī uzskatu, ka ES ir jāaizsargā sevi pret iespējamo masveida emigrāciju no Ziemeļāfrikas krastiem, piešķirot Ēģiptei visus nepieciešamos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu un vēlos vērst uzmanību uz Parlamenta apņēmīgo atbalstu reformām, kas vērstas uz demokrātiju, tiesiskumu un sociālo taisnīgumu Ēģiptē. Es ceru, ka būs iespējams atcelt ārkārtas stāvokli un ka laba pārvaldība, cīņa pret korupciju un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana Ēģiptē drīz kļūs par realitāti. Jo īpaši tas attiecināms uz apziņas, reliģijas un domas, vārda, preses un plašsaziņas līdzekļu un biedrošanās brīvību, sieviešu tiesībām, minoritāšu aizsardzību un cīņu pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ. Ēģipte ir valsts ar tūkstošiem gadu garu vēsturi, un tā ir pelnījusi, ka tās vēsturē sākas jauns un demokrātisks posms.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu un pievienojos tajā paustajai solidaritātei ar Ēģiptes iedzīvotājiem, kuri savu likumīgo centienu pēc demokrātijas, brīvības un labākiem dzīves apstākļiem mudināti, ir aizsākuši jaunu politiskās pārejas posmu Ēģiptē. Es ceru, ka tagad Ēģiptē tiks radīti tādi apstākļi, kas ļaus īstenot politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas, kas nepieciešamas sociālā taisnīguma nodrošināšanai un kas ļaus izveidot stabilu un uz iecietības principiem balstītu demokrātiju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un pilsoņu brīvības. Es arī ceru, ka šai valstij tiks nodrošināts pilnīgs atbalsts šajos centienos.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski.(FR) Protestu vilnis, kas pēdējās nedēļās izplatījās Ēģiptē un kura rezultātā prezidents Hosni Mubarak ir atkāpies no amata, iezīmē svarīgu posmu šīs valsts politiskās pārejas procesā. Atbalstot Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, es vēlos paust savu solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un uzslavēt viņu drosmi un apņēmību cīņā par demokrātiju. Manuprāt, ir ļoti būtiski, lai ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalsta ātru pāreju uz demokrātisku pārvaldību, jo īpaši izveidojot „darba grupu”, kurā būtu pārstāvēts Eiropas Parlaments un kura nodrošinātu iespēju reaģēt uz to ēģiptiešu lūgumiem, kuri šo pāreju īsteno. Turklāt notikumi, kas risinājās Ēģiptē un Tunisijā un kas patlaban risinās citās valstīs, apliecina, ka Eiropai ir jāpārskata tās kaimiņattiecību politika un jānosaka, ka partneriem sniegtā palīdzība ir pilnīgi atkarīga no cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanas. Līdztekus šīs politikas pārskatīšanai ir jāievieš politisko kritēriju kopums, kas kaimiņvalstīm jāizpilda, lai tās varētu iegūt augstāku statusu attiecībās ar ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Šodien ikviens atzīst, ka Mubarak kungs bija diktators, tomēr vēl pirms mēneša šo faktu bija gatavi aizstāvēt tikai daži, tostarp tikai daži Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Komisija un Padome sāktu apšaubīt reālpolitiku, ko tās gadiem ilgi ir īstenojušas šajās pasaules valstīs — gan Ēģiptē, gan Tunisijā —, un tikpat svarīgi ir sākt apšaubīt divkosīgās attiecības, ko ES uzturēja ar diktatoriem, kuri valdīja šajās valstīs vairākas desmitgades. Ir jāiesaldē ne tikai Mubarak kunga un viņa partneru, bet arī viņa ģimenes finanšu aktīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo nesenajām demonstrācijām vairākās arābu valstīs Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos bija ļoti liela nozīme institucionālo, politisko un ekonomisko pārmaiņu aizsākšanā šajā teritorijā. Pārmaiņu vēju atkal ir sacēlusi plaši atbalstīta un nelokāma tautas prasība pēc brīvības un patiesas demokrātijas, kura tiek uzskatīta par pamatu labāku dzīves apstākļu nodrošināšanai visai tautai. Demokrātijas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanas veicināšana ir būtisks Eiropas Savienības mērķis, un šīs vērtības ir kopējs pamats Eiropas un Vidusjūras valstu reģiona attīstībai. Patlaban prioritārs uzdevums būs izveidot valdību, kuru brīvās vēlēšanās izraugās paši Ēģiptes iedzīvotāji un kura ar starptautisko atbalstu spēj pārvarēt pārejas periodu uz pilnīgu demokrātiju, kuras apstākļos koptu kristiešu kopiena vairs nepiedzīvo pašreizējo notikumu radītās ciešanas un visas reliģiskās kopienas var dzīvot mierā un brīvi nodoties savai ticībai visā valsts teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Ēģiptē, jo ikviens valsts pārvaldes pārstāvis, kas cilvēka cieņu vērtē augstāk par visu citu, atzīs, ka demokrātija ir labākais iespējamais valdīšanas veids, un tas attiecas gan uz Eiropu, gan Ēģipti. Tomēr es nespēju nedomāt par Irānu, kurā pēc korumpētā un autokrātiskā Shah režīma gāšanas tika izveidota represīvā Islāma Republika. Es nespēju nedomāt par Palestīnu, kurā pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās valdībā tika ievēlēti teroristi un slepkavas. Es domāju arī par Irāku, kurā sešus gadus pēc diktatora gāšanas pasaulē vecākās kristiešu kopienas pārstāvji tiek vajāti, izraidīti no valsts un nogalināti. Es lūdzos, lai šoreiz viss būtu kārtībā. Ēģipte ir nonākusi krustcelēs, un es ceru, ka tā izvēlēsies ceļu, kas paredz brīvību visiem tās iedzīvotājiem, tostarp koptu kristiešiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0129/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, pievēršot uzmanību pieejas nozīmei, kas vienlaicīgi ir lejupēja un horizontāla, tajā pašā laikā iesaistot visus dalībniekus stratēģijas izstrādes procesā. Tādas pieredzes kā šī parāda, ka ir vajadzīga koordinēta pieeja, lai pieejamos naudas līdzekļus izmantotu efektīvi. Šajā sakarā es vēlētos uzsvērt tehniskā atbalsta nozīmi pasākumu un projektu īstenošanā. Es vēlētos jums arī atgādināt, ka šis makroreģions Eiropai ir īpaši svarīgs, jo tas var uzlabot kaimiņu attiecības ar Eiropas dienvidaustrumu reģiona valstīm un veicināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Balkānu reģionu. Lai novērtētu šīs stratēģijas efektivitāti, es piekrītu, ka ir jāanalizē tās īstenošana; līdztekus Baltijas jūras reģiona stratēģijas analīzei, kas varētu norādīt uz iespējamiem citu Eiropas makroreģionālo stratēģiju izmēģinājuma projektu finansējuma avotiem un metodēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu. Donavas reģions, kurā ietilpst 14 Eiropas valstis un dzīvo 115 miljoni cilvēku gan Eiropas Savienības robežās, gan ārpus tām, ir teritorija, kurā iespējams attīstīt spēcīgāku sinerģiju starp dažādām ES politikas jomām: kohēzijas, transporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, kultūras, izglītības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku. Svarīgi, ka šai stratēģijai vajadzētu būtiski veicināt vairāklīmeņu pārvaldības uzlabošanos un partneru iesaistīšanos, kas darbojas Donavas reģionā un pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī nodrošināt labklājību, ilgtspējīgu attīstību, darbavietu radīšanu un drošību šajā teritorijā. Es piekrītu rezolūcijā izteiktajam aicinājumam dalībvalstīm un reģioniem izmantot laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam paredzētos struktūrfondus, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu šīs stratēģijas īstenošanai, jo īpaši veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi tajās teritorijās, kuras vissmagāk ir ietekmējusi ekonomikas krīze. Donavas reģions ir Eiropas vārti uz Rietumbalkāniem, un tāpēc es uzskatu, ka Eiropas stratēģija Donavas reģionam ne tikai veicinās kaimiņattiecību uzlabošanos Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, bet sniegs arī nozīmīgu pievienoto vērtību ES Austrumeiropas politikā. Tā būs lieliska iespēja visai Eiropas Savienībai stiprināt tās politisko un ekonomisko sadarbību ar Balkāniem, un veicināt Eiropas integrācijas izvēršanu un konsolidāciju šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Stratēģija Donavas reģionam ir Eiropas Savienības projekts, kurā ir aicinātas piedalīties arī trešās valstis, kas robežojas ar šo upi, nolūkā attīstīt Donavas reģiona milzīgo ekonomisko potenciālu. Donava savieno desmit Eiropas valstis, no kurām sešas ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Visas šīs valstis tiek mudinātas sadarboties tādās jomās kā upju transports, sociālā aizsardzība un attīstība, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, transporta un enerģētikas infrastruktūra, vides aizsardzība, tūrisms, kultūra un izglītība. Turklāt tā nosaka kopīgu reakciju uz tādām problēmām kā dzīves kvalitātes uzlabošana, Donavas apkārtnes konkurētspējas un pievilcības veicināšana, kā arī investīciju piesaistīšana stratēģiski svarīgās jomās. Es uzskatu, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp vietējām un reģionālām iestādēm un organizācijām, kas Donavas reģionā veic uzņēmējdarbību, lai garantētu darbavietu radīšanu un drošību šajā teritorijā. Es arī atbalstu Donavas reģiona ekonomisko un sociālo attīstību kā prioritāru Kopienas jomu, un dziļākas reģionālās integrācijas veicināšanu šajā zonā, kas varētu sniegt dinamisku impulsu plašākai Eiropas ekonomikas zonai. Es atbalstu šīs stratēģijas īstenošanu, jo Donavas reģions Eiropai piedāvā svarīgu sociāli–ekonomisko potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Donavas reģiona stratēģijas pieņemšanu. Par šādu lēmumu es izšķīros, ņemot vērā tās lielās pūles, ko jau no paša sākuma ieguldīja Rumānija un Austrija. Veicinot un atbalstot šo projektu, kas tagad iegūst noteiktas aprises Ungārijas prezidentūras ietvaros, ko es vēlētos apsveikt, stratēģija kļūs par politisku, ekonomisku un finansiālu prioritāti. Rumānija koordinēs četras prioritārās jomas: upju transportu, tūrismu, kultūru un risku pārvaldību, ko rada ārkārtēji apstākļi. Tajā pašā laikā jaunā stratēģija veicinās jaunās teritoriālās kohēzijas koncepcijas īstenošanu, kas ir iekļauta Lisabonas līgumā. Finanšu līdzekļi, kas nav izmantoti no instrumentiem, kuri figurē pašreizējā ES finanšu shēmā, var tikt izmantoti Donavas reģiona stratēģijā makroreģionāliem projektiem. Es vēlos uzsvērt sadarbības nozīmi ar citiem partneriem, tostarp NVO un privāto sektoru. Es vēlētos beigt, sakot, ka Rumānija kā koordinators uzraudzīs atbilstību saistībām, kuras saskaņā ar rīcības plānu ir uzņēmušās tās valstis, kas robežojas ar Donavu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju Donavas reģiona stratēģiju, ko pieņēma Eiropas Komisija, un piekrītu tās rīcības plānam, kas visvairāk uzmanības velta četrām jomām (Donavas reģiona savienošana, vides aizsardzība, labklājības veidošana un Donavas reģiona stiprināšana) un ņem vērā vajadzību uzlabot pārvietošanos Donavas reģionā, energoapgādes drošību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību. Turklāt es atzinīgi vērtēju to, ka šī stratēģija tika sagatavota pēc ieilgušām apspriedēm ar ieinteresētajām pusēm, tostarp dalībvalstu, reģionālām un vietējām valsts iestādēm, akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, jo tas ir svarīgs faktors, lai tā būtu veiksmīga. Šajā reģionā ir jāizveido pilsoniskās savienības forums, kas apvienotu dalībniekus no publiskā un privātā sektora un sniegtu viņiem iespēju piedalīties makroreģionālo stratēģiju sagatavošanas procesā. Ir jāuzlabo Donavas reģiona kultūrvide, veicinot kultūras dialogu, atbalstot universitātes apmaiņas programmas un jaunatnes projektus, balstoties uz starptautisko sadarbību, ilgtspējīga tūrisma veicināšanu un vēsturiskā un celtniecības mantojuma aizsardzību. Sadarbībai kultūras projektu jomā ir ļoti svarīga nozīme, atbalstot kultūras dialogu un savstarpēju sapratni starp Donavas reģiona valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Ir svarīgi, lai ES stratēģija Donavas reģionam tiktu pieņemta Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmes laikā jūnijā, lai tās īstenošanu varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk. Tomēr tikpat svarīgi ir piesaistīt pašreizējos Eiropas līdzekļus šā reģiona attīstībai EUR 100 miljardu apmērā, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu. Šie fondi sniegs tiešu atbalstu šās stratēģijas īstenošanai. Ja nav noteiktu projektu, kas izmantos šos fondus, šī stratēģija kļūs nevērtīga. Donavas reģiona stratēģijas uzdevums ir radīt darbavietas un veicināt ekonomikas izaugsmi krīzes skartajos reģionos. Reģionu īpašo iezīmju ņemšana vērā varētu veicināt struktūrfondu efektīvāku izmantošanu un pievienotās vērtības radīšanu reģionālā līmenī, kamēr neizmantotie finanšu līdzekļi arī varētu nodrošināt finansējuma avotu makroreģionāliem projektiem. Donavas reģiona stratēģijas pieņemšana ir normāls šā reģiona augstākā līmeņa sanāksmes iznākums, kas tika rīkota pagājušā gada nogalē Bukarestē, kad skaidri tika norādīts uz ekonomisko nozīmi, ko ES piešķir šai upei.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski.(CS) Donavas upe savieno desmit Eiropas valstis. Donava nozīmē arī svarīgu sociāli–ekonomisko potenciālu, ar vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku, kas dzīvo apkārtējā reģionā. Donavas reģions ir svarīgs fokusa punkts ES kohēzijas politikas programmām. Donavas reģiona stratēģija ir koncentrēta uz trīs prioritārajām jomām: savienojamību un sakariem (tostarp transportu, enerģētiku un informācijas sabiedrību); vides aizsardzību un dabas katastrofu novēršanu; un sociāli–ekonomiskā potenciāla attīstības veicināšanu. Manuprāt, Donavas reģiona stratēģija ir jāīsteno, izmantojot augšupēju pieeju, veicinot preču kustību un atjauninot infrastruktūru un tādējādi uzlabojot vispārējos uzņēmējdarbības apstākļus visā reģionā. Šai stratēģijai nevajadzētu būt par cēloni jaunu iestāžu veidošanai. Tās galvenajam mērķim ir jābūt koordinācijas stiprināšanai starp atsevišķiem reģionālajiem dalībniekiem. Tāpēc šai stratēģijai nav jāpiešķir nekādi speciāli līdzekļi.

Tāpēc ir jāpieprasa, lai tiktu piemērots Padomes apstiprinātais „3 NĒ” princips: citiem vārdiem sakot, lai tiktu ievērota neitralitāte budžeta, likumdošanas un administratīvajā jomā. Šajā ziņā makroreģionālajai stratēģijai vispirms ir jābūt rīkam, ar kura palīdzību veicināt sadarbības efektivitāti un labāk izmantot esošos resursus. Ir arī jāreaģē uz kritiku, kas tiek veltīta Komisijas nodomam veicināt kuģniecību Donavā, uzlabojot tās kuģojamību. Kritiķi apgalvo, ka ar tehniskām izmaiņām upes gultnē tiks izpostīta krasta nogāzes veģetācija un apkārtējā teritorijā tiks veicināta vispārēja vides situācijas pasliktināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju integrēto pieeju, kurā ietilpst makroreģionālo stratēģiju sagatavošana, kas piemērojamas visai Eiropas Savienībai, lai reģionālo politiku padarītu efektīvāku. Baltijas jūras reģiona stratēģijā jau ir sniegts modelis Eiropas Savienības politikas virzienu un finansējuma koordinēšanai ģeopolitiski teritoriālās vienībās — makroreģionos —, kas noteikti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem. Es īpaši atzinīgi vērtēju stratēģijas pieņemšanu Donavas reģionam un atbalstu rīcības plānam, kas to papildina, kā arī apmierina vajadzību uzlabot mobilitāti, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību Donavas reģionā. Līdzīgi šai reģionālajai stratēģijai es aicinu arī izveidot Eiropas–Āfrikas Atlantijas telpu, kas veicinātu attiecību padziļināšanos starp Eiropas dienvidrietumu krastu, visattālākajiem reģioniem un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu grupas kaimiņvalstīm. Tas arī uzlabotu sadarbību tādos jautājumos kā transports, energoapgādes drošība, zinātniskā apmaiņa, tūrisma attīstība, drošība un cīņa pret nelegālo imigrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka ES stratēģija Donavas reģionam piedāvā līdzekļus ES politikas virzienu koordinēšanai, un tai ir jāreaģē uz problēmām, ar ko saskaras šis reģions. Mēs vēlamies piemērotu stratēģiju, kas pamatota uz jaunām tehnoloģijām, inovācijām un investīcijām, kas pēc tās īstenošanas galu galā uzlabos dzīves kvalitāti visiem Eiropas iedzīvotājiem Donavas reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz ES stratēģijas Donavas reģionā īstenošanu, jo tā apmierina vajadzību uzlabot mobilitāti, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Donavas reģionam ir savas raksturīgas pazīmes un īpaša vēsturiska nozīme, kas, tāpat kā gadījumā ar Baltiju, attaisno konkrētu stratēģiju no Eiropas Savienības puses. Šā makroreģiona pamatā ir tā galvenā upe, kas Eiropai ir īpaši svarīgs ūdensceļš. Mobilitāti, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību apkārtējā teritorijā var uzlabot, izmantojot paredzēto savstarpējās atkarības palielināšanu. Ņemot vērā tās valstis, kas veido Donavas reģionu, šāda stratēģija var veicināt iepriekšējo plaisu mazināšanos un novērst seno strīdu atsākšanos, sekmējot lielāku Eiropas saliedētību un atverot durvis turpmākai Eiropas Savienības paplašināšanai. Es ceru, ka investīcijas šajos reģionos ne kompromitēs, ne arī samazinās atbalstu, kas tiek sniegts visattālākajiem reģioniem, kuri sava rakstura dēļ ir pelnījuši īpašu atbalstu un stimulus. Šis pasākums palīdzēs arī Eiropas kohēzijai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pēc Eiropadomes lūguma Komisijai sagatavot dokumentu, kurā būtu aprakstīta ES stratēģija Donavas reģionam, Komisija pagājušā gada 8. decembrī iesniedza apspriešanai projektu „ES stratēģija Donavas reģionam”, kurā bija iekļauts rīcības plāns. Šā reģiona ģeostratēģiskais svarīgums vairākās nozarēs — tūrisma jomā, transporta jomā, vides jomā, enerģētikas jomā, labu kaimiņattiecību jomā, teritoriālās kohēzijas jomā utt. — nozīmēja, ka Parlaments bija galvenais partneris stratēģijas izvirzīšanas procesā, un tam ir jāsaglabā šis statuss tās īstenošanas procesā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju šā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu, zinot, ka tas veicinās tā reģiona ilgtspējīgu attīstību, ko šķērso Eiropas Savienības lielākā upe, kurā dzīvo gandrīz 160 miljoni cilvēku un kura vides un mantojuma resursi no Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ir izpelnījušies pasaules mantojuma objekta klasifikāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Līguma par Eiropas Savienību 3. pants teritoriālo kohēziju atzīst par ES uzdevumu. Kopīgais rezolūcijas priekšlikums, par ko Parlaments šodien balsoja, aicina šo principu piemērot arī attiecībā uz Donavas reģionu. Šajā reģionā ietilpst četrpadsmit ES dalībvalstis, tostarp Vācija, kā arī Rumānija un Bulgārija, un tās vispirms ir valstis, kuras mēs aicinām efektīvi piemērot 3. pantā nostiprināto principu. Parlaments 2008. gadā mudināja Padomi un Padomes prezidentūru sagatavot stratēģisku plānu, kas paredzētu un īstenotu atbalstu šim reģionam, lai piešķirtu investīcijas, kas tam ir vajadzīgas vairāk kā jebkad agrāk, lai varētu iegūt spēcīgu ekonomiku, kas nebūtu atkarīga no citiem finansējuma avotiem. Trīs gadus vēlāk mēs atkal aicinām īstenot politiku, kas būtu vērsta uz saprātīgas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes sasniegšanu; mēs aicinām stimulēt vismazāk attīstītos reģionus, kuru attīstības rezultātā uzlabotos vides un sociālie apstākļi. Mans balsojums par šo rezolūcijas priekšlikumu ir tikai neliels žests reģiona virzienā, kuram ir vajadzīga Eiropas palīdzība; mēs tagad nevaram no tā atkāpties.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas: norāda, ka no ekoloģiskā viedokļa Centrāleiropa un Dienvidaustrumeiropa ir vieni no pašiem bagātākajiem, bet vienlaikus arī neaizsargātākajiem Eiropas reģioniem, kurus raksturo ekoloģiskā ziņā ļoti sarežģīta un ļoti vērtīga ekosistēma, kurai tāpēc ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība; atzinīgi vērtē ES stratēģiju Donavas reģionam, kuras mērķis ir izveidot apdzīvojamu, ilgtspējīgu un vienlaikus attīstītu, pārtikušu Donavas reģionu, pārvaldot vides riskus, piemēram, plūdus un rūpniecisko piesārņojumu, saglabājot ūdens rezervju kvalitāti un apjomu un nodrošinot to ilgtspējīgu izmantošanu, un pasargājot bioloģisko daudzveidību, ainavas un gaisa un augsnes kvalitāti; uzsver, ka vides aizsardzība Donavas baseinā ir svarīgs aspekts, kam vajadzētu stimulēt atbildīgu lauksaimniecisko un lauku attīstību šajā reģionā; aicina uzlabot Donavas ekoloģisko stāvokli un īstenot pasākumus, lai samazinātu piesārņojumu un novērstu turpmākas naftas produktu un citu toksisku un kaitīgu vielu noplūdes; uzsver, ka labs Donavas ekoloģiskais stāvoklis ir priekšnosacījums visām cilvēku darbībām gar upi, un iesaka vides mērķiem pievērst īpašu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ar 100 miljoniem iedzīvotāju 14 valstīs, no kurām astoņas ir ES dalībvalstis, Donavas reģions aptver dažus no Eiropas bagātākajiem un dažus no nabadzīgākajiem reģioniem, un to var definēt kā makroreģionu ar neviendabīgu ekonomisko potenciālu.

Reģionālo politiku efektivitāte ir līdzvērtīga atbalstam, kas tiek sniegts attīstībai, kā arī stratēģiju piemērošanai, kas risina virkni vietēja mēroga problēmu un stimulē to valstu ekonomikas izaugsmi, kuru iedzīvotāji ir saistīti ar Donavu, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Šajos apstākļos, un tā kā šī stratēģija, kas balstīta uz trīs savstarpēji saistītiem mērķiem attiecībā uz sociālekonomisko attīstību, uzlabotiem pārvadājumiem un atbalstu alternatīvas enerģijas avotiem un vides aizsardzībai, un pavadošais rīcības plāns veicinās šā reģiona stimulēšanu un pastāvošo reģionālo atšķirību samazināšanu, labāk saskaņojot astoņu dalībvalstu centienus šajā reģionā, es atzinīgi vērtēju tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Donavas reģiona stratēģijas mērķis ir uzlabot šās upes kā pārvadājumu maršruta izmantošanu, kas, iespējams, ietvers kuģošanas kanālu padziļināšanu. Piedevām šī stratēģija aptver arī enerģētikas jomu, kas dažos gadījumos varētu ietvert hidroelektrostaciju elektroenerģijas attīstību. Turklāt šī stratēģija ir paredzēta kā svarīgs stimulējošs faktors ekonomikai. Mums ir jācer, ka jaunajam ES paraugprojektam — Donavas reģiona stratēģijai — pēc tam tiks piešķirts kaut kāds vērā ņemams un taustāms saturs. Tas, cik daudz dzīvības šajā projektā reāli tiks iedvests, cita starpā noteikti būs atkarīgs no tā, kā tiks novērstas pretrunas starp vides aizsardzības mērķiem un Donavas reģiona satuvināšanu, un vai šā milzīgā projekta īstenošanai Donava būs pietiekams kopsaucējs. Es balsoju par šo projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (BG) Es priecājos, ka varēju parakstīt Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu un balsot par to.

Donavas reģiona stratēģija ir iespēja atraisīt daudzu Eiropas reģionu attīstības un sadarbības potenciālu dažādās jomās. Es vēlētos koncentrēties uz diviem Donavas reģiona stratēģijas aspektiem, kurus uzskatu par ļoti svarīgiem: tūrisma attīstība un drošības uzturēšana reģionā. Attiecībā uz Donavas reģiona stratēģijas lomu tūrisma attīstības jomā, tā var sekmēt sociāli–ekonomisko atšķirību izlīdzināšanos Eiropā, darbavietu radīšanu un veicināt kultūras dialogu un zināšanas par bagātu Eiropas kultūras, etnisko un dabas mantojumu šajā reģionā.

Donavas stratēģija var palīdzēt uzturēt drošību reģionā, kas aptver Donavu, un tai var būt nozīmīga loma migrācijas kontrolē Eiropas Savienības robežās un ārpus tām un cīņā pret noziedzību.

Lai sasniegtu reālus rezultātus, galvenā nozīme ir kopīgām darbībām tādās jutīgās jomās kā drošība un migrācija. Tāpēc es atzinīgi vērtēju reģionālās sadarbības stiprināšanu šajās jomās un labāku institucionālo spēju nodrošināšanu šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) ES stratēģija Donavas reģionam un tā 115 miljoni iedzīvotāji sniedz izdevību paātrināt pārrobežu sadarbību, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko un kultūras attīstību šajā reģionā. Padomei jūnijā bija jāsagatavo grafiks un konkrētas darbības stratēģijas īstenošanai. Stratēģijas pamatā ir uzlabojumi mobilitātes, energoapgādes, drošības, vides aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā. Es ceru, ka tā izraisīs jaunu reģionālo dinamiku un tiks iesaistītas visas interešu grupas un pilsoniskās sabiedrības grupas, lai atbalstītie projekti tiktu optimāli izmantoti. Mēs vēlētos arī sagaidīt iniciatīvu makroreģionālā līmenī, lai garantētu lielāku drošību attiecībā uz kodolenerģētikas politiku Donavas reģionā. Šajā reģionā jo īpaši vēl ir atomelektrostacijas, kas rada apdraudējumu apkārtējai videi un iedzīvotājiem, tomēr ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras jomā ir pārāk maz apspriežu ar kaimiņvalstīm un reģioniem vai to nav vispār. Šajā ziņā ir vajadzība rīkoties. Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka Donavas reģiona stratēģijā var izmantot tikai tos līdzekļus, kas jau ir piešķirti struktūrfondos (aptuveni EUR 1 miljards laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam) — citiem vārdiem sakot, ka nekāds papildu finansējums nav piešķirts un nekādas jaunas iestādes un tiesību akti nav vajadzīgi. Es tāpēc balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Šodienas balsojumā es apstiprināju kopīgā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu. Ideja par integrētu pieeju, tostarp stratēģiju izveidošana makroreģioniem, kas ir ES līmeņa stratēģijas, ir labākais teritoriālās sadarbības piemērs, tas ir labs veids, kā palielināt reģionālās politikas efektivitāti, un ir jāatbalsta un jāattīsta. Baltijas jūras reģiona stratēģija, kas tika pieņemta pagājušā gada vidū, ir ES politikas koordinācijas un makroreģionu — ģeopolitiski teritoriālu vienību, kas noteikti, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, — finansēšanas modelis.

Plašajam Donavas reģionam, kurā ietilpst 14 Eiropas valstis un dzīvo 115 miljoni cilvēku gan ES robežās, gan ārpus tām, bija jāizstrādā vienots plāns, apvienojot ekonomikas, vides, sociālos un kultūras aspektus (šie arī ir četri stratēģijas pīlāri).

Saistībā ar vajadzību veikt starpposma analīzes par stratēģijas īstenošanu, līdzīgi ziņojumam par Baltijas jūras reģiona stratēģiju, rezolūcija aicina Eiropas Komisiju sagatavot konkrētus instrumentus un kritērijus projektu novērtēšanai, pamatojoties uz rādītājiem, kas ļauj veikt salīdzinājumus. Parlaments ir arī uzticējis Komisijai veikt pirmo rezultātu un pieredžu analīzi saistībā ar ES stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu, un divu stratēģiju piemēra izmantošanu (Baltijas jūras reģionam un Donavas reģionam), lai plānotu iespējamos finansējuma avotus un metodes makroreģionālajām stratēģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā neskaitāmos apsvērumus par šās stratēģijas īstenošanu, es personiski esmu nolēmis balsot „par”, jo īpaši saistībā ar to, ka Donavas reģions, kurā ietilpst 14 Eiropas valstis un dzīvo aptuveni 115 miljoni cilvēku, ir teritorija, kurā iespējams attīstīt spēcīgāku sinerģiju starp dažādām ES politikas jomām: kohēzijas, transporta, ekonomikas, enerģētikas, vides, paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas jomā. Tāpēc, manuprāt, šai stratēģijai ir jāapvieno ekonomiskie, vides, sociālie un kultūras elementi, ņemot vērā, ka tāds makroreģions kā Donavas reģions varētu būtiski palielināt visas Eiropas Savienības saimniecisko bagātību, stimulējot nodarbinātību un veicinot integrētu attīstību. Es tāpēc uzskatu, ka šās stratēģijas apvienojošais un integrējošais raksturs skaidri izsaka visu ES dalībvalstu pārliecību, ka tā var būtiski palīdzēt pārvarēt tos sadalījumus, kas Eiropā pastāvēja pagātnē, un veicināt Eiropā kopējos panākumus un lielāku efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropadome 2009. gadā lūdza Komisijai sagatavot ES stratēģiju Donavas reģionam, ņemot vērā to, ka Donavas reģionā ietilpst 14 Eiropas valstis un tajā dzīvo 115 miljoni cilvēku gan Eiropas Savienības robežās, gan ārpus tām: Vācija, Austrija, Slovākija, Čehija, Slovēnija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Moldova un Ukraina, un tāpēc tā ir teritorija, kurā iespējams attīstīt spēcīgāku sinerģiju starp dažādām ES politikas jomām. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Komisija pieņēma Donavas reģiona stratēģiju, un atbalstu papildu rīcības plānu, kas balstīts uz četriem pīlāriem: Donavas reģiona savienošanu, vides aizsardzību, labklājības veidošanu un Donavas reģiona stiprināšanu. Šī stratēģija apmierina vajadzību uzlabot mobilitāti, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību Donavas reģionā. Es ceru, ka Eiropadome pieņems ES stratēģiju Donavas reģionam un tiks panākts progress, to pēc iespējas ātrāk piemērojot.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Donavas uzdevums ir nodrošināt pamatu makroreģionālajai struktūrai, ko raksturo federālās zemes, reģioni un dalībvalstis, kopā ar valstīm, kas līdz šim neietilpa vai vispār neietilpst Eiropas Savienībā, visiem līdzekļiem cenšoties sasniegt vispārēju labklājību. Donava vairs nav zila, kā J. Štrausa valša nosaukumā, un, patiesi, vides aizsardzības projektu summa tiek lēsta EUR 9 miljardu apmērā. Visām investīcijām, kas tiks ieguldītas Donavas baseinā, ir jābūt viedām sistēmām, kas balstītas uz mūsdienīgām zinātniskām un tehnoloģiskām izstrādēm, kuras saistītas ar vides aizsardzību, kas paredzēta jau sistēmas konstrukcijas posmā („zaļo zināšanu viedās sistēmas”).

Šīs investīcijas nozīmē jaunu iespēju radīšanu ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, tādējādi attīstot dabas/vides resursus un veicinot ES vides politiku, piemēram, radot vides faktoru pārvaldības un kontroles sistēmu, mazinot nelabvēlīgo vides ietekmi dabas katastrofu gadījumā, aizsargājot bioloģisko daudzveidību, saglabājot un paplašinot mežu teritorijas, parkus un „zaļās jostas” pilsētu teritorijās. Ļoti noderīgs ir vietējo pašvaldību un iedzīvotāju atbalsts, uzsverot to, ka iekšējais dialogs darbojas un ir efektīvs visos līmeņos, tāpēc Donavas stratēģija ir stratēģija Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo rezolūciju EP: 1) atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi Donavas reģiona stratēģiju un atbalsta rīcības plānu, kas to papildina, koncentrējoties uz četriem pīlāriem (Donavas reģiona savienošanu, vides aizsardzību, labklājības veidošanu un Donavas reģiona stiprināšanu) un apmierinot vajadzību uzlabot mobilitāti, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, sociālo un ekonomisko attīstību, kultūras vērtību apmaiņu, drošību un civilo aizsardzību Donavas reģionā; 2) atgādina, ka Eiropas Parlaments ir aicinājis īstenot šo stratēģiju jau kopš 2008. gada, un aicina Ungārijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un Eiropadomi līdz jūnijam apstiprināt ES stratēģiju Donavas reģionam un pēc iespējas ātrāk sākt tās īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Donavas reģions, kurā ietilpst 14 Eiropas valstis un dzīvo 115 miljoni cilvēku, ir jāpārvalda, izmantojot kopīgu, kolektīvu plānu, kura mērķis būtu veicināt šā reģiona ekonomisko un kultūras attīstību, lai saglabātu tā nenovērtējamo māksliniecisko un vides skaistumu. Lai nodrošinātu maksimālu atbalstu šai stratēģijai, dalībvalstīm tagad ir jāizmanto laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam pieejamie struktūrfondi. Jo īpaši ir vajadzīga apņemšanās izveidot darbavietas, sevišķi tajās jomās, kuras visvairāk ir ietekmējusi ekonomikas krīze. Ja Donavas stratēģijas pamatā ir spēcīga politiskā apņēmība, tad tā var palīdzēt pārvarēt tos sadalījumus, kas Eiropā pastāvēja pagātnē, tādējādi veicot nākamo soli ceļā uz eiropiešu patiesu integrāciju. Ja šis plāns izrādīsies veiksmīgs, tad tam būs pozitīvas atskaņas daudz plašākā ģeogrāfiskā zonā, uzsverot šā reģiona kā Eiropas vārtu uz Rietumbalkāniem stratēģisko nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (RO) Stratēģija Donavas reģionam ir Eiropas Savienības projekts, kurā ir aicinātas piedalīties arī trešās valstis, kas robežojas ar šo upi, nolūkā attīstīt Donavas reģiona milzīgo ekonomisko potenciālu. Donava savieno desmit Eiropas valstis, no kurām sešas ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Visas šīs valstis tiek mudinātas sadarboties tādās jomās kā upju transports, sociālā aizsardzība un attīstība, ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, transporta un enerģētikas infrastruktūra, vides aizsardzība, tūrisms, kultūra un izglītība. Turklāt tā nosaka kopīgas reakcijas uz tādām problēmām kā dzīves kvalitātes uzlabošana, Donavas apkārtnes konkurētspējas un pievilcības veicināšana, kā arī investīciju piesaistīšana stratēģiski svarīgās jomās. Es uzskatu, ka ir vajadzīga labāka koordinācija starp vietējām un reģionālām iestādēm un organizācijām, kas Donavas reģionā veic uzņēmējdarbību, lai garantētu darbavietu radīšanu un drošību šajā teritorijā. Es arī atbalstu Donavas reģiona ekonomisko un sociālo attīstību kā prioritāru Kopienas jomu un dziļākas reģionālās integrācijas veicināšanu šajā zonā, kas varētu sniegt dinamisku impulsu plašākai Eiropas ekonomikas zonai. Es atbalstu šīs stratēģijas īstenošanu, jo Donavas reģions Eiropai piedāvā svarīgu sociāli–ekonomisko potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Donavas reģionā ietilpst 14 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un kopumā dzīvo 115 miljoni cilvēku. Tas ir ļoti neviendabīgs reģions, kuram ir raksturīga liela mobilitāte un augsta līmeņa starpsavienojamība. Tāpēc šī ir piemērota teritorija sinerģiju stiprināšanai starp vairākiem politikas virzieniem, piemēram, kohēziju, transportu, ekonomiku, enerģētiku, vidi un pat paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku.

Tas ir bagāts reģions ar spēcīgām saimnieciskām iespējām, bet tam ir vajadzīgas saskaņotas pūles, lai tas attīstītos saistītā, integrētā un ilgtspējīgā veidā. Integrēta un saskaņota stratēģija ar nolūku veidot sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem šķiet piemērots veids, kā sasniegt teritoriālās kohēzijas mērķi. Lai to sasniegtu, man šķiet būtiski iesaistīt visus institucionālos un pilsoniskos dalībniekus, sevišķi piedaloties vietējās un reģionālās struktūrās.

Šās stratēģijas īstenošanā ir jābūt iekļautai arī efektīvākai struktūrfondu izmantošanai un — galvenokārt — iespējai lietot tos finanšu līdzekļus, kas nav izmantoti makroreģionālos projektos.

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Donavu, un ceru, ka līdzīgas stratēģijas tiks izstrādātas arī citiem Eiropas makroreģioniem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0111/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas risina jautājumus, kas saistīti ar tiesību aktu stabilitāti, kas regulē uzņēmējdarbības vidi, ar Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietām, ar veidu, kādā Krievijas varas iestādes apkaro terorismu, īpaši Ziemeļkaukāzā, un ar situāciju cilvēktiesību jomā. Šī rezolūcija ir svarīga tāpēc, ka tā uzsver modernizācijas partnerību. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Krievijas sabiedrības modernizācija ir saistīta arī ar tiesiskuma nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu, ka pilnīga cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana Krievijas Federācijā uzlabos tās tēlu un uzticamību pasaulē, jo īpaši domājot par tās attiecībām ar Eiropas Savienību. Krievijas Federācijai ir svarīgi ievērot tās starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies, tostarp saistībā ar Eiropas Padomi, kur tā ir apņēmusies pilnībā ievērot Eiropas standartus attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, pamattiesībām un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lai arī man ir tās pašas bažas, kas daudziem maniem kolēģiem deputātiem, es tomēr nevaru neatzīmēt to milzīgo progresu, ko Krievija ir jau panākusi ceļā uz demokrātiju un tiesiskumu. Katram objektīvam novērotājam ir jāatzīst, ka mūsdienu Krievijā situācija cilvēktiesību un personu brīvību ievērošanas jomā ir ievērojami uzlabojusies, salīdzinot ar padomju režīmu, kas valdīja pirms tam; režīms, kas joprojām turpina mūs šokēt, jo mēs vairāk par to uzzinām. Runājot par tiesiskumu Krievijā, es nevaru nepaust nožēlu un stingri nenosodīt tos, kuri šo tiesiskumu apdraud, uzbrūkot nevainīgiem cilvēkiem, ievainojot un nogalinot viņus, lai veiktu radikālas teroristu operācijas. Es tāpēc izsaku visdziļāko līdzjūtību šiem upuriem. Es ceru, ka Krievija turpinās attālināties no tās brutālā padomju mantojuma, arvien vairāk satuvināsies ar Eiropas Savienību attiecībā uz tās pilsoņu tiesību, brīvību un garantiju ievērošanu un uzņemsies savu lomu kā Eiropas lielvara, par kuru sapņoja jau Pēteris Pirmais.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Krievija ir svarīgs Eiropas Savienības partneris, un tai ir jāsniedz ieguldījums ilgtspējīgas sadarbības izveidošanā, balstoties uz demokrātiju un tiesiskumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nebūtu nekādu šaubu par to, ka Krievijas varas iestādes aizstāv tiesiskumu. Tādēļ Krievijas tiesībsargājošiem orgāniem un iestādēm, kas atbildīgas par likumu piemērošanu, savas saistības ir jāpilda efektīvi, objektīvi un neatkarīgi.

Es nosodu uzbrukumu Domodedovas lidostai un izsaku līdzjūtību upuru ģimenēm. Es vēlētos uzsvērt, ka Krievijas varas iestādēm uz šo uzbrukumu ir jāreaģē, izmantojot tiesiskus un mērenus līdzekļus, un jāļauj Krievijas tiesu sistēmai rīkoties brīvi un neatkarīgi, lai tiesātu tos, kas ir atbildīgi par šo uzbrukumu, un piespriestu viņiem sodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlamenta deputāti vēlas vērst uzmanību uz satraucošajiem notikumiem Krievijā, kura, būdama Eiropas Padomes dalībvalsts, ir apņēmusies pilnībā ievērot Eiropas standartus attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Patiesībā šie standarti tiek ignorēti un rupji pārkāpti. Spilgts piemērs tam ir bijušās „Jukos” kompānijas īpašnieku Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva tiesas prāva, kura līdzinās farsam un nerada iespaidu, ka Krievijā valda viens likums un viena taisnība visiem. Kamēr notiek mēģinājumi notiesāt Krievijas premjera Vladimira Putina opozicionārus, tikmēr nekas netiek darīts, lai atrisinātu Annas Poļitkovskas un citu nogalināto žurnālistu slepkavības. Krievijā citādāk domājošajiem ir liegtas pulcēšanās tiesības, bet aizlieguma pārkāpšana draud ar apcietināšanu. Tas viss nav pieņemami.

Mēs vēlamies, lai Krievija būtu demokrātiska, ekonomiski attīstīta un stabila valsts, kura būtu uzticams partneris tās kaimiņiem, Eiropas Savienībai un NATO dalībvalstīm. Diemžēl Krievijas vadošie politiķi realizē pilnīgi citu politiku, kura arvien vairāk atsvešina Krieviju no citām demokrātijām. Ja Krievija vēlas kļūt par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, tās vadošajiem politiķiem ir stipri vien jāmaina sava attieksme pret demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesiskumu Krievijā, kurā norādīts uz cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumiem, kā arī demokrātijas attīstības apdraudējumu šajā valstī. Esmu gandarīts, ka Parlaments, pieņemot šo rezolūciju, principā atzīst, ka tiesiskums un demokrātija Krievijā nepastāv. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības politika attiecībā pret Krieviju būs sekmīga tikai tad, ja dalībvalstis īstenos vienotu ārpolitiku. Nesenie notikumi, kad Francija noslēdza vienošanos ar Krieviju par „Mistral” uzbrukuma tipa karakuģu pārdošanu, liecina, ka Eiropas kopējā ārlietu un drošības politika ir tikai fikcija. Francijas intereses bija nozīmīgākas par kopējo ārpolitiku. Vienošanās tika noslēgta par spīti Baltijas valstu iebildumiem pret šo darījumu un Krievijas ģenerāļu izteiktajiem komentāriem par šo kuģu potenciālu, kura pietrūka karā ar Gruziju. Šādi darījumi grauj uzticību starp Eiropas valstīm un liecina par sekmīgo Krievijas „skaldi un valdi” politiku. Eiropas Savienība var sekmēt tiesiskumu Krievijā tikai tad, ja dalībvalstis visu Eiropas valstu kopīgās intereses stāda augstāk par savām individuālajām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kas nosoda to, ka Krievijā neatkarīgie žurnālisti, pilsoniskās savienības aktīvisti, juristi un cilvēktiesību aizstāvji bieži ir kļuvuši par upuriem draudiem un vardarbības aktiem, papildus tam, ka pret ekstrēmismu vērstie tiesību akti un jaunie likuma par Federālo Drošības dienestu (FDD) nosacījumi ir neskaidri un galu galā tie bieži tiek izmantoti, lai vajātu NVO, reliģiskās minoritātes un plašsaziņas līdzekļu organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski.(CS) Es iepazinos ar rezolūcijas priekšlikumu par tiesiskumu Krievijā, un man par to ir trīs īsi komentāri. Pirmkārt un galvenokārt, es domāju, ir pareizi, ka Eiropas Parlaments ir izmantojis visas iespējas, lai aktualizētu jautājumus par cilvēktiesībām un tiesiskuma kvalitāti. Mums to vajadzētu darīt biežāk un ar vairāk valstīm. Mans otrais komentārs attiecas uz stilu. Mūsu komentāriem ir jābūt lietišķiem. Tas nozīmē ne tikai aizbildniecisku sprediķošanu citiem, bet arī palīdzīgas rokas sniegšanu. Atklāti sakot, es nesaprotu, kā „Jukos” oligarhu tiesas procesa kritiķi var būt tik pārliecināti, ka uz tiesas procesu tiek izdarīts politiskais spiediens. Sprieduma kritizēšana un pierādījumu ignorēšana, kas tika iesniegti attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem pārkāpumiem, noteikti ir politiskais spiediens. Kāpēc kritiķi uzreiz pieņem, ka pierādījumi ir viltoti? Es varu minēt daudzus citus līdzīgus piemērus. Krievijai ir divas galvenās problēmas, kas saistītas ar tiesiskumu. Pirmā no tām ir saistīta ar faktu, ka valsts likumu un juridiskā kultūra ir pakļauta pārveidojumiem. Tie prasa laiku un nenotiks tikai pēc Kremļa labās gribas. Otrā problēma ir nestabilā drošības situācija, un tas, ka daži padomdevēji netic labajiem nodomiem. Kā Eiropas Savienība palīdzēs Krievijai cīņā pret terorismu un ar to personu izdošanu, kas tiek turētas aizdomās par terorismu un ir atradušas drošu patvērumu ES dalībvalstīs? Kā ES reaģēs uz tā dēvēto „nepilsoņu” politisko tiesību pārkāpumu ES dalībvalstīs? Nepietiek sniegt tikai padomu; mums ir jāpiedāvā arī palīdzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Esmu pārliecināts, ka attiecībā uz drošības un stabilitātes uzturēšanu pasaulē Krievija joprojām ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem partneriem, un tāpēc ES–Krievijas sadarbība ir jāpadara intensīvāka. Mums ir jāstiprina mūsu apņemšanās strādāt ar Krieviju, lai reaģētu uz kopīgajām problēmām svarīgākajās jomās, piemēram, terorisma apkarošanas, enerģētikas politikas un pasaules ekonomiskās pārvaldības jomā. Eiropas Savienībai un Krievijai ir jāpadara intensīvākas sarunas par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu, kas būtu visaptverošs un saistošs un kas aptvertu demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību, un pamattiesību ievērošanas jomas. Ir jāizstrādā kopīgas iniciatīvas ar Krievijas valdību, kuru mērķis būtu palielināt drošību un stabilitāti pasaulē, un, jo īpaši, mūsu kopīgajiem kaimiņiem, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām panāktu mierīgus risinājumus Kalnu Karabahas, Piedņestras apgabala un Gruzijas konfliktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Tiesiskums Krievijā tiešām ir apdraudēts. Varētu pārfrāzēt Marie Mendras, sakot, ka mēs tagad esam aculiecinieki tam, ka vēstures panākšana tiek kavēta. Kopš B. Jeļcina ēras beigām mēs esam bijuši aculiecinieki politikai, kuras nolūks ir bijis vājināt visas valsts iestādes. Viss ārēji var izskatīties likumīgi, bet tiesību aktu ievērošanu ir apslāpējuši pārāk daudzi likumi un noteikumi. M. Hodorkovska un P. Ļebedeva tiesas prāvas ir tipisks piemērs: tiesību akta fasāde tiek saglabāta, bet pats tiesību akts tiek izmantots citiem nolūkiem, kas atšķiras no tā primārās funkcijas. Ekonomiskā izaugsme nepieļaus tiesiskumu. Ekonomikas attīstība pašas ekonomikas dēļ noved pie ļaunprātīgas izmantošanas, ekspluatācijas un savtīgu interešu dominēšanas. Turībai ir jānodrošina brīvība, jāveicina kolektīvs progress un jānodrošina apstākļi katras personas izaugsmei. Tirgus ekonomika nevar būt tikumīga bez godīgas valsts, ar ko es domāju tādu valsti, kas pilnā mērā uzņemas tās standarta uzdevumus godīgā un taisnīgā veidā; tādu valsti, kas var garantēt, ka tās pilsoņiem ir objektīva pieeja visām pamattiesībām, piemēram, pieeja izglītībai, veselības aprūpei, tiesai, kultūrai, pārvaldei un svarīgām pamatvajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Kopīgais rezolūcijas priekšlikums par Krieviju ietver dažus svarīgus punktus, kas ir eksistenciāli jautājumi katrai demokrātijai: neatkarīgas tiesas, ātri un godīgi tiesas procesi un krimināli sodāmu darbību efektīva izmeklēšana. Šajā ziņā es atbalstu tekstu, kad tajā ir runāts par vajadzību novērst pašreizējos trūkumus Krievijas tieslietu un tiesību sistēmā. Domodedovas lidostai veikto teroristu uzbrukumu nosodīšana arī ir svarīga, un tā apliecina ES solidaritāti ar šo nozīmīgo partnervalsti. Tomēr pieņemtais tonis attiecībā uz atsevišķām neizlemtām lietām vai pašreizējiem tiesas procesiem (piemēram, M. Hodorkovska lietā) ir nepareizs un nediplomātisks. Ja mēs runājam par „politiski motivētiem tiesas procesiem” vai „nopietniem tiesas jautājumiem”, tad mēs pārņemam Krievijas premjerministra politisko oponentu valodu. Tas kļūst acīmredzams, kad izskan aicinājumi veicināt tiesas spriedumu „neatkarīgu pārsūdzību”.

Tas netieši norāda — pamatojoties uz informācijas trūkumu vai iepriekšēju izmeklēšanu —, ka visa Krievijas tieslietu sistēma nav neatkarīga un pieņem „nepareizus” spriedumus. Šie „spriedumi” no ārpuses, nezinot patiesos faktus, nav pārliecinoši, un turklāt tie nozīmē iejaukšanos iekšējās lietās. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā sarunas starp Eiropas Savienību un Krieviju par cilvēktiesībām, un tā kā ES joprojām ir saistības stiprināt un turpmāk attīstīt ES–Krievijas attiecības, ievērojot demokrātijas principus un pamattiesības, es uzskatu, ka Krievija paliek svarīgs ES partneris lielākas sadarbības attīstībā starp valstīm. Es balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka sarunu intensificēšana un jauni partnerības nolīgumi ar Krieviju atjaunos dalībvalstu vispārējo vienošanos par demokrātiju un tieslietu sistēmas pienācīgu darbību. Es vēlētos arī uzsvērt, ka cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana pilnā mērā uzlabotu Krievijas tēlu un uzticamību pasaulē, īpaši saistībā ar tās attiecībām ar Eiropas Savienību, pamatojoties uz stratēģisko partnerību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropas standartu ievērošana attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām, pamattiesībām un tiesiskumu ir būtiska visām Eiropas tautām. Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu ievērošanai ir jābūt to tautu politikas pamatā, kas ir labi kaimiņi un cenšas satuvināties. Es piekrītu šajā rezolūcijas priekšlikumā paustajam aicinājumam Krievijai piemērot pasākumus, lai atsevišķos gadījumos novērstu pārkāpumus, tostarp nodrošinātu efektīvas izmeklēšanas un sauktu vainīgos pie atbildības, kā arī pieņemtu vispārīgus pasākumus, lai īstenotu visus spriedumus, kuros ir iesaistītas politiskās un juridiskās izmaiņas, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumu atkārtošanos. Es vēlētos, lai Padome un Komisija piedāvātu Krievijai konkrētu palīdzību un speciālās zināšanas, lai palielinātu tās tiesību sistēmas un to dienestu neatkarību, kas atbildīgi par likumu piemērošanu, nolūkā uzlabot šās valsts tiesību sistēmas spējas pretoties politiskajam un ekonomiskajam spiedienam. Jo īpaši es vēlētos, lai tiktu izveidota tiesiskās palīdzības programma, kas veicinātu tiesnešu, prokuroru un tiesu sistēmas darbinieku izglītošanu un apmācību, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo rezolūciju EP: 1) no jauna apstiprina savu pārliecību, ka Krievija paliek svarīgs Eiropas Savienības partneris ilgtspējīgas sadarbības veidošanas procesā, pamatojoties uz demokrātiju un tiesiskumu; 2) stingri nosoda teroristu uzbrukumu Maskavas Domodedovas lidostai un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm, un pauž savu solidaritāti ar šajā uzbrukumā ievainotajiem; uzsver nepieciešamību Krievijas varas iestādēm reaģēt uz šo uzbrukumu likumīgi un apdomīgi un ļaut Krievijas tiesu sistēmai strādāt brīvi un neatkarīgi, lai ierosinātu lietu pret personām, kas vainojamas šā uzbrukuma veikšanā, un notiesātu tās; 3) izsaka bažas par politiski motivētu tiesas procesu ziņojumiem, negodīgām procedūrām un neizdošanos izmeklēt nopietnus noziegumus, piemēram, slepkavības, draudu izteikšanu un citus vardarbības aktus; mudina Krievijas tiesu un tiesībaizsardzības iestādes pildīt savus pienākumus efektīvi, objektīvi un neatkarīgi, lai vainīgos sauktu pie atbildības.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas var stiprināt pašreizējo partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Krieviju. Krievijā astoņdesmit procenti ārvalstu investīciju tiek saņemtas no Eiropas, un tāpēc šo partnerattiecību stiprināšana Eiropai palīdzētu īstenot konkurētspējīgāku politiku visās darbības jomās. Attiecībā uz enerģētiku vairāk nekā 45 % no mūsu gāzes un 29,9 % no mūsu naftas tiek importēti no Krievijas; bez tās virtuves un apkures sistēmas pusē Eiropas pārtrauktu darboties. Ņemot vērā mūsu kopīgās intereses ekonomikas, enerģētikas un drošības jomās, jauns partnerattiecību nolīgums ar Kremli Eiropas ekonomikai pēc nesenās finanšu krīzes garantētu lielāku stabilitāti. Turklāt šī rezolūcija aicina Krieviju kā Eiropas Padomes dalībvalsti apņemties pilnībā izpildīt Eiropas standartus attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu. Kopīgas, konsekventas politikas pieņemšana cilvēktiesību veicināšanai būtu solis uz priekšu ceļā uz cilvēktiesību aizstāvēšanu visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Ir savādi vērot, kā, tiklīdz uzmanības centrā nonāk Krievija, Eiropas Parlaments kļūst vai nu ļoti iecietīgs, vai arī izteikti „pretkrievisks”, ko pagātnē motivēja pretpadomju noskaņojums un tādējādi nelokāms pretkomunisms. Būtu laiks saprast, ka Berlīnes mūris krita pirms vairāk nekā 20 gadiem, un pašreizējam režīmam vairs nav nekādas saistības ar tā priekštečiem. Neskatoties uz to, šim režīmam nav nekā kopīga ar tiesiskumu, un tas pastāvīgi neievēro pamata cilvēktiesības. Manuprāt, nav tādu iemeslu, kāpēc pret Krieviju vajadzētu izturēties savādāk kā pret citām pasaules valstīm.

Visbeidzot, ir jāatmasko uzbrukumi vārda brīvībai un tiesu sistēmas vājā pārvalde.

Šī rezolūcija ir pārāk iecietīga pret Krievijas valdību un jo īpaši pret Dmitriju Medvedevu. Tāpēc es izvēlējos balsošanā atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par tiesiskumu Krievijā, lai gan es domāju, ka šī nav pēdējā šāda rezolūcija, kas būtu jāapspriež un par ko būtu jābalso Eiropas Parlamentā saistībā ar Krieviju. Tomēr tā pilda mani ar cerību, ka Parlaments ir atradis politisko gribu, lai veltītu kritiskus vārdus valstij, no kuras izejvielu piegādēm Eiropa lielā mērā ir atkarīga. Eiropa un Krievija ir aicinātas viena ar otru sadarboties — un ne tikai ražošanas jomā. Mēs esam kā vienas civilizācijas divas šķautnes; mūsu vēstures ir vienas vērtību kopas divas interpretācijas. Ja šī civilizācija vēlas izdzīvot, šiem diviem uzskatiem par universālajām vērtībām ir jāsaplūst. Es būtu laimīga, ja krievi mūsu kritisko rezolūciju saprastu kā centienus atrast kopsaucēju un kā brīdinājumu, ka atsevišķas konkrētas valsts iestāžu darbības un pieejas nonāk asā konfliktā ar šo vērtību bāzi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0128/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kura galvenais mērķis ir Pasaules Bankas investīcijas attiecībā uz enerģētiku saskaņot ar attīstības mērķiem. Es piekrītu, ka enerģētikas stratēģijai ir jāuzsāk un jāveicina pāreja uz ekoloģiski ilgtspējīgas enerģijas attīstību un ka Pasaules Bankai vajadzētu pieņemt pieeju privātā sektora attīstībai, no kā lielākie ieguvēji būtu tieši trūcīgie iedzīvotāji, vienlaikus cīnoties pret klimata pārmaiņām. Manuprāt, ir nožēlojami, ka dominējošā loma joprojām ir degizrakteņu kreditēšanai, neskatoties uz to, ka stratēģiskais mērķis ir pakāpeniski atsacīties no šā veida projektu finansēšanas. Es arī ar bažām atzīmēju, ka joprojām nepietiekami tiek uzraudzīta lielākā daļa no daudzpusējā finansējuma, kas tiek piešķirts, izmantojot finansiālos starpniekus: tas būtu jāvelta tikai attīstības mērķiem. Es aicinu Pasaules Banku pārorientēt savu pašreizējo stratēģiju no liela mēroga uz eksportu orientēta enerģētikas modeļa uz maza mēroga decentralizētiem enerģētikas projektiem, kas skaidrāk atbilst pamatvajadzībām lauku reģionos. Visbeidzot, es vēlētos atzīt, ka pilnībā piekrītu, ka Pasaules Bankai pirms finansējuma piešķiršanas vajadzētu skaidri identificēt un publiski atklāt, kādi būs ieguvumi no attīstības.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo enerģētikas stratēģijai ir sevišķi jārisina tas, kā piekļuve enerģijai var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu enerģētikas attīstības ceļu. Pasaules Bankai vajadzētu orientēties uz privātā sektora attīstību, no kā lielākajiem ieguvējiem vajadzētu būt tieši trūcīgajiem iedzīvotājiem, vienlaikus cīnoties pret klimata pārmaiņām. Enerģijas nodrošināšanas tehnoloģiju visaptverošā izmaksu un ieguvumu analīzē gan valstu, gan arī reģionālajos līmeņos ir jāņem vērā vides un sociālie faktori Jāatzīmē, ka degizrakteņu kreditēšanai Pasaules Bankas kopējā enerģētikas portfelī joprojām ir dominējošā loma, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ir palielinājusies atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektu kreditēšana. Investīcijas degizrakteņos tiek ieguldītas, arī izmantojot finansiālos starpniekus, un tās neparādās Pasaules Bankas gadskārtējos enerģētikas nozares datos. Interesanti ir arī tas, ka Pasaules Banka turpina ieguldīt nozīmīgas investīcijas ar oglēm darbināmās spēkstacijās, jaunattīstības valstis vēl uz vairākām desmitgadēm padarot atkarīgas no enerģijas, kas tiek iegūta no oglēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu attiecībā uz Pasaules Bankas enerģētikas stratēģiju jaunattīstības valstīm galvenokārt tāpēc, ka tika pieņemts ļoti negatīvs Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) grozījums, kas sākotnējā rezolūcijas priekšlikumā maina vienu ļoti svarīgu punktu. Konkrētāk, pēc šīm izmaiņām rezolūcijas priekšlikumā vairs nav atspoguļotas bažas, ka Pasaules Banka iekļaus kodolenerģiju kā „tīra veida” enerģiju. Tādējādi šis rezolūcijas priekšlikums akceptē kodolenerģijas izmantošanu kā risinājumu oglekļa izmešu samazināšanai. Nobeigumā jāpiebilst, ka kodolenerģija ne tikai tiek akceptēta; tika ieteikts veicināt tās kā „tīra” veida enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un samazinātu oglekļa izmešu daudzumu. Tomēr kodolenerģijas izmantošanas veicināšana nonāk tiešā pretrunā ar prasību atbrīvot pasauli no kodolenerģijas, neatkarīgi, vai to izmanto militāriem vai „mierīgiem” mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz Pasaules Bankas enerģētikas stratēģiju, jo es domāju, ka tai ir jāatbalsta pāreja ceļā uz enerģijas attīstību, kas vismazāk attīstītajās valstīs būtu ekoloģiski ilgtspējīga, vienlaikus veicinot Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un nabadzības apkarošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar rezolūcijas priekšlikumā sniegtajiem datiem, pašlaik 1,5 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība, no kuriem četri no pieciem dzīvo Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā, un gandrīz 2,4 miljardi cilvēku ēdiena gatavošanai un apkurei joprojām izmanto tradicionālo biomasas degvielu, kas nav ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai Pasaules Banka pieņemtu jaunu stratēģiju enerģētikas projektu finansēšanai, apņemoties nodrošināt efektīvu, pieejamu un tīru enerģiju kā līdzekli nabadzības samazināšanai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Šajā sakarā, kad Pasaules Banka pabeigs izstrādāt savu enerģētikas stratēģiju, ar nosacījumu, ka tā iepriekš būs apņēmusies pusi no savām investīcijām enerģētikas jomā ieguldīt projektos ar „zemu oglekļa saturu”, Parlaments aicina noteikt prioritāti tīras enerģijas projektiem un jo īpaši skaidri uzņemties saistības attiecībā uz atjaunojamo enerģiju kā līdzekli, ar kura palīdzību veicināt ilgtspējīgu attīstību mazāk attīstītos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā ir aplūkota Pasaules ‘Bankas enerģētikas stratēģija jaunattīstības valstīm. Mēs varam saprast šā temata nozīmi, ja ņemam vērā, ka vairāk nekā 1,5 miljardiem cilvēku pašlaik nav pieejama elektrība, kas ir visu iedzīvotāju pamattiesības. Laikā, kad Pasaules Banka beidz savas jaunās enerģētikas stratēģijas izstrādi, detalizēta pieeja kļūst vēl jo svarīgāka. Īstenībā, neskatoties uz to, ka par šo tematu tika debatēts vairāk nekā pirms 20 gadiem, rezultātus nekādā ziņā nevar uzskatīt par apmierinošiem.

Tā vietā, lai izpētītu alternatīvus enerģijas avotus, mēs paliekam pārāk atkarīgi no degizrakteņiem. Mēs paātrinām klimata pārmaiņas un nodarām kaitējumu tiem cilvēkiem, kas dzīvo galējā nabadzībā. Es tāpēc uzskatu, ka Pasaules Bankai ir jāpārskata sava politika attiecībā uz enerģijas izmantošanu, kas tiek iegūta no degizrakteņiem — padarot atbalstu šai nozarei pārredzamāku — un jāveicina zaļās enerģijas izmantošana, lai samazinātu ne tikai atmosfēras piesārņojumu, bet vispirms jau jaunattīstības valstu atkarību no ārējiem enerģijas avotiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kas atzinīgi vērtē Pasaules Bankas enerģētikas stratēģiju un atgādina, ka tai ir sevišķi jādomā, kā piekļuve enerģijai var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu enerģētikas attīstības ceļu; mudina Pasaules Banku pievērsties privātā sektora attīstībai, no kā lielākajiem ieguvējiem vajadzētu būt tieši trūcīgajiem iedzīvotājiem, vienlaikus cīnoties pret klimata pārmaiņām; un uzsver, ka enerģijas nodrošināšanas tehnoloģiju visaptverošā izmaksu un ieguvumu analīzē gan valstu, gan arī reģionālajos līmeņos ir jāņem vērā vides un sociālie faktori.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Neviens nešaubās par to, ka piekļuve mūsdienīgiem enerģētikas pakalpojumiem ir priekšnosacījums nabadzības izskaušanai un ekonomikas attīstībai, vai ka, lai to sasniegtu, ir nepieciešams, lai enerģētikas pakalpojumi būtu droši, pieejami (īpaši trūcīgajiem iedzīvotājiem) un vienlīdzīgi sadalīti, lai aizpildītu plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām. Tiešām, 21. gadsimtā aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība, no kuriem četri no pieciem dzīvo Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā, un gandrīz 2,4 miljardi cilvēku ēdiena gatavošanai un apkurei joprojām izmanto tradicionālo biomasas degvielu, kā rezultātā 1,9 miljoni cilvēku gadā gūst smagas veselības problēmas un mirst no gaisa piesārņojuma telpās, kā arī dabas resursu neilgtspējīgas izmantošanas rezultātā tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi.

Tāpēc Pasaules Bankai vajadzētu noteikt par prioritāti maza mēroga, vietēju piekļuvi enerģijai, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs Āfrikā un Āzijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku visā pasaulē, galvenokārt Āfrikas un Austrumāzijas jaunattīstības valstīs, joprojām nav pieejama elektrība. Jo īpaši lauku reģionos var novērot, ka iedzīvotāji šā iemesla dēļ bieži izmanto tradicionālos kurināmos, kas veidoti no biomasas, piemēram, kokogļu krāsnis. Tomēr ir jāatceras, ka tas rada ievērojamu risku veselībai. Pasaules Banka, kas ir apņēmusies veicināt ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu, ir jāaicina dot priekšroku šādiem reģionāliem projektiem, nevis liela mēroga komerciāliem projektiem. Šādi, pirmkārt, varētu tikt veicināta ilgtspējīgas, ekoloģiskas enerģijas ražošana un, otrkārt, tiktu ņemtas vērā reģionu vajadzības. Lai sasniegtu gan ekoloģisko, gan arī ekonomisko ilgtspējību, būt vēlams dot priekšroku maziem, alternatīviem, vietējiem enerģijas projektiem, jo šādi varētu tikt novērsta enerģijas iepirkšana, kurai bieži ir augsta cena. Es balsojumā atturos, jo domāju, ka mums ir jānogaida, lai uzzinātu, kāda ir Pasaules Bankas stratēģija, kuras pasludināšana tiek gaidīta šā gada vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz Pasaules Bankas enerģētikas stratēģiju jaunattīstības valstīm. Pieprasījums pēc enerģijas jaunattīstības valstīs pieaug, un tāpēc ir jāņem vērā energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi. Enerģētikas pakalpojumiem ir jābūt drošiem, pieejamiem un vienlīdzīgi sadalītiem visā sabiedrībā, lai efektīvi cīnītos pret nabadzību un aizpildītu plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām. Ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības, Pasaules Bankai ir jādažādo enerģētikas portfelis un jāpalielina atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektu kreditēšana. Es piekrītu priekšlikumam, ka piešķirtajam finansējumam vispirms vajadzētu veicināt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu kopīgu izmantošanu. Priekšroka būtu dodama maza mēroga decentralizētiem enerģētikas projektiem un piekļuves enerģijai nodrošināšanai jaunattīstības valstu iedzīvotājiem. Jāpievērš uzmanība faktam, ka Pasaules Bankai vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi draudiem, ko biodegviela rada pārtikas piegādēm. Turklāt ir daudz stingrāk jāuzrauga un jākontrolē finansiālo starpnieku darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Man ir tās pašas bažas, un es piekrītu ieteikumiem, kurus Eiropas Parlaments ir formulējis šajā rezolūcijas priekšlikumā par Pasaules Bankas enerģētikas stratēģiju, par ko es balsoju. Ņemot vērā, ka piekļuve mūsdienīgiem enerģētikas pakalpojumiem ir priekšnosacījums nabadzības izskaušanai un ekonomikas attīstībai, un tiesības uz enerģiju nozīmē, ka enerģētikas pakalpojumi būs droši, pieejami un vienlīdzīgi sadalīti, lai aizpildītu plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām, man šķiet ļoti svarīgi veicināt investīciju politiku, balstoties uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Es tāpēc piekrītu Eiropas Parlamenta ieteikumiem Pasaules Bankai šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mēs beigās balsojām par ierosināto rezolūciju, jo tika pieņemts 2., 3. un 4. grozījums, kam bija jāatceļ frāze „ar zemu oglekļa saturu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekļuve mūsdienīgiem enerģētikas pakalpojumiem ir priekšnosacījums nabadzības izskaušanai un ekonomikas attīstībai. Tiesības saņemt enerģētikas pakalpojumus nozīmē, ka tiem ir jābūt drošiem, pieejamiem (īpaši trūcīgajiem iedzīvotājiem) un vienlīdzīgi sadalītiem, lai aizpildītu plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām. Pasaules Bankas enerģētikas stratēģijā ir ievērota šī pieeja, un tai vēl lielākā mērā vajadzētu apņemties palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu enerģētikas attīstības ceļu. Tāpēc Pasaules Bankai vajadzētu pievērsties privātā sektora attīstībai, kas sniedz maksimālu labumu trūcīgajiem iedzīvotājiem, vienlaikus mazinot klimata pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. (SV) Es balsoju par šo ziņojumu, kas kopumā ir labs. Tomēr es neatbalstu uzskatu, ka kodolenerģija ir tīrs enerģijas avots.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0097/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo pašreizējā krīze uzsver bažas, ka līdzšinējie mehānismi neļaus šo krīzi pārvarēt, tā kā to tikai padziļina saskaņotības trūkums, cenšoties sasniegt piecus galvenos mērķus, tostarp attiecībā uz nodarbinātības līmeni. Gada izaugsmes pētījums un Eiropas semestra struktūra ir galvenie instrumenti, taču tie nedrīkst ne aizstāt plašās ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnes, ne arī mazināt to nozīmi. Mums ir jāveic virkne pasākumu, kas piešķir lielāku redzamību ekonomisko pasākumu kopumam, kuros ietilpst eiroobligāciju sistēma, īpaši likvīds valsts obligāciju tirgus, zemākas procentu likmes, un Eiropas finanšu darījumu nodokļa izveidošana, lai ierobežotu spekulācijas. Mēs nedrīkstam piekāpties jautājumā par darbavietu attīstīšanu vai izveidošanu, tāpēc es ierosinu pastiprināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas nozīmi, atbalstot investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un mazos un vidējos uzņēmumos. Es arī vēlētos uzsvērt, ka izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas stratēģiju nevar apdraudēt ar pašreizējo īstermiņa budžeta konsolidācijas redzējumu: pienācīga nozīme ir jāpiešķir valsts ieguldījumiem šajos mērķos.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Eiropas Parlaments pauž pārliecību, ka šī stratēģija palīdzēs Eiropai atgūties no krīzes un kļūt spēcīgākai, veidojot darbavietas un pateicoties saprātīgai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, balstoties uz pieciem ES pamatmērķiem attiecībā uz nodarbinātības veicināšanu, apstākļu uzlabošanu inovācijām, pētniecībai un attīstībai, mūsu mērķu izpildi saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģētiku, izglītības līmeņu paaugstināšanu un sociālās integrācijas veicināšanu, jo īpaši veicot pasākumus nabadzības samazināšanas jomā. Es uzskatu, ka pasākumiem stratēģijā „Eiropa 2020” būs ļoti nozīmīga ietekme uz visu Eiropas iedzīvotāju nākotnes perspektīvām, jo tie var veicināt ilgtspējīgu darbavietu radīšanu, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo progresu, taču es piekrītu rezolūcijas priekšlikumā paustajām bažām, ka stratēģija „Eiropa 2020” nespēs realizēt savus solījumus tās vājās pārvaldības struktūras dēļ. Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai stratēģija „Eiropa 2020” tiktu veiksmīgi īstenota, mums ir jāpārvar plaisa starp tās pasludinātajiem mērķiem, pieejamajiem līdzekļiem un izmantoto metodoloģiju un jāveic reformas, un jānodrošina ļoti nozīmīgas un savlaicīgas publiskas un privātas investīcijas dažādos projektos. Eiropas Komisijai un Padomei šajā jomā ir jāveic galvenais ieguldījums. Tajā pašā laikā dalībvalstis ir jāmudina lielāko nozīmi savās valsts reformu programmās piešķirt bezdarba problēmas risināšanai. Stratēģiju „Eiropa 2020” ir iespējams veiksmīgi īstenot tikai ar nosacījumu, ka ES un dalībvalstis apvieno savus centienus.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas un finanšu krīze, kuru mēs tagad pārdzīvojam, ir bijusi cēlonis nozīmīgiem darbinieku skaita samazināšanas gadījumiem Eiropā. Stratēģijas „Eiropa 2020” un Eiropas nodarbinātības stratēģijas prioritāte ir Eiropā izveidot vairāk un labākas darbavietas. Mērķis ir pārveidot Eiropu par viedu, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot augstus nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas līmeņus. Lai pārvarētu pašreizējo situāciju, Eiropai ir jārīkojas vienoti.

Šis rezolūcijas priekšlikums ir solis šajā virzienā, kas aicina Komisiju un Padomi, kā arī Eiropas Parlamentu iesaistīt valstu parlamentus, sociālos partnerus un reģionālās un vietējās varas iestādes politiskos pasākumos, kuru mērķis ir atjaunot darbavietas un izaugsmi. Lai to sasniegtu, ir jāpastiprina Kopienas metode, un Eiropas semestris ir jāpieņem tiesību aktu pārvaldības pakotnē. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka uzsvars tiek likts uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un vienotā tirgus nozīmi darbavietu radīšanas procesā. Visbeidzot, mēs vēlētos uzsvērt nozīmi, kas šo mērķu sasniegšanā tiek piešķirta „jaunu prasmju un darbavietu programmai”. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Mēs izteicām savas domas par ES stratēģiju 2020. gadam, pirms martā ar saviem secinājumiem nāks klajā Eiropadome un pirms mūs ar saviem mērķiem aprīlī iepazīstinās dalībvalstis. Pašlaik šī stratēģija ir tikai „uz papīra”, un, jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka ir varbūtība, ka atkārtosies Lisabonas stratēģijas izgāšanās. Tāpēc mums ir jāreaģē: mums ir jāsaka „jā” vērienīgiem mērķiem, bet mēs tos nesasniegsim bez budžeta līdzekļiem. Mērķiem ir jāiet roku rokā ar reālām budžeta saistībām, jo kā mēs citādi varēsim radīt kaut ko vairāk kā vienīgi stratēģiju „uz papīra”? Gan sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, gan arī debatēs par ES pašu resursiem, Parlamentam ir jāizvirza savi argumenti, lai nodrošinātu, ka ES stratēģijas 2020. gadam ieteicamajiem mērķiem tiek izraudzīti piemēroti finansēšanas avoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienības dalībvalstis ir jāmudina lielāko uzmanību savās valsts programmās un plānos pievērst bezdarba problēmas risināšanai un ilgtermiņa izslēgšanas no darba tirgus novēršanai. To vajadzētu apvienot ar pasākumiem, kas nodrošinātu papildu darbavietu radīšanu, to uzlabošanu un augsta līmeņa un augstas kvalitātes nodarbinātību vidējā un ilgākā termiņā. Es vēlētos uzsvērt to, ka dalībvalstīm, izmantojot atbilstošus pasākumus, lielāku uzmanību vajadzētu pievērst bērnu nabadzības problēmas risināšanai, lai netiktu ierobežota bērnu personiskā attīstība un, uzsākot profesionālo darbību, viņi varētu ar līdzīgiem nosacījumiem un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Es atzinīgi vērtēju paraugprojektus, kuru mērķis ir īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” uzdevumus, piemēram, „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”, „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” un citas iniciatīvas. Es piekrītu projektā „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” izteiktajiem priekšlikumiem, bet es aicinātu uz konkrētāku rīcību, lai nodrošinātu sociālo integrāciju. Ļoti svarīgi ir arī izstrādāt konkrētu programmu, kuras mērķis būtu veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, garantējot darba ņēmēju tiesības visā Eiropā,un uzlabojot darba apstākļus, cīnoties pret nevienlīdzību, diskrimināciju un darba ņēmēju nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir nodrošināt krīzes pārvarēšanu un sagatavot Eiropas Savienības ekonomiku nākamajai desmitgadei. Tā tiecas veicināt zināšanu, inovāciju, izglītības un digitālās sabiedrības attīstību; mūsu ražošanas infrastruktūru padarīt resursu ziņā efektīvāku, vienlaikus pastiprinot konkurētspēju; un palielināt iesaistīšanās darba tirgū un kvalifikāciju iegūšanas rādītājus, vienlaikus apkarojot nabadzību. Jo īpaši es vēlos uzsvērt „Inovāciju savienības” iniciatīvu, kur uzmanība ir pievērsta galvenajām sociālajām problēmām, piemēram, enerģētikai un pārtikas nodrošinājumam, klimata pārmaiņām, veselībai un iedzīvotāju novecošanās problēmai. Tomēr Eiropas Savienībā ir jāuzlabo, jāstimulē un jānodrošina finansējums pētniecībai, inovācijām un attīstībai. Es aicinu palielināt finansējumu vitāli svarīgiem instrumentiem pētniecības, inovāciju un izstrādes jomā, kas ir jau pieņemti, piemēram, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam (SET–plāns). Es vēlētos arī akcentēt pētniecības pamatprogrammas svarīgo ieguldījumu un struktūrfondu ieguldījumu pētniecības, attīstības un inovāciju stimulēšanā valstu un reģionālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Šī stratēģija izriet no neveiksmīgās Lisabonas stratēģijas, un tā nevar sniegt atbildes uz jautājumiem, kā mums izkļūt no krīzes un kā izveidot jaunas darbavietas. Šīs stratēģijas piemērošana — un tādējādi arī kļūdaino politisko lēmumu, kas izraisīja šo krīzi, piemērošana — Eiropas darba ņēmēju tiesības pilnīgi noteikti mazinās vēl vairāk. ES sociāli–ekonomiskajai pārvaldībai ir vajadzīga alternatīva politika, kas noraidītu jebkādus „konkurences paktus” un palīdzētu starp dalībvalstīm radīt reālu ekonomisko konverģenci. Eiropas Savienībai ir galēji nepieciešamas stratēģijas, kas veicinātu tādas vērtības kā solidaritāte, sociālais taisnīgums, dzimumu līdztiesība un patiesus centienus cīnīties pret nabadzību. Kopā ar citiem EP kreisā spārna deputātiem mēs iesniedzām alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir aprakstīti Eiropai vajadzīgie pasākumi un mehānismi, kas vērsti uz ekonomiski, sociāli un ekoloģiski dzīvotspējīgu izaugsmi ar pilnu nodarbinātību un darba ņēmēju tiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka Eiropai ir arī svarīga Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes mērķu, sociālo mērķu un cīņas pret nabadzību mērķu saraksta iekļaušana, jo to sasniegšana palīdzēs nodrošināt Eiropas Savienības ekonomisko neatkarību. Galvenās problēmas, ar kurām ES un tās dalībvalstis saskaras attiecībā uz nodarbinātību un bezdarbu, ir jāatspoguļo un jāiekļauj ES nodarbinātības politikas pamatnostādnēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Laikā, kad notiek diskusijas par ekonomikas pārvaldības paketi, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu finanses un Eiropas Savienību kopumā, es nevaru neuzsvērt tās saistības ar stratēģiju „Eiropa 2020” nozīmi. Es uzskatu, ka šīs stratēģijas ieguldījums dalībvalstu un Eiropas Savienības finanšu, inovāciju un attiecīgi konkurētspējas un izaugsmes konsolidācijas uzlabošanā ir īpaši nozīmīgs. Šajā rezolūcijas priekšlikumā, kas ir saskaņā ar atsevišķiem priekšlikumiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, kas pašlaik tiek apspriesti, ir izklāstīti pamatprincipi, kas būtu jāievēro turpmākajās diskusijās, un konstatētas galvenās idejas, kas būtu jāņem vērā. Jo īpaši es norādu uz vajadzību rīkoties saskaņā ar Kopienas metodi, kas noved pie lielākas vienotības starp dalībvalstīm, uz Eiropas semestra iekļaušanu, kas veicina uzlabotu koordināciju starp valstu politikām, un tādu politisko lēmumu vajadzību, kas veicinātu Eiropas konkurētspēju, piemēram, paredzētu atbalstu inovācijām, maziem un vidējiem uzņēmumiem un vienotā tirgus īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pasaule kopumā un Eiropas Savienība jo īpaši ir pieredzējusi grūtus laikus, kam piemērs ir pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Lai mainītu šo situāciju, Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020” nodarbinātības un saprātīgas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšanai. Tā ir izaugsmes stratēģija nākamai desmitgadei, kas atbalsta Eiropas ekonomiku, lai tā sasniegtu augstus nodarbinātības, produktivitātes un sociālās kohēzijas standartus. Laika posmā līdz 2020. gadam ir paredzēts sasniegt vērienīgus mērķus: izglītības jomā, samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus zem 10 % un palielināt 30- līdz 34 gadus vecu augstskolu absolventu daudzumu līdz 40 %; sociālajā jomā palīdzēt 20 miljiem cilvēku izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības riska. Tiek arī plānots 3 % no iekšzemes kopprodukta ieguldīt zinātniskajos pētījumos.

Es atzinīgi vērtēju stratēģijā „Eiropa 2020” izvēlētās pamatiniciatīvas, kas vērstas uz izglītību, nodarbinātību, jauniešiem, inovācijām, digitālo programmu, vidi, globalizāciju, resursu izmantošanu un cīņu pret atstumtību, kas veicinās izaugsmi un konkurētspēju. Es arī atzinīgi vērtēju šīs stratēģijas pieņemšanu un aicinu Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstu valdības netaupīt pūles, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai sasniegtu mērķus sociālajā jomā, realitāte liecina, ka nepietiek tikai nākt klajā ar nodomu deklarācijām, lai arī cik tās nebūtu vienkāršas. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ierosinātie politiskie pasākumi ir vērsti tieši tajā pašā virzienā, kādā agrāk pieņemtie, kas ir pašreizējās sociālās krīzes galvenais cēlonis. Tas attiecas uz stratēģiju „Eiropa 2020”, ar ko viņi tagad saista tā saukto „ekonomikas pārvaldību”.

Lēcienu, ko viņi mēģina īstenot tā saucamajā ekonomikas pārvaldībā, izveidojot „Eiropas semestri” — pastiprinot sodus, kas saistīti ar atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, izstrādājot ekonomikas politikas pamatnostādnes un visus rādītājus, kas var tikt pieņemti —, nepavada vērā ņemams Kopienas budžeta pieaugums, kas vienmēr ir būtisks nosacījums virzībai uz ekonomisko un sociālo kohēziju un lai novērstu pašreizējo atšķirību padziļināšanos. Viņi plāno izveidot dalībvalstīm īstas važas, lai tās īstenotu tā saucamos taupības pasākumus, kuros ietilpst neoliberālās darba kārtības pastiprināšana ar visām no tās izrietošajām nopietnajām antisociālajām sekām.

Ja jūs par to vēl šaubāties, tad palūkojieties uz Francijas–Vācijas projektu saistībā ar tā saukto „konkurences paktu”, kura mērķis ir paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas apdraud sarunas par darba koplīguma slēgšanu un kas nozīmē vēl vienu triecienu darba un sociālajām tiesībām, lai tikai nodrošinātu lielākus ienākumus ekonomiski un finansiāli ieinteresētajām grupām.

Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) 2. grozījuma nolūks ir norādīt, ka Komisijai šajā stratēģijā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību mobilitātei un transportam. Transporta nozarē mums ir ne tikai jāveicina CO2 izmešu samazināšana, bet arī jāsaglabā Eiropa kā ražošanas un attīstības centrs. Tas cita starpā ietver lielākas investīcijas pētniecībā un vairākveidu pārvadājumu efektīvu kombinēšanu Eiropas komunikāciju tīklu veidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Stratēģijā „Eiropa 2020” Eiropas Savienība ir deklarējusi, ka nodarbinātības politika ir tās galvenais jautājums. Ir svarīgi, ka visas dalībvalstis izvirzītos mērķus cenšas sasniegt gan kopīgi, gan atsevišķi, lai tādējādi Eiropā varētu sasniegt augstu nodarbinātības un produktivitātes līmeni. Šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja mēs visi kopīgi rīkojamies tādās jomās kā cīņa pret strukturālo bezdarbu, kvalificētā darbaspēka sagatavošana, darba kvalitātes veicināšana un izglītības sistēmu snieguma uzlabošana. Es tāpēc atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, kas dalībvalstīm nosaka ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Stratēģija „Eiropa 2020” ir ne vairāk, ne mazāk kā projekts, kas ietver visus tos pasākumus, kuri Eiropas Savienībai ir jāpieņem, lai vismaz līdz 20 miljoniem samazinātu to cilvēku skaitu, kas dzīvo trūkumā vai riskē tajā nonākt. Lai arī šis mērķis ir vērienīgs, tas ir Eiropas Savienības saimnieciskās darbības vadošais princips. Tajā, protams, ietilpst atbildīga rīcība, kuras mērķis ir mainīt pašu ekonomikas stratēģiju, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstīm, bet pat pirms tam visām ES iestādēm ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu vienu mērķi. Ar rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” Parlaments šodien ir pieņēmis vairākus priekšlikumus Padomei, lai mēs kopīgi varētu sasniegt galīgo mērķi, nesagraujot katra Eiropas iedzīvotāja cerības. Šīs prasības attiecas uz vajadzību sadarboties ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, izstrādājot pasākumu paketi enerģētikas, pārtikas nodrošinājuma, klimata pārmaiņu, veselības, jaunatnes politikas, pētniecības jomās, bet galvenokārt rūpniecības politikas jomā, ar nolūku izveidot spēcīgas sociālās aizsardzības sistēmas un samazināt bezdarba līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kurā tiek uzsvērts, ka pasākumiem stratēģijā „Eiropa 2020” būs ļoti nozīmīga ietekme uz visu Eiropas iedzīvotāju nākotnes perspektīvām, jo tie var veicināt ilgtspējīgu darbavietu radīšanu, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo progresu; tiek paustas bažas par to, ka stratēģija „Eiropa 2020” nespēs realizēt savus solījumus tās vājās pārvaldības struktūras dēļ, un tāpēc Padomei tiek uzstājīgi pieprasīts stiprināt Kopienas metodi; tiek vairākkārt atkārtots, ka ir svarīgi integrēt ES stratēģijas 2020. gadam mērķus ekonomikas pārvaldībā, un tiek aicināts Eiropas semestri iekļaut tiesību aktu pārvaldības pakotnē, vienlaikus jau agrīnā posmā iesaistot valstu parlamentus un sociālos partnerus, lai veicinātu demokrātisko atbildību, īpašumtiesības un likumību; tiek uzsvērts, ka stratēģijas „Eiropa 2020” realizācija ir pilnīgi nepieciešama un tā ir obligāta.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas krīzei ir bijusi nesamērīga ietekme uz sociālajām grupām. Ir satraucoši, ka jauniešu bezdarbnieku skaits ir divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā. Lai atvieglotu krīzes sekas, ir vajadzīgas reformu programmas, kuru rezultātā tiktu radītas darbavietas. Šajā sakarā es varu minēt pasākumus, kurus ir pieņēmusi Rumānijas valdība ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības iniciatīvu jauniešiem. Turklāt, lai palielinātu darbavietu skaitu, ir arī ļoti svarīgi uzlabot to kvalitāti. Mēs varam sasniegt šo mērķi, veicinot pētniecību un inovācijas, vairāk iesaistot uzņēmējdarbības nozari akadēmiskajā dzīvē un pielāgojot skolas mācību programmu darba tirgus vajadzībām.

Šajā ziņā ir jāveic pētījumi par ekonomisko attīstību dalībvalstīs. Īpaši tie ir jākoordinē ES līmenī, un jāapzina tās nozares, kurās Eiropas Savienība var attīstīt salīdzinošu pārsvaru globālajā tirgū. Turklāt diplomu atzīšana ES līmenī veicinātu darbaspēka brīvu pārvietošanos un atbalstītu atbilstoša vienota Eiropas tirgus izveidošanu. Mērķus, kas izvirzīti stratēģijā „Eiropa 2020”, mēs varēsim sasniegt, vienīgi izstrādājot īpašus priekšlikumus un piešķirot pietiekamus līdzekļus. Citādi mēs riskējam piedzīvot neveiksmi, tāpat kā tas notika gadījumā ar Lisabonas stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis rezolūcijas priekšlikums apstiprina Lisabonas „sociālā sabrukuma” stratēģiju, kuras turpinājums ir stratēģija „Eiropa 2020”. Vissliktākais ir tas, ka tā atvieglo valstu budžetu kontroli ar Eiropas semestra palīdzību un veicina brīvo tirdzniecību. Es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir vadīt Eiropu, lai tā atgūtos no krīzes un pēc tās kļūtu spēcīgāka, izmantojot jaunu darbavietu radīšanu, kā arī saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Tā ir jābalsta uz Eiropas Savienības pieciem galvenajiem mērķiem, proti: nodarbinātības veicināšanu; pētniecības, attīstības un inovāciju apstākļu uzlabošanu; mērķu izpildi saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģētiku; izglītības līmeņu paaugstināšanu; un sociālās integrācijas veicināšanu, it īpaši samazinot nabadzību. Šie ir vērienīgi mērķi, un mums visiem ir jāpieliek papildu pūles, lai tos sasniegtu Eiropas Savienības un tās pilsoņu labumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es noraidu šo rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”, jo domāju, ka tā turpina tādas antisociālās Briseles konsensa nostājas, kas neskar Eiropas iedzīvotājus, bet ir radītas, lai konsolidētu neoliberālās politikas jomas, kas mūs novedušas nopietnā ekonomikas krīzē, ko pašlaik pārciešam. Pašreizējā krīze nav dabas katastrofa, bet drīzāk sekas tam, kā konservatīvo, liberāļu un sociāldemokrātu politiskie spēki virzījušies no Vašingtonas konsensa līdz Briseles konsensam, neuzspiežot valsts iejaukšanos ekonomikā, atalgojuma ierobežojumus, kā arī sabiedrisko pakalpojumu un galveno uzņēmumu privatizāciju svarīgākajās ekonomikas nozarēs, piemēram, enerģētikā un telekomunikācijās. Mēs jau zinām šo neoliberālo pasākumu un Briseles konsensa sekas: krīze, plaši izplatītais bezdarbs, nabadzība un strādnieku tiesību un valsts labklājības samazināšana. Es neatbalstīju šo stratēģijas „Eiropa 2020” rezolūciju, jo uzskatu, ka šī „jaunā” stratēģija būs atkal tie paši neoliberālie pasākumi, kas neietver nepieciešamo labklājības sadali, Eiropas iedzīvotāju sociālo un nodarbinātības tiesību uzlabošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Stratēģijas „Eiropa 2020” realizācijai ir fundamentāla nozīme ES stiprināšanā, un tai nav jābūt vienīgi palīglīdzeklim. Ar šo stratēģiju ir iecerēts uzlabot Eiropas iedzīvotāju nākotnes perspektīvas attiecībā uz drošību un ilgtspējīgu darbu, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sociālo progresu. Ja mēs šo īstenojam, tad ir jāpastiprina Kopienas metode un mūsu ekonomikas politikā ietvertie mērķi. Lai garantētu stratēģijas finansēšanu, ir būtiski, ka mums ir politisko iniciatīvu saraksts, kas bez šaubām ietver EIB un ERAB, kā arī privātā finansējuma piesaisti. Iekšējā tirgus atjaunošanai arī mums ir jāļauj ātrāk un efektīvāk realizēt šos vērienīgos mērķus. Turklāt pastāv vairākas pamatiniciatīvas, piemēram, „Inovācijas savienība”, „Jaunatne kustībā” un „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, un es nosaucu tikai dažas no tām. Es nebalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka nebija iespējams pieņemt lēmumu par stratēģijas „Eiropa 2020” finansēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es vēlētos komentēt rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”, ko pieņēma Eiropas Parlaments. Es pilnīgi piekrītu Parlamenta nostājai un domāju, ka mums jāstiprina stratēģijas pārvaldības struktūra, jo tas, kas ir ticis izdarīts līdz šim, nav bijis nekas īpašs un tāpēc nav bijis ļoti efektīvs.

Manuprāt, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā dzimumu līdztiesība ir noteicošais faktors. Pirmkārt, mums ir jāpalielina darbā iesaistīto sieviešu proporcija, līdz 2020. gadam samazinot pašreizējo atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem (stratēģijā tiek pieņemts, ka tas tiks veikts par 1 % gadā, lai līdz 2020. gadam samazinātu atalgojuma atšķirību par 10 %). Vēl viens svarīgs jautājums ir nabadzības samazināšana sieviešu starpā. Tiek lēsts, ka 17 % sieviešu dzīvo nabadzībā, un visvairāk no tām ir vientuļās mātes un imigrantes.

Stratēģijas mērķus var sasniegt galvenokārt ar izglītību un apmācību. Šeit es domāju par finansiālu palīdzību jauniem cilvēkiem un tādu programmu atbalstīšanu, kas attiecas uz studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti. Svarīgs uzsvars jāliek arī uz apmācību un programmām, kas atbalsta kvalifikāciju maiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Vajadzība izkļūt no ekonomikas krīzes, nodrošināt ilgtspējīgumu un attīstīt „gudru ekonomiku” ir stratēģijas pamatmērķi, kas iezīmēs Eiropas Savienības tirgus ekonomikas turpmāko kontekstu. Eiropas jaunā ceļa pamatā ir jāliek augsti nodarbinātības līmeņi, kas veicina sociālo un teritoriālo kohēziju, produktivitāti, resursu efektīvu izmantošanu, inovācijas un jo īpaši — stingrāku ekonomikas pārvaldību. Nākamajos gados tie būs mūsu darba galvenie temati, pamatojoties uz kuriem Padomes apspriedēm, Komisijas novērtējumiem un priekšlikumiem, kā arī Parlamenta politiskajām norādēm ir jānoved pie konkrētiem secinājumiem. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Šī rezolūcija papildinās sākotnējo priekšlikumu, uzsverot vajadzību stiprināt stratēģijas pārvaldības priekšlikumus un aicinot dalībvalstis rūpīgāk padomāt par stratēģijas mērķiem saistībā ar budžetu un pievērst uzmanību cīņai ar bezdarbu, īstenojot valstu reformu programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Pirmās ES stratēģijas īstenošanas pazīmes šajā desmitgadē nav īpaši iepriecinošas, jo Lisabonas stratēģijas rezultāti nebija iepriecinoši. No ekonomiskās attīstības euro zonā un monetārās savienības problēmām, ko uzsvēra parāda krīze reģionā, top skaidrs, ka stratēģijai „Eiropa 2020” ir jākoncentrē uzmanība uz budžeta stabilitāti, izaugsmes politiku un vajadzību pēc Eiropas ekonomikas pārvaldības, ja tā vēlas izvirzīt vērienīgus mērķus, piemēram, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu starp jauniešiem līdz 75 % un investīciju pētniecībā palielināšanu līdz 3 %, neaprobežojoties tikai ar vienkāršiem simboliskiem paziņojumiem. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) rezolūcijas priekšlikums attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” ir vērsts šajā virzienā, un es par to balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Dokuments „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” satur virkni pasākumu, kam jāpalīdz Eiropai atgūties no krīzes un kļūt spēcīgākai, veidojot darbavietas un izmantojot saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, balstoties uz pieciem ES pamatmērķiem attiecībā uz nodarbinātības veicināšanu, apstākļu uzlabošanu inovācijām, pētniecībai un attīstībai, mūsu mērķu izpildi saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģētiku, izglītības līmeņu paaugstināšanu un sociālās integrācijas veicināšanu, jo īpaši veicot pasākumus nabadzības samazināšanas jomā. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu Eiropas Parlamenta iesniegtajiem priekšlikumiem, sevišķi vajadzībai stiprināt stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldību. Mēs nevaram par daudz uzsvērt darbības, kas veiktas zem stratēģijas „Eiropa 2020” lozunga, jo tās ir izšķirošas Eiropas sabiedrības cerību piepildīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Starp pantiem, kas atbalsta šo tekstu, ir 12. pants, kas: atzinīgi vērtē parauginiciatīvu „Inovāciju savienība” kā galveno izaugsmes faktoru stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kas nodarbojas ar tādiem nozīmīgiem sociāliem jautājumiem kā enerģētika un pārtikas nodrošinājums, klimata pārmaiņas, veselība un iedzīvotāju novecošanās; atgādina, ka 3 % mērķi veido 2 % (privāto izdevumu) daļa un 1 % (valsts izdevumu) daļa; atzīmē, ka privātās pētniecības izdevumu jomā joprojām pastāv īpaši trūkumi, kurus var pārvarēt tikai, pieņemot uzņēmumu normatīvo vidi, tostarp MVU, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas nolūku uzlabot uzņēmējdarbības pamatnosacījumus, lai īstenotu inovācijas, it īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropa saskaras ar sarežģītu problēmu: tai ir jāsamazina bezdarba līmenis un vienlaikus jārada uz cilvēkiem vērsta ekonomika. Mēs saprotam, ka stratēģijai „Eiropa 2020” ir augsti mērķi, un tie prasa no mums lielus resursus gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī. Globālā ekonomikas krīze diemžēl sagrāva daudzus līdz šim sasniegtus rezultātus, parādot tikai to, cik bieži valstu ekonomikas ir trauslas. Tāpēc pašlaik vairāk kā jebkad agrāk mums ir jādubulto savi centieni, kas balstīti uz principu, ka kopā mēs esam spēcīgāki. Neviena dalībvalsts nevar efektīvi stāties pretī globālām problēmām, rīkojoties izolēti, un tas arī nav jādara. Lai atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi, mums ir jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie politiskie līdzekļi un finanšu instrumenti. Es balsoju par šo rezolūciju, jo būtiska ir ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm nodarbinātības politikas jomā, un to var sasniegt tikai tad, ja kopējie mērķi ir saskaņoti un uzticami. Mums jāizveido jauns ekonomikas modelis, kas balstīts uz zināšanām un augstu nodarbinātības līmeni. Šī problēma iezīmē Eiropas integrācijas jauna posma sākšanos, kas vairāk uzmanības pievērš nodarbinātībai un sociālajai drošībai, kā arī mobilizē visus pašreizējos Eiropas dalībniekus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Stratēģija „Eiropa 2020” izvirza Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi turpmākajos gados. Lai sasniegtu šos mērķus, pastāv vairāki izšķirošie aspekti, tādi kā kohēzijas politikas pārvaldīšanas un finansēšanas stiprināšana. Pašreizējai Eiropas Savienības programmai jāietver visu ieinteresēto pušu plašāka dalība viņu politiku un veicamo darbību izklāstīšanā, jo tas tiek uzlūkots par galveno iemeslu Lisabonas stratēģijas neveiksmei. Tāpēc visu institūciju dalībnieki — Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī — kā arī pilsoniskā sabiedrība — jāaicina īstenot šo stratēģiju.

Šajā sakarā es vēlētos uzsvērt vajadzību īstenot Vietējo un reģionālo institūciju teritoriālo paktu stratēģijai „Eiropa 2020”. Visiem Eiropas reģioniem ir vajadzīga spēcīga kohēzijas politika kā būtisks priekšnosacījums stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai. Kohēzijas politika pēc būtības ir starpnozaru un tāpēc ir galvenais elements stratēģijas veiksmei, tādēļ jānoskaidro tās papildinošā būtība. Ekonomikas izaugsmei un darbavietu izveidošanas gaisotnei jābūt motivētai kā daļai no šīs programmas, lai rezervētu būtisku lomu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir Eiropas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ es plenārsēdē balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Komisijas ES stratēģija 2020. gadam ir būtiska, lai palielinātu ES izaugsmi un konkurētspēju, tai atgūstoties no ekonomikas krīzes. Tomēr tās mērķus var sasniegt tikai ar visu dalībvalstu koordinētu un koncentrētu pieeju. Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”, jo tajā ir konstatēta vajadzība dalībvalstīm pilnībā uzņemties šās stratēģijas mērķus. Rezolūcijā ir izteikts aicinājums labāk koordinēt stratēģijas „Eiropa 2020” ekonomikas pārvaldību, un es to pilnībā atbalstu, jo tajā ir atzīta vajadzība valstu valdībām izveidot uzticama finansēšanas ietvaru. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, ka šīs politikas jomas, kā arī budžeti, tiek saskaņoti ar stratēģijas „ES 2020” mērķiem, it īpaši attiecībā uz tādiem mērķiem kā bezdarba jautājuma risināšana un sociālā integrācija. Es arī atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumus attiecībā uz to, ka nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram jāatspoguļo stratēģijas „ES 2020” vērienīgie mērķi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0127/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Komisijas ierosinātās un Padomes apstiprinātās nodarbinātības pamatnostādnes atspoguļo Eiropas Savienības pašreizējās kopējās prioritātes un dalībvalstu mērķus attiecībā uz nodarbinātības politiku. Dažas ES līmeņa nodarbinātības pamatnostādnes paredz palielināt līdzdalību darba tirgū, tostarp īpašu iedzīvotāju apakšgrupu līdzdalību, samazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darbavietu kvalitāti, izveidot kvalificētu darbaspēku, kas atbildīs darba tirgus vajadzībām, un uzlabot izglītības sistēmu sniegumu, lai tās nodrošinātu visu līmeņu arodizglītību.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai jāiesaistās koordinētas nodarbinātības stratēģijas izstrādē, kas veicinās kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka izveidošanu, kā arī tādu darba tirgu radīšanu, kas spēs ātri reaģēt uz ekonomikas attīstību.

Es atbalstu arī referentes iniciatīvu veicināt nabadzības izskaušanu un cīņu pret sociālo atstumtību, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” galvenie mērķi. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ir neatliekama vajadzība visos līmeņos pastiprināt centienus, lai nodrošinātu Eiropas Savienības nodarbinātības pamatnostādņu pienācīgu īstenošanu. Tikai pareizi īstenojot šīs pamatnostādnes, būs iespējams palielināt līdzdalību darba tirgū, izveidot kvalificētu darbaspēku un uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti un darbības rezultātus. Turklāt nodarbinātības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, lai saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldību tiktu sasniegti nodarbinātības jomas mērķi un garantēta ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un sociālais progress. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pieliktu maksimālas pūles un izpildītu saistības palielināt nodarbinātības līmeni, uzlabot iedzīvotāju prasmes, radīt darbavietu izveides iespējas, samazināt nabadzību un pastiprināt sociālo integrāciju. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jābūt gatavām nodrošināt, ka šīs pamatnostādnes tiek īstenotas, iesaistot sociālos partnerus, kā arī reģionālās un vietējās iestādes, kurām jāpiedalās nacionālo reformu programmu izstrādāšanā un īstenošanā. Ekonomikas un finanšu krīzes iespaidā situācija Eiropas darba tirgū joprojām ir saspringta, tāpēc cīņai ar bezdarbu jābūt vienai no svarīgākajām Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas nodarbinātības stratēģija un nacionālās nodarbinātības stratēģijas, ko piemēro dalībvalstis, ir galvenie instrumenti, kas paredzēti, lai nodrošinātu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi strādāt ar uzņēmējdarbības sektoru un sociālajiem partneriem, lai pareizi un efektīvi īstenotu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Es ar entuziasmu atzinīgi vērtēju šīs pamatnostādnes un priekšlikumā izklāstītos jautājumus — nepieciešamību stiprināt dalībvalstu valdību atbildību un izvirzīt vērienīgus mērķus nolūkā sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus, vajadzību nodrošināt nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu un nepieciešamību nodrošināt, ka darbavietu radīšanai tiek piešķirta visaugstākā prioritāte nacionālajās reformu programmās.

Eiropas Savienībai pietrūkst stingras horizontālās politikas cīņai ar bezdarbu un sociālo atstumtību, kas nenoliedzami ietvertu vienotu ekonomikas pārvaldības paketi, kas būtu piemērota reaģēšanai uz Savienības un dalībvalstu vajadzībām. Tā arī prasītu tādu vērienīgu mērķu sasniegšanu, kādi izvirzīti stratēģijā „Eiropa 2020”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu ir balstīts uz vairākiem pīlāriem, no kuriem es gribētu uzsvērt šādus — pašreizējā ekonomikas krīze, kas palielina bezdarbu un sociālo atstumtību; nepieciešamība radīt sinerģiju, kas veicina attīstību nolūkā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; un Komisijas priekšlikums saskaņā ar gada izaugsmes apskatu 2011. gadam pieņemt tās pašas nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tika pieņemtas 2010. gadā. Lai pārvarētu šo situāciju, ir būtiski svarīgi pielikt kopīgas pūles visos līmeņos — valdību, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līmenī.

Eiropas Savienībai ir izšķiroša loma politikas virzībā un subsidiaritātes principa ievērošanā, veicinot sociālo dialogu un taisnīgu un efektīvu pasākumu pieņemšanu. Es ceru, ka šīs pamatnostādnes palīdzēs pārvarēt krīzi, konsolidēt sociālās aizsardzības sistēmas un no jauna iedarbināt ekonomiku, lai mēs varētu sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs uzskatām par nožēlas vērtu to, ka Eiropas Komisija saglabā nemainītas tās pašas nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tika pieņemtas 2010. gadā, tāpēc mēs saglabājam tādu pašu kritisku nostāju, kādu pieņēmām toreiz.

Kaut arī Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā ir nedaudz kritizēta piekoptā politika un aicināts sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” ļoti ierobežotos sociālos mērķus, tajā nav mēģinājuma nokļūt līdz bezdarba un nestabilas nodarbinātības problēmas saknei, nedz ierosinājuma novērst tās cēloņus, atcelt šīs taupības programmas, nav nopietni kritizētas arī prasības akli ievērot Stabilitātes pakta smieklīgos kritērijus, kas izvirzītas dalībvalstīm, kuras nonākušas visgrūtākajā situācijā.

Gluži otrādi, priekšlikumā pausts viedoklis, ka instrumenti, kas ietverti Eiropas pusgadā, ir pozitīva reakcija, aizmirstot, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi attiecībā uz tā saukto „ekonomikas pārvaldību” ir ne tikai uzbrukums dalībvalstu suverenitātei, bet tie arī vēl vairāk saasinās situāciju sociālajā jomā, turpinot izvirzīt par prioritāti finansiālus kritērijus pār sociālo labklājību un progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Pēc Komisijas paziņojuma „Gada izaugsmes apskats: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide” Parlaments, tostarp arī es, ir balsojis par rezolūciju, mudinot Padomi un Komisiju sadarboties, lai sasniegtu mūsu mērķus nodarbinātības jomā, kas ietverti stratēģijā „Eiropa 2020”. Pēc referentes Berès kundzes domām mums jāsniedz dalībvalstīm politiskas konsultācijas, tomēr pārāk daudz neiejaucoties nacionālajā politikā, un jāizvirza pamatnostādnes, lai visas ieinteresētās puses varētu strādāt pēc viena plāna. Darbavietu trūkums, jo īpaši pēdējo gadu laikā, ir nopietna problēma, kas jārisina strauji un mērķtiecīgi, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam mēs spēsim garantēt 75 % eiropiešu pieklājīgas, drošas darbavietas, kas atbilst to cilvēku plašā loka vajadzībām, kas gatavojas uzsākt darba dzīvi. Īpašas pūles jāpieliek, lai apmierinātu konkrētu grupu, tostarp sieviešu — jo īpaši māšu —, jauniešu un imigrantu, vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kas uzsver to politikas virzienu nozīmi, ar kuriem tiek atvieglota jauniešu pāreja no skolas uz darbu; uzsver, ka nenoliedzami pastāv ievērojams risks, ka jaunieši, kas priekšlaicīgi pamet mācības, saskarsies ar nabadzību; uzsver, ka visās šajā sakarībā izmantotajās elastīga vai pagaidu darba formās būtu jāietver tiesības uz apmācību un sociālās nodrošinātības pieejamību un jāpalīdz cilvēkiem īstenot pāreju uz drošāku nodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Šo gadu laikā, kad mēs atgūstamies no ekonomikas un finanšu krīzes, kas skārusi daudzas Eiropas Savienības valstis, kad mūsu valdības cenšas īstenot kopīgu politiku un stratēģijas, lai sasniegtu mērķus, kurus mēs esam noteikuši un uz kuriem tiekties esam nolēmuši kopā, es uzskatu, ka ir svarīgi atzīt Parlamenta pelnīto visreprezentatīvākās Eiropas Savienības iestādes centrālo lomu. Runa ir par tā reprezentativitātes un funkcionalitātes atzīšanu arī attiecībā uz Līgumu prasībām, kas nav mazsvarīgi.

Ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm noteikti jābūt Eiropas pusgada uzmanības centrā, un tās jāpielāgo pārmaiņām gada izaugsmes apskatā un mūsu valstu īstenošanas termiņiem. Konsultatīvajai funkcijai jāatvēl pietiekami liela loma un laiks, kas nepieciešams analīzei un pielāgošanai vispārējiem pamatprincipiem. Tāpēc es daru zināmu, ka balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Nodarbinātības pamatnostādnes ir sinonīms pensionēšanās vecuma palielināšanai un elastīgam darba tirgum. Kaut arī šim rezolūcijas priekšlikumam ir viena pozitīva īpašība — tas atgādina ES, ka algu politika ietilpst dalībvalstu kompetencē —, tomēr tā apstiprina iepriekš minēto. Tāpēc es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas nodarbinātības stratēģija un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir galvenie instrumenti, kas vērsti uz Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas vadīšanu, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020”. Cīņa ar bezdarbu un noturīgu darbavietu radīšana ir Eiropas Savienības lielais uzdevums turpmākajiem 10 gadiem, un mums visiem jādod savs ieguldījums, lai gūtu panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Viens no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem ir panākt 75 % nodarbinātības līmeni. Ekonomikas krīze, kas skārusi ES, joprojām rada problēmu, kā mazināt pieaugošo bezdarbu un sociālo atstumtību. Eiropas nodarbinātības stratēģija un tās pamatnostādnes tāpēc ir svarīgs bezdarba ierobežošanas instruments. Tā uzdevums ir pareizi ievirzīt dalībvalstu centienus. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas savos pasākumos iekļaut sociālos partnerus, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību. Turklāt tām ir jāspēj garantēt, ka tiks nodrošinātas ne tikai nodarbinātības politikas pamatnostādnes, bet radītas arī jaunas darbavietas. Lai uzsvērtu šā galvenā mērķa nopietnību, dalībvalstīm būs turpmāk jāiesniedz ziņojumi par savu progresu. Turklāt ikviena dalībvalsts tiek aicināta veltīt uzmanību nacionālajiem mērķiem, tostarp tādu apakšgrupu integrācijas problēmām kā sievietes, personas ar invaliditāti un gados vecāki darba ņēmēji, kā arī nabadzīgo strādājošo problēmām. Es nebalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo, manuprāt, tas pārāk daudz iejaucas valsts tiesību aktos, jo īpaši sociālo partneru regulējuma jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošana ir būtiski svarīga arī stratēģijas „Eiropa 2020” pamatnostādņu īstenošanai. Nedrīkst neņemt vērā Eiropas Parlamenta iesaistīšanos šajā politikā. Debates veicina ideju rašanos, un idejas un stratēģijas ir vajadzīgas, lai pārvarētu pašreizējo ekonomikas krīzi. Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir minētas vairākas svarīgas idejas, kurām es piekrītu — garantijas, ka nodarbinātības pamatnostādnes tiks īstenotas, pasākumi jaunu un labāku darbavietu izveidei un aktīva rīcība, lai izskaustu nabadzību un sociālo atstumtību. Lai nodrošinātu šo politikas jomu sekmes, ir svarīga kopīga rīcība visos līmeņos — valdību, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Šajā rezolūcijā Parlaments (1) uzskata, ka, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu turpināt īstenot 2010. gadā pieņemtās nodarbinātības politikas pamatnostādnes arī 2011. gadā, nacionālās reformu programmas (NRP) ir kļuvušas par galveno makroekonomikas uzraudzības un virzīšanas līdzekli, un pauž nožēlu, ka Parlaments nav iesaistīts šajā procesā un par to netiek debatēts, un (2) uzskata, ka galvenās problēmas, ar kurām nodarbinātības un bezdarba jomā saskaras ES un dalībvalstis, būtu arī pienācīgi jāņem vērā turpmākajā procesā attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas nodarbinātības pamatnostādņu politikas kontekstā.

 
  
  

Ziņojums: Pervenche Berès (A7-0040/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu referentes nostājai — saglabāt nemainīgas nodarbinātības pamatnostādnes līdz stratēģijas „Eiropa 2020” termiņa vidusposma pārskatīšanai. Integrētās ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ir jābūt galvenajam Eiropas pusgada virzītājspēkam, un, ja gada izaugsmes apskata galvenā informācija neatbilst pamatnostādņu saturam, tā attiecīgi jāgroza, lai nodrošinātu atbilstību. Es piekrītu arī ieinteresēto pušu iesaistīšanai nacionālo reformu programmu veidošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Es vēlos uzsvērt arī Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) ieteikumus, lai pārāk zemu netiktu novērtēta pamatnostādņu nozīme dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikā un tiktu panākta līdzdalība un demokrātiska atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Pēc nacionālo reformu programmu (NRP) novērtēšanas Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu saglabāt nodarbinātības pamatnostādnes, kuras Padome pieņēma pagājušajā gadā, nemainītas līdz 2014. gadam, lai pievērstu vislielāko uzmanību to īstenošanai. Šis Komisijas priekšlikums ir saprotams, jo nodarbinātības pamatnostādnes ir stratēģijas „Eiropa 2020” neatņemama sastāvdaļa, un tās ir pilnā mērā jātransponē dalībvalstu nacionālajās programmās, un tāpēc dalībvalstīm ir pēc iespējas vairāk jākoncentrējas uz to īstenošanu. Lai gan šīs pamatnostādnes parasti netiek pārskatītas katru gadu, galvenajai prioritātei Eiropas Savienības nodarbinātības stratēģijā ir arī turpmāk jābūt pilnīgai nodarbinātībai, kas veicinās ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju un stiprinās sociālo kohēziju.

Ieskatoties dalībvalstu nacionālo reformu programmu projektos, redzam, ka dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpieliek visas pūles, lai risinātu šādu prioritāru jomu uzdevumus — palielinātu iesaistīšanos darba tirgū un samazinātu strukturālo bezdarbu, attīstītu kvalificētu darbaspēku, kas atbilst darba tirgus prasībām, veicinātu mūžizglītību, pilnveidotu visu līmeņu izglītības un apmācības sistēmu darbu, palielinātu studējošo skaitu augstākajās mācību iestādēs, veicinātu sociālo integrāciju un izskaustu nabadzību. Tāpēc es gribu aicināt dalībvalstis nodrošināt efektīvu nodarbinātības un sociālās politikas īstenošanu, izveidojot, uzraugot un novērtējot nacionālās programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos izteikt savas bažas par pašreizējo nodarbinātības situāciju. Es gribu apgalvot, ka nodarbinātība šodien ir galvenā sociālā problēma. Lai gan makroekonomikas līmenī var pamanīt atlabšanas pazīmes, rūpniecība nespēj uzņemt atpakaļ visus darba ņēmējus, kuri tika atlaisti no darba pēdējos mēnešos un kuriem tagad ir grūti atkal iesaistīties darba tirgū. Tas pats attiecas uz jauniešiem un sievietēm. Tās ir svarīgas un neatliekamas problēmas. No stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem Komisija prioritāti piešķīra nodarbinātības palielināšanai, vienotā tirgus stiprināšanai un izaugsmes veicināšanai. Eiropas Savienība un Parlaments daudz ir darījuši šo problēmu risināšanā, bet, lai sasniegtu šos mērķus, ir vajadzīgi konkrēti pasākumi.

ES ir jācenšas pareizi virzīt un racionalizēt savus resursus, ieguldot līdzekļus transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūrā — šajā ziņā pagrieziena punkts būs projektu uzņēmumu izveide, kuru darbību garantēs un finansēs ar projektu obligācijām. Tas ļaus Eiropas Savienībai saglabāt konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinās cilvēkiem jaunas darba iespējas. Šai sistēmai jāsāk darboties — kaut gan soli pa solim —, cik drīz vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret Beres kundzes ziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Ziņojumā ir ierosināts, ka 2010. gadā pieņemto integrētās ekonomikas politikas un nodarbinātības pamatnostādņu īstenošana ir jāturpina 2011. gadā un ka stratēģija „Eiropa 2020” ir pilnā mērā jāintegrē nacionālajās reformu programmās. Diemžēl ziņojumā ir aicināts īstenot to pašu ekonomikas politiku un tās pašas nodarbinātības pamatnostādnes, kas noveda pie krīzes un nespējas to mazināt. Ziņojumā ir aicināts izdarīt to pašu politisko izvēli un rīcību, kas lika eiropiešiem ciest no taupības pasākumiem un suverenām dalībvalstīm krist par upuri spekulantu mafijai. Visbeidzot, tajā ir aicinājums uz tādu nodarbinātības politiku, kuras rezultātā ir izveidots viduslaiku darba tirgus, palielinājies bezdarbs un nepietiekama nodarbinātība, kas veicina elastīgus darba veidus un uzbrūk algām un pensijām, un Eiropas darba ņēmēju tiesībām, jo īpaši jaunu darba ņēmēju tiesībām, un tā joprojām.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es aizstāvu ikgadēju stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu, kuras centrā jābūt integrētajām ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Komisijai un Padomei ir jānodrošina, ka integrētās pamatnostādnes kļūst par galveno Eiropas pusgada virzītājspēku. Ieinteresēto pušu iesaistīšana, tostarp sociālo partneru un parlamentāro struktūru, nacionālo reformu programmu veidošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā ir svarīgs dalībvalstu nodarbinātības un sociālās politikas efektīvas pārvaldības aspekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kā jau teicu par savu kolēģu Gruny kundzes un Ory kunga ziņojumu, „sabiedrība ir attīstījusies, pasaule ir mainījusies, un darba attiecībām ir jāseko šīm pārmaiņām”. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka stratēģijā „Eiropa 2020” iekļauto nodarbinātības pamatnostādņu pārskatīšanai arī jābūt elastīgai un jāievieš jauni darba veidi, lai veicinātu ekonomikas attīstību un izskaustu nabadzību.

Ņemot vērā to, ka krīzes dēļ bezdarbnieku skaits no 16 miljoniem 2008. gadā pieauga līdz 23 miljoniem 2010. gadā, jebkurai ekonomikas atlabšanas stratēģijai ir jāietver darbavietu atgūšana. Tas ir iespējams tikai tad, ja galvenā uzmanība tiek vērsta uz inovācijām, elastīgu darbu, jauniem darba veidiem un jauniešu apmācību tirgū, kurā valda aizvien lielāka konkurence. Stratēģija „Eiropa 2020” sagatavo ceļu uz visu to, un dalībvalstīm ir jāliek tas viss lietā, lai palielinātu nodarbinātību un dotu jaunu stimulu Eiropas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Līgumā par Eiropas Savienības darbību Padomei ir uzticēts pienākums katru gadu izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai un pirms lēmumu pieņemšanas apspriesties ar Eiropas Parlamentu. Tādi ir apstākļi, kas liek mums sniegt savu atzinumu par šo jautājumu.

Ekonomiskā un finansiālā situācija, kurā atrodas vairākums valstu, liek dubultot uzmanību dalībvalstu nodarbinātības politikai. Stratēģija „Eiropa 2020” nosaka šīs pamatnostādnes, bet dalībvalstīm tās ir jātransponē un jāvērš konkrētos pasākumos, kas jāintegrē nacionālajās reformu programmās, kuras jāiesniedz aprīlī.

Es piekrītu referentes ieteikumiem, tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs nepiekrītam, ka 2011. gadā Eiropas Komisijai jāsaglabā tās pašas nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tika pieņemtas 2010. gadā, un tāpēc mēs saglabājam tādu pašu kritisku nostāju, kāda mums bija toreiz. Faktiski minētās pamatnostādnes ir neadekvātas, ja mēs palūkojamies uz skaitļiem — 25 miljoni bezdarbnieku un 30 miljoni darba ņēmēju nedrošās un slikti apmaksātās darbavietās.

Nav pieņemams arī tas, ka Eiropas Parlaments atbalsta ciešo saikni starp šīm pamatnostādnēm un neoliberālajiem ekonomikas pasākumiem, kurus Komisija turpina atbalstīt, jo īpaši tos, kas iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020”, kā arī sešos tiesību aktos, kas iekļauti dokumentu kopumā, ko sauc par „Eiropas pusgadu”. Ir labi zināms, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi par tā saukto „ekonomikas pārvaldību” ne tikai uzbrūk dalībvalstu suverenitātei, bet arī pasliktinās sociālo situāciju, priekšroku dodot monetārajiem kritērijiem pār sociālo nodrošinājumu un labklājību.

Visu šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, demogrāfiskās pārmaiņas, kas liecina par iedzīvotāju pārvietošanos no lauku teritorijām uz pilsētām, kā arī aizvien pieaugošo sabiedrības noslāņošanos ienākumu ziņā, ir svarīgi veikt preventīvus pasākumus. Īpaši nelabvēlīga situācija ir lauku teritorijās, kurās turpina samazināties tādu jauniešu skaits, kas vēlas uzņemties apsaimniekot lauku saimniecības. Viņi pamet lauku apvidus, lai izvairītos no zemiem ienākumiem un apgrūtinātas piekļuves pakalpojumiem. Laukos palikušie nevar atrast darbu ārpus lauksaimniecības. Visnelabvēlīgākā stāvoklī ir sievietes, kuras dzīvo lauku apvidos un kurām retos gadījumos pieder saimniecība, lai gan viņas smagi strādā savu dzīvesbiedru saimniecībā.

Tāpēc ir svarīgi panākt, lai jaunie lauksaimnieki nepamet lauku teritorijas, garantējot viņiem pienācīgus ienākumus un pieņemamu dzīves līmeni. Tiem, kas nevar atrast darbu lauku teritorijās, ir jāgarantē piemērota izglītība, kas ļautu viņiem atrast citu darbu. Ir vajadzīga arī kampaņa, kas mudinātu cilvēkus pievienoties mūžizglītības programmai un pārkvalificēties. Ir svarīgas arī programmas, kas atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību un palīdz tām nodibināt pašām savus uzņēmumus, tostarp uzņēmumus, kas nav saistīti ar lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu. Komisija pēc dalībvalstu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” iesniegto nacionālo reformu programmu (NRP) novērtēšanas un līdztekus gada izaugsmes apskata iesniegšanai 12. janvārī pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru ierosināts apstiprināt 2010. gadā pieņemtās dalībvalstu pamatnostādnes par integrētu ekonomikas politiku un nodarbinātību 2011. gadam. Šajā priekšlikumā ņemts vērā tas, ka stratēģijas „Eiropa 2020” jaunās integrētās pamatnostādnes pilnā mērā jātransponē dalībvalstu politikas pasākumos un jāievēro, nosakot īstenojamo reformu secību un līdz 2011. gada aprīlim atspoguļojot savās galīgajās nacionālo reformu programmās. Komisijas priekšlikums turklāt balstās uz 2010. gada nodarbinātības pamatnostādnēs iekļautajām saistībām līdz 2014. gadam saglabāt tās pēc iespējas nemainīgā veidā, lai dalībvalstis varētu koncentrēties uz to īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šajā ziņojumā ir apstiprinātas Komisijas un Padomes kaitīgās nodarbinātības pamatnostādnes. Tajā faktiski ir atbalstīta ES autoritārā vara, kas palielina pensionēšanās vecumu, rada elastīgu darba tirgu un attiecīgi samazina budžetus un algas. Referente arī to atbalsta, lai gan viņa ir tādas partijas biedre, kas uzdodas par sociālistisku. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas nodarbinātības stratēģija un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes ir galvenie instrumenti, kuru nolūks ir sniegt ievirzi Eiropas Savienības un dalībvalstu politikai, īstenojot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. Bezdarba apkarošana un jaunu ilgtspējīgu darbavietu radīšana ir ES galvenais uzdevums nākamajos 10 gados, un mums visiem ir jāpiedalās, lai to piepildītu. Mums jāuzsver, cik liela nozīme ir stratēģijas „Eiropa 2020” ikgadējās pārskatīšanas gaitā īpašu uzmanību pievērst integrētajām ekonomikas politikas un nodarbinātības pamatnostādnēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es esmu pret ziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politiku galvenokārt viena iemesla dēļ — tāpēc, ka tajā ir atkārtotas un ietvertas pamatnostādnes, kuras Parlaments pieņēma pagājušā gada septembrī un kurās bija aicinājums atvieglot nodarbinātības iespējas romu tautības cilvēkiem. Es piekrītu, ka mums ir jāatvieglo piekļuve darba tirgum cilvēkiem ar dažādām spējām, jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem un sievietēm, bet es nesaprotu, kādēļ mums būtu īpaši jāatvieglo piekļuve tādai (diezgan problemātiskai) etniskajai grupai kā romiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Berès kundzes ziņojumu, jo, pieņemot šo tekstu, dalībvalstīm saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” līdz 2011. gada aprīlim būs jāiesniedz nodarbinātības iniciatīvas un pamatnostādnes. Komisijas priekšlikums 2011. gadam saglabāt nemainītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kuras pieņēma 2010. gadā, pilnīgi atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”, un tāpēc Parlaments tās šajā ziņojumā atbalsta. Visas ES dalībvalstis tāpēc tiek aicinātas apkarot bezdarbu, jo īpaši bezdarbu jauniešu starpā, iesniedzot konstruktīvus priekšlikumus ar konkrētiem īstenošanas termiņiem, lai konkrēti reaģētu uz bezdarba un nabadzības problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, un es piekrītu referentes ieteikumiem. Līgums par Eiropas Savienības darbību uzliek Padomei pienākumu katru gadu izstrādāt dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, vispirms apspriežoties par tām ar Parlamentu. Es uzskatu, ka Komisijai un Padomei ir jānodrošina, lai šīs pamatnostādnes kļūtu par galveno Eiropas pusgada virzītājspēku. Ieinteresēto pušu, tostarp arī sociālo partneru un parlamentāro struktūru iesaistīšana nacionālo reformu programmu veidošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā ir svarīgs dalībvalstu nodarbinātības un sociālās politikas pārvaldības aspekts. Bez dalībvalstu ciešas iesaistīšanās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nav iespējams sasniegt. Es ceru, ka tāda situācija neradīsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Komisija pēc dalībvalstu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” iesniegto nacionālo reformu programmu (NRP) novērtēšanas un līdztekus gada izaugsmes apskata iesniegšanai 12. janvārī pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru ierosināts apstiprināt 2010. gadā pieņemtās dalībvalstu pamatnostādnes par integrētu ekonomikas politiku un nodarbinātību 2011. gadam. Šajā priekšlikumā ņemts vērā tas, ka stratēģijas „Eiropa 2020” jaunās integrētās pamatnostādnes pilnā mērā jātransponē dalībvalstu politikas pasākumos un jāievēro, nosakot īstenojamo reformu secību un līdz 2011. gada aprīlim atspoguļojot savās galīgajās nacionālo reformu programmās. Komisijas priekšlikums turklāt balstās uz 2010. gada nodarbinātības pamatnostādnēs iekļautajām saistībām līdz 2014. gadam saglabāt tās pēc iespējas nemainīgā veidā, lai dalībvalstis varētu koncentrēties uz to īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Berès kundzes ziņojumu, jo es piekrītu politikas pamatnostādnēm, kas jāpieņem, lai veicinātu nodarbinātību Eiropas Savienībā. Stratēģijas „Eiropa 2020” jaunās integrētās pamatnostādnes ir pilnīgi jāietver dalībvalstu politikas pasākumos un iniciatīvās. Būtiski svarīga būs ikvienas dalībvalsts stingrā apņemšanās īstenot 2014. gada mērķus. Bezdarbs, jo īpaši bezdarbs jauniešu starpā, ir viena no problēmām, kuras izskaušanai pašā saknē ir vajadzīga visciešākā apņemšanās, jo bezdarbs samazina ne tikai pašreizējo pirktspēju, bet ietekmē arī nākotnes ieguldījumu stratēģijas, izraisot ļoti nopietnus sociālos nemierus, kas skar ne tikai ekonomiskos faktorus. Ir ne tikai jāpalielina darbavietas, bet jāuzlabo arī to kvalitāte, un tādēļ šā jautājuma risināšanā ir jo īpaši jāiesaistās dalībvalstīm, kurām jāpilda arī savas saistības izskaust nabadzību un veicināt sociālo integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Bezdarbs ir liela problēma, kuru ir grūti atrisināt. Tas izsūc valsts finanšu līdzekļus. Palielinās izdevumi dažādiem pabalstiem, tostarp sociālajiem pabalstiem, sadārdzinot dažādu bezdarba apkarošanas programmu un darbā atgriešanās veicināšanas programmu izmaksas. Ieņēmumi samazinās, jo ražošana ir apstājusies un netiek iekasēti nodokļi. Bezdarbnieku skaits Eiropas Savienībā ir sasniedzis vairāk nekā 23 miljonus, un tas nozīmē, ka pagājušajā gadā pusmiljons cilvēku zaudēja darbu. Ir jāpieliek visas pūles, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķi — paaugstināt nodarbinātības līmeni cilvēkiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem līdz 75 %. Atcerēsimies, ka bezdarbs ir visaugstākais to iedzīvotāju starpā, kam ir mazāk par 25 gadiem — vairāk nekā 20 %.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0114/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka ir jārisina pārtikas cenu pieaugošo svārstību jautājums, — 2010. gadā cenas pieauga par aptuveni 90 % —, kas ir radījis problēmas pārtikas piegādes ķēžu darbībai un kas izraisa vajadzību pēc pasākumiem, kuri ierosināti šajā rezolūcijas priekšlikumā. Šie pasākumi ietver Eiropas Savienības mēroga pasākumus, piemēram, spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku, kas spēj nodrošināt kompensācijas tiem lauksaimniekiem, kuriem ir radušies lielāki izdevumi; lielāku atbalstu mazām bioloģiskām saimniecībām, kas ražo vietējam patēriņam; atbilstīgu priekšlikumu izstrādi saistībā ar Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem un Direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; plašāku pilnvaru piešķiršanu Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādei izejvielu tirgu uzraudzībā vai pat pilnvaru piešķiršanā regulatoriem un uzraudzības iestādēm spekulāciju ierobežošanai. Lai apkarotu spekulācijas, Eiropas Savienībai ir vajadzīga arī pasaules mēroga stratēģija, piemēram, starptautiska mehānisma koordinācija pārmērīgu cenu svārstību novēršanai vai arī īpaša regulējuma izstrāde, kas piemērojams pēc iespējas lielākā skaitā valstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu. Pārtikas 2010. un 2011. gadā cenas pieauga septiņus mēnešus pēc kārtas, sasniedzot visaugstāko līmeni kopš 1990. gada. Preču cenu straujais pieaugums ir destabilizējis pasaules ekonomiku un izraisījis sacelšanos un nemierus vairākās jaunattīstības valstīs un nesen arī Alžīrijā, Tunisijā un Ēģiptē. Eiropas Savienībā vēl nav izskausta nabadzība un bads, un 79 miljoni cilvēku joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Es tāpēc piekrītu rezolūcijā izteiktajam aicinājumam nekavējoties rīkoties, lai garantētu ES un pasaules iedzīvotājiem pārtikas nodrošinājumu. Ir arī ļoti svarīgi, lai pārtika patērētājiem būtu pieejama par saprātīgām cenām un lai lauksaimniekiem tiktu nodrošināts pienācīgs dzīves līmenis. Es tāpēc aicinu ES atbalstīt lauku attīstību, palielinot ieguldījumus nodrošinātībā ar pārtiku, īpašu uzmanību pievēršot neatliekamajai vajadzībai novērst badu, mazajām saimniecībām un sociālās aizsardzības programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Pēdējos mēnešos starptautiskās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, kā arī neseno vides katastrofu dēļ, ko izraisīja klimata pārmaiņas, pārtikas cenu indekss finanšu tirgos ir nekontrolējami pieaudzis. Stāvokli vēl vairāk pasliktina spekulācijas, kuru dēļ cenas pieaugušas par aptuveni 50 %, liedzot daudziem cilvēkiem pārtikas nodrošinājumu un radot politisku nestabilitāti, jo īpaši nabadzīgākajās valstīs. Kā mēs zinām, tas var izraisīt domino efektu un apdraudēt mieru un drošību citās valstīs.

Tiesības uz nodrošinājumu ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības, un tās ir iekļautas tūkstošgades attīstības mērķos, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas mērķos. Eiropas Savienībai tāpēc ir pienākums uzņemties saistības sasniegt šos abus mērķus, īstenojot saprātīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un atbalstot pētniecību un tehnoloģiskas inovācijas ražības uzlabošanai, kā arī izpildot energoefektivitātes un ilgtspējības prasības.

Ilgtspējību nodrošina arī tradicionālo vietējo produktu un to tirdzniecības veicināšana, piedāvājot piemērotu finansiālu stimulējumu, kā arī piekļuvi kredītiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka ir vienlīdz svarīgi arī pieņemt skaidru un pārredzamu regulējumu, lai novērstu spekulācijas, kas jo īpaši kaitē daudzu eiropiešu veselībai, un panākt Eiropas lauksaimniecības ražojumu konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Tautas sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē un masu demonstrācijas vairākās citās valstīs ir tieši vērstas pret nabadzību un bezdarbu. To cilvēku dusmu uzliesmojums, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa, parāda strupceļu, kurā nonākuši kapitāla politiskie spēki un to politiskie pārstāvji, kas cenšas uzvelt vispārējās ekonomikas krīzes slogu uz darbaļaužu pleciem. Pirms dažiem gadiem ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsvēra, ka to cilvēku skaits, kam ir grūtības iegūt izdzīvošanai nepieciešamo pārtiku vai kas to nespēj, ir lielāks nekā jebkad cilvēces vēsturē, pārsniedzot 1 miljarda robežu, un ka tas nenovēršami radīs nopietnus sociālus nemierus. Nabadzības problēmu pasaulē nav radījuši nepietiekami resursi, to ir radījusi imperiālistu agresija un kapitālistiskā dabas resursu ekspluatācija, kas pamatojas vienīgi uz peļņas kāri.

Pēc 2007. gada pārtikas krīzes pārtikas cenas nesamazinājās, gluži otrādi, tās turpināja pieaugt vēl straujāk. Uz ekonomikas krīzes fona biržas spekulācijas ar lauksaimniecības produkciju par spīti bada cietējiem ir kapitāla koncentrācijas veids peļņas saglabāšanas nolūkā. Lauksaimniecības produkcija 2010. gadā biržās deva lielu peļņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Pieaugošās pārtikas cenas Eiropas Savienībā un visā pasaulē 2011. gadā radīja lielas problēmas. Tam ir dažādi iemesli, un ir grūti tos paredzēt vai kontrolēt. Taču ir arī iemesli, kuri mums jāspēj kontrolēt un kurus mēs spējam kontrolēt. Lēna aprite piegādes ķēdē, kurā ir pārāk daudz starpnieku, klimata pārmaiņu izraisītas dabas katastrofas, zemi ienākumi lauksaimniecības nozarē, svārstības lauksaimniecības produktu tirgū ir tikai daži no iemesliem, kāpēc lauksaimniecības produktu cenas ir nepieņemamā veidā pieaugušas visā Eiropā.

Manuprāt, lēmumu pieņēmējiem Eiropas līmenī ir jāizvēlas pārtikas preču cenu samazināšana par galveno mērķi Eiropas un globālajā politiskajā programmā. Mēs, bez šaubām, nerunājam par iejaukšanos brīvā tirgus darbībā, bet par spekulāciju novēršanu, kas nepamatoti kropļo pieprasījuma un piedāvājuma ķēdi, nelikumīgi ietekmējot un kropļojot cenu noteikšanu. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropai ir vajadzīgi pasākumi, kas novērš to, ka starpnieki, kas iesaistīti spekulācijās, mākslīgi palielina pārtikas cenas. Eiropas Savienībai ir jāvienkāršo pārtikas piegādes ķēde, izslēdzot parazitējošus starpniekus no tirdzniecības cikla. Tas dos labumu iedzīvotājiem un palīdzēs pārvarēt ekonomikas krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo dokumentu. Lai gan pēc prognozēm pasaules graudaugu, kviešu un cukura krājumi būs lielāki nekā 2007. gadā un nešķiet, ka atkārtosies situācija, kas 2008. gadā noveda pie pārtikas krīzes, tomēr spekulantu ieguldījumu fondu darbības dēļ tirgus reaģē pārāk jutīgi, izsaucot pārmērīgas svārstības. Turklāt ir apdraudētas vairākas lauksaimnieciskās ražošanas nozares. Es redzu šo situāciju savā valstī, Rumānijā. PVN palielināšanās par 5 %, sasniedzot 24 %, nekavējoties izsauca cenu paaugstinājumu. Ir grūti pieņemt to, ka mājlopu audzētājs, kas dzīvi pavada smagā ikdienas darbā, kļūst par upuriem tirgus manipulācijām, kuras tiek veiktas desmitiem tūkstošu kilometru attālumā tādu uzņēmumu datoros, kam nav nekāda sakara ar lauksaimniecību, bet kam ir pietiekami daudz naudas, lai destabilizētu globālos tirgus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Savā ziņojumā, kuru pieņēma decembrī un kurā lauksaimniecība kā nozare, kas nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku, atzīta par stratēģisku nozari, mēs paziņojām, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības un ka ES ir pienākums pabarot savus iedzīvotājus. Saskaņā ar mūsu nostāju mūsu pienākums šodien ir nosodīt pārtikas cenu pieaugumu, kas pēdējos sešos mēnešos ir sasniegušas ļoti augstu līmeni. Šim cenu pieaugumam ir vairāki iemesli, bet mums vērība galvenokārt jāvelta cenu svārstībām un spekulācijām ar pamatproduktiem, jo tās destabilizē ekonomiku un rada nedrošību. Pārtraukt spekulācijas ir tikpat svarīgi kā apkarot klimata pārmaiņas. Pārtikas nodrošinājums ir cieši saistīts ar klimata un vides apstākļiem, un tāpēc liela nozīme ir jāpiešķir vides un lauksaimniecības politikas koordinācijai. Mums ir arī jāpievērš uzmanība jaunattīstības valstīm un atšķirībā no iepriekšējo gadu prakses jāatbalsta to centieni panākt pārtikas pašpietiekamību. Uzdevums ir milzīgs, jo Eiropā vien 80 miljoni cilvēku joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mums ir jāveic īpaši pasākumi, lai garantētu ES un pasaules iedzīvotājiem nodrošinājumu ar pārtiku. Pārtikas cenas 2010. un 2011. gadā pieauga septiņus mēnešus pēc kārtas, sasniedzot visaugstāko līmeni, kopš Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 1990. gadā sāka apkopot datus par pārtikas cenām. Pārtikas cenu pieaugums ir kļuvis par destabilizējošu faktoru vairākās jaunattīstības valstīs. Turklāt to stipri ietekmēja nesenā sacelšanās un nemieri Alžīrijā, Tunisijā un Ēģiptē. Pārtikai ir jābūt pieejamai patērētājiem par saprātīgām cenām, un arī lauksaimniekiem ir jānodrošina pienācīgs dzīves līmenis. Eiropas Savienībai tāpēc ir pienākums gādāt par savu iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku. Ir jāpievērš uzmanība saimniecību ienākumu samazinājumam ES, kura cēlonis ir pieaugošās ražošanas izmaksas un cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku spēju saglabāt iepriekšējo ražošanas līmeni. Ir jāuzsver arī izmaksas, kas Eiropas lauksaimniekiem jāsedz, lai pasaulē nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, kā arī augstākos vides, dzīvnieku labturības un darbaspēka dzīves standartus. Lauksaimniekiem ir jāsaņem kompensācija par papildu izmaksām un pārtikas nodrošinājumu sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es atturējos no balsošanas par pārtikas cenu pieaugumu. Rezolūcijas priekšlikumā ir vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, tas, ka lauksaimniecības nozarei attīstības politikā ir piešķirta prioritāte. Taču daudzi svarīgi jautājumi, ko saturēja sākotnējais Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas rezolūcijas priekšlikums, nav iekļauti kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā. Konkrēti runājot, nav uzsvērta saikne starp pārtikas krīzi un cenu pieaugumu, ko izraisīja lauksaimniecības un tirdzniecības politika, un tāpēc nav ierosināts neviens priekšlikums, kā mainīt šo situāciju. Rezolūcijas priekšlikumā nav arī aicinājuma Pasaules Tirdzniecības organizācijai un G20 atrisināt pārtikas problēmas, un tas ir pretrunā ne tikai lauksaimnieku prasībām, bet tas arī aizstāj ANO kompetences jomu, uzticot lēmumus tiem pašiem cilvēkiem, kas ar savu politisko izvēli radīja un pastiprināja šo problēmu. Rezolūcijas priekšlikumā nav arī atsauces uz pārtikas nodrošinājuma neatkarības pamatjēdzienu, lai gan tā ir pārtikas nodrošinājuma priekšnoteikums. Visbeidzot, spekulāciju un pārtikas cenu pieauguma problēma tajā ir risināta neadekvāti, atsaucoties tikai uz pārtikas cenu pārredzamību, nemaz neminot, kā likvidēt finanšu mehānismus, kurus var izmantot spekulācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Mēs balsojām par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu. Mēs atzīstam, ka mums pašlaik ir lielas problēmas pārtikas nozarē, bet mēs uzskatām, ka varam daudz ko sasniegt, iejaucoties spekulācijās ar pārtikas produktiem. Tāpēc mēs balsojām par šo rezolūciju. Taču mēs neatbalstām budžeta palielināšanu, lai palīdzētu ES lauksaimniecības nozarei, un mēs neatbalstām arī tirgus pārvaldības instrumentu plašāku izmantošanu. Turklāt mēs esam pret ĢMO izmantošanu pārtikas ražošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Pārtikas cenas pasaulē nesen sasniedza katastrofālu līmeni. Pagājušā gada decembrī tās pārsniedza cenas, kas tika reģistrētas ekonomikas krīzes kulminācijas laikā. ANO nesen paziņoja, ka tā neuzskata par ticamu scenāriju, pēc kura cenu svārstības izraisījis tas, ka pieprasījums ir bijis daudz lielāks par piedāvājumu. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū tika radīts tirgus, kas spekulēja ar pārtikas produktiem, un finanšu krīzes laikā tas paplašinājās. Spekulanti pašlaik ļaunprātīgi izmanto to, ka trūkst pienācīga tirgu regulējuma, un pelna no tā miljonus. Šādām spekulācijām ir tieša ietekme uz cilvēku dzīves līmeni, un tās var radīt politisku nestabilitāti. Tāpēc, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāapkaro spekulācijas ar pārtikas cenām, regulējot tās un nodrošinot pārredzamību. Šā iemesla dēļ es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Globālā ekonomikas krīze, kā arī pārtikas un degvielas cenu pieaugums ir radījis nabadzību un badu miljoniem cilvēku dzīvē un jo īpaši to nabadzīgo cilvēku dzīvē, kas mīt jaunattīstības valstīs un ir visvairāk neaizsargāti pret cenu svārstību un pārtikas krīzes nelabvēlīgo ietekmi. Eiropas Savienība bija un joprojām ir galvenā pārtikas ražotāja. Šā iemesla dēļ ir jāveic pētījumi un jānodrošina apmācība par ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm un jaunām tehnoloģijām, lai mazinātu lauksaimniecības sistēmu sabrukumu un uz kādu laiku novērstu šo krīzi. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir pienākums pieņemt kopīgu tirdzniecības stratēģiju, lai garantētu pietiekamu pārtikas tirgu aizsardzību un kopīgi izstrādātu savu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām pret rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu. Mēs atzinīgi vērtējam debates par pārtikas cenām un cenu svārstībām, jo īpaši par spekulācijām ar pārtikas precēm un vājo konkurenci dažos pārtikas ķēdes posmos, bet mēs tomēr uzskatām, ka šajā rezolūcijā problēma nav pienācīgi atspoguļota. Apgalvojumi par tiešu Eiropas pārtikas apgādes apdraudējumu ir stipri pārspīlēti. Mēs esam arī pret to, ka bažas par pārtikas cenu pieaugumu tiek izmantotas, lai attaisnotu Eiropas lauksaimniecības politiku, kas balstās uz lielām tiešām subsīdijām un tirgus regulējumu. Pārāk lielā uzmanība, kas rezolūcijā pievērsta lauksaimniecības nozarei, nozīmē, ka citu sociālo faktoru nozīme ievērojamā cenu pieauguma novēršanā tiek ignorēta — mēs ar to galvenokārt domājam demokrātisko institūciju trūkumu daudzās valstīs un nevienlīdzību ieņēmumu ziņā, kā arī vājas sociālās labklājības sistēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) janvārī brīdināja par iespējamu pārtikas preču cenu pieaugumu 2011. gadā, jo pēc cenu paaugstinājuma 2008. gada pārtikas krīzes laikā tās 2010. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni. FAO 55 pārtikas pamatproduktu cenu indekss ir palielinājies jau sesto mēnesi pēc kārtas līdz 214,7 punktiem, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas 2008. gada jūnijā bija 213,5 punkti. 2010. un 2011. gadā jau septiņus mēnešus pēc kārtas pārtikas cenas ir pieaugušas līdz augstākajam līmenim, kopš FAO 1990. gadā sāka analizēt pārtikas preču cenas.

Kā jau iepriekš teicu, es uzskatu, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir jāveic konkrēti pasākumi, lai palielinātu ražošanu, labāk apgādātu tirgus un nodrošinātu lielāku cenu stabilitāti, kā arī garantētu, ka lauksaimniecības produkcija apmierina Eiropas patērētāju vajadzības. Kā jau teicu, lauksaimniecība ir jāuzskata par stratēģisku nozari, kas ir būtiska iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku, jo īpaši krīzes laikā, ko pašlaik piedzīvojam.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Tiesības uz pārtiku ir pamattiesības, kas tiek nodrošinātas, kad visiem cilvēkiem ir pastāvīga fiziska un ekonomiska piekļuve pietiekamai, nekaitīgai un barojošai pārtikai, kas apmierina viņu vajadzības, lai dzīvotu aktīvu un veselīgu dzīvi.

Es uzskatu, ka bads Eiropā un pasaulē ir nepieņemama neveiksme. Faktiski Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir aprēķinājusi, ka pasaulē 2010. gadā bija 952 miljoni nepietiekami paēdušu cilvēku. Pieaugošas pārtikas preču cenas un neparedzams piedāvājuma trūkums var šo situāciju vēl pasliktināt.

Es tāpēc aizstāvu spēcīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari visā ES un plaukstošu un noturīgu lauku vidi. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jānodrošina šā mērķa sasniegšana. Es vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz saimniecību ieņēmumu samazināšanos ES, ko izraisījušas pieaugošās ražošanas izmaksas un cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku spēju saglabāt savus ražošanas apjomus. Turklāt Eiropas lauksaimniekiem ir jānodrošina vislielākais pārtikas nekaitīgums, kā arī augstākie vides, dzīvnieku labturības un darbaspēka dzīves standarti pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Rezolūcijas priekšlikumā ir vairāki svarīgi aspekti, piemēram, vajadzība piešķirt lauksaimniecībai prioritāti attīstības palīdzībā un atzīt trūkumus, kas pieļauti šajā jomā, vajadzība pēc stratēģiskiem uzkrājumiem un intervences instrumentiem kā svarīgiem kopējās lauksaimniecības politikas aspektiem, lai gan šie instrumenti nav konkretizēti un daudzi cilvēki aizstāv tikai tā saucamos „ārkārtas mehānismus” savienojumā ar tirgus liberalizāciju. Taču rezolūcijā nav iekļauti būtiski jautājumi, bet ir skarti dažādi citi jautājumi, kas šķiet negatīvi vērtējami vai pat nepieņemami.

Rezolūcijas priekšlikumā nav minēts, ka pārtikas krīzi izraisīja pašreizējā lauksaimniecības un tirdzniecības politika, tāda kā KLP, un brīvā tirdzniecība, un tajā nav godīgas un vajadzīgas šādas politikas kritikas, nedz arī aicinājuma kaut ko mainīt. Tajā ir attaisnota lauksaimniecības iekļaušana Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kompetences jomā, bet netiek piedāvāti pasākumi, lai mazinātu šīs iekļaušanas sekas. Mēs turpretī uzskatām, ka lauksaimniecību nedrīkst iekļaut PTO. Pārtikas nodrošinājuma neatkarības pamatjēdziens, ko nedrīkst atdalīt no pārtikas nodrošinājuma jēdziena, nav skarts rezolūcijas priekšlikumā. Spekulācijas problēma ir aplūkota, bet ļoti neadekvāti. Ierosinātie pasākumi aprobežojas tikai ar „lielākas tirgus pārredzamības” prasību, ar ko, protams, nepietiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Klimata pārmaiņas un spekulācijas preču tirgos ir galvenie faktori, kas apdraud pārtikas nodrošinājumu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Pamatojoties uz šo viedokli, es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir izteikta prasība pēc steidzamiem pasākumiem, lai apkarotu manipulācijas ar pārtikas preču cenām un nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanu ES. Faktiski nav šaubu, ka sausums, plūdi, ugunsgrēki un vētras — parādības, kas atgadās biežāk nekā pagātnē, — samazina lauksaimnieciskās ražošanas jaudu visā pasaulē. Tāpēc ir vajadzīga laba augsnes un apūdeņošanas sistēmu pārvaldība, lai novērstu lauksaimniecība izmantojamās zemes zudumu. Ir svarīgi ierobežot arī nekaunīgās spekulācijas, kas apgrūtina pārtikas preču tirgus, lauksaimniecības izejvielas un energoapgādi. Pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no efektīvas politikas, kas dod garantijas mūsu jaunajiem lauksaimniekiem un veicina efektīvas un ilgtspējīgas saimniekošanas prakses ieviešanu mazāk attīstītās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Pārtikas preču cenu pieaugums nav pieņemams. Sliktas ražas Krievijā un Ukrainā nevar izskaidrot to, kāpēc cenas kviešiem ir pieaugušas par 91 %, kukurūzai — par 57 %, sojas pupiņām — par 33 % un cukuram — par 32 %. Ir skaidrs, ka atkal trakā finanšu pasaule šodien spekulē pārtikas preču tirgos, nemaz nevēloties veikt darījumus ar pašām pārtikas precēm, kas tiek pastāvīgi pirktas un pārdotas. Piekļuvei šiem tirgiem ir jābūt rezervētai tikai profesionāliem pārtikas preču tirgotājiem. Taču galvenā problēma ir vajadzība palielināt pasaules lauksaimnieciskās ražošanas ražību. Lai labāk pabarotu 9 miljardus cilvēku, lauksaimnieciskajai ražošanai ir jāpieaug par 60–70 %. Tikai ražīgāka lauksaimniecība dos mums iespēju uzvarēt badu. Jaunas sēklas, kā arī ieguldījumi un ūdeni ekonomējošas tehnoloģijas nodrošinās nepieciešamo ražu. To lauksaimnieku skaits, kas audzē ĢMO, palielinās ar katru gadu. Tagad to ir jau vairāk nekā 14 miljoni, un viņi apstrādā vairāk nekā 10 % pasaules aramzemes. Tikai Eiropa apgalvo, ka tā vēlas iztikt bez ĢMO, lai gan Eiropas mājlopi jau tiek baroti ar barību, no kuras divas trešdaļas ir ģenētiski modificēti graudaugi no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Laikā, kad nodrošinājums ar pārtiku ir jāizsludina par cilvēku pamattiesību, pārtikas preču cenas 2011. gada sākumā ir sasniegušas visaugstāko līmeni, ietekmējot gan ražotājus, gan patērētājus ES un ikvienu cilvēku visā pasaulē. Zinot, ka vairāk nekā miljards cilvēku pasaulē cieš no nabadzības un bada, mēs uzskatām, ka šī tendence, ko ir saasinājušas cenu svārstības, kuras izraisījuši spekulanti, nav nekādā ziņā pieņemama. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, kurā ir sniegts ieteikums ieviest pasaules mēroga regulējumu, lai novērstu spekulācijas, kas pārkāpj cilvēku tiesības uz pārtiku, kurā no jauna ir apstiprināta Eiropas Savienības apņemšanās kļūt par vienu no galvenajām pārtikas ražotājām pasaules mērogā, kurā ir ņemtas vērā klimata pārmaiņas un kurā dalībvalstis tiek mudinātas palielināt oficiālo atbalstu lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa par pārtikas cenu pieauguma problēmu. Eiropas Savienība tiek aicināta pastiprināt globālo cīņu pret nabadzību un badu jaunattīstības valstīs, jo šis jautājums skar pašus dzīvības pamatus. Taču augstās cenas rada problēmas arī ES. Šāda situācija ir radusies preču trūkuma, augstu degvielas cenu, atkarības no ražas un eksporta, pasaules tirgu situācijas un spekulāciju dēļ. Vienīgais veids, kā garantēt turpmāko pārtikas piegādi Eiropai, ir kopējās lauksaimniecības politikas īstenošana. Lauksaimnieki arī ir atkarīgi no saprātīgam cenām, jo viņiem ir jāsedz augstas ražošanas izmaksas. Augstākas patēriņa preču cenas neietekmē lauku saimniecības ienākumus. Parlaments pieprasa, lai Komisija veic steidzamus pasākumus visās politikas jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski.(FR) Pašreizējo straujo pārtikas preču cenu pieaugumu, jo īpaši tādu pārtikas preču kā graudaugi un eļļas augu sēklas, var izskaidrot galvenokārt ar dabas katastrofām Krievijā un Austrālijā.

Lai gan pārtikas preču cenu pieaugums varētu palielināt Eiropas lauksaimnieku ieņēmumus, mēs nedrīkstam aizmirst, ka mājlopu audzēšanas nozarē attiecīgi palielinās arī lopbarības cenas.

Mēs labi apzināmies, ka Eiropas Savienība ir lielā mērā atkarīga no pārtikas preču apgādes, un tas nozīmē, ka pārtikas nodrošinājums Eiropā nav ne tuvu panākts.

Piemērs mums nav tālu jāmeklē — to var atrast Ziemeļāfrikas valstīs —, lai saprastu, kādas bīstamas sekas var izraisīt šāda nodrošinājuma trūkums.

Mūsu dzīvības garantijas ir tādas kopējās lauksaimniecības politikas īstenošana, kas ir sava vārda cienīga, lai mūsu lauksaimniekiem garantētu pienācīgus ieņēmumus un nodrošinātu rentablu lauksaimniecisko ražošanu visos Eiropas reģionos.

Tāpēc es aktīvi piedalījos rezolūcijas izstrādē un balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski Es balsoju par šo rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu. Saskaņā ar rezolūcijā teikto pārtikas cenas ir sasniegušas augstāko līmeni, kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) sāka tās 1990. gadā reģistrēt. Dusmu vilnis par augstajām pārtikas cenām ir novedis pie lieliem nemieriem vairākās valstīs. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir tādu tirgotāju un starpnieku spekulācijas, kuriem nav nekādu komerciālu interešu šajos tirgos. Ir jārīkojas un jāapkaro pārmērīgā spekulācija preču tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es piekrītu visiem tajā izklāstītajiem principiem. Es atbalstu veselīgas pārtikas ražošanu pietiekamā daudzumā, lai efektīvi apmierinātu globālo pieprasījumu pēc pārtikas. Ir būtiski nodrošināt pietiekamus ienākumus lauksaimniekiem un izveidot mehānismus lielo cenu svārstību novēršanai tirgos. Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu pasaulē un pabarotu visus pasaules iedzīvotājus, ir svarīgi atbalstīt jaunattīstības valstu lauksaimniekus. Mums ir jāgarantē, ka tiks darīts viss iespējamais, lai globālā līmenī apkarotu klimata pārmaiņas, lai nesaruktu dabas resursi un nemazinātos ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas. Ir būtiski stiprināt lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē. Lai šī ražīgā nozare zeltu, ir svarīgi novērtēt cenu pieaugumu attiecībā pret citām izmaksām un spekulācijām ar lauksaimniecības pamatproduktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. (HU) Pārtikas nodrošinājums ir galvenais jautājums Eiropā, un tieši šā iemesla dēļ ir vajadzīga nerimstoši spēcīga kopējā lauksaimniecības politika (KLP), un šis mērķis nebūs sasniedzams, ja mēs neatradīsim risinājumu divām pašlaik vissvarīgākajām problēmām — tirgus un cenu svārstībām un pārtikas krājumu izsīkšanai. Spekulāciju ar lauksaimniecības un pārtikas precēm pieņemšanās spēkā ir pašreizējo pārtikas cenu pieauguma pamatā. Ieguldījumu fondi iepludina milzīgas naudas summas spekulācijās ar pārtikas cenām, tādējādi liekot patērētājiem maksāt summas, kas vairākas reizes pārsniedz ražošanas izmaksas. Cenu pieaugums saasina piekļuves problēmas, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir zemi ienākumu vai to nav nemaz. Izdevumi par pārtiku ir viena no galvenajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, kas veido no 60 % līdz 80 % no budžeta jaunattīstības valstīs un no 20 % līdz 30 % — mazāk attīstītajās ES dalībvalstīs. Finanšu instrumentiem ir jākalpo ekonomikai un jāpalīdz lauksaimnieciskajai ražošanai pārvarēt krīzes un klimata nelabvēlīgo ietekmi, un šā iemesla dēļ mēs nedrīkstam pieļaut, ka spekulācijas apdraud lauksaimniecisko ražošanu. Es nosodu spekulācijas ar lauksaimniecības precēm un izejvielām, kas palielina cenu svārstības un padziļina globālo pārtikas krīzi. Tieši šā iemesla dēļ es piekrītu viedoklim un atbalstu to, ka turpmāk KLP nevar veikt efektīvus pasākumus lielu cenu svārstību mazināšanai bez stratēģiskiem uzkrājumiem un ka tādēļ ir jāstiprina tirgus intervences instrumenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es atbalstu tajā minētos pasākumus šķēršļu apkarošanai, kas kavē nodrošināt pasauli ar pārtiku — tirdzniecības spekulāciju, koncentrācijas pārtikas tirdzniecības ķēdē, cenu svārstību, zemu lauksaimnieku ienākumu un klimata pārmaiņu apkarošanai. Es uzskatu, ka aicinājums uz tūlītēju un ilgtspējīgu rīcību, lai garantētu globālu pārtikas nodrošinājumu, ir pozitīvs, un es atzinīgi vērtēju atkārtoto apstiprinājumu tam, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēktiesības. Es atbalstu aicinājumu ES palielināt atbalstu lauku attīstībai, ieguldot līdzekļus sociālās aizsardzības programmās un mazās lauku saimniecībās, kā arī veicot efektīvus pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai. Es atzinīgi vērtēju to, ka rezolūcijā Komisija ir aicināta neaizmirst atbilstību ES standartiem — vides prasībām, dzīvnieku labturībai, pārtikas nekaitīgumam un kvalitatīvām tirdzniecības sarunām ar ES partneriem. Es atbalstu arī aicinājumu ES sniegt lauksaimniekiem garantijas, ka viņiem tiks nodrošināta ilgtspējīga nākotne attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem un ka netiks riskēts ar Eiropas lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību, un globālu piekļuvi pārtikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Pārtikas cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni. Šā cenu pieauguma sekas ir tas, ka miljoniem cilvēku nav nodrošināti ar pārtiku, un tas destabilizē pasaules ekonomiku un izraisa sacelšanās un nemierus. Turklāt starptautiskā sabiedrība pieņēma saistības saskaņā ar tūkstošgades attīstības mērķiem līdz 2015. gadam uz pusi samazināt bada cietēju skaitu. Pienācīga un regulāra pārtikas nodrošinājuma garantijas ikvienam cilvēkam ir ne tikai morāla prasība, bet arī viņa pamattiesību apliecinājums. Šīs neatņemamās un vispārējās tiesības tika apstiprinātas decembrī ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā Kinšasā. Komisijai ir jāpilda savas saistības pret jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, bet tai ir arī jāveicina spēcīga un ilgtspējīga kopējā lauksaimniecības politika, kurā būtu ņemtas vērā Eiropas lauksaimnieku vajadzības. Es saprotu viņu bažas, jo viņu ienākumu samazināšanās ražošanas izmaksu pieauguma dēļ, kā arī cenu nestabilitātes dēļ nozīmē, ka viņi negūst nekādu labumu no pārtikas cenu pieauguma. Ir jāveic efektīvi, labi koordinēti pasākumi, lai atrisinātu šīs problēmas. Pārpilnība un izšķērdība nav pieņemamas, kad bada traģēdija kļūst aizvien dziļāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Piekrītu rezolūcijai, bet tajā nekas nav teikts par to, kas būs tālāk. Ar viena fakta konstatēšanu par pārtikas produktu augstajām izmaksām nepietiek! Nepieciešams steidzami izstrādāt pārtikas cenu kontroles un optimizācijas vadību. Nepieciešams izveidot pretmonopolu regulēšanas, cīņas pret spekulāciju un ļaunprātīgas izmantošanas izskaušanas mehānismu. Tādēļ vajadzētu izveidot cenu un pakalpojumu vispārēju Eiropas kontroles un uzraudzības aģentūru. Tāpat vajadzētu prognozēt ražīgumu un efektivitāti ražošanas sfērās. Tas sniegs iespēju novērst pārprodukciju un samazināt zudumus līdz minimumam. Nepieciešams nopietns analītisks darbs. Tas ļaus noteikt īstās izmaksas un novērst destabilizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Palielinātas preču cenas, eksporta ierobežojumi, zemas ražas klimatisko apstākļu dēļ, paaugstinātas transporta izmaksas, spekulācijas ar lauksaimniecības produktiem un lielāks pieprasījums — tas viss kopā liek pārtikas cenām paaugstināties. ES vajadzētu palūkoties pašai uz savu rīcību. Ja ir ienesīgāk izmantot lauksaimniecības zemi biodegvielas un nevis pārtikas ražošanai, tad nav nekāds brīnums, ka notiek konkurences cīņa par zemi ar visām tās negatīvajām sekām. Es balsojot ņēmu vērā šos apsvērumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariya Nedelcheva (PPE), in writing. – (BG) Es ar prieku parakstījos un balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu, jo ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pārtikas cenu stabilitāti.

Mani kolēģi un es vēlamies rast risinājumu problēmām, kas vainīgas pie pārtikas cenu pieauguma, — tam, ka pircēji ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, negodīgai rīcībai sarunās par cenām, informācijas trūkumam, nosakot cenas, peļņas sadalījumam pārtikas ķēdē un spekulācijām preču tirgos. Mēs vēlamies kopējās lauksaimniecības politikas reformu, lai nodrošinātu stabilu pirmo pīlāru, garantējot lauksaimniekiem ienākumus un veicot pasākumus tirgus atbalstam.

Lai mazinātu spekulācijas preču tirgos, Eiropas Parlaments vēlas, lai Komisija nodrošina lielāku pārredzamību, apmainoties ar konkrētu un savlaicīgu informāciju par tirgus darījumiem.

Turklāt, ierosinot šo rezolūciju, mūsu mērķis ir uzlabot lauksaimniecības produktu ražotāju stāvokli pārtikas ķēdē, lai viņi saņemtu lielāku pārtikas ražošanas nozares peļņas daļu. Es atzinīgi vērtēju arī aicinājumu G-20 ātrāk rīkoties, lai koordinētu mehānismus, kas paredzēti cenu paaugstinājuma novēršanai un regulējuma sagatavošanai nolūkā novērst krīzes, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtiku un lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Šodien notika balsošana par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu. Strauji pieaugošās pārtikas cenas apdraud miljoniem cilvēku pārtikas nodrošinājumu gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs.

Ņemot vērā to, ka pārtikas cenu pieauguma sekas visvairāk skar grupas, kas atrodas grūtā sociālā situācijā, Eiropai kopā ar trešām valstīm un starptautiskajām institūcijām nekavējoties jāveic šādi pasākumi — ir jāievieš regulējums un uzraudzība gan dalībvalstīs, gan starptautiskā līmenī, jo tas atrisinās spekulāciju problēmu lauksaimniecības produktu tirgos (jāierobežo darbības, kas veiktas ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem, lai tās pēc iespējas veiktu ar lauksaimniecības tirgiem tieši saistīti ieguldītāji).

Kopējā lauksaimniecības politikā jānodrošina atbilstoši tirgus intervences instrumenti, jo, manuprāt, spēcīgas kopējās lauksaimniecības politikas garantijas ir vienīgais veids, kā atrisināt pārtikas nodrošinājuma problēmu. Ir ļoti svarīgi noteikt atbilstošus riska novēršanas un pārvaldības pasākumus, lai ierobežotu dabas katastrofu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu. Jāpievērš uzmanība arī atbalstam lauksaimnieciskajai ražošanai, kas paredzēta vietējiem un reģionālajiem patērētājiem.

Koordinācijas trūkums lielu cenu svārstību novēršanā var veicināt vēl lielāku nesamērību pārtikas sadalē starp bagātajām un nabadzīgajam valstīm, un ilgākā laika periodā tas var draudēt mums ar pārtikas krīzi. Jautājums, kā apgādāt ar pārtiku nepārtraukti pieaugošo iedzīvotāju skaitu, paliek neatbildēts.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu Eiropā. Tiesības uz pārtiku pieder pie cilvēka pamattiesībām, un tāpēc mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka pārtikas preču cenas tiek regulētas un ir visiem pieejamas, veltot īpašu uzmanību pārtikas pieejamībai jaunattīstības valstīs. Es piekrītu priekšlikumam, ka Komisijai ir jāpieņem jauna tirdzniecības un attīstības stratēģija, lai piešķirtu jaunattīstības valstīm lielāku patstāvību pieaugošo pārtikas cenu jautājuma risināšanā. Uzmanība tiek pievērsta vajadzībai sniegt atbalstu labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanai lauksaimniekiem, jo īpaši mazo saimniecību īpašniekiem. Ir jāsamazina eksporta muitas nodokļu likmes un jāierobežo rūpnieciskā lauksaimniecība, kam var būt negatīva ietekme uz pārtikas ražošanas jaudu. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu lielāku atbalstu lauksaimniecības nozares attīstībai, veicinot lauku attīstību, ieviešot novatoriskas ražošanas metodes un sniedzot efektīvu humāno palīdzību. Tikai ieviešot pasākumus koncentrācijas novēršanai pārtikas piegādes ķēdē un spekulāciju ar lauksaimniecības precēm apkarošanai, kā arī samazinot ražošanas izmaksas, mēs spēsim ierobežot pārtikas cenu pieaugumu. Ņemot vērā vajadzību pēc pārtikas un energoapgādes drošības, mums ir jāizstrādā alternatīvi energoapgādes avoti un līdz minimumam jāsamazina pārtikas zudumi gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tādējādi, lai rezolūcijā paredzētie pasākumi pārtikas cenu pieauguma apkarošanai būtu efektīvi, mums ir jāizveido neatkarīga regulēšanas aģentūra un jāgādā, lai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas pienācīgi darbotos gan reģionālā, gan vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Straujais pārtikas preču cenu pieaugums rada grūtības arī Eiropas Savienībai. Pēdējo mēnešu laikā cenas ir nepārtraukti pieaugušas un sasniegušas augstāko līmeni, kāds reģistrēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vēsturē. Pie tā vainīga vesela virkne faktoru, tostarp globāla tirdzniecības nolīguma trūkums, vairāku izejvielu cenu paaugstinājums un palielināts pieprasījums pēc pārtikas, kā arī spekulācijas un finanšu manipulācijas, kuras notiek citos tirgos, bet kuras ietekmē globālo tirgu. Stāvokli vēl pasliktina pretrunas starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, no kurām pēdējās — kuras smagi, kaut netieši, ir skārusi krīze — izmanto pārtiku kā vienīgo ieroci, kas ir viņu rīcībā. Šī situācija ietekmē ne tikai globālo tirgu, bet arī mazos ražotājus un patērētājus, kam jāsastopas ar ievērojamu pamatpārtikas cenu pieaugumu. Es tāpēc uzskatu, ka pārtikas nodrošinājums ir prioritāte, kas jāaizstāv un jāgarantē, un šai nestabilitātei ir jāmeklē pēc iespējas plašāki globāli risinājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenām. Kā globālai lauksaimnieciskās ražošanas lielvarai ES ir jāņem vērā visas problēmas, kas rodas, un efektīvi tām jāpielāgojas — gan nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, gan dabas resursu ierobežotai pieejamībai, atkarībai no pārtikas importa un aizvien lielākām spekulācijām ar precēm. Turklāt pārtikas krīze ir skārusi arī Eiropu. Septiņdesmit deviņi miljoni eiropiešu — 16 % no Eiropas iedzīvotājiem — saņem pārtikas subsīdijas, un nepārtraukti palielinās pamatpreču cenu inflācija, un to kopā ar lejupslīdi sevišķi asi izjūt Grieķijā. Ir skaidrs, ka Eiropai šodien jāpalielina ražošana, izmantojot mazāk resursu, bet efektīvākā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu, jo sešu mēnešu laikā pārtikas groza izmaksas, ko sagatavojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), kas ietver 55 pamatpārtikas preces, ir pieaugušas par 34 %. Portugālē lauksaimnieku situācija ir ļoti nelabvēlīga, jo lauksaimniecības dīzeļdegvielas cenas tuvojas 2008. gada rekordcenām — EUR 1 par litru —, elektroenerģijas cenas ir paaugstinājušās par 4 %, un tiek plānots šogad pārtraukt piegādāt elektroenerģiju lauksaimniecībai; lopbarības, mēslošanas līdzekļu un pesticīdu cenas arī ir strauji pieaugušas; un procentu likme aizdevumiem lauksaimniekiem ir aptuveni 6 %. Tie ir tikai daži piemēri. Man šķiet, ka nav pieņemams — jo sevišķi laikā, kad stāvokli pasliktina vispārēja krīze, — ka patērētājiem jāmaksā „uzpūstas” cenas, ja lauksaimnieku ieņēmumi nepalielinās. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāpilda savi pienākumi un jāpārskata visa ražošanas un piegādes ķēde, kad tā risinās nopietnās problēmas lauksaimniecības nozarē, nevis jārīkojas kā „piena paketes” gadījumā, kad tā tajā neiekļāva vienu no galvenajiem ķēde dalībniekiem — lielos mazumtirgotājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par pārtikas cenu pieaugumu, jo nevienu neapmierina mēnešiem ilgā situācija, kas galvenokārt ietekmē mazo lauku saimniecību īpašniekus un patērētājus. Graudaugu cenas ir pat pārspējušas 2008. gada rekordaugstās pārtikas cenas, kas izraisīja nemierus Haiti un Ēģiptē. Reaģēšanai ir jābūt galvenokārt pasaules mēroga, un tai jābūt saskaņotai ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, bet jāreaģē ir arī Eiropai un jāpanāk cenu stabilitāte. Tāpēc es atzinīgi vērtēju tādu priekšlikumu pieņemšanu kā pārtikas zudumu samazināšana, kas būtu praktisks solis, un prasība Komisijai, ka jāierobežo darbības, kas veiktas ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem, lai tās pēc iespējas veiktu ar lauksaimniecības tirgiem tieši saistīti ieguldītāji. Tie visi ir pasākumi, kas stiprinās un nodrošinās ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari Eiropā. Komisārs Cioloş pamatoti vakar mums atgādināja, ka Eiropai nav jāsubsidē biodegviela, bet jāveicina aramzemes izmantošana pārtikas ražošanai — pavisam vienkārši.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(FR) G20 finanšu ministru sanāksmes priekšvakarā Eiropa atkal ierodas pie sarunu galda nesagatavota. Kopš 2011. gada janvāra ASV administrācija ir pieprasījusi, lai finanšu fondu darbība lauksaimniecības tirgos tiek kontrolēta un būtu pārredzama. Komisijai ir steidzami jāpieņem priekšlikumi šajā jautājumā. Tas būtu pirmais solis, lai liegtu spekulantiem to, ko viņi kāro. Šīs situācijas ietekme uz Eiropas lopu audzētājiem ir vēl traģiskāka — viņi vairs nespēj pabarot savus lopus.

Simtiem saimniecību bankrotē. Pirms pieciem gadiem kvieši maksāja EUR 100 par tonnu. Šodien tie ienes gandrīz EUR 300. Komisija prasa, lai lauksaimnieki pielāgojas tirgus signāliem. Tā darītu labi, ja tā šodien sekotu pašas padomam. Ņemot vērā krīzi, Eiropas Savienība nevar gaidīt līdz 2014. gadam, lai rastu risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā pārtikas preču cenu indeksa pieaugums ir stipri kritizēts — pēdējos mēnešos tas ir sasniedzis augstāko līmeni 20 gadu laikā. Tas ir izraisījis sociālu krīzi — sacelšanos, kas kopš decembra ir satricinājusi visas Magribas valstis. Augstās pārtikas cenas nepārprotami pazemina vairākuma darba ņēmēju dzīves līmeni, jo parasti mājsaimniecībās tērē 50 % no saviem ienākumiem pārtikas produktu iegādei. Eiropas Savienībā joprojām aptuveni 80 miljonu cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, un daudzi no viņiem saņem pārtikas palīdzības programmu atbalstu. Zemā raža Amerikas Savienotajās Valstīs, dabas katastrofas Krievijā un Brazīlijā, energoresursu un jēlnaftas cenu paaugstināšanās un lauksaimniecības nozarē iesaistīto cilvēku novecošana ir problēmas, kas jārisina bez liekas kņadas. Tagad ir svarīgāk nekā jebkad nosodīt spekulācijas un apsvērt ideju par Eiropas pārtikas krājumu sistēmu, lai apkarotu tādu krīzi, kādu pašlaik piedzīvojam. Mums ir jāmeklē kopīga stratēģija, lai steidzami reaģētu uz pārtikas preču pieaugušo pieprasījumu, piedāvājot īpašu stimulēšanas politiku, lai piesaistītu jauniešus lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. EPLP atbalsta rezolūciju, kas izstrādāta, lai reaģētu uz pašreizējo straujo pārtikas cenu pieaugumu un tā ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu. Nesenā cenu paaugstināšanās ir saasinājusi daudzas problēmas, par kurām EPLP jau sen ir bažījusies — par kropļojumiem pārtikas piegādes ķēdē, spekulāciju lomu situācijas pasliktināšanā un ieguldījumu trūkumu daudzu jaunattīstības valstu lauksaimniecībā, kam būtu liela nozīme ražošanas jaudu palielināšanā.

EPLP atbalsta vajadzību reaģēt uz pārtikas nodrošinājuma problēmām pasaules mērogā, bet vēlas uzsvērt arī lielo nozīmi, kāda šīs problēmas risināšanā varētu būt vērienīgi reformētai kopējai lauksaimniecības politikai. Reformēta KLP būtu jāsaskaņo ar globālajiem pārtikas nodrošinājuma un attīstības politikas mērķiem, uz visiem laikiem atceļot eksporta kompensācijas, kas neļauj jaunattīstības valstīm attīstīt pašām savu lauksaimniecisko ražošanu, ierobežojot tirgus intervences mehānismus, kas arī kropļo tirgu, un veicinot noturīgu lauksaimniecisko ražošanu, lai palīdzētu lauksaimniecības nozarei mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tādējādi aizsargājot ES dabas resursus un palielinot pārtikas ražošanas jaudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski (NL) Pārtikas nodrošinājuma politika ir galvenokārt aizsardzības politika. Ikvienu valsti, kas nespēj nodrošināt nekaitīgu un cenu ziņā pieejamu pārtiku saviem iedzīvotājiem un garantēt saviem lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni, gaida nestabilitāte un sacelšanās. Tiesības uz pārtiku pieder pie cilvēka pamattiesībām. Teksts, kas mums iesniegts, pamatoti uzsver vajadzību pēc daudzpusējas pieejas. Nepieciešamie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtiku, daudz neatšķiras no pasākumiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi apkarotu klimata pārmaiņas — uzlabota attīstības palīdzība, citu komercstruktūru attīstība, lielāka pārredzamība preču tirgos un pasākumi spekulāciju apkarošanai. Es būtu vēlējies, lai teksts būtu vēl vērienīgāks, jo īpaši uzstājot, lai tiktu izveidota neatkarīga globāla aģentūra, kuras uzdevums būtu stingri regulēt spekulācijas ar pārtikas precēm.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa arī vēlējās ierosināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai samazinātu pārtikas zudumus — no 20 līdz 30 procenti ražas iet zudumā sējas un ražas novākšanas laikā. Jaunattīstības valstīs puse no ražas sapūst tāpēc, ka to pienācīgi neuzglabā vai netransportē, bet patērētāji un tirgotāji attīstītajās valstīs izmet 40 % no pārtikas produktiem neskartus atkritumu kastē. Tas ir nepieņemami un neētiski. Visbeidzot, es uzskatu, ka pārtika neiederas PTO forumos. Pārtika nav parasta prece. Nekad!

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju šā kopīgā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu, kurā ir uzsvērti galvenie faktori, kas šodien izraisa pārtikas cenu pieaugumu Tie ir naftas cenu pieaugums, pastiprināta to augu audzēšana, no kuriem ražo biodegvielas un kuri aizņem lielas aramzemes platības, arvien biežākās dabas katastrofas un spekulācijas tirgos. Mērķis tagad vairs nav piegādāt pārtikas produktus par samērīgām cenām, bet iegūt pēc iespējas lielāku peļņu no tām. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem pārtikas cenas janvārī strauji pieauga, un ir aprēķināts, ka, pieaugot pārtikas cenām par 1 %, pastāv risks, ka 16 miljoni cilvēku paliks bez pārtikas. Cenu pieaugums tāpēc ir liela problēma jaunattīstības valstīs, kurās cilvēki atdod gandrīz trīs ceturtdaļas no saviem ienākumiem, lai nopirktu pārtikas pamatproduktus. Mēs baidāmies, ka tas varētu radīt vēl briesmīgāku sociālo un politisko situāciju nekā 2008. gada „bada dumpju” laikā. Eiropai ir liela nozīme globālā pārtikas nodrošinājuma garantēšanā. Cerēsim, ka G20 ministri, kas jūnijā tiksies Parīzē, atradīs piemērotu risinājumu pārtikas cenu svārstību novēršanai

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir stipri ietekmējusi tiesības uz pārtiku, kas paredzētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā. Prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums, jo īpaši jaunietekmes valstīs, un aizvien lielākā nabadzība un bads pasaulē, liecina, ka ir vajadzīgs pārtikas produktu ražošanas palielinājums vismaz par 70 %, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Vienlaikus šo scenāriju vēl pasliktina spekulācijas ar pārtikas precēm, kas veicina pārtikas preču cenu svārstības, un ārkārtēji klimatiskie apstākļi, kā arī bioetanola ražošanas palielināšana pārtikas vietā. Es uzskatu, ka steidzami ir vajadzīgi pasākumi lauksaimniecības tirgu nestabilitātes novēršanai, atbalstot lauksaimniekus un veicinot inovācijas šajā nozarē, kā arī izvēloties par Eiropas Savienības galveno mērķi kopējās lauksaimniecības politikas nozīmes palielināšanu. Šis transversālais jautājums jāapspriež daudzpusējās sarunās, jo tas ietekmē cilvēkus visā pasaulē, un šīs problēmas domino efekts nav noliedzams. To pierāda sacelšanās, kas notiek jaunattīstības valstīs. Atbalsts riska valstīm ir jāpalielina, lai novērstu nākamo pārtikas krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Es atbalstīju šo rezolūciju, kas izstrādāta, reaģējot uz pārtikas cenu pieaugumu, kurš ietekmē globālo pārtikas nodrošinājumu. Nesenais cenu ieaugums ir izskaidrojams ar daudziem apstākļiem, kas saistīti ar kropļojumiem pārtikas piegādes ķēdē — ar spekulāciju lielo nozīmi situācijas pasliktināšanā, kā arī ieguldījumu trūkumu lauksaimniecībā ražošanas jaudas palielināšanai daudzās jaunattīstības valstīs. Mums ir vajadzīga globāla mēroga pasākumi, lai risinātu pārtikas nodrošinājuma problēmas, kā arī mums ir jāuzsver vērienīgi reformētas KLP nozīme šīs problēmas risināšanā. Reformētai KLP ir jāatbilst globālajiem pārtikas nodrošinājuma un attīstības politikas mērķiem, uz visiem laikiem atceļot eksporta kompensācijas, kas neļauj jaunattīstības valstīm attīstīt pašām savu lauksaimniecisko ražošanu. Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas veicināšana ir vajadzīga, lai palīdzētu lauksaimniecības nozarei mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tādējādi aizsargājot ES dabas resursus un palielinot pārtikas ražošanas jaudu.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 22. jūnijsJuridisks paziņojums