Priekšsēdētājs. – Nākošais punkts ir Crescenzio Rivellini kunga ziņojums Zivsaimniecības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju GFCM (Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas) nolīguma apgabalā (COM(2009)0477 - C7-0204/2009 - 2009/0129(COD)) (Α7-0023/2011).

  Crescenzio Rivellini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šī regulas priekšlikuma mērķis ir iekļaut dažus Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) pieņemtos ieteikumus, lai palīdzētu palielināt juridisko noteiktību, vienlaicīgi sperot svarīgu soli ceļā uz vienkāršošanu.

Līdz šim GFCM pieņemtie ieteikumi tika transponēti ES tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām. Tomēr šī ieteikuma pastāvīguma dēļ ir nepieciešams stabilāks juridiskais instruments to transponēšanai Kopienas tiesību aktos. Tāpēc šķiet lietderīgi minētos ieteikumus transponēt ar vienotu tiesību aktu, turpmākus ieteikumus pievienojot šim tiesību aktam grozījumu veidā.

Attiecībā uz GFCM pieņemto ieteikumu saturu, regulas priekšlikuma II sadaļa („Tehniskie pasākumi”) piemēro dažādus zvejas ierobežojumus Lionas jūras līcī attiecībā uz izmantojamajiem zvejas rīkiem (5. pants), īpašām zvejas atļaujām un dabisko dzīvotņu aizsardzību.

Turklāt kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, tiks piešķirta īpaša zvejas atļauja, un tie tiks iekļauti sarakstā, kuru attiecīgā dalībvalsts nosūtīs Komisijai (13. pants). Attiecībā uz zvejas rīkiem, regulas priekšlikums sīki precizē minimālo tīkla acu lielumu Vidusjūrā (15. pants) un Melnajā jūrā (16. pants) un aizliedz izmantot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1000 metriem (17. pants).

III sadaļa ir veltīta kontroles pasākumiem. Tie ietver prasību katrai dalībvalstij nosūtīt Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti tās teritorijā, un kuriem tā atļāvusi veikt zveju GFCM apgabalā (18. pants).

II nodaļa ietver ostas valsts pasākumus. Tie ir piemērojami trešo valstu zvejas kuģiem, kurus var inspicēt saistībā ar izkraušanas un pārkraušanas darbībām (21. pants). Turklāt dalībvalstis var atteikt trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas, ja kuģis nepeld ar GFCM līgumslēdzējas puses karogu, ja kuģis ir veicis nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju) vai ja kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā (23. pants).

Regulas priekšlikuma IV sadaļa (Sadarbība, informācija un ziņošana) pieprasa Komisijai un dalībvalstīm sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru (24. pants) un pieprasa dalībvalstīm noteiktajos termiņos GFCM izpildsekretāram iesniegt statistikas matricas (tajā skaitā kuģu reģistrācijas numurus, kapacitāti, kopējo tonnāžu, zirgspēkus u.t.t.).

V sadaļas (Nobeiguma noteikumi) 28. pants ļauj Komisijai ar Eiropas Parlamenta un Padomes koncesiju, izmantojot deleģētos aktus, grozīt noteikumus, kuri atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantam attiecas uz nebūtiskiem šī tiesību akta elementiem.

Turklāt mēs atzīmējam, ka GFCM līgumslēdzējām pusēm ir jānodrošina vienoto pasākumu pilnīga īstenošana, sākot ar GFCM noteikto datumu. Tādēļ ir nepieciešama savlaicīga transponēšana, lai šādus starptautiskos pasākumus padarītu tieši piemērojamus fiziskām un juridiskām personām Savienības līmenī un šajā ziņā nodrošinātu juridisko noteiktību.

Tomēr, tā kā tas aizņems ilgu laika periodu, liekas, ka parastā likumdošanas struktūra šajā īpašajā gadījumā ir pārāk apjomīga jautājumiem, kuri ietverti grozījumu transponēšanā saskaņā ar 28. panta noteikumiem, kas, manuprāt, nav būtiski un par kuru ar dalībvalstīm, darba grupā, Padomē un plenārsēdēs jau notika diskusijas un tika panākta vienošanās, pirms vēl tas tika ierosināts vai pieņemts GFCM gadskārtējā sesijā.

Faktu, ka Eiropas Savienība nevar nodrošināt šo Eiropas tiesību transponēšanu noteiktā laika periodā, var uzskatīt par tās starptautisko saistību pārkāpumu. Tas savukārt varētu mazināt uzticēšanos Eiropas Savienībai GFCM un citu starptautisku zvejniecības pārvaldības organizāciju ietvaros.

Tas Eiropas Savienībai radītu zaudējumus un pavisam noteikti dotu papildu iemeslu Savienības kritizētājiem, kuriem varētu rasties aizdomas par to, ka Eiropas Savienība izšķiež laiku sīkumiem tā vietā, lai koncentrētos uz būtiskākiem jautājumiem.

Visbeidzot, ir svarīgi piebilst, ka deleģēto aktu sistēmā ir iestrādāti svarīgi aizsardzības pasākumi, piemēram, iespēja diviem likumdevējiem — Parlamentam un Padomei — iebilst attiecībā uz Komisijas pieņemtajiem īpašajiem tiesību aktiem saskaņā ar tai deleģētajām pilnvarām un iespēju pilnībā atcelt deleģējumu, ja tie nav apmierināti ar veidu, kā Komisija šīs pilnvaras izmanto.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka 28. pants par deleģētajiem aktiem ir labs kompromiss, ko Padome jebkurā gadījumā atkal pārrunās otrajā lasījumā, lai panāktu galīgo vienošanos. Šī pieeja atbilst de Brún kundzes ziņojumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas, un Romeva kunga ziņojumam par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas programmu.

  Priekšsēdētājs. – (atsaucoties uz to, ka Rivellini kungam tika atļauts runāt ilgāk par atļauto uzstāšanās ilgumu) Rivellini kungs, es gaidu, ka jūs pie sava kabineta sienas pieliksiet lielu manu fotogrāfiju. Varu jums kādu nosūtīt — un varu to arī parakstīt — pateicībā par šodien notikušo.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es nelikšu pie sienas jūsu bildi, tāpēc man būs jārunā īsi.

Pirmkārt, es gribētu pateikties Rivellini kungam par viņa darbu pie šī ziņojuma. Esmu ļoti gandarīta redzēt stingru Zivsaimniecības komitejas un Parlamenta atbalstu šī nozīmīgā priekšlikuma saturam. Es varu tikai piekrist Rivellini kunga visaptverošajai prezentācijai un arī tam, ka GFCM pieņemto dažādo pasākumu īstenošana ir ārkārtīgi svarīga, lai Vidusjūras reģionā nodrošinātu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

Mums tas ir jādara, jo Vidusjūrai tas ir patiešām nepieciešams. Mums tas ir jādara, ja gribam Vidusjūrā nodrošināt bioloģisko daudzveidību un nodrošināt, ka tā nepārvēršas mirušā jūrā. Ļaujiet norādīt tikai uz vienu ar iestādēm saistītu lietu, kuru minēja arī Rivellini kungs.

Kā jums ir zināms, GFCM ieteikumi Eiropas Savienībai kļūst saistoši un saskaņā ar Līgumu — arī dalībvalstīm, sākot ar GFCM noteikto datumu. Tāpēc ir nepieciešama savlaicīga transponēšana, lai šie starptautiskie pasākumi kļūtu piemērojami fiziskām un juridiskām personām ES līmenī un līdz ar to nodrošinātu juridisko noteiktību. Mums ir jāizvairās no tā, ka GFCM pasākumi kļūst par mīta par Sīsifu mūsdienu versiju. Pēdējo gadu laikā GFCM pieņemto pasākumu transponējumi jau gaida šīs regulas pieņemšanu. Bet ļoti drīz GFCM, visticamāk, pieņems jaunus grozījumus, kuri noteiktajā termiņā būs efektīvi jātransponē ES tiesību aktos. Līdz ar to mēs šo uzdevumu veiksim atkal un atkal.

Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai jābūt deleģētām pilnvarām visus nākamos grozījumus transponēt ES tiesību aktos. Mani ļoti satrauc tas, ka Komisijai deleģēto pilnvaru ierobežošanai sekos lielāks risks nepanākt savlaicīgu transponēšanu. Tas ir kas tāds, no kā mums ir jāizvairās. Tas nav veids, kā šajos jautājumos izvairīties no Eiropas Parlamenta kompetences, bet mums ir nepieciešama savlaicīga transponēšana. Baidos, ka ar šo procedūru tas nebūs iespējams.

Tāpēc man ir žēl, ka iestādes par šo svarīgo jautājumu nevar vienoties. Es gribētu uzsvērt, ka šāda kavēšanās diskreditētu ES spēju ievērot starptautiskās saistības un arī sabojātu ES uzticamību mūsu starptautiskajās zvejniecības organizācijās.

Tomēr es uzskatu, ka mums šī regula ir jāpieņem pēc iespējas drīzāk, un tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta nostāju kā soli pareizajā virzienā. Es ceru, ka turpmāk līdzīgi soļi mums ļaus likvidēt šķēršļus sarunām par šo priekšlikumu un turpināt ar tā pieņemšanu. Tajā pašā laikā ir jāturpina apsvērt visefektīvākos veidus, lai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju iesniegtos pasākumus transponētu ES tiesību aktos.

No savas puses mēs turpināsim meklēt labākus risinājumus, un es jūs aicinu pievienoties mūsu centieniem. Es gribētu vēlreiz pateikties Rivellini kungam par ziņojumu un komitejai par tās centieniem šajā nozīmīgajā jautājumā.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Alain Cadec, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikt, ka mums visiem šeit, Strasbūrā, klājas labi. Komisāres kundze, dāmas un kungi, es gribētu sākt, pasakot paldies Rivellini kungam par viņa ziņojumu un sarunām ar Padomi un Komisiju kopš 2009. gada.

Šis ziņojums, kurš tika apturēts līdz Lisabonas līguma un jaunās regulas par pasākumu īstenošanu stāšanos spēkā, tagad transponē ieteikumus, kurus Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisija (GFCM) pieņēma pirmajā lasījumā.

GFCM pieņemtie ieteikumi ietver atsevišķu ierobežojumu piemērošanu zvejai Lionas jūras līcī un attiecas uz tīkliem, kurus ir atļauts izmantot, atļauju izsniegšanu zvejas veikšanai un it sevišķi uz dabisko dzīvotņu aizsardzību. Šis ziņojums ir būtisks, jo tas nosaka ierobežotos zvejas apgabalus Vidusjūrā.

Attiecībā uz zvejas rīkiem tekstā ir precīzi noteikts minimālais tīkla acu lielums, ko izmanto Vidusjūrā un Melnajā jūrā, un aizliedz zvejā izmantot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1000 metriem. Man pat nav jāsaka, ka par šo pasākumu esmu gandarīts.

Atsevišķiem velkamajiem zvejas rīkiem minimālais tīkla acu izmērs ir šāds: kvadrātveida linumiem, kuru acu lielums āmjos ir 40 mm, vai — pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma — rombveida tīkliem, kuru acu lielums ir 50 mm un kuriem jābūt ar apstiprinātu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acu izmērs āmjos ir 40 mm vai lielāka par tiem.

Ziņojuma sagatavotājs arī pieprasīja — un tas ir ļoti nepieciešams — pārskatīt pašreizējo regulu par īstenošanas aktiem un pilnībā noskaidrot Parlamenta nostāju šajā jautājumā. Par to jūs, komisāre, tikko runājāt.

Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam ir jāiepazīstina Parlaments un Padome ar ziņojumu par šī noteikuma īstenošanu, saistībā ar kuru tai ir jāierosina labojumi.

Es ceru, ka šis ziņojums būs pieejams pirms šī dokumenta izskatīšanas otrajā lasījumā.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Vidusjūra aizņem ļoti mazu daļu mūsu planētas — tikai aptuveni 1% no kopējā jūru skaita —, bet tā ir ļoti bagāta: tajā ir 8% līdz 9% jūras bioloģiskās daudzveidības. Vidusjūrā atrodas puse no visiem Eiropas zvejas kuģiem, 60% zivsaimniecības nozares darbavietu un nodarbinātības atrodas Vidusjūrā, bet diemžēl pārmērīga nozveja veido 54%, bet 32% līdz 36% zivju pārsniedz savus bioloģiskos limitus. Kas tajā ir vainojams? Tā acīmredzami ir līdz šim neveiksmīgā kopējā zivsaimniecības politika, nespēja vairākos gadījumos piemērot mūsu kopīgos lēmumus un, galvenokārt, lēmumus, kurus mēs pieņemam, subjektīvi pamatojoties uz nepilnīgi pārdomātām nacionālajām interesēm.

2006. gadā Komisija centās labot Vidusjūras problēmu. Mums bija regula par zvejošanu Vidusjūrā, bet mūsu — Eiropas Savienības dalībvalstu — rīcība šīs problēmas neizbeidz. Zvejošana Vidusjūrā un zivju krājumu nākotne ir atkarīga no tā, ko visas Vidusjūras valstis — gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan tās, kuras tādas nav, — dara šī kopējā resursa labā, un, ja mēs nerīkosimies kopā, šis resurss tiks nekavējoties pakļauts riskam.

Mēs turpinām ar šī ziņojuma pirmo lasījumu, un man ar nožēlu jāsaka, ka Padome, kas šodien Parlamentā nav ieradusies, bija savādi neatlaidīga jautājumā par šo īstenošanas pasākumu veicināšanu. Padomei ir jāsaprot, ka ir jāpiemēro Lisabonas līgums un ka tai būtu jāatzīst Parlamenta tiesības piedalīties šajos lēmumos un akceptēt deleģētos aktus.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, KZP īstenošanas pēdējās divas desmitgades ir parādījušas, ka jautājuma par zveju Vidusjūrā atsevišķa risināšana ar noteikumiem par tīkla acu lielumiem Eiropas zvejniecības pārvaldībā tikai nostiprina dubultu standartu: Atlantijas okeāns pret Vidusjūru.

Tā rezultāts ir pastāvīgs nepareizas pārvaldības status quo, īstenošanas nepilnības un pārmērīga nozveja Vidusjūrā. Tikai padarot Vidusjūrā ieinteresētās puses — no zvejniekiem līdz valdībām — tikpat atbildīgus kā viņu Atlantijas okeāna kolēģus, tas ir, kad visiem būs jāievēro kopēji standarti un oficiālas procedūras, tikai tad varēsim atstāt pagātni aiz muguras. Ne Vidusjūras ekosistēmas un zivju krājumi, nedz arī zvejnieki un sabiedrība kopumā šoreiz nevar atļauties jaunu KZP neveiksmi attiecībā uz zvejniecības problēmu Vidusjūrā pilnīgu atrisināšanu.

Ir jābeidz uzskatīt, ka Eiropas zivsaimniecības Vidusjūrā ir nepiederoša vērtība, un jaunajai KZP ir pilnīgi un pamatīgi jāaptver visi tās aspekti. Tas nozīmē, ka saglabāšanas politikas mērķiem jānodrošina Vidusjūras zivsaimniecības zvejas intensitātes pārvaldībai paredzēta jauna un visaptveroša darbības shēma. Tai būtu jārada tādi paši saglabāšanas standarti kā sen iedibinātai darbības shēmai, ko piemēro zvejai Atlantijas okeānā.

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt, pasakot paldies komisārei Damanaki par viņas neseno priekšlikumu drausmīgās zivju izmešanas prakses izbeigšanai. Laikā, kad samazinās zivju krājumi un dažiem šīs planētas iedzīvotājiem nepietiek pārtikas, tas ir apkaunojoši, ka mēs nozvejojam labas zivis, nogalinām tās un pēc tam iemetam atpakaļ jūrā, lai pabarotu kaijas un krabjus. Es ceru, ka šo tiesību aktu ieviesīs nekavējoties, lai šo kaunpilno praksi pēc iespējas drīzāk varētu izbeigt.

Papildus komisāres nesenajam paziņojumam es atzinīgi vērtēju GFCM sniegtos ieteikumus. Es īpaši atzinīgi vērtēju ieteikumus attiecībā uz zvejas rīkiem, it sevišķi minimālo tīkla acu lielumu Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kā arī aizliegumu izmantot velkamās dragas un traļus dziļāk par tūkstoš metru atzīmi. Tas palīdzēs padarīt mūsu zvejniecību ilgtspējīgāku.

ECR pilnībā atbalsta šo ziņojumu, un es vēlreiz saku paldies komisārei Damanaki par pievēršanos zivju izmešanas izskaušanai.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodienas debatēs mums būtu jāuzsver, ka Vidusjūra pasaulē ir unikāla, jo to ielenc trim kontinentiem piederošas teritorijas. Tā ir daudzu kultūru, tajā skaitā dalībvalstu un dažādu citu kontinentu, tikšanās vieta. Tas rada situāciju, kur svarīgākais jautājums attiecībā uz Eiropas Savienības zvejas resursu pārvaldību ir noteikumu regulēšana saistībā ar nozveju, licenču izsniegšanu un kontroles metožu izstrādi šajā reģionā izmantotajiem kuģiem. Zveja un navigācija šeit ir plaukusi tūkstošiem gadu, gūstot labumu no Vidusjūras bagātīgās faunas.

Lai saglabātu šo līdzsvaru un nodrošinātu, ka šīs preces tiek godīgi sadalītas lietošanai, būtu jāatbalsta tādas iniciatīvas, par kurām ir runāts šajā ziņojumā. Es gribētu pateikties Rivellini kungam par viņa ziņojumu, kurā patiesi un precīzi ir definēti Vidusjūras resursu pārvaldības principi un kas sekmēs šīs jutīgās ekosistēmas aizsardzību.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi. Es domāju, ka šis pasākums nozīmēs to, ka ar Vidusjūru saistītās problēmas uzsāks vēl saistošāku posmu, nekā tas tika sasniegts ar līdz šim īstenotajiem aktiem. Es uzskatu, ka akts, uz kuru mēs šodien koncentrējamies, ir daudz svarīgāks par 2006. gada ES regulas sekām.

Es uzskatu, ka tas arī sniedz atbildi uz dažiem šīs regulas ierobežojumiem, kas sava vienpusējā rakstura dēļ lielai daļai zivrūpniecības ir radījusi iespaidu, ka Eiropa dara savu darāmo, bet pārējās Vidusjūras valstis ne. Es uzskatu, ka mums ir stratēģiski svarīgi šo jautājumu risināt no šī aspekta un ar šīm īpašībām. Es uzskatu, ka Rivellini kunga paveiktais darbs, kas tiek plaši atzinīgi novērtēts, šajā sēdē ir pelnījis oficiālu pateicību.

Tomēr man ir dīvaina sajūta, ka fakts, ka mēs nevaram atrisināt šo jautājumu pirmajā lasījumā un turpināsim ar otro lasījumu, it sevišķi attiecībā uz šīs regulas 28. pantu, rada vienu jautājumu: šoreiz Parlaments ir vienisprātis ar Komisiju. Parlaments būtībā saka, ka tā ir laba lieta, ka šie deleģētie akti būs Komisijas atbildība, bet no Padomes puses ir neliela pretestība, un, starp citu, tās neatrašanās šodien šeit ir nozīmīga.

Šī rīcība nozīmē, ka Parlaments tagad ir pārliecināts, ka pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un zivju pārbagātības saglabāšanai šajā nozīmīgajā jūrā palīdzēs zvejniekiem nodrošināt nākotni. Manuprāt, nākamajam šīs procedūras posmam atkal jākoncentrējas uz ideju par koplēmumu. Ir iemesls, kāpēc šie deleģētie akti tiek deleģēti, un līdz ar to tie šodien ir Komisijas atbildība, bet starptautiskajiem nolīgumiem, kad tie tiek noslēgti, jābūt tikai un vienīgi Parlamenta atbildībai.

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es labprāt atbalstu šo ziņojumu un pavisam noteikti balsošu „par”, kad tas nonāks Parlamentā.

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija tika izveidota 1949. gadā un aptver arī Melno jūru.

Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es gribētu pilnībā piekrist viena no iepriekšējo runātāju — Fox kunga — komentāriem, kas slavēja komisāri par iesaistīšanos un skandalozās zivju izmešanas prakses aizliegšanu reizi par visām reizēm. Bravo, komisāre! Tas bija ļoti jutīgs pasākums, un mēs jums esam ārkārtīgi pateicīgi.

Otrkārt, attiecībā uz Vidusjūras un Melnās jūras jautājumu: abas jūras ir burtiski akvakultūru un vides paradīzes. Tas, ko jūs šeit izdarījāt — jeb, ko mēs izdarījām —, ir visu svarīgo elementu apvienošana. Piemēram, saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, pārraudzības, tirgvedības un izpildes pasākumi, jo no akvakultūras un akvakultūras produktu viedokļa izpilde ir svarīga.

Patiesībā tas apvieno atšķirīgus aspektus. Līdz šim mums bija dažādas rezolūcijas un dažādi noteikumi, bet tagad tie visi ir apvienoti vienā ļoti ievērojamā, visaptverošā tiesību aktu kopumā.

Šī tiesību aktu kopuma pazīme ir divas lietas: skaidrība un vienkāršība, lai ikviens saprastu, kas tieši tajā ir iesaistīts. Cerams, ka tas, ko mēs šeit darām ar šī ziņojuma pieņemšanu un ieviešanu, ir vienkāršotas, praktiski realizējamas, efektīvas programmas nodrošināšana Vidusjūrai un Melnajai jūrai.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es piekrītu ziņojuma sagatavotājam par nepieciešamību vienkāršot zvejas noteikumus ar regulu, kas var ieviest Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas pieņemtos ieteikumus.

Es piekrītu kopējās zivsaimniecības politikas izvirzītajiem mērķiem un principiem, taču uzskatu, ka visām piekrastes dalībvalstīm ir jānodrošina pareizais līdzsvars starp sociāli ekonomisko vērtību un ekosistēmu aizsardzību. Es uzskatu, ka mums tādēļ arī jālūdz aizsargāt vietējo kopienu specifiskās intereses.

Šī regula sīki uzskaita zvejas rīkus, kurus atļauts izmantot zvejai GFCM teritorijas ūdeņos, it sevišķi Vidusjūrā. Piebildīšu, ka mūsu dabīgo dzīvotņu aizsardzībai ir nopietna ietekme uz dažām zvejnieku kopienām. Itālija gaida, kad Komisija piešķirs atkāpi no aizlieguma zvejot divas konkrētas sugas, kuras ir ekstensīvas zivju rūpniecības galvenais produkts.

Nobeigumā es gribētu aicināt visus 27 dalībvalstu pārstāvjus un Komisiju apsvērt iespēju šos instrumentus padarīt elastīgākus, lai sniegtu nepieciešamo vietējās zivju rūpniecības izdzīvošanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šī regulas priekšlikuma mērķis ir vienā dokumentā transponēt Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) pieņemtos ieteikumus, kuru uzdevums ir sekmēt Vidusjūras baseina atbilstošu pārvaldīšanu, panākot, ka visi tie, kam pār to ir vara, piedalās un uzņemas atbildību. Es apsveicu ziņojuma sagatavotāju par viņa paveikto darbu.

GFCM galvenais mērķis ir šī nozīmīgā jūras baseina ievērojamais ekoloģiskais stāvoklis, un, lai veicinātu šī baseina ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams pasākumu kopums jūras bioloģisko resursu saglabāšanai un pārvaldīšanai, uz ko GFCM virzās un kam šajā reģionā būtu jāpārvalda zvejas prakses.

Nelegālas zvejas izskaušana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras šī saglabāšanas stratēģija. Lielākā daļa šī priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ir pozitīva. Vēl ir svarīgi uzraudzīt visu kontroles, sadarbības, informēšanas un ziņošanas pasākumu piemērošanu ne tikai attiecībā uz kuģiem, kuri peld ar ES karogu, bet arī visiem tiem, kuri peld ar kādas GFCM līgumslēdzējas puses dalībvalsts karogu un kuriem būtu jāparūpējas, lai tiktu īstenota nekaitīga zvejas prakse.

Šo ieteikumu atbilstoša piemērošana, kas būs spēkā, ja šo regulas priekšlikumu pieņems, ļaus sasniegt iepriekšminētos mērķus, vienlaicīgi nodrošinot vienādu attieksmi pret visām šajā zvejā iesaistītajām flotēm.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu vērst uzmanību uz šī regulas priekšlikuma aspektu, ko mēs uzskatām par ārkārtīgi svarīgu un kuru mēs diemžēl nevaram pieņemt.

Mēs neapšaubām daudzpusējas sadarbības nozīmīgumu ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanā, tieši pretēji. Tomēr šī priekšlikuma mērķis ir Komisijai piešķirt varu pieņemt normatīvos aktus jomās, kuras, kā tas ir Kipras Republikas gadījumā, nesaskan ar dalībvalsts suverenitāti un tās ekskluzīvo ekonomikas zonu.

Šis fakts ir vēl svarīgāks tādēļ, ka — kā mums ir zināms — šīs zonas suverenitāti pašlaik nelikumīgi apdraud kāda trešā valsts, kas kandidē uz pievienošanos, kas šo jautājumu turklāt padara politiski jutīgu. Pašreizējā stāvoklī šis priekšlikums ir šķērslis dalībvalsts leģitīmajām tiesībām izmantot dabas resursus, kas atrodas tās ekskluzīvās ekonomikas zonas jūras dibenā un līdz ar to augsnes apakškārtā, kas ir atzīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā.

Tāpēc mēs jūs aicinām atbalstīt mūsu veidoto priekšlikumu deleģēto aktu apjoma ierobežošanai, balsojot pret daļu, kurā mēs prasījām atsevišķu balsošanu pēc saraksta.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu visiem pateikties par līdzdalību un ātri piebilst divas lietas.

Es piekrītu cienījamajiem deputātiem, kuri uzsvēra, ka pašlaik mums patiešām ir nepieciešams labi īstenot regulu par Vidusjūru. Šī regula darbojas tikai ļoti īsu laika brīdi, un mums tai būtu jādod laiks, lai tā gūtu panākumus. Es neredzu, kā šobrīd būtu iespējams to grozīt vai prasīt lielākas atkāpes. Šī regula ir ļoti elastīga. Dalībvalstīm ir jāievēro noteikumi, ja tās šajā regulā vēlas atkāpes.

Otrkārt, mums Vidusjūrā patiešām ir nepieciešama — un es piekrītu deputātiem, kuri to minēja, — tāda situācija, kas ir līdzīga citu jūru baseinu situācijai. Ir diezgan skaidrs, ka Vidusjūrai ir nepieciešama regula. KZP reformas ietvaros mums jācenšas turpināt, izmantojot pakāpenisku pieeju, lai Vidusjūrai panāktu tādu pašu statusu kā citiem mūsu jūru baseiniem visā Eiropā.

Visbeidzot, Komisijas iecere par deleģētajiem aktiem, lai tā varētu īstenot to starptautisko organizāciju lēmumus, kurās ES piedalās, nekādā gadījumā neietekmē dalībvalstu suverenitāti. Tieši pretēji — mēs tikai vēlamies iespēju sekmēt šo lēmumu transponēšanu Eiropas tiesību aktos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rītdien (2011. gada 8. martā).