Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2050(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0037/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0037/2011

Debates :

PV 09/03/2011 - 14
CRE 09/03/2011 - 14

Balsojumi :

PV 10/03/2011 - 9.3
CRE 10/03/2011 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0096

Debates
Trešdiena, 2011. gada 9. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  ES nostāja attiecībā uz Irānu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir B. Belder kunga ziņojums Ārlietu komitejas vārdā par ES nostāju attiecībā uz Irānu (2010/2050(INI)) (A7-0441/2011).

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, referents.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, izsakot pateicību ēnu referentiem, ar kuriem man bija patīkama lietišķa sadarbība šī ziņojuma sagatavošanas gaitā. Ar rezultātu mēs varam lepoties. Ziņojums tika pieņemts Ārlietu komitejas balsojumā ar lielu balsu vairākumu, ar 62 balsīm par un tikai 3 pret. Ir ļoti svarīgi, lai šajā galvenajā jomā mēs būtu vienisprātis ne tikai Parlamentā, bet arī Eiropas iestādēs kopumā.

Esmu gandarīts, ka ar šo rezolūciju mēs paužam savu atbalstu un solidaritāti miljoniem demonstrantu, kuri ir izgājuši ielās kopš apstrīdētajām prezidenta vēlēšanām 2009. gadā. Opozīcijas spēkiem Irānā ir ārkārtīgi vajadzīgs atbalsts un solidaritāte šobrīd, kad tie redz, kā citur Tuvajos Austrumos režīmi krīt un prezidenti atkāpjas no amata. Zaļajai kustībai ir jājūt mūsu atbalsts, jo opozīcija atkal meklē iespējas, kā organizēt likumīgus protestus pret Irānas varas iestādēm, riskējot ar savu dzīvību. To, ka pastāv reāls risks, apliecina ne tikai opozīcijas vadītāju H. Mousavi un M. Karoubi arests, bet arī ievērojamas daļas Irānas Parlamenta Majlis niknie un nesavaldīgie aicinājumi piespriest viņiem nāvessodu. Mūsu rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina Irānas varas iestādes pilnībā un bez nosacījumiem sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA), kas atrodas Vīnē. Tieši Teherānas nesadarbošanās nostāja veido aizdomīgu gaisotni ap Irānas kodolprogrammu. Starptautiskās sabiedrības bažas ir vairāk nekā pamatotas. Šādos apstākļos, manuprāt, tādai valstij kā šī nosūtīt vēstījumu, ka tai ir tiesības bagātināt urānu, ir neizprotami. Lai cik patiess tas nebūtu, tas nav signāls, kuru Eiropas Parlamentam vajadzētu sūtīt šajā izšķirošajā brīdī. Tāpēc es lūdzu savus kolēģus deputātus atbalstīt manu priekšlikumu, lai izņemtu šos fragmentus no mūsu rezolūcijas. Rezolūcijā aplūkota arī Irānas loma reģionā. Protams, ņemot vērā Wikileaks nopludinātos dokumentus par to, kādi reģionā ir uzskati par Irānu, Parlaments attiecībā uz Teherānu rīkosies pareizi, nosūtot tai nepārprotamu ziņu, ka tai ir nekavējoties jāizbeidz īstenot savu graujošo ietekmi. Tāpēc es aicinu jūs visus atbalstīt manis iesniegtos grozījumus par Irānas lomu tās kaimiņvalstī Irākā un par 53. punkta svītrošanu no rezolūcijas. Manuprāt, Eiropas Parlaments 55. punktā jau pietiekami atbalsta ideju, ka stabilai Afganistānai ir jābūt ES un Irānas kopīgajam mērķim.

Nobeidzot savu runu, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt vienu pēdējo piezīmi. Es neesmu jūtīgs un tieši tāpēc vēlos paust viedokli par Irānu un tās oficiālajiem pārstāvjiem Briselē un valstu galvaspilsētās. Man ir bijusi iespēja dažādos avotos iepazīties ar Irānas saraksti ar maniem kolēģiem deputātiem. Šīs sarakstes tonis un saturs būtu jāsauc par uzkrītošu, lai neteiktu vairāk. Šo ziņojumu — kā iepriekš minēju — ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Ārlietu komiteja, kurā es strādāju. Tāpēc šo rezolūciju nedrīkst uzskatīt par manu personīgo projektu, bet gan par visa Eiropas Parlamenta kopēju nostāju. Tādēļ tas nav gadījums, kad mana pieredze kā šī Parlamenta pirmās delegācijas vadītājam būtu noteikusi šīs rezolūcijas kritisko toni. Gluži pretēji, šajā saistībā Irāna ir jāsauc pie atbildības par savu rīcību. Viss Eiropas Parlaments — un par to es esmu pateicīgs — neakceptē ne prezidenta M. M. Ahmadinejad antisemītisko retoriku, ne holokausta noliegumu, kaut gan man ir jāsaka, ka diemžēl šis antisemītisms neaprobežojas tikai ar šī režīma iekšējām aprindām.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, šī ir iespēja apspriest Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Irānu, kas ir B. Belder kā referenta pašiniciatīvas ziņojuma temats.

B. Belder ziņojums skar plašu jautājumu loku un atspoguļo daudzas dažādas intereses, bet es pievērsīšos diviem jautājumiem — kodolprogrammai un cilvēktiesību situācijai Irānā, kuri abi ir plaši aplūkoti ziņojumā.

Kā godājamiem deputātiem ir zināms, Irānas kodolprogramma joprojām rada nopietnas bažas Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā. Gan ANO Drošības padome, gan Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāju padome Vīnē ir pieņēmusi virkni rezolūciju, pieprasot Irānai veikt vajadzīgos pasākumus, lai veidotu uzticēšanos, ka programma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Diemžēl pēdējā IAEA ziņojumā, kas pieņemts 25. februārī, tika apstiprināts tas, ka Irāna neievēro savas starptautiskās saistības.

Attiecībā uz Eiropas Savienību mēs turpinām apņēmīgi strādāt, lai rastu diplomātisku risinājumu, pamatojoties uz mūsu divējādo nostāju, apvienojot spiedienu ar dialogu. Mērķis joprojām ir aicināt Irānu ar pakāpenisku nostāju vairot uzticēšanos, kas ļaus sākt jēgpilnas sarunas par kodolprogrammu.

Otrajā sanāksmē Stambulā, kuru es vadīju E3+3 — Ķīnas, Francijas, Vācijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes un ASV — vārdā, es iepazīstināju Irānu ar mūsu priekšlikumiem par konkrētiem uzticēšanās veicināšanas pasākumiem, tostarp par atjaunotu degvielas piegādi Teherānas pētniecības reaktoram, kā arī citiem pārskatāmības pasākumiem.

Godātie deputāti zinās, ka šie priekšlikumi varētu sniegt tūlītēju labumu abām pusēm un varētu bruģēt ceļu problēmu risināšanas procesam un pakāpeniski veidot savstarpēju uzticēšanos. Un visi mūsu centieni ir vērsti uzticēšanās veidošanai.

Irānas atbilde bija neapmierinoša. Tā nebija gatava apspriest mūsu priekšlikumus, ja mēs vispirms neatzīsim Irānas „tiesības bagātināt urānu”. Tā runāja par visu sankciju atcelšanu.

Man ir saprotama Irānas vēlēšanās, lai sankcijas tiktu atceltas. Mēs visi vēlamies, lai mūsu sarunas nonāktu līdz veiksmīgam noslēgumam, kas — saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju — nozīmētu sankciju atcelšanu. Sankcijas tiktu atceltas līdz ar pakāpenisku uzticēšanās atjaunošanu. Šo ceļu mēs centāmies iet.

Kas attiecas uz „tiesībām bagātināt”, Kodolieroču neizplatīšanas līgumā ir rūpīgi līdzsvarotas tiesības un pienākumi. Es neredzu nekādu jēgu to jebkādā selektīvā veidā pārrakstīt vai atkārtoti interpretēt. Pirmais solis Irānai ir pilnībā īstenot savu saistību izpildi, kas tajā paredzētas.

Mēs turpināsim mūsu centienus iesaistīt Irānu, bet tajā pašā laikā arī mūsu centienus palielināt spiedienu, pirmkārt, stiprinot pašreizējās sankcijas.

Kopš tā laika esmu tikusies ar Irānas jauno ārlietu ministru Dr. Salehi sanāksmē Ženēvā, kur man bija iespēja viņam izklāstīt pūles, kuras esam pielikuši Irānas sarunās un mūsu spēcīgo vēlmi redzēt atbildes pasākumus visu mūsu drošības labad. Esmu arī rakstījusi Dr. Jalili, kas Irānas vārdā vadīja sarunas, lai atkārtoti izvirzītu mūsu priekšlikumu un aicinātu viņu veikt atbildes pasākumus. Dr. Salehi man teica, ka viņi apsver savus atbildes pasākumus, un es aicināju viņus būt pozitīviem.

Tāpat kā šis Parlaments, es piekrītu tik daudzu viedoklim cilvēktiesību jautājumā Irānā. Nepārtrauktā un sistemātiskā apspiešana, juristu, žurnālistu un citu, kuri izmanto savas tiesības, aresti un vajāšana ir pilnīgi nepieņemami.

Nu jau 20 gadu attiecībā uz dažām notiesātajām personām mēs esam redzējuši ļoti ilgus cietumsodus un tiesību ierobežojumus strādāt un ceļot. Kad 14. februārī Irānas iedzīvotāji vēlējās piedalīties miermīlīgā demonstrācijā, lai atbalstītu situāciju Ēģiptē un Tunisijā, demonstrācijas tika aizliegtas. Turklāt, kā teica B. Belder, divi opozīcijas līderi H. Mousavi un M. Karoubi, kuri pauda atbalstu šiem mītiņiem, tika turēti mājas arestā un vēlāk acīmredzot aizturēti.

Esmu redzējusi 1. martā sniegto Parlamenta sociālistu un demokrātu paziņojumu un to pilnībā atbalstu. Es joprojām esmu ļoti nobažījusies par H. Mousavi un M. Karoubi ārstēšanu un šajā saistībā 4. martā sniedzu paziņojumu. Neraugoties uz mūsu pūliņiem nodrošināt pārbaudāmu informāciju, joprojām nav skaidrs, vai viņi atrodas mājas arestā vai ir kā citādi ieslodzīti. Es aicinu Irānas iestādes vienkārši piešķirt viņiem pārvietošanās brīvību, uz ko viņiem ir tiesības.

Ziņojumā uzsvērta arī nopietnā situācija saistībā ar nāvessodu pieaugumu Irānā. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš šā gada sākuma varētu būt izpildīti ap 100 nāvessodu. Saskaņā ar mūsu ilgstošo un stingro nostāju attiecībā uz nāvessoda atcelšanu esmu aicinājusi apturēt visas ierosinātās nāvessoda lietas. Es gribu, lai visu veidu nāvessods tiktu atcelts. Nomētāšana ar akmeņiem un publiska pakāršana ir barbariska.

Ir svarīgi atzīmēt, ka starptautiskie centieni var panākt un panāk pārmaiņas. To es redzēju S. Ashtiani gadījumā. Viņas soda izpilde ir — vismaz pagaidām —atlikta, bet, kā ziņojumā norādīts, Irānā 29. janvārī irāņu tautības Nīderlandes valstspiederīgajai Zahra Bahrami tika izpildīts nāvessods bez iepriekšēja brīdinājuma. Gan tiesas process, gan tā rezultātā nāvessoda izpilde bija šokējoši. Es esmu publiski tieši paudusi savu satraukumu par pārredzamības trūkumu šajā lietā un par to, ka Nīderlandes varas iestādēm tika atteikta konsulārā pieeja.

Ļaujiet man pabeigt savu iejaukšanos, norādot, ka mani dienesti kopā ar dalībvalstīm apspriež, kā mēs varētu efektīvāk strādāt ar cilvēktiesību jautājumiem Irānā, izmantojot publiskos un privātos vēstījumus, sadarbojoties divpusēji un ar daudzpusējām organizācijām, strādājot ar dalībvalstīm un ar starptautiskajiem partneriem ar vienu mērķi: nodrošināt, lai Irānas iedzīvotāju pamattiesības tiktu ievērotas tāpat kā citās valstīs.

Es ar nepacietību gaidu šīs debates.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Es vispirms vēlētos pateikties mūsu referentam B. Belder par viņa izsmeļošo ziņojumu. Tiklīdz tas tagad tiks nodots balsošanai, tas šajā plenārsēdē tiks pieņemts ar lielu balsu vairākumu. Patiešām ir svarīgi, lai Teherānas režīmam neizdotos sašķelt plašo kopējo nostāju pat šajā zālē. Attiecībā uz vadības kodolenerģijas ambīcijām starptautiskā sabiedrība ir vienota kopā Apvienoto Nāciju Organizāciju. Neviens pasaulē negrib Irānas bumbu. Mēs visi vēlamies pilnīgu un pārredzamu sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru. Mēs esam izvirzījuši plaša spektra priekšlikumus. Diemžēl tie nav guvuši pozitīvu reakciju.

Šajā Parlamentā mēs ne gluži visi esam vienisprātis par to, cik lielā mērā mums vajadzētu izpildīt starptautisko sankciju prasības. Es tomēr ceru, ka mūsu vispārējā šīs situācijas redzējumā mēs nostāsimies uz kopīga ceļa, lai virzītos uz priekšu.

Otrs mūs satraucošais aspekts ir Irānas loma reģionā. Irānas attieksme pret Izraēlu ir neciešama un nepieņemama. Nav pieļaujams tās atbalsts organizācijām, kas destabilizē reģionu. Irānas politika ir biedējoša lielākajai daļai reģiona valstu. Iekšpolitiskā situācija no cilvēktiesību un demokrātijas viedokļa ir traģiska. Tieši tāpēc es atbalstu cerību, ka šīs lieliskās kultūras tauta agrāk vai vēlāk atbrīvosies no šādas valdības.

Esmu ļoti pārliecināts, ka mēs nepieredzēsim otru Irānu Ēģiptē, bet drīzāk otru Ēģipti Irānā. Tad tiktu izbeigta reliģijas izmantošana ļoti laicīgiem mērķiem. Tad varēs cerēt, ka tiks vispār atcelts nāvessods un jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un mazākumtautību iedzīvotājiem. Tad tiktu izbeigta disidentu, ne tikai H. Mousavi un M. Karoubi, vajāšana un tad, cerams, būtu preses brīvība un ceļš uz brīvām vēlēšanām virzībā uz labāku Irānu.

Domājot šajā virzienā, mums, cita starpā, ir jāliek lietā mūsu Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenti tā, lai atbalstītu aktīvos pilsoniskās sabiedrības locekļus. Mērķtiecīgas sankcijas jāvērš arī pret režīma pārstāvjiem. Ņemot vērā notikumus Ziemeļāfrikā, iedrošināsim Irānas tautu virzībā uz labāku nākotni.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza, S&D grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Esmu ļoti gandarīta, ka Augstās pārstāves ārlietās un drošības jautājumos nostāja ir divējāda, ar praktiski vienādu attieksmi apspriežot cilvēktiesības un kodolprogrammas jautājumu, jo Irāna ir negatīvs piemērs pasaulei un tās kaimiņvalstīm, kuras, sākušas demokrātisko reformu procesu un rīkojas saskaņā ar savu tautu likumīgiem, demokrātiskiem centieniem, Irānā redz tieši to, ko tās nevēlas piedzīvot, un ko mēs nosodām ziņojumā, kurš rīt, iespējams, tiks pieņemts.

Pirmkārt, tas ir tehnokrātiskais režīms, kas pakļauj savu tautu un pārkāpj cilvēktiesības, piemērojot nāvessodu — un jo īpaši es gribētu minēt Zahra Bahrami lietu — atņemot tiesības sievietēm, vajājot homoseksuāļus un apspiežot citādi domājošos.

Tas ir negatīvs piemērs attiecībā uz politiskajām brīvībām. Ir absolūti nepieņemami, ka šobrīd notiek demonstrantu represijas un ka tās turpinās jau kopš 2009. gada, tāpat nav pieņemama arī demokrātiskās opozīcijas kustības līderu aizturēšana. Manas grupas vārdā es pieprasu, lai nekavējoties tiktu atbrīvoti opozīcijas līderi H. Mousavi un M. Karoubi un viņu sievas, kā arī visi apcietinātie cilvēki, lai viņi varētu miermīlīgi realizēt savas tiesības uz vārda brīvību, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību.

Irāna ir negatīvs piemērs arī attiecībā uz sarunām ar starptautisko sabiedrību kodolprogrammas jautājumā.

Atbildīga Irānas attieksme šajā jomā, kā arī pret cilvēktiesībām, atšķirīgas prioritātes reģionā attiecībā uz Hamas un Hezbollah, un atšķirīga retorika attiecībā uz Izraēlu padarītu Irānu par nozīmīgu partneri un dalībnieci reģiona stabilizācijā, un arī uz to mēs aicinām šajā ziņojumā.

Baronese Ashton, ir svarīgi nosūtīt Eiropas Savienības delegāciju uz Teherānu, ne tikai lai mēs varētu veidot politisku dialogu ar Irānas režīmu, bet ņemtu vērā arī pilsonisko sabiedrību.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties B. Belder par viņa un ēnu referentu paveikto darbu, ka mums bija iespēja līdzsvarot šo ziņojumu un padarīt to pieņemamu visam Eiropas Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vai M. Ahmadinejad ir labāks par Gaddafi? Kamēr starptautiskās sabiedrības uzmanība ir pamatoti pievērsta Lībijai, meklējot iespējas, lai izbeigtu Gaddafi un viņa līdzgaitnieku pret iedzīvotājiem vērsto vardarbību, neļausim Irānai kļūt nemanāmai mūsu politiskajās programmās. Arī Irānā notiek slaktiņš, bet tas notiek lēnā gaitā. Kopš šā gada sākuma ik pēc astoņām stundām tiek izpildīts viens nāvessods, kā arī sistemātiskas represijas, spīdzināšanas, izvarošanas un cenzūra Islāma Republikas laikā un jo īpaši kopš 2009 vēlēšanām ir bijušas briesmīgas.

M. Ahmadinejad nav labāks par Gaddafi, un mums ir jāveic tikpat skarbi pasākumi, lai aizsargātu cilvēktiesības Irānā. Daži varētu iebilst, ka sankcijas ir ieviestas, bet tās attiecas tikai uz kodolprogrammas jautājumu, nenesot vēlamos rezultātus. Faktiski tas draud kļūst par nulles rezultātu spēlē par cilvēktiesībām, jo pagaidām nesodāmība turpinās.

Priekšsēdētāja vietnieces / Augstās pārstāves kundze! Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments sniedz jums pilnvaras piemērot sankcijas personām, kuras ir atbildīgas par nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus mēs redzam, un mēs esam snieguši šādu ieteikumu iepriekš. Ir nopludināts 80 personu saraksts, un tas attiecināms uz jūsu biroju. Es gribētu jautāt, vai tas ir signāls jūsu centieniem virzīt uz priekšu šo svarīgo pasākumu.

Mums arī jānodrošina tehnoloģijas iedzīvotājiem to brīvai saziņai un piekļuvei informācijai, un Eiropas Savienībai ir jābūt drošam patvērumam brīvi domājošajiem. Priekšsēdētāja vietnieces / Augstās pārstāves kundze! Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadošā loma centienos saukt pie atbildības personas, kuras izvaro sievietes pirms nāvessoda izpildes, lai viņām nebūtu nekādas iespējas nonākt debesīs kā jaunavām, tos, kuri no jumtiem nošauj neapbruņotus jauniešus, viņiem ejot pa ielu, un tiesnešus, kas notiesā cilvēktiesību advokātus, kuri aizstāv pusaudžus un sievietes. Sauksim pie atbildības šo sistēmu, kura de facto pieļauj opozīcijas līderu ieslodzījumu.

Kad piektdien tiks apspriesta Lībija, lūdzu, izmantojiet šo impulsu, lai tādus pašus pasākumus noteiktu pret tiem, kuri ir pie varas Irānā, un nodrošinātu taisnīgumu iedzīvotājiem Irānā, kur 2009. gadā sākās jaunatnes masveida nemieri, kas pašlaik iedvesmo jauno paaudzi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšā esošais ziņojums, ar kuru visas grupas ir intensīvi strādājušas kopā, ir ļoti labs pamats, uz kura ES var veidot savu Irānas politiku. Dažādie jautājumi, kuros mēs nepiekrītam Irānas valdībai, tiek aplūkoti kā viens kopējs izaicinājums: kodolprogramma un Irānas attiecības ar tās kaimiņvalstīm, katastrofālā situācija cilvēktiesību jomā šajā valstī un sarežģītais ekonomikas stāvoklis. Bezdarbs ir pieaudzis milzīgos apmēros, viens no četriem irāņiem dzīvo zem nabadzības līmeņa.

Baronese Ashton, jums tagad no šī ziņojuma ir jāizdara daži secinājumi. Mēs, eiropieši, nedrīkstam stāvēt malā, kamēr režīma kritizētāji, arodbiedrību pārstāvji, sieviešu tiesību aizstāvji un citu ticību cilvēki tiek aizturēti, spīdzināti un nogalināti. Mums acīmredzot stingrāk nekā līdz šim jācenšas vērst spiedienu pret tiem, kuri vainojami cilvēktiesību pārkāpumos, nosakot mērķtiecīgas sankcijas, piemēram, ierobežojot ieceļošanu vai iesaldējot viņu kontus bankās.

Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāpārbauda arī, kuras ekonomiskās sankcijas faktiski sasniedz mērķi un kuras no tām skar tikai Irānas iedzīvotājus. Pilnīgas izolācijas politika mūs vienkārši novedīs strupceļā, un to neatbalstīs arī daudzi irāņi.

Ar šo ziņojumu Parlaments nepārprotami liek saprast, ka demokrātiskas pārmaiņas nevar ieviest ar ārējiem militāriem līdzekļiem. Mums ir jāpieturas pie divējādas uz priekšu vērstas stratēģijas, saskaņā, ar kuru mēs cenšamies uzsākt dialogu, tajā pašā laikā viennozīmīgi uzstājot, ka jāievēro vispārējās tiesības un jāīsteno starptautiskie nolīgumi. Tieši šajā kontekstā mums ar izpratni ir jāuzņem pieprasījums nosūtīt ES delegāciju uz Teherānu šobrīd, kad Eiropas Ārējās darbības dienests ir pārņēmis atbildību no rotējošās ES prezidentūras, lai Eiropas Savienību pārstāvētu trešās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve! Irāna, manuprāt, ir visnopietnākais drauds pasaules drošībai. Prezidents M. Ahmadinejad ir apņēmies apbruņot savu valsti ar kodolieročiem, un ir pārāk briesmīgi iedomāties iespēju, ka Irāna, bruņojusies ar kodolieročiem, apdraudēs Izraēlas pastāvēšanu. Tāpēc mums ir jāapsver visas iespējas, tostarp militāras, lai to novērstu.

Irāna atkal un atkal ir maldinājusi un kavējusi starptautisko sabiedrību. Diemžēl Eiropas Savienība reizēm ir ļāvusi M. Ahmadinejad ar to manipulēt.

Lai gan Padome pastāvīgi nosoda barbarisko teokrātisko režīmu Teherānā, atsevišķas dalībvalstis dažreiz pauž ne tik stingru nostāju. Patiešām, tikai pirms dažiem mēnešiem ES līderi vienojās noteikt Irānai eksporta kredīta garantijas. Līdz tam minētās garantijas bija ekonomiska rakstura vitāli svarīga piegādes līnija režīmam, kuram nav ne mazākās leģitimitātes, jo īpaši attiecībā uz M. Ahmadinejad nicinājumu pret cilvēktiesībām, ko apliecina pastāvīga homoseksuāļu, politisko disidentu un nepilngadīgo sodīšana ar nāvi.

(Priekšsēdētājs lūdza runātāju runāt lēnāk, lai ļautu tulkot)

 
  
 

Prezidenta kungs, manuprāt, visi saprot angļu valodu.

Piedodiet, bet es runāšanu tādā ātrumā, kādā vēlos.

Patiešām, Irāna, šķiet, šā Parlamentā debatēs par cilvēktiesībām tiek minēta biežāk nekā jebkura cita valsts. ES dalībvalstīm ir jāsaprot, cik svarīga ir vienota un nepielaidīga nostāja pret Irānas mahinācijām.

Mums jo īpaši jāsaprot arī tas, ka, ja mēs nesagrausim Irānas kodolprogrammas ambīcijas un tās atbalstu terorismam, neapšaubāmi reģionā sāksies bruņošanās sacensības.

Ņemot vērā Tuvajiem Austrumiem un Persijas līča reģionam raksturīgo nestabilitāti, kas pašlaik mums visiem ir klaji redzama, tā būs katastrofa ar nezināmām sekām nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, grozījumi B. Belder ziņojumā ir to ievērojami uzlabojuši, un mana grupa var piekrist daudziem apgalvojumiem. Diemžēl, lai cik patiesi tie nebūtu, tajā galvenokārt ietverti situācijas apraksti, bet reālistiska nākotnes pamata perspektīvas filozofija nav izstrādāta.

Cilvēktiesību situācija Irānā ir neciešama. Tomēr šajā situācijā sankcijas neieviesīs ilgstošu uzlabojumu. Lai veicinātu demokratizāciju Irānā, mums ir jādara viss iespējamais, lai starptautiskā situācija nebūtu tik saspringta. Starptautisko attiecību pasliktināšanās nes līdzi risku, ka Irānā turpinās veikt antidemokrātiskus pasākumus, ar kuriem tiks vājināta opozīcija. Saspīlējuma mazināšanās politikai būtu jāizbeidz jebkāda veida bīstamas darbības. Sarunas un starptautiskās attiecības var būt sekmīgas tikai tad, ja tiek nodrošināta visu partneru diplomātiskā atzīšana. Tikai šādā veidā var panākt saturīgus kompromisus strīdā par kodolprogrammu.

Mūsu idejas mērķtiecīgi vērstai stratēģijai attiecībā uz Irānu esmu izklāstījusi alternatīvā rezolūcijas priekšlikumā, un manis iepriekš minēto iemeslu dēļ es aicinu noraidīt B. Belder ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos sākt ar apsveikumu B. Belder par viņa izcilo darbu.

Kamēr pasaule vēro sacelšanos arābu pasaulē, Irāna turpina represēt disidentus. Abu opozīcijas līderu H. Mousavi un M. Karoubi arests tam ir visredzamākais pierādījums. Rietumi veica pasākumus pret M. Gaddafi, bet turpina svārstīties attiecībā uz Irānu, varbūt tāpēc, ka M. Gaddafi jau ir kritis, kamēr M. Ahmadinejad pagaidām vēl nav.

Šobrīd Irānā notiek lielākā sacelšanās kopš 2009. gada vēlēšanām. Ko mēs vēl gaidām, ja neiesaldējam visus M. Ahmadinejad, revolucionārās gvardes kontrolēto uzņēmumu un visu šajās represijās iesaistīto režīma atbalstītāju aktīvus? Ko mēs gaidām, lai noteiktu ceļošanas ierobežojumus šī režīma figūrām?

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kā zināms, joprojām ir vieta šaubām, vai Irānas kodolprogramma patiešām ir paredzēta miermīlīgiem mērķiem. Tāpēc Irānas sadarbība ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru ir īpaši svarīga. Tā ir svarīga, lai starptautiskajai sabiedrībai pierādītu, ka Irāna izmanto kodolenerģiju civiliem mērķiem.

Attiecībā uz Tuvo Austrumu politiku M. Ahmadinejad pienākums ir beidzot izskaidrot, ka Irāna nerada draudus Izraēlai un atzīst Izraēlas tiesības pastāvēt tajās robežās, kuras noteiktas starptautiskajās tiesībās. Atbruņošanās un no kodolieročiem brīvas zonas izveide būtu, manuprāt, nozīmīgs ES Tuvo Austrumu politikas mērķis, lai garantētu mieru un drošību šajā reģionā.

Irāna, protams, ir svarīga spēlētāja Tuvajos Austrumos. Paturot to prātā, man ir prieks uzzināt no B. Belder izsmeļošā ziņojuma, ka pastāv lietišķa sadarbība ar ES Afganistānas jautājumā, lai palielinātu drošību un stabilitāti šajā reģionā. Tikai šādā veidā mēs varam noņemt radikālā islāma jeb islāmisma augsni, kas aizvien biežāk paceļ savu neglīto galvu arī Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Pirms diviem gadiem, citiem vārdiem sakot, pirms Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā sākās demonstrācijas, Teherānas iedzīvotāji izgāja ielās. Viņi to darīja, riskējot ar savu dzīvību. Viņi izgāja ielās, jo viņi gribēja lielāku demokrātiju. Viņi vēlējās protestēt arī pret neiecietību un ļaunā režīma īstenoto apspiešanu. Tāpēc es priecājos, ka šajā ziņojumā uzsvars tiek likts uz cilvēktiesībām, un ar to es apsveicu B. Belder. Mums ir jāgūst mācība, ka mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu opozīcijai un visiem, kas ir piedalījušies demonstrācijās. Mums ir jāsniedz viņiem palīdzīga roka pret šo režīmu.

Kāpēc mums to darīt? Mums tas ir jādara, jo šim režīmam ir nauda un nafta, un tiem, kas tiek apspiesti, būs iespēja kaut ko panākt tikai tad, ja arī mēs pieliksim pūles. Manuprāt, ļoti labi ir tas, ka mēs šo jautājumu esam ļoti skaidri izklāstījuši jūsu ziņojuma 32. punktā, Belder kungs. Priekšsēdētāja kungs, redzot šīs represijas, arī es vēlētos uzzināt no jums, ko mēs darām attiecībā uz opozīcijas līderi H. Mousavi. Vai mēs joprojām pievēršam uzmanību M. Karoubi liktenim? Kādas ir mūsu kā Eiropas Savienības īpašās iespējas sniegt lielāku atbalstu?

Var uzskatīt, ka pierādījums Irānas sabiedriskajai kustībai ir viena miljona parakstu kampaņa, kuru vadīja sievietes, kas savāca vienu miljonu parakstu, lai protestētu pret diskriminējošiem tiesību aktiem. Es gribu izteikt patiesu cieņu šīm drosmīgajām sievietēm. Es vēlētos, lai baronese Ashton man pastāstītu, kur viņa var piedāvāt konsulāru palīdzību, jo tā ne vienmēr tiek piedāvāta.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog (S&D).(SV) Priekšsēdētāja kungs, cilvēktiesību pārkāpumi Irānā ir plaši, un tiek uzskatīts, ka tie palielinās. Situācija ir pasliktinājusies daudzās jomās un jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību. Pastāv draudi izpildīt vairākus nāvessodus, kuriem tiek aicināts pievērst uzmanību, tiek vajāti inteliģences pārstāvji, studenti un disidenti, cilvēki tiek spīdzināti, un sievietes un etniskās, un reliģiskās minoritātes joprojām tiek diskriminētas. Šo sarakstu varētu turpināt.

Tas bija satraucoši acīmredzams jau 2009. gada vēlēšanu laikā un turpinās pašlaik. Mēs visi, kas dažādos gadījumos tiekamies ar Irānas oficiālajiem pārstāvjiem, sastopamies arī ar lielāku bardzību un augstprātību. Ņemot to vērā, es gribētu teikt, ka, manuprāt, baroneses Ashton minētās prioritātes — proti, cilvēktiesības, stingras spēkā esošās sankcijas un kodolprogramma — ir pareizi noteiktas un noteikti ir mūsu galvenās problēmas.

Tomēr ES stingrai pretdarbībai pret Irānu ir jābūt nopietnākai un tiešākai. Arī runājot par noziegumiem pret cilvēci, mūsu nostājai ir jābūt nelokāmai. Pienācis laiks, kad laipna saruna patiesībā ir nodevība, un, manuprāt, mēs pie tās šobrīd esam nonākuši attiecībā uz Irānu.

 
  
MPphoto
 

  Marit Paulsen (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties B. Belder par ļoti labo ziņojumu. Es esmu delegācijas, kas devās uz Irānu, locekle, un es saņemu vēstules no Irānas režīma, kurās tieku uzrunāta Dieva vārdā, kas man šķiet ārkārtīgi nepatīkami. Ar šo ieganstu viņi pastāvīgi rada to, ko, pamatojoties uz B. Belder ziņojumu, var skaidri nosaukt par elli zemes virsū. Tas ir neticami un tam ir grūti noticēt.

Man ir neliela ideja un sapnis, ar kuru šajā saistībā es gribētu iepazīstināt baronesi Ashton. Kad jūs uzcelsiet lielu, jaunu ēku Ārējās darbības dienestam, jūs varētu iekārtot telpu nelielam birojam nelielai darbinieku grupai, kas apkopotu informāciju par tiem, kuri ir tie spīdzinātāji, tiesneši un bendes šajās groteskajās sabiedrībās ap mums, lai viņi zinātu, ka mēs viņu rīcību cieši uzraugām?

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze, es gribētu apsveikt B. Belder ar lielisko ziņojumu. Man ir radies iespaids, ka Eiropas Savienībai ir dubultstandarti un ka mēs ļoti asi kritizējam režīmus tad, kad tie sāk brukt un krist. Šāds gadījums ir Lībijas piemērs. Pagaidām mēs klusējam, pārāk bieži ņemot vērā dažādus iemeslus — tostarp dažu valstu ekonomiskās intereses — attiecībā uz tiem režīmiem, kuri ir stabili. Irānas režīms ir stabils, un ziņojumā paustā kritika ir pilnīgi pamatota. Irānā gadiem ilgi notiek kaut kas tāds, kas ir absolūti nepieņemami. Eiropas Parlamentam par to ir jārunā. Mums ir jāsaka, ko mēs domājam par nāvessodu, par spīdzināšanu un par to, ka cerības, kuras — atcerēsimies — bija saistītas ar Shah Reza Shah Pahlavi krišanu, nav ne mazākā mērā attaisnojušās. Gluži pretēji — viss ir vēl sliktāk.

 
  
MPphoto
 

  Barry Madlener (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt, izsakot atzinību B. Belder par viņa izcilo ziņojumu. B. Belder ir uzrakstījis ļoti pamatotu ziņojumu, kurā pauž akmens cietu nostāju pret Irānu. Šāda nostāja ir pareiza. Diktators M. Ahmadinejad vienkārši turpina nogalināt savus iedzīvotājus, kamēr politiskie oponenti tiek spīdzināti. Ir baumas, ka Nīderlandes pilsone Zahra Bahrami arī ir spīdzināta, un saistībā ar to es esmu lūdzis veikt izmeklēšanu.

Es vēlētos lūgt kreisā spārna sociālistus un piekasīgo Zaļo / Eiropas Brīvās apvienības grupu šajā Parlamentā neizgāzt šo ziņojumu ar dažādu veidu grozījumiem. Noziedzīgais M. Ahmadinejad režīms turpina apdraudēt Izraēlu un mēģina izmantot savu ietekmi Ēģiptē. Ideālā gadījumā Irāna vēlētos redzēt, ka tiek nodibināta Islāma Republika, ietverot politiskus ajatollas, šariata likumu, sieviešu nomētāšanu ar akmeņiem un homoseksuāļu pakāršanu. Jā, dāmas un kungi, daudziem musulmaņiem tas ir īstais islāms. Irānas karakuģi ir izpeldējuši caur Suecas kanālu, kas nepārprotami ir provokatīva, pret Rietumiem un Izraēlu vērsta rīcība. To es uzsveru kā pēdējo piezīmi savā runā.

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības attiecības ar Irānu ir vairāk nekā mazliet divkosīgas. Mēs atļaujam ar sevi manipulēt. Mēs runājam par demokrātiju, demokrātijas klauzulu, bet mēs skaidri jūtam naftas un gāzes smaku. Ja mūsu sirdīs nav demokrātijas mērķa, tad ļausim to līdz ar cilvēktiesībām mīdīt kājām. Pirms dažiem gadiem mani pārsteidza publiska informācija par celtniecības tehniku, ko Eiropas Savienības uzņēmumi piegādāja Teherānai. Tā ietvēra pazemes kalnrūpniecības iekārtas pazemes rūpnīcu izveidošanai, kurās, visticamāk, tiek ražoti kodolieroči. Teherānai jau ir raķetes, kas spēj sasniegt gandrīz visu Eiropu, tad kāpēc nepalīdzēt viņiem ražot tieši to, ko mēs vienmēr esam gribējuši uz Ziemassvētkiem. Ar Eiropas dziļurbumu iekārtām tiek rakta bedre arī Irānas tautai, ja Izraēla nesavaldīsies, saskaroties ar otrās izceļošanas iespēju, tā tiek rakta arī Eiropai un visai pasaulei. Neizskatās, ka Eiropa ir gatava šāda mēroga pārbaudījumam un galu galā Irānas hegemonijai Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Vai kāds analizē aktualitātes šajā saistībā?

Citas vērā ņemamas iekārtas ir varenie vācu un nīderlandiešu būvniecības celtņi, kurus Teherāna izmanto publiskai nāvessoda izpildei tā sauktajiem noziedzniekiem un režīma pretiniekiem. Ir teikts, ka šo Eiropas celtņu izmantošana pakāršanai ir īpaši nežēlīga, un agonija ir ilgstoša. Šobrīd nāvessodu izpilde grēciniekiem turpinās, tāpat kā iekārtu piegāde no Eiropas.

Cerams, ka Irānas varas iestādes nepasūtīs lidmašīnu bāzes kuģus Mistral Sentnazērā, bet tām būs iespēja mazliet vēlāk tos iegādāties Krievijā, kur tie tiks uzbūvēti saskaņā ar Francijas licenci. Lidmašīnu bāzes kuģi Mistral noteikti būs nepieciešami, lai Persijas līča valstis sajustu pistoli pie deniņiem. Nevienu neinteresē, ko par to domā mazās valstis pie Baltijas jūras un Melnās jūras, bet Persijas līcis atrodas tuvu Eiropas vēderam. Es iesaku to ņemt vērā.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D).(SL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Irānas traģēdija ir ļoti liela. Trīsdesmit gadu pēc revolūcijas pret Shah diktatūru rodas vienkāršs jautājums: vai Irānu vispār var uzskatīt par civilizētu valsti? Irānas režīma barbarisms atspoguļojas daudzos dažādos apspiešanas veidos un tā anahronismos. Tiek apspiestas sievietes, disidenti, ikviens, kas domā citādi, jaunieši, personas ar viendzimuma orientāciju un tā tālāk un tā joprojām.

Ko mēs varam darīt? No vienas puses, Eiropas Savienībai ir vajadzīga politika attiecībā uz Irānu, un tai ir jāpiemēro pret galvenajiem režīma pārstāvjiem vērstas sankcijas. Neļausim viņiem ceļot un veikt uzņēmējdarbību, un tas attiecas uz revolucionāro gvardi. No otras puses, palīdzēsim jauniešiem un tiem, kas cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiskām pārmaiņām.

Galvenais ir nodrošināt brīvu piekļūšanu informācijai un jo īpaši internetam, kā arī preses, televīzijas un radio brīvību. Facebook, Twitter un YouTube ir visspēcīgākie ieroči tiem, kuri ir pazemoti un sašutuši, un tādu Irānā ir ļoti daudz. Mums ir jāuzņemas atbildība, lai viņus aizsargātu.

 
  
MPphoto
 

  Norica Nicolai (ALDE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, 2005. gadā šis režīms nāca pie varas ar paziņojumu, kurā atbalstīja nacionālismu un taisnīgumu. Līdz šim mums nav izdevies pārvērst Irānas režīmu par demokrātisku sistēmu. Viss, kas mums izdevies, ir būt lieciniekiem tam, kā attīstās vienīgā valsts, kura veicina plaša mēroga despotisku režīmu, kas ir tumšo viduslaiku cienīgi. Kolēģi deputāti, manuprāt, Irāna kļūst par vienu no degošajiem mūsu ārpolitikas jautājumiem, jo mēs riskējam neievērot tās milzīgo ietekmi Ziemeļāfrikā, kuru tā panāk, finansējot teroristiskas kustības, proti, Hamas un Hezbollah.

Ja vien Eiropas Savienība skaidri neizvērtēs Irānas ietekmi šajā reģionā, mēs riskējam, ka šī demokrātijas neesamība Irānā iesakņosies. Turklāt mēs Eiropā saskaramies ar nopietnu mūsu drošības vājumu un apdraudējuma risku. Manuprāt, ir pienācis laiks rast risinājumus, lai izbeigtu šo tradicionālo Talleyrand piekopto principu, kas nozīmē padejot un pēc tam pieņemt konkrētu, stingru lēmumu.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kungs, B. Belder ziņojums ir ļoti labs, jo tas ir gan reāls, gan pragmatisks. Tomēr, manuprāt, ziņojumā varēja paust daudz spēcīgāku kritiku nosodāmajam M. Ahmadinejad režīmam. Šis nelietis noliedz holokaustu un neko vairāk nevēlētos, kā Izraēlas valsti noslīcināt jūrā, turklāt pēc iespējas ātrāk. Kristiešiem burtiski nav dzīves M. Ahmadinejad režīmā. Turklāt viņš apspiež savu tautu šausmīgā veidā. Nekad tik daudziem cilvēkiem nav izpildīts nāvessods, cik pēdējā gada laikā. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāturpina atbalstīt opozīcijas spēkus, kuri cīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām. Nekādi pret M. Ahmadinejad režīmu vērsti līdzekļi nebūs pārspīlēti. Es runāju par sankcijām un mērķtiecīgiem pasākumiem pret Irānas kodolprogrammu, kā tas notika ar Stuxnet vīrusu. Ar nepacietību es gaidu to dienu, kad šis režīms kritīs. Šodien nebūtu pietiekoši ātri!

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, cilvēktiesību aizstāvji Irānā ir pakļauti nāves draudiem, vajāšanai, patvaļīgiem arestiem, apsūdzībām no tiesas iestāžu puses, apmelošanai, vardarbīgiem uzbrukumiem, pazemošanai, spīdzināšanai un slepkavībām. Īpaši apdraudēti Irānā ir sieviešu cilvēktiesību aizstāvji. Vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība Irānā ir stingri ierobežota un bieži tiek smagi sodīta.

Arī nāvessodu piespriež patvaļīgi, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem. Taču, manuprāt, diezgan satraucoši ir tas, kā Eiropas Savienība pašreiz izturas pret Irānu. Mūsu Augstā pārstāve atkal, šķiet, runā daudz, bet dara gaužām maz. Es bieži esmu, un to es šodien atkārtoju vēlreiz, uzaicinājusi viņu Cilvēktiesību apakškomitejā, lai faktiski uzdotu jautājumus par viņas darbībām cilvēktiesību jomā.

Viņa mums šodien pastāstīja, cik cilvēktiesības viņai ir svarīgas, bet kad viņa ir kādreiz ieradusies Cilvēktiesību apakškomitejā? Viņa ir gatava sūtīt savus padotos, bet viņa nevēlas tikt demokrātiski izjautāta šajā Parlamentā. Viņa klausās mūsu runas, nāk klajā ar kādu nesakarīgu, iepriekš sagatavotu paziņojumu un tad iet mājās. Tā nav demokrātija, Ashton kundze.

(Runātājs piekrita atbildēt uz „zilās kartītes” jautājumu (Reglamenta 149. Panta 8. punkts).)

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos aizņemt pārāk daudz laika. Es tikai gribu pajautāt N. Sinclaire šo: kad Augstā pārstāve ierodas īpašā Parlamenta plenārsēdē, lai apspriestu cilvēktiesību gada ziņojumu un viņu iztaujā visa Eiropas Parlamenta deputāti, vai tomēr viņa neuzskata, ka tas ir daudz labāks veids, nekā prasīt Augstās pārstāves atskati attiecībā uz cilvēktiesībām, nekā lūgt viņu apmeklēt Parlamenta apakškomiteju, pat šo, kura man ļoti iet pie sirds?

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz mana kolēģa teikto, tas tomēr nav labāk, jo, kā viņam zināms — un, ja viņš pavadītu tik daudz laika Cilvēktiesību apakškomitejā, cik es, tad viņš zinātu — ka tieši komitejās mums faktiski ir iespēja tikt pie vārda vairāk nekā vienu reizi un vairāk par vienu minūti, un tad mēs faktiski saņemam tiešu atbildi.

Esmu izteikusi daudzas piezīmes cilvēktiesību jautājumos, un tomēr es vēl gaidu tikai vienu atbildi no baroneses Ashton — tikai vienu atbildi — kāpēc tā ir? Es atkārtoju, ka tas ir par demokrātiju. Es pārstāvu piecus miljonus iedzīvotāju. Es šeit esmu ievēlēta. Baronese Ashton nav saņēmusi nevienu balsi savā dzīvē.

 
  
MPphoto
 

  Paweł Zalewski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze! Es gribētu apsveikt B. Belder ar lielisko ziņojumu. Apsveicami ir arī tas, ka ziņojums tika grozīts sarunu laikā. Manuprāt, ar šiem grozījumiem tagad tas ir atbilstoši formulēts. Visa starptautiskā sabiedrība, kas lielu nozīmi piešķir demokrātijai un cilvēktiesībām, pauž satraukumu par to, kas jau daudzus gadus notiek Irānā, un mēs cenšamies izlemt, kādus pasākumus vajadzētu veikt. Tiem, protams, būtu jānāk no Irānas iekšienes. Tādējādi ir skaidrs, ka Eiropas Savienība atbalsta Irānas opozīciju.

Manuprāt, ir trīs jautājumi, kas mums tagad ir jāizvirza un kuri var ietekmēt politiku Irānā. Pirmais jautājums attiecas uz mūsu sadarbības politiku ar Turciju attiecībā uz Irānu. Turcija ir svarīga Eiropas Savienības partnere. Tā ir valsts, kuru vada partija, kurai Islāma tradīcija ir svarīga, bet tā tiek vadīta tādā veidā, kas ir daudz tuvāks Eiropas standartiem. Otrais jautājums ir sadarbība ar Krieviju. Mums ir jāizdara spiediens uz Krieviju, vēl ciešāk sadarbojoties ar Eiropas Savienību un ASV, lai sadarbība ar Irānu nebūtu tāda, kā šobrīd. Treškārt, pēdējais ļoti svarīgais jautājums ir pretraķešu vairogs. Eiropas Savienībai vajadzētu sadarboties ar NATO un ASV, lai nodrošinātu, ka šis vairogs tiek uzbūvēts Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šā ziņojuma sākotnējais teksts tika kritizēts par tā agresīvo valodu, koncentrējoties galvenokārt uz Irānas kodolprogrammām, atstājot novārtā cilvēktiesību problēmu, un tajā trūka pozitīvas perspektīvas turpmākai sadarbībai. Daudzie manas grupas un citu iesniegtie grozījumi laboja šos trūkumus, un pašreizējais teksts ir līdzsvarots. Tajā atšķir divas galvenās lietas: pašreizējās valdības cilvēktiesību pārkāpumus un Irānas kodolprogrammu.

Abas lietas nav viens un tas pats, un ir bezatbildīgi draudēt Irānai ar karu vai starptautisku intervenci, kā šodien šajā Parlamentā, es dzirdēju, tika ierosināts. Ja jūs vēlaties stiprināt M. Ahmadinejad varu, vienkārši turpiniet tāpat, jo visi irāņi, neatkarīgi no to politiskās nostājas, paudīs nostāju pret jebkādu ārvalstu intervenci. Pašreizējā Eiropas Padomes un Augstās pārstāves politika ir pareiza, jo tā pamatojas uz rūpīgu stāvokļa novērtējumu uz vietas.

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es apsveicu B. Belder ar izcilo ziņojumu. Irānai ir ietekmes potenciāls un bagātība, lai tā būtu labais spēks vai ļaunais spēks Tuvo Austrumu reģionā. Diemžēl tās režīms ir kļuvis par ļauno spēku, maskējoties reliģiskā ietērpā. Irānas kodolieroču programma ir iemesls milzīgām bažām reģionālā un starptautiskā līmenī. Irāna ir kļuvusi par ekstrēmistu doktrīnas avotu, tā veic un sponsorē starptautiskā terorisma darbību, tai ir bīstama ietekme uz jaunajiem šiītu iedzīvotājiem Persijas līča valstīs, Irākā un Libānā, un tā bez vilcināšanās stājas savienībā ar sunnītu teroristu grupām Gazā un ārpus tās. Tā ir palīdzējusi apmācīt un apbruņot teroristus, kuri uzbruka NATO spēkiem Afganistānā, un tā pārkāpj cilvēktiesības. Būtu traģiski ironiski, ja tirānija, kāda tā ir Irānā, kļūtu par galveno labuma guvēju no centieniem panākt lielāku brīvību, kuri pēdējās nedēļās visā arābu pasaulē ir tik dramatiski izteikti, un vispretīgākās liekulības piemērs — es beidzu, priekšsēdētāja kungs — ir tas, ka prezidents M. Ahmadinejad ir teicis Ēģiptes iedzīvotājiem, ka viņiem ir tiesības paust savus uzskatus par savu valsti.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs, starptautiskā sabiedrība gandrīz bezpalīdzīgi noraugās, kā pasliktinās cilvēktiesību stāvoklis Irānā. Tomēr nevajadzētu aizmirst mums pieejamos instrumentus, lai mūsu viedokli sadzirdētu. Ar Augstās pārstāves amatu Lisabonas līgums nodrošina mums līdzekļus, lai pārliecinātu Irānas valdību, ka cilvēktiesības nedrīkst ierobežot ar represijām. Tā ir neatņemama personas privilēģija un tās nedrīkst apstrīdēt neviens politiskais režīms. Masveida nāvessodu izpilde, jo īpaši pusaudžiem, nomētāšana ar akmeņiem, diskriminācija pret sievietēm un minoritātēm un spīdzināšana diemžēl ir daļa no daudz garāka saraksta.

Demokrātiskas pārmaiņas nevar uzspiest no ārienes. Tomēr Eiropas Savienībai, ne tikai ar sniedzot paziņojumus, ir nepārtraukti jāatbalsta šīs valsts iedzīvotāji, kuri riskē ar savu dzīvību katru dienu, lai protestētu pret šīm netaisnībām.

 
  
MPphoto
 

  Jan Zahradil (ECR). (CS) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, kas notiek arābu pasaulē, Lībijā, Ēģiptē, Tunisijā un citur, Irānas režīma stūrgalvība un nekustīgums ir vēl vairāk redzams. Tas ir neiecietīgs režīms, fundamentālistu režīms, režīms, kas slepkavo politiskos oponentus, un režīms, kas jātur zem starptautiskā spiediena. Mums ir jāatbalsta Irānas opozicionāri trimdā, tas ir likumīgi, un tam mums ir Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Ir jāuzrauga situācija Ašrafas bēgļu nometnē Irākā, kur ir vairāk nekā 3000 Irānas bēgļu no izsūtītajām opozīcijas organizācijām un kur pastāv humanitārās katastrofas risks, un jānodrošina aizsardzība šiem cilvēkiem. Tāpēc es gribētu dzirdēt skaidru baroneses Ashton atzinumu šajā jautājumā, un es gribētu dzirdēt skaidru paziņojumu par to, kā viņas vadībā ES palīdzēs šiem bēgļiem Ašrafas nometnē.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, šobrīd, kad ES aicina nekavējoties izbeigt brutālo M. Gaddafi diktatūru un uzstāj uz pilnīgu viņa izolāciju, tas pats attiecas uz brutālo un asiņaino Irānas režīmu. Lolot cerības uz uzticēšanās veidošanu praktiski vairs nav īstenojams risinājums jo īpaši tāpēc, ka Teherāna ir pilnībā zaudējusi savu uzticamību attiecībā uz savu kodolprogrammu.

To vietā mums būtu jāuzrunā lielais iedzīvotāju vadīto demokrātisko pārmaiņu potenciāls Irānā. Tiesa, šīs izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses. Tomēr ES prioritātei jābūt paplašināt mūsu tiešo morālo un politisko atbalstu šiem spēkiem. Ar to es tieši domāju Irānas galveno amatpersonu melnā saraksta veidošanu (Schaake kundze minēja astoņdesmit vārdus), atbalstu persiešu valodas ziņu raidījumu uzsākšanai un uzstāt, ka parlamentārās vēlēšanas — ja vispār — būtu jāvada saskaņā ar stingriem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā dogma ir tā, ka Irāna būs galvenā uzvarētāja revolūcijās Ziemeļāfrikā un ārpus tās. Tas ir iespējams, bet maz ticami.

Pirmkārt, Irānas modelis nav tieši tas, uz ko tiecas šajās valstīs sacēlušies jaunieši. Otrkārt, šajā režīmā nav tāds iekšējais miers, lai uzstājīgāk pievērstos tieši ārpolitikas veicināšanai. Visbeidzot, tāpēc ka citas valstis, piemēram, Turcija — vai pat Ēģipte pēc pārejas perioda, bet arī tās laikā — ir spēcīgi konkurenti Irānas ambīcijām.

Protams, Irāna vienmēr var gūt zināmu ietekmi, izmantojot pilnvaras, bet tās droši vien neizrādītos izšķirošas, lai iegūtu kontroli šajās valstīs. Paradoksāli, bet vienīgais veids, kā iegūt labvēlīgu stāvokli, būtu uzskatīt pašreizējos notikumus par iespēju sākt atkārtoti iekļaut Irānu starptautiskajā sabiedrībā. Tas būtu garš ceļš, bet vienīgais saprātīgais Irānai.

Es apsveicu B. Belder ar lielisko ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties B. Belder par izcilo ziņojumu. Tikai vienu dienu pēc Starptautiskās sieviešu dienas 100. gadadienas svinībām es vēlētos īpaši atzīmēt sieviešu situāciju Irānā, un lūdzu, atļaujiet man veltīt šo runu ne tikai Sakineh Ashtiani un Zahra Bahrami, bet arī visām sievietēm cietumā un tām, kuras pazudušas bez vēsts pašreizējo Irānas represiju dēļ.

ES ir jāņem vērā Irānas tautas centieni panākt demokrātiskas pārmaiņas, kā arī nepieņemamā situācija, ar kādu nākas saskarties Irānas sievietēm. Mēs zinām, ka pastāv diskriminācija un pat politiskas un sociālas represijas, kuras skar sievietes šajā valstī, un mums būtu jāreaģē uz šādu nepieņemamu rīcību, apsverot savu nostāju pret Irānu.

Lai gan situācija šobrīd pasliktinās, sieviešu tiesību aktīvistes valstī turpina uzņemties vadību protestos pret pašreizējo apspiešanu un pilsonisko brīvību, un cilvēktiesību noliegumu. Sieviešu tiesības nedrīkst būt izvēles punkts sarunās, un es ceru, priekšsēdētāja vietnieces /Augstās pārstāves kundze, ka ES apturēs šo vardarbību, neupurējot tās.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, mums iesniegtais B. Belder kunga ziņojums ir precīzs, līdzsvarots un objektīvs. Es personīgi jūtu līdzi Irānas iedzīvotājiem, kuri ir sena tauta ar senu kultūru un ievērojamām tradīcijām. Irāna ir bagāta naftas ražošanas valsts un tai ir svarīgs ģeopolitiskais stāvoklis Tuvajos Austrumos. Sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi, kā norādīts ziņojumā, un to atbalstīja visi runātāji, nav savienojami ar šādu tautu un ar šādu tradīciju. Pirmkārt, tomēr M. Ahmadinejad valdībai tas ir jāsaprot un jāveic nepieciešamie pasākumi. Šīs valsts uzstājība, turpinot kodolenerģijas programmu, kas nav pieņemama starptautiskajai kopienai, ir izraisījusi smagu spriedzi šajā reģionā un izvirzījusi milzīgus jautājumus. Nerunājot par ko citu, tā neko nedara ģeopolitiskās stabilitātes labad reģionā.

Mēs nedrīkstam aizmirst vai ignorēt masveida sacelšanās Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos un to, ka musulmaņu kopienas pievēršas politiskajam islāmam.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Zaļā revolūcija un pēdējās protesta demonstrācijas diezgan skaidri parāda, ka Irānā ir liels pilsoniskās sabiedrības potenciāls. Tas ir jāatbalsta, jo tas ir vienīgais veids, kā var veidoties demokrātiskas pārmaiņas.

Diemžēl sankcijas bieži skar tieši šo jauno un aktīvo pilsonisko sabiedrību. Piemēram, ir atcelti angļu valodas kā svešvalodas testi (TOEFL testi). Šis tests tomēr ir priekšnoteikums studijām daudzās Lielbritānijas un ASV universitātēs. Šīs atcelšanas upuri ir starptautiski domājošie studenti.

Ziņojumā nepārdomāti ierosinātas citas sankcijas, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz mobilo telefonu un sakaru tīklu tehnoloģiju eksportu, tomēr tieši šīs ātrās saziņas un informācijas tehnoloģijas ir nepieciešamas, lai izplatītu plurālisma idejas. Galu galā tās būs trešās valstis Ķīna, Krievija un Indija, kuras veiks uzņēmējdarbību, eksportējot un nodrošinot izejvielas, un kuras diemžēl neievēros šīs sankcijas un paliks smejoties.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, šobrīd Irāna pievienojas arābu valstīm, kuras meklē savu ceļu uz demokrātiju, un situācija valstī ir sīki aprakstīta B. Belder sagatavotajā ziņojumā. Teherānas režīms stingri iebilst pret izmaiņām, apspiežot demonstrācijas un arestējot kustības līderus. Es stingri nosodu šo nostāju, kura vairākus gadus valda pār Irānas sabiedrību. Iedzīvotāji prasa savas tiesības uz vārda brīvību, un valdībai vajadzētu uzklausīt viņu prasības.

Turklāt Irānas varas iestādes cilvēktiesību pārkāpšanu pārvērtušas par ieradumu. Šobrīd es vēlētos pieminēt „Irānas eņģeli” Nedu. Viņi atbalsta nāvessoda izmantošanu, nomētāšanu ar akmeņiem, nepilngadīgo noziedznieku sodīšanu ar nāvi, ignorējot visas savas starptautiskās saistības. Arī Irānas kodolenerģijas ambīcijas apdraud iedzīvotājus. Nesen saistībā ar piesārņojuma riskiem bija jāaptur jaunākās kodolenerģijas rūpnīcas darbība.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Šis ziņojums ir īpaši atbalstāms, jo Eiropas Savienībai ir jābūt skaidrai un konsekventai stratēģijai attiecībā uz tādām valstīm kā Irāna. Tikai 18 mēnešos 2008. un 2009. gadā Parlaments pieņēma nostāju attiecībā uz tiesas pieejamību 36 Irānas iedzīvotājiem saistībā ar vienu — cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij. Turklāt katrs no tiem būtu pelnījis, lai to šeit minētu un atcerētos atsevišķi pat tagad.

Kas attiecas uz Irānu, cilvēktiesībām nedrīkst piešķirt otršķirīgu nozīmi salīdzinājumā ar tirdzniecības un tarifu preferencēm. Tas ir morāli nepareizi un Eiropas Savienībai apkaunojoši. Tieši tāpēc Eiropas Savienībai un Parlamentam turpmāk ir cieši jāuzrauga situācijas attīstība cilvēktiesību jomā Irānā.

 
  
MPphoto
 

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos pievienoties saviem kolēģiem aicinājumā atbalstīt Irānas opozīciju un nodrošināt labāku aizsardzību bēgļiem Ašrafas nometnē. Šie nabaga cilvēki un viņu ģimenes ir brutālā un ļaunā Irānas režīma pastāvīgie mērķi. Viņu likteni vēl smagāku padara Irākas spēku, kuriem ir paredzēts tos aizsargāt, uzmākšanās un naidīgā attieksme ikdienā.

Augstās pārstāves kundze, neaizmirsīsim šos ļoti smagi notiesātos cilvēkus. Kopā mums jānodrošina, ka Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme viņu pārejā no represētās opozīcijas uz demokrātisku valdību. Galu galā ikviena interesēs ir redzēt — un, cerams, drīz — stabilu un demokrātisku Irānu, kuras iedzīvotāji baudītu tādas pašas brīvības un tiesības kā mēs šeit Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, šīs bija interesantas debates, un es tikai gribēju apspriest divus īpašus jautājumus, kas tika izvirzīti atsevišķi, pirms mēs beidzam šo tematu.

M. Paulsen man jautāja, vai mēs varētu atrast vietu — manuprāt, tas vārds bija „mirdzošajā” — jaunajā ēkā, lai varētu pieņemt darbiniekus, kas strādātu ar problemātiskiem jautājumiem cilvēktiesību jomā. Vai es varētu pateikt tikai to, ka man bija prieks, ka Cilvēktiesību apakškomisijas priekšsēdētāja Hautala kundze man uzrakstīja, lai paustu savu prieku par projektu, kā mēs plānojam nodarboties ar cilvēktiesībām jaunajā organizācijā. Tomēr es tikai pārvietoju darbiniekus uz vienu ēku no astoņām ēkām, kurās tie pašlaik ir izkaisīti pa visu Briseli, cerot, ka līdz ar iespēju cilvēkiem strādāt kopā mēs būsim efektīvāki. Mums viņi būs jāiespiež šajā ēkā, jo arī es darbības gaitā mēģinu ietaupīt naudu. Tāpēc es ceru, ka tad, kad jūs redzēsiet, ko mēs darām, šis vārds „mirdzoša” būs jauks vārds un nevis vārds, kas, es baidos, liek domāt, ka es cenšos darīt kaut ko tādu, ko es patiesībā nedaru.

Atbildot N. Sinclaire: tas, kā man ar šā Parlamenta lēmumu ir noteikts reaģēt uz Parlamenta izvirzītajiem cilvēktiesību jautājumiem, ir regulāri apmeklēt Ārlietu komiteju (AFET), uz kuru tiek uzaicinātas apakškomitejas — viena no kurām ir Cilvēktiesību apakškomiteja — un kur tās var uzdot man jautājumus. Es to esmu darījusi, un es esmu vairāk nekā gatava tikties ar Hautala kundzi, kā es arī daru, un atbildēt uz viņas jautājumiem, kā arī apmeklēt Parlamenta plenārsēdes. Es esmu vairāk nekā gatava mēģināt paveikt vairāk; es vienkārši lūdzu jūs atzīt, ka manam stundu skaitam dienā un lietu skaitam, kuras es varu izskatīt, ir robeža. Bet tas nav jebkādas necieņas dēļ pret komiteju vai ne pavisam ne pret jums personīgi. Es patiešām ceru, ka jūs sajutīsiet iespēju sazināties ar manu biroju problemātiskos jautājumos, kā arī piedalīties sanāksmēs, kurās es varu ierasties un runāt.

Es ļoti labi apzinos, uz kāda pamata es atrodos vadošā amatā Parlamentā un neesmu ievēlēta, bet es biju ļoti priviliģēta, ka mani ievēlēja šis Parlaments, un, protams, ka 27 valstu vadītāji Valsts un Komisijas priekšsēdētājs mani uzaicināja ieņemt šo amatu. Tādēļ es ļoti rūpīgi veicu savus pienākumus.

Attiecībā uz pašu diskusiju un cilvēktiesību jautājumiem, kuri savā ziņā dominēja mūsu debatēs: es cenšos meklēt, ko mēs vēl varam darīt. Es neapspriedīšu, ar ko konkrēti mēs pašlaik strādājam, jo ar to es vēlos nākt klajā, kad darbs būs pabeigts, bet mēs runājam ar cilvēktiesību aktīvistiem un organizācijām, kā arī konsultējamies visās 27 dalībvalstīs, kā varētu efektīvāk risināt šo jautājumu un piemērot tādu spiedienu, kādu mēs spējam.

Attiecībā uz H. Karoubi un M. Mousavi, kā es jau teicu, ir pat grūti precīzi noteikt, vai viņi atrodas apcietinājumā vai mājas arestā. Es nepārtraukti cenšos to noskaidrot. Protams, mēs atbalstām Ženēvas rezolūciju par īpašo korespondentu Irānā. Arī šos jautājumus mēs izvirzām tieši, patiešām ir svarīgi, lai mēs visi ar vienotu nostāju virzītu uz priekšu jautājumus par cilvēktiesībām Irānā. Daudzi godājamie deputāti minēja konkrētus gadījumus un briesmīgos notikumus šajā valstī, un mums ir jādara viss iespējamais, un, manuprāt, mēs varam darīt labāk, ja mēs to darām kopā.

Visbeidzot, attiecībā uz kodolprogrammas jautājumu: es pavadīju četras ar pusi dienas tiešās sarunās ar Irānas pārstāvjiem, un man ir pilnīgi skaidrs, kas man jādara, tas ir, jānodrošina iespēja šai valstij, Irānai, lai tā pierāda to, ko saka, lai pierāda, ka tā virzās civilās kodolenerģijas virzienā un nevis kodolieroču virzienā. Kā es viņiem jau teicu, tas nav grūti: viņiem ir jābūt atklātiem un jānodrošina pārredzamība, lai inspektoriem ļautu paveikt viņiem paredzēto uzdevumu un veidotu uzticēšanos, un tas viņiem daudzreiz un ļoti detalizēti ir izskaidrots. Viņu izvēle ir atkarīga no viņiem pašiem. Man ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka Drošības padomes un mans uzdevums E3+3 valstu grupā ir turpināt spiedienu un censties panākt, ka tas notiek. Patiešām uzmundrinoši ir tas, ka, lai gan es vadu sarunas, es to daru, E3+3 sēžot pie manis; un tas ļoti skaidri parāda Irānai, ka mūsu nostāja ir pilnīgi vienota, un es izsaku cieņu visiem tiem, kas strādā kopā ar mani. Viņiem ir jāparāda politiskā griba darīt visu nepieciešamo, bet, ja viņi to nedarīs, es uzsveru, godājamie deputāti, mums būs jādara vairāk, lai turpinātu spiedienu.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, referents.(NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sākt ar sirsnīgu pateicību jums visiem par jūsu vērtīgo ieguldījumu šajās debatēs. Es ļoti uzmanīgi klausījos jūsu teiktajā. Jūsu ieguldījums liek saprast, kāds bija mans nodoms, izstrādājot šo ziņojumu, proti, norādīt, ka mūsu pamattiesības — mūsu cilvēktiesības, kas ir tik būtiskas un veido mūsu eksistences pamatu — ir arī irāņu tiesības. Manuprāt, tās ir identiskas. Citiem vārdiem sakot, uzmanība, kuru mēs pievēršam pamattiesībām un to ievērošanai, ir būtiska. Esmu pārliecināts, ka to ievērošana rada nākotnes perspektīvas arī Irānai un jo īpaši šīs valsts jaunatnei. Debatēs mani pārsteidza S. Lösing — kura gan vairs nav klāt, diemžēl — kas trāpīja naglai uz galvas attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Tas, protams, ir tuvu manai sirdij.

Ja mēs vienkārši aplūkojam faktus, mēs redzam, ka gadiem ilgi vairāk nekā 150 000 jaunu, augsti izglītotu irāņu ir atstājuši Islāma Republiku tieši tāpēc, ka tai nav nākotnes perspektīvu. Viņi to darīja ne tikai represiju dēļ, bet arī nomācošās sociāli ekonomiskās situācijas un brīvības atmosfēras trūkuma dēļ. Rezultātā — un man to teica Irānas iedzīvotājs, kurš arī ir ekonomists — ka tas vien rada 40 miljardu zaudējumus gadā, un tas neiekļauj intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Ar savu ziņojumu es gribēju uzsvērt tieši to, ka mūsu uzmanība, kuru pievēršam lielākai rīcības brīvībai un cilvēktiesību ievērošanai un ar kuru to veicinām, patiesi nodrošina dažas nākotnes perspektīvas Irānai. Tas ir arī reģiona ieguvums vispārējās drošības ziņā.

Visbeidzot, baronese Ashton, mani patiesi ieinteresēja ziņa, kuru es atklāju — es to nebūtu uzzinājis, bet mani kolēģi man to iedeva — ka pirms pāris nedēļām amerikāņu presē bija izplatīts ziņojums, ka ir, īstenībā, ka būs saraksts ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānas Islāma Republikā un tām amatpersonām no augšas uz leju līdz pat cietumu uzraugiem, kuras ir atbildīgas par pārkāpumiem. Es būtu ārkārtīgi pateicīgs, ja jūs sekotu ASV piemēram attiecībā uz šāda veida sarakstu, jo tad mēs visi vērstos ne tikai pret tiem, kas izraisa kodolieroču izplatīšanu un tādējādi apdraud pasaules drošību, bet arī pret briesmīgo valdošo atmosfēru Irānā. Tajā pašā laikā ar to tiktu sūtīts signāls irāņiem, ka mēs redzam pilnu ainu Irānā, ne tikai kodoldraudus, un ka mēs tomēr uzskatām, ka Irānā ir jābūt normālai pilsoniskai sabiedrībai, kas atbilst augsta līmeņa civilizācijai, kāda šajā valstī parasti ir bijusi visā tās vēsturē.

Visbeidzot, jūs nedrīkstat domāt par mani nepareizi attiecībā uz to, ka man kā protestantam reliģijas brīvība ir ārkārtīgi svarīga. Ļaujiet man izskaidrot šo jautājumu: sunnītiem — kuri ir mazākumā — bahaistiem, kristiešiem un ebrejiem — tas ir tik briesmīgi neērts jautājums, ka, diemžēl, mans ziņojums jau ir novecojis, es to pieņemu uzreiz. Es to uzsveru, jo ir bijis represiju paisuma vilnis, kas pēdējos mēnešos jo īpaši skāra sunnītus, bahaistus un kristiešus, un es atvainojos kolēģiem deputātiem, ka mans ziņojums nav aktuāls šajā saistībā. Man tas ir stimuls darīt vairāk attiecībā uz Irānu — es strādāju, pamatojoties uz atvērto durvju politiku — un es ceru regulāri ar jums sazināties, lai palīdzētu Irānai kļūt par tādu valsti, kurā ir nākotne visiem tās iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks pusdienlaikā ceturtdien, 10. martā.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 21. jūlijsJuridisks paziņojums