Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 16. sesiju (Ženēvā, 2011. gada 28. februārī ― 5. martā).

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīta, ka šajā pēcpusdienā mums ir iespēja runāt par ANO Cilvēktiesību padomes darbu un zināmā mērā apspriest to, kā mēs varētu stiprināt Padomes radīto vispārējo ietekmi.

Kā jau godājamie Parlamenta locekļi, iespējams, zina, pagājušajā nedēļā es un daudzi ārlietu ministri no visas pasaules uzrunāja Padomi. Acīmredzamu iemeslu dēļ mūsu pārrunas vijās ap situāciju Lībijā.

Esmu gandarīta, ka starptautiskā sabiedrība ir devusi spēcīgu un vienotu politisko signālu attiecībā uz nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā. Jau pirms Augstā līmeņa segmenta Padome aicināja veikt izmeklēšanu un ierosināja apturēt Lībijas dalību Padomē, ko, kā zināms, Ģenerālā asambleja vienbalsīgi apstiprināja.

Tas liecina, ka daudzpusējas iestādes spēj rīkoties atbilstoši to mandātam un darboties tā dēvētajā reālajā laikā. Jau izklāstot savas piezīmes tur, es uzsvēru to, ka ANO Cilvēktiesību padomes pienākums ir nodrošināt konkrētu nodomu īstenošanu un patiesa progresa gūšanu. Manuprāt, Pillay kundze, ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, ar kuru es tikos Ženēvā, politiski rāda pareizo virzienu situācijas izmainīšanai attiecīgajā valstī. Galu galā svarīgs nebūs pieņemto rezolūciju skaits, bet gan reāli gūtais rezultāts, kas izmainīs grūtībās nonākušo cilvēku dzīvi.

Tāpat es uzsvēru to, ka cilvēktiesības ir universālas. Es minēju, ka Eiropa noraida apsūdzību par to, ka tā it kā cenšas „eksportēt” tā dēvētās Eiropas vērtības uz citām valstīm. Vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, tiesiskums un līdztiesība nav Eiropas tiesības, bet gan universālas tiesības. Mēs nedrīkstam uzskatīt, ka citviet pasaulē ― neatkarīgi no tā, vai Āfrikā, Āzijā vai Latīņamerikā ― cilvēkiem nevajag kaislīgi tiekties pēc savu brīvību izmantošanas. Tieši tāpēc mēs neciešam klusu, bet iestājamies pret cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē.

Tāpat mēs atzīstam, ka arī Eiropas ceļš cilvēktiesību aizsardzībā ne vienmēr ir bijis taisns, un arī Eiropā ir jāveic nemitīgi pasākumi šajā jomā. Cilvēktiesību padomē mēs esam gatavi apspriest savas problēmas, dalīties pieredzē un piedāvāt atbalstu tiem, kas darbojas cilvēktiesību veicināšanai pasaulē.

Cilvēktiesību padomes 16. sesijai esam noteikuši vairākas prioritātes, turklāt esam tās jau pārrunājuši ar saviem partneriem.

ES iesniegs iniciatīvu par reliģijas vai ticības brīvību. Pēdējos mēnešos dažādās pasaules malās aizvien pieaug diskriminācija un vardarbība reliģijas dēļ, tāpēc mums ir jānosūta spēcīgs kopējs vēstījums, kas vērsts pret reliģisko neiecietību un kas atbalsta reliģijas vai ticības brīvību ikvienam un jebkur.

Tāpat mēs iesniegsim rezolūcijas arī par Birmu/Mjanmu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku. Mēs uzskatām, ka abās valstīs tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības, un šādu gadījumu skaits attaisno attiecīgo ANO īpašo referentu mandātu pagarinājumu.

ES atbalsta arī iniciatīvu iedibināt īpašā referenta posteni par situāciju cilvēktiesību jomā Irānā, kā ierosināja vairākas valstis un reģioni. Mūs nopietni satrauc tas, ka Irānā situācija cilvēktiesību jomā pasliktinās. To uzsvēra ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pillay. Īpašas bažas raisa nāves spriedumu dramatiskais pieaugums ― šogad nāvessods piespriests jau vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā tika minēts iepriekšējās debatēs ―, tāpat bažas raisa to cilvēku apspiešana, kuri izmanto savas vārda un pulcēšanās brīvības.

Mūsuprāt, Padomei vajadzētu atbilstoši runāt arī par situāciju Ēģiptē, ņemot vērā straujo notikumu gaitu šajā valstī. ES atzinīgi vērtē Ēģiptes aicinājumu Pillay kundzei nosūtīt viņas biroja locekļus uz šo valsti. Cerams, ka šīs misijas nosūtīšana neaizkavēsies.

Tāpat ES sadarbojas ar Tunisijas iestādēm, lai kopīgi iesniegtu projektu rezolūcijai par ANO tehniskās palīdzības palielināšanu cilvēktiesību jomā sakarā ar notiekošo pāreju.

Šajā Cilvēktiesību padomes sesijā jāpārrunā arī citi svarīgi jautājumi, proti, par situāciju Baltkrievijā, jo mūs nopietni satrauc politieslodzīto skaits šajā valstī, un par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, no kuras tiek saņemti raižpilni ziņojumi par nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši plaši izplatīto seksuālo vardarbību. Tāpat jāpārrunā jautājums par situāciju Kotdivuārā.

Noslēgumā ļaujiet man vēlreiz uzsvērt Cilvēktiesību padomes nozīmi Eiropas Savienībai ― debates, rezolūcijas un referenti. Tomēr tie ir tikai ieguldījumi, par kuriem svarīgi ir ieguvumi. Īstais pārbaudījums saistīts ar to, vai mums izdosies izmainīt situāciju šajās valstīs. Tāpēc ES cītīgi strādās, lai stiprinātu Cilvēktiesību padomi un īpaši uzlabotu tās spēju reaģēt steidzamās situācijās. Šis ir pašreizējā pārskatīšanas procesa galvenais mērķis. Mēs arī turpmāk tieksimies pēc vērienīgiem rezultātiem.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izmantot šo brīdi, lai pateiktu, ka pilnībā atbalstu ANO Ģenerālās asamblejas 1. marta lēmumu, proti, apturēt Lībijas līdzdalību ANO Cilvēktiesību padomē. Manuprāt, tas ir spēcīgs vēstījums ne tikai pulkvedim M. Gaddafi un viņa režīmam, bet arī tām pasaules valstīm, kurās bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Savā ziņojumā par ANO Cilvēktiesību padomi un Eiropas Savienības lomu tajā ― Parlaments šo ziņojumu pieņēma 2009. gada februārī ― es viennozīmīgi aizstāvēju viedokli par kritēriju ieviešanu līdzdalībai šajā svarīgajā ANO struktūrvienībā.

Lībijas sakarā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja rīkojās saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju, pieņemot pareizu un savlaicīgu lēmumu.

Pievēršoties jautājumam par 16. sesiju, es vēlos vērst īpašu uzmanību uz Padomes pārskatīšanas procesu. ES dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) ir aktīvi jāiesaistās Padomes pārskatīšanā 2011. gadā, lai tādā veidā stiprinātu tās atbilstību mandātam.

ANO Cilvēktiesību komitejai (UNHRC) vajadzētu kļūt par drīzāk tādu kā agrīnās brīdināšanas un novēršanas mehānismu. Tāpat ir nepieciešams pārredzams un visaptverošs pārskatīšanas process, kur vērā tiek ņemtas NVO, pilsoniskā sabiedrība un visas citas attiecīgās ieinteresētās puses.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlos izteikt atzinību par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienestā ir izveidots Cilvēktiesību un demokrātijas direktorāts. Arī Ārējās darbības dienesta izveide nodrošina mums unikālu iespēju padarīt lietderīgāku mūsu darbu cilvēktiesību aizsardzības jomā ANO Cilvēktiesību padomē.

Tāpēc vēlos mudināt Augsto pārstāvi nodrošināt to, ka Eiropas īstenotie pasākumi Cilvēktiesību padomē tiek labi koordinēti un šīs struktūrvienības dalībvalstis no ES ir vienotas un tik efektīvas, kā nekad agrāk.

  Richard Howitt, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Iesākumā vēlos izteikt atzinību tam, ka vakar Delegācijas Ženēvā vadītājas amatā tika iecelta Mariangela Zappia. Šis solis palīdz veicināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu Ārējās darbības dienestā. Mēs ar prieku gaidām sadarbību ar Zappia kundzi.

Cilvēktiesību padomes pārskatīšanas procesā Parlaments piedalīsies izšķirošā brīdī, būdams kā globāls atbalsta punkts cilvēktiesību ievērošanai, vispārējai periodiskai visu ANO dalībvalstu pārskatīšanai, ekspertu neatkarības jeb tā dēvēto īpašo procedūru nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības labākas nozīmes piešķiršanai. Šīs ir Padomes galvenās raksturiezīmes, un tās mums par katru cenu ir jāaizsargā.

Esmu vīlies, ka pārskatīšanas darba grupas sagatavotajā dokumentā nav minēts neatkarīgs mehānisms īpašām sesijām, ka tajā nav minēta prasība dalībvalstīm pamatot to nespēju reaģēt uz rekomendācijām, kā arī esmu vīlies, ka dokumentā nav pilnīgi nekādu nosacījumu par atsevišķu valstu situāciju risināšanu. Ironiski, ka šajā sesijā tiks runāts par situāciju septiņās atsevišķās valstīs. Tāpat kā attiecībā uz Lībiju un Kotdivuāru spēkā esošo noteikumu ietvaros ES arī turpmāk ir jāmeklē radoši veidi, kā panākt to, ka cilvēktiesību pārkāpēji nevar izvairīties no atbildības.

Lai šajās debatēs apliecinātu, ka Augstā pārstāve tomēr atbild uz jautājumiem, vai drīkst uzdot viņai trīs jautājumus? Pirmkārt, ņemot vērā viņas teikto par Kongo Demokrātisko Republiku, vēlos jautāt, vai eiropieši atbalstīs to, ka šajā valstī tiek nozīmēta persona ar īpašu mandātu? Otrkārt, vai viņa pieņem, ka kādā brīdī būs jāizvērtē tas, vai Palestīnas un Izraēlas pušu veiktā izmeklēšana saistībā ar R. Goldstone ziņojumu atbilst starptautiskajiem standartiem, un ja tā neatbilst, vai šī lieta tiks nodota Starptautiskajai Krimināltiesai? Treškārt, vai ES iebildīs Pakistānas iebildei par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 40. pantu, proti, par pienākumu ziņot?

Noslēgumā jāsaka, ka es ticu tam, ka Lībijas dalības apturēšana Cilvēktiesību padomē rada vēsturisku precedentu cilvēktiesību jomā ANO sistēmā, kas šajās pelēcīgajās dienās mirdz kā mākonis ar zelta maliņu.

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! ANO Cilvēktiesību padomei piemīt potenciāls risināt aizvien steidzamākos un komplicētos jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem dažādās pasaules valstīs ― Irānā, Baltkrievijā, Birmā, Tunisijā, Lībijā, u. c., šo valstu ir pārāk daudz, lai tās visas nosauktu, ― tomēr Padome var risināt arī horizontālus jautājumus, piemēram, par LGBT tiesībām, vārda brīvību, izvarošanu kā kara noziegumu un cilvēktiesību aizstāvju lomu.

Zināmā mērā ANO Cilvēktiesību padome atrodas līdzīgā pozīcijā kā ES, un tai ir jādarbojas kā globālam spēkam. Tomēr abām institūcijām ir viena un tā pati problēma, proti, uzticamības trūkums, reizēm dubultstandartu piemērošana un nespēja rīkoties pietiekami ātri. Līdz šim ES nav vēlējusies pietiekami rūpīgi izvērtēt cilvēktiesību aspektu savā reģionā, piemēram, tā esamību tulkojumos un preses brīvības trūkumu dažās ES dalībvalstīs.

Līdz pagājušajai nedēļai Lībija bija ANO Cilvēktiesību padomes locekle. Tagad tā ir pienācīgi atstādināta. Tas ir ļoti nozīmīgs precedents.

  Heidi Hautala, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Veicot apņēmīgus un savlaicīgus pasākumus Lībijas sakarā, ES un Cilvēktiesību padome ir patiesi apliecinājušas, ka vajadzības gadījumā spēj rīkoties. Patiesi spēj. Tās spēj parādīt, ka dažādas reģionālās grupas var vienoties, un Padomei nav jābūt sašķeltai.

Tagad vairs nav iemesla tāpat nerīkoties attiecībā uz Irānu, Ziemeļkoreju un Kongo Demokrātisko Republiku, kā arī attiecībā uz Birmu un Sudānu.

Šis laiks ir nozīmīgs cita iemesla dēļ. Ir pabeigts Padomes darba metožu pirmais visaptverošais pārskatīšanas process, un gluži tāpat kā mani kolēģi, arī es esmu vīlusies par to, ka Padome nespēj novērtēt šādas pārskatīšanas nozīmi.

ES bija labi sagatavojusies, tomēr tā nespēja gūt pārējo atbalstu. Vismaz Cilvēktiesību komisāra un īpašās procedūras neatkarība netika iedragāta, tāpēc pašreizējos apstākļos to var uzskatīt par sasniegumu.

Visās turpmākajās apspriedēs par Padomes darbu Eiropas Savienībai ir jārod sabiedrotie un citi partneri. Tāpat tai ir jāgrib ieklausīties un rast kompromisu. Man šķiet, sanāksmē pirms dažām nedēļām mēs piedzīvojām ļoti patīkamu Augstās pārstāves līdzdalību. Augstās pārstāves kundze, es jūs sveicu par šā soļa speršanu un par ļoti iespaidīgo prezentāciju.

Noslēgumā vēlos runāt par ES sniegumu. Pēc Cilvēktiesību un Demokrātijas direktorāta izveides Eiropas Ārējās darbības dienestā ES delegācijai Ženēvā būs galvenā loma ES cilvēktiesību politikas īstenošanā pasaulē. Delegācijai ir nepieciešami lielāki resursi, un tās darbs ir jāintegrē visās ES ārpolitikas jomās.

Jūtos pagodināta par man uzticēto uzdevumu šajā izšķirošajā brīdī vadīt Parlamenta delegāciju uz Cilvēktiesību padomes 16. sesiju, kas notiks nākamajā nedēļā.

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze! Jūs sākāt strādāt, kad pasaulē valdīja jukas; pasaule atradās finanšu, pārtikas un enerģētikas krīzē, ko izraisīja centieni regulēt tirgus. Patiesībā sarežģījumus, ar kuriem jūs saskaraties, izraisīja pamatā esošā pieeja, sakarā ar ko mūsu dzīvi veido neregulēts brīvais tirgus; tas ir radījis nopietnas cilvēktiesību problēmas gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Tā ir mūsu problēma, kuru nespējam atrisināt, turklāt nav arī nekādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka tiek pārdomāta ekonomikas politika, kura visu cilvēci ved strupceļā.

Es uzskatu, ka vispirms ir jāatrisina šī problēma un pēc tam jāpievēršas jautājumam par cinisko cilvēktiesību jautājuma ekspluatēšanu Eiropas Savienībā, kā arī jautājumam par Eiropas ārlietu un kaimiņattiecību politikām, kas, ņemot vērā apvērsumus Ziemeļāfrikā, ir rūpīgi un visaptveroši jāpārskata.

Attiecībā uz ārpolitiku, kas tika mantota, mēs esam radījuši priekšstatu, ka mums vairāk rūp brīvā tirdzniecība, nevis cilvēktiesības. Mēs nekad neesam piemērojuši asociācijas nolīgumu 2. pantu, ne Tunisijas sakarā, ne Ēģiptes sakarā, ne arī to asociācijas nolīgumu ietvaros, kurus cenšamies parakstīt ar pulkvedi M. Gaddafi, premjerministru B. Netanyahu vai karali Mohammed VI. Šis nolīguma pants nekad nav piemērots, tādējādi radot priekšstatu, ka mums nerūp stingra asociācijas nolīgumos noteikto cilvēktiesību saistību ievērošana. Šis jautājums vēl jāatrisina, un es ceru, ka kādā brīdī Parlaments un Eiropas Savienība attiecīgi rīkosies.

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Ashton kundze! Es nerunāšu par cilvēku liekulību, bet norādīšu uz cilvēku pretrunīgumu. Visa pasaules filozofija, literatūra, ikviens izglītots cilvēks un mēs visi šajā Parlamentā atzīstam cilvēktiesības, tomēr, kā jau jūs minējāt, puse ANO dalībvalstu tās pārkāpj. Mēs runājam, bet neko nedarām. Mēs zinām, ka izcilu ideju vārdā esam kļuvuši par lielākajiem noziedzniekiem cilvēcē.

Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 16. sesiju, un ticu, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu gaitu un pieredzes sniegtās mācības, šajā sesijā tiks pieņemtas būtiskas rezolūcijas. Kā jūs zināt, es četrdesmit gadu esmu strādājis par advokātu, un esmu sapratis, turklāt tā ir mana pārliecība, ka cilvēktiesību ievērošana ir dzīvesveids, ko nevar vienkārši uzspiest. Lūdzu, pieņemiet fundamentālāku politiku šajā jautājumā.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) ANO Cilvēktiesību padome ir unikāla starptautiska platforma, kas ir radīta, lai veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē. Tās darba uzdevumi ir grūti un ārkārtīgi nozīmīgi. Daudz pozitīva ir paveikts: tostarp īpašas misijas nosūtīšana uz Ēģipti, lēmums par Lībiju. Tomēr padomei bieži var pārmest arī politiskas stingrības, aktīvas darbības un savlaicīgas reakcijas trūkumu. Tieši tādēļ, pirmkārt, ir ļoti svarīgi veikt objektīvu un caurskatāmu padomes darba analīzi. Padomei jāpapildina darbības mehānismi, lai spētu efektīvi strādāt pie ilgstošām problēmām, kādas ir vērojamas Irānā, Baltkrievijā, Krievijā un citviet, kā arī ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām, kā, piemēram...

(runa tika pārtraukta)

Aktīvam dialogam starp Padomes dalībniekiem jārisinās arī sesijas starplaikos. Ir jāizskauž valstu bloku politika, kas sāk dominēt Padomes darbā, novedot pie selektīvas jautājumu izskatīšanas, apdraudot tās autoritāti un politisko uzticamību. Otrkārt, jāveido aktīvāks dialogs ar pilsonisko sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām. Treškārt, es vēlētos uzsvērt nepieciešamību pēc aktīvākas Eiropas Savienības lomas Cilvēktiesību padomē, kur mums jāpauž vienota pozīcija. Tieši tādēļ aicinu Augsto pārstāvi nodrošināt skaidru un spēcīgu pārstāvību un koordinācijas darbu padomē. Savukārt Eiropas Ārlietu dienestam jāiesniedz Parlamentam, tai skaitā Cilvēktiesību apakškomitejai, regulāri pārskati par padomes darbu un tā izvērtējums. Būtisks Cilvēktiesību padomes izaicinājums šobrīd ir veicināt mierīgu demokrātisko pārmainu procesu Tuvajos Austrumos, jācenšas novērst radikālisma izplatīšanos, kas pasliktinātu cilvēktiesību situāciju reģionā, apdraudētu starptautisko drošību, un arī Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu, tādēļ pēc Ēģiptes misijas jāseko jaunām misijām uz citām Tuvo Austrumu valstīm, kur protesti ir bijuši vēl agresīvāki, un politiskā situācija pat sarežģītāka. Paldies!

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze, dāmas un kungi! Cilvēktiesību, brīvības un vienlīdzības principi ir pārāk svarīgi, lai mēs ļautu ar tiem spēlēties, lai pretstatītu tos spēcīgām interesēm un pieļautu, ka, piemēram, komerciālas intereses gūst virsroku pār šīm svarīgajām vērtībām. Mums jāvelta šiem principiem visa uzmanība, un ir ārkārtīgi svarīgi, ka starptautiskā sabiedrība ātri, efektīvi un mērķtiecīgi sniedz palīdzību jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām.

Cilvēktiesību padomes virzība ir pareiza. Mēs redzējām, ka misijas Tunisijā un Ēģiptē bija vajadzīgas. Tas, ka Lībija zaudēja vietu Cilvēktiesību padomē, deva pareizu un nozīmīgu signālu, kas norāda, ka turpmāk tā vairs nebūs. Tomēr ir noticis arī tā, ka misijas, rezolūcijas un, iespējams, citi risinājumi, kas rasti šādā veidā, nav īstenoti. Jums taisnība, Ashton kundze! Nepietiek ar to vien, ka tiek pieņemts lēmums rīkoties; lēmums ir arī jāīsteno. Eiropas Savienība šajā jautājumā varētu darīt vairāk nekā patlaban.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijai ir jāsaprot, ka sakarā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības pozīcija ir mainījusies. Ashton kundze, es vēlos jums lūgt parūpēties par to, lai īpaši tie, kuri sevi vienmēr saukuši par mūsu draugiem, kurus mēs par tādiem uzskatām un kuri mums ir ļoti svarīgi (īpaši tirdzniecības politikas sakarā), arī turpmāk atceras, ka ir mūsu draugi, un nepamet Eiropas Savienību nelaimē, kā tas notika septembra balsojumā.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs mēs atkal uzsveram to, cik svarīga ir…

(runa tika pārtraukta)

sociālo, kultūras, pilsonisko un politisko tiesību vienlīdzība. Ļoti labi. Diemžēl pilnīga šīs prasības ―, protams, likumīgas ― ievērošana praksē nav tik viegli realizējama. Kāpēc mēs nespējam otrās paaudzes cilvēktiesības padarīt par tik pat saistošām kā pirmās paaudzes cilvēktiesības? Tas tāpēc, ka tradicionālās cilvēktiesības, kas izriet no Franču revolūcijas, mūsdienās ir pareizi sistematizētas, turpretī, piemēram, sociālās tiesības nav. Tomēr nebūsim fatālisti. Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu klāsts, ko tā var izmantot, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai pilnveidotu dokumentus, kas attiecas uz tiesībām, kuras līdz šim nav pareizi sistematizētas, īpaši sociālās tiesības. Piebildīšu, ka, veicinot sadarbības attīstību un sniedzot humāno palīdzību, šī prasība kļūst reālāk īstenojama.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze! Atzīstu, es īsti neatbalstīju to, ka jūs ieņemat šo ievērojamo amatu, tomēr man jāsaka, ka patlaban mani patīkami pārsteidza vismaz trīs aspekti, ko jūs minējāt savā runā. Vēlos uz tiem norādīt un to sakarā izteikt jums atzinību. Pirmkārt, jūs norādījāt uz cilvēktiesību universālumu. Es pilnībā piekrītu tam, ka neatkarīgi no mūsu atrašanās vietas ― Strasbūras, Lībijas, Krievijas vai Irānas ― šo tiesību universālā būtība ir jārespektē. Man prieks, ka mēs esam vienisprātis. Otrkārt, jūs minējāt jautājumu par reliģisko neiecietību vai, pareizāk sakot, cīņu pret to. Patiesi, Eiropas Parlamenta rezolūcijās visu dalībvalstu pārstāvji tiek aicināti parūpēties par šā jautājuma risināšanu. Man prieks, ka jūs uz to norādījāt. Esmu Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju loceklis, tāpēc trešais aspekts, par kura pieminēšanu esmu pateicīgs, ir līdzdarbošanās iespējamība tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar Baltkrieviju, kur nopietni tiek pārkāptas cilvēktiesības. Iespējams, tiks izveidota reģionāla padome. Esmu gandarīts, ka jūs to atbalstāt, jo to mums vajadzētu izdarīt. Pateicos!

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju iespēju uzstāties šajās debatēs, un jau sākumā vēlos pateikt, ka augsti novērtēju paziņojumu, ko saistībā ar jautājumu par Lībiju vakar sniedza Augstā pārstāve.

Otrajā Pasaules karā Eiropā tika nogalināti seši miljoni ebreju. Abu pasaules karu starplaikā, proti, starp Pirmo Pasaules karu un Otro Pasaules karu tika nogalināti 60 miljoni eiropiešu, nemaz nerunājot par iedzīvotājiem citās pasaules daļās, kuri tāpat gāja bojā.

Kādā nesenā žurnāla The Economist izdevumā teikts, ka sakarā ar abortiem, kas veikti gaidāmā bērna dzimuma dēļ, pasaulē trūkst 100 miljoni sieviešu. Šie aborti nav veikti tāpēc, ka sievietes dzīvībai draudētu briesmas vai pastāvētu nelegāla aborta iespējamība. Tie veikti tāpēc, ka viņa ir sieviete.

Vakar tika atzīmēta Sieviešu diena. Šeit par to netika runāts. Kad beidzot mēs pārvarēsim politisko korektumu un šeit varēs notikt cieņpilnas debates, mēs varēsim negriezt galvas uz otru pusi, kā tas notika iepriekšējā gadsimta pirmajā pusē, un mēs varēsim runāt par šiem tematiem un jautāt, kāpēc?

Šis Parlaments ir apkaunojis sevi. Tas nobalsoja pret grozījumiem, kas rosināja nefinansēt jaundzimušo nogalināšanu, nefinansēt piespiedu abortu veikšanu. Dieva dēļ, kā gan mēs varējām nobalsot pret ko tādu! Man ir apnicis šis politiskais korektums, kura dēļ mēs Parlamentā nevaram cieņpilni debatēt par jautājumiem un paust citādu viedokli.

Es vēlos, lai Augstā pārstāve pasaka, vai šis jautājums tiks skarts arī ANO?

Noslēgumā vēlos teikt, ka, manuprāt, Cilvēktiesību Tiesas Strasbūrā, kas nav Eiropas Savienības iestāde, attieksme un daži pieņemtie lēmumi ir ārkārtīgi neparasti.

Kad mēs varēsim pārrunāt šo jautājumu? Kāpēc neviena sieviete vakar nejautāja par tiem zaudētajiem 100 miljoniem sieviešu, kas tika nogalinātas tāpēc, ka ir sievietes? Tas nav pareizi, un Parlamentam vajadzētu būt vienisprātis par to.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Véronique De Keyser (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jūs, iespējams, nepamanījāt, ka Sieviešu dienā jūsu grupas locekles Nedelcheva kundzes iesniegtajā ziņojumā aborts nebūt nebija aizliegtais temats, šis jautājums tika skarts, par to notika debates un demokrātisks balsojums. Šis nav aizliegtais temats; šī ir demokrātija.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es zinu De Keyser kundzes nostāju šajā jautājumā, un es to cienu. Tas ir vairāk nekā viņa izrāda man attiecībā uz manu viedokli.

Šajā Parlamentā ir jābūt cieņpilnām debatēm, kad mēs dzirdam cits cita viedokli un tad izdarām secinājumus. Es neesmu dzirdējis, ka kāds no sociālistiem vai liberāļiem šajā Parlamentā skartu jautājumu par abortiem, kas tiek veikti gaidāmā bērna dzimuma dēļ. Viņi ne tikai par to nerunāja, bet arī nobalsoja pret Parlamentā iesniegtu rezolūciju, kas rosināja nefinansēt jaundzimušo nogalināšanu vai piespiedu abortu veikšanu. Kauns par šo Parlamentu un cilvēkiem, kas to izdarīja.

Lūdzu, ļausim šajā Parlamentā notikt cieņpilnām debatēm. Tādai arī vajadzētu būt Eiropas Savienībai ― vienotai dažādībā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Annemie Neyts-Uyttebroeck (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, cienu Mitchell kunga viedokli. Tāpat kā lielākajai daļai Parlamenta locekļu, ja ne visiem, arī man ir žēl, ka pasaulē ir vairākas sabiedrības, kurās ar mātes piekrišanu vai piespiedu kārtā tiek nogalināti sieviešu dzimuma embriji.

Tomēr mani māc bažas par to, ka Mitchell kungs padara šo jautājumu neskaidru, jo jauc to ar jautājumu par reproduktīvo brīvību. Ja šis jautājums tiktu attiecināts tikai uz sieviešu dzimuma embriju nogalināšanu, tad mums, iespējams, būtu vieglāk panākt vienprātību šajā jautājumā.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Pateicos cienījamajai Parlamenta loceklei par šo viedokli. Ja mēs vairāk cienītu cits cita viedokli un censtos rast izpratni, tad mēs saprastu, ka ļoti daudz varam darīt šajā jautājumā, tomēr, lūdzu, vai mēs varētu būt atvērti?

Man patiešām ir grūti saprast to, kā Parlaments varēja nobalsot pret grozījumiem, kas rosināja nefinansēt piespiedu abortu veikšanu, jaundzimušo nogalināšanu. Sāksim šādu diskusiju un paskatīsimies, ko mēs varam darīt, lai apturētu šādu uz dzimumu balstītu abortu veikšanu. Lai viedokļu atšķirības paliek citiem jautājumiem.

Man personīgi nav nekādu problēmu attiecībā uz atbalstu reproduktīvajai veselībai; vienīgās problēmas man rodas tad, kad jāsāk runāt par abortiem, un tam ir labi iemesli, par kuriem es labprāt debatētu. Es neesmu briesmonis; es neesmu kāds no pagātnes. Man šajā sakarā ir labi pārdomāts viedoklis, un es labprāt to ar ikvienu pārrunātu. Pateicos deputātiem par viņu viedokli.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze! Cilvēktiesību padomes sesija šogad tiek rīkota laikā, kad Ziemeļāfrikā un Arābu pasaulē vispār bijuši dažādi notikumi, no kuriem mēs daudz ko varam mācīties. Mums, Eiropai, ir jānodrošina tas, ka mēs spējam izpildīt savu uzdevumu. Tāpēc šī ir iespēja rūpīgi pārskatīt Padomes darbu, lai turpmāk uzlabotu Padomes darba metodes, kā arī iespēja akcentēt mūsu atbalstu tās neatkarībai un darbam cilvēktiesību aizsardzībai pasaulē.

Pasaules daļā, kurā mēs dzīvojam, notiek vēsturiskas pārmaiņas, un tagad vēstījums par cilvēktiesību universālumu ir svarīgāks kā jebkad. Tomēr tajā pašā laikā visiem starptautiskajiem tirgus dalībniekiem ir jāsadarbojas, lai novērstu dubultstandartu piemērošanu attiecībā uz cilvēktiesību pieminēšanu. Mums ir jābūt godīgiem un konsekventiem. Gluži tāpat kā mēs atzinīgi vērtējam nesen pieņemto rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumu nosodīšanu Lībijā, tieši tik pat stingra nostāja mums jāieņem attiecībā uz okupēto palestīniešu teritoriju nelegālo kolonizāciju.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izrādīt cieņu Mitchell kunga runai, jo katras meitenes un zēna primārās cilvēktiesības neapšaubāmi ir tiesības nākt pasaulē.

Cilvēktiesību padome ir galvenā ANO institūcija, kas ir atbildīga par cilvēktiesībām, un nu beidzot mums ir jāuzdrošinās kritiski novērtēt tās statusu un īstenoto politiku. Padomei var būt izšķiroša loma cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanā. Diemžēl tās darbu raksturo dubultstandarti, selektivitāte, politizācija un bloku veidošana.

Tipiski, Padome gandrīz pieņēma rezolūciju par progresu (progresu!) cilvēktiesību situācijā Lībijā. Atzinumu Lībijai izteica, piemēram, Irāna, Ziemeļkoreja, Ēģipte, Sudāna un Pakistāna. Vai šo valstu deklarācijas ir būtiskas? Vai šīm valstīm nevajadzētu būt nākamajām, kuru līdzdalība Cilvēktiesību padomē tiek apturēta? Tas vien, ka šādas rezolūcijas pieņemšana tika apsvērta, pierāda to, cik nezinoša bija vai vēlējās būt starptautiskā sabiedrība attiecībā uz Lībijā notiekošo.

Pēdējās dažās desmitgadēs apmēram divas trešdaļas Cilvēktiesību padomes pieņemto nosodošo rezolūciju ir bijušas attiecībā uz Izraēlu, kas ir vienīgā demokrātiskā valsts Tuvo Austrumu reģionā. Tajā pašā laikā Padome nav ņēmusi vērā sieviešu un minoritāšu tiesību vājo situāciju visās apkārtējās Arābu valstīs. Ja Cilvēktiesību padome nemainīs sava darba virzību, tai trūks uzticamības.

  Raimon Obiols (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos atkārtot svarīgos aspektus, ko minēja mani kolēģi, tāpēc vienkārši piebildīšu, ka ir patīkami dzirdēt par Ashton kundzes dalību Cilvēktiesību padomes sesijā, kas tiek rīkota šajā nozīmīgajā laikā.

Mēs ceram, ka pēc sesijas tiks sperts solis uz priekšu, ļaujot Eiropas Savienībai rīkoties konsekventāk un efektīvāk nolūkā pieņemt kopējas pozīcijas visos attiecīgajos cilvēktiesību jautājumos un ar Cilvēktiesību padomes starpniecību izveidot koalīciju ar valstīm, pilsonisko sabiedrību un attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai gūtu patiesu progresu cilvēktiesību jomā, kā savā runā norādīja Ashton kundze. Tāpat mēs ceram, ka Eiropas Savienība spēs aizsargāt cilvēktiesību universālo būtību pret relatīvistiskiem argumentiem un beidzot izdarīs to, ko mūsu paaudze var izdarīt ― gūt panākumus, kurus varētu salīdzināt ar agrākās verdzības atcelšanu, proti, panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka cilvēktiesību neaizskaramība ir ikvienas sabiedrības patiesā būtība, kas dod pamatu demokrātiskām vērtībām. Tāpēc Cilvēktiesību padomes sanāksmē, kas notiks Ženēvā, ir jāizvirza precīzas un pareizas prioritātes; tas, protams, attiecas uz jebkādas diskriminācijas izskaušanu ― rases, dzimuma, reliģijas vai politiskās pārliecības dēļ ―, kā arī uz jautājumu par minoritāšu un neaizsargāto grupu aizstāvību.

Īpaši kutelīgs ir klimats, kādā tiek rīkota šī Padomes sanāksme. Mēs visi zinām, kas notiek Ziemeļāfrikā, galvenokārt Lībijā. Šodien šajās garajās debatēs mēs dzirdējām un lielākoties atzinīgi novērtējām Ashton kundzes uzrunas. Joprojām aktuāls ir Tuvo Austrumu jautājums, savukārt saskaņā ar Lisabonas līgumu mums ir jāpieņem vēl stingrāka un noteiktāka nostāja par labu Eiropas Savienībai.

Ir jāpieņem stingri lēmumi un jāizrāda solidaritāte; tam jābūt redzamas un noteiktas rīcības vadmotīvam, jo galu galā lībieši, tunisieši un marokāņi vēlas palikt uz dzīvi tur, kur viņi dzīvo patlaban. Lai tas būtu iespējams, mums jārīkojas ātri.

Noslēgumā vēlos paust vēl kādu savu domu, kas vienlaikus būs arī jautājums Ashton kundzei, proti, mēs dzirdējām jūsu uzrunas, kā jau nupat teicu, un lielākoties vērtējām tās atzinīgi. Viens būtisks diskriminācijas veids ir saistīts ar reliģiju. Ņemot vērā to, ka pēdējo laiku asiņainākā vardarbība tika vērsta pret kristiešiem, kā tas var būt, ka jums misējās savā runā pieminēt „kristiānofobiju”?

  Norica Nicolai (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es nezinu, vai šī sesija, kas patlaban notiek, beigsies veiksmīgi vai neveiksmīgi. Tomēr es zinu to, ka būtu bijis vērtīgi rīkot šīs debates daudz agrāk, jo Eiropas Savienības balss šajā sesijā būs saskaņota, skaidra un iedarbīga. Šis pārskatīšanas process, kas patlaban tiek īstenots daļēji Ņujorkā un daļēji Ženēvā, pārmaiņu pārņemtajai pasaulei dod ļoti sarežģītu signālu, turklāt tam ir kāda būtiska problēma, kas saistīta ar nespēju īstenot noteiktu cilvēktiesību politiku.

Kolēģi, manuprāt, mums vajadzēs ļoti nopietni apspriesties par šo ANO radīto institucionālo mehānismu, protams, nepiešķirot prioritāti kādām konkrētām tiesībām. Mums ir jāpārrunā tā efektivitāte un īpaši jāpadomā par to, vai kādu no pasaules aģentūrām nevajadzētu piesaistīt tūlītējai profilaksei. Šajā sakarā, manuprāt, mums nav jāņem vērā tikai līdz šim notikušais, bet ir jāpievēršas arī profilakses darbam. Es uzskatu, ka cilvēktiesību jautājumu var risināt arī citādi.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tas, ka Lībija bija ANO Cilvēktiesību padomes locekle, pasaka visu, kas mums jāzina par šo apšaubāmo un politizēto organizāciju. M. Gaddafi 42 gadus ilgā valdīšana sistemātiski iznīcināja jebkādas cilvēktiesību pazīmes šajā valstī, un tagad mēs redzam, kādas sekas rada vardarbības kultūra, kas bija viņa teroristiskā režīma valdīšanas pamatā.

Tomēr nebūtu godīgi izcelt tikai Lībiju. Padomes locekles ir arī citas cilvēktiesību pārkāpējvalstis, tostarp Ķīna, Kuba, Saūda Arābija, Pakistāna un Uganda, kurā tiek vajātas homoseksuālas personas. Dīvainā kārtā apspriešanai tika izvirzīts pat jautājums par to, ka kādā brīdī Irāna varētu uzņemties Sieviešu līdztiesības komisijas vadību. Tāpat UNHRC daudz laika pavada, zākājot mūsu demokrātisko sabiedroto, proti, Izraēlu.

Tomēr, ņemot vērā to, ka šī Padome ir vienīgā struktūrvienība, kas ANO līmenī izskata cilvēktiesību jautājumus, mums vajadzēs ar to sadarboties, vienlaikus gan apzinoties Padomei raksturīgās pretrunas attiecībā uz nedemokrātisku režīmu līdzdalību ANO Cilvēktiesību padomē.

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos norādīt Ashton kundzei, ka pēdējās debatēs par Irānu viņa neatbildēja uz mana kolēģa Jan Zahradil jautājumu par Ashraf nometni. Tajā atrodas 3 400 cilvēku, kas ir pakļauti psiholoģiskai spīdzināšanai. Tas ir viņu cilvēktiesību pārkāpums. Mēs piešķiram EUR 1,2 miljardus Irākas atjaunošanai, tomēr ikreiz, kad Parlamentā pieņemam rezolūciju, ikreiz, kad ar lielu balsu vairākumu sniedzam rakstisku deklarāciju, Irākas valdība un tās irāņu sabiedrotie to vienkārši ignorē.

Viņi psiholoģiski spīdzina cilvēkus Ashraf nometnē, kur, izmantojot 210 skaļruņus, pēdējā gadā dienu un nakti augstos decibelos tiek skandēta propaganda un izteikti draudi. Ievainotajiem un ar vēzi mirstošajiem tur tiek liegta piekļuve medikamentiem un aprūpei slimnīcā.

Kāpēc mēs nesakām: „Izbeidziet, pretējā gadījumā jūs vairs nesaņemsiet palīdzību, nesaņemsiet finanšu līdzekļus no Parlamenta”?

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā pašreizējos notikumus Lībijā un daudz pieminētās skumjas, kuras mēs pareizi paužam par cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā, es vēlētos Augstajai pārstāvei pajautāt, vai viņa atbalstīs to cilvēku prāvu Apvienotajā Karalistē, kuru radiniekus, draugus un mīļotos cilvēkus uzspridzināja ar semteksu vai nogalināja ar ieročiem, ko sagādāja pulkvedis M. Gaddafi un viņa slepkavnieciskais režīms Lībijā. Vai viņa atbalstīs šo prāvu jebkurā jaunā režīmā, kas izveidosies no konflikta Lībijā?

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar mūsu pašreizējām debatēm par situāciju cilvēktiesību jomā un sakarā ar pēdējo pārrunāto ziņojumu es vēlos Ashton kundzei uzdot šādu jautājumu.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju dažās Ziemeļāfrikas valstīs un reģionā, vai jūs uzskatāt, ka šis ir pareizais brīdis izveidot Eiropas Savienības delegāciju Irānā?

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs patiešām bija ļoti interesantas un pilnvērtīgas debates, kurās tika skarti daudzi jautājumi, kas nopietni satrauc godājamos deputātus.

Vispirms vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par enerģiju un aizrautību, ar kādu viņi ir vadījuši šīs debates. Kopš tika publicēts Andrikienė kundzes ziņojums par ANO Cilvēktiesību padomes izveidi, tostarp ES lomu ir pagājuši divi gadi, un šajā laikā ir pieņemtas vairākas rezolūcijas. Vēlos pateikties Andrikienė kundzei par komentāriem attiecībā uz mūsu darbu Ārējās darbības dienestā un mūsu aktivitāšu iesākumu, plānojot jaunās aktivitātes darbā cilvēktiesību jomā.

Tāpat esmu gandarīta, ka uz Padomes sesiju dosies arī Hautala kundze. Ņemot vērā viņas zināšanas un kompetenci, tas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, ka viņa var piedalīties sesijas darbā. Tāpat es ceru, ka viņa atbalstīs mūsu centienus nodrošināt to, ka Padomes darbs kļūst labāks un vērienīgāks. Es dzirdu, kā tas tiek kritizēts. Manuprāt, mēs visi esam centušies aktīvi panākt to, ka pārskatīšanas process ir pēc iespējas labāks. Mēs pilnīgi noteikti šobrīd neatrodamies tajā pozīcijā, kurā vēlētos būt, tomēr tagad, kad esam uzzinājuši, ka daži jautājumi tiks apspriesti Ņujorkā, mēs varam turpināt darbu arī tur. Šī patiešām ir tā darba joma, kurā parlamentārieši, sadarbojoties ar mums, var panākt būtiskas pārmaiņas. Es pilnībā ticu Hautala kundzes spējai turpināt iesākto.

Es vēlos atbildēt uz dažiem konkrētajiem jautājumiem, kas man tika uzdoti. Vispirms atbildēšu Howitt kungam, jo viņš minēja, ka viņam esot trīs konkrēti jautājumi. Runājot par Demokrātisko Kongo Republiku, mēs atbalstām stingru rezolūciju un patiesi, mēs esam teikuši, ka būtu nepieciešams īpašs mandāts šajā konkrētajā situācijā. Pievēršoties jautājumam par R. Goldstone, mēs cenšamies iegūt vienprātīgu rezolūciju. Tieši to mēs šobrīd darām. Runājot par Pakistānu, 5. martā mēs veicām demaršu īpaši par 40. pantu, kas ir nevienprātības iemesls.

Godājamajiem deputātiem, kuri īpaši pieminēja reliģijas vai ticības brīvību, ļaujiet man vispirms teikt, ka es patiešām runāju par briesmīgajām kristiešu kopienu traģēdijām pasaulē, kur tādas notiek. Kopumā es uzskatu, ka mēs ticam tiesībām uz reliģijas vai ticības brīvību, neatkarīgi no tā, kas attiecīgajā kontekstā ir šī reliģija vai ticība. Mūsu uzdevums ir arī turpmāk, pamanot terorismu vai uzbrukumus pret kādu reliģisko virzību, tostarp kristietību, dot tik skaidru vēstījumu, cik tas ir iespējams.

Mana komanda nupat tikās ar Parlamenta deputātu grupu, lai pārrunātu, ko vēl vajadzētu darīt šajā jautājumā. Es jau minēju, ka šajā Cilvēktiesību padomes sesijā esam iecerējuši rīkoties tieši šā jautājuma sakarā, jo tas ir ļoti nopietns.

Es atvainojos, ka neatbildēju uz jautājumu par Ashraf nometni. Es biju iecerējusi atbildēt, tomēr pārāk ātri apgriezu pierakstus uz otru pusi. Man šķiet, kopumā runa ir par 3 000 cilvēku vai varbūt 3 400, informācija ir atšķirīga, un mēs ik nedēļas sazināmies ar ANO, kas, kā jau jūs zināt, apmeklē nometni. ANO man apliecina, ka visas pamatvajadzības tur tiek nodrošinātas. Kā godājamie deputāti labi zina, jautājumi Ashraf nometnes sakarā ir patiešām ļoti smagi. Es ļoti labi zinu, ka viedokļi ir dažādi. Tomēr godājamajam kungam ir taisnība, proti, šā jautājuma risināšanā galvenais ir tiešām panākt to, ka netiek pārkāptas cilvēku tiesības un tiek sniegta humānā palīdzība. Tā mēs arī darām; es zinu par iknedēļas ziņojumiem. Tā nav nejaušība. Tas ir tāpēc, ka mēs aktīvi iesaistāmies šā jautājuma risināšanā un sadarbojamies ar vietējo valdību, cenšoties rast iespējami labāko risinājumu.

Tāpat es uzskatu, ka patlaban ir svarīgi izveidot stipru delegāciju Ženēvā. Hautala kundze īpaši pieminēja to, ka nupat esam iecēluši jaunu delegācijas vadītāju. Esot Ženēvā, es tikos ar komandu. Mēs delegāciju sadalījām divās komandās, lai viena varētu pievērsties īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas jautājumiem, savukārt otra ANO aģentūrām.

Sarunās par šo jautājumu esmu skaidri paudusi vajadzību domāt labāk un radošāk attiecībā uz Ženēvā veicamo darbu. Mums ir jārod sabiedrotie cilvēktiesību jomā, kā arī iespēja runāt ar partneriem visā pasaulē, lai mēs varētu gūt kopēju pamatu dažos no šiem svarīgākajiem jautājumiem, kas mūs satrauc. Es ceru, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos mēs spēsim virzīties uz priekšu šā jautājuma risināšanā.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mani aizrāva Salavrakos kunga vārdi par to, ka cilvēktiesības esot dzīvesveids. Man šķiet, tā varētu būt patiesība. Es izmantotu šādus vienkāršus vārdus: lai cilvēktiesības attiektos uz tevi, tev vienkārši jābūt līdzās un jābūt cilvēcīgam. Nekādu citu kritēriju nav. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka visā, ko mēs darām, mēs neaizmirstam par šo ļoti vienkāršo pamatprincipu.

Godājamie deputāti, būs vēl daudz jautājumu, par kuriem mūsu domas atšķirsies; tie būs jautājumi, kas, kā esmu piedzīvojusi, raisīs patiesu aizrautību un satraukumu, tomēr svarīgāk par visu ir spēt debatēt un ikviena viedokļa centrālo vietu atvēlēt cilvēktiesību aspektam.

Visbeidzot, es vēl neesmu izlēmusi par delegācijas izveidošanu Irānā. Daļēji tas saistīts ar resursiem, bet es, protams, informēšu godājamos deputātus par notiekošo.

Tikmēr vēlos visiem pateikties par šīm debatēm un apsolu godājamajiem deputātiem, ka darīšu visu iespējamo, lai panāktu, ka Cilvēktiesību padome darbojas pēc iespējas efektīvāk un, kas vēl svarīgāk, es darīšu visu, kas manos spēkos, lai Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību pēc iespējas efektīvāk pārstāvētu jautājumos par cilvēktiesībām.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es īsti nesapratu Ashton kundzes atbildi. Es nesapratu, vai viņa atbildēja uz manu jautājumu, vai teica, ka atbildēs vēlāk uz manu jautājumu par to, vai, viņasprāt, šis ir pareizais brīdis izveidot Eiropas Savienības delegāciju Irānā, ņemot vērā pašreizējās bažas cilvēktiesību jomā, vai varbūt atbilde nemaz netika sniegta? Tā kā es nesapratu atbildi, es gribētu atkārtot savu jautājumu.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs! Atbildot Salafranca Sánchez-Neyra kungam, es centos pateikt, ka vērā jāņem divi aspekti. Pirmais ir neizbēgami saistīts ar resursiem. Otrais ir saistīts ar to, ka tam ir nepieciešams lēmums, un man ir jāsniedz priekšlikumi, vismaz Komisijai, par šādas delegācijas izveidošanu. Par to pārrunas notiks Ārlietu padomē un arī Parlaments paudīs savu viedokli. Patlaban es ne ar vienu par to neesmu runājusi. Kā jūs labi zināt, patlaban es ar Irānu lielākoties apspriežu jautājumus par kodolenerģiju un cilvēktiesībām.

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus,(1) kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pusdienlaikā ceturtdien, 10. martā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ziemeļāfrikā, kā arī to, ka vairāk kā jebkad agrāk cilvēktiesības tiek pārkāptas visā pasaulē, UNHRC darbs ir jāreformē. UNHRC ir jādarbojas laicīgi un efektīvi jāreaģē uz jaunajiem izaicinājumiem. Diemžēl realitātē tā nenotiek. Daļēji šo problēmu varētu atrisināt, ja tiktu rīkotas papildu sanāksmes ārpus pašreizējām sesijām. Turklāt UNHRC ir nopietni jāpārvērtē līdzdalība šajā organizācijā, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis izpilda visus minimālos kritērijus. Kauns, ka tādas diktatūras kā Lībija varēja tik vienkārši ieņemt vietu organizācijā, kuras uzdevums ir aizsargāt cilvēktiesības. Politiski motivēta darbība apdraud UNHRC uzticamību vairāk kā jebkad. Sakarā ar EEZ Eiropas Savienībai tagad ir iespēja runāt vienā balsī un uzsvērt savu globālo lomu. Priekšsēdētāja vietniecei / Augstajai pārstāvei ir jāpārliecinās par to, ka darbība ir saskaņota un ka pastāv efektīva koordinācija starp ES pārstāvniecībām Ženēvā un Ņujorkā. Uz vērtībām balstītai ES ārpolitikai nav citas praktiskas alternatīvas.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Pārliecinošu un efektīvu rezolūciju nevar pieņemt, ja Eiropas Savienībā tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības. Visi skaļie paziņojumi un vārdi pārvēršas cinismā un iedragā pamatu cīņai pret netaisnību un meliem pasaulē. Eiropas Savienībai nevajadzētu dot padomu trešām valstīm, ja pašas teritorijā, proti, Latvijā, ar nicinājumu un izsmieklu valdība izturas pret Parlamenta rezolūciju, kas tika pieņemta 2004. gada 11. martā. Nav pieļaujams, ka Eiropas Savienība liek citām valstīm darīt to, ko tā nespēj likt darīt Latvijas Republikai. Kā gan var runāt par ES „vienotību”, ja noteikumi nav paredzēti visām dalībvalstīm? Kamēr netiks īstenota rezolūcija par 335 000 Latvijas nepilsoņu, nav jēgas pieprasīt pārmaiņas cilvēktiesību jomā trešās valstīs. Tā ir rupja demokrātijas un cilvēktiesību izsmiešana.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Atzinīgi jāvērtē tas, ka UNHRC 16. sesijas programmā līdzās cilvēktiesību ievērošanas vispārējās problēmas izskatīšanai iekļauti arī ziņojumi un ekspertu grupu darbs jautājumos par bērna tiesībām, vardarbību pret sievietēm, tādu personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, kā arī par cīņu pret terorismu. Tāpat sesijā tiks iesniegts starpreģionu paziņojums par LGBT tiesībām. UNHRC ir nepieciešami jauni juridiski instrumenti, lai tā arī turpmāk varētu uzraudzīt nemitīgos cilvēktiesību pārkāpumus un ātri reaģēt steidzamās situācijās, kas rodas sakarā ar politisko situāciju pasaulē (Tunisijā, Ēģiptē, Irānā, Baltkrievijā). Tāpēc es atbalstu rezolūcijā minēto viedokli par neatkarīgiem „īstenošanas mehānismiem”, kas palīdzēs nekavējoties reaģēt uz krīzes situācijām cilvēktiesību jomā. Es atzinīgi vērtēju jaunā Cilvēktiesību un demokrātijas direktorāta izveidi, kā arī Eiropadomes darba grupas cilvēktiesību jautājumos izveidi Briselē, jo tādējādi varēs labāk koordinēt un uzraudzīt ES politiku cilvēktiesību jomā. Būtiska loma jāuzņemas augsta līmeņa ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos. UNHRC ekspertu grupu sanāksmes jārīko arī sesiju starplaikos, un sesijas jāorganizē citos reģionos, tostarp vietās, kur patlaban ir konflikti. Visbeidzot es vēlos aicināt ES dalībvalstis savā iekšpolitikā ņemt vērā cilvēktiesību aspektu, jo pretējā gadījumā tiek vājināta Eiropas Savienības pozīcija UNHRC.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks