Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva João Ferreira un Patrick Le Hyaric Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā: Degvielas cenu pieauguma izraisītā krīze zvejniecības nozarē (O-000096/2011 – B7-0306/2011),

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Alain Cadec, Antonello Antinoro, Jim Higgins, Jarosław Leszek Wałęsa, Maria do Céu Patrão Neves, Werner Kuhn, Ioannis A Tsoukalas, Crescenzio Rivellini, Rareş-Lucian Niculescu, Vito Bonsignore un Salvador Garriga Polledo Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā: Naftas cenas pieauguma izraisīta krīze Eiropas zivsaimniecības nozarē (O-000101/2011 – B7-0307/2011),

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Philippe de Villiers un Juozas Imbrasas grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” vārdā: Krīze Eiropas zivsaimniecības nozarē degvielas cenu pieauguma dēļ (O-000102/2011 – B7-0308/2011),

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Britta Reimers Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā: Naftas cenas pieauguma izraisīta krīze Eiropas zivsaimniecības nozarē (O-000106/2011 – B7-0310/2011),

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Josefa Andrés Barea, Kriton Arsenis, Luis Manuel Capoulas Santos, Estelle Grelier, Iliana Malinova Iotova, Guido Milana, Ulrike Rodust, Antolín Sánchez Presedo un Catherine Trautmann Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā: Naftas cenu pieaugums un atbalsts zvejniekiem (O-000107/2011 – B7-0311/2011),

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Isabella Lövin Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā: Naftas cenas pieauguma izraisīta krīze zivsaimniecības nozarē (O-000113/2011 – B7-0313/2011).

  Alain Cadec, autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, Parlamentam ir tikai viena mītne, un tā atrodas Strasbūrā!

Kopš 2011. gada februāra ir vērojams spēcīgs naftas cenas pieaugums, kas pašlaik pārsniedz USD 100. Šāda situācija ļoti negatīvi ietekmē zvejniekus visos Eiropas piekrastes reģionos.

Patiesi, pieaugot naftas cenām, palielinās arī zvejas darbības izmaksas, kas sevišķi negatīvi ietekmē piekrastes mazapjoma zveju. Arī zvejnieku ienākumi ir atkarīgi no naftas cenām. Speciālisti man stāsta, ka ir noraizējušies par šo cenu pieaugumu. Mums ir kopīgi jārīkojas un jānodrošina, lai uzņēmumi, neraugoties uz darbības izmaksu pieaugumu, varētu turpināt strādāt.

Ar šo jautājumu un rezolūciju, kas tam sekos, es aicinu dalībvalstis vajadzības gadījumā palīdzēt zivsaimniecības speciālistiem turpināt darbu, neradot konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā teikto, es aicinu palielināt de minimis atbalsta maksimālo apjomu no EUR 30 000 līdz 60 000 uz katru saņēmēju. Tas nekādā gadījumā nenozīmē Parlamenta vai ES budžeta palielinājumu. De minimis atbalsts ir atbalsts, ko dalībvalstis var piešķirt saviem uzņēmumiem, ja tās uzskata, ka tas neradīs konkurences izkropļojumus.

Es aicinu nodrošināt dalībvalstīm lielāku rīcības elastību, kā arī aicinu Komisiju rūpīgi izvērtēt manu lūgumu un izprast šīs nozares, kas mums ir jāsaglabā un jāattīsta, pārstāvju bažas. Zvejnieku kopienā ir gan vīrieši, gan sievietes, kam vajadzīgi pienācīgi ienākumi, un mums šie cilvēki ir jāatbalsta. Importēto zivsaimniecības un akvakultūras produktu pieaugums Eiropas tirgū ir izraisījis šīs nozares aizvien pieaugošu nestabilitāti. Runa ir ne tikai par peļņu. Mūsu interesēs ir saglabāt zivsaimniecības nozares darbību, jo tā mēs varēsim attīstīt savus piekrastes reģionus un teritorijas, garantēt Eiropas Savienības nodrošinātību ar pārtiku, kā arī saglabāt darbvietas šajā nozarē.

  Bastiaan Belder, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, situācija zivsaimniecības nozarē ir ļoti nopietna. Degvielas cenas ir augstas, bet zivju cenas — zemas, katastrofāli zemas.

Dāmas un kungi, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz jūras zeltplekstes nozveju. Tā ir ļoti aktuāla ne tikai manai valstij, proti, Nīderlandei, bet arī Francijai, Beļģijai, Lielbritānijai un Dānijai. Pirms dažiem gadiem jūras zeltplekstes krājumi bija nelieli, tāpēc tika atļauts citu plekstveidīgo zivju beznodokļu imports. Tā bija lēta alternatīva, turklāt importētās zivis nebija tik garšīgas, bet runa nav par to. Pašlaik mums ir pietiekami lieli jūras zeltplekstes krājumi, tomēr lēto plekstveidīgo zivju beznodokļu importēšana turpinās. Tā rezultātā svaigas jūras zeltplekstes tiek pārdotas par cenu, kas zemāka par pašizmaksu, vai arī izņemtas no tirgus un pārdotas izsolē. Cik nožēlojama situācija! Jūras zeltplekstu filejas beznodokļu importēšana ir jāpārtrauc, priekšsēdētāja kungs. To vēlas ne tikai zvejnieki, bet arī pārstrādes rūpniecības nozares pārstāvji un tirgus dalībnieki. Kāpēc? Zvejnieku ekonomiskā dzīvotspēja ir svarīga tirgotājiem, jo pretējā gadījumā tirgotāji turpmāk vairs nevarēs nodrošināt minēto zivju klāstu.

Dāmas un kungi, mums ir vajadzīgi neatliekami un konkrēti pasākumi. Lai pārvarētu šo krīzi, Eiropai ir jārīkojas izlēmīgi. Es aicinu jūs balsot par šādu rīcību.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) (Saskaņā ar Reglamenta 149. pantu runātājs, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot jautājumu Cadec kungam) Priekšsēdētāja kungs, man ir jautājums Cadec kungam, kas saistīts ar viņa runas ievadvārdiem par to, ka Parlamentam ir tikai viena mītne. Cadec kungs, iespējams, jūs neesat pamanījis, ka Parlamenta deputāti dažreiz tiekas arī Briselē, kur notiek arī komiteju sanāksmes, kā arī to, ka pārvaldība daļēji tiek īstenota Luksemburgā. Es tikai vēlos, lai jūs saprastu, ka šī situācija nav tāda, kādu jūs to iztēlojaties.

  Alain Cadec, autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribēju norādīt, ka Līgumos ir dota atbilde uz šo jautājumu, proti, ka Eiropas Parlamenta mītnes vieta, kurā mēs šodien atrodamies un uzturēsimies visu nedēļu, ir Strasbūra un tikai Strasbūra.

Mēs, protams, strādājam Briselē. Es tur esmu divas nedēļas katru mēnesi un, tāpat kā jūs, dāmas un kungi, lieliski pavadu laiku, un daudz strādāju. Tomēr šā Parlamenta mītne atrodas un arī turpmāk atradīsies Strasbūrā.

  Britta Reimers, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Pastāvīgs naftas cenu pieaugums rada papildu slogu daudziem ES uzņēmumiem. No šāda cenu pieauguma visvairāk cieš zvejnieki, jo viņi nevar kompensēt radušās papildu izmaksas, palielinot nozveju vai nosakot augstāku zivju cenu.

Minēto problēmu vēl vairāk saasina pašreizējā politiskā situācija Ziemeļāfrikā, kā arī Tuvajos Austrumos, tāpēc mums ir jāizpēta naftas cenu pieauguma ietekme uz ES ekonomiku un nodarbinātību, nosakot, kuras nozares ir visvairāk apdraudētas, un kādu palīdzību tām var sniegt, neradot konkurences izkropļojumus. Mēs aicinām Komisiju to izpētīt.

Mums ir svarīgi atbalstīt Eiropas zivsaimniecības nozari, cita starpā, lai nepalielinātu atkarību no trešo valstu importa. Mēs gatavojamies veikt kopējās zivsaimniecības politikas reformu, tāpēc mūsu pienākums ir būt piesardzīgiem un nerīkoties pārsteidzīgi arī šajā gadījumā.

  Ulrike Rodust, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kā jau mani kolēģi deputāti teica, Eiropas zivsaimniecības nozari ir skārusi dziļa krīze. Visu Eiropas jūru zvejnieki sūdzas par dramatisku ienākumu samazinājumu, kas var apdraudēt viņu ekonomisko dzīvotspēju. Kāpēc samazinās mūsu zvejnieku ienākumi? Manuprāt, tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, samazinās zivju krājumi. Otrkārt, ir vērojams pārāk straujš vispārējs cenu kritums tieši tajā zonā, kurā ir pietiekami lieli zivju krājumi un pārāk liels piedāvājums. Treškārt, un tieši par to mēs šodien šeit paužam savas bažas, pieaugošās degvielas cenas rada pārmērīgi lielas zvejnieku darbības izmaksas.

Mums, politiķiem, ir jārīkojas, lai šo problēmu atrisinātu, un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu. Tieši to es vēlos uzsvērt, ka mēs varam izdarīt tikai to, kas ir mūsu spēkos. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā ir solīts vairāk, nekā mēs varam izdarīt. Tajā ir pieprasīts par 100 % palielināt de minimis atbalsta, kas tiek izmantots, lai piešķirtu subsīdijas degvielas iegādei, maksimālo apjomu, proti, no EUR 30 000 līdz 60 000. Tomēr daudzas dalībvalstis nevar atļauties piešķirt subsīdijas degvielai, tāpēc lielākā daļa uzņēmumu šādu atbalstu nevarēs saņemt.

Turklāt joprojām paliek neatrisinātas divas pārējās problēmas, jo pārzveja faktiski palielinās un tāpēc nav iespējams atrisināt ar tirgus cenām saistīto problēmu.

Kas attiecas uz finansiālo atbalstu zivsaimniecības nozarei, tad uzskatu, ka daudz lielāka problēma ir tā, ka dalībvalstis neizmanto Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļus, kaut arī ES maksā 50 %. Lai nodrošinātu mūsu zvejnieku interešu aizsardzību, mums kaut kas šajā jomā ir jādara.

Dāmas un kungi, sadarbosimies, lai līdz ceturtdienai sagatavotu diferencētu tekstu, un nāksim klajā ar saprātīgu, ilgtspējīgu, kā arī mazāk izaicinošu zivsaimniecības politiku.

  Isabella Lövin, autore. – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties savam kolēģim Cadec kungam par to, ka viņš mums ir devis iespēju apspriest ļoti būtiskus jautājumus. Pirmkārt, attiecībā uz degvielas cenu pieaugumu: divām nozarēm jau ir noteikts atbrīvojums no visiem energoresursu nodokļiem. Tās ir aviācija un kuģu satiksme, tostarp zvejniecība. Tātad, salīdzinot ar visām citām ES nozarēm, degvielas cenu pieaugums zivsaimniecības nozari ietekmē mazāk, jo tā jau ir atbrīvota no nodokļiem.

Tās ir slēptas subsīdijas, kuras ir veicinājušas zivsaimniecības nozares krājumu izsīkšanu, kā arī tās sadalījumu segmentos ar vislielāko fosilā kurināmā patēriņu, piemēram, tādos, kā rāmju traleri un grunts traleri. Tādējādi de minimis atbalsts 2008. gadā jau ir palielinājies desmit reizes, un tās ir lielas subsīdijas šai nozarei. Tomēr vienlaikus mēs dodam daudz solījumu starptautiskajā mērogā, lai 2050. gadam samazinātu CO2 emisijas par 80–95 %. Nagojā mēs esam devuši solījumu līdz 2020. gadam likvidēt videi kaitīgas subsīdijas. PTO sarunu kontekstā mēs esam arī koncentrējušies uz to, kā novērst zivsaimniecības subsīdiju izkropļojumus.

Manuprāt, ja ES šobrīd palielinātu de minimis atbalsta maksimālo apjomu, tad būtu apdraudēta ES vadošā loma turpmākajā sarunu procesā, un tas būtu netiešs mājiens pārējām valstīm, ka arī tās var palielināt subsīdijas degvielai, kā rezultātā izveidotos apburtais loks un palielinātos spiediens uz zivju krājumiem visā pasaulē. Tas mums pašlaik nav vajadzīgs. Mums ir vajadzīga gluži pretēja tendence. Tirgum ir jānodrošina cenu pieaugums, un Komisijai, īstenojot KZP reformu, uz to ir jākoncentrējas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir informēta par pašreizējo situāciju zivsaimniecības nozarē. Degvielas cenas ir viens no mūsu problēmu cēloņiem, bet ne vienīgais.

Kas attiecas uz degvielas cenām, tad, lai rastu risinājumu šajā situācijā, Komisija aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas Zivsaimniecības fonda piedāvātās iespējas. Mēs šīs iespējas neesam pilnībā izmantojuši. Līdz šim dalībvalstis ir izlietojušas mazāk nekā 20 % no kopējā piešķīruma.

Augsto degvielas cenu problēmu vislabāk varētu atrisināt, īstenojot tos EZF pasākumus, kas paredzēti, lai pārstrukturētu zvejas floti un pievienotu lielāku vērtību zivsaimniecības produktiem, tādējādi veicinot cenu pieaugumu. Iespējams, ka degvielas cenas nākamajos gados saglabāsies augstas. Protams, pagājušajā nedēļā tās kritās, tomēr, neraugoties uz to, mēs varam sagaidīt, ka tās joprojām būs augstas.

Tāpēc Komisija saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu un Finanšu regulu apsver to, kā turpmāk stimulēt ar mazāku degvielas patēriņu saistītas zvejas metodes. Tādā veidā mūsu mērķis būs veicināt nozares sakārtošanu, kā arī palielināt tās noturību pret pieaugošajām degvielas cenām. Tomēr, īstenojot šādu pieeju, ir jāievēro princips, kas paredz, ka finansiālā palīdzība nekādos apstākļos nedrīkst veicināt zvejas intensitātes palielinājumu.

Labāks veids, kā palielināt zivsaimniecības nozares noturību pret pieaugošajām degvielas cenām, ir nodrošināt, lai zvejas apjoms būtu atbilstīgs maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. Tas palīdzēs nodrošināt bagātīgus zivju krājumus vidējā termiņā. Vairāk zivju nozīmē lielākas zvejas iespējas un līdz ar to arī lielākus ieņēmumus nozarei kopumā.

Kas attiecas uz de minimis atbalsta maksimālā apjoma palielinājumu, tad šis nav jauns jautājums. Komisija 2008. gadā veica pētījumu, analizējot sekas pārejai no šā atbalsta maksimālās robežas, proti, EUR 30 000 uz EUR 100 000 katram saņēmējam.

Pētījuma rezultātā tika secināts, ka mēs nevaram pieņemt šādu priekšlikumu — galvenokārt trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka minētais palielinājums varētu radīt zvejas darbību izkropļojumu, veicinot pāreju uz tehnoloģijām ar lielāku degvielas patēriņu un negatīvāku ietekmi uz jūras vidi. Otrkārt, tāpēc, ka uzņēmumi, kuriem ir lielāki kuģi ar lielāku degvielas patēriņu, saņems lielāku finansējumu nekā tie, kuriem ir mazāki kuģi. Es nedomāju, ka kāds no klātesošajiem gribētu veicināt lielāku kuģu ar lielāku degvielas patēriņu izmantošanu.

Trešais iemesls ir daudz svarīgāks, un daži Parlamenta deputāti to jau ir minējuši. Daudzas dalībvalstis pašlaik ir spiestas īstenot taupības pasākumus, tāpēc to politiskais atbalsts pasākumam, kas veicinātu tikai valsts izdevumu palielinājumu, būtu ļoti neliels. Pat ja de minimis atbalsta maksimālais apjoms tiktu palielināts, daudzām dalībvalstīm nebūtu naudas, lai praksē izmantotu šo jauno iespēju tērēt nodokļu maksātāju naudu. Savukārt, ja tikai dažas dalībvalstis maksās lielāku de minimis atbalstu, tas radīs konkurences izkropļojumus un nevienlīdzīgus apstākļus dažādu dalībvalstu zvejas flotēm. Šis ir galvenais iemesls.

Kas attiecas uz Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas izvirzīto jautājumu par zivsaimniecības nozares atbrīvošanu no degvielas nodokļa, tad mēs šādu priekšlikumu nevaram pieņemt. Šo jautājumu nevar pareizi atrisināt tikai ar ES tiesību aktiem vien, jo tas ir jāapspriež globālā līmenī. Degvielas aplikšana ar nodokli tikai ES ostās radītu masveida konkurences izkropļojumus, nodarot kaitējumu ES flotēm, kā arī ostām, jo degviela daudziem kuģiem tiktu pirkta ārpus Eiropas Savienības. Šis ir iemesls, kāpēc mēs mudinām dalībvalstis izmantot mūsu fondus.

  Carmen Fraga Estévez, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kamēr mēs gaidām ierosināto kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu uzsākšanu, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa vēlas atkārtoti paust bažas par zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli.

Kamēr netiks iesniegts priekšlikums par nozares tirgu jaunu kopīgo organizāciju, nozarei joprojām nebūs gandrīz nekādas rīcības brīvības cenu noteikšanā. Noteikumi attiecībā uz importu, no kuriem daudzi ir saistīti ar nelegālu zveju, turpina radīt negodīgu konkurenci ES produktiem. Jauni pienākumi nodrošināt uzraudzību liek uzņēmumiem mobilizēt vairāk resursu, un vispārējā krīze neveicina kvalitatīvu produktu lielāku patēriņu. Papildus iepriekš minētajām problēmām ir vērojama degvielas cenu paaugstināšanās tendence, kas jau atkal apdraud uzņēmumus, kuriem ir izdevies pārvarēt 2008. gada krīzi.

Ņemot vērā paredzētās tālejošās KZP reformas, kā arī to, ka aizvien samazinās struktūrfondu palīdzība, daudziem uzņēmumiem var būt nepieciešama likviditāte, lai veiktu pārstrukturēšanu vai pielāgotos 2013. gadā gaidāmajām pārmaiņām.

Tāpēc mēs esam iesnieguši šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, kā arī šo rezolūcijas priekšlikumu, ņemot vērā, ka minētais atbalsts neradīs nekādus ar ES budžetu saistītus izdevumus, un pieprasītais palielinājums kopumā ir daudz mazāks par de minimis atbalstu, ko saņem citas nozares, piemēram, transports vai lauksaimniecība. Mēs nevēlamies vēlreiz piedzīvot tādu pašu situāciju, kāda bija, piemēram, 2008. gadā, kad tika apspriests komisāra Borg kunga in extremis pieņemto pasākumu kopums.

Es vēlos teikt dažus vārdus arī jums, komisāres kundze. Tas tiesa, ka dažas dalībvalstis varēs, bet dažas nevarēs piešķirt minēto atbalstu, kas, jūsuprāt, radīs atšķirības. Tomēr lielākas atšķirības rada tas, ka dažas dalībvalstis nepiedalās Kopējā Zivsaimniecības fonda līdzfinansēšanā, kas tiek uzskatīta par vispārpieņemamu rīcību. Ir jāierosina atbalsta piešķiršana, lai valstīm, kuras vēlas aizsargāt savas nozares, tiktu nodrošināta šāda iespēja.

  Catherine Trautmann, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Zvejnieki arvien biežāk sūdzas, ka viņiem ir grūti nopelnīt iztiku ar savu darbu.

Jau tā grūto situāciju, ko zvejniekiem ir radījusi nozvejas kvotu samazināšana un plāni par izslēgšanu no flotes, vēl vairāk sarežģī pieaugošās degvielas cenas. Kaut arī cenas ir nedaudz kritušās, tās turpina svārstīties un jau divus gadus negatīvi ietekmē Eiropas zvejnieku ikdienas dzīvi, visvairāk apdraudot mazapjoma un piekrastes zveju.

Šī situācija ir ļoti satraucoša, tāpēc mēs vēlamies apliecināt zvejniekiem, ka esam viņu pusē. Lai to panāktu, mēs aicinām Eiropas Komisiju palielināt de minimis atbalsta maksimālo apjomu, lai zvejnieki varētu pārvarēt krīzi. Tas ir pagaidu pasākums, ko var pamatot ar situācijas steidzamību.

Komisija ir reaģējusi uz līdzīgu parādību arī 2007. gadā, tāpēc, saskaroties ar šo jauno problēmu, mēs vēlamies zināt, kādus konkrētus pasākumus papildus jau iepriekš minētajiem tā ir paredzējusi veikt. Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski, kā jau uzsvēra Fraga Estévez kundze, pārliecināties, lai dalībvalstis izmantotu visus fondus.

Manuprāt, laikā, kad tiek ieskicēta turpmākā kopējā zivsaimniecības politika, mūsu zvejnieki nepretojas pārmaiņām, bet, gluži pretēji, daudzi no viņiem man teica, ka vēlas pielikt pūles, sevišķi, lai saglabātu zivju krājumus. Faktiski, tā ir kolektīva atbildība. Lai zvejnieki varētu īstenot savus centienus, viņi nedrīkst kļūt par upuri ārpus darba faktoriem, pār kuriem viņiem nav nekādas kontroles.

Komisāres kundze, jūsu ātra un efektīva reakcija šajā gadījumā palīdzētu stiprināt vēsturiski trauslo saikni starp Komisiju un minētās nozares pārstāvjiem.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šodien ir izskanējis aicinājums piešķirt subsīdijas zvejniekiem degvielas cenu pieauguma dēļ. Rīt to pieprasīs lauksaimnieki, bet vēlāk arī kravas automašīnu vadītāji un aviosabiedrības. Kas šādā gadījumā notiks ar degvielas uzpildes staciju īpašniekiem? Viņu peļņa samazināsies, jo ir paaugstinājušās degvielas cenas.

Mūs visus ir negatīvi ietekmējis degvielas cenu kāpums. Tad subsidēsim cits citu! Tas viss ir blēņas. Tā ir amerikāņu „cūkas siles” politika, proti, konkrētas nozares interešu lobēšana Eiropas Parlamentā. Tomēr šīs debates liecina par to, ka, lai gan visi apgalvo, ka mums ir vajadzīga ilgtspējīga zivsaimniecības politika, praksē daudzi nesaprot vārdu „ilgtspējīga”. Viņi pat nezina, ko tas nozīmē.

Komisija ir nepārprotami norādījusi, ka saprot to, ka, ņemot vērā konkrētus aspektus, zivsaimniecības nozare nav ekonomiski dzīvotspējīga, bet iemesls tam nav degvielas cenu kāpums. Šāda situācija ir izveidojusies vairāku desmitgažu laikā ilgtspējības principiem neatbilstīgu zvejniecības metožu rezultātā. Ja ir radušies traucējumi tirgus darbībā un zvejnieki nespēj nosegt radušās izmaksas uz patērētāju rēķina, tad šādā gadījumā ir jāveic izpēte. Mums ir jānodrošina, lai pastāvētu tieša saikne starp zivju cenu un izmaksām patērētājiem, bet subsidēt ilgtspējības principiem neatbilstīgu praksi nav labākais veids, kā samazināt pārmērīgu nozveju, kas ir galvenais ekonomisko problēmu iemesls. Pirms mēneša, kad Cadec kungs Parlamenta komitejā uzdeva komisāres kundzei savu jautājumu, viņa atbildēja, ka neiebilst pret atbalstu subsīdijām zvejniekiem radīto papildu degvielas izmaksu kompensēšanai. Viņa to atkārtoja arī šodien, un vismaz es par to priecājos.

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopējā zivsaimniecības politika galvenokārt ir pamatota uz vides aizsardzību, un tai ir jānodrošina ilgtspējīga Eiropas zivsaimniecības nozares pārvaldība un attīstība. Zvejniecība ir ļoti svarīga ekonomikas nozare, tomēr jāuzsver, ka tā ir arī kultūras vērtība, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tāpēc šīs vērtības saglabāšanai ir jākļūst par kopējās zivsaimniecības politikas mērķi.

No ekonomikas viedokļa raugoties, ir svarīgi saglabāt pareizu ekonomisko līdzsvaru. Attiecībā uz straujo degvielas cenu kāpumu Eiropā, kas ir izraisījis zivsaimniecības nozares sabrukumu, kopējā zivsaimniecības politikā būtu jāiekļauj mehānisms, lai nodrošinātu zvejnieku aizsardzību pret nekontrolētu cenu pieaugumu, kāds tas ir pašlaik. Eiropas Savienība nevar pieļaut vēl vienas Eiropas jūrniecības nozares pārvietošanos uz Tālajiem austrumiem, kā tas ir noticis ar kuģubūves un jūras transporta nozarēm. Jāatzīmē, ka Islande nevēlas pievienoties Eiropas Savienībai tieši tāpēc, ka tai ir iebildumi pret KZP.

Ņemot vērā iepriekš teikto, mums vajadzētu paātrināt KZP reformu un rīkoties, lai aizsargātu vidi, kā arī nodrošinātu pienācīgu aizsardzību zvejniekiem. Tomēr jau atkal rodas jautājums, proti, vai mums vajadzētu ieviest zivsaimniecības nozares reģionalizāciju un līdzsvarotā veidā nodrošināt atsevišķu dalībvalstu lielāku ietekmi uz KZP. Mums ir atkārtoti jāuzsver, ka ekonomikas nestabilitātes un krīzes dēļ KZP vairs nevar funkcionēt, tāpēc zvejnieki tiks pamesti likteņa varā.

  Jean-Paul Besset, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, jāatzīst, ka esmu diezgan apmierināts ar Damanaki kundzes atbildi uz jautājumu par degvielas cenas pieauguma ietekmi uz zvejniekiem.

Runa patiesi ir par politisko konsekvenci Eiropas Savienībā un nopietnu strukturālu tendenci, proti, naftas cenu pieaugumu tās nepietiekamo krājumu dēļ, turklāt mēs visi zinām, ka šāda situācija saglabāsies arī turpmāk. Šā iemesla dēļ mēs nedrīkstam piedāvāt pēkšņu īstermiņa risinājumu, palielinot subsīdijas atbilstīgi naftas cenu svārstībām. Tas ir jautājums par politisko loģiku. Eiropas Savienībai ir jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz tās izvirzītajiem mērķiem un principiem, proti, cīņu pret globālo sasilšanu, kas ir prioritāte, kā arī siltumnīcefekta gāzu, ko rada fosilais kurināmais, emisiju samazinājumu.

Tāpēc mēs nedrīkstam dot nepareizas norādes un īstenot pretrunīgu politiku. Mēs nepalīdzēsim zvejniekiem, nodrošinot bojāejai lemtas enerģētikas sistēmas pastāvēšanu, jo tā būs apdraudēti arī viņi. Tā vietā viņiem ir jādod iespēja pārdalīt savus zvejas resursus un koncentrēt ražošanas faktorus uz enerģijas taupīšanas instrumentiem. Šai nozarei ir jāpiešķir subsīdijas, bet tās nedrīkst būt īstermiņa atbalsts svārstīgo degvielas cenu dēļ.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs atkārtoti apspriežam jautājumu, kuru risinājām jau 2008. gadā. Toreiz Eiropas Parlaments apliecināja savu solidaritāti ar zvejniekiem un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai atvieglotu situāciju tajos reģionos, kur zvejniecība ir galvenā nodarbošanās. Statistika nepārprotami liecina, ka no 2003. gada ar zveju saistītās izmaksas Eiropas Savienībā ir pieaugušas vairāk nekā trīs reizes, un pašreizējais degvielas cenu kāpums nozīmē to, ka zvejniekiem tagad ir jāiegulda par 40 % vairāk līdzekļu, lai pēc iespējas ātrāk piegādātu saviem patērētājiem svaigas zivis.

Pēdējos mēnešos novērotais pēkšņais degvielas cenu pieaugums pasaules tirgū, bez šaubām, ir situācijas straujās pasliktināšanās galvenais iemesls. Tas ir tieši veicinājis zvejnieku peļņas samazinājumu, jo viņu zvejas laivas ir aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Līdz ar to ir izveidojies apburtais loks. Cenšoties kompensēt degvielas cenu pieaugumu, zvejnieki palielina nozvejas apjomu un dodas uz attālākām zvejas vietām, kā rezultātā viņu laivas patērē vairāk degvielas. Ņemot vērā radušos situāciju, Eiropas Komisijai ir nekavējoties jārīkojas un jāatceļ de minimis atbalsta griesti, kā to ir ierosinājusi mana politiskā grupa, un turpmākajos trijos gados jāpalielina šā atbalsta apjoms no EUR 30 000 uz EUR 60 000 katram uzņēmumam. Tas ir saprātīgs priekšlikums, kas pašreizējā situācijā nodrošinātu atbalstu grūtībās nonākušajai zivsaimniecības nozarei, kā arī garantētu sociālo un ekonomisko attīstību.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka esam atraduši laiku, lai apspriestu šo jautājumu šajā sēdē, kuras darba kārtībā iekļauto jautājumu saraksts ir visai garš, liecina par Parlamenta nopietno attieksmi pret degvielas cenu pieaugumu, kā arī to, kā tas ietekmē zivsaimniecības nozari.

Kopš 2007. gada naftas cena par vienu barelu ir palielinājusies par 63 %. Tas tiesa, ka pašreiz tā ir nedaudz samazinājusies, bet, manuprāt, tā nav kritusies tik daudz, lai būtu ilgtspējīga.

Mēs, proti, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvji, esam nobažījušies par krīzes negatīvo ietekmi uz zivsaimniecības nozari, un esam pārliecināti, ka labs risinājums būtu ES reakcija un konkrēta tās rīcība, kā to ir pieprasījuši daudzi deputāti un dalībvalstu valdības.

Tāpēc mēs aicinām risināt šo jautājumu, izmantojot efektīvu un objektīvu mehānismu, kā arī īstenojot ārkārtas pasākumus ES līmenī.

2007. gadā tika pieņemti de minimis atbalsta pasākumi. Mēs lūdzam jūs, Damanaki kundze, ne tikai īstenot šos pasākumus, bet arī atvērt Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) un padarīt tā izmantošanu elastīgāku, jo, kā jau jūs teicāt, dažas dalībvalstis tajā nevar veikt ieguldījumus, tā atrisinot problēmu.

Cerēsim, ka Komisija spēs izvērtēt jaunas iespējas un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, lai atvieglotu EZF izmantošanu, tādā veidā palīdzot visgrūtākajā situācijā nonākušajām flotes daļām, proti, zvejniekiem, kuru darbības apjoms ir mazs un kuri nodarbojas ar amatniecisko piekrastes zveju, kā arī tiem, kas zvejot dodas no attālām ostām.

Es vēlos jūs lūgt, komisāres kundze, izvērtēt iespēju ieviest jaunus KZP pasākumus, kā jau jūs ierosinājāt, lai mazinātu pārmērīgo zivsaimniecības nozares atkarību no degvielas. Es gribētu jūs aicināt arī veikt vajadzīgos uzlabojumus saistībā ar produktu tirdzniecību. Šie visi jautājumi ir jāanalizē ne tikai no jūsu pieminētās ilgtspējības viedokļa, bet arī, izvērtējot vides un sociālo aspektu, vienlaikus pievēršot uzmanību arī cilvēciskajam faktoram, kas ir ne mazāk svarīgi, jo zvejnieki ir nokļuvuši ļoti grūtā situācijā.

Mēs uzskatām, ka šis ir ārkārtas pasākums, tāpēc domājam, ka īstermiņa elastības nodrošināšanas pasākumi varētu dot nelielu atelpu minētajai grūtībās nonākušajai nozarei.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, mums ir steidzami vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai mazinātu degvielas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz zivsaimniecības nozari.

Šīs nozares funkcionēšanai vajadzīgie resursi turpina izsīkt produkcijas cenu pastāvīgā krituma, kā arī trešo valstu radītās konkurences dēļ, kas izkropļo tirgu. Tāpēc es atbalstu ikvienu pasākumu, kas nerada ES budžetam papildus izdevumus.

Tomēr, ņemot vērā minētās nozares atkarību no fosilā kurināmā, kā arī gaidāmo jauno reformu, lai uzlabotu zvejas flotes energoefektivitāti, papildus jau līdz šim paveiktajam ir rūpīgi jāizvērtē ar inovācijas politiku saistīti centieni. Pamatojums iepriekš teiktajam ir tāds, ka atbalsts pētniecībai šajā jomā ir arī apņemšanās nodrošināt rentabilitāti un iespējas ar enerģētikas tirgu saistītām nozarēm, piemēram, tādām kā kuģubūve, nodrošināt savu nākotni un „radīt sevi” no jauna.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāsaprot, ka augstās naftas cenas tādas arī saglabāsies. Laiks, kad cena par vienu barelu bija USD 30–40, ir pagājis. Lētās naftas ēra ir beigusies. 2011. gadā minimālā vidējā cena par barelu joprojām būs USD 80–100. Ņemot vērā šos apstākļus, ir paredzams, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku turpināsies, tāpēc zivsaimniecības nozarē ir vajadzīgi jauni pasākumi, it sevišķi, ņemot vērā lielo globālo konkurenci, ar kuru ir saskārušies Eiropas zvejnieki.

Zvejniecība ir daudzu reģionu vienīgā iespējamā saimnieciskā darbība, tāpēc tai ir liela nozīme darba vietu saglabāšanā. Kā jau es esmu norādījis, mums ir jārēķinās ar to, ka degvielas cenas saglabāsies augstas un šāda ekonomiskā situācija visvairāk apdraudēs piekrastes un mazapjoma zveju. Ņemot vērā teikto, rodas svarīgs jautājums, proti, kāda būs kopējās zivsaimniecības politikas un Eiropas Zivsaimniecības fonda nākotne? Ja šis fonds netiek pienācīgi izmantots, tā darbību vajadzētu pārskatīt un veikt attiecīgas reformas.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Ja mēs nenovērsīsim zivju krājumu izsīkumu un mūsu zivsaimniecības nozares sabrukumu, tad drīz tās vairs patiesi nebūs. Tomēr vienlaikus ir svarīgi izvērtēt arī to, kas notiek ar mūsu zvejniekiem. Tas tiesa, ka pašlaik piekrastes mazapjoma zveja ir saskārusies ar lielām grūtībām.

Mēs šeit apspriežam vajadzību pagarināt zvejniekiem reti pieejamu pasākumu. Ekonomikas krīzes ietekmē daudzas Vidusjūras reģiona valstis nevarēs izmantot de minimis atbalstu. Tas ir fakts. No otras puses, mums ir jāatrod iespēja, kā izmantot Eiropas Zivsaimniecības fondu, lai palīdzētu valstīm, kuras ir skārusi ekonomikas krīze, pārvarēt šīs problēmas un lai tās savukārt varētu palīdzēt saviem zvejniekiem.

Personīgi es esmu par de minimis atbalsta pagarinājumu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi, proti, mums ir jākoncentrējas uz mazapjoma un piekrastes zveju. Mums ir jākoncentrējas uz zvejniekiem, kuri pielieto pareizas un ilgtspējīgas zvejas metodes. Visbeidzot, mums ir jānodrošina, lai minētais finansējums neradītu zvejas piepūles palielinājumu un šie pasākumi neapdraudētu Eiropas zivsaimniecības sociālo un ekoloģisko dzīvotspēju. Mums ir arī jāpanāk, lai Eiropas zivsaimniecības nozare censtos palielināt savu efektivitāti.

Es jums piekrītu, komisāres kundze, ka mums ir jāatrod iespēja, kā veicināt Eiropas Zivsaimniecības fonda izmantošanu un, jo īpaši, kā palīdzēt valstīm, kurām vairs nav līdzekļu, lai veiktu savus ieguldījumus.

  Iliana Malinova Iotova (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam izvirzījuši vairākus nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejniecību jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā. Vienlaikus zvejnieki ir atkarīgi no laika apstākļu un konkurētspējas īpatnībām. Pēdējos gados viņi ir saskārušies ar vēl vienu lielu problēmu — pastāvīgi pieaugošām degvielas cenām. Visi minētie faktori ir veicinājuši to, ka turpināt šo nodarbinātības veidu ir gandrīz neiespējami.

De minimis atbalstu ir paredzēts izmantot līdz 2013. gadam, tāpēc šo termiņu vajadzētu pārskatīt, ja mēs patiesi domājam par šīs nozares perspektīvām. Degvielas cenas ir trīskāršojušās, un rodas jautājums, vai ES tiesību akti atbilst faktiskajai ekonomiskajai situācijai, kā arī Eiropas zvejnieku vajadzībām. Ņemot vērā teikto, es gaidu, ka Komisija pārskatīs pašreizējo de minimis atbalsta maksimālo apjomu, kas ir EUR 30 000, un būtiski to palielinās.

Tomēr svarīgi ir arī tas, lai Komisija atteiktos no kontroles funkcijām attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanu un aktīvi mudinātu dalībvalstis to izmantot. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Dažas ES dalībvalstis nevēlas runāt par šo mehānismu, jo tas nozīmē papildu slogu to budžetiem. No otras puses, izjūtot spiedienu uz zivsaimniecības nozari, šīs valstis, lai sevi attaisnotu, vaino Briseli. Situācijas vispārēja analīze liecina, ka Bulgārijas zvejnieki pat nezina par minētā atbalsta un regulējuma esamību. Organizācijas, kas pārstāv minēto nozari, ir iesniegušas vairākus pieprasījumus valsts atbalsta piešķiršanai, bet tās neko nezina par de minimis regulu. Dalībvalstis ir nobažījušās par atbalsta piešķiršanu laikā, kad nākas mazināt degvielas cenu pieauguma radīto negatīvo ietekmi, tāpēc aktuāls ir ne tikai jautājums par augstajām cenām, bet arī par nozares izdzīvošanu kopumā.

No otras puses, problēmu rada arī ar Eiropas fondu izmantošanu saistītās apgrūtinošās procedūras, tostarp tās, kas ir paredzētas de minimis regulā.

Ņemot vērā iepriekš teikto, es vēlos uzdot savu jautājumu papildus tiem, kurus ir uzdevuši mani kolēģi deputāti, kā arī pateikties Cadec kungam par šodien uzsāktajām debatēm. Jautājums ir tāds, proti, kā Eiropas Komisija mudinās dalībvalstis izmantot iespējas saskaņā ar de minimis regulu? Kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai panāktu līdzsvaru starp kontroli pār fondu izmantošanu un šo fondu pieejamību Eiropas zvejniekiem?

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Naftas cenu pieaugums ir strukturāla tendence, kas izriet no ražošanas ierobežojuma pretstatā pieaugošajam globālajam pieprasījumam. Cenu svārstības pēdējos gados ir radījušas negatīvu ietekmi un pielāgošanās grūtības. Tāpēc mums ir jārīkojas, lai pārtrauktu ar zivsaimniecības nozari saistīto izmaksu pieaugumu, kas bieži ir negaidīta un pasliktina jau tā sarežģīto šīs nozares situāciju.

Kad 2007. gadā tika pieņemta regula par de minimis atbalstu, pastāvēja uzskats, ka ar to netiks ietekmēta tirdzniecība un radīti konkurences izkropļojumi. Mums ir jāizvērtē šie aspekti un jārod vērienīgāks risinājums, paturot prātā Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvu un stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Manuprāt, ir vajadzīgs saskaņots atbildes pasākums, lai palielinātu nozares spēju pielāgoties strukturālām izmaiņām un vienlaikus palīdzētu tās neaizsargātākajiem dalībniekiem, sevišķi mazajiem un vidējiem ražotājiem. Es pozitīvi vērtēju priekšlikumu īstermiņā atvieglot minētās nozares situāciju, īstenojot komisāres kundzes ierosināto pasākumu, proti, mobilizēt Eiropas Zivsaimniecības fondu, jo uzskatu, ka tas ir saderīgs ar ilgtermiņa pasākumiem, kas vērsti uz lielākas stabilitātes nodrošināšanu.

  Estelle Grelier (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā mēs zinām, ES zvejnieki ir saskārušies ar trim lielām problēmām. Pirmā ir ļoti sarežģītā un nepopulārā kvotu sistēma, kas strikti ierobežo viņu darbības. Otrā problēma ir apmācības iespēju trūkums un profesijas prestiža zudums, kas savukārt rada nodarbinātības problēmas. Treškārt, tā ir šodien apspriežamā problēma, proti, degvielas cenu pieaugums, kas vēl vairāk apgrūtina darba apstākļus šajā krīzes smagi skartajā nozarē.

No 2008. līdz 2010. gadam Francijas zvejnieki, piemēram, zaudēja EUR 100–200 no saviem iknedēļas ienākumiem svārstīgo degvielas cenu dēļ, kaut arī viņu apgrozījums saglabājās nemainīgs.

Es kā ostas pilsētas iedzīvotāju ievēlēta pārstāve stingri atbalstu savu kolēģu deputātu Komisijai izvirzīto prasību atļaut palielināt de minimis atbalsta maksimālo robežu. Šis pasākums palīdzēs mazināt uz zvejniekiem radīto spiedienu, nodrošinot viņiem iespēju gūt no sava darba pienācīgus iztikas līdzekļus. Tomēr pretēji tam, ko teica iepriekš, ar to netiktu veicināta zivju krājumu atjaunošanās.

Lai īstenotu kopējās zivsaimniecības politikas reformu, būs vajadzīgs zvejnieku atbalsts. Apliecinājums tam, ka jo īpaši šodien, proti, Eiropas dienā, Eiropas Savienībai rūp viņu vajadzības, būtu labs sākums, komisāres kundze.

  João Ferreira, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Vērā ņemamais degvielas cenu pieaugums ir vēl vairāk saasinājis krīzi zivsaimniecības nozarē, apdraudot tās ekonomisko dzīvotspēju un turpinot samazināt jau tā trūcīgos nozares pārstāvju ienākumus. Tirdzniecības dinamika neļauj izmaksu faktoru, tostarp degvielas cenu, svārstībām ietekmēt zivju cenas. To, cita starpā, sekmē arī pašreizējā importa politika. Vidējās pirmās pārdošanas cenas vairākus gadus ir nemainīgas vai pat pazeminās, bet savukārt gala patērētājiem noteiktās svaigo zivju cenas nesamazinās.

Zivsaimniecības produktu tirgus pašreizējā kopīgā organizācija (KTO) nav pietiekami veicinājusi nedz pirmās pārdošanas cenu palielināšanos, nedz pievienotās vērtības labāku sadalījumu vērtības veidošanās ķēdē šajā jomā. Degvielas cenu pieauguma dēļ daudzu uzņēmumu ekonomiskā situācija pēdējos gados ir pasliktinājusies, spiežot tos pārtraukt darbību, kas savukārt izraisa tūkstošiem darbvietu zudumu. Sevišķi neaizsargāta ir piekrastes un mazapjoma zvejas nozare, kas dažās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, veido 90 %. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisijas inertā attieksme un atteikšanās veikt konkrētus pasākumus — nostāja, ko jūs šodien šeit apstiprinājāt, komisāres kundze, — ir augstākā mērā apkaunojoša.

Komisija domā, ka ir tikai viens risinājums zivsaimniecības nozares problēmām, proti, kuģu skaita nekritisks samazinājums, kas ir tāpat kā ārstēt slimību, nogalinot pacientu. Jāuzsver, ka iepriekš, kad šāds samazinājums tika veikts, neņemot vērā flotes īpatnības, zivju krājumu stāvokli, kā arī katras dalībvalsts patēriņa vajadzības, tas neatrisināja nevienu no problēmām, ar kurām pašlaik ir saskārusies zivsaimniecības nozare. Tas tikai radīja īpašumtiesību koncentrāciju ES līmenī un nodrošināja konkrētās nozares darbību.

Tāpēc mums ir jāpieņem ārkārtas pasākumi, lai nekavējoties pienācīgā veidā reaģētu uz nozares sociāli ekonomiskajām vajadzībām, piemēram, izveidojot garantiju fondu maksājumiem ES līmenī, kas nodrošinātu degvielas cenu stabilitāti, kā arī visu finanšu iespēju un ES budžeta rezervju izmantošanu atbalsta pasākumu finansēšanai šajā jomā. Tomēr, ņemot vērā naftas cenu pieauguma strukturālo tendenci un, no otras puses, vides ilgtspējības prasības, ir vajadzīgi arī tādi pasākumi, kas nodrošinātu zivsaimniecības nozares dzīvotspēju vidējā un ilgtermiņā.

Mums ir vajadzīgi mehānismi, lai uzlabotu pirmās pārdošanas cenas, kā arī veicinātu taisnīgu un atbilstīgu pievienotās vērtības sadalījumu nozares vērtību ķēdē. Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) ir efektīvi un stingri jāatbalsta zvejas flotes atjaunošana un modernizācija, padarot dažāda veida zveju selektīvāku, kā arī veicinot dzinēju maiņu drošības, vides aizsardzības un degvielas ekonomikas nolūkos.

Tāpat kā dalībvalstis var pieņemt jebkādus nodokļu pasākumus, risinājumi ir vajadzīgi arī ES līmenī, lai vēl vairāk nepalielinātu nevienlīdzību, kas jau tagad pastāv dalībvalstu starpā un kas ir palielinājusies sociālās un ekonomikas krīzes dēļ, smagi skarot visneaizsargātākās tautsaimniecības nozares.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, labākais, uzdodot jautājumus, ir tas, ka vienmēr var saņemt atbildi, pat ja šajā gadījumā tā zināmā mērā sagādā vilšanos.

Nav šaubu, ka zivsaimniecības nozari ir skārusi krīze, jo zvejnieku ienākumi katru dienu samazinās, daudzos gadījumos apgrūtinot viņu turpmāko darbu šajā nozarē. Mēs šeit nerunājam par mazsvarīgām subsīdijām vai ilgt nespējīgām metodēm. Runa ir par problēmām, kuru risināšanai ir vajadzīgs mūsu stingrs atbalsts. Mēs lūdzam nepārmest Cadec kungam to, ka viņš, būdams konsekvents, ir atkārtoti izteicis pamatotu prasību.

Neviens nav ierosinājis palielināt zvejas piepūli. Mēs nesaprotam, kāpēc tiek noraidīti pasākumi, kuri attiecas uz ārkārtas situācijām. Mēs tikai vēlamies, lai Komisija nepagrieztu muguru nozarei, kurai vajadzīgs tūlītējs atbalsts, un pašlaik tāds var būt de minimis atbalsta palielinājums.

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Arī es vēlos pievienoties visiem tiem, kuri ir pauduši bažas par zemajiem zvejnieku ienākumiem degvielas cenu pieauguma dēļ, it sevišķi dažos pēdējos mēnešos.

Kā jau šeit pareizi tika minēts, degvielas cenas ļoti ietekmē mazo un vidējo zivsaimniecības uzņēmumu izdzīvošanu, vēl vairāk samazinot viņu jau tā trūcīgos ienākumus. Tomēr šāds cenu kāpums vienlīdz negatīvi ietekmē mūs visus, jo samazinās kuģu reisu skaits, zvejnieki ir nonākuši uz nabadzības robežas pirmās pārdošanas cenu samazinājuma dēļ, Eiropā palielinās čaulgliemju un zivsaimniecības produktu imports no trešām valstīm, un cilvēki aiziet no darba šajā nozarē finansiālu grūtību dēļ, kas veicina darbvietu zudumu.

Tādēļ, lai nepadziļinātu krīzi un atrisinātu zivsaimniecības nozares problēmas, mums ir vajadzīga ātra un tālejoša rīcība. Komisijai ir jāveic konkrēti īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, lai novērstu šai nozarei radītos nelabvēlīgos apstākļus, kā arī mūsu zvejnieku ienākumu vērā ņemamo zudumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos nepārprotami norādīt, ka Eiropas zvejas flotes ir nekavējoties jāpārstrukturē, lai atteiktos no energoietilpīgiem, videi kaitīgiem zvejas kuģiem un rīkiem, kā arī jārod saudzīgākas ilgtermiņa metodes, kas veicinās mazāku enerģijas patēriņu un būs ilgtspējīgas no vides, sociālā un ekonomikas viedokļa.

Tāpēc, manuprāt, lielāku valsts līdzekļu piešķiršana zivsaimniecības nozarei, reaģējot uz degvielas cenu paaugstinājumu, būtu nepareizs signāls kopējās zivsaimniecības politikas reformas laikā, jo veicinātu to, ka kuģu īpašnieki izmantotu jaudīgākus dzinējus ar lielāku degvielas patēriņu. Es uzskatu, ka tā būtu liela kļūda.

Jau iepriekš tika paskaidrots, ka mums nav ne ar konjunktūru saistītu, ne strukturālu problēmu, un, kas attiecas uz šo jautājumu, tad vēlos precizēt, ka saskaņā ar pašreizējiem rādītājiem, 70 % Eiropas zivju krājumu ir pārzvejoti, tāpēc lietderīgs būs jebkurš pasākums, ko mēs varam veikt, lai samazinātu pārzveju. Jebkurš pasākums ar pretēju ietekmi būs ļoti nelietderīgs pasākums.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikko noklausījos divu savu kolēģu deputātu teikto par ilgtspējas problēmu un to, ka mums ir jāsubsidē dažu profesiju pārstāvji, jo viņi nevar nopelnīt pietiekami daudz, lai izdzīvotu. Tomēr mums ir jārīkojas gluži pretēji. Zvejnieki lūdz tikai iespēju strādāt un nopelnīt iztiku ar savu darbu. Degvielas cenas pašlaik ir periodiska problēma un tāda tā būs arī turpmāk, tāpēc mums ir jāiegulda pētniecībā, lai flote varētu iegādāties lētākus dzinējus, kas patērē mazāk degvielas.

Diemžēl ar pašreizējo reformu ir paredzēts iznīcināt visus mazos zvejniekus, kuru kuģi patērē mazāk degvielas, kā rezultātā bagātie kļūs vēl bagātāki. Patiesība ir tāda, ka pēc katras reformas zivju cenas turpina samazināties, kaut arī zivju tirgotājiem tās nekad nav bijušas zemas, un dažas to sugas pārsniedz patērētājiem pieejamo cenu robežu.

Svarīgi būtu ne tikai reformēt kvotu sistēmu, bet arī reformēt un izvērtēt ar šo profesiju saistītās metodes, kas veicina to, ka mazie uzņēmumi vienmēr cieš zaudējumus, bet lielie kļūst aizvien bagātāki.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, degvielas cenu pieaugums ir radījis zvejniekiem vēl vienu problēmu, bet tā ir pēdējā, nevis pirmā. Apvienotās Karalistes zvejas flotei lielākā problēma ir dalība ES.

AK nodrošina ES 70 % no nozvejas, bet ir saņēmusi tikai 13 % kvotu. Vai nebūtu godīgi, ja Apvienotā Karaliste saņemtu lielāku proporcionālo daļu? Kopš pievienošanās toreizējai EEK Lielbritānijā ir dramatiski samazinājies izkrauto mencu daudzums, proti, no 300 000 uz 7 000 tonnām. Britu zvejnieki joprojām turpina ciest zaudējumus noteikto maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaita dēļ, un tiek pakāpeniski izstumti no uzņēmējdarbības vides.

Ilgtermiņā britu zvejnieki vēlas izstāties no ES, bet īstermiņā pieprasa godīgu attieksmi pret sevi saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Britu zvejniekiem kā uzņēmējas valsts pārstāvjiem ir jāpalielina jūrā pavadāmo dienu skaits. Mēs dzirdējām teikto par ilgt nespējīgām zvejniecības metodēm, bet pārzveju britu ūdeņos nav veicinājusi britu flote, jo problēma ir tāda, ka tajos drīkst zvejot visi.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, sniedzot atbildi uz Parlamenta deputātu jautājumiem, es varu teikt, ka saprotu jūsu bažas. Es piekrītu jums jautājumā par zvejnieku, jo īpaši mazo piekrastes zvejas kuģu īpašnieku, zemo ienākumu līmeni, tomēr vai šo problēmu patiesi ir izraisījis degvielas cenu pieaugums? Vai jūs par to esat pārliecināti? Mēs esam apsprieduši šo problēmu vairākas reizes un sapratuši, ka tā ir radusies jau pirms minētā cenu kāpuma.

Es, protams, saprotu, ka degvielas cenu paaugstinājums ir situāciju pasliktinājis, bet problēmas galvenais cēlonis vienmēr ir bijusi pārzveja, proti, zveja, pārsniedzot noteiktos ierobežojumus, jo tā veicina zivju krājumu izsīkumu. Mēs to esam apsprieduši, un šī ir galvenā problēma, kas jāatrisina, īstenojot KZP reformu.

Tagad, mēs, protams, apspriežam degvielas cenu kāpumu. Tā ir problēma, un mums ir jārod risinājums. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir uzlabot zivsaimniecības nozares noturību pret šo cenu pieaugumu. Tas ir vienīgais veids, jo mēs nevaram būt pārliecināti par turpmākajām tendencēm šajā jomā. Es gribētu aplūkot kādu labu piemēru. Beļģijā pēc pēdējās krīzes tika uzlaboti flotes kuģu dzinēji, tāpēc pašlaik ir panākts degvielas izdevumu samazinājums par 20 %. Tātad šis ir pareizais virziens, un arī mēs tā mēģināsim darīt.

Kas attiecas uz jūsu priekšlikumiem, tad Komisijai tika ieteikts palielināt de minimis atbalsta augstāko robežu. Aplūkosim šo problēmu. Kas ir augstākā robeža? Tas ir maksimālais atbalsta apmērs, ko dalībvalstis var piešķirt savām zivsaimniecības nozarēm. Ja Komisija tagad šo maksimālo apmēru palielinās, tas nozīmēs, ka de minimis atbalstu varēs atļauties piešķirt tikai dalībvalstis ar sabalansētu budžetu. Tas radīs nevienlīdzīgus, bagātajām valstīm labvēlīgus konkurences apstākļus mūsu nozarē. Lai jūs izprastu šo situāciju, ļaujiet man sniegt izsmeļošāku skaidrojumu.

Ja mēs palielināsim minētā atbalsta maksimālo apjomu, no tā gūs labumu tikai lielāko kuģu īpašnieki. Esmu pārsteigta par to, ka daži Parlamenta deputāti, no kuriem es to negaidīju, lūdz man to palielināt. Katra dalībvalsts var piešķirt pati savu valsts atbalstu. Bagātākās jau to ir sākušas darīt.

Ļaujiet man paskaidrot arī par fondiem. Dalībvalstis izmanto tikai 20 % no mūsu finansējuma. Daži Parlamenta deputāti man saka, ka ar mūsu finansējumu ir problēmas, jo to nevar izmantot tā, kā valstis vēlas, bet mēs esam elastīgi, tāpēc ikviena dalībvalsts var savu finansējumu pārdalīt. Itālija ir vienīgā, kura mums izteica lūgumu attiecībā uz pārdalīšanu, un mēs šo lūgumu apstiprinājām. Kāpēc jums nemēģināt pārliecināt dalībvalstis, proti, savu valstu valdības, pareizi izmantot līdzekļus? Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt, un ja rodas problēma absorbēt līdzekļus, tad es esmu šeit, lai palīdzētu, bet līdz šim neviens pie manis nav vērsies.

Atbildot īsumā, varu teikt, ka līdzekļi ir pieejami, dalībvalstis tos var izmantot un papildus piešķirt savus līdzekļus, lai paaugstinātu de minimis atbalsta apjomu. Tāpēc, ja es mainītu situāciju, vienīgais, kas tiktu panākts, būtu konkurences izkropļojumi gan dalībvalstu, gan arī mazo un lielāko kuģu starpā. Tas mums ir jāsaprot. Protams, problēmas pastāv, un attiecībā uz mūsu reformu mēs varam apspriest, ko darīt, lai palīdzētu zvejniecības uzņēmumiem, it sevišķi mazajiem. Mēs varam apspriest arī jebkuru citu priekšlikumu, bet priekšlikums palielināt de minimis atbalsta maksimālo apjomu ir nelietderīgs.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 12. maijā plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca uz dažām minūtēm)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  José Manuel Fernandes (PPE) , rakstiski. – (PT) Eiropas zvejnieki, sevišķi tie, kuri dzīvo vislielākajās finansiālās grūtībās nonākušās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, ir ļoti sarežģītā ekonomiskajā situācijā, kuru vēl vairāk ir saasinājis degvielas cenu kāpums. Lai atrisinātu šo problēmu un palīdzētu zvejniekiem, Komisijai ir jāpieņem ārkārtas pasākumi. Šajā nolūkā Komisijai ir jāatļauj uz trim gadiem palielināt zvejniekiem piešķiramā atbalsta apjomu no EUR 30 000 uz EUR 60 000. Papildus tam Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) vajadzētu piešķirt zvejniekiem dotācijas, sevišķi tāpēc, lai veicinātu zvejas metožu selektivitāti un drošības, vides aizsardzības, kā arī degvielas patēriņa efektivitātes nolūkā tiktu nomainīti kuģu dzinēji. Īstenojot šos pasākumus, īpaša uzmanība ir jāpievērš mazapjoma un piekrastes zvejai. Visbeidzot, ir svarīgi nodrošināt regulēšanas mehānismu, lai uzlabotu pirmās pārdošanas cenas, kā arī veicinātu godīgu un atbilstīgu pievienotās vērtības sadalījumu zivsaimniecības nozares vērtību ķēdē.

  Jim Higgins (PPE) , rakstiski. – Pašreizējās augstās naftas cenas ir negatīvi ietekmējušas zvejnieku darbības izmaksas, dažus no tiem pat spiežot pārtraukt savu uzņēmējdarbību. Pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas šajā nedēļā es esmu gandarīts par to, ka Parlaments aicina Komisiju ieviest ārkārtas pasākumus, tostarp uz trim gadiem palielināt pašreizējā piešķiramā valsts atbalsta maksimālo apjomu no EUR 30 000 uz EUR 60 000 katram saņēmējam.