Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0288/2011

Debates :

PV 09/05/2011 - 21
CRE 09/05/2011 - 21

Balsojumi :

PV 11/05/2011 - 5.18
CRE 11/05/2011 - 5.18

Pieņemtie teksti :


Debates
Pirmdiena, 2011. gada 9. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

21.  ES un Japānas tirdzniecības attiecības (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai iesniedza Daniel Caspary un Jarosław Leszek Wałęsa PPE grupas vārdā, Syed Kamall, Robert Sturdy un Jan Zahradil ECR grupas vārdā, Niccolò Rinaldi, Metin Kazak un Marielle De Sarnez ALDE grupas vārdā, un Emilio Menéndez del Valle, David Martin un Vital Moreira S&D grupas vārdā (O-000088/2011/rév.1 – B7-0220/2011) par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa, autors.(PL) Priekšsēdētājas kundze, pēdējos mēnešos ir pieaugusi Japānas interese par iespējamu sarunu uzsākšanu attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Eiropas Savienību. Pēc Eiropas Parlamenta domām, vissvarīgākajam jautājumam jābūt beztarifu barjerām, kā daudzkārt tika uzsvērts Tirdzniecības politikas komitejas sanāksmēs. Problēmas sagādā nevis tarifi, bet gan daudzie ierobežojošie noteikumi un šķēršļi, ar kuriem ES uzņēmumi saskaras, cenšoties iekļūt Japānas tirgū. Es atbalstu lielāku sadarbību starp Eiropas Savienību un Japānu, taču es uzskatu, ka vispirms būtu jālikvidē šīs beztarifu barjeras, kas kavē ES preču nonākšanu Japānas tirgū.

Tāpēc martā Eiropadomes secinājumos tika apstiprināts 30. punkts, kurā ir paredzētas nostādnes un ar kuru Eiropas Savienība iepazīstināja ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē, atklājot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ir diezgan pareizi šo sarunu uzsākšanas jautājumu padarīt atkarīgu no Japānas, parādot labo gribu un pārskatot beztarifu barjeras un ierobežojumus attiecībā uz publisko iepirkumu. To ir vērts paturēt prātā, jo vairāk tādēļ, ka Japāna lobē pret konkurētspējas zudumu ES tirgū starp ES un Koreju noslēgtā brīvās tirdzniecības nolīguma dēļ, kam drīz jāstājas spēkā.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall, autors. – Priekšsēdētājas kundze, es domāju — es ceru —, ka lielākā daļa šī Parlamenta deputātu ir vienisprātis par to, ka mēs dodam priekšroku daudzpusējām sarunām un veiksmīgam PTO Dohas attīstības sarunu kārtas rezultātam. Taču, ņemot vērā grūtības, ar kurām, kā mēs visi zinām, tobrīd bija jāsaskaras, manuprāt, Komisija ir pelnījusi atbalstu sarunās par dažiem šiem divpusējiem nolīgumiem.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka saistībā ar ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu mums patiesībā būtu jāvirzās uz priekšu. Es atzīstu, ka ir bažas par Japānā notikušajām dabas katastrofām, bet es esmu runājis ar daudziem japāņu kolēģiem, draugiem un citiem cilvēkiem un viņi uzskata, ka, ja mēs uzmanīgi virzīsimies uz priekšu, ES un Japānas nolīgums norādīs uz to, ka Japāna ir atkopusies un ir ceļā uz atveseļošanos.

Ja ņem vērā rādītājus, 2009. gadā Japāna kopā ar ES veidoja vairāk nekā ceturto daļu no pasaules kopējā IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības, un kopējais ārējo tiešo ieguldījumu apjoms sasniedza aptuveni EUR 200 miljardus. Ņemot vērā, ka ES valstīm un Japānai jāsaskaras ar vienādiem izaicinājumiem, es uzskatu, ka ir svarīgi apskatīt dažus no šiem jautājumiem, un tie ir jārisina ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību.

Neskatoties uz zemajiem tarifiem, manuprāt, ir acīmredzams, ka divpusējās tirdzniecības apjoms starp ES un Japānu atpaliek no ES tirdzniecības apjoma ar citiem lielākajiem partneriem. Es domāju, ka tas galvenokārt ir beztarifu barjeru dēļ. Ir aprēķināts, ka dažu šo barjeru izmaksas patiesībā ir augstākas par pašreizējiem tarifu līmeņiem un, likvidējot šīs barjeras, ieguvums būs lielāks. ES valstu uzņēmumi gūtu labumu, ja mēs varētu atrisināt publiskā iepirkuma, medicīnas ierīču tirgus — kurā nav pietiekami atzītu starptautisko standartu —, pakalpojumu, tajā skaitā finanšu un pasta pakalpojumu, kā arī MVU piekļuves barjeru jautājumu. Japānā labumu gūtu autobūves un IKT nozares. Taču neaizmirsīsim, ka no barjeru likvidēšanas vai samazināšanas Japānas IKT produktiem iegūtu arī ES.

Es domāju, ka kopumā abas puses uzskata, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam ir iespēja kļūt par abām pusēm izdevīgu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, autors. – Priekšsēdētājas kundze, arī es pirms 20. Japānas un ES augstākā līmeņa sanāksmes parakstīju iniciatīvu iesniegt jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, un rezolūciju, jo es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam, kuram tiks izteikts lūgums sniegt savu piekrišanu attiecībā uz jebkādu iespējamo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, būtu jāizsakās pēc iespējas ātrāk.

Es uzskatu, ka Parlamentam šī iespēja būtu jāizmanto, lai šo iemeslu dēļ stingri atbalstītu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu.

Eiropas Savienība un Japāna ir rūpniecības lielvalstis ar līdzīgām demokrātiskām vērtībām, kuras kopīgi veido 38,5 % no pasaules iekšējā kopprodukta. Mums ir līdzīgi izaicinājumi: Ķīnas varas pieaugums, pasaules finanšu krīze, palēnināti demogrāfiskie procesi un nepieciešamība piekļūt izejmateriāliem un enerģijas avotiem, kā arī nodrošināt cenu stabilitāti.

Tāpēc es saskatu lielu potenciālu tirdzniecības attiecību ar Japānu, sesto lielāko ES tirdzniecības partneri, turpmākā attīstīšanā. Ekonomiskie ieguvumi ir acīmredzami. „Copenhagen Economics” publicētajā ziņojumā tika secināts, ka no abpusējas tarifu likvidēšanas un beztarifu barjeru samazināšanas iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji, un tas par EUR 33 miljardiem uzlabotu ES finansiālo labklājību, bet Japānas — par EUR 18 miljardiem.

Padome atbalstīja sarunu par brīvās tirdzniecības nolīgumu iespējamo uzsākšanu, ja vien Japāna grib risināt beztarifu barjeru jautājumu attiecībā uz piekļuvi tirgum un publiskā iepirkuma ierobežojumiem. Es gribētu vēlreiz atkārtot, ka beztarifu barjeras un publiskais iepirkums Eiropas uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgas jomas, kurās Japānai ir nopietni jāpiekāpjas.

Protams, Eiropas Parlaments prasa, lai Komisijas nostāja visās sarunās būtu pilnīgi pārredzama un lai mums savlaicīgi tiktu iesniegti nozares ietekmes novērtējumi. Turklāt mēs atbalstīsim divpusējos drošības pasākumus, kā tas bija brīvās tirdzniecības nolīguma ar Dienvidkoreju gadījumā, lai novērstu nopietnu kaitējumu tādām jutīgām nozarēm kā autobūve, elektronika, aviācija un iekārtu ražošana.

Nobeigumā — esmu stingri pārliecināts, ka Parlamentam ir īstais laiks izrādīt savu atbalstu gaidāmajam brīvās tirdzniecības nolīgumam starp ES un Japānu, balstoties uz augsta līmeņa grupas izveidi, it sevišķi pēc 2011. gada marta katastrofas.

 
  
MPphoto
 

  David Martin, autors. – Priekšsēdētājas kundze, ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam acīmredzami ir potenciāls radīt daudz darbvietu Eiropā un dot labumu Eiropas uzņēmumiem, un tā iemesls ir tas, ka pašlaik ES izplatība Japānas tirgū ir ārkārtīgi niecīga, salīdzinot ar ES eksportu uz pārējām pasaules valstīm.

Patiesībā, pēc ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) teiktā, mūsu izplatība Japānas tirgū ir viena no mazākajām, un tā iemeslu norādīja mani kolēģi. Problēma nav augstās tarifu barjeras — tarifu barjeras ir salīdzinoši zemas —, bet gan beztarifu barjeras, tajā skaitā regulatīvie sarežģījumi, jautājumi attiecībā uz savstarpējo atzīšanu, nepilnīgu piekļuvi valsts līgumiem un tā tālāk.

Svarīgākais jautājums gan Komisijai, gan Parlamentam ir par to, vai uzstāt uz turpmāku Japānas progresu šo beztarifu barjeru jautājuma risināšanā pirms sarunu uzsākšanas, vai arī uzsākt sarunas ar cerību, ka to darot, mēs mudināsim Japānu samazināt savas beztarifu barjeras. Uz šo jautājumu nav vieglas atbildes.

Tomēr es uzskatu, ka tas, ka Japāna vēlas risināt beztarifu barjeru jautājumu, ir laba zīme. Japānas premjerministrs ir ierosinājis „atvērtas, atklātas Japānas” politiku, un tas daļēji notiek tāpēc, ka viņš atzīst — pašreizējos apstākļos Japānas rūpniecība ir pazemojoša. Protams, tas ir arī daļēji saistīts ar brīvās tirdzniecības nolīguma ar Dienvidkoreju paredzamo ietekmi uz Japānas eksportu, taču es uzskatu, ka tas norāda arī uz Japānas mazo pieredzi attiecībā uz atklātību.

Eiropas uzņēmumiem ir bijusi labāka piekļuve Japānas telekomunikāciju, autobūves, mazumtirdzniecības un apdrošināšanas nozarēm, un Japānas tautsaimniecībai tas nav kaitējis, bet tieši sekmējis inovāciju izstrādi un attīstību Japānā. Tāpēc es uzskatu, ka zīmes ir labas.

Runājot par līdzsvaru, mana grupa uzskata, ka mums joprojām vajag, lai Japāna izrādītu mazliet lielāku gatavība, pirms mēs paziņojam par brīvās tirdzniecības sarunu uzsākšanu. Mēs neiebilstam pret brīvās tirdzniecības nolīgumu, taču uzskatām, ka Japānai ir jādara mazliet vairāk, lai pierādītu, ka Japānas premjerministrs var atbildēt par saviem vārdiem.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, pagājušajā martā notikušais cunami un zemestrīce Japānā izraisīja milzīgu traģēdiju. Japānas iedzīvotāju enerģija mums sniedz pārliecību, ka Japāna šo traģēdiju pārdzīvos un no tās izkļūs stiprāka nekā iepriekš. Arī ES piedāvātajai palīdzībai un paustajai solidaritātei būs svarīga loma, lai panāktu šo atveseļošanos.

Šī traģēdija notika dažus mēnešus pirms ļoti svarīgas ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmes, kurai būtu jānotiek 2011. gada 28. maijā un kurā paredzēts noteikt mūsu attiecības turpmākajiem gadiem.

Kā jau jums ir zināms, iepriekšējā ES un Japānas augsta līmeņa sanāksmē, kas notika pagājušā gada aprīlī, tika radīta kopēja augsta līmeņa grupa, kuru veidoja vecākās amatpersonas, ar mērķi noteikt iespējas, kā visaptveroši stiprināt visus ES un Japānas attiecību aspektus politikas, ekonomikas un nozaru sadarbības jomā. Attiecībā uz tirdzniecību augstā līmeņa grupa apskatīja veidus, kā stiprināt un integrēt ekonomiskās attiecības, risinot visus abām pusēm interesējošos jautājumus. Tie ietver tarifus, beztarifu pasākumus, ieguldījumus un iepirkumus.

Japāna ir skaidri noteikusi, ka tā gribētu sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas ietver preferenciālos tarifus. Tomēr ES uzskata, ka ar nolīgumu, kas koncentrētos uz tarifiem, nebūtu pietiekami. Problēma attiecībā uz Japānu patiešām nav tarifi, bet gan fakts, ka ES eksportētāji un ieguldītāji joprojām saskaras ar dažādām beztarifu barjerām. To tipisks piemērs ir apgrūtinošas medicīnisko ierīču un atsevišķu pārtikas produktu apstiprināšanas procedūras, kā arī konverģences trūkums attiecībā uz starptautiski atzītiem automobiļu rezerves daļu un sastāvdaļu standartiem.

Šajās jomās šķēršļi Japānas tirgū ir pastāvējuši gadiem ilgi. Pēdējo gadu laikā šos jautājumus esam ierosinājuši dažādos Japānas un ES divpusējos dialogos, taču līdz šim tika panākts niecīgs progress.

Ņemot to vērā, mums būtu vajadzīgs nolīgums, kas arī risinātu beztarifu barjeru jautājumu, palielinātu ieguldījumu piekļuvi tirgum un atvērtu Japānas publisko iepirkumu tirgu.

Augstā līmeņa grupas diskusija par tirdzniecību koncentrējās uz pētījumiem par to, kā šajos jautājumos panākt progresu. Tā tika panākts neliels progress attiecībā uz beztarifu (ar tarifiem nesaistīto) pasākumu ierobežoto skaitu, kas tika norādīts ES iesniegtajā sarakstā, proti, trīs no 27, bet attiecībā uz lielāko daļu sarakstā iekļauto beztarifu pasākumu mēs uzskatām, ka Japāna nav spējusi izveidot uzticamu ceļvedi, kas parādītu, kā šīs problēmas būtu jāatrisina. Līdz ar to Komisija uzskata, ka augsta līmeņa grupas sasniegumi šajā posmā nav nekas vairāk kā labs pamats turpmākām diskusijām.

2011. gada 25. martā Eiropadome atkārtoti norādīja uz ES un Japānas attiecību lielo nozīmi, apstiprinot, ka „gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme ir jāizmanto, lai stiprinātu šīs attiecības un izveidotu kopīgu darba kārtību”. Šajā sakarā būtu jāizpēta veiksmīga brīvās tirdzniecības nolīguma nosacījumi, pamatojoties uz to, ka Japāna var parādīt savu vēlmi risināt arī beztarifu barjeru un publiskā iepirkuma ierobežojumu jautājumu.

Diskusijas ar Japānu joprojām turpinās. Pagājušajā nedēļā es tikos ar ārlietu ministru Matsumoto, lai pārrunātu tieši šo jautājumu. Pēc manām domām, vēl nav īsti skaidrs, cik tālu mēs šajā ierobežotajā laika posmā pirms ES un Japānas augstā līmeņa sanāksmes varam progresēt attiecībā uz Padomes nosacījumu izpildi. Ir vairāk jāpiestrādā, lai sasniegtu kopējo mērķi attiecībā uz vienošanos par sarunu saturu, kā arī panāktu vērienīgu, bet reālistisku rezultātu.

To varētu panākt ar tā saucamo darbības jomas noteikšanu (scoping), ko varētu veikt pēc augstākā līmeņa sanāksmes. Līdzko tas būtu izdarīts, mēs izvērtētu rezultātus un lemtu par sarunu uzsākšanu.

Runājot par tirdzniecību un ekonomiku, mūsu mērķiem būtu jāietver vismaz centieni panākt sekojošo: 100 % beznodokļu un bezkvotu režīms visām precēm; spēcīgs un uzticams ceļvedis beztarifu pasākumu kritiskās masas likvidēšanai; atvērts ieguldījumu režīms, lai Japānā sasniegtu tādu tiešo ārvalstu ieguldījumu līmeni, kas līdzinās ESAO valstīm; valsts iepirkuma tirgus ar ES valstīm līdzvērtīgu atvērtības līmeni visos valdības līmeņos.

Es arī piebildīšu, ka, ja augstākā līmeņa sanāksmes līderi nolems izmantot visaptverošu divpusējo tiesisko regulējumu, tam būtu jāietver gan tirdzniecības, gan ieguldījumu attiecības, gan arī politiskās attiecības un sadarbība.

Šī visaptverošā pieeja, kas līdzsvarotā veidā ietver visas divpusējās, politiskās un ekonomiskās attiecības, ir vajadzīga, lai sasniegtu mūsu mērķus un stiprākas stratēģiskās partnerības centienus.

Savās ekonomiskajās attiecībās ar Japānu esam nonākuši patiešām ārkārtīgi svarīgā posmā, un joprojām būtu jānoskaidro daži jautājumi. Tāpēc es šīs debates vērtēju atzinīgi un ar nepacietību gaidu jūsu viedokļus par to, kā mums nākamajos gados būtu jāveido šīs attiecības.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribētu pateikt lielu paldies komisāram par iepazīstināšanu ar Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības attiecību pašreizējo statusu.

Diemžēl man ir radies iespaids, ka situācija šajās tirdzniecības attiecībās pēdējo divu gadu laikā tikpat kā nav uzlabojusies. Jūs minējāt 2009. gada augstākā līmeņa sanāksmi un augstā līmeņa dialogu, un man ir iespaids, ka līdz šim šajās sarunās mēs neesam spējuši Eiropas uzņēmumiem Japānā radīt nekādas acīmredzamas papildu tirgus pieejamības iespējas.

Tagad, kad pirmā iniciatīva, proti, šis augstā līmeņa dialogs, ir cietusi neveiksmi, mani ļoti satrauc tas, ka mūsu galvenās bažas nav saistītas ar to, kā mēs šajā augstā līmeņa dialogā varētu panākt taustāmu progresu, bet gan ar to, ka tā vietā mēs jau apsveram uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Es ļoti labi varu iztēloties, ka brīvās tirdzniecības nolīgums ar Japānu būtu svarīgs, bet, pirms mēs uzsākam šādas sarunas, nebūtu pārāk daudz prasīts vispirms pagaidīt pašreizējā instrumenta, proti, šī augstā līmeņa dialoga, rezultātus. Es šai ziņā gribu būt ļoti atklāts, un es to nesaku, lai Japānai atņemtu kādus sarunu elementus, bet gan tāpēc, ka es patiešām gribētu redzēt, vai Japāna nopietni domā par tirdzniecības attiecību ar mums pastiprināšanu un vai tā patiešām atvērs savus tirgus, kā arī mainīs savu attieksmi pret mūsu produktiem.

Mani ļoti interesētu — diemžēl, jūs, komisār, to nupat vispār neminējāt —, kā jūs domājat pilnvaru piešķiršanā iesaistīt Eiropas Parlamentu. Man ir iespaids, ka mums par Japānu būtu daudz sakāmā. Runājot par sarunām ar Indiju, Kanādu un arī Koreju, mēs kā Parlaments vairākkārt kritizējām to, ka, mūsuprāt, sarunās zināmā mērā tika noteiktas nepareizās prioritātes, un tāpēc būtu ļoti noderīgi, ja jūs cieši iesaistītu Parlamentu šajā jautājumā jau no pilnvaru piešķiršanas brīža.

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta, S&D grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Ir ļoti rūpīgi jāizvērtē Eiropadomes prasība uzsākt sarunas ar Japānu par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam komisāra uzmanīgo attieksmi pret šo jautājumu un aicinām visu Parlamentu ievērot šo pieeju, kuru iedvesmoja mūsu grupas rezolūcijas priekšlikums.

Jaunā Japānas valdība ir izrādījusi, vismaz mutiski, savu vēlmi atvērt savu tirgu, kurš attīstītajā pasaulē ir viens no slēgtākajiem tirgiem. Šī pozitīvā attieksme ir jāpārbauda praksē, it sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienības noteiktajām 27 beztarifu barjerām, kuras ir jāsamazina tā, lai mēs ar Japānu varētu uzsākt sarunas un padarīt tās par vienu no mūsu tirdzniecības politikas prioritātēm. Mēs uzskatām, ka šo attiecību uzlabošana var palīdzēt veicināt Eiropas konkurētspēju, jo Japāna veido 9 % no pasaules IKP jeb vairāk nekā 35 %, ja tās IKP apvieno ar mūsējo.

Taču mēs šodien nevaram pieņemt rezolūcijas, ja vien viņi sarunu uzsākšanu par brīvās tirdzniecības nolīgumu nepakļauj specifiskiem, saistošiem un pierādāmiem nosacījumiem; proti, ka šajā jomā valdīs patiesa savstarpējība un tiks veikts atbilstošs ietekmes novērtējums.

Pirmkārt, mūs satrauc Japānas protekcionisma politika autobūves nozarē, jo starp eksportu un importu nav līdzsvara. Otrkārt, mēs gribam ierosināt beztarifu barjeru jautājumu. Es runāju par plašu standartu loku — no veselības un augu veselības pasākumiem līdz tehniskajiem standartiem —, it sevišķi lauksaimniecības un autobūves nozarēs, noteikumiem par eksporta subsīdijām, muitas pārbaudēm un faktoriem, kas ļauj ražot viltojumus, kā arī trīspusēju tirdzniecību ar Ķīnu un Koreju.

Nobeigumā, dāmas un kungi, mēs prasām, lai pirms tam, kad Eiropa paziņo par savu vēlmi uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu, tā stingri nosaka Kopienas intereses, ko tā gatavojas aizsargāt, un nosaka jomas, kurās tā no Japānas prasīs savstarpējību. Mēs ceram, ka Komisija šos mūsu komentārus ņems vērā.

 
  
MPphoto
 

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, pagājušā gada decembrī es apmeklēju Japānu, un Japānas amatpersonas vairākkārt uzsvēra bažas par Eiropas Savienības un Japānas tirdzniecības attiecību lēno progresu. Mēs visi zinām, ka, atšķirībā no citiem ES Tālo Austrumu partneriem, mums ar Japānu ir līdzīgas demokrātiskās, cilvēktiesību un brīvās tirgus ekonomikas vērtības, kas Japānu padara par piemērotāku Eiropas Savienības partneri.

Pagājušā gada aprīlī ES un Japānas 19. augstākā līmeņa sanāksmē tika nolemts izveidot kopīgu augsta līmeņa grupu, lai analizētu ES un Japānas līdzšinējo attiecību progresu un izveidotu ieteikumus mūsu pašreizējiem pasākumiem. Augstā līmeņa grupa uzsvēra arī to, cik svarīgi ir turpmāk strādāt pie beztarifu jautājuma, un es ceru, ka šos nolīgumus pēc iespējas ātrāk varēs īstenot praksē.

Es gribētu atbalstīt savlaicīgus un konkrētus pasākumus, lai mazinātu beztarifu barjeras un liberalizētu ES un Japānas tirdzniecības attiecības. No ES un Japānas tirdzniecības attiecību uzlabošanas lielā mērā iegūtu abi tirgi, it sevišķi, paturot prātā inovācijas un tehnoloģijas. Es arī atzinīgi vērtētu turpmāku sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Es ceru, ka mēs varam uzlabot tirdzniecības attiecības ar Japānu, un ar nepacietību gaidu turpmāku progresu šajās attiecībās.

 
  
MPphoto
 

  Keith Taylor, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, būtu vēlams pārskatīt ar citām valstīm panāktos tirdzniecības darījumus, un tas ir diezgan saprotami, ka Japāna brīvās tirdzniecības nolīgumu uzskata par īpaši pievilcīgu attiecībā uz nesen noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju.

EPP-ALDE-ECR rezolūcijā ir daudz kā tāda, ko mēs varam atbalstīt, taču es domāju, ka viņi izdara kļūdu, „stingri atbalstot” brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tas ir tiešs 2. punkta citāts. Es uzskatu, ka to ir pāragri atbalstīt, jo mums nav ietekmes novērtējuma par brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz vidi un sociālo jomu. Viņi pareģo atbildi, pirms tiek noteikti šī risinājuma rezultāti. Par beztarifu barjerām un darbu, kas augstā līmeņa grupai vēl būtu jāpaveic, ir runājuši daudzi. Es domāju, ka tam vēl ir nepieciešams solis uz priekšu.

Ja paturam prātā Japānas kā tirdzniecības partnera svarīgo nozīmi — jo divpusējā tirdzniecība ar ES veido EUR 120 miljardus gadā un ES Japānai ir trešais tirdzniecības partneris un otrais lielākais ieguldītājs —, es domāju, ka mēs saprotam, ka jebkuram divpusējam nolīgumam ir risks nepietiekami novērtēt daudzpusējos nolīgumus ar pārējām pasaules valstīm un it sevišķi ar jaunattīstības valstīm. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāpārskata stingrs beznosacījumu atbalsts brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Visbeidzot, es gribētu pateikt, ka, lai arī mēs Japānai ļoti jūtam līdzi, turpmāko tirdzniecības politiku nevar pamatot tikai uz to, kurā valstī ir notikusi pēdējā dabas katastrofa.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, šī mēneša beigās notiekošajā Eiropas Savienības un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē būtu jāpievērš uzmanība tikai vienam jautājumam: katastrofai, kas ir satriekusi Japānas iedzīvotājus un ko izraisījušas zemestrīces, cunami un tam sekojošais radioaktīvais piesārņojums, un konkrētai ES, tās dalībvalstu un atsevišķu pilsoņu lomai, lai palīdzētu atrisināt katastrofas seku dēļ radušās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas. Tāpēc es vēlreiz gribu Japānas iedzīvotājiem paust savu dziļāko līdzjūtību.

Mums nekavējoties ir jāpaplašina partnerības piedāvājumi un jāpalīdz pārvarēt šo milzīgo nelaimi — it sevišķi, ņemot vērā debates, kuras tikko notika Pakistānā. Augstākā līmeņa sanāksmē ir jāpieņem konkrēti lēmumi, it sevišķi attiecībā uz sadarbību piesārņoto apvidu attīrīšanā un kopēju pētniecību un izstrādi atjaunojamo energoresursu jomā.

Mūsu tirdzniecības attiecību un ekonomiskās sadarbības iespējamajai attīstībai ar attiecīgā nolīguma palīdzību nevajadzētu kalpot kā atbildei uz kodolnegadījumu. Šī iemesla dēļ sarunas nevajadzētu sākt pārāk steidzīgi un tās būtu rūpīgi jāizvērtē, īpašu uzmanību pievēršot atšķirīgajām tradīcijām un dzīvesveidam.

Ņemot vērā abu tautsaimniecību apjomu un varenību, ir vajadzīga īpaša uzmanība, vienojoties par visaptverošu, divpusēju tirdzniecības nolīgumu. Tika ierosināti daudz jautājumu, tajā skaitā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un publisko iepirkumu, un ieguldījumu kapitāls ir samazinājis abu pušu politiskās rīcības apmēru. Tāpēc ir nepieciešami ilgtermiņa ietekmes novērtējumi saistībā ar jebkādas ekonomiskās un tirdzniecības politikas sadarbības attiecīgajām nodaļām un aspektiem, par ko nākotnē vienosies 27 ES dalībvalstis un Japāna. Šī iemesla dēļ ir jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu, kas ir koplēmuma iestāde, kā arī ar plašāku sabiedrību.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, lielākā daļa cilvēku zina, bet daudzi nezina, ka neilgi pēc tam, kad valsts kļūst par ES dalībvalsti, Komisija, it sevišķi ES tirdzniecības komisārs, ved sarunas par visiem tās tirdzniecības nolīgumiem. Saskaņā ar šo pasākumu ir jāapmierina visu 27 dalībvalstu intereses, kas, protams, nozīmē, ka praksē tā nenotiks.

ES sarunu rezultātā panākts tirdzniecības nolīgums atsevišķai dalībvalstij, visticamāk, dos mazāku labumu — un man jāsaka, ka tas īpaši attiecas Apvienoto Karalisti, — nekā tad, ja šī dalībvalsts varētu par to vienoties pati.

Tā visa pamatojums ir tāds, ka ES ir milzīgs tirdzniecības bloks un šī aspekta dēļ ES var vest sarunas par tirdzniecības līgumu, kas nebūtu uzsāktas, ja kāda atsevišķa dalībvalsts pati vestu šīs sarunas. Bet ko mēs šeit atrodam? Kā jau komisārs teica, sarunas ar Japānu par tirdzniecības līgumu ar ES pat vēl nav īsti sākušās. Tikmēr salīdzinoši mazā, taču dinamiskā Šveices tautsaimniecība jau ir noslēgusi tirdzniecības līgumu ar Japānu, un tas ir spēkā jau no 2009. gada.

Atkārtoju, tas vēlreiz pierāda to, ka Apvienotajai Karalistei un citām dalībvalstīm veiktos daudz labāk, ja tās neietilptu Eiropas Savienības birokrātiskajā rīkā.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, 2009. gadā ES un Japāna kopīgi veidoja vairāk nekā ceturto daļu no pasaules ekonomikas rādītājiem un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības, kas ir iemesls tam, kāpēc atbalstītais brīvās tirdzniecības nolīgums ar Japānu Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgs. Šeit ir sinerģija, kuru var izmantot, kā arī kopīgi izaicinājumi, piemēram, konkurence ar Ķīnu un droša piekļuve izejmateriāliem.

Tomēr šajā nolīgumā svarīgas ir arī drošības klauzulas. Es runāju par tādām jutīgām tautsaimniecības nozarēm kā autobūve, elektronika, aviācija un kosmiskā rūpniecība, kā arī mašīnbūve. Esmu pārliecināts, ka Japāna var būt un arī ir godīgs un uzticams partneris.

Secinājums ir tāds, ka, lai arī cik liela nozīme būtu Japānai kā tirdzniecības partnerim, Eiropas pilsoņi ir jāpasargā no jebkāda riska saskarties ar radioaktīvi piesārņotiem produktiem.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, De Gucht kungs, dāmas un kungi! Jums varbūt šis liksies neparasts veids, kā Eiropas Parlamentā uzsākt runu, taču man ir jāatzīstas, ka neesmu pārliecināts, vai šis ir īstais laiks, lai ar Japānu noslēgtu tirdzniecības nolīgumu — vai tādu nolīgumu patiešām būtu vēlams noslēgt.

Manām šaubām ir trīs iemesli. Pirmais ir par to, vai tikai mēs par maz nenovērtējam centienus noslēgt daudzpusēju nolīgumu, noslēdzot ļoti daudz ārējās tirdzniecības nolīgumu ar ļoti svarīgiem tirdzniecības partneriem. Vai nepastāv risks pārāk daudz koncentrēties uz individuālu nolīgumu slēgšanu, kas mūs varētu atturēt no tā, ka ar pienācīgu un pietiekamu spēku tiek īstenota daudzpusēja sistēma?

Otrkārt, man līdz šim nav bijusi sajūta, ka Japāna patiešām mums nāktu pretī attiecībā uz tirgus protekcionismu un beztarifu barjerām tirdzniecībai. Šim procesam jau bija jānotiek, citādi pastāv risks, ka viss nolīgums būs pārāk vienpusējs.

Mans trešais jautājums: kādas ir sekas? Mans mērķis nav tiesāt, vai galīgajā analīzē tas mums nāks par labu vai sliktu. Taču es gribētu iepriekš zināt, kādas sociālās sekas tiks izvērtētas un kā viss izskatās vides vai darba tirgus ietvaros. Šie ir jautājumi, kas, manuprāt, nav pietiekami izskaidroti. Protams, šie jautājumi jau iepriekš būtu labāk jānovērtē un jāizpēta.

Kā jau daži mani kolēģi norādīja, ja šie punkti būtu jāizskaidro, Komisijai tiktu ieteikts pilnvaru piešķiršanas laikā konsultēties ar Eiropas Parlamentu. Tādā veidā varētu izvairīties no tām daudzajām problēmām, ar kurām bija jāsaskaras citos tirdzniecības nolīgumos tāpēc, ka ar mums nekonsultējās. Es vērtētu atzinīgi, ja šāda procedūra tiktu piemērota visiem turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Liekas, ka dažas grupas ir ļoti pārliecinātas, ka mēs rīkojamies pareizi, cenšoties ar Japānu noslēgt ļoti vērienīgus brīvās tirdzniecības nolīgumus. Kā jau jūs dzirdējāt, mana grupa nav tik pārliecināta. Es pats atbalstu šo nostāju, jo es uzskatu, ka, stiprinot sadarbību tirdzniecības jomā, mēs Japānai varam palīdzēt pēc notikušās katastrofas izveidot jaunu dinamismu.

Taču pastāv vēl daži būtiski jautājumi, no kuriem nevar izvairīties. Mans nolūks nav atkārtot iepriekš teikto par nepieciešamību paredzēt sekas divpusējā jomā vai par faktu, ka mums būtu jāizvairās no šīs kļūdas — vispirms noteikt brīvās tirdzniecības prioritātes un pēc tam veidot Eiropas rūpniecības politiku kā no tām atkarīgu mainīgo lielumu; vai par to, ka jāņem vērā jautājums par ieguldīšanu ilgtspējā.

Es gribētu uzsvērt ko citu: es uzskatu, ka ir plašāk un izvērstāk nekā līdz šim jāpārrunā šāda brīvās tirdzniecības nolīguma starp starptautiskās tirdzniecības lielvalstīm ietekme uz visu globālās tirdzniecības struktūru. Kad divas šādas komerctirdzniecības lielvalstis uzsāk sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu, tad tas nav tikai divpusējs nolīgums. Līdz šim starp divām ekonomikas lielvarām nav ticis noslēgts neviens brīvās tirdzniecības nolīgums, līdz ar to šis būtu pirmais. Bet ko tas nozīmē? Kāda ir stratēģiskā perspektīva? Kāda būs tā ietekme?

Nepietiek vienkārši pateikt, ka mēs vēlamies daudzpusēju tirdzniecību un, ja mēs to nepanāksim, tad turēsimies pie brīvās tirdzniecības divpusējās dimensijas un gaidīsim, lai redzētu, kas notiks tālāk. Mums ir arī pienākums par šo iesaistīšanos pastāstīt Eiropas iedzīvotājiem, kas ir iemesls tam, kāpēc galvenajam jautājumam pilnvaru piešķiršanā ir jābūt Parlamenta iesaistīšanai, kā to norādīja vairāki mani kolēģi.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienības un Japānas ekonomikas veido 35 % pasaules IKP. Es uzskatu, ka abas puses iegūtu, ja starp abām šīm ekonomikas varām tiktu noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums. Taču vispirms ir jāizdara viena lieta — jālikvidē ierobežojumi, kuri veido pamatu un, praktiski runājot, abām pusēm traucē sastādīt patiešām izdevīgu nolīgumu.

Japānas tirgum pašlaik tiek piemērotas barjeras, beztarifu barjeras, kā jau minēja arī mani kolēģi, kas ierobežo importu, tādā veidā ietekmējot tirdzniecības pasākumus un ieguldījumus kopumā. Eiropas Komisijai sarunās jācenšas panākt pārredzamāku regulatīvo politiku, kas Eiropas uzņēmumiem palīdzēs pilnībā saprast tirdzniecības noteikumus ar Japānas partneriem un noregulēt piekļuvi publiskajam iepirkumam. Visbeidzot, es arī uzskatu, ka ir jāveic ietekmes novērtējums, kas novērtēs jebkura nolīguma ietekmi, it sevišķi uz neaizsargātajām Eiropas rūpniecības nozarēm, piemēram, autobūvi, elektroniku un aeronautiku.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD).(SK) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Japānai ir daudz Eiropas Savienībai līdzīgu interešu, kuras neaprobežojas tikai ar politiskiem jautājumiem, bet skar arī ekonomisko un tirdzniecības sadarbību.

Kaut arī Japāna un Eiropas Savienība ir nobriedušas tautsaimniecības, tās savā sadarbībā nav spējušas izmantot savas ekonomiskās varas sniegtās iespējas. Papildus nodevām efektīvāku sadarbību tirdzniecības jomā kavē Japānas piemērotie daudzie šķēršļi standartizācijai un piekļuvei publiskajam iepirkumam un valsts līgumiem. Lai arī es uzskatu, ka mūsu interesēs ir uzlabot tirdzniecības sadarbību ar Japānu, mums ir jācenšas šo sadarbību padarīt pareizu, atvērtu, līdzsvarotu un abām pusēm izdevīgu. Tāpēc es gribētu paust savu atbalstu Eiropas Komisijai tās centienos īstenot šo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribētu minēt divus punktus. Pirmkārt, attiecības starp divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem. Daži deputāti izvirzīja ieceri, ka mums būtu jākoncentrējas uz daudzpusējiem nolīgumiem, nevis uz divpusējiem. Mēs jau to darām! Kā jums ir zināms, Dohas sarunu kārta ir nonākusi milzīgās grūtībās, un mēs esam vienīgais tirdzniecības bloks, kas nesen iesniedza priekšlikumus, lai censtos mazināt atšķirības starp attīstītajām un jaunietekmes valstīm attiecībā uz rūpniecības nozarēm. Bet, tā kā mēs koncentrējamies uz daudzpusējiem tirdzniecības aspektiem, mēs, no otras puses, nedrīkstētu pamest novārtā visas mūsu divpusējās attiecības ar svarīgiem tirdzniecības partneriem.

Otrkārt, runājot par Japānu, kā jau daudzi no jums teica, šī situācija patiešām līdzinās „vistas un olas” gadījumam. Vai uzsākt sarunas un tad cerēt, ka sarunu gaitā varēs atrisināt beztarifu barjeru jautājumu, kas ir pastāvējis daudzus gadus, vai labāk censties lielāko daļu beztarifu barjeru izvirzīt kā priekšnoteikumu sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu? Es domāju, ka noteiktā mērā mums tas ir vajadzīgs, jo patieso problēmu ar Japānu nesagādā tarifi. Protams, plāns būtu likvidēt 100 % tarifu, kas parasti nenotiktu jaunattīstības vai jaunietekmes valstu gadījumā. Patiesā problēma ir saistīta ar beztarifu barjerām. Mēs ierosinājām sarakstu ar 27 beztarifu barjerām, kuras, mūsuprāt, mūsu tirdzniecības attiecībām ir būtiskas, bet tikai trīs gadījumos no 27 ir iesniegts tāds risinājums, kas liekas pieņemams.

Japāņi apgalvo, ka viņiem ir risinājumi arī pārējiem jautājumiem, taču priekšlikumos, kurus viņi mums iesniedza, mēs risinājumu neredzam.

Tāpēc mēs uzskatām, ka mums ir jānosaka darbības jomas, lai zinātu, par ko mēs runājam. Es ceru, ka darbības jomu noteikšanas gaitā mēs varēsim likvidēt vairākas beztarifu barjeras un ka tas radīs pareizo gaisotni, lai mēs ar Japānu nonāktu pie patiesām brīvās tirdzniecības sarunām. Tāds ir mūsu uzskats. Vismaz daļēji mēs to uzskatām par priekšnosacījumu, kas mums būtu jāievēro.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi četrus rezolūcijas priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 11. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es uzskatu, ka Eiropas un Japānas tautsaimniecības gūs lielas iespējas, atjaunojot attiecības aeronautikas jomā. Eiropas aeronautikas joma jau ilgu laiku ir galvenais civilo un militāro tehnoloģiju piegādātājs starptautiskajā tirgū. Arī Japāna veic pētījumus par modernizētiem vispārējās aviācijas, kā arī pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu risinājumiem. Tiek lēsts, ka pasažieru un preču gaisa pārvadājumi nākamajās desmitgadēs būs viena no ātrāk augošajām nozarēm. Tā ir taisnība, ka mums jau ir piemēri sadarbībai starp partneriem no Eiropas Savienības un Japānas, tajā skaitā helikopters EC 145, ko kopīgi projektēja Eurocopter un Kawasaki, taču, manuprāt, šis sadarbības potenciāls varētu būt daudz lielāks. Es aicinu rīkoties, lai strauji attīstītu Eiropas un Japānas uzņēmumu sadarbību aeronautikas, kā arī pētniecības un izstrādes jomās.

 
  

(1) Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 19. septembrisJuridisks paziņojums