Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– ziņojumu (A7-0134/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Jorgo Chatzimarkakis, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (SEC(2010)0963 - C7-0211/2010 - 2010/2142(DEC));

– ziņojumu (A7-0135/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Jorgo Chatzimarkakis, par Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2010/2204(DEC));

– ziņojumu (A7-0094/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Ville Itälä, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (SEC(2010)0963 - C7-0212/2010 - 2010/2143(DEC));

– ziņojumu (A7-0088/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Padome (SEC(2010)0963 - C7-0213/2010 - 2010/2144(DEC));

– ziņojumu (A7-0137/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (SEC(2010)0963 - C7-0214/2010 - 2010/2145(DEC));

– ziņojumu (A7-0138/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (SEC(2010)0963 - C7-0215/2010 - 2010/2146(DEC));

– ziņojumu (A7-0136/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (SEC(2010)0963 - C7-0216/2010 - 2010/2147(DEC));

– ziņojumu (A7-0139/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (SEC(2010)0963 - C7-0217/2010 - 2010/2148(DEC));

– ziņojumu (A7-0116/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (SEC(2010)0963 - C7-0218/2010 - 2010/2149(DEC));

– ziņojumu (A7-0117/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (SEC(2010)0963 - C7-0219/2010 - 2010/2150(DEC));

– ziņojumu (A7-0140/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Bart Staes, par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2010)0402 - C7-0220/2010 - 2010/2151(DEC));

– ziņojumu (A7-0149/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010/2271(DEC));

– ziņojumu (A7-0150/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0241/2010 - 2010/2181(DEC));

– ziņojumu (A7-0153/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0233/2010 - 2010/2173(DEC));

– ziņojumu (A7-0119/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0232/2010 - 2010/2172(DEC));

– ziņojumu (A7-0106/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0226/2010 - 2010/2166(DEC));

– ziņojumu (A7-0118/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0244/2010 - 2010/2184(DEC));

– ziņojumu (A7-0123/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0237/2010 - 2010/2177(DEC));

– ziņojumu (A7-0107/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0239/2010 - 2010/2179(DEC));

– ziņojumu (A7-0127/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0245/2010 - 2010/2185(DEC));

– ziņojumu (A7-0122/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0230/2010 - 2010/2170(DEC));

– ziņojumu (A7-0146/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0238/2010 - 2010/2178(DEC));

– ziņojumu (A7-0120/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0229/2010 - 2010/2169(DEC));

– ziņojumu (A7-0132/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0236/2010 - 2010/2176(DEC));

– ziņojumu (A7-0105/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0252/2010 - 2010/2192(DEC));

– ziņojumu (A7-0125/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0240/2010 - 2010/2180(DEC));

– ziņojumu (A7-0109/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0235/2010 - 2010/2175(DEC));

– ziņojumu (A7-0104/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0231/2010 - 2010/2171(DEC));

– ziņojumu (A7-0144/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0246/2010 - 2010/2186(DEC));

– ziņojumu (A7-0108/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0227/2010 - 2010/2167(DEC));

– ziņojumu (A7-0133/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0234/2010 - 2010/2174(DEC));

– ziņojumu (A7-0130/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0228/2010 - 2010/2168(DEC));

– ziņojumu (A7-0145/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0242/2010 - 2010/2182(DEC));

– ziņojumu (A7-0103/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0243/2010 - 2010/2183(DEC));

– ziņojumu (A7-0126/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0250/2010 - 2010/2190(DEC));

– ziņojumu (A7-0128/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par kopuzņēmuma „Clean Sky” 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0249/2010 - 2010/2189(DEC));

– ziņojumu (A7-0129/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0251/2010 - 2010/2191(DEC));

– ziņojumu (A7-0131/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0247/2010 - 2010/2187(DEC)), un

– ziņojumu (A7-0124/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0248/2010 - 2010/2188(DEC)).

  Jorgo Chatzimarkakis, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Šemeta, dāmas un kungi! Process, par kuru mēs šodien runājam, proti, Eiropas Komisijas izdevumu apstiprināšana, ir svarīgs process. Pēdējos gados attieksme pret to ir bijusi, iespējams, diezgan vieglprātīga, taču patiesībā visu Eiropas Komisijas 2009. gada izdevumu apstiprināšana ir svarīgs Eiropas Parlamenta uzdevums.

Mēs zinām, ka 80 % no šiem līdzekļiem tika iztērēti, dalot atbildību starp Komisiju un dalībvalstīm. Tomēr kopumā par šo procesu ir atbildīga Komisija. Tāpēc, komisār Šemeta, es vēlos jūs uzrunāt diezgan tieši. Pirmkārt, vēlos jums pateikties. Vēlos, lai tas no paša sākuma būtu skaidrs. Es vēlos pateikties arī maniem kolēģiem deputātiem, kuri ir ļoti labi sadarbojušies un īpaši spēcīgi atbalstījuši Parlamenta nostāju. Tomēr apspriedes bija ļoti intensīvas, komisār Šemeta. Jūs esat dalījuši atbildību tikai par 2009. gadu, tomēr jūs paši sevi tajā iesaistījāt. Dažbrīd mums bija dedzīgi argumenti, un mēs īpaši iedziļinājāmies. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka jūs esat iekļāvuši izpildes apstiprināšanu Akadēmijas, Komisijas darba kārtības augšgalā. Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs vairāk nekā stundu apsprieda ar mums sīku informāciju. Jūs pats būtiski ietekmējāt Komisijas attieksmes izmainīšanu pret izpildes apstiprināšanu un Komisijas amatpersonu attieksmi pret visu procesu. Esmu jums pateicīgs par to, ka diezgan atklāti atzināt, ka spiediens, ko šogad izdarīja Parlaments, galu galā palīdzēs jums uzlabot pārredzamību. Tagad jūsu rokās ir līdzeklis spiediena izdarīšanai ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz jūsu pašu administrāciju, kas līdz šim ir izturējusies nedaudz pavirši pret šiem jautājumiem.

Tomēr es arī uzskatu, ka mums ir jāizmanto šis brīdis, ko mēs esam radījuši kopā, komisār Šemeta, — un es lūdzu jūs nodot pateicību priekšsēdētājam Barroso — un novēlu dinamismu citos izpildes apstiprināšanas ziņojumos. Tomēr vienai lietai mums ir jābūt skaidrai, ka 16. reizi pēc kārtas Eiropas Revīzijas palāta nav devusi pozitīvu atzinumu. Tas ir būtiski, jo nozīmē, ka jūs patiesībā neesat pildījuši kritērijus 16 gadus pēc kārtas. Tomēr mēs esam noteikuši vairākus galvenos kritērijus, kurus es vēlos minēt un kurus jūs esat izpildījuši. Man ir prieks, ka man blakus atrodas Fjellner kungs, nākamais referents par budžeta izpildes apstiprināšanu. Es ceru, ka viņš turpinās strādāt ar tādu pašu centību.

Komisija ir sākusi — un tas ir ļoti svarīgi, jo mēs galu galā runājam par 80 % dalītas atbildības — diezgan skaidri norādīt kļūdainos izdevumus Eiropas Savienības 2009. gada pārskatos. Tā ir atklāti uzskaitījusi šīs pozīcijas. Tomēr, veicinot šo jauno pārredzamību, mēs esam noteikuši piecas galvenās prasības. Pirmā ir ilgtermiņa jautājums — vecais favorīts —, ko Parlaments risina ilgu laiku, un tie ir valstu pārvaldības ziņojumi. Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvis es arī esmu priecīgs norādīt, ka to ierosināja tieši ALDE grupas locekļi no Nīderlandes. Mēs runājam par finanšu ministru apstiprinājumu par to, ka viņu valstī Eiropas Savienības līdzekļi ir iztērēti pareizi.

Mums vēl nav šo valstu pārvaldības ziņojumu, taču mēs vēlamies saņemt tos. Saistībā ar minēto es turpmāk veidošu savu sadarbību ar Fjellner kungu. Komisār, jūs solījāt apsvērt iespēju ieviest stingrākus nosacījumus līdz nākamajam 2014. gada finanšu plānam. Ir svarīgi, ka jūs esat izstrādājuši pamatnostādnes — mēs esam jums pateicīgi par to —, ka jūs esat norādījuši, kuras valstis patiesībā ir iesniegušas pārvaldības ziņojumus — to nav daudz: būtībā tikai Nīderlande ir pilnībā izpildījusi prasības — un ka jūs esat uzdevuši ģenerāldirektorātiem pirmo reizi 2010. gada rīcības ziņojumā norādīt, kādas daļas tiks iekļautas nākamajā valsts pārvaldības ziņojumā, lai arī tas notiks tikai darba līmenī.

Otrā galvenā prasība ir, ka arī komisāriem ir jāuzņemas lielāka atbildība. Jūs esat ierosinājuši ģenerāldirektorātiem uzlikt par pienākumu informēt komisārus par neatbilstībām, un es vēlos jums par to pateikties.

Trešā un svarīgā prasība bija plašāk izmantot maksājumu apturēšanas vai atlikšanas instrumentu. Jūs esat noteikuši skaidrus kritērijus tam, kad jūs to darīsiet. Jūs mums esat skaidri norādījuši, kā jūs to jau esat darījuši pēdējos pāris gados. Paldies par atklātību un pārredzamību, kas ļauj mums izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm. Paldies arī par pamatnostādnēm, kuras palīdzēs dalībvalstīm. Turklāt jūs solījāt, ka, izvērtējot darbības novērtējuma revīziju, jūs noteiksiet skaidrus standartus; tas jebkurā gadījumā ir jūsu pienākums saskaņā ar Lisabonas līgumu. Paldies arī par savā ziņā mūsu iesaistīšanu darbības novērtējuma revīzijas procesā. Jūs arī solījāt veikt vienkāršojumus, jo bieži materiāls ir tik sarežģīts, ka cilvēki slēpjas aiz noteikumiem un nododas ļaunprātīgai izmantošanai. Paldies arī par ļoti konkrētu prasību noteikšanu nākamajam finanšu plānam.

Es aicinu turpināt šo ceļu. Es uzskatu, ka Parlaments var veikt būtisku ieguldījumu, nosakot Komisijas darbībai citu līmeni. Es vēlu Fjellner kungam visu to labāko, un vēlos sirsnīgi pateikties maniem darbiniekiem Parlamentā, jo īpaši Bent Adamsen un Dominykas Mordas.

  Ville Itälä, referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, ar kuriem man bija tas gods strādāt kopā, jo īpaši ēnu referentiem, ar kuriem bija lieliska sadarbība. Es arī vēlos pateikties Budžeta kontroles komitejas locekļiem, jo vairākums komitejas locekļu atbalstīja ziņojumu, un gaisotne bija patiešām labvēlīga. Es arī pateicos visām amatpersonām, kuras mums palīdzēja. Darbs bija nopietns, tam bija nepieciešams daudz laika, un jautājumi ir diezgan jutīgi un kutelīgi, tomēr tie ir jārisina un jāapspriež.

Ziņojuma galvenā ideja ir tāda, ka mēs Eiropas Savienībā pašlaik piedzīvojam ekonomisko krīzi. Dalībvalstīm, uzņēmumiem un sabiedrībai ir nepārtraukti jādomā par to, kā ietaupīt un iztikt no vienas dienas līdz otrai. Parlamentam ir jādara tas pats, un Padome pat ir ierosinājusi, ka arī Parlamentam vajadzētu apsvērt ietaupījumus un ka tie ir jāveic. Protams, tas ir problemātiski, jo mums visiem ir savi mīļākie projekti un ieceres par to, kas Parlamentam būtu jādara jebkurā gadījumā. Atrast jomas, kurās šādā situācijā varētu ietaupīt, protams, ir ļoti grūti.

Daudzi ziņojumā ierosinātie jautājumi un tie, kas attiecas uz deputātu gūtajiem labumiem un to, kā viņi strādā, naudas līdzekļu izteiksmē nav īpaši daudz. Situācija Eiropas ekonomikā neuzlabosies vai nepasliktināsies viņu dēļ, taču mūsu reputācija sabiedrības acīs varētu būtiski pasliktināties, ja mēs nedarbosimies saprātīgi, un tāpēc mums ir patiešām rūpīgi jāapsver tas, ko mēs šeit darām.

Manuprāt, mums būtu jāpievēršas svarīgākajiem iemesliem, kāpēc esam šeit. Mēs esam likumdošanas iestāde, mēs izstrādājam budžeta projektu. Tas ir mūsu darbs, un mums ir nepieciešami līdzekļi, lai to darītu. Ir jābūt informācijas tehnoloģijām un visam pārējam, taču pret visu pārējo mums ir jāizturas īpaši kritiski, lai nodrošinātu, ka tas patiešām ir saistīts ar mūsu darbu.

Tagad, kad laika ir maz, es gribu uzdot divus svarīgus, taču, iespējams, vienlīdz problemātiskus jautājumus saistībā ar šo ziņojumu. Pirmais ir par drošību. Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka ģenerālsekretārs drīz sniegs priekšlikumu drošības uzlabošanai. Aptuveni gada laikā ir notikušas trīs zādzības: bankā, ēdnīcā un pastā. Tas patiešām nedrīkst turpināties. Mēs zinām, ka visā pasaulē ir nepārtraukti terorisma draudi. Ja Parlamenta drošība ir tik zema, ka kāds var šeit ienākt un aplaupīt pastu vai banku un neviens pat netiek noķerts, noteikti ir jāveic uzlabojumi un turklāt ātri. Saistībā ar minēto ir daudz sīkas informācijas, un tā ir izklāstīta šajā ziņojumā. Tai ir jābūt būtisku drošības uzlabojumu pamatā.

Nākamais jautājums ir par to, ka es varbūt nevaru pamatot sabiedrībai to, ka mēs ik pēc trīs nedēļām mainām darbavietu. Tas rada pārmērīgus izdevumus. To nevar pamatot, un tāpēc mums ir jābūt drosmīgiem un ir atklāti jāapspriež, vai tas ir saprātīgs veids, kā izlietot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus. Mēs zinām, cik tas ir grūti; tas ir saistīts ar mūsu vēsturi un individuālām kaislībām, taču pašreizējā ekonomiskajā krīzē mums ir jārunā par minēto jautājumu. Mēs nevaram celt šādas sienas starp lēmumu pieņēmējiem un cilvēkiem un tādā veidā attālināt vienu no otra. Tāpēc mums ir jāierosina šis jautājums un par to jārunā.

Vakar es redzēju dokumentu, kurā bija minēts, ka Francijas senāts ir ierosinājis, ka Parlamentam vajadzētu tikties tikai vienā vietā — Strasbūrā. Tas mani apmierina, taču galvenais jautājums ir par to, ka mums ir jābūt tikai vienai darbavietai un mēs nedrīkstam tērēt naudas līdzekļus nepārtrauktiem ceļojumiem no vienas vietas uz otru.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos atbildēt uzreiz, sakot, ka ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks ļoti pūlas, lai garantētu mūsu drošību Parlamentā. Vakar mēs daudz spriedām par šo jautājumu Prezidija sanāksmē. Procedūras ir jāuzlabo, taču arī es vēlos izmantot šo iespēju, lai aicinātu visus Eiropas Parlamenta deputātus saprast, ka mums ir nepieciešama attiecīga disciplīna. Es zinu, ka dažkārt tas apgrūtina, taču, ja mēs vēlamies, lai Parlaments būtu gan drošs, gan atvērts sabiedrībai, mums ir jāveic pārbaudes, lai arī es zinu, ka deputātus un dažkārt arī mani tas kaitina. Lūdzu, ticiet man, ka ir tikai divas iespējas: vai nu šīs pārbaudes turpinās, kas nozīmē, ka mēs varēsim justies drošāk, vai mēs no tām atsakāmies, kas nozīmē, ka nevar būt nekādas runas par drošību. Es arī vēlos vēlreiz lūgt deputātus izturēties labvēlīgi pret pastiprinātām pārbaudēm, kuras es nevēlos, lai tiktu atceltas. Arī turpmāk tās tiks veiktas.

Mums ir arī citi plāni, kā nodrošināt, lai Parlaments būtu atvērts, jo tas ir ļoti svarīgi. Mēs vēlamies būt sabiedrībai atvērts Parlaments, taču vienlaikus drošības prasības nosaka, ka mums ir jāveic konkrēti pasākumi, kuri līdz šim nav bijuši nepieciešami. Tas arī ietekmē mūsu palīgus, un es esmu ievērojis, ka mūsu palīgi ir pat vairāk sašutuši nekā deputāti. Tāpēc es vēlos lūgt arī palīgus, kuri Parlamentā ļoti smagi strādā, saprast, ka pārbaudes ir nepieciešamas. Pārbaudēm tiek pakļauti ne tikai deputāti, bet arī palīgi. Es esmu pārliecināts, ka mēs pieņemsim šos noteikumus, lai justos drošāk.

  Tamás Deutsch, referents. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā minēja priekšsēdētāja kungs, Rivellini kungs ir septiņu iesniegto ziņojumu referents. Pēdējos sešos mēnešos mūsu kolēģis ir strādājis īpaši nopietni un efektīvi, taču diemžēl viņš nevar piedalīties šajā sanāksmē, un man ir tas gods viņu šodien aizstāt šajās debatēs.

Kā jau es minēju, Rivellini kungs ir septiņu ziņojumu referents. Vēlos atgādināt galvenās Eiropas Savienības iestādes, par kuru budžeta izpildes apstiprināšanu ziņojumus sagatavoja Rivellini kungs. Rivellini kungs sagatavoja ziņojumus par Eiropas Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un to iestāžu budžeta izpildes apstiprināšanu.

Vēlos pateikties Rivellini kungam un jo īpaši Eiropas Revīzijas palātai; šīs iestādes darbs bija nepieciešams iesniegto ziņojumu sagatavošanai.

Vēlos pateikties arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un tās kolēģiem par darbu, kas ir vainagojies ar šodien redzamajiem rezultātiem.

Dāmas un kungi, es vēlos uzsvērt divus ziņojumus. Viens ir ziņojums par Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, otrs ir ziņojums par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas budžeta izpildes apstiprināšanu.

Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšana vienmēr ir sarežģīta, jo katru gadu par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību debatē divas iestādes — Eiropas Parlaments un Eiropas Padome.

Vēlos izteikties skaidri un nepārprotami. Eiropas Parlamentam ir noteikta un skaidra nostāja, ka tam ir tādas pašas tiesības un pilnvaras apstiprināt vai neapstiprināt Eiropas Padomes budžeta izpildi kā jebkuras citas iestādes gadījumā. Rivellini kungs ierosina atlikt Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, lai Padome un Eiropas Parlaments varētu turpināt apspriest budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību. Mēs rīkojāmies līdzīgi pagājušajā gadā un arī pirms diviem gadiem. Parlamenta atbildīgā komiteja ieteica atlikt Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, un budžeta izpilde tika apstiprināta vēlāk.

Šogad, lai arī priekšlikums atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu ir līdzīgs iepriekšējo gadu priekšlikumam, mēs bez šaubām esam panākuši progresu saistībā ar Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, tāpēc es pateicos un apsveicu Eiropas Padomes Ungārijas prezidentūru.

Kā minēts Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma astotajā punktā, šis progress ir panākts, pateicoties Ungārijas prezidentūras labvēlīgajai attieksmei un pūliņiem. Tāpēc es apsveicu tos, kuri ir iesaistīti Ungārijas prezidentūras darbā.

Mēs esam piedzīvojuši šo progresu katru gadu, taču tā ātrums ne tuvu nav tāds, kāds būtu vēlams. Mēs uzskatām par pozitīvu rezultātu to, ka Padome ir atzinusi, ka budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība un budžeta kārtība ir divi atšķirīgi procesi, kuri ir jāveic atsevišķi. Atzinīgi ir vērtējams arī tas, ka Padomes locekļi apmeklē un piedalās pašreizējās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanas priekšlikumu. Diemžēl Padomes pārstāvji arī šogad ignorēja Tehniskās komitejas uzaicinājumu. Viņi nepiedalījās komitejas debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, kā arī viņi nenodrošināja piekļuvi svarīgiem dokumentiem, kas varētu būt nepieciešami budžeta izpildes apstiprināšanai, un Eiropas Padome arī neatbildēja uz Parlamenta komitejas jautājumiem. Šīs problēmas beidzot ir jāatrisina.

Es ceru, ka pēc budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanas varēs panākt konkrētu un tālredzīgu vienošanos starp atbildīgo Parlamenta komiteju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi par jautājumiem, kuri ir saistīti ar Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu.

Visbeidzot, es vēlos minēt priekšlikumu nepakļaut revīzijai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Komitejas budžeta pārvaldības problēmas nav tik nopietnas, lai atliktu budžeta izpildes apstiprināšanu, tāpēc mēs atbalstām budžeta izpildes apstiprināšanu. Turklāt komitejas darbā atklātās problēmas nav saistītas ar gadu, kas ir pēc gada, kura budžeta izpilde ir apstiprināta.

Dāmas un kungi, kā Rivellini kunga aizstājējs es varu teikt, ka attiecībā uz septiņiem priekšlikumiem mums ir jārosina Parlaments pieņemt rezolūciju, kā noteikts priekšlikumā.

  Bart Staes, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār, Padomes priekšsēdētāj! Jūs esat pelnījuši uzslavu. Pirmo reizi daudzu gadu laikā Padome piedalās šajās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu. Apsveicam, mēs to patiesi novērtējam.

Dāmas un kungi, laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam no 10. Eiropas Attīstības fonda tiks iztērēti EUR 22,6 miljardi. Tas padara Eiropas attīstības fondu par Eiropas Savienības svarīgāko finanšu instrumentu attīstības sadarbības veicināšanai ar ĀKK valstīm. Desmitais Eiropas Attīstības fonds ir arī ļoti svarīgs tā finansiālā ieguldījuma dēļ, un apjoma ziņā tas ir par 64 % lielāks nekā iepriekšējais 9. Eiropas Attīstības fonds.

Es vēlos izteikt piecus komentārus.

Pirmkārt, līdz šim Eiropas Attīstības fonds nav bijis Eiropas Savienības parastā budžeta daļa. Tas patiesībā nav pieņemams, jo tas ir pretrunā ar demokrātisku uzraudzību, izraisa atbildības trūkumu un noteikti nepalīdz nodrošināt finansējuma pārredzamību. Savā ziņojumā es atgādinu Komisijai, ka apspriedēs par nākamo finanšu sistēmu tā apņēmās nodrošināt, ka Eiropas Attīstības fonds kļūs par Eiropas budžeta sastāvdaļu. Es ceru, ka tagad tā notiks, un, Padomes priekšsēdētāj, es ceru, ka jūs nodosiet Padomei un dalībvalstīm ziņu, ka no 2014. gada Eiropas Attīstības fondam ir jākļūst par Eiropas Savienības budžeta sastāvdaļu. Protams, tas nenozīmē, ka šī iemesla dēļ attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi tiks samazināti.

Otrkārt, kvantitāte ir viena lieta, kvalitāte — cita. Ciktāl tas attiecas uz parastu attīstības sadarbību, Eiropas Komisija ir apņēmusies tērēt 20 % no palīdzības pamatskolas un vidusskolas izglītībai un primārajai veselības aprūpei. Savā ziņojumā es lūdzu Komisiju rīkoties līdzīgi attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu. Galvenokārt pievērsties pamatskolas un vidusskolas izglītībai, veselības aprūpei un pat palielināt apjomu līdz 25 % no kopējā finansējuma. Saistībā ar minēto sadarbībai ar NVO gan vietējā, gan Eiropas līmenī ir būtiska nozīme.

Treškārt, vēlos komentēt finanšu pārvaldību. Eiropas Revīzijas palāta ir veikusi ļoti rūpīgu 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldības izpēti ne tikai gada pārskatā, bet arī daudzos īpašajos ziņojumos, un ir izteikusi patiešām noderīgus un vērtīgus komentārus. Tomēr ir daži iemesli bažām, piemēram, Revīzijas palātas atklātās nepilnības iepirkuma procedūrās, Eiropas Komisijas delegāciju veiktajās iepriekšējās pārbaudēs un trūkumi mūsu partnervalstu iekšējās kontroles sistēmās. Revīzijas palāta skaidri norāda, ka tā nav krāpšana, bet gan nepilnības. Es uzskatu, ka mums tas ir jāņem vērā. Patiesi, ir pārāk daudz kļūdu, kuru apjoms nav nosakāms.

Komisār, es ceru, ka jūs to izskatīsiet kopā ar kolēģiem. Kaut kas šai ziņā patiešām ir jādara.

Mans ceturtais komentārs ir saistīts ar budžeta atbalstu (un tas būtu piemērotāks plašākām debatēm). Charles Goerens ir šeit kopā ar mums; viņš ir Attīstības sadarbības komitejas Zaļās grāmatas par budžeta atbalstu referents. Mēs visi saprotam, ka budžeta atbalsts var būt svarīgs attīstības sadarbības uzlabošanas aspekts. Tomēr to nedrīkst uzskatīt par zālēm pret visām kaitēm, jo tam piemīt arī vairāki trūkumi. Pozitīvi ir tas, ka darījumu izmaksas ir zemas, partnervalstīm ir lielāka atbildība pašām par sevi un veidojas labāks dialogs starp partneriem un līdzfinansējuma devējiem. Vienlaikus pastāv acīmredzams līdzekļu izšķiešanas, piesavināšanās risks. Es domāju, ka šajā Parlamentā debates par šo jautājumu notiks vēl daudzas reizes.

Mans piektais un pēdējais komentārs ir par ieguldījumu instrumentu. Ieguldījumu instruments ir līdzeklis, kuru izmanto Eiropas Investīciju banka aizdevumu piešķiršanai mūsu partnervalstīm. Pašlaik uz šo mehānismu neattiecas ne izpildes apstiprināšana, ne Revīzijas palātas ticamības deklarācija. Tas patiesībā nav pieņemams. Mums ir jālabo dažas lietas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka Eiropas Investīciju bankas pārstāvjiem un Komisijas Budžeta kontroles komitejas locekļiem ir jau notikušas ļoti konstruktīvas debates. Patiesībā viņi pirmo reizi ir sagatavojuši ziņojumu. No tā mēs varam daudz mācīties. Manā ziņojumā ir vairāki svarīgi komentāri par to. Mēs arī uzticam vairākus uzdevumus Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Komisijai. Mēs lūdzam labāk koordinēt līdzekļus. Eiropas Investīciju banka, Eiropas Komisija un mēs patiesībā lūdzam līdz šā gada septembra beigām veikt Eiropas Investīciju bankas darbību izpēti, lai mēs varētu sākt nākamo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru ar atbilstošiem dokumentiem. Mēs aicinām vairāk iesaistīties vietējos partnerus, kuru projektus līdzfinansē Investīciju banka, mēs aicinām ziņot tieši un ne tik teorētiski, un mēs aicinām veikt visu Eiropas Investīciju bankas līdzekļu vispārēju revīziju.

Dāmas un kungi, iespējams, mans Eiropas Attīstības fonda darbības novērtējums ir stingrs, taču es uzskatu, ka tas ir godīgs. Es uzskatu, ka manā ziņojumā ir izskatīts daudz vairāk iespēju piemērotāk pārvaldīt attīstības sadarbības finanšu resursus, un tāpēc es mudinu jūs apstiprināt manu ziņojumu ar balsu vairākumu.

  Georgios Stavrakakis, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos informēt, ka es izmantošu visu man paredzēto laiku.

Es biju atbildīgs par to aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu, kurās Budžeta kontroles komiteja izpildīja uzdevumu veikt lielas daļas decentralizēto aģentūru un kopuzņēmumu pārvaldes kontroli. Veiksmīga šā svarīgā uzdevuma izpilde nebūtu iespējama bez ēnu referentu vai komitejas locekļu, mana biroja un sekretariāta palīdzības un sadarbības. Par to es vēlos pateikties viņiem visiem. Es arī vēlos pateikt lielu paldies O’Shea kungam no Revīzijas palātas par viņa sniegumu un sadarbību.

Es esmu stingri pārliecināts, ka Eiropas aģentūras un kopuzņēmumi sniedz pievienoto vērtību Eiropas Savienībai un, darbojoties dalībvalstīs, palīdz stiprināt Eiropas identitāti. Vienlaikus, mēs, Parlaments, esam atbildīgi iedzīvotāju priekšā, tāpēc mums ir jāpārliecinās, vai nodokļu maksātāju naudas līdzekļi tiek izmantoti pareizi, pārskatāmi un efektīvi.

Konstruktīvā dialoga daļa bija vairākus mēnešus ilgs uzraudzības process, ko īstenoja Parlaments, aģentūras, Komisija, Iekšējās revīzijas dienests un Revīzijas palāta. Kopīgā ilgā, analītiskā un sagatavošanas darba sasniegums, manuprāt, ir palielināta pārredzamība un pastiprināta pārvaldības disciplīna.

Tagad vēlos pievērsties divām aģentūrām, kuru budžeta izpildes apstiprināšanu komiteja ierosina atlikt: CEPOL un EMEA. CEPOL mēs paredzam, ka tiks atklātas problēmas pagājušā gada ziņojumā. Kopš amatā ir stājies jaunais direktors, Parlamenta pieprasītais rīcības plāns ir īstenots, un tagad var redzēt pirmos rezultātus. Es domāju, ka daudzi piekrīt, ka, kopš darbu sāka jaunā vadība, uzlabojumi CEPOL vadībā ir acīmredzami. Tomēr CEPOL ir jāpastiprina pūliņi.

EMEA, Eiropas Zāļu aģentūrā, problēmas tika atklātas saistībā ar iepirkumu procedūru pārvaldību. Bažas radīja iespējamais speciālistu neatkarības apdraudējums un arī iespējamās problēmas ar darbinieku pieņemšanu darbā. Kopumā EMEA ir uzskatāma par labi organizētu un funkcionējošu aģentūru. Tomēr tik svarīgas aģentūras gadījumā es domāju, ka mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka tiek īstenotas un efektīvi piemērotas pareizās procedūras. Šā iemesla dēļ mēs esam pieprasījuši aģentūrai sadarbībā ar Iekšējās revīzijas dienestu veikt revīziju un iesniegt mums rezultātus līdz jūnija beigām.

Nobeigumā vēlos minēt horizontālo ziņojumu. Ceru, ka šis ziņojums sniedz vispusīgu pārskatu par visiem aģentūru un kopuzņēmumu jautājumiem. Ziņojumā ir minēti daudzi labas prakses piemēri un priekšlikumi turpmākiem uzlabojumiem. Tajā ir aicinājums sagatavot visu Komisijas aģentūru pārskatu, pievēršot īpašu uzmanību mazākajām aģentūrām un to, kā varētu uzlabot to darbu. Tajā ir aicinājums Revīzijas palātai veikt vispusīgu analīzi par aģentūru vadības pieeju situācijām, kurās ir iespējams interešu konflikts. Es esmu ļoti apmierināts ar Revīzijas palātas gatavību to izdarīt.

Pašreizējā lielajā ekonomiskajā un sociālajā krīzē uzraudzības nozīme ir lielāka nekā jebkad iepriekš. Mūsu — Parlamenta, aģentūru, Komisijas un Revīzijas palātas — kopīgs pienākums ir problēmu risināšana un labāku rezultātu sasniegšana. Ir ļoti grūti izvairīties no nepilnībām, taču vēl svarīgāk ir tās atrast un novērst. Es uzskatu, ka mēs esam sekmīgi veikuši šo uzraudzības funkciju.

  Priekšsēdētājs. - Nākamais runātājs ir ministrs Zsolt László Becsey Padomes vārdā.

Ministr, liels paldies par to, ka šorīt esat šeit. Ungārijas prezidentūra rāda labu piemēru arī nākamajām prezidentūrām, piedaloties šajā īpaši svarīgajā apspriedē. Es atkārtošu to, ko pirms dažām minūtēm minēja mūsu kolēģis Bart Staes: ir ļoti labi, ka jūs esat šeit.

  Zsolt László Becsey, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es sākumā runāšanu tikai ungāru valodā, bet pēc tam turpināšu runāt angliski kā padomes loceklis, taču, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, es šeit vienmēr runāju ungāru valodā, un es tā turpināšu darīt. Otrkārt, es lūdzu priekšsēdētāja kungu debašu beigās piešķirt man divas minūtes neatkarīgi no tā, kad tiks izslēgta mana iekārta. Es ceru, ka Padomei tiks piešķirts pietiekami daudz laika tāpat kā iepriekšējās debatēs.

Šīs debates notiek ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, kad daudzas dalībvalstis ir samazinājušas valsts budžetu un stingri kontrolē savus izdevumus. Eiropas pilsoņi un nodokļu maksātāji pareizi dara, cieši uzraugot, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek tērēti pareizi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju iespēju paust Padomes un Ungārijas prezidentūras uzskatus šajās debatēs.

Protams, ir taisnība, ka katras iestādes budžets ir plašākas kontroles un rūpīgu pārbaužu daļa. Pārāk ilgi mēs esam darbojušies saskaņā ar 1970. gada „džentlmeņu vienošanos”, kas nosaka, ka Parlaments un Padome ir atteikušies pārbaudīt viens otra administratīvās izmaksas.

Es domāju, ka abas iestādes piekrīt, ka šāda vienošanās šīsdienas situācijā pēc Lisabonas līguma vairs nav piemērota. Tāpēc Padome ir ierosinājusi un ir gatava apspriest jaunu ilgtermiņa attiecību kārtību starp abām iestādēm, kuras ir iesaistītas budžeta izpildes apstiprināšanā. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu, un mēs ceram to apspriest ar jums. Es esmu stingri pārliecināts, ka abas iestādes ir ieinteresētas sadarboties šajā jomā, un, kas ir ne mazāk svarīgi, apliecināt Eiropas pilsoņiem, ka mēs sadarbojamies. Tāpēc es aicinu Eiropas Parlamentu sākt apspriedes par šo jautājumu.

Priekšsēdētāja kungs, es personīgi lūdzu jūs darīt visu iespējamo, lai izraudzītos delegāciju sarunām ar mums politiskā līmenī. Mēs esam gatavi dalīties savās iecerēs ar jums. Kopumā mēs tāpat kā jūs esam noraizējušies par Eiropas Savienības budžeta pareizu izpildi. Mēs esam sīki pārbaudījuši Komisijas gada pārskatus, kā arī Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatā ietvertos apsvērumus.

Februāra beigās es personīgi iesniedzu Budžeta kontroles komitejā Padomes ieteikumus par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu. Es atzinīgi vērtēju to, ka daudzus Padomes uzsvērtos punktus ir ņēmušas vērā arī mūsu iestādes. Padome ieteica apstiprināt Komisijas budžeta izpildi un izteica atzinību par Revīzijas palātas atklātajiem vispārīgajiem uzlabojumiem. Tā ir daļa no atzinīgi vērtējamām tendencēm, un par to pēdējos gados savā ziņā ir jāpateicas Komisijas un dalībvalstu pūliņiem. Tomēr, neraugoties uz šiem pozitīvajiem vēstījumiem, kopējais rezultāts vēl nav apmierinošs, un Revīzijas palātai vēl aizvien bija jāsniedz atzinums ar iebildumiem par 2009. gadu.

Es vēlos īsi minēt šādus jautājumus: mums ir nepieciešamas nopietnas apspriedes; mums ir nepieciešama ilgtermiņa sadarbība un vienošanās ar jums: mēs vēlamies virzīties tālāk par „džentlmeņu vienošanos”. Mēs atbalstām budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, pamatojoties uz Revīzijas palātas konstatējumiem, jo tādi ir noteikumi, tā ir noteikts Līgumā; un mēs arī sagaidām, ka Parlaments un mēs paši ņemsim vērām to, cik sarežģīti ir vienkāršot pašreizējos noteikumus un palielināt to pārredzamību.

Es ceru, ka šādas problēmas, kad Parlaments atliek Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, vairs nekad neatkārtosies, tāpēc es lūdzu politiskas apspriedes un vienošanos jau Ungārijas prezidentūras laikā.

Tas ir mans personīgais lūgums jums, Parlamentam, un jums, priekšsēdētāja kungs.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Budžeta kontroles komitejai un īpaši referentam Chatzimarkakis kungam par teicamo sadarbību un sagatavoto ziņojumu, tostarp ieteikumu, ka 2009. gada budžeta izpilde ir jāapstiprina. Es arī vēlos pateikties Staes kungam par ziņojumu par Eiropas Attīstības fonda īstenošanu un Stavrakakis kungam par ziņojumu par aģentūrām.

2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība tuvojas beigām. Tas bija intensīvs laiks, kad Parlaments un Komisija noteica īpašu partnerību starp abām iestādēm. Mēs varam redzēt, ka abām iestādēm ir daudz kopīga, kas attiecas uz pareizu finanšu pārvaldību un Eiropas pievienoto vērtību.

Jūs esat dzirdējuši Revīzijas palātu un esat izskatījuši tās ziņojumus. Dažiem no maniem kolēģiem komisāriem ir bijis produktīvs dialogs ar Budžeta kontroles komiteju, un jums ir sniegta plaša informācija. Es vēlos pievērsties trīs galvenajiem punktiem, par kuriem ir īpaša interese.

Pirmkārt, gan Komisijai, gan Parlamentam kopā ar Padomi ir rūpīgāk jāapsver, kā tiesiskajā reglamentējumā piemērotāk definēt un noteikt dažādu finanšu dalībnieku atbildību. Tas, ka lielāko daļu kļūdu atklāj Revīzijas palāta un Komisija dalībvalstu pārvaldītajos projektos un maksājumos, skaidri pierāda to, kādās jomās nekavējoties ir nepieciešami lielāki pūliņi, jo gandrīz 80 % Eiropas līdzekļu tiek pārvaldīti dalīti.

Lisabonas līguma 317. pants skaidri pieprasa dalībvalstīm sadarboties budžeta īstenošanā. Tāpēc Komisija ir iesniegusi attiecīgus ierosinājumus attiecībā uz pašreizējo Finanšu regulas pārskatīšanu. Tā kā pašlaik Parlaments atrodas vienādā situācijā ar Padomi attiecībā uz šīs regulas pārstrādāšanu, ir faktiska un unikāla iespēja pastiprināt dalībvalstu atbildību, un to nedrīkst palaist garām.

Otrkārt, jūs bez šaubām piekritīsiet, ka noteikumu sarežģītība mazina potenciālo finansējuma saņēmēju vēlmi pieteikties Eiropas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai. Turklāt šī sarežģītība ir būtisks kļūdu avots, ko revīzijas ziņojumos ir vairākkārtīgi uzsvērusi Revīzijas palāta.

Atbilstības noteikumu un finanšu procesu vienkāršošana ir Komisijas prioritārs mērķis, ņemot vērā nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Tāpēc Komisija ir arī sagatavojusi priekšlikumus Finanšu regulas pārskatīšanai, lai izskaidrotu noteikumus, nodrošinātu to atbilstību nozaru tiesību aktiem un vienkāršotu finanšu procesus.

Treškārt, šie priekšlikumi arī paredz dažādas kontroles stratēģijas atkarībā no katrai programmai, darbībai noteiktā riska līmeņa un finansējuma saņēmēja veida. Šādas pieejas mērķis ir uzlabot kontroļu kvalitāti, nodrošinot, lai izmaksas būtu proporcionālas labumam, ko tās dod, vienlaikus sniedzot pamatotu pārliecību, ka Eiropas Savienības budžets tiek pārvaldīts saskaņā ar pareiziem finanšu pārvaldības principiem.

Man ir prieks redzēt, ka notiekošo apspriežu darba kārtībā šī pieeja ir iekļauta starp svarīgākajiem punktiem un ka iesniegtie priekšlikumi patiešām atbilst Komisijas centieniem.

Budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība ir ļāvusi Komisijai mācīties no Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem un ieteikumiem un budžeta izpildes apstiprināšanas iestādes rezolūcijas laikā, kad mēs spriežam par to, kāda būs Eiropas turpmākā politika un kā tā atspoguļosies Eiropas Savienības budžetā.

Pašreiz mūsu un Komisijas kopējā atbildība ir ieviest gūtās mācības jaunā mūsdienīgu un efektīvu noteikumu un kārtību kopumā, kas ļaus Eiropas Savienībai saprātīgā un rentablā veidā labāk pildīt 500 miljonu pilsoņu cerības.

Noslēgumā vēlos īpaši pateikties Eiropas Parlamentam par gadiem ilgo nepārtraukto atbalstu Komisijas pūliņiem panākt atbilstošāku Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldību.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Thijs Berman, Attīstības sadarbības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekš Revīzijas palāta ir veltījusi kritiku Eiropas Attīstības fondam, norādot, ka ir jāpieliek lielāki pūliņi izdevumu kontrolei. Šī kontrole, pirmkārt, ir jāīsteno Eiropas Savienības delegācijām jaunattīstības valstīs. Tās ir tuvāk projektiem, kurus mēs apspriežam.

Jo īpaši pēdējos gados Eiropas Komisija ir veikusi svarīgus pasākumus, lai uzlabotu kontroli, jo īpaši attiecībā uz budžeta atbalstu un izdevumiem jutīgās valstīs. Un labāka sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm attīstības politikas jautājumos varētu ietaupīt EUR 6 miljardus. Turklāt, lai to izdarītu, mums ir nepieciešamas spēcīgas ES delegācijas, kuras var uzņemties šos pienākumus un uzdevumus un nodrošināt izdevumu kvalitāti.

Ironiski, taču partijas, kuras klaigā par krāpšanu, tomēr atsakās tērēt naudu ES delegāciju vadīšanas stiprināšanai, bieži ir vienas un tās pašas. Ja mēs patiešām vēlamies, lai šīs delegācijas pārtrauktu attīstībai paredzētās naudas līdzekļu nonākšanu nepareizās rokās vai novērstu naudas aizplūšanu neveiksmīgos projektos, ES delegācijām būs nepieciešams vairāk darbinieku. Tāpēc mums ir jāizdara izvēle ārpolitikas budžetā turpmākajiem gadiem. Es ar interesi gaidu Komisijas atbildi uz Staes kunga daudzajiem komentāriem viņa izcilajā ziņojumā. Mana grupa pilnībā atbalsta viņa secinājumus.

Tāpēc, kam ir jānotiek, lai tiktu uzlabotas iepriekšējās kontroles? Kā mēs varam nodrošināt īstenotāju organizāciju vadības uzlabošanos? Ko darīs Komisija, lai turpmāk palielinātu finansējuma saņēmēju valstu un reģionālo organizāciju kompetenci, un kas ir nepieciešams, lai tas notiktu? Turpmāk vairāk ES attīstības politikas līdzekļu ir jātērē fondiem, kas nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem, proti, mikrofinansēšanas līdzekļiem. Nabadzīgajās valstīs ir cilvēki ar pietiekamiem sapņiem un prasmēm. Viņiem ir jādod iespēja veidot dzīvi ar maziem aizdevumiem. Arī Eiropas Attīstības fondam ir jāiegulda tajā.

Visbeidzot, kā Eiropas budžeta daļa Eiropas Attīstības fonds, protams, ir pakļauts demokrātiskai kontrolei, taču tādēļ nedrīkst samazināties kopējais attīstības sadarbības budžets.

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda izpildes apstiprināšana iedvesmo mani izteikt šādus komentārus.

Pirmkārt, Komisijas centieni veicināt reģionālo attīstību Āfrikā ir ļoti pamatoti. Tai ir divi instrumenti, patiesībā divi pilnvarojumi, lai to paveiktu. Pirmkārt, tai ir dalībvalstu pilnvarojums piemērot Eiropas Attīstības fondu, kas patiesībā tiek finansēts no valstu budžetiem. Tās pašas dalībvalstis ir pilnvarojušas Komisiju noslēgt ekonomiskās partnerības nolīgumus. Tāpēc tas ir politikas saskaņotības jautājums, kuru mēs šeit apspriežam. Turklāt Komisijai ir svarīgs pienākums saistībā ar minēto. Tomēr tā var paļauties uz Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas locekļiem, kad būs nepieciešams rast papildu līdzekļus delegācijām.

Otrkārt, Eiropas Attīstības fonda piemērošana ir svarīga afrikāņiem, kuri kopā ar Eiropas Savienību ir Eiropas Attīstības fonda līdzīpašnieki. Abu partneru interesēs ir pēc iespējas atbilstošāka tā izmantošana. Es ceru, ka Eiropas Attīstības fonda iekļaušana budžetā, ko pieprasu arī es — parādība, no kuras izvairās, notikums, kas vienmēr ir solīts, bet nekad nav noticis —, pasargās fonda sākotnējo būtību. Mums būs jānodrošina, ka šis acquis tiek ievērots.

  Csaba Őry, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs es vēlos pievērst Budžeta kontroles komitejas uzmanību vairākiem priekšlikumiem un lūdzu iekļaut tos ziņojumā.

Pirmkārt, mēs novērtējam Komisijas pūliņus uzlabot finanšu pārvaldību, taču vienlaikus mums ir žēl, ka, lai arī ir finanšu krīze, dalībvalstis pilnībā neizmanto Eiropas Sociālā fonda finanšu līdzekļus.

Īpatsvars samazinājās no 54 % 2007. gadā līdz 36 %. Mēs uzskatam, ka šajā jomā ir jāpastiprina pūliņi. Mēs arī mudinām pastiprināt pūliņus, lai samazinātu neattaisnotu izmaksu refinansēšanas biežumu, un mēs arī vēlamies pievērst Komisijas uzmanību nepieciešamībai paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar finanšu korekcijām.

Atzinīgi vērtējams ir tas, ka Eiropas Sociālais fonds ir orientēts uz nodarbinātības stratēģiju, taču, kā es minēju, netiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi, tāpēc saistībā ar minēto ir jāpastiprina pūliņi.

Bija nelielas problēmas ar aģentūrām, taču man nav laika, lai par tām runātu sīkāk, tomēr kopumā jāatzīst, ka to finanšu pārvaldība ir pieņemama un atbalstāma.

  Jutta Haug, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir sniegusi ļoti pozitīvu atzinumu Budžeta kontroles komitejai. Mēs bijām ļoti apmierināti ar to, kā Komisijas dienesti bija izmantojuši līdzekļus. Mēs nevaram paust kritiku ne par to, kādā veidā līdzekļi tika tērēti, ne par izdevumu apmēru. Tieši pretēji, mēs varam tikai uzslavēt precīzu un pozitīvu līdzekļu izlietojumu LIFE programmā. Komisija ir veiksmīgi un lietderīgi iztērējusi papildu finansējumu, ko mēs piešķīrām. Arī aģentūras mūsu jomā — Eiropas Vides aģentūra (EEA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) — ir pārvaldījušas naudu atbildīgi.

Pretēji kompetentajai komitejai Budžeta kontroles komiteja atzinumā kritizē Eiropas Zāļu aģentūru un pat nevēlas apstiprināt šīs aģentūras budžeta izpildi. Es domāju, ka, pieklājīgi izsakoties, tas ir par daudz. Ja es nebūtu tik pieklājīga, es varētu teikt, ka Budžeta kontroles komiteja jaucas lietās, kuras nav tās kompetences jomā. Man ir jālūdz izbeigt to darīt. Es varu tikai lūgt Parlamentu un plenārsēdi uzlabot situāciju šajā ziņā.

  Mathieu Grosch, Transporta un tūrisma komitejas ziņojuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pretēji iepriekšējai komitejai Transporta un tūrisma komiteja nevarēja izteikt pilnīgi pozitīvu atzinumu. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam to, ka Eiropas transporta tīkliem tika piešķirti ilgtspējīgi resursi un ka 2009. gads Galileo programmā beidzot bija ļoti labs gads, ko diemžēl nevar teikt par iepriekšējiem gadiem. Mēs arī varējām norādīt, ka Eiropas transporta tīklu gadījumā koordinatori dara labu darbu, jo arī viņi sniedz lielu ieguldījumu šo lielo projektu kopējā finansējumā.

Mēs redzam iespējas veikt uzlabojumus citās jomās, kuras šis Parlaments uzskata par svarīgām, piemēram, ceļu drošība. Šajā jomā ir apgūti tikai 73 % līdzekļu. Mūsuprāt, šī programma varētu darīt vairāk un strādāt labāk, izmantojot mazāku finansējumu.

Visbeidzot, es vēlos piebilst, ka mēs gribētu, lai transporta un kohēzijas politikas būtu saskaņotākas. Mēs nevaram vienā komitejā noteikt prioritātes, kuras citas komitejas pēc tam ignorē. Tomēr šāda saskaņošana pašlaik notiek mūsu veiktajās pārbaudēs. Mēs ceram, ka mūsu ziņas par 2010. gadu būs labākas.

  Giommaria Uggias, Transporta un tūrisma komitejas ziņojuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Transporta un tūrisma komiteja ir apstiprinājusi manu priekšlikumu apstiprināt Eiropas transporta aģentūru budžeta izpildi, ko atbalsta Eiropas Komisija.

Budžeta izpilde ir apstiprināta, jo Revīzijas palāta uzskata, ka aģentūru gada pārskati būtībā ir ticami, lai arī mums ir jāņem vērā un mēs nedrīkstam nenovērtēt vairākus būtiskus jautājumus. Daži no šiem jautājumiem ir kopīgi visām aģentūrām, piemēram, iepirkuma procedūru pārtraukšana vai kavēšanās, Civildienesta noteikumu neievērošana vai budžeta gada pārskata principa neievērošana. Tomēr ir jāuzsver šo aģentūru apņemšanās atrisināt minētās problēmas.

Kopumā es vēlos minēt divus politiskus apsvērumus, proti, daudzgadu plāna neesamība, kas liecina par nepietiekamu vadību, un asa prāta trūkums dažu aģentūru darbā, piemēram, Eiropas Dzelzceļa aģentūrā. Es arī vēlos minēt kavēšanos — kādus divus gadus — ar kārtības ieviešanu, lai noteiktu atbildību par Viaredžo katastrofu.

  Jens Geier, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tagad es vēlos izmantot minūti kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, bet pēc tam debatēs runāt divas minūtes savas grupas vārdā.

Priekšsēdētājas kundze, Becsey kungs, komisār Šemeta, priekšsēdētāj Caldeira, dāmas un kungi! Reģionālās attīstības politikas budžets joprojām ir Eiropas Savienības kopējā budžeta Ahileja papēdis. Piecos procentos Eiropas Reģionālā fonda maksājumu joprojām ir kļūdas, un tāpēc tos var raksturot kā neregulārus maksājumus. Pat daži no projektu maksājumiem, kuri ir šķietami pareizi, atbalsta groteskus projektus. Vēlos atgādināt, ka Eltona Džona koncerts Neapolē tika subsidēts no Eiropas Reģionālā fonda. Tika apgalvots, ka tas ir tūrisma veicināšanas pasākums. Tā varētu būt, taču, manuprāt, faktiskam reģionālam atbalstam Neapolei būtu jāizskatās citādi.

Iemesls tam ir tāds, ka pārāk bieži dalībvalstis joprojām uztver Eiropas Reģionālā fonda finansējumu kā „vieglus” naudas līdzekļus. Tas ir acīmredzami, jo nav veiktas kavētās atmaksas neregulāro maksājumu dēļ, tā kā ļoti bieži Komisijai ir jāizmanto maksājumu atlikšanas instruments — to mēs kā budžeta kontrolieri jo īpaši atbalstām — un netiek ievērota savlaicīga ziņojumu iesniegšana. Reģionālās politikas ģenerāldirektors nevar sniegt mums pārliecību par likumību un ticamību attiecībā uz vairāk nekā pusi no darbības programmām, jo dalībvalstis iesniedz ziņojumus neatbilstoši prasībām.

Dāmas un kungi, saistībā ar minēto mums vēl ir daudz darāmā.

  Pat the Cope Gallagher, Zivsaimniecības komitejas ziņojuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze! Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tika nodibināta 2005. gadā, lai nodrošinātu lielāku Eiropas Savienības dalībvalstu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai. Šai aģentūrai, kas atrodas Vigo, Spānijā, ir svarīga nozīme zivsaimniecības kontroles stiprināšanā un ES dalībvalstu saskaņotības nodrošināšanā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka aģentūra nesen pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Es uzskatu, ka daudzgadu programma uzlabos izmaksu efektivitāti, pastiprinot reģionālo sadarbību un apvienojot līdzekļus kopējos ieviešanas plānos. Es atzinīgi vērtēju to, ka Revīzijas palāta apstiprināja budžeta izpildi. Šis viedoklis ir atbalstīts manā atzinumā, ko pieņēma Zivsaimniecības komiteja.

Komisija drīz publicēs tiesību aktu priekšlikumus kopējās zivsaimniecības politikas reformai. Šai reformai ir jāstandartizē dalībvalstu atbilstības un ieviešanas režīmi, jo ES nav vienveidības. Saistībā ar minēto es stingri mudinu Komisiju ieviest administratīvo sankciju sistēmu. To nevajadzētu atstāt katras atsevišķas valsts ziņā. Ja mums ir kopīga politika, sankcijas būtu jāpiemēro visiem. Patiesībā mums vajadzīgas administratīvās sankcijas sīku pārkāpumu gadījumos, nevis noziedznieku sistēma, ko pašlaik izmanto manā valstī.

  Iratxe García Pérez, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Gadu pēc gada mēs Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā esam atkārtojuši, ka visos budžeta procedūras posmos ir jāievieš dzimuma aspekts, lai veicinātu vienlīdzības politiku un tādējādi arī vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm Eiropas Savienībā.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam gan Revīzijas palātas sagatavoto īpašo ziņojumu par Eiropas Sociālā fonda finansētajām profesionālajām mācībām, gan pētījumu par iespējām iekļaut dzimumu jautājumā konkrētus aspektus un to dzīvotspēju. Tomēr ir svarīgi attīstīties šajā ziņā.

Mēs esam noraizējušies par jautājumiem saistībā ar maksājumiem Daphne programmā ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, un mēs ceram, ka pēc gadiem jutīgums būs lielāks un ka mēs patiešām ņemsim vērā dzimuma aspektu ikvienā ES darbības programmā.

  Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es vēlos pateikties gan komisāram Šemeta, gan referentam Chatzimarkakis kungam par patiesi teicamo sadarbību. Šis ir saprātīgs ziņojums, un es varu tikai apgalvot, ka mēs būtībā piekrītam Budžeta kontroles komitejas ieteikumiem, kurus mēs esam iesnieguši. Tomēr šis ir 16. gads pēc kārtas, kad Revīzijas palāta nav sniegusi ticamības deklarāciju bez iebildumiem. Kļūdu skaits nepalielinās. Tieši pretēji, tās samazinās, taču tas joprojām nav pieņemams. Gadu pēc gada situācija, par ko liecina skaitļi, nav mums pieņemama.

Par to savā ziņā ir atbildīga Komisija, taču es vēlos piebilst, ka, iespējams, dalībvalstis ir atbildīgas pat vairāk. Kā Komisija uzsvēra, atbildība par 80 % finanšu un līdzekļu jomā tiek dalīta, bet dalībvalstis neuzņemas savu daļu atbildības. Ar to ir saistītas arī mūsu lielākās problēmas. Tāpēc Komisijai ir jāizdara spiediens uz dalībvalstīm, lai pārliecinātu tās uzņemties atbildību par līdzekļiem, kurus ES ļauj tām pārvaldīt.

Ziņojumā ir trīs prasības, kuras es vēlos īpaši uzsvērt. Pirmā ir darīt vairāk, lai liktu dalībvalstīm iesniegt valstu deklarācijas. Pašlaik to dara četras valstis: Nīderlande, Zviedrija, Dānija un Apvienotā Karaliste. Tas pierāda, ka tas ir iespējams. Komisijai ir jāsniedz atbalsts šīm valstīm, taču tās ir arī jāizmanto kā piemērs, lai piespiestu citas valstis darīt to pašu.

Otrais punkts ir par to, ka Komisijai ir atbilstošāk jāizmanto iespēja atlikt maksājumus. Tām valstīm, kurām atkārtoti rodas problēmas ar naudas līdzekļu pārvaldīšanu, ir jāatliek maksājumi. Nevar turpināt nepareizi pārvaldīt līdzekļus, neievērojot prasības.

Trešais punkts ir par to, ka mums ir jāievieš piemērotākas sistēmas kļūdaini izmaksātās naudas atgūšanai. Mums ir nepieciešami skaidri noteikumi. Tas ir dīvaini, ka valstīm, kurām ir lieli parādi ES, turpina izmaksāt naudu un ka ir nepieciešams neticami ilgs laiks, līdz naudas līdzekļi tiek atmaksāti. Šī ir vēl viena joma, kurā Komisijai ir jāveic uzlabojumi.

Man ir prieks, ka komisārs daļēji ir atbalstījis Parlamentu šajos trīs punktos, un es ceru nākamgad cieši sadarboties ar komisāru Šemeta kā referents. Vēlos pateikties Chatzimarkakis kungam. Es centīšos nākamgad labi turpināt jūsu darbu. Tagad mēs attīstāmies.

  Cătălin Sorin Ivan, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties referentam par teicamo ziņojumu un ļoti produktīvo sadarbību. Es arī vēlos pateikties Komisijai par dialogu, jo šis ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu ir ne tikai gada ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu, bet tas arī nosaka jaunas sadarbības pamatnostādnes turpmākajam periodam.

Es vēlos runāt par trīs jautājumiem, kuri man šķiet svarīgi. Pirmkārt, es vēlos apspriest valstu pārvaldības deklarācijas, kurās būtu jānorāda, kā tiek izlietoti ES naudas līdzekļi. Vairāk nekā 80 % Eiropas Savienības budžeta tiek pārvaldīti valstu līmenī, taču gandrīz visa atbildība par šo naudas līdzekļu pārvaldību ir ES līmenī. Valstu pārvaldības deklarācijas varētu mums savā ziņā palīdzēt redzēt, kā valstu iestādes izlieto ES naudas līdzekļus un kurš ir atbildīgs par šo naudas līdzekļu izlietošanu. Ir īpaši svarīgi, lai šo atbildību uzņemtos ministrs un lai uz šīm valstu pārvaldības deklarācijām būtu politisku lēmumu pieņēmēja paraksts.

Otrkārt, es vēlos minēt automātisku Eiropas līdzekļu apturēšanu, ja ES naudas līdzekļi tiek slikti pārvaldīti vai ja ir norādes par to, ka naudas līdzekļus varētu slikti pārvaldīt. Ir ļoti svarīgi, lai mēs ātri iejauktos, ja ES līdzekļu pārvaldības un ieviešanas mehānismi nedarbojas pietiekami labi.

Treškārt, mēs runājam par nodokļu maksātāju, Eiropas pilsoņu naudas līdzekļiem. Tāpēc, ja notiek ES līdzekļu krāpnieciska izmantošana, ir ārkārtīgi svarīgi, lai līdzekļu atgūšanas pasākumi būtu efektīvāki un lai par tiem nebūtu jāmaksā Eiropas pilsoņiem. Tie ir naudas līdzekļi, ko Eiropas pilsoņi dod Eiropas Savienībai. Kad tie tiek izmantoti krāpnieciski, Eiropas pilsoņi sedz zaudējumus. Tas nav godīgi. Eiropas pilsoņi ir divkārši zaudētāji, un šī situācija ir ātri jānovērš.

  Gerben-Jan Gerbrandy, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Arī vēlos sirsnīgi pateikties Chatzimarkakis kungam un pārējiem referentiem par izcilo darbu. Arī es vēlos pateikties Padomei un Revīzijas palātas priekšsēdētājam, jo īpaši par viņu klātbūtni šeit, lai arī tas ir dīvaini, ka mums tas ir īpaši jāmin. Tomēr paldies, ka esat šeit.

Priekšsēdētājas kundze, šogad budžeta izpildes apstiprināšana notiek svarīgā brīdī divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka visām dalībvalstīm ir jāveic īpaši stingri samazinājumi. Otrs iemesls ir tas, ka mēs gatavojamies pieņemt jaunu daudzgadu budžetu. Es uzskatu, ka abi iemesli norāda uz to, ka mums ir jāraugās uz šo budžeta izpildes apstiprināšanu un Eiropas tēriņiem ar pastiprinātu rūpību. Cik man zināms, runa ir gan par Eiropas izdevumu likumību, gan efektivitāti, jo Eiropas pilsoņiem ir tiesības cerēt, ka Eiropas investīcijām tiešām būs rezultāts.

Priekšsēdētājas kundze, man politiskā atbildība par izdevumiem šķiet pati par sevi saprotama. Nosauciet vienu demokrātisku vietējo, apgabala, reģionālo vai valsts iestādi, ka nav politiski atbildīga par izdevumiem. Tad kāpēc lai tā nebūtu arī Eiropas līmenī? Kāpēc dalībvalstis joprojām nespēj uzņemties atbildību par 80 % ES izdevumu? Es vēlreiz aicinu Padomi beidzot ķerties pie darba ar dalībvalstu deklarācijām, manuprāt, sākot ar 2014. gadu, nebūs daudzgadu budžeta, kamēr dalībvalstis neiesniegs deklarācijas.

Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā situācija liek mums ar pastiprinātu rūpību raudzīties uz paša Parlamenta budžetu. Man ir patiess prieks par ietaupījumiem, kurus mēs esam varējuši veikt, lai arī tas ir izdarīts, pateicoties mūsu pūliņiem ietaupīt līdzekļus. Pašreiz mēs arī plānojam izmantot mūsu gaisa jūdzes komandējumos un mēs plānojam samazināt papīra patēriņu. Ikviens no šiem ierosinājumiem ir teicams. Ir vēl viena lieta, kuru es vēlos uzsvērt: no šā gada septembra mēs varētu izmantot ne tikai automašīnas, bet arī velosipēdus, un ar jūsu starpniecību, priekšsēdētāja vietnieces kundze, es vēlos aicināt Buzek kungu septembrī oficiāli uzsākt šo velosipēdu shēmu.

  Andrea Češková, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates aptver ļoti plašu jautājumu loku, jo runa ir par budžeta izpildes apstiprināšanu visās Eiropas iestādēs, kurām katrai ir savas īpašas funkcijas. Tāpēc ir ļoti grūti sniegt kopsavilkumu par šo jautājumu vienā runā.

Sadarbība starp Revīzijas palātu un Budžeta kontroles komiteju, kuras pārstāvis es esmu, ir teicama, un šīs sadarbības dēļ ir sniegti konkrēti priekšlikumi tam, kā Eiropas Parlamentam būtu jābalso, apstiprinot budžeta izpildi. Tomēr, novērtējot atsevišķas iestādes, jo īpaši Eiropas aģentūras, nepārtraukti tiek atklātas nepilnības, piemēram, personāla pieņemšanas darbā procesā, publiskajā iepirkumā, problēmas ar pārredzamību vai problēmas ar iekšējo kontroli. Tāpēc visu šo iemeslu dēļ ir ļoti grūti piekrist budžeta izpildes apstiprināšanai. Tieši pretēji, mums būtu jāatbalsta ziņojumi, kuri ierosina atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos komentēt piecus ziņojumus. Pirmkārt, Komisija.

Es īpaši novērtēju mana kolēģa Chatzimarkakis kunga pieeju. Es uzskatu, ka viņš ir paveicis izcilu darbu, pildot šo budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevumu. Ļoti mērķtiecīgi viņš ir pievērsies vairākiem jautājumiem, viņš ir uzdevis Komisijai sešus jautājumus, un man ir jāatzīst, ka mēs esam panākuši to, ko mēs lūdzām. Es arī vēlos pateikties Komisijai. Šis ir mans 12. budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevums. Man šķiet, ka šī ir pirmā reize, kad mēs strādājām kopā tik konstruktīvā gaisotnē; ne tikai komisārs Šemeta, bet arī par atsevišķām jomām atbildīgie komisāri ir patiesi veltījuši laiku šai budžeta izpildes apstiprināšanai. Viņi ir vairākkārtīgi tikušies gan ar ēnu referentiem, gan vadošo referentu, un, pateicoties konstruktīvajam dialogam ar viņiem, es uzskatu, ka mēs esam daudz ko panākuši.

Es savā ziņā piekrītu Gerbrandy kunga minētajam. Pašreiz ir apstākļi, kad ir jātaupa, un tāpēc mums ir jābūt apdomīgiem, tērējot naudu. Patiesi, astoņdesmit procenti Eiropas budžeta tiek tērēti dalībvalstīs, un tos pārvalda dalībvalstis. Padomes priekšsēdētāj, mums beidzot ir jāievieš politiskā atbildība par ES līdzekļu pārvaldību. Tāpēc mēs vēl aizvien pieprasām, lai dalībvalstis iesniegtu valstu ticamības deklarācijas. Man tā šķiet ļoti svarīga prasība.

Ir nepieciešama arī atbilstošāka kontrole. Es domāju, ka dalībvalstīm ir jāveic intensīvākas nekā līdz šim no ES saņemto līdzekļu revīzijas. Galvenais referents jau ir pievērsis daudz uzmanības tam, lai noteiktu jomas, kurās līdzekļi ir izlietoti nepienācīgi, un lai tos atgūtu, kā arī kontroles mehānismu ieviešanai. Es uzskatu, ka šai jomai patiešām ir jāpievērš daudz uzmanības, un viņa komentāriem ir jāveido pamats turpmākajam Fjellner kunga vadītajam budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevumam.

Pārejot pie Eiropas Parlamenta: es redzu, ka mūsu ģenerālsekretārs sēž blakus priekšsēdētāja vietniecei. Es vēlos pateikties tieši Welle kungam. Es biju budžeta izpildes apstiprināšanas referents pagājušajā reizē. Starp mani un ģenerālsekretariātu valdīja zināma spriedze. Tomēr par laiku, kad es rakstīju diezgan bargo ziņojumu, man ir jāpasakās Welle kungam, jo viņš un viņa administrācija ļoti centīgi, precīzi atbildēja uz visiem manis uzdotajiem jautājumiem un veltīja šim darbam lielus pūliņus. Es uzskatu, ka galu galā spriedzes dēļ, kas valdīja starp mums, tika panākts labāks iznākums un, iespējams, labāks Eiropas Parlamenta budžets.

Apsverot Eiropas Parlamenta budžetu, es vēlos ieskaidrot kolēģiem šeit, ka mums ir jāizbeidz paradums, ka mums vajag arvien vairāk un vairāk un nekad nepietiek. Kā iestādei mums ir jārāda piemērs, kas nozīmē, ka mums ir arī jābūt pietiekami drosmīgiem, lai taupītu. Tomēr vēlos ko piebilst par šo tematu. Man ir diezgan lieli iebildumi pret Eiropas vēstures muzeju, konkrēti, nevis pret projekta saturu, bet ar to saistītajām izmaksām. Protams, ir labi, ka mums būs šāds muzejs, taču mani ļoti satrauc tas, ka šajā plenārsēžu zālē mēs nekad neesam nopietni apsprieduši šo projektu. Un tomēr, ja mēs summējam visas izmaksas, mēs plānojam iztērēt aptuveni EUR 136 miljonus Eiropas vēstures muzejam. Dāmas un kungi, tie ir lieli naudas līdzekļi, bet mēs nekad neesam nopietni tos apsprieduši. Mēs nekad neesam sprieduši par to, kur šis muzejs atradīsies un kā tas izskatīsies. Tas viss notiek aiz slēgtām durvīm, bieži Prezidija telpās, un kā demokrātam man tas nav pieņemams.

Tagad vēlos pievērsties „Lux” filmu apbalvojumam: Itälä kungs izteica dažus komentārus par šo apbalvojumu ziņojumā, un starp citu es apsveicu viņu ar paveikto darbu. Jāsaka, ka mana grupa liek lielas cerības uz „Lux” apbalvojumu; lai arī mēs tagad esam diezgan gatavi izskatīt vairākus kritiskus komentārus par šo apbalvojumu, mēs uzskatām, ka ir vērtīgi, ka Eiropas Parlaments atbalsta šo projektu, jo tas nozīmē, ka vērtīgi filmu projekti saņem atbalstu.

Es arī vēlos minēt Stavrakakis kungu un vienu no viņa ziņojumiem par Padomi. Tagad es vēršos tieši pie Padomes priekšsēdētāja, Ungārijas prezidentūras. Man šķiet neticami, ka Padome, kas vienmēr ir pieprasījusi tiesību aktu pārredzamību, ir bijusi diezgan atturīga, kad runa ir par pašu Padomi. Priekšsēdētāj, mūsu prasība ir diezgan vienkārša: kā Parlaments, kā iestāde, kas apstiprina budžeta izpildi, mēs vēlamies piekļūt visiem dokumentiem. Mēs vēlamies atklātu Padomes budžeta datu bāzi. Mēs nevēlamies runāt par Padomes budžeta saturu un teikt jums, ko jūs drīkstat un ko nedrīkstat darīt, taču mēs vēlamies pārredzēt to, kā Padome tērē naudas līdzekļus, jo Padomes budžets pašlaik atšķiras no tā, kāds tas bija pirms 30 gadiem, un tas sastāv no daudz kā vairāk, nevis tikai dažām administratīvajām izmaksām.

Visbeidzot, es vēlos izteikt komentāru par Eiropas Zāļu aģentūru. Mums tur ir problēmas. Mēs esam atlikuši budžeta izpildes apstiprināšanu, jo EMEA ir skaidras problēmas ar iepirkuma procedūrām. Vairāku projektu iepirkuma procedūrās ir bijis daudz kļūdu, kuras kopā veido iespaidīgu summu EUR 30 miljonus. Turklāt ir bijuši jautājumi par EMEA speciālistu un darbinieku interešu konfliktiem. Es uzskatu, ka tagad, kad ir atlikta budžeta izpildes apstiprināšana, līdz rudenim mēs kādā brīdī to apspriedīsim, un es ceru, ka šo debašu rezultātā tiks izbeigti interešu konflikti EMEA.

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā. – (DA) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlos pateikties visiem, kuri bija iesaistīti šo teicamo un ļoti svarīgo ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu 2009. gada pārskatiem sagatavošanā. Daži cilvēki ir jautājuši, vai mēs neesam bijuši pārmērīgi kritiski. Piemēram, kad mēs uzdodam jautājumus par mūsu pašu naudas līdzekļu tērēšanas metodēm šeit Eiropas Parlamentā saistībā ar Apmeklētāju centra novēlotu atklāšanu, slepenā televīzijas kanāla izveidi vai ceļojošo cirku, kas nepārtraukti pārvietojas starp Briseli un Strasbūru. Nē, mēs neesam bijuši pārmērīgi kritiski. Patiesībā mūsu darbs Eiropas nodokļu maksātāju vārdā ir tieši pieskarties jutīgajām vietām un izdarīt spēcīgu spiedienu. To no mums sagaida pilsoņi, un patiesībā mēs varētu paust vēl vairāk kritikas.

Tieši tāpēc, ka mūsu darbs ir izmeklēt un būt kritiskiem, Padomes uzvedība nav pieņemama. Arī šogad Padome ir darījusi visu iespējamo, lai traucētu mūsu revidentu darbu. Tā atteicās mums sūtīt attiecīgos materiālus, atteicās atbildēt uz mūsu jautājumiem un atteicās tikties ar Budžeta kontroles komisiju atklātās debatēs, kā to dara visas citas iestādes.

Man, protams, ir prieks, ka Ungārijas prezidentūra ir izvēlējusies būt šeit. Par to tā ir jāuzslavē. Tomēr, kad mēs runājam par „džentlmeņu vienošanos” starp Padomi un Parlamentu, man ir jāpiebilst, ja šāda vienošanās ir lūdzu parādiet to mums. Padomei šodien ir iespēja to nolasīt, ja tāda vienošanās ir pieejama. Mēs to vēlētos redzēt. Mēs esam vairākkārtīgi lūguši Padomei to mums iedot, taču mēs nekad neesam to saņēmuši. Tas ir tāpēc, ka tās nemaz nav. Tāpēc mana grupa var pilnībā atbalstīt priekšlikumu neapstiprināt Padomes budžeta izpildi šodien. Tādējādi mēs varētu aicināt Padomi atturēties no Parlamenta boikotēšanas un atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem par tās pārskatiem.

Šodien mēs apspriežam ES 2009. gada pārskatus. Tomēr tik pat svarīgi, cik tas, kas ir redzams pārskatos, ir tas, kas tajos nav minēts par to, kas ir ļoti svarīgi ES tautsaimniecībai. Pirms dažām dienām Eiropols publicēja ziņojumu par organizēto noziedzību ES. Tas bija šokējošs. Saskaņā ar novērtējumu laikrakstā „Le Monde” PVN saistītā krāpšana vien gadā izmaksā daudzus miljardus eiro. Ir arī ar CO2 kvotām saistīta krāpšana, kā arī citu veidu krāpšana. Tāpēc mums ir pamatots iemesls turpināt un pastiprināt apspriedes par to, kā organizēt ES tautsaimniecību nodokļu maksātāju interesēs.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, kas ir neprāts Eiropas Parlamentam apstiprināt Eiropas Savienības 2009. gada budžetu, ja finanšu neatbilstības vai iespējamā krāpšana veido 2 % līdz 5 % no kopējā apjoma. Tie nav manis izdomāti skaitļi atbilstoši partijas politiskajai propagandai, bet gan Eiropas Revīzijas palātas aprēķini. Neatbilstību līmenis 2009. gadā ir neparasti augsts un ir vienāds ar pusi no Apvienotās Karalistes ieguldījuma ES šogad, aptuveni EUR 6,3 miljardi. Šāda situācija vienkārši netiktu paciesta kādā uzņēmumā vai organizācijā: galvas ripotu.

Šis Parlaments ir sanācis, lai apstiprinātu 27 ES aģentūru — dārgu un nevajadzīgu no valdības neatkarīgu organizāciju — budžeta izpildi laikā, kad Eiropas Revīzijas palāta ir sākusi šo aģentūru 2009. gada pārskatu visaptverošu pārbaudi. Tam būtu jābūt trauksmes zvanam pirms balsojuma. Es atkārtoju spēcīgākajā iespējamā veidā, ka tas ir trakums norakstīt EUR 523 miljonus — atcerēsimies — nodokļu maksātāju naudas līdzekļus laikā, kad Eiropas Savienības revīzijas iestāde izmeklē iespējamo krāpšanu un finanšu nepareizu pārvaldību šajās aģentūrās. Zāļu aģentūras un CEPOL budžeta izpildes apstiprināšana ir jāatliek daļēji.

Gadu pēc gada mēs dzirdam, kā Komisija vaino dalībvalstis par neatbilstībām, tomēr tā nedara pilnīgi neko, kad tai ir pilnvaras apturēt finansējumu. Tā vietā Komisija ierosina pāriet no stratēģijas bez pielaidēm uz stratēģiju ar pieņemamu risku, kad runa ir par ES izdevumu izkrāpšanu. Lai pasliktinātu situāciju, Komisija un Parlaments pieprasa palielināt budžetu turpmākajiem gadiem. Lielākā daļa palielinājuma attiecas uz jomām ar augstāko neatbilstību līmeni. Tas būs negods un nodokļu maksātāju apvainojums, ja šis Parlaments apstiprinās 2009. gada pārskatus. Vienīgais secinājums, kuru var izdarīt no balsojuma par labu budžeta izpildes apstiprināšanai, ir tāds, ka šis Parlaments un tā deputāti atklāti atbalsta finanšu nepareizu pārvaldību vai vēl sliktāk.

Es aicinu Lielbritānijas premjerministru samazināt Apvienotās Karalistes ieguldījumu ES saskaņā ar neatbilstību apjomu, ja Eiropas Parlaments nedarbosies Lielbritānijas nodokļu maksātāju interesēs.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Varbūt jūs man ļausiet īsi uzrunāt manus kolēģus deputātus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību. Budžeta kontrole — un tādējādi arī budžeta izpildes apstiprināšana — bez šaubām ir būtisks Parlamenta darba aspekts, taču, manuprāt, šī budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība ir „bezzobaina”. Pat ja budžeta izpilde netiek apstiprināta, faktiski nav iespēju piemērot saistošas sankcijas; vienīgais, ko var darīt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs var ierosināt pārkāpuma lietu Eiropas Kopienu Tiesā. Gadījumā, ja Eiropas Parlaments nav apstiprinājis budžeta izpildi, mēs varētu nonākt absurdā situācijā, kad Parlamenta prezidentūra ierosina pārkāpuma lietu pati pret sevi. Bez šaubām ir nepieciešama reforma.

Turklāt tas, ka budžeta izpildes procesa juridiskais pamatojums tika izstrādāts galvenokārt Komisijai, bet mēs tomēr atstiprinām citu iestāžu budžeta izpildi, rada konkrētas juridiskas neskaidrības, kuras būtu jānovērš. Praktiski paliek arī citas politiskas sviras, kuras mēs varam izmantot. Ar to nepietiek šai budžeta izpildes apstiprināšanas kārtībai. Tāpēc es un mani kolēģi deputāti gribētu, lai mēs reformētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu.