Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2190(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0126/2011

Debates :

PV 10/05/2011 - 4
CRE 10/05/2011 - 4

Balsojumi :

PV 10/05/2011 - 9.25
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0184

Debates
Paziņojums
Otrdiena, 2011. gada 10. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7/0137/2011).

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Miljards šeit, miljards tur, un diezgan drīz jau mēs runājam par reālu naudu. Tās summas, ko Eiropas Savienība ir atvēlējusi šiem palīdzības pasākumiem, kavē mūsu valstu valdības palielināt iekšzemes izdevumus. Apvienotā Karaliste vien līdz šim ir piešķīrusi GBP 7 miljardus Īrijai, un tagad tai tiek lūgti vēl GBP 4,2 miljardi Portugālei.

GBP 7 miljardi ir vairāk nekā visi samazinājumi, kopā ņemot, ko mēs esam veikuši sociālā nodrošinājuma jomā — un tas viss politikas dēļ, kura tagad acīmredzami cieš neveiksmi. Kad tika panākta sākotnējā vienošanās par palīdzību Grieķijai, mums teica, ka tas būs pietiekami, lai atturētu spekulantus, ka turpmāk Grieķija varēs konkurētspējīgi aizņemties tirgū un ka vairs nevajadzēs palīdzēt. Tomēr tagad mēs redzam, ka Grieķija atklāti risina sarunas par saistību neievērošanu un par papildu aizdevumiem.

Ir skaidrs, ka mēs šo naudu vairs neredzēsim. Ir arī skaidrs, ka mēs pārkāpjam likumu. Šāda palīdzība ne tikai nav atļauta saskaņā ar Līgumiem, bet tā ir stingri aizliegta, un, pats sliktākais, tā nodara ļaunumu saņēmējvalstīm. Tas ir rekets — „Ponzi shēma” —, saskaņā ar kuru valdības un bankas pieļauj naudas došanu Eiropas baņķieriem un obligāciju īpašniekiem, vienlaikus gaidot, ka to atmaksās vienkāršie Eiropas nodokļu maksātāji. Īrijai un Grieķijai tagad ir jāaizņemas vairāk naudas, lai to nosūtītu Portugālei, taču vienlaikus Īrijai un Portugālei ir jāaizņemas vairāk naudas, lai to nosūtītu Grieķijai.

Savas runas noslēgumā es vēlos citēt savu tautieti Radjardu Kiplingu:

„Jūs sapratīsiet, ka labāk teikt:

„Mēs nekad nevienam dānim nedosim zeltu,

Vienalga, cik maz tas maksā;

Jo šī spēle beidzas ar apspiešanu un kaunu,

Un tauta, kas to spēlē, ir zudusi!””

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien balsojām par 2009. gada pārskatiem laikā, kad valdības visā Eiropā īsteno stingras taupības pasākumus: izdevumi tiek samazināti, un nodokļi tiek palielināti. Tomēr Eiropas Savienībā Komisija katru gadu prasa aizvien vairāk naudas, un Revīzijas palāta katru gadu atbild, ka šī nauda netiek labi izlietota.

Revīzijas palāta norāda, ka 2009. gada pārskatos, par kuriem mēs tikko balsojām, ir būtiskas kļūdas, un tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka Britu konservatīvo partijas biedri un mūsu labi draugi, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo grupu, ir balsojuši pret šo pārskatu apstiprināšanu. Eiropas Savienībai būtu daudz labāk jārūpējas par nodokļu maksātāju naudu.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Kad mana apgabala vēlētāji man jautā par ES budžetu, viens, ko viņi nesaprot, jo īpaši grūtajā laikā, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir tas, kāpēc mēs tērējam visu šo naudu. Laikā, kad mūsu valdībai ir jāveic samazinājumi un jāsamazina valsts izdevumu līmenis, un valdībām visā ES ir jādara tieši tas pats, kāpēc, pirmkārt, ES prasa vairāk naudas savam budžetam un savam finanšu plānam un, otrkārt, kāpēc tā nevar efektīvāk izlietot tos līdzekļus, kas ir tās rīcībā?

Kā pirmīt teica mans kolēģis Fox kungs, ES pārskati par 2009. gadu bija pilni ar kļūdām. Šie pārskati nav apstiprināti jau 15 gadus, un visu laiku vēlētāji mums ir jautājuši, kāpēc mēs viņu naudu neizlietojam labāk. Ir pienācis laiks ieviest kārtību savās mājās. Lai ko arī jūs domātu par Eiropas Savienību, tas, ka mums ir gudri jāizlieto nodokļu maksātāju nauda, protams, ir pareizi.

 
  
  

Ziņojums: Ville Itälä (A7-0094/2011)

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju pret apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Parlamenta budžeta izpildi ne tik daudz finansiālu, kā politisku iemeslu dēļ, jo šis Parlaments ir vienalga kas, tikai ne parlaments. Šeit nekas netiek apspriests, šeit nav nekādu iespēju diskutēt pat tad, ja ir apdraudētas kāda tā deputāta pamattiesības.

Turklāt man ir kauns par mūsu iestādi. Tā ir iestigusi politkorektumā. Nenotiek ideju konfrontācija. Nav īstas vārda brīvības. Ir vienīgi konformisms. Mēs tērējam savu laiku, darot darbu, ko daudz labāk paveiktu tehniska aģentūra, kas atbild par standartu vai noteikumu saskaņošanu, un turklāt mēs tēlojam, ka esam Apvienoto Nāciju Organizācija. Jūs aizstāvat cilvēktiesības Gvatemalā un Indonēzijā — jebkur pasaulē, kur jums nav jurisdikcijas. Jūs neesat spējīgi aizstāvēt viena sava deputāta tiesības. Man ir kauns par šo Parlamentu; tas ir bezjēdzīgs parlaments un parlaments, kas sastāv no bezjēdzīgiem cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu pateikt dažus vārdus par ES budžetu. Pats galvenais, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Parlaments tērētu savu naudu pārredzami un atklāti. Mēs Eiropā faktiski piedzīvojam laiku, kad visām dalībvalstīm ir jāsamazina budžets un jāskaita katrs cents, tāpēc arī mums ir jāievēro tāda pati politika. Ir ļoti svarīgi nodrošināt atklātumu un pārredzamību visā, ko mēs darām.

Taču ir dažas nelielas jomas — kuru ietekme ir šķietami neliela —, kurās daži gribēja veikt samazinājumus. Manuprāt, šie kultūras pakalpojumi un kultūras apbalvojumi, piemēram, LUX balva, kas varētu ietaupīt dažus desmitus tūkstošu eiro, nav īstās jomas, kurās veikt ietaupījumus, jo mēs redzam, ka kultūra un radošā nozare pēdējā laikā ir bijusi izaugsmes avots. Šajā saistībā ir svarīgi apzināties, ka, veicot samazinājumus, mums nevajadzētu to darīt jomās, kas ir izaugsmes avoti Eiropas Savienībā, bet gan samazināt birokrātiju, kas neveicina izaugsmi.

Visbeidzot es ceru, ka atalgojuma reformas, kuras attiecas uz mums, Parlamenta deputātiem, un kuras ir īstenotas, vienlaikus tiks ieviestas visur, katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Kā es saprotu, šīs reformas pamatā bija priekšstats, ka visiem Eiropas Parlamenta deputātiem jāsaņem vienāda alga, un tas būtu jāņem vērā arī valstīm savā nodokļu praksē.

 
  
  

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0069/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien Parlamentā nevarējām balsot par galīgo rezolūciju attiecībā uz Pakistānu, taču es ļoti gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, mūsu palīdzība Pakistānai ir absolūti saprātīga un savlaicīga šajā ļoti grūtajā situācijā, ko valsts piedzīvo. Eiropas Savienība ir sniegusi EUR 415 miljonu lielu ārkārtas palīdzību Pakistānai, un tas ir labi. Pozitīvi ir arī tas, ka pašlaik mēs izrādām ierosmi atcelt nodokļus dažiem svarīgākajiem eksporta produktiem šajā reģionā, proti, tekstila un ādas izstrādājumiem. Mēs to darām, jo mūsu pieredze lielā mērā parāda, ka brīva tirdzniecība ir laba lieta. Tomēr man jāsaka, ka vienlaikus, manuprāt, ir nožēlojami un nedaudz liekulīgi, ka mēs dodam nenoteiktus solījumus un sakām — ja tās iniciatīvas, kuras mēs īstenojam saistībā ar Pakistānu sāks darboties, mēs tās pārtrauksim. Mēs atkal ieviesīsim muitu. Es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpārskata savs viedoklis par to, kā šis jautājums būtu jārisina. Tāpēc, iespējams, ir ļoti saprātīgi, ka mēs esam atlikuši balsojumu par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Claudio Morganti (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kaut gan balsojums tika atlikts, es joprojām stingri iebilstu pret šo ziņojumu, jo es negribu pieredzēt rūpniecības — tekstilrūpniecības — kas ir reāls virzītājspēks un tautsaimniecības mugurkauls manā dzimtenē Toskānā, bojāeju.

Šodien mēs ļaujam atcelt nodokļus, ko piemēro tekstilizstrādājumiem no Pakistānas: pēc tam varētu būt kārta Indijai un tad, kas zina, kādai citai valstij. Šis ir Eiropas Savienības nožēlojamās tirdzniecības politikas rezultāts. Pēc plūdiem Pakistānā Eiropa jau ir palīdzējusi tai ar gandrīz pusmiljardu eiro. Šķiet, ka līdzekļi daļēji ir piešķirti tāpēc, lai novērstu bīstamas antidemokrātiskas tendences. Taču, ja nemaldos, vēsturē visvairāk meklētais un bīstamākais terorists slēpās Pakistānā. Vai Pakistānas iestādes tiešām to nezināja? Pagājušajā gadā arī Veneto reģionu skāra ļoti nopietni plūdi, kas nodarīja zaudējumus daudziem vietējiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem.

Parakstot šo nolīgumu, mēs riskējam padarīt pilnīgi bezjēdzīgas visas tās pūles, kas pieliktas, lai atjaunotu ražošanu. Šķiet, Eiropa patlaban ir pametusi novārtā tekstilizstrādājumu ražotājus, īpaši vismazākos, un visu nosaka lielie ražotāji — kuri ir pārvietojuši savu ražošanu. Tomēr mēs Lega Nord cīnīsimies līdz galam, lai saglabātu un attīstītu šo vērtīgo savu teritoriju resursu.

 
  
MPphoto
 

  Paul Murphy (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Sešus mēnešus pēc plūdiem Pakistānā ANO runāja par episka mēroga humanitāro krīzi. Ir pagājuši vēl trīs mēneši, un ES un PTO reakcija joprojām ir absolūti nepietiekama.

Es balsoju par ārkārtas tirdzniecības preferenču piešķiršanu Pakistānai attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un citiem produktiem Eiropas Savienībā ne tādēļ, lai šīs tirdzniecības preferences vienkārši būtu tīri simbolisks pasākums, kas piepilda kabatas korumpētajai Pakistānas elitei. Es aicinu demokrātiskās arodbiedrības efektīvi kontrolēt ieņēmumu pieaugumu, lai nodrošinātu šo līdzekļu novirzīšanu skolu un slimnīcu atjaunošanai plūdu skartajos reģionos.

Pakistānas Progresīvā strādnieku federācija ir vērsusi manu uzmanību uz galveno draudu kolektīvajām strādnieku interesēm Pakistānā. Es iebilstu pret valdības apkaunojošo atentātu un draudiem aizliegt arodbiedrību organizēšanu valsts līmenī.

 
  
  

Ziņojums: Carl Schlyter (A7-0148/2011) >

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Lisabonas līgumā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ierindoti starp tiem jautājumiem, kas attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku. Patiesi, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence šajā jautājumā.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstis ir saglabājušas ievērojamu skaitu nolīgumu ar trešām valstīm par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ja mēs gribam novērst pretrunu starp šiem nolīgumiem un Līgumā paredzētajiem noteikumiem, mēs varam tikai pieņemt to politiku un pasākumus, kas ietverti Schlyter kunga ziņojumā.

Pasākumu pašreizējo nolīgumu aizvietošanai pieņemšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt augstu aizsardzību ieguldītājiem un nodrošināt, lai viņu tiesības tiktu atzītas un garantētas, pamatojoties uz nolīgumu juridisko noteiktību. Priekšlikumā tas noteikti ir ievērots, tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums šajā lielas krīzes un ekonomikas nenoteiktības laikā ir jākontrolē Eiropas ieguldījumi ārvalstīs. Faktiski līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā atbildību par investīciju aizsardzību dalībvalstu vietā uzņemas Eiropas Savienība.

Tomēr es ceru, ka Komisija septembrī iesniegs ziņojumu, kurā būs izklāstīta stratēģija attiecībā uz šo jautājumu. Mums ir jāregulē pārejas posms, un ir svarīgi, lai atļauju piešķiršanas procesā tiktu ievēroti dalībvalstu noslēgtie divpusējie ieguldījumu nolīgumi (DIN) un lai tām atļautu noteiktos apstākļos pārskatīt pašreizējos DIN vai noslēgt iesāktos, un sākt sarunas par turpmākajiem nolīgumiem.

Taču, kamēr ieguldījumu aizsardzības režīma pārejas posms nav pabeigts un dalībvalstīs spēkā esošajiem DIN nav noteikti beigu datumi, juridiskā noteiktība joprojām ir relatīvs jēdziens. Tādēļ ir vajadzīgs pārejas periods, lai pārvaldītu šīs izmaiņas, un, lai izvairītos no nepilnībām tiesību aktos, attiecīgais regulējums Līgumu pārvaldību atstāj dalībvalstu ziņā.

Ņemot vērā to, ko es teicu, es vēlreiz uzsveru cerību, ka Komisija tuvākajā laikā noteiks atbilstošas stratēģijas.

 
  
  

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0053/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien balsojām par EUR 46 miljonu makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Gruzijai. Protams, šie līdzekļi netiks nodrošināti bez atbildīgas ekonomikas pārvaldības un pārredzamības nosacījumu piemērošanas. Tas ir nepārprotami svarīgi, taču ir arī svarīgi atcerēties, ka šo līdzekļu piešķiršana ir mūsu pašu interesēs, jo Gruzija ir ļoti svarīga valsts no ģeopolitiskā viedokļa. Šī valsts ir cietusi divkāršu triecienu: vispirms 2008. gada augustā bija karš ar Krieviju un pēc tam — globālā finanšu krīze. Tā joprojām cieš Krievijas noteiktā tirdzniecības embargo dēļ. Tāpēc Eiropas Savienības interesēs ir atbalstīt uz rietumiem orientēto valdību, kura grib īstenot reformas, un to mēs darām ar šodienas balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Gruzija ir stratēģiski nozīmīga valsts, jo īpaši tām valstīm, kas atrodas Eiropas Savienības austrumu daļā. Turklāt tā ir Eiropas un Austrumu partnerības programmas, kuras mērķis ir nostiprināt sadarbību ar ES dalībvalstīm, dalībniece. Šī valsts piešķir lielu uzmanību eiroatlantiskas politikas īstenošanai.

Nesenais Krievijas un Gruzijas konflikts 2008. gada augustā parādīja, cik svarīgi ir saglabāt šo valsti Eiropas politikas ietekmes sfērā. Makrofinansiālās palīdzības programma Gruzijas ekonomikas stiprināšanai, kas tiek īstenota kopš 2009. gada, joprojām ir būtiska attiecībā uz turpmāku pozitīvu politisko un ekonomikas attiecību attīstību, kā arī saistībā ar valsts drošību. Tādēļ es pilnīgi piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam par papildu līdzekļu piešķiršanu dotācijām un aizdevumiem, lai uzlabotu Gruzijas finansiālo situāciju.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0137/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Tā kā es atbalstu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, jo tās ierosina atbilstīgas apropriācijas katrai pozīcijai, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam piešķirt apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu pārbaudi. Šā novērtējuma rezultāti kopumā bija pozitīvi, izņemot apsvērumus attiecībā uz līgumu, kas bija noslēgts par pakalpojumu sniegšanu. Es atbalstu Revīzijas palātas ierosinājumu, ka Eiropas Kopienu Tiesai ir labāk jāsagatavo un jākoordinē iepirkumu procedūras. Tiesai ir bijušas grūtības saistībā ar kvalificētu konferenču tulku nolīgšanu un ierobežojumiem, kā arī nepieciešamību izmantot virkni tulkošanas tehniku, lai spētu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi nodrošināt visus pieprasījumus pēc tulkošanas pakalpojumiem. Es piekrītu referentam, ka Tiesai būtu jāsniedz ziņojums par to savos nākamā gada pārskatos, ņemot vērā tulkošanas nozīmi tiesvedības darba pareizā norisē.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka tās lietišķo un saturisko precizitāti nodrošina visu šīs iestādes darbinieku ārkārtīgi kompetentais darbs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju izsmeļošo analīzi, kas veikta šajā Revīzijas palātas ziņojumā, un aicinu turpināt labākās prakses apmaiņu starp iestādēm, kā arī efektīvo iestāžu sadarbību integrētās pārvaldības sistēmas izveidē un ieviešanā. Ziņojumā atzīmēti atsevišķi gadījumi, kuri vēl ir jāpārskata, un es ceru, ka tiem tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Tādēļ es atbalstu un atzinīgi vērtēju referenta secinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Ar šodienas balsojumu tiek apstiprināta Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpilde. Es balsoju par apstiprināšanu, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktā pārbaude ir atklājusi, ka visi darījumi ir veikti pilnīgi likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Tiesas budžeta izpildes apstiprināšanu, vienlaikus norādot uz procedūru paātrināšanas neviennozīmīgajiem rezultātiem. Es atzinīgi vērtēju Tiesas pabeigto lietu skaita pieaugumu (377 spriedumi un 165 rīkojumi salīdzinājumā ar 333 spriedumiem un 161 rīkojumiem 2008. gadā), konstatēju, ka prejudiciālo nolēmumu lietu skaits (302) ir sasniedzis rekordlielu apmēru, un atzinīgi vērtēju to, ka 2009. gada beigās nepabeigto lietu skaits bija samazinājies (741 lieta salīdzinājumā ar 768 lietām 2008. gadā). Tomēr es ar bažām konstatēju, ka 2009. gadā samazinājās to lietu skaits, kurās Vispārējā tiesa pieņēma lēmumu, un palielinājās tiesvedības procesu ilgums, un tādēļ, lai gan jaunu lietu skaits 2009. gadā bija mazāks (568 lietas salīdzinājumā ar 629 lietām 2008. gadā), neizskatīto lietu skaits turpināja pieaugt (no 1178 lietām 2008. gadā līdz 1191 lietām 2009. gadā). Es arī atzinīgi vērtēju to, ka Civildienesta tiesa izskatīja vairāk lietu nekā jebkad iepriekš (155 lietas) un ka tiesvedības procesa vidējais ilgums bija 15,1 mēnesis salīdzinājumā ar 17 mēnešiem 2008. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments norāda, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi.

 
  
  

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0116/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju lēmumu sniegt Eiropas Ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi. Revīzijas palāta konstatēja, ka Ombuds nav pieņēmis vispārējus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, kaut gan Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības attiecīgajā pantā ir noteikts, ka tas jāizdara katrai iestādei. Es piekrītu referentam, ka šis trūkums var ietekmēt lielāko daļu Ombuda personāla, jo vairākums amatu vietu ir pagaidu darbavietas. Ombudam ir jāziņo par paveikto savā gada darbības pārskatā. Revīzijas palāta savā gada pārskatā ir norādījusi, ka, veicot revīziju, nav konstatētas citas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka Ombudam piezīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Ombuda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, ņemot vērā ziņojumu par tā darbību un konstatējumus, kurus es varēju par to sniegt, es uzskatu, ka grāmatvedības procedūras ir ievērotas, ka vispārējo vadību var uzskatīt par labu un ka tuvākajos gados mēs varēsim uzlabot tos aspektus, kuri pašlaik tiek uzskatīti par pretrunīgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju audita secinājumus Revīzijas palātas gada pārskatā. Es arī atzinīgi vērtēju gada vadības plānā iekļauto galveno darbības rādītāju izpildi un to, ka ir sasniegti 2009. gadam noteiktie mērķi, un ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finanšu interešu deklarāciju tā tīmekļa vietnē. Visbeidzot, es atbalstu referenta secinājumus, paužu atzinību par kvalitatīvo ombuda gada darbības pārskatu un atzinīgi vērtēju to, ka tajā ir iekļauta informācija par pasākumiem, kas gada laikā ir veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Vispirms es gribētu pateikties referentam Rivellini kungam par viņa izcilo darbu visā budžeta izpildes apstiprināšanas procesā. Šodienas balsojumā es atbalstīju prasību sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa Eiropas Ombuds. Revīzijas palāta, kas ir atbildīga par ārējo finanšu kontroli, norādīja, ka pēc rūpīgas budžeta izvērtēšanas tā guvusi pamatotu pārliecību par 2009. finanšu gada pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Es arī atzinīgi vērtēju Ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finanšu interešu deklarāciju un to, ka deklarācija ir publicēta Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē, un es gribu pievienoties Revīzijas palātas viedoklim, paužot atzinību par kvalitatīvo Ombuda gada darbības pārskatu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Ombuda budžeta izpildes apstiprināšanu un ar gandarījumu norādu, ka 2009. gadā Ombuds spējis palīdzēt gandrīz 77 % gadījumu no kopējā iesniegto sūdzību skaita un ka 70 % izmeklēšanu tas veicis mazāk nekā viena gada laikā, un atzinīgi vērtēju to, ka vidējais izmeklēšanas ilgums ir samazināts līdz 9 mēnešiem (2008. gadā šis rādītājs bija 13 mēneši).

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es gribu uzsvērt, ka Parlaments atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā Ombuds spējis palīdzēt gandrīz 77 % gadījumu no kopējā iesniegto sūdzību skaita un ka 70 % izmeklēšanu tas veicis mazāk nekā viena gada laikā. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka vidējais izmeklēšanas ilgums ir samazināts līdz 9 mēnešiem (2008. gadā šis rādītājs bija 13 mēneši).

 
  
  

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0117/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta savā gada pārskatā norāda, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības attiecībā uz EDAU. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica EDAU pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu. Tā ietvēra arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi. Revīzijas palāta konstatēja, ka zināmos apstākļos EDAU var radīt risku, ka darbiniekiem tiek veikti nepamatoti maksājumi. Es atbalstu Revīzijas palātas ierosinājumu, ka EDAU būtu darbiniekiem jāpieprasa regulāri iesniegt dokumentus, kas apliecinātu viņu ģimenes stāvokli, un ka EDAU jāuzlabo sistēma šo dokumentu savlaicīgai uzraudzībai un kontrolei.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, jo, neskatoties uz to, ka daļa datu bija pretrunīgi un nepietiekami pārredzami, EDAU ir izrādījis vēlmi uzņemties saistības izveidot nepieciešamo ex post pārbaužu sistēmu, sākot no 2011. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju revīzijas secinājumus, ko sagatavojusi Revīzijas palāta, kuras gada pārskatā norādīts, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka ieceltie iestādes locekļi katru gadu publicē rakstisku finanšu interešu deklarāciju, sniedzot atbilstīgu informāciju par citiem algotiem pienākumiem vai darbībām un deklarējamu profesionālo darbību. Visbeidzot es atzinīgi vērtēju referenta secinājumu par izvirzīto prasību, lai EDAU nākamajā gada darbības pārskatā (par 2010. finanšu gadu) iekļautu nodaļu, kurā būtu sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, taču es ņemu vērā Revīzijas palātas konstatējumu, ka EDAU nebija izveidojis nepieciešamo ex post pārbaužu sistēmu, kā tas noteikts Finanšu regulā, un ka EDAU pieņemtajos iekšējās kontroles standartos nebija minēts, ka standarta procedūru izņēmumi ir pienācīgi jādokumentē vienotā reģistrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es gribētu uzsvērt, ka Parlaments atzinīgi vērtē to, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0149/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Revīzijas palāta atkal ir vērsusi Eiropas Parlamenta uzmanību uz to, ka dažas aģentūras 2009. finanšu gadā ir veikušas ļoti daudz neizmantotu budžeta pozīciju pārcēlumu no vienām budžeta pozīcijām uz citām. Es piekrītu referentam, ka aģentūrām ir jāpastiprina centieni uzlabot finanšu un budžeta plānošanu un programmu izstrādi šajā jomā. Es arī uzskatu, ka aģentūru galīgajiem izdevumiem jābūt paredzamiem un ir jārod risinājums, ar kuru tiktu ievērots Savienības budžeta gada pārskata princips. Aģentūrām būtu jāpilnveido iekšējās kontroles pasākumi, lai nodrošinātu līgumu pareizu izpildi un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu. Turklāt ir svarīgi pilnīgi nodrošināt darbinieku un ekspertu neatkarību. Komisijai būtu jāsniedz Parlamentam sīki izstrādāts pārskats par kritērijiem, kurus piemēro, lai nodrošinātu darbā pieņemto darbinieku neatkarību. Es piekrītu, ka visām aģentūrām būtu jāizstrādā daudzgadu darba programma saskaņā ar Eiropas Savienības daudzgadu stratēģiju tajā nozarē, uz kuru attiecas aģentūras darbības joma. Daudzgadu darba programma ir svarīga, lai aģentūra varētu labāk organizēt savas darbības, nodrošināt plašu riska novērtējumu saistībā ar savām darbībām un veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus, lai īstenotu savu stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ES aģentūru darbības, finanšu pārvaldības un kontroles 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka ziņojums ir objektīvs, nopietns un neatkarīgs. Kritiskie jautājumi, tāpat kā pozitīvie elementi, ir pienācīgi uzsvērti.

Ar šāda līmeņa ziņojumiem, ja vien turpmākajos gados tiks īstenots to saturs, ES pārvaldības kvalitāte var tikai pieaugt, atspēkojot Eiropas Savienības kritiķu sūdzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējos gados aģentūru skaits ir pieaudzis nepieredzēti strauji, tāpēc izšķirīga nozīme ir Iestāžu darba grupai aģentūru lietās, kā arī gaidāmajam Revīzijas palātas īpašajam ziņojumam par aģentūru darbību ar pētījumu par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu. Ir svarīgi minēt Revīzijas palātas konstatētās neskaitāmās nepilnības un strauji samazināt to apjomu.

Tādēļ es piekrītu referentam par vajadzību uzlabot aplēšu pārredzamību un atbildību par projektiem, uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu, pieņemot finanšu lēmumus un īstenojot darba programmas, labot nepilnības saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā un palielināt darbā pieņemšanas procesu objektivitāti un pārredzamību, kā arī nodrošināt piemērojamās Finanšu regulas īstenošanu un atbilstību tai.

Visbeidzot es vēlos apsveikt referentu par viņa darbu un aicinu visas aģentūras iekļaut pieņemtos secinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Katru gadu saistībā ar debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlaments pieņem ziņojumu par Eiropas aģentūrām. Un katru gadu ir viens un tas pats secinājums: izšķērdēšana, nepilnības darbā pieņemšanas un publiskā iepirkuma procedūrās, pārāk daudz apropriāciju pārnešanu un atcelšanu... Nav vajadzīgs atklāt krāpšanu, kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gadījumā, lai panāktu spriedumu par nesaimniecisku pārvaldību.

Tomēr katru reizi Parlaments izliekas, ka saskata progresu, un sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu. Taču vissliktākais ir tas, ka nekad nav tikusi apšaubīta Komisijas politika attiecībā uz šo aģentūru ārpakalpojumu izmantošanu, kuras, šķiet, ir paredzētas nevis efektīvai Eiropas Savienības politikas īstenošanai, bet gan katras svarīgas Eiropas Savienības pilsētas nodrošināšanai ar savu nelielu Eiropas Savienības iestāžu daļu. Āķīgais jautājums, vai šīs aģentūras ir efektīvas un lietderīgas, diemžēl gadu pēc gada paliek neatbildēts.

Tās nedaudzās aģentūras, kas analizē savus sasniegumus, dara to saskaņā ar tām piemērotajām procedūrām un procesiem, nevis saistībā ar konkrētu rezultātu. Aģentūras ir noderīgas galvenokārt ... pašām aģentūrām. Tieši tāpēc mēs atteicāmies apstiprināt budžeta izpildi vairākām no tām un atturējāmies balsojumā par attiecīgajām rezolūcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. Es atbalstu Georgios Stavrakakis ziņojumu par ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli, jo tajā galvenokārt uzsvērta vajadzība mudināt aģentūras izstrādāt un pēc tam regulāri atjaunināt visaptverošu tabulu, kurā būtu vispārīgi izklāstīta aģentūru finanšu plūsma, kā arī finanšu un darbības dalībnieku pienākumi. Turklāt ziņojumā aģentūrām atgādināts, cik svarīgi ir pilnībā nodrošināt darbinieku un ekspertu neatkarību. Tajā kopumā mudināts veidot konstruktīvāku un pārredzamāku procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es atzinīgi vērtēju darbu, ko paveicis referents Stavrakakis kungs un visi, kas piedalījās to tekstu sagatavošanā, kuri attiecas uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Mēs varam vispārīgi teikt, ka 2009. gadā sasniegtie rezultāti ir labāki nekā iepriekšējo gadu rezultāti. Tomēr ir taisnība, ka pat attiecībā uz pašreizējo finanšu gadu Revīzijas palāta ir norādījusi vairāk nekā vienu iestādi, kurā ir augsts darbības apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmenis un liels skaits pārvietojumu. Dažās aģentūrās ir arī konstatētas vairākas nepilnības iepirkuma procedūrās. Protams, veicot pārskatus un novērtējumus, ir pilnīgi jāņem vērā nopietnas ekonomikas krīzes situācija, taču ir svarīgi arī uzsvērt vajadzību veikt vispārējus uzlabojumus subsīdiju pārvaldības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. Es balsoju par ziņojumu par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli, lai apliecinātu, ka ir jāturpina uzlabot visu ES aģentūru darbību. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra attiecībā uz 2009. finanšu gadu atklāja, ka ir vajadzīgi tūlītēji pasākumi attiecībā uz pārredzamību un efektivitāti. Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu ES aģentūrās gan 21 aģentūrai, gan Komisijai ir jāpublicē saraksts, kurā būtu uzskaitīti visi vismaz pēdējos trīs gados parakstītie līgumi, kā arī ziņojums par darbinieku darba vietas maiņu no vienas aģentūras uz citu, un iespējami drīzāk ir jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz interešu konfliktiem.

Turklāt saistībā ar turpmākajām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām katras ES aģentūras direktoram jāpadara Parlamentam pieejams aģentūras iekšējās revīzijas dienesta ziņojums. Lai sekmētu lielāku ES aģentūru darbības un izdevumu efektivitāti, ir jāapsver iespēja apvienot tādu aģentūru valdes, kas darbojas radniecīgās jomās. Turklāt Komisijai būtu jāsniedz novērtējums par iespējām apvienot tās ES aģentūras, kuru darbības pārklājas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, tomēr esmu nobažījies par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka vairākās aģentūrās ir atklātas nepilnības iepirkuma procedūrās. Es aicinu aģentūras pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu piemērošanu. Parlaments nevar pieņemt hronisku nespēju ieviest kontroles sistēmu, kura novērstu vai savlaicīgi atrastu pastāvīgās kļūdas, kas apdraud aģentūras darījumu likumību un regularitāti.

Šajā saistībā es mudinu aģentūras:

- uzlabot aplēšu pārredzamību un atbildību par projektiem;

- pieņemot finanšu lēmumus un īstenojot darba programmas, uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu;

- nodrošināt, ka gada darbības pārskatā visaptveroši tiek norādīti visi izņēmumi;

- nodrošināt pienācīgu pārraudzību attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem;

- izstrādāt ex post kontroles pasākumus un ziņot par tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par ziņojumu par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli. Ja gribam, lai Parlaments nopietni veic savu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes uzdevumu, tad deputātiem ir jānodrošina pieeja visaptverošākai un detalizētākai informācijai par budžeta un finanšu pārvaldību aģentūrās. Mēs apzināmies, ka atbildība ir dalīta, taču tā šķiet arī izplūdusi. Tādējādi Eiropas Komisija par spīti tam, ka tā ir pārstāvēta valdēs, saistībā ar Eiropas Policijas koledžas (CEPOL) izdarītajām grāmatvedības kļūdām mums atgādina, ka aģentūra ir „vienība ar juridiskas personas tiesībām, un pilnīgu administratīvo autonomiju, kas ietver finansiālu autonomiju”. Tomēr valde dažreiz vienīgo administratīvo atbildību deleģē izpilddirektoram. Visbeidzot Eiropas Parlaments lemj, vai apstiprināt aģentūras budžeta izpildi, pamatojoties uz diezgan īsiem ārējā revidenta ziņojumiem, un papildu informācijas sniegšana ir atkarīga no izpilddirektora labas gribas. Es uzskatu, ka ir svarīgi novērst šo trūkumu tiesību aktos attiecībā uz Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojumiem par aģentūrām, un ierosināt risinājumu, kas piešķirtu Parlamentam reālas pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es norādu, ka Revīzijas palāta atkal ir vērsusi uzmanību uz to, ka vairākas aģentūras 2009. finanšu gadā ir pārnesušas uz nākamo gadu un anulējušas lielu darbības apropriāciju apjomu. Es arī norādu uz to, ka ir konstatētas neizmantotas budžeta pozīcijas un ka dažas aģentūras ir veikušas ļoti daudz pārcēlumu no vienām budžeta pozīcijām uz citām, un es aicinu attiecīgās aģentūras pastiprināt centienus uzlabot finanšu un budžeta plānošanu un programmu izstrādi šajā jomā.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0150/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāatliek lēmums par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Savā ziņojumā Revīzijas palāta atkal ir sniegusi atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Policijas akadēmija vairākkārt nav ievērojusi Finanšu regulas noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu. Akadēmijas budžetā kopumā ir novēroti daudzi pārkāpumi. Revīzijas palāta atklājusi daudzus nopietnus trūkumus administratīvos un finanšu noteikumos, kurus piemēro kursu un semināru organizēšanas izdevumiem, kas ir nozīmīga akadēmijas darbības izdevumu daļa. Es piekrītu referentam, kas uzskata — nav pieļaujams, ka galvenie pārkāpumi ir saistīti ar to, ka nav stājusies spēkā pārskatītā akadēmijas Finanšu regula un tādēļ visi parakstītie sadarbības līgumi ir nelikumīgi. Pārredzamības veicināšanas labad iesaka akadēmijai nodrošināt tiešu piekļuvi tās sīki izstrādātajam budžetam, kuram vajadzētu pievienot līgumu un publiskā iepirkuma lēmumu sarakstu un ievietot to akadēmijas tīmekļa vietnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju pret Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā to ierosinājis referents, jo mani nepārliecina pat tās neregulārās procedūras, kas pieņemtas šajā pārskata periodā. Es uzskatu, ka vajag vairāk informācijas, kas nodrošinātu dziļāku un detalizētāku paskaidrojumu, parādot kontu pareizību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Jau otro gadu pēc kārtas mēs nevaram apstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Daudzgadu rīcības plāns, ko izstrādāja pēc tam, kad tika noteikts skaidrības trūkums attiecībā uz aģentūras vadības problēmām, kā arī uzraudzības ziņojums nesniedz pienācīgu izpratni par īstenotajiem pasākumiem. Akadēmija, protams, labāk darbojās 2010. gadā, kad darbu tajā pārtrauca bijušais direktors Ulf Göransson, attiecībā uz kuru Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta ir izdevusi līdzekļu atgūšanas rīkojumu saistībā ar nelikumīgiem — patiesībā krāpnieciskiem — izdevumiem. Tomēr joprojām ir nepieņemami, ka šī aģentūra, kas dibināta 2006. gadā, vēl aizvien neatbilst labas pārvaldības kritērijiem. Attiecībā uz CEPOL, kas nepārprotami ir pārāk maza, lai darbotos autonomi, ņemot vērā sarežģītos noteikumus, kuri tai kā aģentūrai jāievēro, mums jāapsver tās struktūra pašos pamatos. Mums arī jāizskata jautājums, kāpēc šai aģentūrai, kuras uzdevums ir organizēt apmācības seminārus valstu vadošajām policijas amatpersonām, būtu vajadzīga pašai sava mītne, nevis jāpievieno tā Eiropolam, ko visi slavē par tā efektīvajiem pakalpojumiem un kura mītne atrodas Hāgā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar savu balsojumu Eiropas Parlaments ir nolēmis neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildi, bet atlikt šā lēmuma pieņemšanu. Būtībā mūsu lēmums ir pamatots uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kas sniedza atzinumu ar piezīmi par Eiropas Policijas akadēmijas pakārtoto darījumu likumību un pareizību sakarā ar to, ka iepirkuma procedūras neatbilst Finanšu regulas noteikumiem. Tāpēc es atbalstu aicinājumu akadēmijai līdz 2011. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veiktajām darbībām un uzlabojumiem saistībā ar visiem trūkumiem un/vai nepilnībām, kas konstatēti šīs procedūras gaitā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. Ziņojumā par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu paredzēts atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu. Es balsoju par šo ziņojumu, lai atzītu tās strukturālās problēmas, kas akadēmijā ir vērojamas jau daudzus gadus.

Attiecībā uz 2009. finanšu gadu gandrīz puse līdzekļu, kas pārnesti uz 2009. gadu, nav izlietoti, un 43 % no 2009. gada budžeta ir pārnesti uz 2010. gadu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Akadēmijas budžeta izpildi kavē smagas un atkārtotas nepilnības šā budžeta plānošanā un uzraudzībā. Turklāt ir atklāti nopietni un atkārtoti publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi: piecās iepirkuma procedūrās — kuru kopējā vērtība ir EUR 455 111 — nav ievēroti šie noteikumi. Joprojām bažas vieš arī pārredzamība, jo pārkāpumi vēl aizvien skar personāla atlasi.

Tāpat es uzskatu par nepieņemamu to, ka nav veikta izmeklēšana attiecībā uz bijušo direktoru saistībā ar viņa pienākumiem, kas attiecas uz akadēmijas apropriācijām, kuras izmantotas privātu izdevumu finansēšanai. Tāpēc akadēmijas un Eiropola apvienošanu es uzskatu par labāko veidu, kā panākt lielāku efektivitāti izdevumu jomā un risināt akadēmijas strukturālās un hroniskās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par lēmuma par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu: Revīzijas palāta atkal ir kvalificējusi savu atzinumu attiecībā uz 2009. finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Jo īpaši Revīzijas palāta ir konstatējusi nopietnus trūkumus publisko iepirkumu finanšu noteikumu un noteikumu, kas reglamentē izdevumus saistībā ar kursu organizēšanu, ievērošanā. Ziņojumā norādīts, ka maksājumu apropriācijas, kas atbilst 43 % no kopējā budžeta, tika pārnestas uz 2010. gadu, kas ir pretrunā gada pārskata principam. Mēs vēlamies, lai aģentūra informē Parlamentu par veiktajām darbībām un uzlabojumiem, un mēs aicinām Revīzijas palātu veikt īpašu revīziju attiecībā uz Eiropas Policijas akadēmijas rīcības plāna īstenošanu. Es kopīgi ar saviem kolēģiem ierosinu apvienot akadēmiju ar Eiropolu Hāgā. Es apšaubu akadēmijas spēju atrisināt tās strukturālās problēmas, kas saistītas ar tās mazo izmēru, tās sekretariāta pārvietošanu uz Bremshilu (70 km no Londonas) un tās augstajām pārvaldības izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas (EPC) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar Akadēmijas atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas atliek EPC 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums atliek Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments atlika lēmumu par Eiropas Policijas akadēmijas direktora budžeta izpildes apstiprināšanu. Savos ziņojumos par 2006. un 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Revīzijas palāta sniedza atzinumu ar piezīmi par Eiropas Policijas akadēmijas budžeta pakārtoto darījumu likumību un pareizību sakarā ar to, ka iepirkuma procedūras neatbilst Finanšu regulas noteikumiem. Jo īpaši Parlaments pauž bažas, ka Revīzijas palāta ir norādījusi uz nopietniem trūkumiem administratīvajos un finanšu noteikumos, kas reglamentē izdevumus kursu un semināru organizēšanai, kuri veido lielu daļu no Akadēmijas darbības izdevumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu. Ņemot vērā kaunpilno Eiropas Policijas akadēmijas finanšu darbības vēsturi, ir būtiski veikt sīku pārskatīšanu. Šajā saistībā, manuprāt, ir arī nožēlojami, ka debates par — manā skatījumā saprātīgo — Akadēmijas iekļaušanu Eiropolā atkal ir pierimušas.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0119/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam apstiprināt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta nosprieda, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju centra plānu veikt savas stratēģijas 2008.2012. gadam vidusposma pārskatīšanu. Es piekrītu referentam, ka centram arī turpmāk jāuzlabo savas darbības vērtējums, pilnveidojot saiknes starp stratēģiskajiem pasākumiem un darba programmā paredzētajiem pasākumiem un pārskatot darbības uzraudzībai paredzētos rādītājus, lai ievērotu SMART kritērijus. Centram būtu arī efektīvāk jārīkojas, lai novērstu nemitīgo budžeta pārpalikuma pieaugumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā dominē augsta līmeņa precizitāte, liela pārredzamība un būtiska virzība uz rezultātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru par darbu, ko tas veic. Es arī atzinīgi vērtēju centra pieņemto lēmumu veikt savas stratēģijas 2008.2012. gadam vidusposma pārskatīšanu un apsveicu to par lieliskajiem rezultātiem, ko iezīmē tā sniegto tulkošanas pakalpojumu apjoma pieaugums par 41 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Vispirms es vēlos pateikties referentam par izcili paveikto darbu. Kā zināms, Kopienas budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē, ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta, un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Ar šodienas balsojumu finanšu kontroles procedūra ir noslēgusies, apstiprinot 2009. gada budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, kura pārskati ir likumīgi un pareizi. Visbeidzot es gribētu apsveikt centru par to, ka tas Revīzijas palātai iesniedzis savu 2008. gadā un 2009. gadā veikto darbību salīdzinājumu, kas ļauj izpildes apstiprinātājiestādei labāk izvērtēt centra darbību pa gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par to, lai apstiprinātu Tulkošanas centra budžeta izpildi. Tomēr es aicinu centru veikt efektīvākus pasākumus, lai novērstu nemitīgo budžeta pārpalikuma pieaugumu; es norādu, ka faktiski jau vairāku gadu garumā centrs ir uzkrājis budžeta pārpalikumu, kas ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 2965/94, un šis pārpalikums 2009. gada sasniedza EUR 24 000 000, 2008. gadā — EUR 26 700 000, 2006. gadā — EUR 16 900 000, 2005. gadā — EUR 10 500 000 un 2004. gadā — EUR 3 500 000; norāda, ka šis pārpalikums galvenokārt saistīts ar neprecizitāti, plānojot no centra klientiem saņemtos tulkošanas pieprasījumus. Neraugoties uz to, es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu 2009. gadā saviem klientiem atmaksāt EUR 11 000 000; uzsver, ka šādā pašā veidā 2007. gadā centrs saviem klientiem jau bija atmaksājis EUR 9 300 000.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra pārskatiem attiecībā uz 2009. finanšu gadu ar centra atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments ir sniedzis Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka centrs veiks savas 2012.−2008. gada stratēģijas vidusposma pārskatīšanu; tomēr aicina centru arī turpmāk uzlabot savas darbības vērtējumu, pilnveidojot saikni starp stratēģiskajiem pasākumiem un darba programmā paredzētajiem pasākumiem un pārskatot darbības uzraudzībai paredzētos rādītājus, lai ievērotu SMART kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tulkošanas centrs tika izveidots 1994. gadā, lai atrisinātu tos uzdevumus, ko izvirzīja ES daudzvalodīgais raksturs — viena no tās galvenajām iezīmēm un tās kultūras daudzveidības pierādījums. Aģentūra pati sevi finansē, izmantojot maksājumus, ko iestādes/struktūras veic par sniegtajiem pakalpojumiem. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0106/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un lēmumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. 2011. gadā centrs ir iecerējis ieviest Ganta diagrammas visām galvenajām pamatdarbībām. Šīs diagrammas ļauj ātri konstatēt, cik daudz laika katrs darbinieks ir pavadījis, strādājot konkrētā projektā, un veicina uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Centrs 2009. gadā ieviesa rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēmu, kas piemērojama vidēji ilgam laikposmam (2009–2011) noteiktajām centra prioritātēm un centra gada darbības programmai. Ieviestā rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma palīdz centram pārvaldīt un novērtēt centra darbības ietekmi un to, cik šī darbība ir rezultatīva, efektīva un atbilstīga. Es piekrītu referentam, ka iestādei jāturpina uzlabot plānošana un uzraudzība un rūpīgāk jāievēro gada pārskata princips. Turklāt centram efektīvāk ir jāpiemēro budžeta specifikācijas un pārredzamības principi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo centrs savus līdzekļus ir izmantojis racionāli un saskaņā ar iepriekšējām prognozēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Lai nākotnē sekmētu efektīvāku finanšu pārvaldību, centram ir jāiesniedz salīdzinājums par veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Esmu gandarīts, ka Revīzijas palāta ir paziņojusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gada pakārtotajiem darījumiem ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka centrs 2009. gadā ieviesis rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēmu un ka centrs ir mainījis darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, ņemot vērā Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumā izteikto aicinājumu centram nodrošināt vēl lielāku pārredzamību. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru par tā paveikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas balsojumu es atbalstīju prasību apstiprināt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas Palāta, kas ir atbildīga par ārējo finanšu kontroli, pēc rūpīgas centra pārskatu izvērtēšanas ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka centrs ir pirmā aģentūra, kas 2009. gadā brīvprātīgi izmēģinājuma kārtībā veikusi revīziju attiecībā uz darba ētiskajiem aspektiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra budžeta izpildes apstiprināšanu. Es paužu atzinību centram par to, ka 2009. gadā ir ieviesta rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma, kas piemērojama vidēji ilgam laikposmam (2009–2011) noteiktajām centra prioritātēm un centra gada darbības programmai, un ka ir izveidota rezultatīvo rādītāju pamatsistēma, kura nodrošina paveiktā darba pārraudzību, kā arī izpildes, rezultātu un ietekmes mērīšanu; es uzskatu, ka ieviestā rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma palīdz centram pārvaldīt un novērtēt centra darbības ietekmi un to, cik šī darbība ir rezultatīva, efektīva un atbilstīga, es arī uzskatu, ka šo sistēmu varētu izmantot arī turpmākiem uzlabojumiem attiecībā uz budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un maksājumu apropriāciju ciešākai uzraudzībai, kas ļautu izvairīties no to pārnešanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar centra atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi. Centrs, kas tika izveidota 1975.gadā un veic analīzi par profesionālās izglītības sistēmu, kā arī šajā jomā nodrošina informāciju politikai, pētniecību un praksi, pašlaik, kad rodas bažas par apmācības līmeni un draudiem par kvalificēta darbaspēka trūkumu, ir nepieciešams vairāk kā jebkad agrāk. Vienīgi būtu jāpārskata tā attālinātā atrašanās vieta Grieķijā, kas rada vajadzību pēc kontaktcentra Briselē.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0118/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. 2010. gadā aģentūra pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam. Šis dokuments ir nozīmīgs, lai aģentūra varētu veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Aģentūrai jāuzlabo gada darbības programma, iekļaujot tajā īpašus un kvantitatīvi izsakāmus politiskos un darbības līmeņa mērķus. Aģentūrai būtu arī jānovērš kļūdas, kas pieļautas, plānojot pieņemšanu darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo esmu iepazinies ar Revīzijas palātas veikto analīzi, kurā konstatēts, ka aģentūras darījumi ir likumīgi un pareizi. No tās darbībām es vēlos uzsvērtu daudzgadu darba programmas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es augstu vērtēju pārskatu pareizību, skaidrību un pārredzamību, kā arī efektivitāti, kas izriet no saprotamas un izpildāmas plānošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es esmu gandarīts par Revīzijas Palātas ziņojumā izklāstītajiem lēmumiem, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (CFCA) ir pieņēmusi daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam; kas aģentūrai ļaus veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī izveidot Iekšējo audita struktūru, kas ir iekšējs audita mehānisms un specializējas CFCA izpilddirektora un tā vadības atbalsta sniegšanā un konsultēšanā.

Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu CFCA par tās veikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kontroles un pārbaudes pasākumu īstenošanai saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) piemērošanu pašai savā ekonomikas zonā vajadzētu būt katras dalībvalsts kompetencē, un tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs un pietiekams atbalsts, kas Eiropas Savienībai būtu jāveicina.

Mēs nenoliedzam vajadzību šajā saistībā rast veidus, kā dažādām dalībvalstīm sadarboties, apvienot un koordinēt savas darbības nelegālās zvejniecības kontrolēšanai un apkarošanai, taču mēs skeptiski uzlūkojām ieguvumus, ko dod Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) izveide, jo mēs uzskatām, ka dažas no tās kompetencēm ir pretrunā dalībvalstu kompetencēm. Šī ir centralizācija, kas bez visa pārējā nenodrošina kontroles darbību vajadzīgo efektivitāti.

Mēs arī esam pauduši savu neapmierinātību ar CFCA Administratīvās padomes pārstāvniecību, tās darbības modeli un pārmērīgo ietekmi, kāda tajā ir Eiropas Komisijai, proti, attiecībā uz tās balsošanas sistēmu. Turklāt tagad mēs teiktu, ka, ja CFCA ir piešķirts budžets EUR 10 100 000 apmērā (2009. finanšu gads), tad dalībvalstīm jau ir liegta iespēja, ka ES ieguldījums kontroles pasākumu finansēšanā varētu tikt palielināts saskaņā ar mūsu nesen Parlamentā iesniegto priekšlikumu, kuru vairākums diemžēl noraidīja.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kontroles un pārbaudes pasākumu īstenošanai saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) piemērošanu savā ekonomikas zonā vajadzētu būt katras dalībvalsts kompetencē. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs un pietiekams atbalsts, kas Eiropas Savienībai būtu jāveicina.

Mēs nenoliedzam vajadzību šajā saistībā rast veidus, kā dažādām dalībvalstīm sadarboties, apvienot un koordinēt savas darbības nelegālās zvejniecības kontrolēšanai un apkarošanai, taču mēs skeptiski uzlūkojām ieguvumus, ko dod Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) izveide, jo mēs uzskatām, ka dažas no tās kompetencēm ir pretrunā dalībvalstu kompetencēm. Šī ir centralizācija, kas bez visa pārējā nenodrošina kontroles darbību vajadzīgo efektivitāti.

Mēs arī esam pauduši savu neapmierinātību ar CFCA Administratīvās padomes pārstāvniecību, tās darbības modeli un pārmērīgo ietekmi, kāda tajā ir Eiropas Komisijai, proti, attiecībā uz tās balsošanas sistēmu.

Turklāt tagad mēs teiktu, ka, ja CFCA ir piešķirts budžets EUR 10 100 000 apmērā (2009. finanšu gads), tad dalībvalstīm jau ir liegta iespēja, ka ES ieguldījums kontroles pasākumu finansēšanā varētu tikt palielināts saskaņā ar mūsu nesen Parlamentā iesniegto priekšlikumu, kuru vairākums diemžēl noraidīja.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir dibināta 2005. gadā, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu dalībvalstīs. Aģentūra, kas atrodas Vigo, Spānijā, ir ļoti nozīmīga zivsaimniecības un dalībvalstu koordinācijas ziņā. Manuprāt, ir labi, ka aģentūra ir pieņēmusi daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam, kā tas ir ieteikts stratēģijā „Eiropa 2020”.

Daudzgadu darba programma veicinās reģionālo sadarbību un resursu apmaiņu saskaņā ar izvietošanas plāniem, tādējādi uzlabojot tās izmaksu efektivitāti. Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas lēmumu apstiprināt budžeta izpildi, un ir skaidrs, ka tāds pats viedoklis ir arī Zivsaimniecības komitejai, kas pieņēma manu atzinumu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu par 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr aģentūrai ir jānovērš nepilnības pasākumu plānošanā, lai turpmāk budžeta izveides procedūras būtu pietiekami precīzas, un jācenšas novērst apropriāciju palielinājumu un/vai samazinājumu budžeta pozīcijās. Turklāt aģentūra vēl nav izstrādājusi daudzgadu darba programmu. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras budžeta izpildi. Tādēļ Parlaments šodien balsoja par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Veiktās pārbaudes apliecina, ka aģentūras budžets ir ticams un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr es vēlos norādīt uz dažām kļūdām, kas pieļautas galvenokārt, plānojot pieņemšanu darbā, un šajā saistībā es ceru, ka ir iespējams panākt straujus uzlabojumus procedūrās attiecībā uz turpmākajiem finanšu gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es mudinu aģentūras izpilddirektoru pilnīgi ievērot savas saistības, lai savā ziņojumā budžeta apstiprināšanas iestādei, apkopojot Iekšējā revīzijas dienesta (IAS) ziņojumu, iekļautu visus izteiktos ieteikumus (tostarp tos, kurus, iespējams, aģentūra varētu noraidīt) un saistībā ar šiem ieteikumiem visas veiktās darbības, tāpēc es aicinu aģentūras izpilddirektoru sniegt visu informāciju par IAS četru „ļoti svarīgo” ieteikumu saturu, un aģentūras veiktajām darbībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums apstiprina Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) pārskatus saistībā ar tā darbībām 2009. gadā, atjaunojot Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maijā piešķirto apstiprinājumu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildi.

Tā kā Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un Zivsaimniecības komitejas delegācija 2010. gada jūnijā apmeklēja aģentūru un kopumā bija ļoti apmierināta ar kopējo situāciju šajā aģentūrā, jo īpaši ar kopīgo izvietošanas plānu īstenošanu, es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpieņem šis ziņojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar CFCA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz CFCA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka aģentūra pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam; tādēļ uzsver šā dokumenta nozīmību, lai aģentūra varētu veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi, un 2010. gadā veiktais daudzgadu darba programmas pārskats, tāpat kā iniciatīvas uzsākšana, lai pārskatītu budžeta procedūru, mani pārliecina, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra īsteno saņemtos ieteikumus. Runājot par 2005. gadā izveidotās aģentūras darbu, jāsaka, ka tā veic nozīmīgu, pat svarīgu darbu, lai gan nav sasniegts neviens no 2002. gadā noteiktajiem mērķiem un kopējā zivsaimniecības politika joprojām tiek uzskatīta par neveiksmi. Tuvākajā nākotnē aģentūra būs nepieciešama, ņemot vērā nepatīkamo faktu, ka 88 % no zivju krājumiem ES tiek pārzvejoti.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0123/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai būtu jāapsver iespēja katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Turklāt aģentūrai ir jāsadala darbības budžeta līdzekļi pēc darbības jomām, tādējādi nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai būtu jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību pa gadiem. Turklāt katra gada budžetam jāpievieno īpašs pārskats par budžeta pārpalikumu, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem, norādot iemeslu, kādēļ attiecīgās apropriācijas nav izlietotas, un paskaidrojot, kā un kad tās tiks izmantotas. Aģentūrā joprojām vērojamas nepilnības darbinieku atlases procedūrās, kas pakļauj riskam šo procedūru pārredzamību. Es piekrītu, ka aģentūrai ir jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, kas veikti, lai labotu šo situāciju un padarītu atlases procedūras pārredzamākas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras budžeta 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo par spīti acīmredzami apšaubāmajai pieejamo līdzekļu pārvaldībai Revīzijas palāta ir noradījusi, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi likumīgi un pareizi. Turklāt es piekrītu, ka aģentūrai jāievieš precīzāki mehānismi mērķu noteikšanai un rezultātu izvērtēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas ziņojumā izklāstītos lēmumus, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Aviācijas drošības aģentūru par darbu, ko tā dara.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi — tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā paudusi bažas par to, ka aģentūras vajadzības, darbinieku skaits un finanšu noteikumi netiek savstarpēji saskaņoti, un jo īpaši par to, ka personāla atlases procedūras apgrūtina atbilstošas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas balsojumu ir apstiprināta Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. gada budžeta izpilde. Kopienas budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šādiem apstākļiem es tomēr vēlos paust gandarījumu rezultātiem, ko aģentūra sasniegusi, un tādēļ es balsoju tā, kā to ierosina referents.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. (PL) Aģentūras darba programma 2010. gadam ir jautājums, kas manī vieš zināmas bažas. Vienlaikus es uzskatu, ka tā būtu jāuzlabo, nosakot mērķus un galvenos darbības rādītājus, kā arī izveidojot labāku resursu plānošanas sistēmu. Es gribētu arī uzsvērt vajadzību pilnveidot sertifikācijas projektu uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visā projekta īstenošanas laikā iekasētie maksājumi būtiski neatšķiras no faktiskajām izmaksām. Es galu galā nolēmu sniegt savu atbalstu Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gadu budžeta izpildes apstiprināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, bet mudinu aģentūru darbības budžeta līdzekļus sadalīt pēc darbības jomām, tā nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu; norāda, ka aģentūra katru gadu izstrādā daudzgadu plānu, kas tiek apspriests ar visām ieinteresētajām personām un ko apstiprina Valde, šajā plānā norādot budžeta līdzekļu sadalījumu konkrētām darbībām; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka aģentūras darbības budžeta (III sadaļa) struktūra joprojām daļēji bija veidota atbilstoši ieguldījumu veidam un ka budžets tika grozīts, neatjauninot darba programmu, pat gadījumos, kad attiecīgie budžeta grozījumi būtiski ietekmēja cilvēkresursu un finanšu resursu sadalījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EASA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniegt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka aģentūras pārskati par 2009. finanšu ir uzticami, un darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. gadu ir pareizi, un ir pozitīvi izteikusies par pārskatu ticamību. Vienlaikus es gribētu izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu ziņojumā izteikto prasību pēc pārredzamāka personāla atlases procesa. Ņemot vērā atbildīgos uzdevumus, ko veic Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, un konstatētās grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, tas būtu ļoti nopietni jāņem vērā.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0107/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Centrs ir nozīmīga struktūra, kas sekmē un pilnveido slimību uzraudzību Eiropā, kā arī novērtē un dara zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāsalīdzina veikuma tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā. Es arī piekrītu, ka ir jānostiprina centra pilnvaras, lai Savienībā varētu patstāvīgi novērtēt inficēšanās risku pandēmijas laikā un lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra budžets 2009. finanšu gadā ir pieaudzis par 25,3 % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Ja līdzīgs pieaugums tiks konstatēts arī nākamajos gados, kā mēs domājam tikt galā ar finanšu krīzi, ja mūsu izdevumi kļūst aizvien lielāki? Es domāju, ka EUR 51 miljonu varētu izlietot daudz efektīvāk, ja šos līdzekļus ieguldītu reģionālajās slimību uzraudzības sistēmās katrā dalībvalstī. Tas ne tikai palīdzēs apkarot infekcijas slimības, bet arī stiprinās veselības aprūpes sistēmas dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tāpēc ka referentam ir izdevies noteikt nozīmīgākās problēmas attiecībā uz pārredzamību un pārskatu precizitāti un tāpēc ka esmu pārliecināta, ka šī svarīgā un lietderīgā aģentūra strādās pie savas pārvaldes, lai panāktu uzlabojumus norādītajās jomās, neatceļot to labo darbu, ko tā jau ir paveikusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es uzskatu, ka šī ir ļoti nozīmīga struktūra, kas var stiprināt un attīstīt slimību uzraudzību Eiropā, kā arī novērtēt un darīt zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Tomēr man žēl, ka nav ievērots gada pārskata princips un ka pastāv augsts pārnesto apropriāciju līmenis.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju lēmumus, kas izklāstīti Revīzijas palātas ziņojumā, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es gribētu arī pieminēt centra nozīmīgo ieguldījumu cīņā pret H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā, piemēram, sagatavojot pagaidu vadlīnijas par noteiktu gripas vakcīnu izmantošanu 2009. gada H1N1 gripas pandēmijas laikā. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru par darbu, ko tas dara.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Tomēr es domāju, centrs ir paveicis lielisku darbu, stiprinot slimību uzraudzību Eiropā un izvērtējot un darot zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Visbeidzot es gribētu apsveikt centru par ieguldījumu cīņā pret H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra budžeta izpildes apstiprināšanu un uzskatu, ka ir jāstiprina centra pilnvaras, lai Savienībā varētu patstāvīgi novērtēt inficēšanās risku pandēmijas laikā un lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDPC) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar ECDPC atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, ar ko Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram sniedz apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram sniedz apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments vēlreiz aicina centru nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam pievienojamajā tabulā salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējos no balsošanas. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs veic ļoti svarīgu uzdevumu un ir arī pamatojis savu eksistenci, veicot pasākumus H1N1 pandēmijas apkarošanai; taču es būtu gaidījusi, ka apstiprinājums tiks atlikts, kamēr būs pieejams to ieteikumu saturs, kurus aicinājis veikt Iekšējās revīzijas dienests (IRD) — IRD izteicis vienu „ļoti svarīgu” ieteikumu un septiņus „svarīgus” ieteikumus — un centrs ir iesniedzis plānu attiecībā uz šo ieteikumu īstenošanu.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0127/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsamazina pārnesto līdzekļu īpatsvars (aģentūra ir pārnesusi 29 % kopējo apropriāciju), lai tiktu ievērots gada pārskata princips. Es atzinīgi vērtēju aģentūras centienus vairāk ņemt vērā klientu vajadzības un uzlabot atsauksmju procedūras un apsveicu aģentūru par to, ka tā 2009. gadā ir veikusi ieinteresēto personu aptauju un palielinājusi palīdzības pasākumus nozares uzņēmumiem. Aģentūrai arī jāturpina uzlabot savu iepirkumu un budžeta izpildes plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu pārnesto apropriāciju īpatsvaru. Ir norādīts, ka aģentūra apņēmusies samazināt saistību apropriāciju pārnešanu uz nākamo gadu un ievērojami samazināt šo pārnesto apropriāciju līmeni salīdzinājumā ar 2008. gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Par ko mēs maksājam šo summu — mazliet vairāk nekā EUR 70 miljonus? Par aģentūru, kurā saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumu pamatdarbības kavēšanos ir izraisījis kvalificētu darbinieku trūkums un IT sistēmas ieviešanas grūtības? Šie divi aspekti ir acīmredzami izšķiroši svarīgi efektīvai aģentūras darbībai, taču minētais liek man apsvērt, vai aģentūra var īstenot mērķus, kas tai kopumā izvirzīti. Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, manuprāt, šo naudu var izlietot efektīvāk nekā ieguldīt slikti funkcionējošā aģentūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo ziņojumā parādīts, ka par spīti vairākiem trūkumiem un nepilnībām pārskatos — daļēji tāpēc, ka šī aģentūra izveidota nesen — tās darbība attiecībā uz kontroli un budžeta pārvaldību ir nemitīgi uzlabojusies.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) palīdz uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, garantējot ķīmisko vielu drošu izmantošanu un sekmējot jauninājumus. Ņemot vērā aizvien lielāko šo vielu veidu izmantošanas un pētniecības sarežģītību un intensitāti, es uzskatu, ka ECHA pakāpeniski kļūs aizvien svarīga, kas tādējādi pamato vēl jo rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz to, kā tā iegūst savā rīcībā esošos līdzekļus.

Revīzijas palāta ir apliecinājusi aģentūras 2009. finanšu gada pārskatu ticamību, un, šķiet, aģentūra ir ceļā uz to, lai pārvarētu visas sākotnējās problēmas, kas ir gandrīz neizbēgamas saistībā ar šāda veida struktūrām. Es ceru, ka ECHA atbildīs tiem mērķiem, kuru dēļ tā tika izveidota, un uzlabos savu budžeta disciplīnu un plānošanas spējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Revīzijas palāta ir uzsvērusi pamatdarbības kavēšanos, ko izraisīja IT sistēmas ieviešanas grūtības un kvalificētu darbinieku trūkums. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Šodienas balsojums sniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo revīzijas, ko veikusi Revīzijas palāta un Budžeta kontroles komiteja, atklāj, ka visi aģentūras veiktie darījumi ir pilnīgi likumīgi un pareizi. Visbeidzot, es apsveicu aģentūru par to, ka tā ir izveidojusi iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir veikt iekšējās revīzijas un konsultēt izpilddirektoru jautājumos, kas saistīti ar riska pārvaldību un kontroles sistēmām, šai nolūkā sniedzot neatkarīgus atzinumus un ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Ķimikāliju aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu, taču aicinu aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu kontroles sistēmu, šai nolūkā stiprinot finanšu aprites sistēmas, darbplūsmas, revīzijas, rīcības plānus un riska novērtēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar ECHA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas ECHA izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz ECHA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē aģentūras centienus vairāk ņemt vērā klientu vajadzības un uzlabot atsauksmju procedūras. Jo atzinīgi vērtē to, ka aģentūra 2009. gadā ir veikusi ieinteresēto personu aptauju un palielinājusi palīdzības pasākumus nozares uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par Stavrakakis kunga ziņojumu, kurā viņš prasa Revīzijas palātai veikt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras darbības rezultātu revīzijas. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika ieteikts apstiprināt aģentūras budžeta izpildi, jo šī aģentūra jau ir iesniegusi informāciju, kas turpmāk būs jāsniedz citām aģentūrām (piemēram, ziņojumam pievienoto tabulu, kurā salīdzināti divu secīgu finanšu gadu rādītāji).

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0122/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūra ir uzticama neatkarīgas un pārbaudītas informācijas par vidi sniedzēja visām Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas veidošanas struktūrām. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā. Aģentūrai ir jāturpina centieni pilnveidot komunikācijas metodes, lai panāktu, ka tās konstatējumi tiktu vairāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, un tādējādi veicinātu publiskās debates par svarīgiem vides jautājumiem. Īstenojot šādus pasākumus, var tikt veicināta darba metožu pārredzamība un lielāka sabiedrības interese par aģentūras darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kāpēc mums būtu jāfinansē aģentūras, kuras neīsteno Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumus? 2006. gadā tika sniegti 27 ieteikumi, no kuriem līdz šim ir īstenoti tikai deviņi. Tas man liek domāt, ka Eiropas Vides aģentūra nedarbojas pareizi un tās finansēšana ir jāpārtrauc.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Vides aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka tās veiktais darbs šajos laikos un apstākļos ir būtisks. Tāpēc es domāju, ka norādītās kritiski svarīgās problēmas ir jānovērš, taču neaizmirstot par ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es to uzskatu par ļoti svarīgu iestādi, īpaši saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ekosistēmu novērtējumu, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, katastrofu novēršanu un pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Vides aģentūras (EVA) mērķis ir sniegt uzticamu un neatkarīgu informāciju par vidi. EVA pamatuzdevums ietver divus aspektus: pirmkārt, atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstis tādas ekonomikas politikas izveidē, kas iekļauj vides jautājumus un ilgtspēju; otrkārt, koordinēt informāciju par vidi aizsardzības, izmantojot Vides informācijas un novērojumu tīklu (Eionet).

Atbilstīgie jautājumi, kas pamato EVA īstenoto rūpīgo uzraudzību, ir šādi: vides stāvokļa novērtēšana; vides attīstības tendenču noteikšana, tostarp izvērtējot tādus ekonomiskus un sociālus faktorus, kas rada spiedienu uz vidi; vides politikas un tās efektivitātes uzraudzība; un turpmāko tendenču un problēmu prognozēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Referents ir izteicis dažus novērojumus un ieteikumus, kurus, mūsuprāt, ir atbilstīgi ņemt attiecībā uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) budžeta procesu. Vienlaikus ziņojumā uzsvērtas būtiskas nepilnības EVA personāla atlases procesos, kuru dēļ var tikt mazināta šo procedūru pārredzamība, jo īpaši: konkursu sludinājumos par darbinieku atlasi nebija minēts maksimālais rezerves sarakstā iekļaujamo personu skaits, rakstveida testā un pārrunās izmantojamie jautājumi netika izstrādāti pirms pieteikumu izskatīšanas, atlases komiteju locekļu lēmumi netika pietiekami labi protokolēti, uzaicinājuma uz pārrunām vai iekļaušanas rezerves sarakstā robežvērtības netika noteiktas iepriekš un protokols bija nepilnīgs. Šie ir nopietni trūkumi, kas steidzami jānovērš.

EVA var būt svarīga nozīme objektīvas, uzticamas un salīdzināmas informācijas par vidi Eiropā apkopošanā un tās vispusīgā publiskošanā, nodrošinot ērtu piekļuvi, un EVA ir jābūt svarīgai nozīmei šajā jomā. Tomēr ir svarīgi pielikt pūles, lai nodrošinātu labāku sadarbību, sasaisti un koordināciju ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, sekmējot sinerģiju un labāku informācijas apriti.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Eiropas Vides aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ziņojumā piemin nepietiekami stingras budžeta izstrādes procedūras, kuru dēļ bija jāpārvieto līdzekļi lielākajā daļā budžeta pozīciju (8 % apmērā no aģentūras budžeta). Tā īpaši norāda, ka daži pārvietojumi izraisīja līdzekļu apjoma secīgu palielināšanos vai samazināšanos vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās, savukārt citas apropriācijas gada laikā netika izmantotas un tika pārvietotas uz citām pozīcijām. Tāpēc es uzskatu, ka budžeta izstrādes procedūrām jābūt stingrākām, jo lielu daļu finanšu līdzekļu veido Eiropas Savienības subsīdijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta īstenošanas finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums paredz sniegt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktās revīzijas atklāja, ka visi darījumi, ko veikusi aģentūra, ir pilnīgi likumīgi un pareizi. Turklāt es domāju, ka aģentūra dara ļoti svarīgu darbu, un es atbalstu nesenos centienus vairāk iesaistīt sabiedrību svarīgos vides jautājumos, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un dabas resursu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Vides aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es aicinu aģentūru līdz gada beigām panākt, ka izpildes departamenti sniedz precīzāku informāciju par uzkrāto darbības izdevumu aplēsēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras (EVA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EVA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EVA izpilddirektorei sniedz apstiprinājumu attiecībā uz EVA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments īpaši atzinīgi vērtē aģentūru kā uzticamu neatkarīgas un pārbaudītas informācijas par vidi sniedzēju visām Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas veidošanas struktūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka iesniegtie gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi. Eiropas Vides aģentūra pēdējos gados ir paveikusi svarīgu darbu, sniedzot neatkarīgu, uzticamu informāciju un datus vides jomā, kas, kā liecina Lūgumrakstu komitejas gada pārskati, rada nopietnas bažas lielai daļai Eiropas iedzīvotāju. Es arī atzinīgi vērtēju ziņojumā izvirzīto prasību Revīzijas palātai veikt aģentūras darbības rezultātu revīzijas.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0146/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka iestādes gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka iestādei ir jāstiprina ar apropriāciju diferencēšanu saistīto budžeta procesu plānošana un uzraudzība. Iestāde jāuzlabo tās budžeta pārvaldība, lai samazinātu augsto pārnesto apropriāciju līmeni. Iestāde arī jānodrošina neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Revīzijas palāta Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka 2010. gada 5. maijā Parlaments Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei sniedza apstiprinājumu attiecībā uz EFSA 2008. gada budžeta izpildi.

Es balsoju „par” arī tāpēc, ka, lai gan tai būtu jāstiprina budžeta procesu plānošana un uzraudzība, es piekrītu, ka EFSA ir jānodrošina neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Mēs nevaram ignorēt to, ka trīs gadus pēc kārtas— 2006., 2007. un 2008. gadā — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir pārnesusi lielu daļu pamatdarbībai paredzēto saistību apropriāciju. Vēl pretrunīgs fakts ir Revīzijas palātas konstatējums, ka bijis grūti īstenot aģentūras 2009. gada darba programmu. Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka šai aģentūrai nebūtu jāsniedz apstiprinājums attiecībā uz tās budžeta izpildi, jo Eiropas nodokļu maksātāji nav pelnījuši to, ka viņu naudu izlieto aģentūrai, kas netiek galā ar tai uzticētajiem pienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu ne tikai tāpēc, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka iestādes pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir pareizi un likumīgi, bet arī tāpēc, ka aģentūra daļu rezervē iekļauto līdzekļu ir izmantojusi, piemēram, daudzu svarīgu infrastruktūras projektu, IT attīstības projektu un zinātniskās sadarbības projektu īstenošanai. Tomēr es domāju, ka būtu jāveic papildu revīzijas attiecībā uz daļas līdzekļu izmantošanu un jāuzlabo budžeta pārvaldība, lai samazinātu pārnesto apropriāciju augsto līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es uzskatu, ka EFSA arī turpmāk jānodrošina zinātniskā izcilība un neatkarība, kas nozīmē, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai pilnveidotu un uzraudzītu iekšējos noteikumus par EFSA darbinieku un piesaistīto ekspertu interešu deklarācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) darbs ietver visus pārtikas ražošanas un piegādes posmus no sākotnējās ražošanas līdz pārtikas nodrošināšanas patērētājiem, tostarp dzīvnieku barības nekaitīgumu. Tā apkopo informāciju un analizē jaunus zinātnes sasniegumus, lai identificētu un novērtētu visus potenciālos riskus saistībā ar pārtikas ķēdi. Tā var nākt klajā ar zinātnisku novērtējumu visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas ķēdes drošību, tostarp pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību. Ja pārtikas nekaitīgums ir viena no galvenajām tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju prasībām un viens no jautājumiem, kas vieš lielākās bažas, tad tas ir novērtē un jāpēta ar ļoti augstu profesionalitāti, efektivitāti un objektivitāti. Eiropas Savienība ir atbalstījusi pārtikas veidu uzraudzību saskaņā ar principu „no lauka līdz galdam”, taču ir būtiski atzīt, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Vispirms es gribētu pateikties visiem, kas strādāja pie šā ziņojuma un apsveikt pašu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, kas ir ievērojusi vajadzību nodrošināt neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību. Diemžēl man jānorāda dažas grūtības, ko minējusi Revīzijas palāta pēc revīzijām, kas veiktas 2009. gada darba programmas īstenošanas laikā. Tāpēc es pievienojos aicinājumiem iestādei veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, kas jebkurā gadījumā nav mazinājuši 2009. finanšu gada budžeta vispārējo pareizību un ticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes budžeta izpildes apstiprināšanu, taču vēlos paust nožēlu par to, ka trešo gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka nācies atcelt pamatdarbībai paredzētās saistību apropriācijas, kas bija pārnestas no iepriekšējā gada (19 % pamatdarbībai paredzēto saistību apropriāciju pārnestas no 2008. gada, 37 % — no 2007. gada un 26 % — no 2006. gada). Parlaments mudina iestādi mainīt šo situāciju un informēt Revīzijas palātu par veiktajiem pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EFSA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EFSA izpilddirektorei sniedz apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas sniedz Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments pauž gandarījumu par to, ka iestāde Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā salīdzināja 2009. gada un 2008. gada darbību, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvāk izvērtēt tā darbību pa gadiem. Parlaments arī atzinīgi vērtē iestādes tematisko izdevumu un īsu politikas pārskatu skaita palielināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes gadījumā es neievēroju referenta ieteikumu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, „pamatojoties uz pieejamo informāciju”; vienkārši acīmredzamie trūkumi budžeta pārvaldībā ir pārāk nopietni. Iekšējās revīzijas dienests (IRD) ir sniedzis 48 ieteikumus par dotāciju pārvaldību, no kuriem 27 ieteikumi klasificēti kā „neatliekami”. Turklāt pastāv bažas par iespējamiem interešu konfliktiem un trūkst pārredzamības.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0120/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka centra gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Šis tīkls savstarpēji savieno valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru. Es piekrītu, ka centram būtu jāapsver iespēja ieviest Ganta diagrammu visu tā pamatdarbību plānošanai, lai varētu ātri noteikt, cik daudz laika katrs darbinieks pavada, strādājot pie konkrēta projekta, un mudināt izmantot uz gūtajiem rezultātiem vērstu pieeju. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, lai centrs uzlabotu darbību plānošanu un uzraudzība ar mērķi samazināt uz nākamo gadu pārnesto apropriāciju apjomu. Es atzinīgi vērtēju centra ierosmi sniegt Eiropas Parlamentam Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu par centra darbību, jo tas ir pārredzamības apliecinājums un labas prakses piemēru.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā darījumi ir likumīgi un pareizi. Būtu jāņem vērā, ka Parlaments tam maijā sniedza budžeta izpildes apstiprinājumu. Man ir izšķiroša šķiet tā pārvaldība, un es biju ļoti gandarīts, kad tika izveidots Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox), kas nodrošina ciešākus kontaktus starp valstu informācijas tīkliem par narkotikām un speciālistu centriem, lai apmainītos ar labāko praksi. Es pozitīvi vērtēju sistēmas izveidi 2009. un 2008. gada salīdzināšanai, jo tā ir sekmējusi centra darbību pieauguma analīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tas ir pārvaldījis savus resursus apdomīgi un atbilstīgi gaidītajam. Kā ziņojums parāda, pārvaldību joprojām var uzlabot, galvenokārt attiecībā uz naudas līdzekļu pārvaldību un apropriāciju pārnešanas analīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šim uzraudzības centram ir ārkārtīgi svarīga nozīme Eiropas kontekstā. Tā uzdevums ir sniegt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju, kas ļauj Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm iegūt plašu priekšstatu par narkomānijas parādību un tās sekām.

Precizitāte attiecībā uz informāciju nozīmē, ka vajadzīga arī tikpat liela precizitāte grāmatvedībā. Es ceru, ka uzraudzības centrs neatturēsies no patiesas un precīzas tam uzticētās misijas veikšanas un ka tas tiks darīts, vienlaikus pārvaldot savu budžetu pēc labākās sirdsapziņas. Es arī ceru, ka visa uzraudzības centra apkopotā informācija palīdzēs dalībvalstīm cieši uzraudzīt šā posta cēloņus un sekas un norādīt ceļus un risinājumus, kas ļaus tā skartajiem Eiropas iedzīvotājiem atbrīvoties no atkarības, kas graujoši ietekmē viņus un viņu ģimenes.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Vienlaikus centra budžets bija par 2,25 % mazāks nekā 2008. gada budžets.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums paredz sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju par, pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumu, kurā norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Visbeidzot es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Šis tīkls savstarpēji savienos valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra budžeta izpildes apstiprināšanu un, to darot, atzinīgi vērtēju to, ka centrs vēl vairāk ir uzlabojis ikgadējās prognozes, lai noteiktu vajadzību pēc naudas līdzekļiem; ir norādīts, ka šīs prognozes tiek regulāri atjauninātas un iesniegtas attiecīgajiem Komisijas dienestiem un ar tām ik ceturksni pamato pieprasījumu, lai saņemtu ES piešķirtās ikgadējās subsīdijas kārtējo daļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EMCDDA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas paredz sniegt EMCDDA izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz attiecībā uz EMCDDA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Parlaments atzīmē, ka šis tīkls savstarpēji savieno valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tika konstatēts, ka gada pārskati par 2009. gadu ir pareizi. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) ir priekšzīmīgi pārvaldījis savu budžetu. Uzraudzības centrs jau ir iesniedzis tabulu, salīdzinot 2008. un 2009. finanšu gadu — ne tikai rādītājus (kas parāda līdzekļu samazinājumu par 2,25 % salīdzinot ar 2008. gadu), bet arī īstenotos pasākumus. Lai pilnīgi nodrošinātu pārredzamību, EMCDDA vēlas iesniegt pilnu Iekšējās revīzijas dienesta ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0132/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt Eiropas Jūras drošības aģentūrai apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu, ka aģentūrai būtu jāapsver iespēja katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Aģentūrai būtu jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlaments varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā; tāpēc aģentūrai ir jāturpina uzlabot plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu budžeta pārvietojumu skaitu. Aģentūrai arī jāveic pasākumi, lai novērstu trūkumus darbinieku atlases procedūrās, kas mazina šo procedūru pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Revīzijas palāta norāda, ka šīs aģentūras pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Paužot savu nostāju, es uzskatu, ka tās pieciem gadiem paredzētās daudzgadu programmas pieņemšana ir pozitīva, lai gan — kā norāda Revīzijas palāta — tai būtu jāuzlabo budžeta plānošana un pārvaldība. Tomēr tā darbības novērtējums ir pozitīvs.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Eiropas Jūras drošības iestādes 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo par spīti tam, ka iepriekš nebija daudzgadu programmas un pastāvēja būtiskas bažas par lielo skaitu budžeta pārvietojumu 2008. gadā, aģentūra ir panākusi uzlabojumus savā pārvaldībā un, kopumā ņemot, Revīzijas palātas viedoklis par gada pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem bija pozitīvs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kuģu Erika un Prestige izraisītās vides katastrofas ir atklājušas vajadzību darīt vairāk attiecībā uz jūras drošību Eiropas līmenī. Ir atbilstīgi, ka aģentūrai, kas atrodas Lisabonā, ir svarīgas kompetences šajā jomā, un tā ir pelnījusi atbalstu savā atbildīgajā darbā. Tomēr šai aģentūrai būtu jāpieliek pūles, lai uzlabotu savu plānošanas un uzraudzības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Vispirms es vēlos pateikties referentam Stavrakakis kungam par viņa izcilo darbu. Es šodien balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Jūras drošības aģentūrai attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību tam, ka Revīzijas ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā, un pievienoties aicinājumam aģentūrai uzlabot savu turpmāko budžeta plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu budžeta pārskaitījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. (PL) Es atzinīgi vērtēju darbu, ko veica Eiropas Jūras drošības aģentūra. Es arī uzskatu, ka pieciem gadiem paredzētās stratēģijas pieņemšana 2010. gada martā ir progress attiecībā uz tās darbībām un turpmākā darba uzlabošanu. Tādēļ es nolēmu balsot par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par to, lai sniegtu apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. gada budžeta izpildi, taču aicinu aģentūru vēl vairāk samazināt novēlotu saistību skaitu (t.i., gadījumus, kad juridisku saistību uzņemšanās notikusi pirms attiecīgo budžeta saistību uzņemšanās); ziņojumā aģentūrai atgādināts, ka kopš 2006. gada Revīzijas palāta ir ziņojusi par Finanšu regulas 62. panta pirmās daļas pārkāpumiem; tomēr atzinīgi vērtēti aģentūras centieni uzlabot situāciju, rīkojot ad hoc apmācību, lai izvairītos no novēlotas saistību uzņemšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums sniedz apstiprinājumu Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu.

Tā kā Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpieņem šis ziņojums.

Tomēr būtu jāuzsver, ka Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā (2009. gadā — 49, 2008. gadā — 52 un 2007. gadā — 32), tādēļ ir vēlams, lai EMSA uzlabotu plānošanu un uzraudzību, tādējādi samazinot budžeta pārvietojumu skaitu.

Būtu arī lietderīgi, ja EMSA tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, salīdzinātu veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt EMSA darbību no gada gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EMSA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz EMSA izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu īstenošanu attiecībā uz EMSA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir uzticami, un pakārtotos darījumus, kopumā ņemot, uzskata par likumīgiem un pareiziem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Ar balsojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments ir spējis apliecināt minētās aģentūras labo pārvaldību un tās apropriāciju izmantošanu to paredzētajam nolūkam. Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, jo tas vēlreiz apstiprina Parlamenta uzticēšanos aģentūrai, kurai ir izšķiroša nozīme Eiropas jūru uzraudzībā un kontrolē. Ņemot vērā, ka spiediens uz mūsu jūras jomu pieaug, mums ir pienākums būt ārkārtīgi modriem attiecībā uz tās izmantošanu. Tādēļ es esmu īpaši gandarīta, ka priekšlikumi, kas ietverti manā 2008. gada ziņojumā par ostas valsts kontroli, ir kļuvuši par EMSA darbu noteicošajiem pamatprincipiem. Tie attiecas, piemēram, uz kuģu pārbaudēm un aģentūras īstenoto dažādu valsts kontroles sistēmu koordināciju. Jūra ir teritorija, kas pieder visiem Eiropas iedzīvotājiem, un tā ir daļa no mūsu mantojuma. Veicinot labas prakses apmaiņu, nerimstoši cīnoties pret piesārņojumu un nelikumīgām darbībām jūrā un novēršot nelaimes gadījumus, mēs vēl ilgi varētu gūt labumu no jūras izaugsmes potenciāla.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Jūras drošības aģentūras finansējums arī 2009.gadā tika samazināts par 3,8 %. Aģentūras uzdevumi, kas ietver vides katastrofas jūrā, ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ES ūdeņu stāvokli. Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo uzskaitītās nepilnības galvenokārt attiecas uz iepirkuma un personāla atlases procedūrām, savukārt Eiropas Revīzijas palāta sniedza pozitīvu atzinumu par 2009. gada pārskatiem. Tomēr 2010. gadā šie trūkumi ir jānovērš, un tie Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumi, kas klasificēti kā „ļoti svarīgi”, ir jāīsteno, lai saņemtu budžeta izpildes apstiprinājumu 2010. gadā.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0105/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāpilnveido iekšējās kontroles, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu. Aģentūrai arī ir jāsniedz regulāra informācija par tās finanšu aprites sistēmām un attiecīgo finanšu un operatīvo darbību veicēju pienākumiem. Aģentūras darbinieku atlases procedūrās joprojām pastāv nepilnības, kas mazina šo procedūru pārredzamību. Aģentūrai ir jārisina šī situācija un jāinformē Eiropas Parlaments par veiktajām darbībām. Es arī piekrītu, ka aģentūrai ir jāievieš ex post pārbaudes, izmantojot profesionāla pakalpojumu sniedzēja palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Es balsoju par to, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka Parlaments 2010. gada 5. maijā sniedza Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es pieņemu, ka tai ir jāuzlabo pārredzamība gan attiecībā uz aplēsēm, gan uz to, lai noteiktu atbildīgo par projektiem, iepirkumu procedūrām, un jānodrošina pienācīga pārraudzība attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es šajā detalizētajā ziņojumā izlasīju par pieņemto procedūru pareizību un par konkrētajām jomām, kurās, šķiet, trūkst pārredzamības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Saistībā ar kontakta starp cilvēkiem dematerializēšanos un tīmekļa platformu izmantošanas palielināšanos ir vēlams, lai Eiropas Savienība kibernētisko drošību ierindotu kategorijā „svarīgi”. Patiesi, internetā tiek uzkrāts aizvien lielāks informācijas apjoms, un cilvēki savās ikdienas darbībās tīmekli izmanto aizvien plašāk. Šādi apstākļi aizvien vairāk rada risku, ka trešās puses var pārkāpt privātumu un nelegāli izmantot datus, informāciju, skaņas vai attēlus. Revīzijas palāta ir apliecinājusi aģentūras pārskatu ticamību, taču uzsvērusi virkni labojumu, kuri jāveic.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Kopš savas dibināšanas Eiropas Jūras drošības aģentūra ir devusi ārkārtīgi svarīgu atbalstu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi slēgt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras kontus attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tomēr Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības iepirkuma procedūrās, jo īpaši attiecībā uz pamatlīguma budžetu pārāk zemo novērtēšanu. Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 8 100 000, kas ir par 3,5 % mazāks nekā tās 2008. gada budžets. Es uzskatu, ka pašreizējie trūkumi ir jālabo.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums apstiprina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi, tādējādi noslēdzot procedūru attiecībā uz 2009. gadu. Es balsoju „par”, pamatojoties uz Revīzijas palātas norādījumiem, kuros teikts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu, un, to darot, ar vilšanos norādu, ka kopš iepriekšējā gada nav gūti panākumi attiecībā uz atmaksājumu EUR 45 000 apmērā, proti, PVN summu, ko aģentūra iepriekš samaksājusi uzņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādēm; tādēļ mudinu aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kad uzņēmēja dalībvalsts veiks šo atmaksājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar ENISA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Balsojums sniedz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es nebalsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) minēto trūkumu ir pārāk daudz un tie ir pārāk nopietni. Nosaukšu tikai vienu: pēc atkārtotas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras iepirkuma pārbaudes šajā ziņā tika atrastas vairākas nepilnības. Lai uzlabotu aģentūras pakalpojumus, vispusīgi un nekavējoties ir jāīsteno 18 IRD ieteikumi. Tomēr, tā kā aģentūrai ir pilnīgi atteikusies īstenot piecus no šiem 18 ieteikumiem, šķiet, ka trūkst pat vajadzīgās gribas.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0125/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūras darbība divās vietās (Lillē un Valensjēnā) rada tai papildu izmaksas. Tāpēc es uzskatu, ka Padomei ir jārīkojas, lai mainītu lēmumu, saskaņā ar kuru aģentūras darbība notiek divās vietās. Es uzskatu, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Es paužu atzinību aģentūrai par to, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes, tā ir ieviesusi centralizētu sistēmu ienākošo rēķinu reģistrēšanai. Šis pasākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu rēķinu savlaicīgu reģistrēšanu, un palīdz novērst maksājumu novēlotu apstrādi. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu izveidot iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas aģentūras direktoram un vadībai par iekšējo kontroli, riska novērtēšanu un iekšējo revīziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Parlaments maijā tās direktoram sniedza apstiprinājumu par budžeta izpildi. Tomēr es piekrītu ― kā teikts ziņojumā ― ka ir labāk jāpārvalda apropriāciju pārnešana, jo tā ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Es arī piekrītu Revīzijas palātas konstatējumiem par kavējumiem iepirkumu procedūrās. Es pozitīvi raugos uz centieniem ieviest centralizētas saņemto rēķinu reģistrēšanas sistēmu, kas ir vajadzīga pārvaldības uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā liecina ziņojums, kopumā tā ir labi pārvaldījusi savus līdzekļus. Es arī piekrītu, ka pārskatu revīzijas un budžeta pārvaldības jomā jāveic vairāki uzlabojumi, lai samazinātu pārneses un anulēšanas līmeni, kas joprojām ir pārāk augsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas dzelzceļu nozare cieš no valstu tehnisko un drošības noteikumu nesaderības, kas ir nopietns kavēklis tās attīstībai. Aģentūras uzdevums ir mazināt šo plaisu un noteikt kopējus drošības mērķus. Vadības atrašanās divās atsevišķās vietās rada papildu izmaksas, kam, visticamāk, tā nevajadzētu būt. Kavēšanās vairāku darbību veikšanā rada pamatu apšaubīt budžeta gada pārskata principu, kā rezultātā notikusi budžeta apropriāciju pārnese.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atturējos no balsošanas par šo dokumentu, lai gan atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Dzelzceļa aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Aģentūras 2009. gada budžets bija par 16,6 % mazāks nekā tās 2008. gada budžets. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Satraukumu vieš tas, ka Parlaments ir paudis bažas saistībā ar nepilnībām iepirkumu procedūrās, kas konstatētas Revīzijas palātas veiktajā revīzijā: Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi, ka tika atceltas un aizkavējās iepirkuma procedūras, ka atkārtoti kavējās maksājumu izpilde un ka gada laikā tika ievērojami grozīta darba programma. Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības pamatlīdzekļu pārvaldībā, taču aģentūra ir apliecinājusi, ka 2010. gada pārskatos šīs nepilnības būs novērstas. Es uzskatu — arī tas, ka ne vienmēr iespējams noskaidrot, kur tieši pamatlīdzekļi atrodas, liecina par problēmām un papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar divām aģentūras darba vietām. Arī tas ir iemesls, kādēļ es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Diemžēl revīzijas process ir atklājis atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās, atkārtotu kavēšanos maksājumu izpildē un to, ka gada laikā ir ievērojami grozīta darba programma. Es uzskatu, ka turpmākajos gados no šādām problēmām ir jāizvairās. Šajā saistībā esmu ļoti gandarīts par to, ka aģentūra ir izveidojusi iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas par iekšējo kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. (PL) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es uzskatu, ka Padomei ir jārīkojas, lai likvidētu vienu no aģentūras darba vietām, jo divas darbības vietas rada nevajadzīgus papildu izdevumus, un, lai efektīvi darbotos, aģentūrai nav vajadzīgas divas darba vietas. Turklāt es esmu nobažījies par to, ka nav ievēroti Civildienesta noteikumi un to īstenošanas kārtība.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es paužu nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajām nepilnībām pamatlīdzekļu pārvaldībā, bet vēlos norādīt — aģentūra ir apliecinājusi, ka 2010. gada pārskatos šīs nepilnības būs novērstas; arī tas, ka ne vienmēr iespējams noskaidrot, kur tieši pamatlīdzekļi atrodas, liecina par problēmām un papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar divām aģentūras darba vietām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras (EDA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar aģentūras atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EDA izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments pauž bažas, ka Revīzijas palāta atkāroti ir uzsvērusi atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās, atkārtotu kavēšanos maksājumu izpildē un to, ka gada laikā tikusi ievērojami grozīta darba programma.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es šajā gadījumā atturējos no balsošanas, jo es vēlos, lai budžeta izpildes apstiprināšanu atliktu. Šis ziņojums parāda, ka aģentūras gada darbības pārskatā ietverta ierobežota informācija par cilvēkresursu plānošanu, piešķiršanu un izmantošanu. Turklāt, ja ziņojums par neveikto izpildi un resursu plānoto izlietojumu ir jāiesniedz tikai nākamajā gadā, tad Eiropas Revīzijas palātas paustās bažas par atkārtotu atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās ir ņemtas vērā tikai daļēji.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0109/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju fonda mērķi uzlabot profesionālās izglītības un mācību sistēmas fonda partnervalstīs un kopīgi ar starptautiskajām organizācijām un divpusējiem līdzekļu devējiem izstrādāt kopēju metodiku, lai pilnveidotu tā lomu. Es uzskatu, ka fondam jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, un veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlamentam dotu iespēju labāk novērtēt fonda darbību, salīdzinot abu gadu rezultātus. Es piekrītu referentam, ka fondam ir precīzāk jāizstrādā budžeta procedūras. Tas novērstu ievērojamo skaitu budžeta pārvietojumu. Es arī atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu Eiropas Parlamentam sniegt IRD iekšējās revīzijas gada ziņojumu par fonda darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Es balsoju par to, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Izglītības fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka Parlaments 2010. gada 5. maijā sniedza Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu par EIF 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es piekrītu visam ziņojuma saturam un es vēlos uzsvērt EIF iniciatīvu, sniedzot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD iekšējās revīzijas gada ziņojumu, jo tas ir pārredzamības apliecinājums, kas jāievēro visām pārējām aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā ziņojumā uzsvērts, pārskatu un darījumu pārvaldība kopumā bijusi likumīga un pareiza. Tomēr es domāju, ka pārredzamības trūkums darbā pieņemšanas procedūrās un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iesaistīšanās, uzsākot izmeklēšanu, vieš satraukumu. Es ceru, ka fonds šajā jautājumā veiks piemērotus pasākumus, lai uzlabotu savu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Izglītības fonds (EIF) mērķis sekmēt profesionālās apmācību sistēmas, stiprināt sadarbību profesionālās apmācības ziņā un nodrošināt atbalsta koordinēšanu. EIF darbības ietver Eiropas Savienības kandidātvalstis, Rietumbalkānu, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstis, kā arī Vidusjūras reģiona partnervalstis. Izlietojot pieejamos līdzekļus mērķiem, kas saistīti ar profesionālo izglītību jaunattīstības valstīs, nepieciešama gan drosme, gan stingrība.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Izglītības fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tomēr ir satraucoši, ka tika paustas bažas par Revīzijas palātas konstatēto pārredzamības trūkumu darbā pieņemšanas procedūrās un par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iesaistīšanos, uzsākot izmeklēšanu (OF/2009/0370). Visi trūkumi ir jānovērš, lai panāktu lielāku pārredzamību un novērstu jebkādas neskaidrības saistībā ar Eiropas Izglītības fonda darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šīm grūtībām es paužu atzinību fondam par tā nodomu uzlabot Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas fonda partnervalstīs („Turīnas process”), vienlaikus rūpīgi pārskatot savas darbā pieņemšanas procedūras.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu sniegt apstiprinātājiestādei iekšējās revīzijas gada ziņojumu saistībā ar fonda darbību. Parlaments to uzskata par pārredzamības apliecinājumu un paraugpraksi, kas jāievēro visām pārējām aģentūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar EIF atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Budžeta izpilde ir apstiprināta. Ziņojumā ir lasāmi pozitīvi komentāri par to, ka 2009. gada budžetā ir patiesi atspoguļota fonda finansiālā situācija. Budžetu samazināja salīdzinājumā ar 2008. gadu par 0,5 %. Papildu iespējamos ietaupījumus var panākt, aktīvāk sadarbojoties ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru. Fonds cer atrisināt kritizēto pārredzamības trūkumu darbinieku pieņemšanā, rūpīgi pārskatot darbā pieņemšanas procesu.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0104/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, un veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlamentam dotu iespēju labāk novērtēt aģentūras darbību, salīdzinot abu gadu rezultātus. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu sākt prognozēt tehnoloģiju attīstības ietekmi uz drošību un veselību „videi draudzīgās darbavietās” laikposmā līdz 2020. gadam. Es uzskatu, ka aģentūrai jāsamazina atcelto apropriāciju īpatsvars, kas ir palielinājies, un jāinformē Eiropas Parlaments par šajā sakarībā paveikto. Aģentūrai ir jāpievērš īpaša uzmanība gada beigās vēl nenokārtotajām saistībām, lai tās atceltu summām, kas vairs nav vajadzīgas attiecīgo finansiālo un tiesisko saistību izpildei.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka, neskatoties uz dažām pretrunām, ko Revīzijas palāta konstatējusi dažu fondu pārvaldībā un pārkāpumiem iepirkuma procedūrā, kopumā var teikt, ka pārvaldība ir bijusi laba. Turklāt es atbalstu Revīzijas palātas piezīmes saistībā ar nepieciešamību uzlabot pasākumu plānošanu un uzraudzību, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamās apropriācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Jāuzsver šīs aģentūras finansēšanas ietekme uz strādājošo sieviešu veselību un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šī aģentūra ir atbildīga par noderīgas tehniskas, zinātniskas un ekonomiskas informācijas par veselību nodrošināšanu Eiropas Savienības iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm. Šī informācija ir būtiska, lai novērtētu veselības un drošības apstākļus Eiropas Savienības darbavietās un to, kāda ir Eiropas labākā prakse šajā jomā.

Par spīti Revīzijas palātas norādei, ka aģentūras pārskati ir ticami, un tam, ka 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procesa laikā aģentūra efektīvi koordinēja aģentūru tīklu, referents ir uzsvēris, ka tā nav nodrošinājusi pietiekamu informāciju attiecībā uz darbību salīdzinājumu pa gadiem. Es uzskatu, ka šāda informācija ir būtiska un ka nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam jāpievieno tabula, kā tas ir ierosināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir konstatējusi pārkāpumu saistībā ar vienu iepirkuma procedūru (pamatlīguma izmantošana, pārsniedzot tā maksimālo vērtību). Aģentūras budžets 2009. gadā bija EUR 15 100 000, kas ir par 0,6 % lielāks nekā tās 2008. gada budžets. Es uzskatu, ka Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai ir jānovērš nepilnības iepirkuma procedūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šīm grūtībām es gribu paust atzinību aģentūrai par panākto progresu, neraugoties uz dažām tās kļūdām, un par tās efektīvo darbu kā aģentūru tīkla koordinatoram 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procesa laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Es atzinīgi vērtēju aģentūras ierosmi iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu. Es apsveicu aģentūru par tās ievērojamo progresu šajā ziņā. Parlaments atzīst, ka visi ieteikumi, kurus IRD aģentūrai sniedzis kā „ļoti svarīgus”, ir atbilstoši īstenoti un izpildīti, izņemot ieteikumu par grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, kas bija klasificēts ar zemāku nozīmības pakāpi kā „svarīgs”, jo bija daļēji izpildīts; tādēļ aicina aģentūras grāmatvedi rakstveidā izklāstīt metodoloģiju, kas izmantota grāmatvedības sistēmas apstiprināšanai; atbalsta ideju veidot sadarbību jau pastāvošajā aģentūru grāmatvežu sadarbības tīklā, lai noteiktu kopīgas prasības un izstrādātu kopīgu metodoloģiju attiecībā uz grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu aģentūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar EDDVAA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē aģentūras iniciatīvu sākt prognozēt tehnoloģiju attīstības ietekmi uz drošību un veselību „videi draudzīgās darbavietās” laikposmā līdz 2020. gadam. Parlaments arī norāda, ka ir apkopoti dati par sieviešu drošību un veselības aizsardzību darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Budžeta izpilde ir apstiprināta. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, kurā pārstāvēti gan darba devēji, gan darbinieki, un kura uzņēmumiem konsultē uzņēmumus par vienkāršiem un efektīviem veidiem darba apstākļu uzlabošanai, cīnās ar pārkāpumiem iepirkumu jomā, kā arī budžeta gada pārskata principa jomā. No otras puses, aģentūra jau ir apliecinājusi, ka tā pievērsīs īpašu uzmanību šīm grūtībām; turklāt tā ir nodrošinājusi maksimālu pārredzamību, iesniedzot iekšējās revīzijas gada pārskatu.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0144/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tā kā aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Es piekrītu referentam, ka šis stāvoklis šis stāvoklis ir pretrunā aģentūras statūtiem un ka tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tā savas finanses ir pavaldījusi precīzi un uzmanīgi. Tomēr es domāju, ka ir nepieciešams, kā ziņojumā teikts, pārskatīt aģentūras tiesisko stāvokli, jo tā joprojām ir iekļauta Komisijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) darbojas jomās, kas saistītas ar atomenerģiju, īpaši izpēti, un pamatnostādņu izstrādi drošai un miermīlīgai kodolenerģijas izmantošanai. Izveidojot šo aģentūru, Euratom mērķis ir nodrošināt regulāru un proporcionālu rūdu, izejmateriālu un speciālu degmateriālu piegādi Eiropas Savienībā. Par spīti nesenajām bažām saistībā ar avāriju Fukušimas spēkstacijā kodolenerģija ietilpst Eiropas enerģijas avotu struktūrā. Tādēļ Euratom aktivitātes saglabāšanai ir būtiska materiālu piegāde, kas ļauj īstenot aģentūras mērķus, neatkarīgi no tā, kādi ir šie materiāli.

Referents ir apstiprinājis, ka aģentūra faktiski ir daļa no Euratom un tai nav sava budžeta, tādēļ ir jāapsver, vai ir lietderīgi atstāt tās organizāciju tādu, kāda tā ir. Man nav pietiekami daudz informācijas, lai ieņemtu nostāju, taču es domāju, ka būtu jāizvēlas risinājums, kas ES izmaksā vismazāk, bet nodrošina vislielāko efektivitāti un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Ja Euratom budžets ir EUR 5,5 miljardi salīdzinājuma ar EUR 1,2 miljardiem, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu avotiem, es principā atsakos sniegt Euratom vadībai apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi. Ir pienācis laiks mainīt šo tendenci, tāpēc es atturējos balsojumā par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Vispirms es gribētu pateikties referentam par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis. Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: Iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums noslēdz finanšu kontroles procedūru, sniedzot apstiprinājumu attiecībā uz Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi, jo aģentūras pārskati ir atzīti par likumīgiem un ticamiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr vēlos norādīt, ka 2009. gadā aģentūra nesaņēma subsīdijas savas darbības nodrošināšanai. Komisija uzņēmās visus aģentūras izdevumus saistībā ar 2009. gada budžeta izpildi. Šāda situācija pastāv jau kopš aģentūras izveides 2008. gadā. Tā kā aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Manuprāt, tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Euratom (Eiropas Atomenerģijas kopienas) Apgādes aģentūras (ESA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar ESA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz ESA ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz ESA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējās no balsošanas par Euratom Apgādes aģentūras, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai Eiropas Savienība būtu nodrošināta ar skaldāmajiem materiāliem (arī krājumiem), 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar šo ziņojumu pašlaik pastāv neatbilstības attiecībā uz aģentūras pašreizējo organizāciju un tās juridisko formu. Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju. Es priecātos, ja šis jautājums būtu noskaidrots, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās Eiropas mēroga pārdomas saistībā ar kodolenerģiju.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0108/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā. Tas ļaus Eiropas Parlamentam efektīvāk novērtēt fonda darbību no gada gadā. Es uzskatu, ka 2005.–2008. gada darba programmas ex post novērtējums fondam ir ārkārtīgi lietderīgs. Pateicoties tam, fonds ir guvis vērtīgu pieredzi un ieteikumus saistībā ar uzdevumiem, kurus nāksies risināt nākamajā plānošanas posmā. Es piekrītu referentam, ka fondam jāturpina attīstīt „Eurofound darbības rādītāju uzraudzības sistēma”, lai nodrošinātu, ka darbības rādītāju uzraudzības rezultāti tiek ņemti vērā pārvaldības lēmumu pieņemšanā un plānošanā. Es arī uzskatu, ka fondam ir jāveic pasākumi novērtēšanas un pārbaužu procedūras uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no to kļūdu un noviržu vērtēšanā atkārtošanās, kuras atklājusi Revīzijas palāta. Turklāt fondam ir jānodrošina, lai turpmāk apropriācijas tiktu darītas pieejamas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo revīzijas, ko veica Revīzijas palātas attiecībā uz pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem parāda, ka fonds ir veicis pareizu, savlaicīgu un pārredzamu darbu. Neskatoties uz dažām nepilnībām darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, es nelokāmi palieku pie savas pārliecības, ka izredzes uz turpmākiem uzlabojumiem ir labas un ka fonds ir apņēmies īstenot šos uzlabojumus praksē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Lai gan Revīzijas palāta ir deklarējusi, ka darbības saistībā ar tās gada pārskatiem ir likumības un pareizas, būtu jāuzsver, ka pirmajos pārskatos, ko iesniedza Eurofound, pastāvēja nopietnas nepilnības. Turpmāk Eurofound ar papildu apmācības un resursu palīdzību būtu jānodrošina gada beigās veicamo darbību pareizība un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir trīspusēja Eiropas Savienības struktūra, kas izveidota 1975. gadā ar mērķi sekmēt stratēģisko plānošanu un izveidot labākus darba un dzīves apstākļus Eiropā. Precīzāk, tas izvērtē un analizē darba un dzīves apstākļus, tas dod oficiālus atzinumus un ieteikumus galvenajiem dalībniekiem ES sociālās politikas jomā, tas sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanu un sniedz informāciju par notikumiem un tendencēm, jo īpaši tām, kas rada izmaiņas.

Referents pauda bažas par Eurofound cilvēkresursu vadības pārredzamību, un šīm bažām pievienojās pārējie Budžeta komitejas dalībnieki. Es domāju, ka būtu lietderīgi kliedēt šīs bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt kontu slēgšanu attiecībā uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gadu. Fonda budžets 2009. gadā bija EUR 20 200 000, kas ir samazinājums par 3,8% salīdzinājumā ar 2008. finanšu gadu. Tomēr Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tādēļ fondam jāveic pasākumi savas novērtēšanas un pārskata procedūras uzlabošanai, lai novērstu šādu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Es paužu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta bija spiesta iekļaut piezīmes par fonda budžeta un finanšu pārskatu, un it īpaši par to, ka fonda sākotnēji iesniegtajos provizoriskajos pārskatos bija nopietni trūkumi, kas liecināja par būtiskām nepilnībām fonda finanšu sistēmas organizācijā. Es uzskatu, ka veiktie novērojumi un paustās bažas ir jāņem vērā un jāveic atbilstīgas darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tādēļ Parlaments šodien nobalsoja par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt to, ka Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tāpēc es pievienojos aicinājumam, lai Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds veiktu pasākumus savas novērtēšanas un pārskatīšanas procedūras uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda budžeta izpildes apstiprināšanu, bet aicinu fondu nodrošināt, lai turpmāk apropriācijas tiktu darītas pieejamas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas; norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka pretēji fonda finanšu noteikumiem (19. pants) tā budžetā nebija nošķirtas atsevišķas pozīcijas dažādām programmām, kuras finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, norāda arī uz to, ka kādā programmā, kuru finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, fonds uzņēmās saistības par EUR 184 000, lai gan piešķirtajos ieņēmumos faktiski bija saņēmis tikai EUR 29 000. Es paužu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta bija spiesta iekļaut piezīmes par fonda budžeta un finanšu pārskatu, un it īpaši par to, ka fonda sākotnēji iesniegtajos provizoriskajos pārskatos bija nopietni trūkumi, kas liecināja par būtiskām nepilnībām fonda finanšu sistēmas organizācijā; atzinīgi vērtēju fonda apņemšanos ar papildu apmācības un resursu palīdzību nodrošināt gada beigās veicamo darbību pareizību un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments norāda, ka Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tādēļ Parlaments aicina fondu veikt pasākumus novērtēšanas un pārbaužu procedūras uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no šādām kļūdām.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējās no balsošanas par šo budžeta izpildes apstiprināšanu. Ziņojumā uzskaitīti daudzi trūkumi, taču vienlaikus tas atsaucas uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda apliecinājumu, ka tas efektīvi novērsīs šos trūkumus. Lai gan tas ir apsveicami, taču, ņemot vērā trūkumu pakāpi (nepilnības darbā pieņemšanas procedūrā tika konstatētas jau 2006. gadā, provizoriskajos Revīzijas palātai iesniegtajos pārskatos bija nopietnas kļūdas, ko radīja nepilnības finanšu organizācijā), nav iespējams balsot par budžeta izpildes apstiprināšanu. Kvalificētiem darbiniekiem būtu jāveic sīka šā fonda, kas atrodas Dublinā, revīzija, un mums būtu jābalso par budžeta izpildes apstiprināšanu tikai tad, kad būs veiktas revīzijas rezultātā noteiktās vajadzīgās izmaiņas.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0133/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Revīzijas palāta, Eurojust gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju aģentūras ierosinājumu tās nodaļu 2010. gada darba plānos iekļaut galvenos darbības rādītājus. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsniedz Eiropas Parlamentam informācija par šiem rādītājiem un par to, kā tie saistīti ar Eurojust mērķiem, budžetu un darba programmu. Minēto rādītāju piesaiste aģentūras mērķiem, budžetam un darba programmai ļaus ieinteresētajām personām labāk izvērtēt Eurojust veikumu. Ir norādīts, ka Revīzijas palāta nesniedz piezīmes par apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmeni 2009. gadā. Es paužu atzinību aģentūrai par to, ka pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas tā ir veikusi pasākumus, kas ļāvuši noteikt attiecīgo produktu un/vai pakalpojumu tirgus vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eurojust 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā liecina ziņojums, šai aģentūrai ir izdevies ļoti labi pārvaldīt savus resursus un, izmantojot daudzus rādītājus savas finansiālās situācijas izskaidrošanai, ir arī izdevies to izdarīt ļoti pārredzami. Tomēr es paužu nožēlu par atkārtotajām prasībām, kas Revīzijas palātai bija jāizsaka saistībā ar publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām, uz kurām aģentūra vēl aizvien nav sniegusi pienācīgu atbildi vai risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eurojust ir Eiropas Savienības struktūra, kas palīdz pētniekiem un Valsts prokuroru pārstāvjiem visā ES sadarboties cīņā pret pārrobežu noziedzīgām darbībām. Tai ir svarīga nozīme informācijas apmaiņā un izdošanas procesos. Šo jautājumu svarīgās nozīmes un jutīguma dēļ Eurojust ir nepieciešami līdzekļi, kas ļauj efektīvi veikt šos uzdevumus, lai gan vajadzīgo līdzekļu nekad nav pietiekami, kā tas ir skaidri redzams, strādājot tiesiskuma un noziedzības apkarošanas jomā.

Efektīva cilvēkresursu vadība, šķiet, ir Eurojust galvenā problēma. Fakts, ka Eurojust ir 24 % neaizpildītu amata vietu un dažādus vadošos amatus ieņem neefektīvi darbinieki, vieš bažas par Eurojust darbību nepārtrauktību un efektīvu veikšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atturējos balsot par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eurojust kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atturējos, jo Revīzijas palāta tāpat kā trīs iepriekšējos gados atkal ir konstatējusi nepilnības iepirkuma procedūrās. Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi nepilnības darbā pieņemšanas procedūru plānošanā un īstenošanā, lai gan aģentūrai piešķirtā subsīdija 2009. gadā bija par 6,4 % lielāka nekā 2008. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums sniedz Eurojust apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo pēc revīzijām, ko veica Revīzijas palāta un Budžeta kontroles komiteja, Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par Eurojust budžeta izpildes apstiprināšanu un paužu atzinību aģentūrai par to, ka pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas tā ir veikusi pasākumus, kas ļāvuši noteikt attiecīgo produktu un/vai pakalpojumu tirgus vērtību. Es šo iniciatīvu uzskatu par svarīgu praksi, kas jāievēro arī citām aģentūrām. Es atzinīgi vērtēju, turklāt aģentūras gada iepirkumu plānu 2009, kas ļoti palīdzēja Eirojust nodaļu un dienestu vadībā savu piedāvājumu. Turklāt es atzinīgi vērtēju aģentūras 2009. gada iepirkuma plānu, kas ļoti lielā mērā palīdzēja Eurojust nodaļām un dienestiem nodrošināt konkursa procedūru vadību. Es uzskatu, ka šīs ierosmes ļauj kredītrīkotājam labāk veikt vadības un kontroles pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu attiecībā uz Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu attiecībā uz Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta nesniedz piezīmes par apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmeni 2009. gadā un ka aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem, kas gūti visa gada garumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es nebalsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Iemesls galvenokārt bija tas, ka saskaņā ar ziņojumu 2008. gadā ir īstenoti tikai četri no 26 Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem, bet pārējo 15 ieteikumu ieviešana ir aizkavējusies jau par vairāk nekā 12 mēnešiem. Šis apstāklis ir nekavējoties jānovērš, lai varētu sniegt jebkādu jaunu apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0145/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu un atbalstīju apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir ziņojusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūras valde 2009. gada jūnijā pieņēma daudzgadu plānu 2010.-2013. gadam, kas ļaus aģentūrai efektīvāk plānot savas darbības un novērtēt ar tām saistītos riskus. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu 2009. gadā ieviest tā dēvēto „FRONTEX darba rezultātu vadības sistēmu”, lai labāk informētu aģentūras valdi, sniedzot tai datus par aģentūras pasākumu radīto ietekmi. Es arī piekrītu referentam, ka aģentūrai jāuzlabo finanšu pārvaldība attiecībā uz dalībvalstīm radušos izmaksu atmaksāšanu, kopā ar dalībvalstīm identificējot problēmas cēloņus, lai varētu kopīgi īstenot piemērotus risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā ziņojumā teikts, tās kontu un darījumu analīze, kopumā ņemot, ir pozitīva, parādot, ka tie ir pareizi un likumīgi. Tomēr man jāpiekrīt ziņojumam, kurā teikts, ka daudzo neatbilstību, procedūru pārredzamības trūkuma un budžetā atklāto pārnešanu dēļ aģentūrai būtu jāuzlabo sava finanšu pārvaldība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) pienākumi ir palīdzēt dalībvalstīm robežsargu apmācībā, tai skaitā arī kopēju apmācību standartu veidošanā; veikt risku analīzi; sekot līdzi, kā attīstās pētījumi, kas ir būtiski ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai; palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniska un operatīva palīdzība pie ārējām robežām; un nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopīgu atgriešanās pasākumu organizēšanā.

Aizvien lielākais migrācijas spiediens uz Eiropas Savienības robežām un vajadzība pēc koordinācijas starp dalībvalstīm lieliski pamato to, kādēļ FRONTEX ir piešķirti pietiekami līdzekļi tai uzticēto pienākumu veikšanai. Tomēr es piekrītu referentes bažām par to, ka izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles dienestu priekšfinansējumu, bijušas nepamatoti norādītas pārāk augstu — izmaksu palielinājums par 27 %, ko norādījusi Revīzijas palāta, un ir konstatēti pārmaksāti avansi.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atturējās balsojumā par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atturējos, jo Eiropas Parlaments pauž bažas par Revīzijas palātas ziņojumā norādīto apropriāciju pārnešanu, kas tika minēta jau Revīzijas palātas 2006., 2007. un 2008. gada ziņojumā, un jo īpaši pauž nožēlu par pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni pēc 2006. gada. Otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ziņojusi arī par to, ka aģentūra ir pārskaitījusi summas, pamatojoties uz vienpusējiem subsīdiju piešķiršanas lēmumiem, ko parakstījusi tikai pati aģentūra, lai gan spēkā esošie noteikumi par aģentūrām šādu iespēju neparedz. Revīzijas palāta ziņojumā norādījusi, ka 8 revidētajos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles dienestu priekšfinansējumu, bija norādītas par 27 % lielākas. Par 2009. gadā slēgtajām darbībām bija jāizdod vairāk nekā 40 piedziņas rīkojumu, lai atgūtu pārmaksātos avansus. Aģentūras budžets 2009. gadā bija gandrīz par 28 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. Es uzskatu, ka izdarītie novērojumi un paustās bažas ir jāņem vērā un jāveic atbilstīgi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības budžeta finanšu kontroles īstenošana notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko īsteno Eiropas Parlaments. Es balsoju par FRONTEX 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktās revīzijas ir parādījušas, ka visi aģentūras darījumi bijuši pilnīgi likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par FRONTEX budžeta izpildes apstiprināšanu, taču konstatēju, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ziņo par to, ka aģentūra ir pārskaitījusi summas, pamatojoties uz vienpusējiem subsīdiju piešķiršanas lēmumiem, ko parakstījusi tikai pati aģentūra, lai gan spēkā esošie noteikumi par aģentūrām šādu iespēju neparedz. Es norādu, ka 2009. gadā izmaksātā summa pārsniedza EUR 28 000 000, bet 2008. gadā tā bija EUR 17 000 000. Tomēr es atzinīgi vērtēju to, ka saistībā ar Palātas apsvērumu parakstīts partnerattiecību pamatnolīgums ar dalībvalstu robežiestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka Revīzijas palāta ir norādījusi — tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Parlaments aicina aģentūru uzlabot finanšu pārvaldību attiecībā uz dalībvalstīm radušos izmaksu atmaksāšanu, kopā ar dalībvalstīm identificējot problēmas cēloņus, lai varētu kopīgi īstenot piemērotus risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. (EL) Sakarā ar imigrācijas plūsmu pieaugumu FRONTEX būs aktīvi jāpiedalās Eiropas robežu apsardzē. Saskaņā ar FRONTEX datiem 95 % nelegālo imigrantu Eiropā nokļūt caur Grieķiju. Nelegāla imigranta deportēšanas izmaksas ir EUR 6500, un saskaņā ar Dublinas II procedūru nelegālo imigrantu deportēšanu atbild valsts, kurā viņi ieceļojuši. Visas dalībvalstis, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, ir pakļautas imigrācijas spiedienam un ir pārvērtušās par Eiropas „imigrācijas nometnēm”. Mums jāatbalsta FRONTEX gan finansiāli, gan darbībās, un jāpanāk lielāka ES ārējo robežu drošība. Mums vajadzīgs arī mehānisms, lai kopējo imigrantu skaitu sadalītu starp visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Balsojums par šā budžeta izpildes apstiprināšanu galīgi apstiprina to Eiropas aģentūras FRONTEX izdevumu pieaugumu, kas paredzēti tās uzdevumam nodrošināt mūsu ārējo robežu kontroli. Šis ievērojamais pieaugums budžetā no 2006. līdz 2009. gadam bija gan nepieciešams, gan likumīgs. Tas atbilst vajadzībai stiprināt dalībvalstu koordināciju cīņā pret nelegālo imigrāciju. Kā ES migrācijas politikas simbolam FRONTEX ir jānodrošina, lai tās budžets tiktu izlietots konkrētiem migrācijas plūsmu kontrolei paredzētiem pasākumiem. Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju ierosmi ieviest darba rezultātu vadības sistēmu, kas piešķirs lielāku redzamību aģentūras darbībām. Uz rezultātu orientētā sistēma palīdz salīdzināt operācijas laika gaitā un tādējādi novērtēt tās. Šis „jā” balsojums, manuprāt, ir arī spēcīgs Eiropas Parlamenta politisks signāls, ka tas atbalsta to Eiropas imigrācijas politiku, kas izstrādāta Eiropas Savienības Francijas prezidentūras vadībā. Robežu drošība, kas iepriekš bija suverēna dalībvalstu atbildība, tagad tiek risināta Eiropas līmenī. Šī dalītā robežu pārvaldība būtiska garantija, kas ļauj pilnīgi izmantot vienu no ES pamatbrīvībām: personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējos no balsošanas. Ir paziņots, ka gada pārskati par 2009. gadu visos galvenajos jautājumos ir ticami. FRONTEX arī uzsāka jaunas iniciatīvas, lai analizētu savus pasākumus, tostarp to ietekmi, un lai uzlabotu personāla atlases procesa pārredzamību un objektivitāti. Tomēr Eiropas Revīzijas palāta 2009. gadā atkal ir konstatējusi nepilnības, kas jau tika uzsvērtas katru gadu kopš 2006. gada. Tas, ka šīs problēmas atkārtoti nav risinātas un šie trūkumi nav veiksmīgi novērsti, ir nepieņemami.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0103/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka iestādes gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka lielākā daļa ar EGNOS un Galileo programmām saistīto darbību un aktīvu 2009. gada decembrī tika nodoti Komisijai. Ir atzīmēts, ka 2009. gada galīgajā budžetā nebija iekļauta informācija par iestādes ieņēmumiem. Pārkāpumi ir konstatēti arī personāla atlases procedūrās. Aģentūrai ir jānovērš šie trūkumi un noteiktajā kārtībā jāinformē Eiropas Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. gada budžeta izpildi, jo grāmatvedības ziņā tā ir bijusi labi pārvaldīta un sniegtie rādītāji tiek atzīti par ticamiem. Tomēr joprojām pastāv dažas nepilnības cilvēkresursu jomā, īpaši attiecībā uz darbinieku atlases procedūrām, kurām pēc Revīzijas palātas domām trūkst pārredzamības. Tāpēc es ceru, ka iepriekšminētā iestāde centīsies panākt uzlabojumus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uzraudzības iestādes pienākumi ir pārraudzīt sabiedrības interešu vadību attiecībā uz saistītajām Eiropas programmām un darboties kā to regulatoram. Galileo kopuzņēmuma, kas beidza darboties 2006. gada 31. decembrī, kompetences tai tika nodotas no 2007. gada 1. janvāra. Iestādei, kas pagaidām atrodas Briselē, regula cita starpā paredz uzņemties šādus pienākumus, kuri pašlaik tiek pārskatīti: vadīt līgumu ar operatoru, kas nodrošina no Galileo kopuzņēmuma mantotā Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) darbību; koordinēt dalībvalstu rīcību attiecībā uz frekvencēm, kas vajadzīgas, lai sistēma darbotos; sadarboties ar Komisiju, izstrādājot priekšlikumus saistībā ar programmu; modernizēt sistēmu; pārvaldīt visus aspektus saistībā ar sistēmas aizsardzību un drošību; darboties kā Eiropas iestādei, kas sniedz GNSS drošības apstiprinājumu; un vadīt pētniecības darbības, kas vajadzīgas, lai izstrādātu un veicinātu Eiropas GNSS programmas.

Šis kompetenču saraksts liecina par svarīgo nozīmi, kas piešķirta GNSS uzraudzības iestādei un pastiprina tai izvirzītās prasības plānot savas darbības un izdevumus piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī ievērot noteikumus, kuri reglamentē budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atturējās balsojumā par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja bija nolēmusi apstiprināt Eiropas GNSS uzraudzības iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Iestādes 2009. gada budžets bija EUR 44 400 000, kas ir samazinājums par 64 % salīdzinājumā ar 2008. finanšu gadu. Es atturējās, jo Parlaments pauž nožēlu par nepilnībām darbinieku atlases procedūrās, kas mazina šo procedūru pārredzamību. Procedūras ir jāpadara pārredzamākas, lai turpmāk var novērst nenoteiktību attiecībā uz šīs iestādes darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Šodienas balsojumā Parlaments ir sniedzis Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, pamatojoties uz Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas novērtējumiem un ziņojumiem, kuros norādīts, ka tās ir guvušas pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par to, lai apstiprinātu Eiropas GNSS uzraudzības iestādes budžeta izpildi, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver nepilnības darbinieku atlases procedūrās, kas bieži vien mazina šo procedūru pārredzamību. Parlaments arī atzīmē, ka galīgajā budžetā, kuru iestāde publicēja 2010. gada 31. martā, nebija parādīts Administratīvās padomes apstiprinātais 2009. gada galīgais budžets un nebija iekļauti tās ieņēmumi. Tādēļ Parlaments mudina iestādi mainīt šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izmaiņām.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0126/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu un ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu. Šo sistēmu ieviešana ir steidzami jāpabeidz. Kopuzņēmuma saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums 2009. gadā bija attiecīgi 81 % un 20 %. Es piekrītu referentam, ka Kopuzņēmums vēl tikko sācis savu darbību, un tādējādi saprotu tā samērā zemo maksājumu apropriāciju izlietojumu. Es arī uzskatu, ka, ņemot vērā Kopuzņēmuma sarežģīto budžetu un uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas sniegtu tiešus ziņojumus valdei.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, būdama aģentūra, kas vēl tikko sācis savu darbību, tas ir ārkārtīgi labi pārvaldījis savas finanses. Tāpēc es domāju, ka turpmāk var veikt uzlabojumus un ka neatbilstības, kas noradītas pārskatos par šo finanšu gadu, var labot.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ARTEMIS kopuzņēmums īstenos kopīgu tehnoloģisko iniciatīvu (CTI) integrēto informācijas tehnoloģiju sistēmu jomā. Šīs valsts un privātā sektora partnerības mērķis galvenokārt ir atbalstīt pētniecības iniciatīvu līdzfinansēšanu Eiropas līmenī, kā arī uzlabot sadarbību starp dažādiem operatoriem šajā nozarē. Kā referents pareizi norāda, to izveidoja ar mērķi sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojuma jomās ar nolūku stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un rast jaunus tirgus un jaunus lietojuma veidus sabiedrībā. Šis uzņēmums joprojām vēl ir sākuma stadijā, kas ļauj mums likt lielas cerības uz tā sasniegumiem nākotnē, kā arī cerēt, ka tā darbosies tā, lai ieguldījumi tiktu veikti likumīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt ARTEMIS kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 46 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 8 000 000 apmērā; turklāt apliecina, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 81 % un 20 %. Es uzskatu, ka Kopuzņēmums vēl tikko sācis savu darbību un tādējādi saprotu tā samērā zemo maksājumu apropriāciju izlietojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par ARTEMIS kopuzņēmuma budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tādēļ Parlaments šodien balsoja par to, lai apstiprinātu budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Veiktās revīzijas parādīja, ka Kopuzņēmuma finanšu pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr es domāju, ka būtu lietderīgi, ja Kopuzņēmums ņemtu vērā aicinājumu uzlabot IT procesu un darbību dokumentēšanu un ar IT saistīto riska faktoru noteikšanu, kā arī sagatavot nepārtrauktas uzņēmējdarbības plānu un datu aizsardzības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par to, lai apstiprinātu ARTEMIS kopuzņēmuma budžeta izpildi, taču es uzskatu, ka, ņemot vērā Kopuzņēmuma sarežģīto budžetu un uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas sniegtu tiešus ziņojumus valdei.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Balsojums sniedz ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka kopuzņēmumu izveidoja 2007. gada decembrī ar mērķi sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojuma jomās ar nolūku stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un rast jaunus tirgus un jaunus lietojuma veidus sabiedrībā.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0128/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi kopuzņēmumā Clean Sky. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referenta viedoklim, ka, ņemot vērā kopuzņēmuma budžeta apmēru un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā kopuzņēmuma valdes pakļautībā. Es uzskatu, ka kopuzņēmumam ir arī jāturpina dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrāde. Es ceru, ka turpmāk kopuzņēmums Clean Sky ātrāk izstrādās, apstiprinās un demonstrēs ekoloģiski tīras aviotransporta tehnoloģijas ES, lai tās varētu iespējami drīz izmantot.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Man ir daži komentāri par kopuzņēmuma Clean Sky darbību, kuru dēļ es neatbalstu tā 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Vispirms jāsaka, ka kopš kopuzņēmuma dibināšanas 2007. gadā nav parakstīts nolīgums ar Beļģiju par biroja izvietošanu, privilēģijām un neaizskaramību, nedz arī cita veida atbalstu. Kā uzņēmums var pienācīgi darboties, ja šīs pamatvajadzības netiek garantētas? Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pētniecības darbi, kuriem 2008. gadā piešķīra priekšfinansējumu, 2009. gadā netika pabeigti un ka izlietoti tika ne vairāk par 65 % no priekšfinansējuma. Taču es esmu visvairāk norūpējies par to, ka nav vēl pilnībā ieviestas iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas, un tas apdraud Eiropas nodokļu maksātāju naudas izlietojuma pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka, neraugoties uz dažiem pārkāpumiem kopuzņēmuma budžeta izpildē, mēs varam būt pārliecināti, ka tā revīzijas norise turpmāk uzlabosies, jo uzņēmums ir tikko sācis savu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kopuzņēmumu Clean Sky izveidoja vajadzības dēļ izstrādāt, apstiprināt un demonstrēt ekoloģiski tīras aviotransporta tehnoloģijas ES, lai tās varētu iespējami drīz izmantot. Tāpat kā kopuzņēmums Artemis tas tikai tagad sāk savu darbību. Tas nenozīmē, ka tajā nav procedūru un prakses, kas būtu jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz budžeta struktūru, kā pareizi norādījis referents.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt kopuzņēmuma Clean Sky kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Kopuzņēmumu Clean Sky izveidoja 2007. gada decembrī, lai paātrinātu tīru aviotransporta tehnoloģiju izstrādi, apstiprināšanu un demonstrēšanu ES un lai tās varētu iespējami drīz izmantot. Kopuzņēmums ir tikko sācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām nebija vēl pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Kopuzņēmuma 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 91 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 60 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 98 % un 1 %. Manuprāt, kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību, un tāpēc es saprotu samērā zemo maksājumu apropriāciju izmantojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegušas pozitīvu atzinumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tāpēc Parlaments šodien balsoja un apstiprināja 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Veiktās revīzijas parādīja, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es tomēr uzskatu, ka labi būtu, ja kopuzņēmuma budžeta lielā apmēra un veicamo uzdevumu sarežģītības dēļ tas ņemtu vērā aicinājumu pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es zinu, ka kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību. Diemžēl projekta īstenošana ir vairākkārt aizkavējusies, un tāpēc ir izlietoti tikai 65 % no priekšfinansējuma summas. Turklāt nav pieņemts lēmums par biroja izvietošanu Beļģijā, un tas ievērojami apgrūtina kopuzņēmuma Clean Sky darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky budžeta izpildes apstiprināšanu. Es zinu, ka kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību. Taču es esmu nobažījies par to, ka pētniecības pasākumi, kuriem Komisija kopuzņēmumam 2008. gadā piešķīra priekšfinansējumu, 2009. gadā vēl nebija pabeigti un ka projektu novēlotas īstenošanas dēļ tika izmantoti tikai EUR 8 700 000 jeb 65 % no priekšfinansējuma EUR 13 600 000 kopsummas. Esmu jo īpaši nobažījies par to, ka apstiprinātais kopuzņēmuma 2009. gada budžets nav pieņemts, strukturēts un noformēts nedz atbilstoši Regulai (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveidoja kopuzņēmumu Clean Sky, nedz atbilstoši kopuzņēmuma finanšu noteikumiem. Tāpēc es mudinu kopuzņēmumu nekavējoties novērst šo būtisko trūkumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo rezolūciju Clean Sky izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz kopuzņēmuma Clean Sky izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildi. Parlaments uzskata, ka, ņemot vērā kopuzņēmuma budžeta lielo apmēru un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā kopuzņēmuma valdes pakļautībā.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0129/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu par Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referenta viedoklim, ka kopuzņēmumam ir jāturpina arī dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrāde un jāpabeidz iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas izstrāde. Es ceru, ka Kopuzņēmums novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai uzlabos zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un palīdzēs farmācijas nozarei ražot efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Manuprāt, Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai ir pilnā mērā jāfinansē farmācijas uzņēmumiem vai citiem tā dalībniekiem, kas ir visvairāk ieinteresēti šā uzņēmuma darbībā. Šā iemesla dēļ es neatbalstu kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā teikts ziņojumā, Revīzijas palāta uzskata, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mans viedoklis tomēr ir, ka kopuzņēmumam jāpabeidz iekšējās kontroles sistēmas ieviešana — lai gan tās trūkumu var zināmā mērā attaisnot, jo uzņēmums ir tikko sācis savu darbību — un nākamajos gados jāstrādā uzmanīgāk un pārredzamāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kopuzņēmuma mērķis ir būtiski uzlabot zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu, lai tādējādi farmācijas nozarē ražotu efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles. Tāpēc kopuzņēmuma sniedz ieguldījumu Septītās pamatprogrammas īstenošanā un atbalsta pētniecību un izstrādi farmācijas nozarē dalībvalstīs un valstīs, kas iesaistītas Septītās pamatprogrammas īstenošanā. Tas veicina mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos kopuzņēmuma darbībā un sadarbību starp privāto sektoru un universitātēm. Tas ir vēl sākuma stadijā, tāpēc mēs nevaram skaidri paredzēt, kā tā budžets turpmāk tiks izlietots. Taču tam ir noteikti jāpabeidz iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas izstrāde.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu tāpēc, ka atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmumu novatorisko zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai izveidoja 2007. gadā, lai būtiski uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un tādējādi farmācijas nozarē ražotu efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Kopuzņēmuma 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97 % un 1 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Kā mēs zinām, debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu vienmēr ir īpašs konteksts, un šodienas debašu konteksts ir ekonomikas un finanšu krīze, kas ir izraisījusi finanšu un budžeta problēmas vairākās dalībvalstīs. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli, es pievienojos aicinājumam, lai kopuzņēmums savos finanšu noteikumos iekļauj īpašu atsauci uz Komisijas iekšējā revīzijas dienesta kā kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es mudinu kopuzņēmumu steidzami pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo EP lēmuma priekšlikumu Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments aicina kopuzņēmumu savos finanšu noteikumos iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas iekšējā revīzijas dienesta kā kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti pamata Finanšu regulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0124/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu un „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma SESAR gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referentam, ka kopuzņēmumam ir jāievieš integrētā vadības sistēma, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus. Turklāt ir svarīgi norādīt, ar kādiem nosacījumiem neizlietotais finansējums tiek iekļauts nākamā finanšu gada budžetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kopuzņēmums, ko nodibināja, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), ir svarīga iniciatīva. Taču es uzskatu, ka šajā finanšu krīzes un grūtību laikā daudzās dalībvalstīs mums nepieklājas šādā veidā tērēt miljoniem eiro.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo šis nesen izveidotais uzņēmums ir pārliecinājis Revīzijas palātu par savu finanšu pārskatu ticamību. Ir zināms, ka šī iestāde cenšas pabeigt iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu, taču, manuprāt, ir jāpieliek lielākas pūles, lai garantētu pārskatu pārredzamību un ticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā kopuzņēmuma mērķis ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, koncentrējot Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes centienus Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programmā (SESAR).

To eiropiešu drošība, kas bieži izmanto aviosabiedrību pakalpojumus, kā arī aviosabiedrību darbinieku drošība ir atkarīga no centieniem rast vislabāko risinājumu šā satiksmes veida pārvaldībā, kā arī no vairākās dalībvalstīs izmantoto pašreizējo metožu apzināšanas un salīdzināšanas, lai ikviens pārņemtu paraugpraksi un drošus, ekonomiskus un novatoriskus risinājumus.

Tāpat kā citi uzņēmumi savas darbības sākumā arī SESAR vēl nav pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Tās uzņēmumam būs pēc iespējas ātrāk jāievieš.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt kopuzņēmuma SESAR kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmuma galīgais 2009. finanšu gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 325 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 157 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97,1 % un 43,2 %. Revīzijas palāta konstatēja, ka 2009. gadā ir veikti svarīgi pasākumi, lai ieviestu kontroles sistēmas, bet tomēr izteica bažas par to, ka integrēts mehānisms finanšu, budžeta un ar pamatdarbību saistītai informācijas pārvaldīšanai līdz gada beigām vēl nebija ieviests. Taču kopuzņēmums atbildēja, ka 2010. gada maijā minētās finanšu sistēmas jau ir ieviestas. Gadījumi, kad iekšējā kontrole darbojas nepareizi, ir jāizskauž.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan Revīzijas palāta konstatēja dažas nepilnības un pārkāpumus, analizējot un novērtējot kopuzņēmuma SESAR budžetu, es balsoju „par” uzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Taču, lai nākamajās procedūrās netiktu pieļautas tās pašas kļūdas, manuprāt, SESAR ir līdz galam jāizstrādā un jāievieš iekšējās kontroles sistēmas un finanšu informācijas sistēma, kas ļaus sniegt visticamāko un visprecīzāko budžeta operāciju novērtējumu katrā finanšu gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Taču esmu nobažījies par to, ka līdz 2009. gada decembrim nebija ieviesta integrētā vadības sistēma, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ar šo EP lēmuma priekšlikumu kopuzņēmuma SESAR izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz kopuzņēmuma SESAR izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atzina, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

 
  
  

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0152/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Atbildība par EP deputātu publiskajiem paziņojumiem jāuzņemas vispirms pašiem deputātiem. Parlamenta iejaukšanās, analizējot paziņojuma kontekstu, apstākļus un to, vai attiecīgā persona ir bijusi tiesīga sniegt šo paziņojumu, notiek tikai izņēmuma gadījumos. Taču iejaukšanās ir obligāta, ja personu, kas sniegusi paziņojumu, sauc pie atbildības par tā saturu vai izteikto ideju. Šāds izņēmuma gadījums, kuru izmeklēt bija Eiropas Parlamenta pienākums, ir pret EP deputātu Luigi de Magistris celtā apsūdzība viņa paša valsts tiesā saistībā ar interviju, ko viņš sniedza Itālijas laikrakstam kā politiskās partijas biedrs, kura pārstāvēta Eiropas struktūrās. Ja palūkojamies uz šo paziņojumu un tā nozīmi ne tikai no dalībvalsts politikas viedokļa, tad saskaņā ar vārda brīvību ir jāatzīst EP deputāta tiesības paust savu viedokli un tās jāaizstāv.

Tāpat kā Luigi de Magistris jebkuram citam EP deputātam tiek piemērota imunitāte un pret viņu nevar veikt izmeklēšanas darbības vai viņu aizturēt, pamatojoties uz viņa pausto viedokli vai balsojumu. Demokrātiskā sabiedrībā mēģinājumu kavēt EP deputātus paust savu viedokli par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem nevar attaisnot.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu aizstāvēt mūsu kolēģa De Magistris kunga imunitāti un privilēģijas saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti 8. un 9. pantu un Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu, kura grozīta ar 1993. gada 29. oktobra Konstitucionālo likumu Nr. 3, jo pret viņu pēc intervijas Itālijas laikrakstā Benevento tiesā apsūdzību cēla Parlamenta deputāts Mastella kungs. Saskaņā ar praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un, ņemot vērā to, ka uz šo tiesvedību attiecas dažādi civiltiesību vai administratīvo tiesību aspekti, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu, es balsoju „par” deputāta imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim De Magistris kungam.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Juridiskā komiteja uzskata, ka, sniedzot minēto interviju, Luigi de Magistris kungs ir pildījis Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicis politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu pēc tam, kad izskatīti apsvērumi par labu deputāta imunitātes aizstāvēšanai un pret to, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam aizstāvēt Luigi De Magistris kunga parlamentāro imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo atbildīgā komiteja uzskata, ka, sniedzot minēto interviju, Luigi de Magistris ir pildījis Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicis politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. De Magistris kungu iesūdzēja tiesā par neslavas celšanu. Šajā sakarībā viņš lūdza Eiropas Parlamentu aizstāvēt viņa deputāta imunitāti un privilēģijas. Saskaņā ar ziņojumu Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam aizstāvēt Luigi De Magistris kunga deputāta imunitāti. Es balsoju „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments ir saņēmis pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti mūsu kolēģim De Magistris kungam, pret kuru Benevento tiesā ir celta apsūdzība Eiropas Parlamenta deputāta Mastella kunga interesēs, un tās pamatā ir De Magistris kunga Itālijas laikrakstā 2009. gada 31. oktobrī sniegtā intervija,

Pēc tam, kad Juridiskā komiteja pieņēma lēmumu neatcelt Luigi De Magistris kunga deputāta imunitāti, tā sniedza paziņojumu par šo jautājumu. Faktiski tika uzskatīts, ka De Magistris kungs pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kad viņš izteica attiecīgos komentārus. Saskaņā ar ziņojumu viņš pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veica politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu.

Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es atbalstu deputātu vārda brīvību, kad viņi pilda savus pienākumus, lai aizstāvētu Eiropas Parlamenta kā iestādes intereses. Man tomēr jāpiebilst, ka deputātam ir jābūt politiski atbildīgam un vienmēr jārunā patiesība, un jāizrāda savam sarunu biedram cieņa, lai gan tas ne vienmēr notiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mums ir jāaizstāv De Magistris kunga imunitāte, jo, sniedzot minēto interviju, De Magistris kungs pildīja savus deputāta pienākumus un veica politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu.

 
  
  

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0154/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es aizstāvu Bruno Gollnisch imunitāti un privilēģijas, un es uzskatu, ka vajāšana, kurai viņš pakļauts, ir tīri politiska rakstura. Viņa imunitāte ir jāaizstāv, lai viņš varētu veikt savus pienākumus kā pilntiesīgs Eiropas Parlamenta deputāts. Šādos gadījumos par EP deputāta imunitātes aizstāvēšanu tiek balsots Parlamenta papildu sesijā (protams, ja deputāts vai deputāte pieder pie lielas politiskās grupas), kas liek man domāt, ka dažkārt Eiropas Parlamentā tiek lietoti dubultstandarti, tādējādi graujot uzticību visai šai iestādei.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Jūs zināt, ka es esmu uzticīga demokrātiskajām vērtībām … Bruno Gollnisch, EP deputāts un intelektuāls guru no Front National, ir pieprasījis savas parlamentārās imunitātes aizstāvību, jo Francijas iestādes, veicot tiesas izmeklēšanu pret Gollnisch kungu kā Front National frakcijas priekšsēdētāju Ronas–Alpu Reģionālajā padomē, 2009. gada janvārī Starptautiskās Līgas pret rasismu un antisemītismu vārda iesniedza kompensācijas prasību par rasu naida kurināšanu.

Nodaļas par tiesībām un kārtību attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti 8. pants nosaka, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus. Francijas Republikas Konstitūcijas 26. panta 2. punkts nosaka to pašu.

Laikā, kad Front National ir guvusi lielu Francijas vēlētāju atbalstu un kad var apšaubīt šīs frakcijas pievienošanos tradicionālajām vērtībām (gan no plašsaziņas līdzekļu, gan politiskā viedokļa), es esmu apmierināta, ka Eiropas Parlaments neaizstāvēs Gollnish kunga parlamentāro imunitāti un ka tas ir aicinājis to atcelt, lai tiesa var veikt savu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu aizstāvēt mūsu kolēģa Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti. Šis pieprasījums tika iesniegts, kad Francijas policija centās viņu apcietināt, lai nogādātu Francijas tiesu iestādēs par politiska viedokļa paušanu. Lieta attiecas uz Starptautiskās Līgas pret rasismu un antisemītismu (LICRA) apsūdzību rasu naida kurināšanā pēc paziņojuma presei publicēšanas Ronas–Alpu Reģionālās padomes Front National frakcijas vietnē, frakcijas, kuras priekšsēdētājs bija Gollnish kungs. Ņemot vērā praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un Juridiskās komitejas atzinumu, es piekrītu referenta nostājai un balsoju „par” mūsu kolēģa Gollnish kunga parlamentārās imunitātes atcelšanu

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Bruno Gollnish pieprasījumā par imunitātes aizstāvēšanu nav minēts Protokola par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā 8. pants, un tas šai lietai nav piemērojams. Lai nolemtu, vai aizstāvēt vai neaizstāvēt deputāta parlamentāro imunitāti, Parlaments piemēro pats savus konsekventus principus. Atbildīgā komiteja nav konstatējusi pietiekami pamatotus un precīzus pierādījumus, ka lieta ir ierosināta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai.

Otrkārt, lieta neattiecas uz Bruno Gollnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tā attiecas uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kas nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta pilnvarām. Treškārt, Bruno Gollnish ir sniedzis paskaidrojumu par paziņojumu presei, kura dēļ ir ierosināta tiesvedība un kuru publicēja viņa pārstāvētā Ronas–Alpu Reģiona padomes politiskā frakcija, informējot, ka to sagatavoja Front National reģionālā nodaļa, tostarp šīs grupas atbildīgā persona par saziņu. Parlamentārās imunitātes piemērošana šādām situācijām tiek uzskatīta par nevajadzīgu šo noteikumu darbības jomas pārsniegšanu, jo tie ir paredzēti, lai novērstu jebkādu ietekmi uz Parlamenta darbību un neatkarību. Visbeidzot, to, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas, izlemj kompetentās tiesu iestādes, nevis Parlaments. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Juridiskā komiteja Eiropas Parlamentam iesaka neaizstāvēt Bruno Gollnish deputāta imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Apsvēris iemeslus „par” un „pret” deputāta parlamentārās imunitātes aizstāvēšanai, es piekrītu Juridiskās komitejas ieteikumam, ka Parlamentam nav jāaizstāv Bruno Gollnish deputāta imunitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Kauna zīmes uzspiešana un naida kurināšana, pamatojoties uz reliģisko piederību, Francijā tiek uzskatīta par pārkāpumu, un šāda situācija ir pielīdzināma flagrante delicto. Gollnisch kungs publiski atbalstīja apkaunojošu paziņojumu presē. Šajā preses paziņojumā musulmaņi ir pielīdzināti bandītiem. Tajā ir runāts par palīdzēšanu „islāmam pārņemt mūsu tēvzemi un iznīcināt mūsu kultūras vērtības”. Gollnish kungam būs iespēja sevi aizstāvēt. Viņa imunitātes atcelšana ļaus tam notikt. Tāpēc es balsoju „pret” viņa pieprasījumu aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Gollnisch kungs ir pieprasījis Eiropas Parlamentam aizstāvēt viņa deputāta imunitāti, jo Francijas iestādes, veicot tiesas izmeklēšanu, kuru ierosināja par sūdzību un prasību piedzīt zaudējumu atlīdzību (plainte avec constitution de partie civile), ko 2009. gada 26. janvārī pret anonīmu personu par rasu naida kurināšanu iesniedza Starptautiskā Līga pret rasismu un antisemītismu, pēc viņa teiktā viņam esot piemērojušas brīvību ierobežojošu drošības līdzekli. Tika secināts, ka lieta neattiecas uz Bruno Golnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, bet, gluži otrādi — tā attiecas tikai uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kurā viņš tika ievēlēts tiešās un vispārējās vēlēšanās un kurš nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu. Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, citiem vārdiem sakot, par to, ka prasība ir iesniegta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir lēmums neaizstāvēt Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti, ļaujot izlemt kompetentajām tiesu iestādēm, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Minētā lieta neattiecas uz Gollnish kunga kā EP deputāta politisko darbību, bet tikai uz viņa darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu. Tāpēc mēs esam nolēmuši neaizstāvēt viņa imunitāti.

 
  
  

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0155/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es aizstāvu Bruno Gollnish privilēģijas un imunitāti, un es uzskatu, ka vajāšana, kurai viņš pakļauts, ir tīri politiska rakstura. Viņa imunitāte ir jāaizstāv, lai viņš varētu veikt savus pienākumus kā pilntiesīgs Eiropas Parlamenta deputāts. Tāpēc es balsoju „pret” viņa deputāta imunitātes atcelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. Es balsoju „pret” parlamentārās imunitātes atcelšanu Bruno Gollnish, jo es uzskatu, ka 1. viņa runa un vārdi, par kuriem izvirzīta sūdzība, nemusina uz vardarbību, kā arī nav aizskaroši vai aizvainojoši. Komentāri attiecās uz islāma režīma neiecietību pret cilvēkiem, kurus viņi uzskata par ķeceriem; 2. nebija atļautas debates pirms vissvarīgākajiem balsojumiem (attiecībā uz EP deputātu pamattiesībām); 3. priekšlikums atcelt Bruno Gollnish deputāta imunitāti (un galīgais lēmums to atcelt) bija pretrunā ar priekšlikumu saglabāt imunitāti EP deputātam no Vācijas Elmar Brok pret kriminālvajāšanu par (varbūtēju) mantkārību, izvairoties no nodokļu nomaksas. Ir skaidrs, ka kriminālvajāšana ir nepatīkama lieta, ja to veic privāta organizācija, kas ir nolēmusi laupīt Gollnish kungam amatu, kuru viņš ieguvis vēlēšanās, un viņa labo slavu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI), rakstiski. (NL) Jau pats fakts, ka mūsu kolēģim, kurš riskē zaudēt savu parlamentāro imunitāti, nav dota iespēja aizstāvēt sevi plenārsēdē, ir pietiekams iemesls balsot „pret” šo ziņojumu, kurā ierosināts atcelt deputāta imunitāti. Turklāt ir nedzirdēti un nedabīgi, ka Parlamenta deputāti zaudē imunitāti un viņi tiek iesūdzēti tiesā par sava viedokļa paušanu. Ja Eiropas Parlaments vēlas, lai vēlētāji to turpmāk uztver nopietni, tam nepārprotami un bez kompromisiem jāaizstāv savu deputātu un visu Eiropas pilsoņu tiesības uz vārda brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu atcelt privilēģijas un imunitāti mūsu kolēģim Gollnish kungam, ko Eiropas Parlamentam iesniedzis Lionas Apelācijas tiesas prokurors attiecībā uz izmeklēšanu, kas ir uzsākta, pamatojoties uz sūdzību un zaudējumu atlīdzības prasību, kuru 2009. gada 26. janvārī pret anonīmu personu par rasu naida kurināšanu iesniedza Starptautiskā Līga pret rasismu un antisemītismu (LICRA) attiecībā uz paziņojuma presei publicēšanu Ronas–Alpu Reģionālās padomes Front National frakcijas vietnē, frakcijas, kuras priekšsēdētājs bija Gollnish kungs. Ņemot vērā praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un to, ka pieprasījums pēc parlamentārās imunitātes šajā gadījumā bija nepamatots, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu, es piekrītu referenta nostājai un balsoju „par” parlamentārās imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim Gollnish kungam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nick Griffin (NI), rakstiski. Es balsoju „pret” parlamentārās imunitātes atcelšanu Bruno Gollnish, jo: 1. vārda brīvība ir mūsu sabiedrības pamatvērtība un mūsu demokrātijas stūrakmens. To nedrīkst mazināt mūsu politiskie oponenti. Komentāri, ko piedēvē Gollnish kungam, nemusina uz vardarbību, kā arī nav aizskaroši vai aizvainojoši. Tie attiecās uz islāma režīma neiecietību pret tā sauktajiem neticīgajiem; 2. nebija atļautas debates pirms balsojumiem par šo jautājumu, un tas pārkāpj EP deputāta pamattiesības; 3. priekšlikums atcelt Bruno Gollnish deputāta imunitāti (un politiski motivētais lēmums to atcelt) bija pretrunā ar priekšlikumu saglabāt imunitāti EP deputātam no Vācijas Elmar Brok pret kriminālvajāšanu par (varbūtēju) mantkārību, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Ir skaidrs, ka kriminālvajāšana ir nepatīkama lieta, ja to veic privāta organizācija, kas ir nolēmusi laupīt Gollnish kungam amatu, kuru viņš ieguvis vēlēšanās, un viņa labo slavu. Ir skaidrs arī tas, ka aizvien neiecietīgākajā politkorektuma gaisotnē, kas ir pārņēmusi Parlamentu, daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo, pirmkārt, atbildīgā komiteja nav konstatējusi pietiekami pamatotus un precīzus pierādījumus, ka lieta ir ierosināta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai.

Otrkārt, lieta neattiecas uz Bruno Gollnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tā attiecas uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kas nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta pilnvarām.

Treškārt, Bruno Gollnisch ir sniedzis paskaidrojumu, ka paziņojumu presei, kura dēļ ir ierosināta tiesvedība, publicēja viņa pārstāvētā Ronas–Alpu Reģiona padomes politiskā frakcija. Parlamentārās imunitātes piemērošana šādām situācijām tiek uzskatīta par nevajadzīgu šo noteikumu darbības jomas pārsniegšanu, jo tie ir paredzēti, lai novērstu jebkādu ietekmi uz Parlamenta darbību un neatkarību.

Visbeidzot, to, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas, izlemj kompetentās tiesu iestādes, nevis Parlaments. Jāpiebilst, ka, pieņemot lēmumu atcelt deputāta imunitāti, Eiropas Parlaments valsts kompetentajai iestādei tikai rada priekšnoteikumus kriminālprocesa ierosināšanai (jo netiek apdraudēta nedz šīs iestādes darbība, nedz neatkarība), taču ar šādu lēmumu nekādā ziņā netiek prezumēta deputāta vaina vai nevainīgums vai pausta attieksme par kriminālprocesa ierosināšanas nepieciešamību saistībā ar attiecīgajām darbībām vai viedokļiem. Apsvērusi visus argumentus, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Bruno Gollnish parlamentāro imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Mana ilgā parlamentārā darbība gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Eiropas Parlamentā (27 gadi) ļauj man apgalvot, ka Parlamenta attieksme, atceļot Gollnish kunga parlamentāro imunitāti, bija īpaši pretīga. EP deputātam netika dots vārds, lai viņš varētu sevi aizstāvēt savu kolēģu priekšā, kas, starp citu, nepapūlējās iepazīties ar faktiem šajā lietā. Ja viņi to būtu darījuši, tad uzzinātu, ka Gollnish kungs ir tikai netieši atbildīgs šajā lietā un ka tā ir saistīta ar politiska viedokļa paušanas brīvību. Pamācīt cilvēkus par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ir viena lieta, bet šos principus ievērot pašiem savā iestādē ir pavisam cita lieta.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde. Es pilnīgi atbalstu šo koncepciju. Taču Rapkay kungs šo principu piemēro tikai De Magistris kungam, pret kuru ir ierosināta lieta par apmelošanu, bet ne Bruno Golnish, pret kuru ir ierosināta lieta par politiska viedokļa paušanu. Šajā gadījumā tiek piemērots dubultstandarts. Vai ir demokrātiskāk un sabiedrības interesēs uzzināt De Magistris kunga viedokli par savu kolēģi, vai ir mūsu interesēs uzzināt, ko Front National domā par nemieriem Romansā vai masu imigrācijas draudiem? Bruno Gollnish zaudē deputāta imunitāti tikai tāpēc, ka viņa oponentiem nepatika minētais paziņojums presē, lai gan tam ir lielāka sabiedriskā rezonanse. Parlamentā ievēlētu pārstāvju vārda brīvība nedrīkst būt pārvietojams vārtu stienis vai atkarīga no tā, ka kādam patīk vai nepatīk jūsu izskats. Šā ziņojuma pieņemšana nedara jums godu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atbalstu Bruno Gollnisch deputāta imunitātes atcelšanu, lai viņš varētu stāties tiesas priekšā par rasu naida kurināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL),(FR) Kauna zīmes uzspiešana un naida kurināšana, pamatojoties uz reliģisko piederību, Francijā tiek uzskatīta par pārkāpumu, un šāda situācija ir pielīdzināma flagrante delicto. Gollnisch kungs publiski atbalstīja apkaunojošu paziņojumu presē. Šajā preses paziņojumā musulmaņi ir pielīdzināti bandītiem. Tajā ir runāts par palīdzēšanu „islāmam pārņemt mūsu tēvzemi un iznīcināt mūsu kultūras vērtības”. Gollnish kungam būs iespēja sevi aizstāvēt. Viņa imunitātes atcelšana ļaus tam notikt. Tāpēc es balsoju „pret” viņa pieprasījumu aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju „pret” Bruno Gollnisch deputāta imunitātes atcelšanu tāpēc, ka Juridiskās komitejas paskaidrojums, kurā bija ieteikums plenārsēdē atcelt viņa imunitāti, ir pilnīgi patvaļīgs. Ja Gollnish kungu apsūdz par paziņojumu presē, ko rakstījuši Front National politiķi, tad, protams, var uzskatīt, ka šī lieta attiecas uz viņa ES deputāta pilnvarām. Arguments, ka šis paziņojums attiecas uz viņa darbību reģionālā domnieka amatā, nav izšķirošs, jo ES deputāta pilnvaru īstenošanu nevar uzskatīt par daļlaika nodarbošanos vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja Gollnish kungs būtu sniedzis šādu paziņojumu Eiropas Parlamenta papildu sesijā vai kādā komitejā, vai tad arī tiktu izvirzīti tādi paši argumenti? Uz preses paziņojuma saturu, kas kalpo par pamatu deputāta izdošanai tiesai, pilnībā attiecas vārda brīvības princips. Ja politiski nepopulāri paziņojumi tagad kalpo par pamatu deputāta izdošanai tiesai, tad tas vēlreiz liecina par Eiropas Parlamenta attieksmi pret demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par parlamentārās imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim Gollnisch kungam pēc Francijas Republikas prokurora pieprasījuma, lai varētu izmeklēt Gollnish kungam piedēvētu rasu naida kurināšanu un lai vajadzības gadījumā Gollnish kungu varētu tiesāt Francijas Pirmās instances tiesa, Apelācijas tiesa un Kasācijas tiesa . Pieprasījums atcelt Gollnish kunga imunitāti attiecas uz rasu naida kurināšanu, kas it kā izriet no Gollnish kunga vadītās Ronas–Alpu reģionālās nodaļas sagatavotā 2008. gada 3. oktobra paziņojuma presei, tādējādi tas attiecas tikai uz Gollnish kunga darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kurā viņš tika ievēlēts tiešās un vispārējās vēlēšanās un kurš nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Nav pierādījumu par fumus persecutionis, citiem vārdiem sakot, par to, ka prasība ir iesniegta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir lēmums neaizstāvēt Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti, ļaujot izlemt kompetentajām tiesu iestādēm, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Šis gadījums ir tāds pats kā iepriekšējais (sk. A7-0154/2011), bet šajā gadījumā prasību par deputāta imunitātes atcelšanu iesniedza Francijas iestādes.

 
  
  

Ieteikums: Kriton Arsenis (A7-0078/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Prespas ezeru baseins (Prespas parks) ir kopīga Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) un Albānijas teritorija. Pirmā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, otrā ir ES kandidātvalsts, un trešā ir potenciāla ES kandidātvalsts. Albānija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ar ES ir noslēgušas arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Ilgtspējīgas ekonomikas un videi nekaitīgas infrastruktūras izveide noteikti veicinās vietēja līmeņa darbavietu rašanos, ievērojami palielināsies nodarbinātības iespējas, tādējādi sekmējot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Turklāt labākai resursu izmantošanai, ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un dabas aizsardzībai jābūt savstarpēji cieši saistītām un jāveicina sadarbība ar kaimiņvalstīm, lai panāktu to integrāciju Eiropā. Visu šo minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” šo Nolīguma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es piekrītu Eiropas Savienības līdzdalībai Nolīgumā par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, ko noslēgusi Grieķija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija. Man ir šāds viedoklis tāpēc, ka šis parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tās ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Es atbalstu arī Nolīgumā uzsvērtos mērķus un principus, kas pamatojas uz ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un Prespas ezeru ūdeņu piesārņojuma novēršanu, kontroli un samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu centienus sadarboties ar valstīm, kas nepieder pie ES, lai ilgtspējīgāk izmantotu resursus. Tāpēc es balsoju „par” to, lai tiktu noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgi to trīs valstu attīstībai, kuru teritorijā tas atrodas —Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas. Es uzskatu, ka šis parks ir svarīgs arī no vides un dabas aizsardzības viedokļa, kā arī savas stimulējošās ietekmes dēļ, ko dotu šāda sadarbība, galvenokārt stiprinot labas attiecības Balkānu reģiona valstu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (FYROM), kura mērķis ir sadarbība starp valstīm, kuru teritorijā atrodas Prespas ezeru baseins, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un parka ilgtspējīgu attīstību. Šis Nolīgums liecina par veiksmīgu Ūdens pamatdirektīvas piemērošanu, lai aizsargātu vidi, paaugstinātu reģiona iedzīvotāju dzīves līmeni un veicinātu sadarbību starp trim valstīm — Grieķiju, Albāniju un FYROM. Tas sekmēs labu kaimiņattiecību gaisotni starp iesaistītajām Pusēm īpaši jutīgajā Balkānu reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ieteikums attiecas uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā tiktu noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kurš pastāv kā dabas teritorija kopš 1977. gada un saskaņā ar 2000. gada 2. februāra deklarāciju, ko izdeva valstis, kuru teritorijā atrodas Prespas parks — Grieķija, Albānija un Maķedonijas Republika — , tika pasludināts par aizsargājamu pārrobežu teritoriju. Eiropas Savienība apzinās, ka ir steidzami jāaizsargā un jāsaglabā dabas resursi. Tādēļ, sākot ar 1970-ajiem gadiem, tā ir pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kura principu pilnīgākā izpausme ir 2000. gadā pieņemtā Ūdens pamatdirektīva. Šā Nolīguma mērķis ir nodibināt sadarbību starp ES un iepriekš minētajām valstīm, lai veicinātu reģiona ilgtspējīgu attīstību un aizsargātu tā ekosistēmu, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Laikā, kad klimata pārmaiņu rezultātā arvien biežāk notiek dabas katastrofas, es apsveicu Padomi par šo projektu un vēlos, lai tas tiktu noslēgts, cik drīz vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Prespas ezeru baseins (Prespas parks) ir kopīga Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas teritorija. Ir ārkārtīgi svarīgi izveidot dzīvotni daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai, kā arī vietu pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, gan arī krātuvi bagātīgam kultūras mantojumam.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Šim nolūkam valstis, kas iesaistītas Nolīgumā, apņemas veikt vajadzīgos pasākumus — individuāli un sadarbojoties —saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai nodrošinātu Prespas ezeru ūdensresursu pārvaldību, novērstu, kontrolētu un samazinātu piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu augsni un nodrošinātu apdomīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Prespas parks jeb Prespas hidrogrāfiskais baseins, kas atrodas Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas teritorijā, ir ārkārtīgi svarīgs, lai izveidotu dzīvotni daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai, kā arī vietu pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, gan arī krātuvi bagātīgam kultūras mantojumam.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Šim nolūkam valstis, kas iesaistītas Nolīgumā, apņemas veikt vajadzīgos pasākumus — individuāli un sadarbojoties —saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai nodrošinātu Prespas ezeru ūdensresursu pārvaldību, novērstu, kontrolētu un samazinātu piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu augsni un nodrošinātu apdomīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. 2010. gada februārī Eiropas Savienības klātbūtnē un ar tās līdzdalību Grieķija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Šā Nolīguma mērķis ir nodrošināt visaptverošu Prespas parka un ekosistēmas aizsardzību. Ne tikai pašiem ezeriem un to apkārtnei ir ekoloģiska nozīme, bet visas šīs teritorijas daba ir unikāla no ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras viedokļa. Tā ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Parlamenta piekrišanu iegūt bija ļoti svarīgi, lai nodrošinātu Nolīguma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Prespas upes baseins pie Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas robežām ir svarīga dabas teritorija. Nolīgums, ko parakstīs Eiropas Savienība, palīdzēs sasniegt svarīgus šīs teritorijas aizsardzības, ekosistēmas saglabāšanas un ilgtspējīgu atjaunojamās enerģijas avotu attīstības mērķus. Tāpēc es balsošu „par” šo ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo šā Nolīguma mērķis ir nodibināt sadarbību, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, ieskaitot upes baseina integrētu pārvaldības plānu izstrādi saskaņā ar starptautiskiem un ES standartiem. Prespas ezeru baseins (Prespas parka teritorija) ir Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas kopīga teritorija. Pirmā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, otrā ir ES kandidātvalsts, un trešā ir potenciāla ES kandidātvalsts. Albānija un FYROM ar ES ir noslēgušas arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava.

Šo iemeslu dēļ 2010. gada 2. februārī minētās trīs valstis parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību ar ES līdzdalību, kam vajadzīga arī Eiropas Parlamenta piekrišana. Lai sasniegtu šo mērķi iesaistītās Puses ir apņēmušās veikt nepieciešamos pasākumus un izmantot vislabākos tehniskos paņēmienus — gan individuāli, gan sadarbojoties — saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Šis ziņojums ir par Prespas ezeru baseinu, kura ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīme padara to par starptautiskas nozīmes dabas teritoriju. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Šis Nolīgums tiek noslēgts starp Grieķiju, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kam kopīgi pieder šī teritorija, lai sadarbotos Prespas ezeru ūdeņu apsaimniekošanā un novērstu, kontrolētu un samazinātu to piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu šīs teritorijas bioloģisko daudzveidību un pasargātu tās augsni no erozijas, veicinātu saprātīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, nepieļautu svešu dzīvnieku un augu sugu ieviešanos un regulētu cilvēku darbību, kas rada negatīvu ietekmi uz šo teritoriju. Es esmu pārliecināts, ka jāpalielina sadarbība starp iesaistītajām Pusēm saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai aizsargātu šo teritoriju, kam ir unikāla vērtība. Tāpēc es balsoju par šo Nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma pamatā ir Padomes lēmuma projekts par Nolīguma parakstīšanu par Prespas parka, Prespas hidrogrāfiskā baseina aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienībā jau ilgstoši ir spēkā tiesību akti ūdeņu aizsardzībai, proti, 2000. gada Ūdens pamatdirektīva, ar ko tiek noteikts mērķis aizsargāt visus ūdens resursus — upes, ezerus, gruntsūdeņus, un piekrastes ūdeņus — , kas kopīgu hidrogrāfisku baseinu gadījumā pārsniedz administratīvās un politiskās robežas, un tāpēc ir jākoordinē centieni šā mērķa sasniegšanai. Prespas hidrogrāfiskais baseins kopīgi pieder Grieķijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (FYROM) un Albānijai. FYROM ir ES kandidātvalsts, un Albānija ir potenciāla ES kandidātvalsts. Lai īstenotu Ūdens pamatdirektīvas mērķus, proti, aizsargātu šīs teritorijas bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus, ir radusies vajadzība noslēgt starptautisku nolīgumu. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kuru iepriekš vienprātīgi pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Prespas hidrogrāfiskais baseins kopīgi pieder Grieķijai, Albānijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Tā kā tas ir nenoliedzamas ekoloģiskas nozīmes bioloģiskās daudzveidības avots un tāpēc arī dabisks klimata regulācijas līdzeklis, Eiropas Savienībai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (2000/60 EK) ir vērts to aizsargāt. Saskaņā ar šo direktīvu, ja upju baseini sniedzas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ir jāpanāk saskaņošana starp iesaistītajām valstīm, un šajā nolūkā 2010. gada 2. februārī tika noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kurā tika iesaistīta arī Komisija, kas pārstāvēja ES. Taču, lai Nolīgumu pieņemtu Padome, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šā Nolīguma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, bioloģiskās daudzveidības un kultūras vērtību dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Šo iemeslu dēļ trīs iesaistītās valstis 2010. gada 2. februārī ar ES līdzdalību parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Nolīguma mērķis ir sadarbība, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, saskaņā ar starptautiskajiem un ES standartiem izstrādājot arī upes baseina integrētas pārvaldības plānus. Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 6. punkta a) apakšpunktam Padomei ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana, lai pieņemtu šo Nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropā jau ilgstoši ir spēkā tiesību akti ūdens resursu aizsardzībai, starp kuriem vissvarīgākais akts ir Ūdens pamatdirektīva. Saskaņā ar šo tiesību aktu, ja upju baseini sniedzas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, dalībvalstis cenšas panākt pienācīgu saskaņošanu ar tām trešām valstīm, ar kurām tām ir kopīgs upju baseinu apgabals. Ja saskaņošanu veic starptautiska nolīguma veidā, Eiropas Savienības kā Puses līdzdalība ir vajadzīga, ciktāl nolīgums attiecas uz jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē.

Prespas parks ir dabas teritorija, kurai no ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras viedokļa ir starptautiska nozīme. Šodien pieņemtā teksta mērķis ir panākt sadarbību, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, saskaņā ar starptautiskajiem un ES standartiem izstrādājot arī upes baseina integrētas pārvaldības plānus. Nolīgums palīdzēs veiksmīgi īstenot Ūdens pamatdirektīvu, aizsargāt vidi, uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni un veicināt labas kaimiņattiecības šajā īpaši jutīgajā Balkānu teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Pagājušajā gadā Komisija un citas ES iestādes konstatēja, ka mēs neesam sasnieguši bioloģiskās daudzveidības mērķus. Tā ir nožēlas vērta situācija, kas ir nekavējoties efektīvi jāmaina, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un vērtīgos ekopakalpojumus, ko tā sniedz. Pēc iespējas ir jāveicina ciešāka sadarbība ar trešām valstīm, jo tā ir starptautiska problēma. Tāpēc šis Nolīgums ir ļoti atzinīgi vērtējams.

 
  
  

Ieteikums: Carmen Fraga Estévez (A7-0142/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” Fraga Estévez kundzes ieteikumu, kurā ir atzinīgi vērtēti Komisijas centieni apstiprināt rezolūciju, kas pamatojas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem. Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) plenārsēdē, kas notika 2010. gada martā Busanā, Dienvidkorejā, tika pieņemta ES iesniegtā rezolūcija par ostas valsts pasākumiem (Rezolūcija 2010/11). Līdzīgus priekšlikumus ES iesniedza arī citām RZPO, lai stiprinātu to pašreiz spēkā esošos ostas valsts pasākumus un pielāgotu tos Nolīguma prasībām. Diemžēl dažos gadījumos tos nebija iespējams pieņemt, jo vairākas valstis, piemēram, dažas Latīņamerikas valstis un Klusā okeāna mazās salu valstis, bija pret to.

Referente pauž atbalstu šiem priekšlikumiem, un arī es mudinu Eiropas Komisiju turpināt virzību uz to pieņemšanu, jo Nolīgumā paredzētie pasākumi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā būs patiesi efektīvi tikai tad, ja tie visaptverošā, vienotā un pārredzamā veidā tiks ieviesti visā pasaulē, lai tādējādi izvairītos no tiesību aktu trūkumiem, kurus NNN zvejas operatori var viegli izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju ieteikumu, jo Eiropas Savienībai ir jādod spēcīgs signāls, nosodot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Eiropas Savienībai ir liela nozīme starptautiskās zvejniecības pārvaldībā. Tāpēc tai ir jāsniedz atbalsts pasākumiem, kas attiecas uz starptautisko neteikumu īstenošanu pārkāpumu gadījumos. Fraga Estévez kundze ir atzinīgi vērtējusi Eiropas Komisijas centienus pieņemt rezolūcijas, kas pamatojas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem Komitejā mēs visi atbalstījām šo priekšlikumu turpmākās īstenošanas ideju. Nelegālā zvejā ir iesaistīti arī oficiāli deklarēti kuģi, kas zvejo neatļauti maza izmēra zivis, kā arī kuģi, kuriem nav zvejošanas atļaujas un kuri zvejo aizsargātās teritorijās tuvu pie krasta.

Diemžēl 60 % no zivju produktiem, kas nonāk mūsu tirgos, ir nelegālas izcelsmes, un tāpēc rodas šaubas par to kvalitāti, kā arī ir grūti tos izsekot. Tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropai ir jārāda piemērs visām citām valstīm, kas darbojas šajā nozarē un gūst priekšrocības starptautiskajos tirgos tāpēc, ka tām nav jāievēro ierobežojumi, kas ir obligāti mūsu zvejniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju „par” Fraga kundzes ieteikumu Padomes lēmuma projektam apstiprināt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Es balsoju „par” to, jo iniciatīvas saturs būs būtisks ieguldījums pašreizējā globālajā cīņā pret nelegālu zveju. Šis saturs būs efektīvs, ja to piemēros visaptveroši, vienveidīgi un pārredzami.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Zivju krājumu izsīkums ne tikai mūsu jūrās, bet globālā mērogā pamazām kļūst par neatliekami risināmu problēmu. Mēs zinām, ka jūras vide ir svarīga ne tikai no cilvēku diētas viedokļa, bet arī no visas ekosistēmas veselības viedokļa. Tāpēc ir būtiski, lai visu līmeņu valdības — no reģionu un valstu valdībām līdz visas ES valdībai — darītu visu, kas ir to spēkos, lai ieviestu regulējošus pasākumus un likumdošanas instrumentus, kas palīdzēs aizsargāt zivju krājumus un kas ir vienīgā ilgstošas zvejošanas ilgtspējības garantija.

Es balsoju „par” šo Parlamenta ieteikumu Padomei, lai tā varētu ES vārdā noslēgt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, kas aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Ja valstu iestādes šo starptautisko Nolīgumu pareizi īstenos, tas kļūs par svarīgu instrumentu ilgtermiņa jūras vides aizsardzības un zivju krājumu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo ar to Eiropas Parlaments piekrita apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumu, kam jāveicina atbildīga zivsaimniecības resursu un jūras ekosistēmu izmantošana. Ar šo Nolīgumu tiek izveidots konkrēts efektīvāks instruments nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanai ES teritoriālajos ūdeņos. Šis instruments paredz obligātos standartus, kam jākalpo par pamatu valstu pasākumiem, ar mērķi uzraudzīt, kontrolēt un pārbaudīt zvejas kuģus, kas kuģo ar ārvalstu karogu un vēlas izmantot attiecīgo valstu ostas. Instrumentus, kas paredzēti šajā Nolīgumā, var piemērot ne tikai zvejas kuģiem, bet arī kuģiem, ko izmanto ar zveju saistītās darbībās, piemēram, transporta kuģiem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai. Cīņa pret NNN zveju ir būtiska kopējās zvejsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājumā, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska ostas valsts pasākumu instrumenta pieņemšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem zivju tirgus resursu apdraudējumiem, tirgus, kurā Eiropas Savienība ieņem svarīgu starptautisku stāvokli. Šajā gadījumā kopējās ES mēroga zivsaimniecības politikas izstrāde, kuras mērķis ir aizsargāt dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ir gluži dabīga parādība. Šis Nolīgums, kas iesniegts Padomei apstiprināšanai, ir izstrādāts, lai apmierinātu starptautiskās prasības par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) aizkavēšanu, novēršanu un izskaušanu, uzliekot par pienākumu valstij, kurā atrodas attiecīgā osta, īstenot efektīvus pasākumus. Šiem pasākumiem pēc Nolīguma noslēgšanas ir no brīvprātīgas versijas jākļūst par obligāto minimālo standartu kopumu, kas paredzēts ostu valstīm ar mērķi uzraudzīt, kontrolēt un pārbaudīt zvejas kuģus, kuri kuģo ar ārvalstu karogu un vēlas izmantot attiecīgo valstu ostas.

Tas, ka šis pasākumu kopums, kura īstenošana ir nodota ostas valstu kompetencē, ir starptautisks instruments, ir priekšrocība. Globāls pārskats par NNN zveju var nodrošināt labāku zvejsaimniecības uzraudzību. No organizācijas un īstenošanas viedokļa šādi pasākumi ir rentablāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” šo tekstu, ko iesniedza Fraga Estévez kundze, kurai es vēlos izteikt atzinību par paveikto darbu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai patiešām ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai novērstu un apkarotu nelegālo tirdzniecību, vienlaikus saglabājot zivju tirgu, kas vienmēr ir bijis kopējās zivsaimniecības politikas stiprais pīlārs.

Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt stingrus noteikumus un galvenokārt tos ievērot. Kuģiem, kas neievēro Eiropas un starptautiskos zvejošanas noteikumus, ir jāaizliedz zvejot, un jāgarantē plašāka informācija par visiem kuģiem, kas lūdz atļauju ienākt ostās. Neaizmirsīsim, ka Eiropa — kas ierindojas trešajā vietā starp pasaules zivsaimniecības lielvalstīm — ir gadiem ilgi pūlējusies nodrošināt, lai dalībvalstis un trešās valstis ievēro noteikumus, kas ļautu garantēt ilgtspējīgu zivju tirgu un aizsargāt jūras vidi no iespējamas izpostīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu Padomes lēmuma projektam Eiropas Savienības vārdā apstiprināt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Es uzskatu, ka šādu pasākumu efektivitāte ir būtiska, lai garantētu jūras ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējību un tādējādi iespēju arī turpmāk izmantot jūras resursus un saglabāt attiecīgās zivsaimniecības nozares. Lai šie pasākumi būtu efektīvi, dalībvalstīm tie ir jāpiemēro saskaņoti, kontrolējot kuģu izkraušanu, produkcijas pārvadāšanu un citas darbības, kas tiek veiktas to ostās. Tāpēc es vēlos uzsvērt tā punkta lielo nozīmi, kurā ir ierosināts informācijas apmaiņas mehānisms, kam jābūt šā Nolīguma pamatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegāla zveja ir parādība, kas apdraud visus pasākumus, kurus starptautiskā sabiedrība un jo īpaši Eiropas Savienība veic, lai nodrošinātu, ka intensīvu un dinamisku zveju līdzsvaro nepieciešamais zivju krājumu papildinājums.

2007. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Zivsaimniecības komiteja piekrita izstrādāt juridiski saistošu starptautisku instrumentu ostas valsts pasākumiem, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Vēlāk 2009. gadā Roma tika pieņemts Nolīgums, un tagad tas ir jāapstiprina ES vārdā.

Ņemot vērā šā jautājuma lielo nozīmi, jo īpaši tādai jūras valstij kā Portugāle, es balsoju par to, lai šis Nolīgums tiktu noslēgts.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) izstrādāja Starptautisku nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu (IPOA–NNN). 2005. gadā FAO pieņēma vairākus pasākumus, kas jāveic ostas valstīm, kurās ienāk zvejas kuģi vai zivju pārvadājumu kuģi, nelegālas zvejas apkarošanai. Eiropas Savienība pastāvīgi rūpējas par dabas resursu saglabāšanu, jo īpaši jūras resursu saglabāšanu, cenšoties ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem novērst nelegālu zveju. Tāpēc tā cieši seko visiem pasākumiem, kurus pieņēmusi FAO, aktīvi un konstruktīvi piedaloties arī 2009. gada 18.–23. novembrī Romā notikušajā 36. FAO konferencē pieņemtā Nolīguma izstrādē. Es piekrītu referentes nostājai attiecībā uz to, ka Eiropas Komisija jāmudina ne tikai noslēgt pašreizējo Nolīgumu, bet arī izdarīt spiedienu uz starptautiskajām aģentūrām, jo īpaši FAO, lai tās pieņem paredzētos pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šo Nolīgumu pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas 2009. gada novembrī notika Romā, noslēdzot divu gadu desmitu ilgu debašu procesu, kura laikā FAO paspārnē tika pieņemti vairāki citi nolīgumi un rīcības kodeksi.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tāpēc cīņai pret NNN zveju ir jābūt jebkuras zvejsaimniecības politikas galvenajam aspektam, kā arī starptautiskās zivsaimniecības pārvaldības kompetento forumu būtiskam elementam.

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Pieredze rāda, ka būtiski ostas valsts pasākumi kopā ar citiem instrumentiem nodrošina labus panākumus un rentabilitāti cīņā pret NNN zveju. Šajā nolīgumā ir atbalstīta arī paplašinātā NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šo Nolīgumu pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas 2009. gada novembrī notika Romā, noslēdzot divu gadu desmitu ilgu debašu procesu, kura laikā FAO paspārnē tika pieņemti vairāki citi nolīgumi un rīcības kodeksi.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tāpēc cīņai pret NNN zveju ir jābūt jebkuras zvejsaimniecības politikas galvenajam aspektam, kā arī starptautiskās zivsaimniecības pārvaldības kompetento forumu būtiskam elementam.

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pieredze rāda, ka būtiski ostas valsts pasākumi kopā ar citiem instrumentiem nodrošina labus panākumus un rentabilitāti cīņā pret NNN zveju.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. 2009. gada novembrī FAO konferencē tika apstiprināts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kurš palīdzēs samazināt šāda veida zveju un nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām starptautiskās zvejniecības dalībniecēm un viens no galvenajiem zvejas produktu tirgiem, ir pareizi un pienācīgi mudināt Eiropas iestādes pieņemt šos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) FAO konferences mērķis, uz kuru attiecas šis lēmums, ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus. Būtībā „ostas valsts pasākumi” nozīmē pasākumus, ko piekrastes valstis piemēro tiem kuģiem, kuriem nav tiesību kuģot ar saviem karogiem un kuri atrodas kādā ostā vai lūdz atļauju ienākt tajā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Puses, kas darbojas kā ostas valstis, piemēro Nolīgumu attiecībā uz kuģiem, kuriem nav tiesību kuģot ar saviem karogiem un kuri vēlas ienākt šo valstu ostās vai atrodas kādā no to ostām. Tas attiecas ne vien uz zvejas kuģiem, bet arī uz kuģiem, ko izmanto ar zveju saistītās darbībās, piemēram, uz transporta kuģiem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai. Tajā ir apstiprināta arī plaša NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības. Pielikumos, kas ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa, ir norādīts, kāda informācija iepriekš jāsniedz kuģiem, kas lūdz atļauju ienākšanai kādas Puses ostās, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudes procedūrām, pārbaudes rezultātu apkopošanu, informācijas sistēmām un apmācības prasībām. Pusēm jāsadarbojas, lai saistībā ar citām attiecīgām daudzpusējām un starpvaldību iniciatīvām izveidotu informācijas apmaiņas mehānismu, vēlams, saskaņojot to ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar pašreizējām datu bāzēm, kas attiecas uz šo Nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. (PL) Saskaņā ar zinātniskām prognozēm 21. gadsimta vidū mūsu zivju resursu un jūras produktu nesaprātīgās pārvaldības dēļ zemes jūras un okeāni būs tukši, jo par spīti visiem ieviestajiem ierobežojumiem un aizliegumiem turpinās nelegāla zveja, jeb tāda zveja, ko var uzskatīt par marodierismu. Ir jāpalielina uzraudzība, lai novērstu ūdens ekosistēmu izpostīšanu un tai sekojošo ekoloģisko katastrofu. Īpaši svarīga ir racionāla zivsaimniecības politika, jo īpaši pārtikas krīzes dēļ, kas apdraud mūs vienlaikus ar iedzīvotāju pieaugumu. Kā lielākajam šādu produktu tirgum Eiropas Savienībai ir jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir novērst zivsaimniecības nozares tiesību aktu pārkāpumus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu, kura mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju „par” ziņojumu par Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo es uzskatu, ka šāds zvejošanas veids ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tirgus ir negausīgs un noplicina dabas resursus. Mums ir jāiegrožo rūpnieciskas zvejas marodieru tehnoloģijas. Zvejsaimniecības resursu noplicināšana ir ne tikai vides problēma, bet arī sociāla problēma. Es tāpēc atzinīgi vērtēju šo pozitīvo ziņojumu par Nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas noslēdza ilgu debašu periodu, kurā tika pieņemti vairāki rīcības kodeksi. Es uzskatu, ka nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai ir jābūt jebkuras šā vārda cienīgas zivsaimniecības politikas galvenajam aspektam. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu zveju, piemērojot efektīvus pasākumus ostas valstīs un tādējādi nodrošinot jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Es zinu, ka šā Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Līdz 2011. gada 31. janvārim Nolīgumu bija parakstījuši 23 FAO dalībnieki, un bija deponēti divi pievienošanās dokumenti. Tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām starptautiskās zvejniecības dalībniecēm un viens no galvenajiem zvejas produktu tirgiem, referents ierosina Parlamentam sniegt piekrišanu Nolīguma noslēgšanai un stingri atbalsta un mudina Eiropas Komisiju gādāt, lai šie priekšlikumi tiek pieņemti. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Minētā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), izmantojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ietverot šajos pasākumos ne tikai zvejas kuģus, bet arī kuģus, kurus var izmantot zivju produktu pārvadāšanai. Tajā ir paplašināta arī NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības.

Šis Nolīgums ir daļa no Starptautiskā nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA–NNN), ko izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), pamatojoties uz Atbildīgas zvejniecības rīcības kodeksu.

Tā kā NNN zveja ir viena no lielākajām mūsdienu zivsaimniecības nozares nelaimēm, šis Nolīgums ir īpaši svarīgs arī tā iemesla dēļ, ka ES pašlaik izstrādā jaunu kopējās zivsaimniecības politiku (KZP).

Es tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk Nolīgums), ir vērtējams atzinīgi. Šis Nolīgums ir būtisks instruments nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanai mūsu ūdeņos. Īrijā un jo īpaši Īrijas dienvidos ir plaukstoša zivsaimniecības nozare, un šis Nolīgums palīdzēs apkarot NNN zveju, kas ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Ir ļoti svarīgi, ka ES ir piedalījusies šajā procesā jau no paša sākuma un ka tai ir bijusi aktīva un konstruktīva loma Nolīguma izstrādē, jo cīņa pret NNN zveju ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja rada nopietnus šķēršļus ilgtspējīgai attīstībai, jo tā negatīvi ietekmē dzīvos ūdens resursus. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) paspārnē ir noslēgts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un tam ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta apstiprinājums, lai tas būtu ilgtermiņā saistošs. Tā kā šis nolīgums ir kopējās zivsaimniecības politikas galvenais aspekts, es balsoju „par” tā noslēgšanu,

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Pieņemot šodien pusdienlaikā Fraga Estévez kundzes ziņojumu, Parlaments ir devis savu piekrišanu saistoša Eiropas Savienības starptautiska nolīguma noslēgšanai, lai apkarotu nelegālu zveju, tādējādi apstiprinot savas saistības nodarboties ar atbildīgu zveju. Ir vērts sev atgādināt, ka nelegāla zveja ir vēl aizvien viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai intensīvās zvejas dēļ. Apkarot šo zvejas veidu, kas noplicina jūras bioloģiskos resursus un ekosistēmas, ir Eiropas Savienībai būtiski svarīgs mērķis. Komisāra Damanaki nesenais paziņojums par jaunu zvejas kontroles sistēmu, kas ļaus izsekot zivi no tās nozvejošanas vietas līdz pusdienu galdam, ir daudzsološs. Jaunas punktu sistēmas ieviešana (kas var novest līdz licences apturēšanai) 2012. gada 1. janvārī ir jo īpaši svarīga. Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt, ka pret nopietniem pārkāpumiem izturas nopietni, nosakot preventīvus naudas sodus, kas līdzinās vismaz piecas reizes nelegāli nozvejotās zivs tirgus vērtībai. Izsekošanas sistēma kopā ar kontroli un sodīšanas pilnvarām inspektoriem visā Eiropas teritorijā būs svarīgs nelegālās zvejas apkarošanas līdzeklis.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Cīņa pret šādu rīcību ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājumā, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska instrumenta pieņemšanā attiecībā uz ostas valstu pasākumiem.

ES ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dalībniece un 13 reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) dalībniece. RZPO noteiktie ostas valsts mehānismi ir iestrādāti ES tiesību aktos, kuros paredzēti arī visaptveroši noteikumi, kas attiecas uz piekļuvi ostas pakalpojumiem un zvejas produktu izkraušanu un pārkraušanu, ko Eiropas Savienības ostās veic trešo valstu kuģi, kā arī uz sadarbības un palīdzības mehānismiem starp ES un trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Nelegāla zveja ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Cīņa pret šādu rīcību ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājuma, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska instrumenta pieņemšanā attiecībā uz ostas valsts pasākumiem.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2001. gadā izstrādāja Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu. Šajā plāna tika pieņemta holistiska pieeja, izstrādājot pasākumus, kas veicami karoga, piekrastes un ostas valstīm. Šodien pieņemtā dokumenta mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu zveju, ieviešot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. Ostas valsts pasākumi ir svarīgs instruments cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN). NNN zveja ir starptautisks kriminālnoziegums, kas izposta mūsu jūras ekosistēmas, apdraud mūsu nodrošinājumu ar pārtiku un laupa iztikas līdzekļus tiem, kas strādā likumīgajā zivsaimniecības nozarē. Taču mūsu cīņa pret NNN zveju nedrīkst aprobežoties ar ostas valsts pasākumiem, mums ir arī jāveic kampaņa, lai izbeigtu „izdevīgu karogu režīma” izmantošanu, kas bieži vien ļauj kuģiem nesodīti nodarboties ar nelegālu zveju. Starptautisks zvejas kuģu reģistrs, kā arī zivju produktu izsekojamība būtu svarīgi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) aizkavēšana, novēršana un izskaušana ir galvenā veiksmīgas kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prioritāte. Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvu ostas valstu pasākumu īstenošanu un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. NNN zveja vēl aizvien ir viens no vislielākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai, un ES ir bijusi aktīva un konstruktīva loma Nolīguma projekta izstrādē.

Izmantojot starptautisku ostas valstu pasākumu instrumentu, līgumslēdzējas Puses liegs ienākt savās ostās kuģiem, ja to rīcībā būs pietiekami pierādījumi, ka kuģis, kas vēlas ienākt to ostās, ir veicis NNN zveju vai ar šādu zveju saistītas darbības. Ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka minētais Nolīgums sniegs lielu ieguldījumu pašreizējā starptautiskajā cīņā pret NNN zveju, un es balsoju „par” tā apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Lai gan Lietuva ir maza, zivsaimniecības nozarei ir svarīga ekonomiska un sociāla loma manas valsts mazajās kopienās. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja stipri apdraud zvejsaimniecības ilgtspējību Lietuvā. Zivju krājumi tiek noplicināti, jūras vide — izpostīta, un godīgi zvejnieki nonāk neizdevīgā stāvoklī. Vienā pašā Baltijas jūrā nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas dēļ ir apdraudētas 3800 darbavietas. Saskaņā ar Pew vides grupas datiem nereģistrēta zveja katru gadu rada Lietuvas zvejniekiem vairāk nekā EUR 1,1 miljonu zaudējumu. Ņemot vērā to, ka mana valsts ir maza un to, ka no šīm problēmām var izvairīties, tā ir milzīga summa. Neregulēta mencu zveja Baltijas jūrā ir jo īpaši postoša, jo Baltijas jūra ir sliktā stāvoklī. Menca ir ļoti vērtīga Baltijas jūras zivs, un vairākums Lietuvas zvejnieku ir atkarīgi no mencu krājumiem. Taču mūsu mencu zvejniekiem jāsastopas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu nozveju, kas par 40 % pārsniedz oficiālo nozveju. Ja nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apturētu, mencu zveju Baltijas jūrā varētu atjaunot. Taču, lai tas notiktu, mums ir jānovērš trūkumi, kas ļauj nelegāliem zvejniekiem gūt peļņu. Mums ir jāvērš pret likuma pārkāpējiem stingrāki sodi.

 
  
  

Ziņojums: Arlene McCarthy (A7-0147/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Miljoniem eiropiešu izmanto tiesības tirgoties ES iekšējā tirgū un dzīvot, strādāt un ceļot visā ES. ES ir tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus. Taču tiesas sprieduma saņemšana ir tikai daļa no procesa —pilsoņiem un uzņēmējiem jābūt tiesībām uz sprieduma faktisku izpildi. Viena no faktiskas sprieduma izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri, lai izdotu rīkojumu par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no atbildības, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, tādā veidā liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Pilsonis vai mazais uzņēmējs būs iztērējis gan naudu, gan laiku tiesas sprieduma saņemšanai, lai pēc tam vēl vērstos citas dalībvalsts tiesās bez garantijām uz sekmīgu risinājumu vai taisnīgumu. Tā kā šajā ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc efektīva regulējuma debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai, es balsoju „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības svarīgākais instruments izaugsmes veicināšanai pēc finanšu krīzes pārvarēšanas ir, bez šaubām, tās iekšējais tirgus. Ir būtiski, lai miljoniem uzņēmumu un pilsoņu, kas gūst labumu no iekšējā tirgus, varētu izmantot savas tiesības dzīvot, strādāt un ceļot visā Eiropā. Tāpēc viņiem ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumā, ja viņi ceļ prasību pret citu pilsoni vai uzņēmumu, kas apdraud šīs tiesības.

Šodien Eiropas Savienībā ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu sūdzības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus. Taču tiesību uz sprieduma faktisku izpildi vēl trūkst. Vislabākais veids, ka novērst šīs nepilnības, ir izveidot efektīvu sistēmu debitora aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai un pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu izpildiestādēm. Tāpēc es balsoju par McCarthy kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raffaele Baldassarre (PPE), rakstiski. (IT) Viena no faktiskas sprieduma izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri, lai izdotu rīkojumu par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no atbildības, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, tādā veidā liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

Tāpēc mums ir vajadzīga īsta 28. sistēma, proti, Eiropas mēroga autonoms aizsardzības mehānisms papildus tiem mehānismiem, kas pieejami dalībvalstu tiesās. Šis preventīvais pasākums būs ietekmīgs līdzeklis cīņā pret maksājumu kavējumiem, kas piespiedīs atklāt aktīvus pārrobežu prasību gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski . (RO) Šis ziņojums ir svarīgs, jo tajā vienotā tirgus noteikumi ir attiecināti uz pārrobežu priekšfinansējumu. Pašlaik šis darījumu veids ir daļēji apturēts, jo kreditori vienā dalībvalstī nevēlas izsniegt aizdevumus debitoriem, kas dzīvo citā dalībvalstī. Uzskatāms piemērs ir situācija, kurā vienas valsts rezidents vēlas ņemt hipotekāro kredītu bankā, kas atrodas citā valstī. Pašlaik šāds darījums nav iespējams, un tas nozīmē, ka patērētājiem faktiski nav tiesību pirkt produktus (šajā gadījumā bankas produktus) no jebkuras ES dalībvalsts. Iemesls, kāpēc banka atsakās izsniegt hipotekāro kredītu personām, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti (pat tad, ja attiecīgā banka ir starptautiska banka, kam vairākās dalībvalstīs ir meitasuzņēmumi un filiāles), ir tas, ka aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā bankai ir jāpiemēro piespiedu izpildes procedūra saskaņā ar lex rei sitae (tās valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums, pret kuru aizdevēja banka ir izsniegusi hipotekāro kredītu) un nevis saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ir kreditora juridiskā adrese. Ja saskaņā ar šo ziņojumu tiks ieviesta 28. režīma procedūra, tas atvieglos pārrobežu kredītu darījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. (FR) Pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ārkārtīgi zems. Par daudzu kreditoru galveno problēmu ir kļuvusi debitora aktīvu pārvietošana uz citu valsti.

Regula, kas nodrošina autonomus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ļautu izdot rīkojumu par pagaidu pasākumiem pirms pamatlietas izskatīšanas, izskatīšanas laikā un pēc izskatīšanas beigām, Eiropas pilsoņiem nozīmētu ievērojamu progresu cīņā pret negodīgiem debitoriem.

Vairākums Eiropas pilsoņu ir darba ņēmēji, un šajā ekonomikas krīzes laikā viņi bieži piedzīvo maksātnespējas procesu, kad uzņēmumi, kuros viņi strādā, bankrotē.

Girling kundzes atzinuma projekta par maksātnespējas procesiem ēnu referents, es uzskatu, ka darba ņēmējiem ir jānodrošina lielāka tiesiskā aizsardzība un juridiskā noteiktība, kas ir jāsaskaņo, lai viņiem būtu efektīvi aizsardzības līdzekļi.

Es ierosinu, lai tad, kad tiek uzsākta maksātnespējas pamatlietas izskatīšana pret darba ņēmēju, kam ir parādi, tiesas izpildītājam ļauj sešu mēnešu periodā izdot rīkojumu ar atpakaļejošu datumu par aktīvu saglabāšanu, ja uzņēmums ir veicis pasākumus savu līdzekļu pārvietošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu, ka Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumam (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumam (EAAR) jābūt autonomiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas papildina valsts tiesību aktos paredzētos instrumentus, un tie jāpiemēro tikai pārrobežu gadījumos. EASR izdošanai ir jābūt pilnīgi dalībvalsts tiesas ziņā. Pierādīšanas pienākums ir jāpilda prasītājam, kam ir jāiesniedz pienācīgi pierādījumi par lietas juridisko ticamību (fumus boni juris) un neatliekamību (periculum in mora). Šie kritēriji ir jānovērtē dalībvalstu tiesām, pamatojoties uz pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas praksi. EASR ir jāattiecina tikai uz banku kontu arestu un noguldījumu īslaicīgu iesaldēšanu, un tas kreditoriem nedrīkst piešķirt nekādas debitora aktīvu īpašumtiesības. Papildus tam jāapsver jautājums par rīkojuma attiecināšanu uz citiem aktīvu veidiem, piemēram, uz nekustamo īpašumu vai nākamajiem aktīviem (ja tiek samaksāts prasījums vai saņemts mantojums).

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Liels skaits ES uzņēmumu veic uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, un Eiropas pilsoņi izmanto tiesības apmesties, strādāt un brīvi ceļot visā ES. Kā mēs jau norādījām, kad apspriedām Vienotā tirgus aktu, kura mērķis ir paplašināt iekšējo tirgu un veicināt pārrobežu darījumus, ieskaitot e–komerciju, mums ir vajadzīgas garantijas, lai spētu atgūt pārrobežu parādus. Es pilnīgi atbalstu ideju, kas izteikta šajā ziņojumā, aicināt Komisiju ierosināt efektīvākus tiesību aktu īstenošanas instrumentus, lai papildinātu pašreizējos instrumentus pārrobežu prasību risināšanai, piemēram, Briseles I regulu vai Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiesu rīcībā ir jābūt vajadzīgajiem instrumentiem, lai rīkotos ātri un iesaldētu debitora vai iespējamā debitora aktīvus, taču ne par katru cenu. Mums ir jāsaglabā līdzsvars starp kreditoru aizsardzību un debitoru tiesību aizsardzību, lai izvairītos no patvaļības.

Iespēja izdot EASR bez brīdinājuma vai iepriekšējas attiecīgās puses uzklausīšanas ir debitora tiesību pārkāpums un ir pretrunā ar pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas praksi. Ziņojumā nav ievērots pienācīgas līdzsvars, jo debitoru tiesības ir jāaizsargā labāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par McCarthy kundzes ziņojumu, kurā ir prasīts, lai Komisija ierosina Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu. Abiem instrumentiem jābūt autonomiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas papildina valsts tiesību aktos paredzētos instrumentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ir jāievieš efektīva sistēma, lai novērstu un sodītu vainīgos nemaksāšanas gadījumos, ja tie notiek starp subjektiem, kuru aktīvi atrodas dažādās valstīs, jo citādi Eiropas sabiedrībai zustu pārliecība par juridisku noteiktību attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Tāpēc es atzinīgi vērtēju ieteikumus Komisijai par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Novēloti maksājumi un nesamaksāti parādi kaitē gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Pat tad, ja tiesas ir pasludinājušas spriedumu, praksē kreditoriem bieži ir grūti atgūt parādus, ja nav pieejama informācija par debitora un viņa aktīvu atrašanās vietu. Tas ir vēl sarežģītāk, ja debitora juridiskā adrese ir citā dalībvalstī. Pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ārkārtīgi zems. Un pārrobežu parādu atgūšanas izmaksas kreditoriem ir pārmērīgi augstas un var atturēt Puses no tiesvedības ierosināšanas. Ir pienācis laiks vienkāršot un paātrināt parādu atgūšanas procedūru. Lai uzlabotu parādu atgūšanas procesu Eiropas Savienībā un tādējādi efektīvāk aizstāvētu patērētājus, kā arī veicinātu tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisijai ir jāierosina jauni tiesību akti par debitoru aktīvu iesaldēšanu un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināta virkne pasākumu, kas neļaus negodīgiem tirgotājiem un citiem debitoriem izvairīties no saistībām, pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Stokholmas programmas pieņemšanas laikā Komisijai pieprasīja iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai izveidotu vienkāršu un autonomu sistēmu bankas kontu arestam un noguldījumu īslaicīgai iesaldēšanai. Pašreizējie Eiropas tiesību akti pieļauj pārrobežu prasību celšanu un valstu tiesu spriedumu savstarpēju atzīšanu, bet tie nespēj nodrošināt, lai šie spriedumi tiktu efektīvi izpildīti.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās uzsvērta šī ideja, bet šajā patstāvīgajā ziņojumā referente prasa, lai Komisija ievieš dalībvalstu tiesību aktos divus instrumentus —– Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu (EAAR), attiecinot tos tikai uz pārrobežu lietām. Šo instrumentu mērķis ir nodrošināt tiesu pasākumu ātru īstenošanu, lai iesaldētu debitoru aktīvus un aizkavētu šo aktīvu pārvietošanu.

Tāpēc es apsveicu referenti un uzskatu, ka šie ir nepieciešami pasākumi, kas garantē lielāku juridisko noteiktību un drošību, kā arī iekšējā tirgus labāku darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Sabiedrības un dažu uzņēmēju oportūnisms un alkatība liek tiem izmantot cilvēku pārvietošanās brīvību un preču brīvu apriti visā Eiropas Savienībā, lai kaitētu trešām pusēm. Par spīti pašreizējam regulējumam — Briseles I regulai un Eiropas izpildes rīkojumam, procedūrai maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūrai —, ne vienmēr ir iespējams — katrā ziņā, ne ātri — panākt efektīvu tiesas sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Šis ziņojums, kas satur ieteikumu kopumu Eiropas Komisijai attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem par debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās, ir pilnā mērā pelnījis manu atbalstu, un es ceru, ka jūnijā mums būs konkrēts priekšlikums par pasākumiem, kas šajā jautājumā jāpieņem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atzīstam vajadzību aizsargāt patērētāju tiesības ES iekšējā tirgū, jo īpaši visneaizsargātāko patērētāju tiesības. ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Šā ziņojuma mērķis ir garantēt, lai sabiedrībai un uzņēmējiem būtu tiesības panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti.

Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Šis pasākums ir nepieciešams, lai garantētu privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tiesības. Protams, tas neliedz mums būt pret un iebilst pret vienotā tirgus būtiskajiem aspektiem, īpašībām, mērķiem un ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības izveidotajā iekšējā tirgū aizvien biežāk ir nepieciešams aizstāvēt patērētāju tiesības, jo īpaši to patērētāju, kam nav pietiekamu līdzekļu.

ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa.

Referentes mērķis šajā ziņojumā ir garantēt, lai sabiedrībai un uzņēmējiem būtu tiesības panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti.. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu.

Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no savām saistībām, vienkārši pārceļot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

Pilsonis vai mazais uzņēmējs būs iztērējis gan naudu, gan laiku tiesas sprieduma saņemšanai, lai pēc tam vēl vērstos citas dalībvalsts tiesās bez garantijām uz sekmīgu risinājumu vai taisnīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Sabiedrībai un uzņēmējiem ir jābūt tiesībām panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no savām saistībām, vienkārši pārceļot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Eiropas iestādes ir vērsušas uzmanību uz vajadzību ieviest efektīvu režīmu debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es personīgi atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojums un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojums kļūst par ES tiesību aktiem. Pēdējos gados mūsu likumdošana ir attīstījusies tā, ka tādi pasākumi kā Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra tiek iekļauti Eiropas Savienības tiesību aktos, jo šos pasākumus nav iespējams pilnībā īstenot bez Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojuma.

Lai gan es atbalstu Komisijas aicinājumu iesniegt priekšlikumus par abu tiesību aktu grozīšanu, tas nenozīmē, ka es automātiski atbalstu Komisijas priekšlikumu. Novērtējot šo priekšlikumu, es vēlos uzsvērt tā īpašo funkciju, proti, tā piemērošanu vienīgi pārrobežu lietām un šo pasākumu īstenošanas jurisdikciju, kā arī šo pasākumu piemērošanu tikai pilnīgas nepieciešamības gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tas palīdzēs krāpšanas upuriem, ja Komisija to piemēros konsekventi. Pašreizējais tiesiskais regulējums palīdz blēdim, atstājot tā upuri, cīnoties ar papīru plūdiem un dārgu tiesvedību. Šie priekšlikumi novērsīs šo netaisnīgo situāciju, piedāvājot upuriem labākas izredzes atgūt savu naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā ir risināta banku aizdevumu atmaksāšanas garantiju problēma. Bankas gūst peļņu no izdevīgākām procentu likmēm. Tās turpina uzlikt nesamērīgi augstas likmes gan pilsoņu, gan valstu parādiem. Ir steidzami jāglābj pilsoņi un valstis, kas krīt par upuri bankām, nevis otrādi.

Es balsošu „pret” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski . (ES) Eiropas iekšējā tirgū ir ārkārtīgi svarīgi aizstāvēt patērētāju tiesības, jo īpaši to patērētāju tiesības, kas ir mazāk pārticīgi. Eiropas tiesību akti dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, bet pašreizējā pārrobežu parādu atgūšanas procedūra ir sarežģīta un pārāk dārga. Šā ziņojuma mērķis, kurā ir iekļauti ieteikumi pagaidu pasākumiem debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai pārrobežu lietās, ir nodrošināt, lai Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem būtu tiesības panākt, ka tiesas nolēmumi tiek izpildīti. Šāda pasākuma trūkums dod signālu nepakļāvīgiem debitoriem, ka viņi var palikt nesodīti, un ļauj negodīgiem tirgotājiem izvairīties no saistībām, jo viņiem ir iespēja vienkārši pārvietot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, lai izvairītos no tiesas sprieduma izpildes. Tas liek pilsoņiem vērsties citu dalībvalstu tiesās bez garantijām, ka šim dārgajam procesam būs labvēlīgs iznākums. Tāpēc es nevarēju balsot „pret” šo ziņojumu, kurā paredzēto pasākumu mērķis ir aizsargāt pilsoņu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Tirdzniecības brīvība un netraucēta iekšējā tirgus darbība ES ir saistīta ar tiesībām un pienākumiem. Viena no sabiedrības pamattiesībām ir iespēja celt prasību tiesā, ja kādai personai ir sūdzība pret kādu citu personu vai uzņēmumu, kas tai radījis zaudējumus.

Turklāt ir jānodrošina, lai tiesas spriedumi tiktu ātri izpildīti, tā lai privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par kompensāciju, nebūtu iespēju izvairīties no saistībām, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi kavējot sprieduma efektīvu izpildi attiecībā uz parādnieku vienotajā tirgū. Šis praktiskais un svarīgais apkārtceļš bija minēts patstāvīgajā ziņojumā, kuru es atbalstīju ar savu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Vissvarīgākais ES instruments, kas veicina izaugsmi pašā krīzes karstumā, ir tās iekšējais tirgus. Pašlaik ES tiesību akti netiek efektīvi piemēroti, jo īpaši civiltiesību jomā. Faktiski pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ļoti zems gan attiecībā uz privātpersonu, gan uzņēmumu aktīviem. Šis fakts kavē pārrobežu tirdzniecību, dodot debitoriem netiešu mājienu, ka viņi var palikt nesodīti, kā arī kavē ES ekonomikas attīstību. Faktiski pārrobežu parādu nomaksa pašlaik kreditoriem izmaksā pārāk dārgi, ja debitora aktīvi atrodas citās dalībvalstīs. Tas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Eiropas Savienības mēroga pasākumi ir būtiski, lai izbeigtu šo situāciju, jo tie dod ES pilsoņiem iespēju efektīvi pārsūdzēt spriedumu, ja viņiem ir prasība pret kādu privātpersonu vai uzņēmumu —, šie pasākumi vienkāršo un paātrina parāda atmaksāšanas procesu. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumus par pasākumiem debitoru un iespējamo debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai pārrobežu lietās.