Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavoja Merkies kundze, par Inovācijas Savienību — pārveidojot Eiropu pēckrīzes pasaulei (2010/2245(INI)) (A7-0162/2011).

  Judith A. Merkies, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, jūs esat inovatore, es esmu inovatore, mēs esam inovatores, mēs visi varam būt inovatori. Kā? Atbilde meklējama pētniekos, zinātniekos, politikas veidotājos, veikalu darbiniekos, patērētājos un pilsoņos. Tieši pilsoņi ir galvenais inovācijas priekšnoteikums — no viņiem būs atkarīgi šīs nozares panākumi. Taču ko mēs, politikas veidotāji un politiķi, varam darīt, lai paātrinātu inovācijas attīstību? Inovācija ir vienīgais veids, kā izkļūt no finanšu un ekonomikas krīzes, jo tā nodrošinās risinājumu problēmām, kuras ietekmē mūs visus, piemēram, sabiedrības novecošanai, klimata pārmaiņām un izejmateriālu trūkumam, kā arī nekavējoties pieliks punktu finanšu un ekonomikas krīzei. Ar inovāciju mēs ceram nodrošināt visu šo jomu savstarpēju saistību, panākt spēcīgu ekonomikas pacēlumu un vienlaicīgi arī pāriet uz ilgtspējīgas sabiedrības modeli. Protams, tas nenotiks pats no sevis. Ir vajadzīga attieksmes maiņa — ir jāmaina sabiedrības koncepcija un mūsu attieksme gan pret politiku, gan uzņēmējdarbību un rūpniecību.

Tātad — kādus konkrētus pasākumus mēs varam īstenot? Mums ir vajadzīga lielāka koncentrēšanās un mazāka sadrumstalotība. Mums ir jāatbrīvojas no aizspriedumainības inovācijas un politikas jomā. Ko mēs vēlamies sasniegt? Inovācija neattiecas tikai uz vienu ēku, vienu ministriju vai vienu programmu. Inovācija ir jāiestrādā ikvienā politikas jomā. Tādēļ arī politiskajai attieksmei ir jābūt inovatīvai. Mums vajadzētu ievērot vienotu pieeju. Kāpēc mums pašlaik ir tik daudz programmu? Mums ir jāizmanto katra iespēja tās apvienot un beidzot jāsāk vienkāršot procesus. Tāds ir mūsu, politiķu, uzdevums. Samazināsim birokrātiju. Kad mēs, politiķi, vēlamies kaut ko panākt, mēs vienmēr izveidojam jaunu birokrātijas slāni, izstrādājot papildu regulu, papildu programmu un papildu finansējuma instrumentu. Varbūt īstais risinājums šādos gadījumos būtu nevis „papildu”, bet gan „mazāk” vai „aizstāt”?

Tādēļ mums ir jāsamazina apsēstība ar finansējuma pieteikumu kontrolēšanu un — tas ir ļoti svarīgi — jāpiedāvā pakalpojumi tiem, kuri lūdz mūsu finansējumu un atbalstu, kā arī jānodrošina kandidātiem, jaunu uzņēmumu dibinātājiem, MVU operatoriem un, vajadzības gadījumā, arī reģioniem un pētniecības iestādēm „vienas pieturas aģentūra”. Tas nozīmē, ka mums ir ne tikai jāpārbauda finansējuma pieteikumi, bet vajadzības gadījumā arī jāmeklē piemēroti partneri vai sadarbības tīkli.

Riska kapitālam ir jābūt ievērojami lielākam, tādēļ nākamajam finansējuma periodam mums ir jācenšas palielināt pašreizējo EUR 1 miljarda finansējumu līdz EUR 5 miljardiem, jo tādā veidā bankām tiks nodrošināts tieši tik liels atbalsts, kāds tām ir vajadzīgs, lai varētu piešķirt aizdevumus MVU. Mums ir vajadzīgs lēts un vienkāršs patents, kā arī praktiski īstenojami intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi. Mums ir vajadzīgs arī īsts Eiropas iekšējais tirgus, kas inovācijām dotu iespēju gūt labākus panākumus, pateicoties piekļuvei tirgum, ko veido 500 miljoni cilvēku. Patlaban šis tirgus ir pārāk sadrumstalots. Līdz šim inovācija ir asociējusies tikai ar progresīvo tehnoloģiju nozares ražojumiem. Tā nebūt nav — ir iespējama arī sociālā inovācija.

Eiropa vairākus gadus ir cīnījusies pret inovācijas darbaspēka emigrāciju — radošo cilvēku izvēli par labu Amerikas Savienotajām Valstīm, jo tur esot vieglāk. Godīgi sakot, reizēm tā arī ir. Neelastīgi noteikumi par personisko atbildību, finansiālā atbalsta trūkums un apgrūtināta piekļuve Eiropas tirgum ir šķēršļi, kuru dēļ Eiropa inovācijas nozarē līdz šim nav guvusi spīdošus panākumus. ES ir jāuzdrošinās atalgot — nevis sodīt — par drosmi, uzņēmējdarbību, zinātkāri un radošumu. Mums ir vajadzīgi Eiropas Stīvi Džobsi (Steve Jobs). Apvienosim spēkus jomās, kurās esam stipri, un radīsim Eiropā iespējas apvienot pētniecības, Alberta Einšteina un Stīva Džobsa cienīgas idejas.

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es izsaku atzinību referentei Merkies kundzei par šo lielisko ziņojumu! Es vēlos pateikties Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) ēnu referentiem, kā arī to septiņu komiteju locekļiem, kuras iesniedza savus atzinumus ITRE. To atbalsts visdažādākajiem ar Inovācijas Savienību saistītajiem aspektiem ir izšķirīgs priekšnoteikums tās panākumiem.

Inovācija ir izvirzīta par galveno prioritāti ES 2020. gada stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Es gribu izmantot šo iespēju un konkrēti izstāstīt, kādas iespējas Inovācijas Savienība radīs dažādiem cilvēkiem.

Mēs veicināsim un atbalstīsim uzņēmumu un augstskolu lielāku sadarbību, izveidojot zināšanu alianses, lai izstrādātu jaunas mācību programmas, kas novērsīs inovācijai vajadzīgo prasmju trūkumu. Attiecībā uz Eiropas pētniekiem mēs īstenosim pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību un likvidētu šķēršļus pētniecībai un mobilitātei, līdz 2014. gadam izveidojot Eiropas pētniecības telpu. Būtībā, kā teica Merkies kundze, mums ir jārada apstākļi, kuros cilvēki varētu sevī apvienot Albertu Einšteinu un Stīvu Džobsu, un jāpanāk, lai viņi vai viņas paliktu šeit — Eiropai ir jābūt pievilcīgai un dinamiskai, turklāt tai ir jāatbrīvojas no nevajadzīgas birokrātijas.

Mūsu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un uzņēmēju interesēs Inovācijas Savienība strādā pie noteikumu par intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) un finansējuma standarta regulējuma izstrādes, kā arī finansējuma pieejamības nodrošināšanas, kas ievērojami sekmēs inovācijas izplatību. Mēs 2011. gada 13. aprīlī iesniedzām divus ciešā sadarbībā sagatavotus likumdošanas priekšlikumus par IĪT, kuros ir paredzēta patentu izmaksu samazināšana par 80 %. Vienotais Eiropas patents būs derīgs 25 dalībvalstīs, un, domājot par tiem, kuri gribēs izveidot sākuma kapitālu vai arī saņemt finansējumu, Komisija līdz 2012. gadam panāks, lai jebkurā dalībvalstī izveidotie riska kapitāla fondi varētu darboties un brīvi ieguldīt jebkurā citā ES vietā.

Inovācijas Savienība arī atbalstīs labākos valsts sektora inovācijas piemērus, un valsts un privātajam sektoram būs iespēja mācīties vienam no otra paraugprakses.

Publiskais iepirkums veido 17 % no ES IKP, un tas ir milzīgs potenciālais inovācijas tirgus. Tāpēc mēs aicinām dalībvalstis un reģionus paredzēt budžetā līdzekļus inovatīvu ražojumu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam.

Visbeidzot, ko iegūs ierindas nodokļu maksātājs? Inovācijas Sabiedrība maksimāli efektīvi izmantos valsts līdzekļus. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz stingriem budžeta ierobežojumiem, par prioritāti tiks izvirzīta „inteliģenta” fiskālā konsolidācija. Ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un inovācijā var nodrošināt tik lielus ieguvumus labklājības un darbavietu jomā, kas ievērojami pārsniegs veiktos ieguldījumus, turklāt ieguldījumi inovācijā palīdzēs mums risināt sabiedrībai svarīgas problēmas.

Tā mēs nonākam pie partnerībām, kuras nodrošinās bāzi instrumentu un resursu saskaņošanai, sapulcējot galvenās iesaistītās personas vienuviet. To mērķis ir iesaistīties visā inovācijas ķēdē, sākot ar pētniecības un izstrādes izcilības veicināšanu un beidzot ar vajadzīgo apstākļu radīšanu pētniecības un izstrādes rezultātu veiksmīgai ieviešanai tirgū. Mēs esam gandarīti, ka 2010. gada 11. novembrī Parlaments pauda tik plašu atbalstu inovācijas partnerību koncepcijai. Parlamenta priekšsēdētājam ir lūgts izvirzīt četrus deputātus darbam valdē, un mēs gaidām, kad varēsim sākt kopīgi strādāt.

Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi — Merkies kundze pieminēja sociālo inovāciju, ko ir apspriedusi ITRE. Komisija ir apņēmusies uzsākt Eiropas sociālās inovācijas izmēģinājuma projektu, kas nodrošinās speciālas zināšanas un virtuālu platformu sociālajiem uzņēmējiem, valsts un nevalstiskajiem sektoriem.

Ar to es arī beigšu, jo šovakar, manuprāt, svarīgākais ir uzklausīt Eiropas Parlamenta deputātu viedokļus, lai pēc šīm debatēm, kad sāksim darbu pie ziņojuma īstenošanas, mēs varētu ņemt vērā sniegtos komentārus.

  Inese Vaidere, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (LV) Godātie kolēģi! Inovāciju nepieciešamību Eiropas Savienības ekonomikā īpaši pastiprinājusi finanšu krīze, tādēļ Komisijas priekšlikumi "Inovācijas savienībai" ir īpaši atzinīgi vērtējami. Veiksmīgai inovāciju politikai ir jābalstās uz trim pīlāriem: politisko atbalstu, finansējumu un sakārtotu likumdošanu. Kā ir uzsvērts Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumā, galvenajam "Inovācijas savienības" mērķim ir jābūt ilgtermiņa attīstībai un konkurētspējai, kas balstīta uz tehnoloģiju, zināšanu un izglītības attīstību. Finansējumu pētniecībai un izstrādēm palielinot līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, ar strukturālajām reformām jānodrošina efektīvs tā izlietojums un pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Svarīgs aspekts ir uzņēmēju izpratne par inovācijām. Jo tās neietver tikai augstās tehnoloģijas un atklājumus, bet arī sociālās, uzņēmējdarbības, vadības, mārketinga un citas inovācijas, kas prasa vien efektīvāku zināšanu izmantošanu, aktīvāku sadarbību ar universitātēm un pētniecības centriem. Ir svarīgi identificēt pētījumu stiprās puses, vienlaikus izvairoties no to pārliecīgas prioritizācijas, kad visi pēta vai vienu un to pašu. Eiropas patenti šobrīd izmaksā 15 reizes dārgāk nekā ASV patenti, tāpēc ātrāk jāizveido vienots Eiropas patents, samazinot tā izmaksas. Daudzās no jaunajām dalībvalstīm tiek radīti vērtīgi izgudrojumi, kurus finanšu trūkuma dēļ pētnieki ir spiesti pārdot citām valstīm un kompānijām par dažiem tūkstošiem, kaut to reālā vērtība mērāma miljonos. Attiecībā uz patentiem, kas iegūti par publiskajiem līdzekļiem, ir svarīgi, lai universitātes un privātpersonas varētu dalīt šādi iegūtu intelektuālo īpašumu. Eiropas Savienībai jānostiprina intelektuālā īpašuma aizsardzība, lai pasargātu mūsu tehnoloģijas un zināšanas no pirātisma un viltojumiem, īpaši slēdzot darījumus ar trešajām valstīm. Savukārt valdībām jāizstrādā programmas inovāciju attīstībai. Varbūt mēs nepārspēsim Ķīnu un Indiju pētījumu kvantitātē, bet mēs noteikti varam piedāvāt kvalitāti, labākus apstākļus ideju realizācijai. Paldies!

  Sari Essayah, Nodarbinātības un sociālo lietu atzinuma sagatavotāja. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja uzskata, ka inovācijai ir izšķirīga nozīme, lai panāktu ekonomikas attīstību un nodarbinātības līmeņa palielināšanu, jo īpaši patlaban, kad Eiropa meklē veidu, kā pārvarēt ekonomikas krīzi.

Ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē ir tendence samazināties ekonomikas krīzes laikā, lai gan ir pierādījies, ka tie uzņēmumi un dalībvalstis, kuri šajos periodos iegulda visvairāk, ir tie, kuri gūst salīdzinoši lielākas tirgus priekšrocības. Tiem arī visātrāk izdodas atgūties no recesijas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķi ieguldīt pētniecībā un izstrādē vismaz 3 % no IKP.

Nodarbinātības komiteja uzsver, ka ir svarīgi inovācijas politiku uzlūkot plašāk, proti, nevis tikai kā tehnisku inovāciju, bet arī — vairāk nekā līdz šim — kā sociālās un pakalpojumu jomas inovāciju, kas palīdz risināt problēmas, ar ko saskaras sabiedrība, piemēram, sabiedrības novecošanu, veselības aprūpi, kā arī pārmaiņas vides, klimata un energoefektivitātes jomā. Labs piemērs ir izmēģinājuma projekts, kas ir pazīstams kā Eiropas inovācijas partnerība iedzīvotāju aktīvas un veselīgas novecošanas jomā.

Visās inovatīvajās darbībās ir svarīgi izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). IKT izmantošanas prasmes ir atkarīgas no apmācības kvalitātes uzlabošanas, atbalsta mūžizglītībai, kā arī jau nodarbinātu personu iespējas pastāvīgi papildināt savas zināšanas un prasmes.

Inovāciju veicinošas iniciatīvas lielākoties ierosina uzņēmēji, tāpēc liela nozīme ir ciešākai sadarbībai ar universitātēm un pētniecības centriem. No otras puses, pētījumu rezultātu komerciālā izmantošana Eiropas Savienībā ir nepietiekama vai pārāk lēna. Tāpēc mums ir jāveido uzņēmējdarbības inkubatori, kuri stiprinātu uzņēmējdarbības nozares un augstskolu saikni un kuru uzdevums būtu rosināt pētījumu rezultātu komerciālu izmantošanu.

Nodarbinātības komiteja uzskata, ka noteikti ir jāizveido Eiropas pētniecības telpa, likvidējot šķēršļus pētniecības darbinieku mobilitātei un radot progresīvu Eiropas pētniecības infrastruktūru. Tādēļ mums ir jānovērš intelektuālā darbaspēka emigrācija no Eiropas uz citām valstīm — Eiropai noteikti ir jākļūst par tādu vietu, kas piesaista pētniekus no citām valstīm.

  João Ferreira, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, inovācija būtībā nodrošina iespēju spēcīgi stimulēt ekonomikas un sociālās jomas attīstību, kas patlaban ir ļoti vajadzīga. Mēs varam iet vēl tālāk un sacīt, ka inovācija ir mums vajadzīgais instruments, kas palīdzēs risināt daudzās problēmas un grūtības, ar ko patlaban saskaras cilvēce.

Es kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs atbalstu šo ideju, ņemot vērā vairākas būtiskas problēmas, ar kurām mēs saskaramies visdažādākajās jomās. Dažas no tām ir resursu efektīva izmantošana un to trūkums, atkritumu pārstrāde un apstrāde, pārtikas kvalitāte un nekaitīgums, demogrāfiskās pārmaiņas, jaunas epidēmijas, dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.

Es piekrītu, ka inovācijas pamatā noteikti ir jābūt tādiem kritērijiem kā atbilstība sabiedrības interesēm, dzīves kvalitātes uzlabošana, sociālās labklājības veicināšana un vides un dabas līdzsvara saglabāšana. Inovācijai ir jākļūst par galveno sabiedriskās politikas elementu tādās jomās kā vide, ūdens, enerģētika, transports, telekomunikācijas, veselība un izglītība.

Es aicinu jūs pievērst uzmanību faktam, ko apstiprinājusi 2009. gada Eiropas inovācijas darba grupa, proti, vairākās valstīs un reģionos ir vērojama nesamērīga ekonomikas un finanšu krīzes ietekme, kas apgrūtina konverģences mērķa sasniegšanu. To ierobežojumu dēļ, ar kuriem patlaban saskaras dalībvalstis, ieguldījumi zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā var stipri samazināties, jo īpaši nestabilākajās valstīs. Līdz ar to varētu izveidoties nevis gaidītā Inovācijas Savienība, bet gan plaisa starp tām valstīm un reģioniem, kurās inovācija attīstās visvairāk, un pārējiem.

Diemžēl pirmo atzinuma projektu, ko es iesniedzu, pārmāca komitejā pieņemtie grozījumi. Vietās, kur dominēja un kur arī jādominē sabiedrības interesēm, attīstībai, kohēzijai, progresam un sociālajai labklājībai, beigu beigās galvenā uzmanība tiek pievērsta tā dēvētajām uzņēmējdarbības iespējām, konkurencei un inovācijas izmantošanai uzņēmējdarbības mērķiem.

Lai gan šāds redzējums dominē arī Komisijas paziņojumā, tas nav mūsu redzējums. Šis redzējums nav tāds, kāds mums patlaban ir vajadzīgs.

  Kyriacos Triantaphyllides, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumā galvenais uzsvars tiek likts uz Inovācijas Savienības izveidi, pievēršot pastiprinātu uzmanību sociālajiem jautājumiem saistībā ar darbvietu izveidi. Ir jāievieš inovatīvas preces un pakalpojumi, kuru mērķauditorija būtu gan privātais, gan valsts sektors, lai veicinātu administratīvo procedūru īstenošanu, nostiprinātu valsts pārvaldi, kā arī samazinātu birokrātiju un palielinātu valsts sektora elastību. Turklāt inovatīvu risinājumu pieņemšana ir cieši saistīta ar pirmskomercializācijas posma publisko iepirkumu, kas atrisina tādas problēmas, kuru risinājumu nevar nodrošināt tirgus vai kuru iespējamie risinājumi ir neekonomiski.

Privātajā sektorā mums ir jāpalīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem, kuriem ir īpaši grūti pielāgoties tirgum, pirmkārt, plašāk izmantot inovatīvus ražojumus un, otrkārt, izstrādāt inovatīvus risinājumus. Īpaši jāpiemin arī reģionu un lauku teritoriju mikrouzņēmumi, kuri finansējuma trūkuma dēļ cīnās par izdzīvošanu, un mums ir jāatrod veids, kā veicināt inovatīvu risinājumu izmantošanu un tā uzlabot šo uzņēmumu dzīvotspēju. Vienlaicīgi ir jāveicina arī vides inovāciju programmu īstenošana, lai novērstu pašreizējās nepilnības saistībā ar centieniem apkarot klimata pārmaiņas un veicināt videi nekaitīgu risinājumu izmantošanu.

Papildus inovācijas nozares nostiprināšanai mums ir arī jāmeklē veids, kā tā varētu nodrošināt Eiropas Savienības pilsoņiem tiešas priekšrocības. Inovatīvu risinājumu izmantošanas rezultātam ir jābūt mazākām uzņēmumu izmaksām un patērētāju iespējai iegādāties lētākus un labākus ražojumus.

  Danuta Maria Hübner, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs, man jāteic komisārei, ka pēdējo gadu laikā inovācija ir kļuvusi par tāda politikas instrumenta simbolu, kas var atrisināt visas mūsu problēmas. Tas nozīmē, ka uz to tiek liktas ļoti lielas cerības un mums tās ir jāattaisno.

Protams, lai idejas varētu sekmīgi īstenot, ļoti liela nozīme ir pārvaldībai. Šobrīd inovāciju pārvaldības struktūras pamatā ir jābūt pragmatismam, turklāt tā ir jāīsteno steidzami un tai arī jāpalīdz sasniegt izvirzītos politikas mērķus.

Mēs visi esam vienisprātis, ka Eiropai ir jākļūst inovatīvai, pretējā gadījumā tā zaudēs cīņā ar konkurentiem. Ir jānostiprina katrs Eiropas inovācijas ķēdes posms, un inovācijas politikas uzmanības centrā ir jābūt aktuālajām problēmām. Kā noprotu, tieši to piedāvā Inovācijas Savienība.

Patlaban pastāv risks, ka ieguldījumus inovācijā varētu samazināt ne tikai uzņēmumi, bet arī valdības. Tādas ir krīzes un valstu budžeta samazinājumu sekas. Izmantojot ES politiku un ES budžeta instrumentus, šīs sekas ir jānovērš.

Eiropā inovāciju nedrīkst uztvert kā jomu, kurā var darboties tikai īpaši inovācijas centri. Šī koncepcija ir jāievieš visā Eiropas teritorijā. Eiropa vienkārši ir pārāk maza, lai kādā no tās daļām varētu atļauties inovācijas deficītu.

Pētniecība un inovācija noteikti nav viens un tas pats, un mēs jums pilnīgi piekrītam. Tāpēc inovācijas pārvaldībai ir jānodrošina kas vairāk par pētniecības un attīstības politikas atbalstīšanu. Lai veicinātu inovācijas virzītu izaugsmi, nepietiek ar pētniecības un izstrādes infrastruktūras izcilības palielināšanu. Tai ir ļoti liela nozīme, taču, pirmkārt un galvenokārt, ir jāmobilizē talantīgi cilvēki un jaunas idejas.

Īstenojot inovācijas pārvaldību, ir jāizveido tādas jaunas partnerības, kuras veicinātu efektīvu inovācijas sistēmu ieviešanu, kas savukārt mobilizētu intelektuālos un uzņēmējdarbības resursus, kā arī atklātu pasīvos inovatorus — kādu Eiropā ir daudz —, radot uzņēmējdarbības vidi, kura veicina inovācijas attīstību un jo īpaši MVU līdzdalību visās ekonomikas nozarēs.

Nobeigumā gribu teikt, ka mēs vēl neesam izveidojuši pilnvērtīgu Eiropas inovācijas modeli, taču ir skaidrs, ka tā pamatā ir jābūt pienācīgi saskaņotiem, konkrētiem, nopietniem un kopējiem valsts un privātā sektora centieniem. Esmu pārliecināta, ka Inovācijas Savienība ievērojami veicinās šāda modeļa izveidi.

  Amalia Sartori, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Merkies kundzes ziņojums — es pateicos viņai par paveikto darbu — ir Parlamenta pirmais ievērojamais papildinājums Komisijas priekšlikumam iniciatīvai „Inovācijas Savienība”. Pēdējo gadu laikā pasaules lielākās valstis savā konkurences politikā ir pastāvīgi likušas uzsvaru uz konkrētām svarīgākajām nozarēm, kuras, ieviešot inovāciju, ir nodrošinājušas izaugsmi un attīstību. Labs piemērs ir progresīvo tehnoloģiju nozare.

Arī Eiropa saprot, ka ir jāīsteno tādi projekti, kuru mērķis ir nodrošināt ekonomikas un rūpniecisko izaugsmi, koncentrējot resursus un ieguldījumus uz inovatīvu politiku, taču nenovirzoties no ceļa, pa kuru tā gājusi pēdējo desmitgažu laikā, proti, galvenās un vadošās pozīcijas ekonomikas un sociālās attīstības jomā. Galvenais uzsvars šajā ziņojumā ir likts uz vajadzību izmantot starpnozaru pieeju, veicinot inovāciju visās uzņēmējdarbības, ekonomikas un sabiedrības jomās.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kuri ir Eiropas ekonomikas stūrakmens pat sarežģītās krīzes situācijās, vienlaicīgi ir arī vieta, kurā inovācija parādās katru dienu. Šobrīd šis potenciāls ir jāatzīst, jānovērtē un jāizmanto, lai panāktu visa kontinenta izaugsmi un attīstību. Tiek norādīts arī tas, ka inovācija un pētniecība ir vienas monētas divas puses. Lai gan inovācija var būt pētniecības rezultāts, tā var būt arī visaptveroša spēja uzlabot situāciju visās dzīves jomās. Eiropai nebūs viegli to panākt. Iespējams, mums uzreiz neizdosies radīt Silīcija ieleju (Silicon Valley), taču varbūt mums izdosies izveidot Stenfordas Universitāti.

  Teresa Riera Madurell, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, es vēlos uzslavēt mūsu referenti Merkies kundzi par nevainojamo darbu, jo viņa nav sadrumstalojusi ziņojuma saturu un ir likusi uzsvaru uz mūsu grupai svarīgākajiem aspektiem, piemēram, sociālo inovāciju — proti, darba ņēmēju un sabiedrības inovāciju —, valsts iepirkuma nodrošinātu stimulu attiecībā uz inovatīvu un videi nekaitīgu ražojumu un pakalpojumu izmantošanu, kā arī vajadzību uzlabot MVU iespējas saņemt finansējumu. Tāpēc es varu pievērsties konkrētam ziņojuma aspektam, proti, vajadzībai izstrādāt rādītājus, un komentēt to.

Dāmas un kungi! Ja mēs ar inovāciju saprotam jaunus ražojumus, procesus un pakalpojumus, kuri nodrošina saimnieciskās darbības pieaugumu, ir būtiski sagādāt instrumentus, ar kuriem novērtēt mūsu inovācijas spēju ekonomiskā izteiksmē, un darīt to, pamatojoties uz tādiem parametriem kā privātie ieguldījumi, pētniecība un izstrāde, nodarbinātība vai inovatīvo uzņēmumu skaits. Mums ir jāizstrādā rādītāji, kuri atspoguļo inovācijas spēju nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību un IKP pieaugumu un palīdz mums salīdzināt inovācijas intensitāti ES un mūsu konkurentvalstu ekonomikā.

Nobeigumā vēlos pateikt pāris vārdus kā viena no delegātiem, kuri iebilda pret ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi Kopienā, un norādīt, ka mēs to neatbalstījām tāpēc, ka, mūsuprāt, ciešākas sadarbības instruments var tieši ietekmēt iekšējo tirgu, teritoriālo kohēziju, kā arī visu ES dalībvalstu pilsoņu tiesības uz maksimālu tiesisko noteiktību.

  Vladko Todorov Panayotov , ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa patlaban saskaras ar salīdzinoši jaunu, taču ļoti nopietnu risku samazināt vai pat zaudēt starptautisko konkurētspēju zinātnes un tehnoloģijas jomā. Šāds notikums nopietni apdraudētu mūsu labklājību, ekonomikas attīstību un sociālo statusu. Vienkāršāk izsakoties, Eiropai draud pārvēršanās par viduvēju starptautiskās zinātnes un ekonomikas dalībnieci. Tāpēc tai šobrīd ir steidzami jāievieš inovācija.

Es izsaku atzinību Merkies kundzei par lielisko ziņojumu. Mani iepriecina arī komisāres Geoghegan-Quinn fantastiskās idejas. Tās garantēs panākumus, jo Inovācijas Savienība būtībā ir Eiropas Savienības ekonomikas attīstības stratēģija. Lai šajā jomā gūtu panākumus, mums, pirmkārt, ir vajadzīga lielāka kredītu un finansiālā atbalsta pieejamība; mums ir vajadzīgi arī lielāki ieguldījumi zinātniskajā pētniecībā un izstrādē; skaidri noteikumi, kas nodrošinātu ilgtermiņa iespējas inovācijas jomā; vienkāršotas procedūras Eiropas un valsts atbalsta programmu izmantošanai un, visbeidzot, lēti un vienkārši Eiropas patenti.

  Evžen Tošenovský, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs otro reizi plenārsesijā apspriežam inovācijas stratēģiju. Daudzās mūsu debatēs par Eiropas valstu pozīciju pasaules tirgos mēs regulāri norādām, ka ir būtiski palielināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju. ES pozīciju pasaules tirgos turpmāk nopietni ietekmēs panākumi inovācijas jomā un inovācijas ciklu ātrums. Pētniecības projektu līmenis Eiropas valstīs nenoliedzami ir ļoti augsts. Taču ilgtermiņā problēmas sagādā šo zināšanu lēnā ieviešana praksē, kuras iemesls ir sarežģītās birokrātiskās procedūras.

Zinātnes un pētniecības fonds ir viens no lielākajiem ES fondiem. Tāpēc mums jāizvirza mērķis maksimāli vienkāršot ar pētniecības rezultātu pārnesi saistīto birokrātiju un līdz ar to nodrošināt pēc iespējas lielāku atbalstu inovācijai, tā palielinot arī ES konkurētspēju. Mums ir jādomā, kā panākt pētniecības projektu rezultātu komerciālu izmantošanu, īstenojot inovācijas pasākumus. Ja sarežģīsim Eiropas pētniecības rezultātu izmantošanu komerciālajā jomā, mums būs ļoti grūti paātrināt inovācijas ciklu.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pētniecības un inovācijas politika ir viena no Eiropas Savienības politikas trim galvenajiem pīlāriem. Es arī teiktu, ka tā pakāpeniski kļūs par stratēģisku instrumentu, kas ļoti lielā mērā ietekmēs mūsu nākotni. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs par laimi vai par nelaimi dzīvojam laikā, kad sākas civilizācijas pārmaiņas.

Padomājiet par to. Mums ir jānodrošina pienācīgi dzīves apstākļi pilnīgi visiem, ne tikai šeit un tagad, bet arī citviet — un pat nākamajām paaudzēm. Jau tas vien ir ļoti grūti. Taču pirmoreiz cilvēces vēsturē tas jāpanāk, ievērojot planētas fiziskos ierobežojumus. Tas, protams, pilnībā maina situāciju.

Mēs esam pārliecināti, ka Eiropa var kļūt par pasaules līderi šajā nopietnajā pārveidē, kas skar ne tikai mūsu infrastruktūru un organizācijas, bet arī — tas ir vēl svarīgāk — mūsu ražošanas, patērēšanas un dzīves veidu. Vislabāk nodrošināt Eiropas Savienības konkurētspēju mēs varēsim tad, ja atradīsimies starp līderiem. Ar to es gribu sacīt, ka konkurētspēja kā tāda nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir spēt risināt problēmas, kuras, neaizmirsīsim, apdraud cilvēces pastāvēšanu uz šīs planētas. Ja būsim vieni no labākajiem, būsim nodrošinājuši arī savu konkurētspēju.

Ir pausti ļoti daudzi viedokļi, kurus mēs atbalstām. Es gribētu norādīt tikai uz diviem aspektiem.

Pirmkārt, mums ir maksimāli jāpalielina katra izdotā eiro atdeve. Lai to panāktu, ir labāk jāsaskaņo dažādās ES politikas jomas, kā arī rīcība Eiropas Savienības un ES dalībvalstu līmenī. Tas nozīmē, ka no sistēmas, kurā galvenā nozīme ir subsīdijām un atvieglojumiem, kā arī aizdevumiem un riska dalīšanai, mums jāpāriet uz sistēmu, kurā galvenā prioritāte ir privāto ieguldījumu stimulēšana, izmantojot valsts naudas līdzekļus. Neatmaksājama finansējuma ieguldīšana ne vienmēr ir labākais veids, kā to panākt.

Visbeidzot, mums ir jāsaņemas pielikt punktu vairākiem milzīgiem un nevajadzīgiem projektiem, piemēram, ITER, kam patiesībā tiek tērēta ievērojama Eiropas pētniecības finansējuma daļa — iedomājieties tikai, tie ir EUR 7 miljardi no EUR 60 miljardiem! Mums tam ir jāpieliek punkts.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties Merkies kundzei par ieguldītajām pūlēm un īstenotajiem saskaņošanas pasākumiem laikposmā, kad politiskās grupas pārrunāja šo ziņojumu. Es uzskatu, ka viņa šo darbu ir paveikusi godam. Es vēlos izteikties par trīs jautājumiem.

Es priecājos, ka referente ziņojumā ir aplūkojusi arī platjoslas pakalpojumu nozīmi. Digitālā vide, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas veicina inovāciju, tāpēc būtiskam Eiropas inovācijas partnerību darbības priekšnosacījumam ir jābūt ātrgaitas platjoslas pakalpojumu pieejamībai.

Otrkārt, gatavojoties astotajai pamatprogrammai, mums ir vēl vairāk jānostiprina ES finansēto pētniecības un inovācijas pasākumu uzraudzība un paveiktā novērtējums. Redzam, ka Merkies kundze savā ziņojumā ļoti pamatoti ir iekļāvusi punktu, kurā Komisija tiek aicināta izstrādāt integrētu rādītāju sistēmu, lai varētu labāk pārraudzīt un novērtēt rezultātus un izmērāmā veidā izvērtēt inovācijas politikas pasākumu un programmu ietekmi ES.

Visbeidzot, pirms dažām dienām Eiropadomes priekšsēdētājs Van Rompuy kungs paziņoja, ka eiropieši nav inovatīvi tāpēc, ka viņi ir nomākti. Tas ir patiešām inovatīvs pieņēmums, taču, manuprāt, galvenā problēma ir cilvēku raksturs. Mums ir jāveicina kultūra, kas orientēta uz mācīšanos, zinātkāri un riska uzņemšanos.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs saskaramies ar lielām, sabiedrībai svarīgām problēmām — ekonomikas krīzi, iedzīvotāju novecošanu, resursu trūkumu un vajadzību saglabāt mūsu starptautisko konkurētspēju.

Tāpēc ir īpaši svarīgi veicināt inovāciju, kas ar radošiem risinājumiem un idejām var palīdzēt šīs problēmas risināt. Runa ir ne tikai par tehniskas inovācijas, bet arī sociālpolitiskas inovācijas ieviešanu. Piemēram, lai risinātu ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas, mums, no vienas puses, ir vajadzīgas tā dēvētās klasiskās inovācijas, piemēram, jauni medikamenti, bet, no otras puses, mums ir jādomā par inovatīviem sabiedrības, pensiju un veselības aprūpes modeļiem. Šodien mums ir jāizveido tāda vide, kura veicinātu inovāciju rīt, un daži no veidiem, kā to panākt, ir ieguldīt pētniecībā un izstrādē, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, jo īpaši, izmantojot tiesību aktus par patentiem, kā arī jau skolas solā attīstīt cilvēkos radošās prasmes.

Visbeidzot, es vēlos norādīt uz konkrētu problēmu saistībā ar resursu izmantošanu. Inovācijai ir jānodrošina ilgāks ražojumu kalpošanas ilgums. No tā iegūs gan patērētāji, gan vide. Diemžēl inovācijai mēdz būt arī pretējs efekts. Tiek izstrādāti tādi ražojumi, kuros apzināti nav novērsti trūkumi, kas samazina to kalpošanas ilgumu un palielina patēriņu, piemēram, klēpjdatori un viedtālruņi. Inovācijas Savienībai ir jāpalīdz ar to cīnīties.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Geoghegan-Quinn kundze, dāmas un kungi! Vispirms es gribu sirsnīgi pateikties Merkies kundzei par smago darbu. Es gribu pateikties arī daudzajiem darbā iesaistītajiem deputātiem un Komisijai par atbalstu.

Šajā jautājumā mēs lielākoties esam vienisprātis. Pēdējo gadu laikā mēs esam pieņēmuši daudz programmu un dokumentu, sākot ar Lisabonas stratēģiju un beidzot ar stratēģiju „Eiropa 2020” un daudzām citām. Mēs esam pastāvīgi teikuši, ka Eiropas nākotne būs atkarīga no tā, vai mums izdosies veiksmīgi atrisināt jautājumu par inovāciju. Mēs visi esam vienisprātis, ka inovācija ir saistīta ar visiem izglītības, apmācības un pētniecības aspektiem un ka būtiska nozīme ir arī uzņēmējdarbībai. Tomēr mēs nevaram noliegt — to nupat sacīja arī iepriekšējais runātājs —, ka citiem pasaules reģioniem talantu un ideju mobilizēšana acīmredzot padodas efektīvāk nekā mums.

Tāpēc mums vismaz uz sekundi vai divām ir jāapstājas un jāpadomā, kādi ir šīs problēmas cēloņi. Vai tā notiek tāpēc, ka piešķiram pārāk mazu finansējumu, vai arī tāpēc, ka nevaram atrast pareizo veidu, kā izmantot šeit pieejamo potenciālu? To savā runā pieminēja Merkies kundze.

Es gribu īsi pievērsties vēl vienam jautājumam. Es biju delegācijas sastāvā, apmeklējot Kaliforniju, un kādā vakarā mēs satikām jaunos uzņēmējus un cilvēkus, kuri vēlas dibināt uzņēmumus. Es šo vakaru nekad neaizmirsīšu. Šo jauniešu acis mirdzēja, viņi bija pilni entuziasma, turklāt gan viņi, gan pārējie bija pārliecināti, ka ir spējīgi kaut ko sasniegt. Viņi lūdza tikai vienu. Viņi lūdza sniegt atbalstu ikvienam, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, lai tādā veidā jaunajiem uzņēmējiem tiktu dota iespēja, rīcības brīvība un nenāktos veltīt visu savu laiku cīņai ar birokrātiju.

Es to neaizmirsīšu, jo uztvēru to kā ļoti, ļoti svarīgu zīmi. Kā mēs varētu padarīt mūsu ieguldījumus pētniecībā efektīvākus? Es uzskatu, ka Eiropas Pētniecības padomes (EPP) un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta (EIT) ieguldījums pētniecības jomā ir interesants, aizraujošs un varētu nodrošināt labus rezultātus. Iespējams, ka jautājumus par riska kapitālu un cilvēkiem vislabāk atrisināt izdosies tad, ja mēs, politiķi, nemēģināsim izvērtēt visus jautājumus, pieņemt lēmumu un izstrādāt pamatnostādnes. Varbūt mums ir vajadzīgas tikai dažas regulas. Kā sacīja Merkies kundze, mazāk bieži ir vairāk.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Judith A. Merkies, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Reul kungs, paldies par jūsu runu. Kā, jūsuprāt, saistībā ar Inovācijas Savienību mēs varētu iedzīvināt jūsu minētās ambīcijas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas darbā, visos pārējos dokumentos, kopējās stratēģijas struktūrā, visu pētījumu finansējumā un turpmākajās programmās? Kā lai Komisija panāk, ka visus šos politikas elementus savstarpēji saista vienojošs pavediens un mēs patiešām sasniedzam Inovācijas Savienības izvirzītos mērķus?

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es joprojām ticu labajam un pozitīvajam. Atceroties Kalifornijā satikto jauniešus, es gribētu teikt, ka mēs varam to panākt. Taču varbūt mums nav vajadzīga regula par katru procesa aspektu.

  Britta Thomsen (S&D). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt referentei atzinību par šo ziņojumu. Ziņojums ir ļoti labs. ES 2020. gada stratēģijā mēs atzinām, ka, ja vēlamies saglabāt Eiropas labklājības līmeni, mums ir jāpalielina Eiropas ražīgums. Tādēļ mums ir jākoncentrējas uz inovāciju. Taču ir ļoti svarīgi šajā jomā neaprobežoties ar pētniecību un tehnoloģiju. Ja mūsu attieksme pret inovāciju ir nopietna, pirmkārt un galvenokārt, mums ir jāiegulda cilvēkos. Inovācija ietver radošus procesus, kurus var iemācīt un kuri ir jāiekļauj dalībvalstīs izmantotajās mācīšanas metodēs, jo mums ir vajadzīgi tādi darba ņēmēji, kuri var sniegt labus ieteikumus par to, kā pielāgot darba un risinājumu modeļus jauno uzdevumu īstenošanai. Taču tas nozīmē, ka mums ir jāizglīto mūsu darbaspēks un jānodrošina tam turpmāka apmācība. Mums ir jāpaveic vēl viens milzīgs uzdevums, proti, jāiemāca uzņēmumiem, kā vislabāk izmantot to darba ņēmēju inovācijas potenciālu. Darba ņēmēju stimulēta inovācija noder ne tikai uzņēmumiem, tā arī veicina gandarījumu par paveikto un var palīdzēt mazināt stresu. Es gribu aicināt Komisiju uzsākt sarunas ar abu nozares pušu pārstāvjiem, lai apspriestu, kā Eiropā vislabāk veicināt darba ņēmēju stimulētu inovāciju.

  Marek Henryk Migalski (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi, protams, atbalstām inovāciju, jo īpaši zinātnes un rūpniecības jomā, un es to saku ne tikai kā politiķis, bet arī kā cilvēks, kurš agrāk strādājis universitātē, jo, pirms kļuvu par politiķi, es biju pasniedzējs. Tomēr realitātē — un daži runātāji to jau pieminēja — inovācijas sacensībās mēs zaudējam Amerikas Savienotajām Valstīm un Tuvo Austrumu valstīm. Tāpēc mēs aicinām paplašināt sadarbību inovācijas jomā un iesaistīt tajā arī valstis, kuras atrodas ārpus ES.

Esmu ļoti gandarīts par to, ka ir pieņemts manis iesniegtais grozījums — ziņojumā tas ir iekļauts kā 167. punkts, kurā tiek aicināts sadarboties ar Austrumu partnerības dalībvalstīm, un es ceru, ka līdzīgi tiks grozīts arī 71. punkts. Šajā punktā ir pieminētas Vidusjūras reģiona valstis, taču tas ir jāpaplašina, iekļaujot atsauci uz visām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Merkies kundze ir sagatavojusi nevainojamu ziņojumu, un es izsaku viņai par to atzinību. Protams, mēs esam izstrādājuši arī stratēģiju „Eiropa 2020”, mēs esam īstenojuši neskaitāmus pasākumus un sagatavojuši neskaitāmus teorētiskus ziņojumus par inovāciju un jaunatnes nodarbinātību, kuri ir jāievieš praksē. Jauniešu bezdarbs Eiropā veido 9,6 % no vispārējā bezdarba līmeņa, taču no 19 līdz 27 gadus vecu jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 20,2 %, un šie cilvēki, protams, ir izmisumā. Darbs nav tikai iztikas avots. Mums tas ir jāsaprot un jānodrošina jauniešiem iespēja strādāt, jo tā mēs veicināsim viņu pašapziņu.

Katram pilsonim, kurš piedalās inovācijas programmā, ir jānodrošina iespēja iesaistīties inovatīvās darbībās un tādā veidā mainīt Eiropu. Komisāre, Komisijas paziņojums attiecas uz partnerībām inovācijas nozarē. Kā Komisija grasās veicināt ciešāku reģionu sadarbību, kādus līdzekļus tā izmantos un kāds finansējums tiks nodrošināts?

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Inovācijas Savienībai būs jārisina tādas nopietnas problēmas kā sabiedrības novecošana un veselības aprūpes sistēmu uzturēšana. Lai nodrošinātu sistēmu ilgtspēju un stabilitāti, ir vajadzīga to vispārēja analīze un apspriešana. Veiksmīgus risinājumus izdosies atrast tikai tad, ja aplūkosim sistēmu savstarpējo saistību.

Līdz 2050. gadam ES darbspējīgo pilsoņu un pilsoņu, kuri vecāki par 65 gadiem, attiecība no 4:1 samazināsies līdz 2:1. Tādējādi noteikti pieaugs izdevumi par pensijām un veselības aprūpi. Taču, ja mēs liksim uzsvaru tikai uz pensiju tiesību aktiem un pacientu nodevu palielināšanu, mums neizdosies sasniegt savus mērķus.

Lai panāktu veiksmīgu situācijas risinājumu, mums būs jāanalizē arī mūsu izglītības un darba tirgus politikas trūkumi. Lai novērstu situāciju, kurā arvien vairāk trūks darba ņēmēju ļoti specializētās rūpniecības nozarēs un tajā pašā laikā vienlīdz liels mazkvalificētu un darbspējīgu cilvēku skaits būs atkarīgs no pabalstiem, būs ļoti svarīgi ieguldīt apmācībā un mainīt mūsu apmācības politiku.

Mūsu darba tirgus politikas ietvaros mums būs jāpievēršas ģimenes politikai un vienlīdzības politikai, abas jomas saskaņojot, nevis pretnostatot vienu otrai.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vispirms es vēlos izteikt atzinību referentei par lielisko darbu.

Eiropai ir vajadzīgs ilgtspējīgs un konkurētspējīgs ekonomikas modelis, kas reaģē uz mūsdienu sabiedrības galvenajām problēmām, kā arī uzlabo darbvietas un palielina to skaitu. Iniciatīva „Inovācijas Savienība” paredz stratēģisku, integrētu un uz cilvēkiem un uzņēmumiem vērstu Eiropas inovācijas politiku. Inovācijas koncepcija nedrīkst aprobežoties tikai ar tehnoloģisko inovāciju — tai ir jābūt saistītai ne tikai ar ražojumiem, bet arī procesiem, pakalpojumiem, darbībām, sistēmām un organizatoriskām struktūrām.

Sociālās inovācijas mērķis ir rast jaunus un efektīvus risinājumus aktuālajām sociālajām problēmām. Turklāt inovācijas virzītājspēks ir jaunieši, tādēļ mums ir jāīsteno politika, kas veicina jauniešu piekļuvi darba tirgum. Būtiski ir arī izveidot pienācīgus atbalsta mehānismus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Inovācijas politikas panākumi ir atkarīgi no tā, vai zinātnes un augstākās izglītības sistēma būs vienkārša, efektīva un nebirokrātiska. Lai veicinātu inovācijas attīstību, ir ļoti svarīgi nodrošināt abām jomām pienācīgu finansējumu.

Tādēļ, tā kā ir izvirzīts mērķis nodrošināt tehnoloģiskās pētniecības un izstrādes finansējumu 3 % no IKP apmērā, es aicinu Komisiju, ņemot vērā situāciju ekonomikas pārvaldības jomā, apsvērt iespēju ieviest efektīvu ES mēroga sistēmu šā mērķa īstenošanas pārvaldībai.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Izvirzot mērķi nostiprināt mūsu inovācijas un ieguldījumu spēju, kā arī panākt konkurētspējas priekšrocības attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, mēs nenoliedzami runājam par ekonomikas attīstību un jo īpaši par darbvietu izveidi. Tāpēc mums ir jānodrošina līdzekļi inovācijas stiprināšanai.

Es vēlos izteikt atzinību Merkies kundzei par „vienas pieturas aģentūru”, finansējuma stratēģiju un uzsvaru uz to, ka pētniekiem jāuzņemas risks. Viņas sagatavotajā ziņojumā tiek ievērots pareizais virziens, turklāt tajā piedāvātā stratēģija ir labvēlīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), no kuriem ir atkarīgi Eiropas Savienības panākumi.

Inovācija nozīmē teritoriju pievilcīgumu un konkurētspēju, turklāt, lai nodrošinātu apropriācijas, samazinātu atšķirības un palielinātu pilsoņu aktīvu līdzdalību, procesā ir jāiesaistās arī reģionālajām un vietējām iestādēm. Ja tiks panākta sabiedrības līdzdalība, šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi efektīvi veicinās stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, par Eiropu un inovāciju. Es gribu nedaudz komentēt to, par ko nupat runāja mani kolēģi Migalski kungs un Tošenovský kungs. Kāda patlaban ir mūsu pozīcija? ASV ir mūs apsteigusi, tāpat arī Japāna, savukārt Brazīlija, Indija un Ķīna min mums uz papēžiem. Manuprāt, Inovācijas Savienības programma ir pēdējā brīža risinājums. Katrā gadījumā tā ir mūsu pēdējā iespēja nopietni pievērsties inovācijas jomai un neļaut šīm valstīm mūs panākt. Ja Eiropas kontinents šajā jomā cietīs neveiksmi, sekas — kā jau norādīja visi pārējie deputāti — dramatiski ietekmēs Eiropas konkurētspēju, tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti un beigu beigās — arī vērtības, kuras Eiropa pārstāv pasaulē.

Tāpēc esmu gandarīts, ka Eiropas Parlamentam ir izdevies uzsākt konkrētus likumdošanas pasākumus, piemēram, ciešāku sadarbību Eiropas patenta ieviešanā. Es arī uzskatu, ka saistībā ar inovācijas ieviešanu praksē, kā arī tās pielietošanu mazajos un vidējos uzņēmumos liela nozīme ir standartizācijai.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, runā, ko es šeit, Strasbūrā, teicu pagājušā gada novembrī, es uzsvēru ievērojamās atšķirības starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pētniecības un izstrādes finansiālā atbalsta jomā. Ilgtermiņā šīs atšķirības izraisīs nopietnu atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu attīstības nelīdzsvarotību, kā arī parādību, kurai žurnālisti ir piešķīruši nepatīkamo apzīmējumu „intelekta aizplūšana” un kas ziņojumā tiek nepareizi dēvēta par intelektuālo mobilitāti. Lai garantētu ilgtspējīgu ES attīstību — gribu uzsvērt vārdu „ilgtspējīgu” —, ES, īstenojot ilgtspējīgas attīstības programmas, ir jāpiešķir lielāks finansējums inovācijas un pētniecības projektu izstrādei jaunajās ES dalībvalstīs.

Noderīgi būtu arī aicināt atsevišķu valstu valdības palielināt valsts budžeta ikgadējo finansējumu pētniecībai, kā arī noteikt obligāto procentu likmi, kas no budžeta līdzekļiem jāatvēl šāda veida projektiem. Vēl viens ļoti svarīgs jautājums, kuram mums jāpievērš krietni lielāka uzmanība, ir inovācijas finansēšana MVU nozarē.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, mūsu galvenais uzdevums ir mainīt darba stilu — ievērojami samazināt sadrumstalotību un paralēlas Eiropas Savienības un dalībvalstu darbības —, kā arī veikt mērķtiecīgākus ieguldījumus. Esmu pārliecināts, ka uzņēmumi un pilsoņi mūs vēro. Ziņojums un jūsu priekšlikums Inovācijas Savienībai rada cerības. Protams, mums arī vajadzētu no tiem daudz gaidīt, taču es joprojām gribu uzsvērt vairākus finansiālus jautājumus, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienību.

Pirmkārt, mums ir jāatvieglo piekļuve finansējumam un jānodrošina lielākas subsīdijas un stimuli riska kapitālam. Otrkārt, mums jau ir pieejami fondi, taču tie ir norobežoti un atsevišķi pārvaldīti — reģionālie fondi, lauksaimniecības fondi un tā tālāk. Mums ir jāizmanto vairāku fondu pieeja. Vai jūs to atbalstīsiet turpmākajās regulās? Kādos priekšlikumos šis jautājums tiks aplūkots?

Otrs jautājums — mēs nupat noskaidrojām, ka pētniecībā un izstrādē lielākoties iegulda divpadsmit „vecās” dalībvalstis, tāpēc ir jāveicina ieguldījumu izplatība. Ir jāatjauno līdzsvars. Kā jūs šajā jomā varētu atbalstīt „jauno” dalībvalstu uzņēmumus un iedzīvotājus?

Visbeidzot, gribu teikt, ka mēs vēlamies palīdzēt jums pārdomāt šo procesu. Kā jūs īstenosiet turpmāko dialogu? Jūsu paziņojumā ir teikts, ka 2011. gada beigās jūs rīkosiet konventu un īstenosiet papildu pasākumus. Man jau pāris reižu šajā Parlamentā, tostarp dialogā, ir bijusi iespēja ar jums pārrunāt augstākā līmeņa sanāksmes par zināšanām inovācijai. Kā jūs organizēsiet turpmāko darbu pie šā jautājuma? Mēs gribētu redzēt jūs biežāk. Patiesībā es jums ļoti uzticos. Šobrīd jūs Komitejā koordinējat tādus pasākumus, kādu agrāk nebija. Kopā ar Merkies kundzi mēs rūpīgi sekosim līdzi jūsu darbībai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es izsaku Merkies kundzei atzinību par nevainojami sagatavoto ziņojumu. Lai nodrošinātu, ka iniciatīva „Inovācijas Savienība” veicina ilgtspējīgu attīstību, ir jāmodernizē izglītības sistēma, jāvienkāršo un jāsaskaņo noteikumi par pašreizējā finansējuma saņemšanu, jāprognozē turpmāk vajadzīgās prasmes, jāveicina universitāšu un uzņēmumu partnerība, kā arī jānodrošina standartizācija un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Taču obligāts Inovācijas Savienības panākumu priekšnoteikums ir arī platjoslas pakalpojumu pieejamība, jo tie palielina pilsoņu līdzdalības līmeni.

Mēs aicinām piešķirt inovācijas nozarei vairāk līdzekļu, taču, manuprāt, lai nodrošinātu saskaņotību, kā esam darījuši arī citkārt, mums šajā ziņojumā nevajadzētu apdraudēt kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un daudzgadu finanšu shēmas nākotni. Es ceru, ka šis grozījums rītdien saņems vairākuma atbalstu.

Visbeidzot, mēs aicinām Komisiju pārvērst Eiropas Savienības inovācijas politiku par rīcības plānu ar konkrētiem un izmērāmiem mērķiem.

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izteikt atzinību Merkies kundzei par nevainojamo darbu. Manuprāt, mums inovācijā, pētniecībā un zināšanās ir jāiegulda lielāki līdzekļi, un tas ir jādara apņēmīgāk. Inovācijas attīstība nedrīkst aprobežoties tikai ar pētniecības nozari. Inovācija un pētniecība nav viens un tas pats, un esmu gandarīts, ka šis stratēģiskais nodalījums ir norādīts arī ziņojumā.

Ziņojumā ir izvirzīti vairāki svarīgi mērķi — ar sociālo inovāciju tiek pievērsta uzmanība ierindas pilsoņiem un darba ņēmējiem; tajā tiek ieteikti pasākumi, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kredītam un finansējumam un, pats galvenais, tajā tiek paredzēta arvien ciešāka un tiešāka uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu sadarbība.

Būtisks izaugsmes un attīstības priekšnosacījums ir mazo un vidējo uzņēmumu darbības atvieglošana, nodrošinot „vienas pieturas aģentūru” un koncentrējoties uz talantīgiem cilvēkiem, radošumu un inovatīvām idejām. Ja mēs vēlamies izkļūt no krīzes un nodrošināt mūsu jaunākajām paaudzēm labāku nākotni, Eiropas attieksmei pret inovācijas politiku ir jābūt nopietnai.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, patlaban pētniecība un inovācija ir attīstītāko dalībvalstu privilēģija, un tas Eiropas Savienībai par labu nenāk. Eiropas Savienībai šis faktors ir jāņem vērā un jāveicina inovācijas potenciāla līdzsvarošana visā Eiropā. Ir jāpalīdz jaunajām dalībvalstīm attīstīt to pētniecības infrastruktūru, piešķirot papildu resursus, kā pirms neilga laika solīja komisāre Geoghegan-Quinn. Tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai starp Eiropas Savienības austrumu un rietumu reģionu pastāvošā plaisa pētniecības un inovācijas jomā nepieaugtu un lai mēs varētu sasniegt savu mērķi — izveidot īstu Inovācijas Savienību.

Tiek popularizēta ideja par struktūrfondu un lauksaimniecības fondu izmantošanu inovācijas un pētniecības finansēšanai. Manuprāt, šāda ideja ir nepraktiska un negodīga. Reālistisks risinājums būtu izveidot konkrētus tikai pētniecībai un inovācijai paredzētus instrumentus.

  António Fernando Correia De Campos (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Merkies kundze, šī stratēģija ir svarīga pilnīgi visām Eiropas valstīm un jo īpaši tām, kuru ekonomika nav pietiekami konkurētspējīga. Tai ir liela nozīme saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu izveidi. Patlaban darbvietas tiek radītas aktīvāk. Stratēģija ir svarīga arī universitātēm un laboratorijām, kuru pastāvēšana daļēji ir atkarīga no to sadarbības ar ražošanas nozari. Tā ir svarīga arī finanšu sistēmai, jo klasiskais ražošanas modelis sāk novecot un inovācija kļūst par jaunu tirgu.

Inovācija ir Eiropas darba kārtības prioritāte un, tā kā tā ir arī stratēģijas „Eiropa 2020” stūrakmens, tai būs vajadzīgi jauni finanšu instrumenti, lai to neapdraudētu pašreizējie budžeta ierobežojumi.

Visbeidzot, es vēlos izteikt atzinību referentei Merkies kundzei par viņas lielo ieguldījumu inovatīvākas Eiropas un uz zināšanām vērstākas ekonomikas veidošanā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, gribu pievienoties daudzajiem komplimentiem, ko manas grupas pārstāve saņēma par lieliska ziņojuma sagatavošanu. Eiropas Savienība šobrīd atrodas sarežģītās krustcelēs. No vienas puses, mums ir steidzami jārisina krīzes radītās problēmas, savukārt, no otras puses, mums patlaban ir jāīsteno pasākumi, lai pienācīgi reaģētu uz situāciju un pildītu ilgtermiņa saistības, ko esam uzņēmušies attiecībā uz tādu problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, pārtikas nekaitīgums, mūsu sabiedrības novecošana u. c.

Mūsdienu globālajā pasaulē inovācijas politikai ir ļoti liela ietekme uz visām dzīves jomām, turklāt nākotnē tā kļūs par galveno Eiropas Savienības ekonomikas, kultūras un sociālās attīstības stūrakmeni. Līdz šim šī politika ir bijusi sadrumstalota un vairāk vērsta uz akadēmisko un zinātnisko pētniecību, nevis inovatīvu ideju pārvēršanu reālos vai pielāgotos ražojumos un pakalpojumos, lai stimulētu izaugsmi un darbvietu izveidi.

Es atbalstu visaptverošu pieeju inovācijas politikai un uzskatu, ka mums ir kopīgi jāizstrādā stratēģiska, integrēta un arī praktiski īstenojama Eiropas Savienības inovācijas politika.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, inovācija ir viens no galvenajiem Eiropas konkurētspējas virzītājspēkiem, un bez tās būtu neiespējami sasniegt mūsu izvirzītos stratēģiskos mērķus. Piemēram, inovācija ir steidzami jāievieš tādās jomās kā sabiedrības veselība un vides aizsardzība.

Tādēļ Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jānodrošina finansiāli vai nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem un privātpersonām, lai būtu iespējams pievērsties zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem un izstrādei jomās, kuras ir mazāk ienesīgas, taču ļoti noderīgas sabiedrībai. Manuprāt, mēs joprojām piešķiram salīdzinoši mazu budžeta finansējumu pētniecībai, tāpēc vēlos uzsvērt, ka turpmākajos ES budžetos ir jāparedz finanšu instrumenti šai jomai.

Eiropas pētniecības telpas darbību veicinātu arī vienota Eiropas patenta ieviešana, kas papildus inovatoru intelektuālā īpašuma aizsardzībai varētu arī samazināt ilgās un dārgās birokrātiskās procedūras un novērst vienas iestādes pieteikuma iesniegšanu visās dalībvalstīs.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, sasniedzot stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķi palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no IKP, būtu iespējams izveidot 3,7 miljonus darbvietu un tādā veidā līdz 2025. gadam palielināt gada IKP par EUR 795 miljardiem.

Tomēr, lai to panāktu, mums vajadzēs palielināt pētnieku skaitu par 1 miljonu, un tas būs jāizdara laikā, kad daudzus no tiem piesaista valstis, kuras atrodas ārpus ES un kurās ir ieviesti mehānismi veiksmīgai ideju ieviešanai tirgū. Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām saskaras ar tādām problēmām kā pētniecības sistēmu un tirgu sadrumstalotība, publiskā iepirkuma nepietiekama izmantošana inovācijas stimulēšanai, finansējuma nestabilitāte un lēns standartizācijas process. Taču mēs ceram, ka šīs problēmas tiks uztvertas nopietni, ja vēlamies, lai Inovācijas Savienības programma kļūtu par vienu no stratēģijas „Eiropa 2020” panākumiem. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies Eiropā panākt ilgtspējīgu izaugsmi un pretoties arvien lielākam spiedienam, ko rada globalizācija.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, iniciatīva „Inovācijas Savienība” veicina stratēģisku un uz uzņēmējdarbību vērstu Eiropas politiku. Īpaša uzmanība ir jāpievērš stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem. Inovācijas pamatā ir jābūt sabiedrības interesēm, dzīves kvalitātes uzlabošanai un sociālās labklājības veicināšanai. Tas nozīmē, ka galvenie ārējās konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumi ir globalizācija un pētniecība. Papildu faktori ir aktīva MVU darbība un Eiropas pilsoņu līdzdalība.

Komisijai ir jākoncentrējas uz tehnoloģijām, kas ir viedāku, ilgtspējīgu sistēmu pamatā. Visām stratēģijām saistībā ar ES pielāgošanos pēckrīzes apstākļiem ir jābūt vērstām uz ilgtspējīgu darbvietu izveidi. Saistībā ar to dalībvalstīm ir jāveicina stabili ekonomikas modeļi, kuru pamatā ir radošums.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, Eiropā bez robežām, kurā turpinās globalizācijas process, inovācija var — un tai jāvar — ievērojami veicināt sociālo kohēziju, uzlabojot jebkuras nozares sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Tomēr, lai varētu nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti, ir jāuzlabo arī arodapmācības kvalitāte. Tādēļ, manuprāt, būtu noderīgi sākt īstenot speciālas arodapmācības programmas ar uzsvaru uz inovāciju un radošuma veicināšanu — aspektiem, kurus dažādos mācību procesa posmos ir iespējams apgūt, iemācīt un uzlabot. Eiropas Komisijai ir jāmudina dalībvalstis un jāpalīdz tām valstu izglītības sistēmās plašāk iekļaut tādus elementus kā inovācija un radošums, kā arī veicināt izglītības sistēmu un uzņēmējdarbības jomas labāku sadarbību, izstrādājot jaunas izglītības un doktorantūras programmas, tostarp pārrobežu līmenī.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, paldies, ka devāt man iespēju izteikties par šo tematu.

Priekšsēdētājas kundze, mums ir jāinformē trešā līmeņa izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un arī privātā sektora uzņēmumi par iespējām, kuras piedāvā Septītā pamatprogramma (PP7) pētniecībai un attīstībai. Mums vienmēr ir jāuzsver priekšrocības, kuras mazajiem un vidējiem uzņēmumiem var nodrošināt lielākā valsts finansētā pētniecības programma pasaulē.

Ja Eiropas Savienības perifērie reģioni mūsdienu pasaulē, kura kļūst arvien globalizētāka, vēlas saglabāt konkurētspēju, izšķirīga nozīme ir pētniecības un inovācijas atbalstam. No Īrijas skatupunkta PP7 palīdz attīstīt pētniecības nozari, kura savukārt veicina darbvietu izveidi un jaunu preču un pakalpojumu nodrošināšanu mūsu pilsoņiem. Īrijas organizācijas jau ir saņēmušas EUR 270 miljonus lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības, veselības, enerģētikas, transporta un IKT nozarēs.

Nobeigumā vēlos teikt, ka šī programma ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši tagad, kad gan Īrijas, gan ES ekonomikas situācija ir ļoti sarežģīta.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, piedzīvojot tik nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi, kāda patlaban valda vairākās ES dalībvalstīs, ir svarīgi debatēt par inovāciju visās zināšanu, ekonomikas un sociālajās jomās. Taču inovācijas pamatā ir jābūt tādiem kritērijiem kā atbilstība sabiedrības interesēm, cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana, sociālās labklājības veicināšana un vides un dabas līdzsvara saglabāšana.

Saistībā ar to ir būtiski neaizmirst par bezdarbu, kas patlaban ietekmē jau gandrīz ceturto daļu jauniešu, turklāt daudzi no viņiem ir ieguvuši augstāko izglītību. Ir svarīgi atcerēties, ka darbvietas, jo īpaši sieviešu un jauniešu darbvietas ir ārkārtīgi nestabilas, un mēs nedrīkstam aizmirst arī par nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos.

Tāpēc ir pienācis laiks no vārdiem pāriet pie darbiem un pieprasīt vajadzīgo budžetu un politiku, kurā tiek atzīta cilvēku patiesā vērtība, viņu radošums un inovācijas spēja, kā arī darba ņēmēju tiesības uz cieņpilnu attieksmi.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, nesenā GE pētījumā secināts, ka 85 % cilvēku uzskata, ka inovācija ir veids, kā nodrošināt Eiropas Savienības turpmāko labklājību. To secināt ir viegli, daudz grūtāk ir to padarīt par realitāti. Tas ir uzdevums, kas mums jāpaveic.

Man bija tas gods sagatavot Kultūras un izglītības komitejas atzinuma projektu par Inovācijas Savienību, un es tajā uzsvēru vairākus punktus. Viens no tiem ir izvairīšanās no darba dublēšanās. Šo jautājumu aktualizēja atbilde, ko komisāre sniedza savā uzklausīšanā, norādot, ka vienu salmonellas paveidu pēta 40 dažādi institūti — tas ir nepārprotams kopējas domāšanas trūkuma un naudas izšķiešanas piemērs. Mums ir vajadzīga arī produktīva dažādu ieinteresēto personu sadarbība. Ļoti labu piemēru es redzēju Santjago de Kompostella Universitātē, kura uzrauga pētījumus līdz pat jaunā uzņēmuma dibināšanas brīdim. Treškārt, mums ir jāizstrādā Eiropas patents.

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, es gribu pateikties visiem deputātiem, kuri piedalījās šajās debatēs. Domāju, ka visi klātesošie ir vienisprātis par to, ka mums jāuzlabo inovācijas pamatnosacījumi.

Lielākā daļa runātāju izteicās par darbvietām. Tā ir Inovācijas Savienības būtība. Tās būtība ir izmantot teorētisko pētniecību, kas mums Eiropas Savienībā tik labi padodas, un pilnībā ieviest tās rezultātus tirgū, tādējādi radot iespēju nodrošināt darbvietas šeit, lai cilvēkiem tās nenāktos meklēt ārvalstīs.

Vairāki runātāji norādīja uz reģionu nozīmi. Tiem patiešām ir liela nozīme, un mums ir jānodrošina sinerģija starp pētniecības un inovācijas finansējumu un struktūrfondiem. Merkies kundze šo punktu ir uzsvērusi arī ziņojumā. Visiem Eiropas reģioniem ir jāizmanto savas stiprās puses. Pēc pāris nedēļām es došos uz Ungārijas pilsētu Debrecenu, kurā notiks konference „Eiropas inovatīvo reģionu nedēļa” un kurā satiksies visu reģionu pārstāvji, lai apspriestu lietpratīgas specializācijas koncepciju.

Ar pētniecības un inovācijas programmām veicinātie tīklu veidošanas un zinātības pasākumi noteikti nāks par labu vairākiem mazāk attīstītajiem reģioniem, un vienlaicīgi šie reģioni, protams, varēs izmantot struktūrfondus tiem vajadzīgās pētniecības infrastruktūras izveidei.

Van Nistelrooij kungs pieminēja Inovācijas konventu, un gribu informēt, ka darbs pie tā sagatavošanas norit raiti. Gatavojoties konventam, esam aicinājuši Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētāju Reul kungu izteikties par komitejas pārstāvēšanu Inovācijas konventa galvenajā stendā. Protams, mēs esam ielūguši arī dalībvalstu valdību pārstāvjus, uzņēmumu vadītājus, visdažādāko nozaru ieinteresētās personas, politikas veidotājus u. c.

Mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo uzskatu, ka viens no būtiskākajiem ar inovāciju saistītajiem elementiem ir „pastāvīgi papildināms dokuments”. Citiem vārdiem sakot, mums ir jāvar regulāri uzraudzīt procesu — Parlamenta, starptautiskajā (Inovācijas konventa ietvaros) un valstu vai valdību vadītāju līmenī — un, ja progress būs lēns, uzstāt uz tā paātrināšanu. Lai šī iniciatīva gūtu panākumus, ir ļoti svarīgi izveidot tādas darbvietas, kādas mēs vēlamies, un beigu beigās nodrošināt arī mums vēlamos rezultātus.

  Judith A. Merkies, referente. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties kolēģiem un inovatīvajiem pilsoņiem par patiešām noderīgajām runām. Šis process bija ļoti integrējošs. Mēs visi esam vienisprātis — mēs vēlamies veicināt ekonomikas izaugsmi un izveidot jaunu un ilgtspējīgu sociālo modeli. Mēs vēlamies stimulēt MVU un jaunu uzņēmumu izveidi, mēs vēlamies uzlabot mūsu pilsoņu prasmes, izmantojot mūžizglītību, un mēs vēlamies ieviest sociālo inovāciju. Mēs gribam, lai nauda tiktu ieguldīta pētniecībā un izstrādē, nevis turēta kabatās.

Mēs piekrītam, ka pētniecība un inovācija nav sinonīmi. Inovācija ir neatkarīga, taču tā var būt arī pētniecības rezultāts. Abas jomas ir ārkārtīgi svarīgas, taču inovācijas attīstībai ir vajadzīgs papildu stimuls. Vēlos precizēt jautājumu par finansējumu no lauksaimniecības fondu vai struktūrfondu līdzekļiem — mūsu mērķis nav novirzīt KLP vai struktūrfondu finansējumu uz inovācijas fondiem, bet gan pievērst uzmanību inovācijas horizontālajam aspektam. Inovācija ir vajadzīga arī lauksaimniecības un reģionālajā politikā, tā ir vajadzīga pilnīgi visās nozarēs.

Tātad — ko darīt tālāk? Neaprobežosimies ar šo vienu ziņojumu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ar to viss beidzas. Turpināsim šo darbu kopā ar dalībvalstīm. Mums ir patiešām jāmēģina mainīt attieksmi. Ieguldīsim līdzekļus, taču mainīsim finansējuma politiku. Mainīsim mūsu ekonomikas modeli, padarot to ilgtspējīgu, un radīsim jaunas darbvietas.

Ziņojumā ir teikts, ka inovācija nav tikai ražojums, process vai pakalpojums, tā ir arī darbība. Tāpēc es jūs aicinu šodien kļūt par inovatoriem. Sāksim darboties, lai nodrošinātu inovāciju.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – (HU) Inovācija ir veiksmīga ideju īstenošana praksē. Mums ir jāpanāk, ka Inovācijas Savienība no aizraujošas idejas un politiska mērķa kļūst par realitāti. Budžeta komiteja strādā pie tā, lai stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva tiktu stabili iekļauta Eiropas Savienības stratēģijā ar neatkarīgu finanšu plānu. Inovācijas Savienība var veicināt Eiropas krīzes novājinātās ekonomikas pārveidošanu, pamatojoties uz ilgtspējīgu darbvietu izveidi. Ja līdz 2020. gadam patiešām izdosies novirzīt pētniecībai un izstrādei 3 % no ES IKP, tiks izveidoti 3,7 miljoni jaunu darbavietu, un tādā veidā gada IKP līdz 2025. gadam pieaugs par aptuveni EUR 800 miljoniem.

Mums ir jāsaprot, ka pētniecība un inovācija ir galvenie un vienlaikus arī vienīgie efektīvie instrumenti, ar kuriem atjaunot Eiropas Savienības ekonomiku. Tāpēc mums ir vienprātīgi jāatbalsta 1 % no dalībvalstu IKP novirzīšana ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē. Veiksmīgas inovācijas attīstības priekšnosacījums ir vēlme uzņemties risku, taču tas nenozīmē, ka dalībvalstīm šobrīd ir jāveic riskanti ieguldījumi. Ieguldījumu atdeve ir garantēta.

Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju, ir jāmaina izmantotā pieeja un par tās prioritātēm jāizvirza inovācijas potenciāla palielināšana un lielāka eiropiešu skaita mudināšana pievērsties uzņēmējdarbībai. Tādēļ mēs pārskatījām Mazās uzņēmējdarbības aktu, saskaņojot to ar Vienotā tirgus aktu, kas arī var nodrošināt sinerģiju ar Inovācijas Savienību. Ir jāsaskaņo arī citi pasākumi, jo tā tiek daudzkārtīgi palielināta efektivitāte.

  Jarosław Kalinowski (PPE) , rakstiski. – (PL) Inovācija, konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, radošums, efektivitāte — tie visi ir skaisti vārdi, kuri lieliski atbilst pašreizējām politiskajām, ekonomikas un darba tirgus tendencēm, taču vai tiek īstenoti konkrēti pasākumi vai reāli projekti, lai šos vārdus pārvērstu darbos? Dzirdot šos vārdus, cilvēki noteikti reaģēs labvēlīgi un palīdzēs popularizēt ar tiem saistītos ideālus, un nodrošināt tiem atbalstu. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka šie saukļi ir jāpapildina ar praktiskiem pasākumiem un ka ir jāpieņem piemēroti likumdošanas lēmumi un jāīsteno atbilstīgi tiesību akti, kas veicinātu minēto mērķu, proti, stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu, sasniegšanu. Eiropai un eiropiešiem ir milzīgs potenciāls. Mūsu uzdevums ir radīt vajadzīgos apstākļus šā potenciāla maksimālai izmantošanai.

  Joanna Senyszyn (S&D) , rakstiski. – (PL) Es kā Kultūras un izglītības komitejas locekle atbalstu iniciatīvu „Inovācijas Savienība”. Es vēlos uzsvērt izglītības, arodapmācības un sociālās pētniecības (par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu) nozīmi šajā iniciatīvā. Ir ļoti svarīgi vienkāršot administratīvās procedūras saistībā ar pieteikumu iesniegšanu ES programmās zinātniskās pētniecības un inovācijas jomā, lai tajās varētu piedalīties lielāks uzņēmumu un zinātnisko iestāžu skaits. Procedūru vienkāršošana veicinās arī konstruktīvāku un efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu un administratīvā sloga samazināšanu.

Inovācijas politikai ir jābūt cieši saistītai ar politiku arodapmācības un darba tirgus jomā. Jauniem ražojumiem un pakalpojumiem ir jāveicina nodarbinātības līmeņa palielināšanās un jāpalīdz prognozēt darba tirgus turpmākās tendences un vajadzīgās kvalifikācijas. Tā kā tikai 30 % Eiropas pētnieku ir sievietes un viņu īpatsvars Eiropas pētniecības iestāžu direktoru vidū ir vien 13 %, gribu uzsvērt, ka iniciatīvā „Inovācijas Savienība” ir jāņem vērā turpmākās pamatnostādnes attiecībā uz līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību zinātnē. Es arī aicinu nodrošināt šo pamatnostādņu efektīvu ievērošanu dalībvalstīs.