Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā Komisijai iesniedza Paolo De Castro, par rezistenci pret antibiotikām (O-000048/2011 - B7-0304/2011).

  Paolo De Castro, autors. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Šodien mums tiek dota svarīga iespēja atbildīgi un apņēmīgi risināt pieaugošo problēmu attiecībā uz pretantibiotiku rezistenci dzīvniekiem. Šis ir ļoti svarīgs jautājums lauksaimniecības nozarei un it īpaši Eiropas lopkopības sistēmas nākotnei.

Saskaņā ar datiem Eiropā aptuveni 50 % antibiotiku tiek parakstītas lietošanai dzīvniekiem. Ja antibiotikas tiek pienācīgi izmantotas, tās ir lietderīgs līdzeklis, kas lauksaimniekiem palīdz uzturēt mājlopus veselus un produktīvus un nodrošināt to labturību. Tāpēc mēs šeit neatrodamies, lai nomelnotu antibiotiku lietošanu lopkopībā, bet gan lai lūgtu Komisiju sniegt konkrētu risinājumu produktīvākai un efektīvākai antibiotiku lietošanai, kas ļautu samazināt dzīvnieku rezistenci pret tām.

2010. gada 5. maija rezolūcijā par ES Rīcības plānu dzīvnieku labturībai Parlaments uzsvēra saikni starp dzīvnieku labturību un veselību un sabiedrības veselību un mudināja Komisiju un dalībvalstis atbildīgi risināt sarežģīto problēmu saistībā ar dzīvnieku rezistenci pret antibiotikām. Mēs sevišķi aicinājām Komisiju apkopot un analizēt datus par dzīvnieku ārstniecības līdzekļu, tostarp antibiotiku, lietošanu, lai nodrošinātu, ka šie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi. Pēc gada Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kuru man ir tas gods vadīt, lūdz Komisiju īstenot visas atbilstošās iniciatīvas, lai atrisinātu ieilgušo problēmu, kas var ietekmēt arī cilvēku veselību.

Priekšsēdētājas kundze un komisār, no Komisijas puses ir vajadzīga reāla apņemšanās izmantot apkopotos datus, lai praksē pielietotu iegūtos rezultātus, ne tikai veicinot izpēti un uzraudzību, bet arī nodrošinot efektīvāku antibiotiku izmantošanu cīņā pret dzīvnieku slimībām.

Šajā sakarā vēlos norādīt, ka daži pētījumi liecina, ka mazkaloriju dzīvnieku barība var izraisīt biežāku saslimšanu, tātad palielināt antibiotiku izmantošanu. Tāpēc būtu vēlams saskaņā ar Eiropas Zinātniskās veterinārās komitejas atzinumu pārskatīt aizliegumu par dzīvnieku miltu lietojumu dzīvniekiem, kas nav atgremotāji. Šādas prasības ir izteiktas rezolūcijā, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma šī gada 12. aprīlī un par ko rīt tiks balsots šajā sēžu zālē.

Dažus pēdējos mēnešus ir cītīgi strādāts, un tāpēc es vēlos personiski pateikties Paulsen kundzei, ēnu referentiem un visām Parlamenta grupām par nenovērtējamo devumu, izstrādājot kopēju formulējumu šīs problēmas sakarā. Eiropas lopkopības konkurētspēja nākotnē var būt atkarīga no šīs problēmas risinājuma, un tās transversālais raksturs liek būt apņēmīgiem un atbildīgiem, izmantojot saskaņotu pieeju un kopīgu politisku gribu.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos uzsvērt to, ka Komisija pilnīgi apzinās, kādus draudus sabiedrības veselībai rada mikroorganismu rezistence (AMR), un ir attiecīgi noraizējusies.

Atbildot uz pirmo jautājumu, 2009. gadā Komisija lūdza Eiropas Zāļu aģentūru (EZA) uzņemties vadību, lai apkopotu salīdzināmos datus par antibakteriālu vielu izmantošanu dzīvniekiem. Eiropas veterināro antibakteriālo vielu patēriņa uzraudzības projekts (ESVAC) tika uzsākts 2009. gada trešajā ceturksnī. Lai izstrādātu sistēmu, EZA ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, ES aģentūrām un atbilstošām iesaistītajām pusēm. Secinājumi, kas iegūti no pieejamajiem datiem par desmit dalībvalstīm, tiks publicēti pēc iespējas ātrāk. Turklāt divpadsmit dalībvalstis ir brīvprātīgi uzsākušas apkopot šos datus. Nolūks ir paplašināt sistēmu, lai tajā ietilptu visas ES dalībvalstis. Savukārt turpmāk ir paredzēts iegūt detalizētākus datus, piemēram, par dzīvnieku sugām.

Kādēļ mums šie dati ir vajadzīgi? Mums tie vajadzīgi, lai pieņemtu zinātnisku pieeju, jo, tikai pamatojoties uz šādiem datiem, zinātnieki var pienācīgi novērtēt AMR (antibakteriālās rezidences) patieso risku, kas piedēvēts antibakteriālu līdzekļu lietošanai dzīvniekiem.

Pievēršoties otrajam jautājumam, varu apliecināt cienījamajiem deputātiem, ka Komisija apzinās, ka AMR kontrolei vajadzīga daudznozaru pieeja. Tādēļ Komisija nepārtraukti konsultējas ar saviem dienestiem, atbildīgajām dalībvalstu aģentūrām un citām iesaistītajām pusēm, piemēram, sanāksmēs un sabiedriskajās apspriešanās. Komisija strādā pie AMR jautājuma, cieši sadarbojoties ar atbildīgajām aģentūrām, it īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, EZA un Eiropas Savienības references laboratoriju mikrobu rezistences jomā.

Atbildot uz pēdējo, trešo jautājumu, vēlos paziņot, ka Komisija izstrādā piecu gadu stratēģiju AMR problēmai. Šajā stratēģijā tiks ievērota vispusīga pieeja un iekļauti konkrēti priekšlikumi turpmākai rīcībai, lai risinātu AMR problēmu attiecībā uz sabiedrības un dzīvnieku veselību. Stratēģijas pamatā būs Padomes secinājumi un ieteikumi saistībā ar AMR, kā arī manis pieminēto apspriešanu rezultāti.

Tiek pārskatīti ES noteikumi saistībā ar veterinārajiem medikamentiem un ārstniecisko dzīvnieku barību. Tiek apsvērti jauni rīki un instrumenti AMR problēmas risināšanai, piemēram, ietekmes novērtējuma iespējas.

Ņemot vērā iegūtos pierādījumus, Komisija lems par juridiskā priekšlikuma detaļām. Mūsu mērķis ir iesniegt Komisijas stratēģiju 2011. gada 18. novembrī — Eiropas Antibiotiku informācijas dienā.

  Elisabeth Jeggle, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Andor kungs, vispirms vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam De Castro kungam par iniciatīvu un par Komisijai uzdoto jautājumu saistībā ar nozīmīgo problēmu. Andor kungs, pēc jūsu runas noklausīšanās vispirms vēlos jūs aicināt no teorijas pievērsties praksei, jo mums vajadzīga konkrēta rīcība.

Pretantibiotiku rezistence ir temats, kas jāuztver nopietni un kam līdz šim ir pievērsts pārāk maz uzmanības saistībā ar lopkopību. Protams, antibakteriālās vielas ir ļoti lietderīgas, ja tās izmanto pareizi. Tās palīdz lauksaimniekiem nodrošināt, ka dzīvnieki ir veseli un produktīvi, kā arī garantē augstu dzīvnieku labturības līmeni. Lai nodrošinātu, ka nezūd antibiotiku iedarbība cīņā pret dzīvnieku un cilvēku slimībām, mums jāīsteno saskaņota pieeja ES mērogā.

Pēdējās nedēļās Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā esam noturējuši intensīvas apspriedes par šo jautājumu un esam to sīki apsvēruši. 12. aprīlī komiteja pieņēma vienotu rezolūciju ar lielu balsu pārsvaru — 34 balsis „par” un 2 balsis „pret”. Izcilā sadarbība ar ēnu referentiem no dažādām grupām ir ļāvusi izstrādāt ļoti sabalansētu un pārdomātu formulējumu, kas mums jāievēro, un es jūs lūdzu tā darīt rītdienas plenārsēdes balsojuma laikā. Ziņojums ir sabalansēts, jo tajā pievērsta uzmanība dzīvnieku labturībai, pretantibiotiku rezistences un rentabilitātes problēmām, ciktāl tas skar zemnieku saimniecības.

Tāpēc es vēlos vēlreiz pateikties par auglīgo sadarbību visiem iesaistītajiem Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem, kā arī Paulsen kundzei. Tagad es vēlētos redzēt Komisijas rīcību.

  Luis Manuel Capoulas Santos, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Sekas, ko rada antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību ārstēšanā, ir labi zināmas un ārkārtīgi satraucošas. Šī joma jau ir pakļauta diezgan stingriem standartiem, kam arī Eiropas Parlaments pievērš uzmanību un uz kā pamata ir īstenotas daudzas pozitīvas iniciatīvas, piemēram, tīkls datu apkopošanai par rezistenci pret antibiotikām. Tomēr ar šīm iniciatīvām vēl ir par maz.

Tāpēc es aicinu Komisiju ne tikai uzlabot uzraudzības mehānismus, bet arī pieņemt mērus, lai plānotajā kopējās lauksaimniecības politikas leģislatīvajā paketē iekļautu plašāku datu apkopošanu un iniciatīvas, kas rosinātu labākās prakses šajā jomā.

Komisijai sīki jāizanalizē Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas iesniegtā rezolūcija, kuras svarīgākie ieteikumi ir guvuši plašu atbalstu, kā tikko apstiprināja mana kolēģe Jeggle kundze. Galvenokārt ieteikumi jāpārvērš konkrētos pasākumos, lai labāk aizsargātu sabiedrības veselību un Eiropas dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitātes tēlu.

  Marit Paulsen, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es domāju, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā esam paveikuši fantastisku darbu. Reti gadās, ka starp politiski dažādi noskaņotiem cilvēkiem valda tāda vienprātība, kā starp mums šoreiz.

Patiesībā pretantibiotiku rezistence ir lielākais drauds dzīvnieku un cilvēku veselībai, ar ko saskaramies. Kādreiz infekcijas slimības bija izplatītākais bērnu, jauniešu un jaunu dzīvnieku nāves cēlonis. Šajā sakarā neaizmirsīsim, ka gan dzīvnieki, gan cilvēki ir zīdītāji. Mums ir tādas pašas imūnsistēmas aizsargspējas un jutība pret stresu, kas nozīmē, ka, ja jūtamies slikti, imūnsistēma ir pavājināta un mums vajadzīgas antibiotikas, jo esam uzņēmīgāki pret nopietnām infekcijām.

Mēs apsvērām to saistībā ar cilvēku medicīnu. Mēs pieņēmām mērus, mēs centāmies ierobežot antibiotiku izmantošanu un saprast, kas varētu notikt. Neaizmirsīsim, ka, ja zaudēsim tādu līdzekli kā antibiotikas, atgriezīsimies vecvecmāmiņu laikos, kad tas, ko pašlaik uzskatām par parastu infekcijas slimību, piemēram, mazu bērnu auss iekaisums, atkal varētu kļūt par nāvējošu slimību. Tas nav kaut kas tāds, ko šajā sakarā ir īpaši viegli risināt, un mums tas jāuztver nopietni. Kā jau teicu, esmu ļoti apmierināta.

Protams, ir dažas rezolūcijas detaļas, kuras es vēlētos redzēt vairāk iekļautas vai citādāk izteiktas, taču galvenais ir nevis pareizi salikti komati, bet gan mūsu kopējā vēlme uzsākt procesu. Ceru, ka Komisija ņems to vērā, jo ticu, ka rīt mēs gūsim gandrīz vienbalsīgu piekrišanu. Es ceru uz to, kā arī ceru, ka tas būs spēcīgs signāls, kas liks jums saspringt un ieklausīties. Paldies!

  Richard Ashworth, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam par šī jautājuma izvirzīšanu.

Arī mani māc tās pašas bažas par pretantibiotiku rezistenci, kas atklāta mājlopu bakteriālajās infekcijās. Es piekrītu priekšsēdētājam, ka mums jāraizējas par pierādījumiem, ka pretantibiotiku rezistence pāriet uz cilvēkiem, jo tiek atklāts, ka daudzu kādreiz uzticamu antibiotiku iedarbība ir ievērojami samazinājusies, tā apdraudot cilvēku veselību. Tāpēc es atbalstu debašu nolūku. Turklāt es piekrītu, ka par svarīgu pirmo soli jākļūst ciešai sadarbībai ar dažādām aģentūrām un farmācijas nozari, lai uzraudzītu un izvērtētu problēmu.

Tomēr es vēlos teikt, ka pretstatā dominējošajam viedoklim tā nav tikai intensīvas lauksaimniecības izraisīta problēma. Nejauša antibiotiku lietošana lauksaimniecībā ir vai ir bijusi raksturīga gan liela, gan maza mēroga lauksaimniecībai. Patiesībā es pat teiktu, ka parasti mūsdienās lielie ražotāji saskaņā ar līguma noteikumiem ir vertikāli saistīti ar apstrādes nozari un ka profilaktisku antibiotiku izmantošanu parasti aizliedz vai ierobežo kvalitātes novērtējuma shēmas.

Tomēr ir skaidrs, ka jābūt kādiem kontroles pasākumiem, un es ar interesi gaidu, ka pienācīgā laikā tiks sniegta precīzāka informācija par komisāra stratēģiju. Es vēlos vērst uzmanību uz trim lietām. Pirmkārt, visi pieņemtie mēri jāpamato ar ticamiem zinātniskiem pierādījumiem, otrkārt, tiem jābūt samērīgiem, treškārt, tie nedrīkst ar papildu noteikumiem un līdz ar to izmaksām apgrūtināt lauksaimniecības un veterinārās medicīnas jomas.

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šī ir ļoti nopietna problēma. Tā ir ļoti svarīga ne tikai lopkopības nākotnei, bet galvenokārt arī cilvēku veselībai. Mēs nedrīkstam to aizmirst. Galu galā tā nav Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas problēma. Tomēr, kā atkal tapis zināms, mūsu rīcībā nav pietiekami datu. Tikai desmit dalībvalstis ir sniegušas informāciju, un tas ir nepietiekami. Šī problēma jārisina ātrāk, un ir vajadzīga precīza kontrole.

Mēs šajā sakarā pārāk maz uzmanības veltām vienam faktoram — intensīvajai lauksaimniecībai — gan lielsaimniecību kompleksos, gan konkrētos reģionos. Mums tas jāapsver, un mēs varam kaut ko darīt, lai to novērstu. Restrukturējot lauksaimniecības politiku tā, lai ievērotu principu, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu, varam garantēt, ka uzmanības centrā ir pienācīga dzīvnieku labturība, ka dzīvnieku audzēšanas apstākļi atbilst to sugai un ka dzīvnieki ir spēcīgi un veselīgi.

Turklāt mums vajadzīgs ilgtermiņa plāns, lai samazinātu antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, un tas būtu Komisijas uzdevums. Pretantibiotiku rezistence visvairāk ietekmē lauksaimniecības nozarē nodarbinātos, tas ir, lauksaimniekus un viņu strādniekus. Šie cilvēki jau saskaras ar milzīgām problēmām šajā jomā. Vēl kāds pamats bažām ir aizdomas, ka pretantibiotiku rezistence tiek pārnesta tieši ar barību. Eiropas iedzīvotāju veselības interesēs mums tas rūpīgi jāapsver. Šajā sakarā jārīkojas steidzami.

Ir svarīgi skaidri paust, ka lopkopībā izmanto 50 % no visām antibiotikām un tas ir pārāk daudz. Tāpēc lauksaimniecības un sabiedrības veselības ilgtermiņa interesēs mums jānodrošina, ka šis skaitlis tiek samazināts.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, šogad 7. aprīlī atzīmētās Pasaules Veselības dienas tēma bija pretantibiotiku rezistence, kas tiek uztverta kā globāls drauds sabiedrības veselībai. Ik gadu Eiropā 25 000 cilvēku nāvi izraisa ar antibakteriālo rezistenci saistīti cēloņi. Antibakteriālās rezistences attīstību cilvēkiem var sekmēt dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes pārtika. Tāpēc šodien apspriestā rezolūcija ir svarīgs dokuments.

Svarīgākais vārds visās diskusijās par šo tematu ir „piesardzība”. Antibiotikas nav sliktas — bīstama ir to neparedzēta un pārmērīga lietošana. Antibiotikas nav jānomelno, bet jāizmanto piesardzīgi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tādēļ pēc iespējas apņēmīgāk jāīsteno rezolūcijā ierosinātie pasākumi attiecībā uz detalizētākas informācijas sniegšanu veterināriem un lauksaimniekiem. Attiecībā uz aizliegumu izmantot antibiotikas kā piedevas dzīvnieku barībā noteikti jāpanāk starptautiska vienošanās.

Nesenā pētījumā tika uzsvērts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs gandrīz pusē veikalos pārbaudīto gaļas paraugu tika atrastas baktērijas Staphylococcus aureus, no kurām puse bija rezistentas pret vismaz trim antibiotiku klasēm. Tas parāda plašo antibiotiku lietojumu lopkopībā, un man jāteic, ka Eiropas lauksaimnieki pietiekami ilgi ir bijuši vienīgie, kam jāpieņem un jāievēro noteikumi, riskējot ar ienākumu samazināšanos.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Andor kungs, dāmas un kungi! Mums jādara viss iespējamais, lai neitralizētu antibiotiku rezistences izplatību. Šajā jautājumā esam pilnīgi vienisprātis. Tas nozīmē antibiotiku atbildīgu lietošanu cilvēku medicīnā un lopkopībā. Eiropas Savienībai jārīkojas apņēmīgi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ik gadu Eiropas Savienībā vien 25 000 cilvēku mirst no rezistentu baktēriju izraisītām infekcijām. Antibiotikas nedrīkst izmantot regulāri vai profilaktiski. Mums jānodrošina, ka visās dalībvalstīs antibiotikas tiek lietotas atbildīgi.

Ir ļoti svarīgi censties maksimāli nodrošināt mājlopu veselību no pirmās dzīves dienas, līdz tie ir pilnīgi izauguši. Vislabākais veids, kā izvairīties no infekcijas un antibiotiku lietošanas, ir garantēt, ka dzīvnieki ir veselīgi. Šajā sakarā izšķirošs ir dzīvnieku barošanas veids, taču arī lopkopība ir svarīga.

Lopkopībā mums jābūt atvērtiem arī alternatīvām metodēm, piemēram, homeopātijai un fitoterapijai. Par šīm alternatīvajām pieejām Eiropā vajag vairāk pētījumu un informācijas.

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Mana valsts Nīderlande ir pasaules čempione. Ne jau futbolā — šo titulu mēs palaidām garām pagājušajā gadā —, bet gan antibiotiku lietošanā, audzējot lopus. Nekur citur pasaulē lopu audzēšanā neizmanto tik daudz antibiotiku kā Nīderlandē. Tam ir ļoti nopietnas sekas, un tās neaprobežojas ar antibiotiku lietojumu Nīderlandē; kā jau citi deputāti ir minējuši, ik gadu Eiropā no bakteriālām infekcijām mirst 25 000 cilvēku. Baktērijas sasniedz cilvēkus ar gaļu. Nīderlandē 90 % vistas gaļas satur rezistento ESBL baktēriju, bet pagājušajā mēnesī atklājās, ka rezistentās baktērijas ir atrastas arī dārzeņos, kur tās nonākušas ar mēsliem un augsni. Priekšsēdētājas kundze, tam tiešām jāmainās. Piemēram, Dānija ir pierādījusi, ka to var mainīt un ka ar pamatotiem, stingriem pasākumiem un ar daudzkārt mazāku antibiotiku izmantojumu var saglabāt spēcīgu un veselīgu lopu audzēšanas nozari.

Komisija agrāk ir paziņojusi un šovakar atkārtojusi, ka novembrī tā ierosinās tālejošākus pasākumus. Tie tiks precizēti 2012. gadā. Es vēlos mudināt Komisiju piešķirt jautājumam lielu prioritāti un neatstāt šo jautājumu dalībvalstu ziņā, jo tās pārāk gausi īsteno pareizos pasākumus.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, ir acīmredzams, ka visas partijas raizējas par pretantibiotiku rezistenci. Tomēr, ņemot vērā Komisijas tikko teikto (ka ir iegūti dati no desmit dalībvalstīm, kas vēl nav mums pieejami), mēs patiesi runājam par bažām, par ko mums nav precīzāku faktu. Mums šī informācija ir vajadzīga.

Es vēlos apskatīt rangu tabulu, kurā parādīts dalībvalstu zāļu izmantojums uz vienu dzīvnieku, lai mēs varētu redzēt, kuras valstis piemēro labāko praksi, un salīdzināt tās ar pārējām valstīm. Es nevēlos nevienu vainot, bet gan ļaut dalībvalstīm, kas varbūt pārmērīgi lieto antibiotikas, uzlabot lopkopības praksi.

Taisnības labad jāsaka, ka lauksaimnieki neizmanto antibiotikas gribot vai negribot — tās tiek lietotas, kad dzīvnieki ir slimi. Antibiotikas ir dārgas, tāpēc lauksaimnieki ar tām ūdeni vis neaizstāj.

Mums debatēs jābūt nosvērtākiem. Iegūsim informāciju. Mēs ar interesi gaidām novembrī paredzēto stratēģiju, lai izvairītos no šīs pieaugošās problēmas, kas apdraud Eiropas Savienību — tās dzīvniekus un iedzīvotājus.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti pateicīgs jautājuma autoram, komitejas priekšsēdētājam, par šī temata iekļaušanu darba kārtībā. Antibiotiku izmantošana dzīvniekiem ietver cieši saistītas priekšrocības un trūkumus. Ja zāles, kas dzīvniekiem palīdz būt veseliem, izmanto nepareizi, tās var kļūt par lielu draudu cilvēkiem. Tādēļ mums jāpielieto saskaņota, kompleksa un, galvenais, zinātniska pieeja, jo nākotnē antibiotikas aizvien būs jāizmanto dzīvnieku ārstēšanai. Līdztekus jāmazina riski, kas skar cilvēkus.

Ziņojums precīzi atbilst šīm prasībām. Es ceru, ka Komisija ņems vērā Parlamenta ierosinājumus, vēlmes un prasības. Pats galvenais, kā jau iepriekšējie runātāji sacīja, — dzīvnieku, Eiropas lauksaimniecības un it īpaši Eiropas Savienības pilsoņu interesēs mums jāveic pašreizējās situācijas analīze visās dalībvalstīs.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, vēlos uzsvērt faktu, kas saista veterināro un cilvēku medicīnu. Ja Eiropas mikrobiologu kongresos tiek runāts par pretantibiotiku rezistenci attiecībā uz cilvēkiem, tiek minēta tā sauktā meticilīna rezistentā staphylococcus aureus baktērija. Šī ir nelaime, pret kuru cilvēku medicīnā vairs nav efektīvas antibiotikas. Mēs nezinām, kā to ārstēt. Ik gadu no tās mirst gandrīz 25 000 cilvēku.

Vai jūs zināt, kā tas gadījās? Tikai tāpēc, ka antibiotikas tika bezatbildīgi lietotas veterinārajā medicīnā. Dzīvnieki tiek burtiski piebāzti ar tonnām antibiotiku. Dzīvniekiem, kam tiek dotas profilaktiskas devas, tās tiek pievienotas barībai, un tādā veidā tiek mazināta arī cilvēka spēja cīnīties ar iegūtajām infekcijām pat, ja pacients ir hospitalizēts, ja infekcija ir iegūta slimnīcā.

Es vēlos mudināt Komisiju paātrināt visu dalībvalstu datu apkopošanu un veicināt tādu jaunu antibiotiku izpēti, kas iedarbotos uz cilvēkiem un glābtu dzīvības.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, ķīmijas un farmācijas rūpniecības produktu iespiešanās barības ķēdē ir nenovēršamas lauksaimniecības produkcijas intensifikācijas sekas. Tādā veidā cilvēka organisms dabiski kļūst par upuri pārtikas ražotāju centieniem pēc iespējas lētāk un efektīvāk saražot maksimāli vairāk pārtikas.

Tāpēc mums jāsāk ļoti stingri uzraudzīt moderno ķimikāliju un farmaceitisko līdzekļu izmantojumu lauksaimniecībā un, lai pasargātu iedzīvotāju veselību, ļoti mērķtiecīgi, sistemātiski un pastāvīgi jāizvērtē šo vielu lietošanas sekas. Tikai kvalitatīva, pastāvīga pārtikas produktu uzraudzība ļaus agri atpazīt riskus vai draudus, ko iedzīvotājiem pašlaik rada jaunās tehnoloģijas.

Šodien mēs varbūt vairāk runājam par antibiotikām un pieaugošo rezistenci pret tām, taču mums jānovēro problēma un jāizvērtē tā visaptverošāk. Turklāt ceru, ka Komisija uztvers bažas par pārtikas nekaitīgumu kā saskaņotu stratēģiju.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, Komisijas stratēģijā par antibakteriālo rezistenci (AMR), ko plānojam iesniegt novembrī, tiks minētas turpmākas idejas par to, kā Komisija kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm varētu risināt AMR jautājumu visās iesaistītajās nozarēs. Saistībā ar dažām rīcībām var būt vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, saistībā ar citām — nē. Galvenais ir izraudzīties pareizos rīkus veicamajam uzdevumam.

Es pilnīgi piekrītu, ka tas nav tikai vai galvenokārt lopkopības jautājums. Tāpēc mūsu mērķis ir samazināt tādas antibakteriālās rezistences attīstību, kas saistīta ar antibakteriālu līdzekļu lietošanu dzīvniekiem.

Šajā sakarā ir dažādi līdzekļi: izglītošana, informēšanas kampaņas utt. Tāpat mēs uzskatām, ka jāapkopo dati, lai sekmētu labāku problēmas izpratni. Dalībvalstis izrāda interesi datu sniegšanā, un tas ir uzmundrinoši.

Jā, mums ir rīcības grafiks. Noris sagatavošanās darbs, tostarp ietekmes izvērtēšana, veterināro medikamentu noteikumu pārskatīšana utt. Kā jau minēju, leģislatīvie priekšlikumi tiks iesniegti 2012. gadā.

Komisija ļoti atzinīgi vērtē Parlamenta derīgo devumu un ar interesi gaida turpmāku sadarbību ar Parlamentu, dalībvalstīm un visu nozaru ieinteresētajām pusēm, lai pasargātu pilsoņu veselību visā Eiropas Savienībā.

  Priekšsēdētāja. – Noslēdzot debates, esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu(1).

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 12. maijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Pēdējos gados par problēmu kļuvusi pretantibiotiku rezistence mājlopiem un mājdzīvniekiem. Lai risinātu pieaugošo problēmu, es ierosinu palielināt izpēti par rezistences ietekmi uz barības ķēdi un veikt labāku tās kontroli. Antibiotikas ir iedarbīgs līdzeklis, ja tās lieto pareizi, taču es aicinu Komisiju ieviest konkrētus pasākumus, lai padarītu to izmantošanu efektīvāku un samazinātu dzīvnieku rezistenci pret antibiotikām, jo šī problēma ietekmē visu barības ķēdi. Problēma īpaši ietekmē pretantibiotiku rezistences līmeņus un līdz ar to ietekmi uz cilvēku veselību. Lai panāktu problēmas risinājumu, Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) budžetā jāiekļauj līdzekļi, kas vajadzīgi, lai palielinātu darbu šajā jomā un efektīvi uzraudzītu šo problēmu. Visbeidzot, ņemot vērā problēmas nozīmību, es aicinu Komisiju izstrādāt plānu tās risināšanai ES mērogā, kurā būtu pilnīgi ievērota šī problēma, tostarp, cīņa ar pretantibiotiku rezistenci, galvenokārt, saikne starp dzīvnieku veselību un antibiotiku lietojumu un saikne starp dzīvnieku un cilvēku veselību.

  Ismail Ertug (S&D), rakstiski. – (DE) Mēs uzņemam antibiotikas ar pārtiku, kas palielina rezistenci. Šī ir viena no medicīniskā progresa jomām, kas tiek pakāpeniski grauta, un mums tas ir bijis zināms jau ilgu laiku. De Castro kungs runāja par pasākumiem, kas jau īstenoti. Es atbalstu rezolūcijā izteiktos priekšlikumus. Ir divi aspekti, kam vēlos pievērst uzmanību.

Nepietiek tikai ar noteikumiem. Dioksīna skandāls mums parādīja, cik viegli noteikumus vājināt, ja atsevišķa „melnā avs” izturas ļoti nevērīgi. Protams, noteikumi ir vajadzīgi un arī uzraudzības sistēmas ir jāievieš, taču tas nav pilnīgs risinājums.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā risinājums ir panākt, ka antibiotiku lietošana lielākoties kļūst lieka. To iespējams īstenot, pirmkārt, ieguldot izpētē un speciālistu zināšanu apmaiņā, otrkārt, nododot zināšanas lauksaimniekiem un veterināriem, treškārt, informējot patērētājus.

Mums gudri jāizmanto tirgus spēki, jo patērētāji izlemj, kā ilgtermiņā tiks ražota viņu pārtika.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru Eiropā 400 000 pacientu ir inficēti ar multirezistentu baktēriju tipiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas rezolūciju, kurā galvenokārt atbalstu prasību pienācīgi apkopot un analizēt salīdzināmos datus par veterināro preparātu tirdzniecību un šo preparātu lietošanu dzīvniekiem. Šo datu apkopošanai jābūt obligātai visām ES dalībvalstīm. Ja ES pieņems stingrus mērus par antibiotiku lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku pārtikā, mēs varam sagaidīt izmaiņas trešo valstu tiesību aktos, it īpaši tāpēc, ka gaļas eksporta ierobežojumi Eiropā radīs tām finansiālus zaudējumus. Piemēram, ASV 74 % antibiotiku izmanto lopkopībā, lai novērstu slimības un veicinātu veselīgu dzīvnieku augšanu. Puse visu gaļas izstrādājumu, ko pārbaudīja ASV veikalos, saturēja bīstamas baktērijas (MRSA). ASV par šo problēmu ir zināms kopš 2008. gada, tomēr līdz šim nav rasts būtisks risinājums. Nepatogēni, multirezistenti baktēriju tipi rada risku, ņemot vērā iespējamu transgēnu pārnesi un — saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem — kopīgu rezistenci. Jaunu, multirezistentu baktēriju tipu rašanās var liegt turpmākajām paaudzēm iespēju efektīvi izmantot antibiotikas. Šādai notikumu attīstībai var būt katastrofālas sekas uz cilvēku veselību. Pretantibiotiku rezistence ir ārkārtīgi nopietna problēma, kas jārisina nekavējoties un efektīvi.