Priekšsēdētāja . – Tagad mēs pievērsīsimies balsojumu skaidrojumiem.

Balsojumu mutiski skaidrojumi

Ziņojums: Milan Zver (A7-0169/2011)

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka šis ziņojums ir solis uz priekšu, lai radītu jauniešiem jaunas izglītības iespējas. Tajā pausts atbalsts plašākai pētniecībai, vairāk inovācijām, plašākai stratēģijai „Eiropa 2020” apstākļos, kas kļūst arvien svarīgāki. Mums ir vajadzīga plašāka izglītība skolu līmenī, vairāk mācību, taču arī vairāk universitāšu, lai mēs varētu kopīgi strādāt ar jauniešiem, lai nodrošinātu, ka, veicinot kultūru, tiek radīta pievienotā vērtība.

Šajā ziņojumā uzmanība galvenokārt ir pievērsta panākumu veidošanai mācībās, un tādēļ mēs arī balsojām par to. Lielāka jauniešu mobilitāte, vairāk iespēju radīt darba perspektīvas un darba tirgus, kurā jāņem vērā ne tikai jaunieši, kas strādā noteiktos apstākļos, bet arī visas nozares, kuras jauniešiem sniedz izaugsmes iespējas.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju Eiropas iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam no 15 % līdz 10 % samazināt to studentu skaitu, kuri priekšlaikus pamet mācības, un palielināt augstskolas beidzēju skaitu no 31 % līdz 40 %. Salīdzinājumam — ASV 40 % iedzīvotāju ir augstākā izglītība un 50 % Japānā.

Pašlaik 14,4 % jauniešu Eiropā vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir ieguvuši zemāk par vidējās izglītības līmeni, un gandrīz 21 % jauniešu ir bez darba. Es arī atbalstu to, ka iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir nodrošināt izglītību, kas atbildīs darba tirgus vajadzībām. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam tādu darbu attiecība, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija, palielināsies no 29 % līdz 35 %.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir viennozīmīgi jāatbalsta tās Eiropas programmas, kas palīdz jauniešiem. Iedzīvotāji, kuri ir mūsu kontinenta nākotne, ir arī visneaizsargātākie, vai ne? Tieši mums ir jānodrošina tas, lai viņi iegūtu pareizu izglītību ar piekļuvi kultūras piedāvājumam un, vissvarīgākais — iespējai mācīties svešvalodas, kā arī iespējai brīvi izvēlēties vietu, kur viņi vēlētos iegūt izglītību. Ne visiem ir nauda un iespējas to nokārtot pašiem. Labie rezultāti, kas gūti daudzās programmās jauniešu atbalstam, piemēram, Erasmus un Leonardo da Vinci, parāda, ka tas ir efektīvs ieguldījums. Visvairāk ir jāatbalsta jaunieši, kuri dzīvo lauku apgabalos un kuriem bieži nav finanšu līdzekļu, lai sāktu studijas augstskolā, un arī vietā, kur viņi dzīvo, nav iespēju atrast darbu citās jomās, izņemot lauksaimniecību.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikt dažus vārdus par Zver kunga izcilo iniciatīvu „Jaunatne kustībā”. Šis ir viens no ES politikas veiksmes stāstiem. Pat eiroskeptiķi vai tie, kuri to kritizē, uzskata, ka tieši šo jaunatnes mobilitātes programmu dēļ ir panākta noteikta pievienotā vērtība, kas sniedz labumu visiem. Labs piemērs ir Boloņas process, Kopenhāgenas process un citas šādas iniciatīvas.

Zver kunga ziņojumā ir atbalstīta šī tendence, kas jau ir uztverta kā atzinīgi vērtējama un kas rada jaunas iespējas un priekšnosacījumus gados jauniem eiropiešiem, kuri studē dažādās Eiropas valstīs. Tā mums būs iespēja patiešām apmainīties ar labas prakses piemēriem. Es uzskatu, ka ilgtermiņā tas veidos stingru pamatu ekonomikas izaugsmei Eiropā, taču vēl svarīgāk par ekonomikas izaugsmi ir atcerēties, ka šādā procesā iedzīvotāji — jaunieši — var augt kā personas un eiropieši.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Visā Eiropā mēs nolemjam jauniešu paaudzes emigrācijai un nabadzībai. Mēs vēl nedzimušas un pasaulē nenākušas paaudzes nolemjam parādam — tas viss, lai uzturētu šo monetārās savienības iedomību.

Īrijā IKP ir samazinājies par 20 %, salīdzinot ar tā augstāko līmeni — tas ir gandrīz neticams skaitlis. Grieķijā notiek sacelšanās, protestējot pret taupības pasākumu kopumu; un tomēr mēs zinām, ka tas nedarbosies.

Kad pagājušajā gadā tika nolemts par galvojumu, doma bija tāda, ka tas būs tūlītējs pārrāvuma novēršanas pasākums, ka tas būs īstermiņa nosacījuma pasākums un ka pašlaik Grieķija atkal lēti aizņemsies, it kā krīze būtu beigusies. Mēs varam redzēt, ka tas nav izdevies. Tomēr mēs turpinām īstenot tādu pašu politiku Portugālē un atkal Grieķijā, nevis atzīstam savu kļūdu.

Cik lielu cenu mēs gaidām, ka mūsu vēlētāji maksās par mūsu iedomību!

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Man ir prieks, ka šodien mēs pieņēmām rezolūcijas projektu „„Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai”, jo šajā rezolūcijā ir pausti skaidri ieteikumi un galvenie virzieni, kurus Eiropas Savienības valstis varētu un kurus vajadzētu īstenot, lai uzlabotu izglītības un mācību sistēmas. Tomēr es vēlētos uzsvērt dažus aspektus: pirmkārt, ņemot vērā to, ka iniciatīvas „Jaunatne kustībā” uzdevums ir sasniegt galveno mērķi, kas noteikts stratēģijā „Eiropa 2020” — samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri pamet skolu bez kvalifikācijas, no 15 % līdz 10 % —, tajā trūkst pasākumu un ieteikumu, kas vērsti uz skolotāju prasmju, kvalifikāciju vai profesionālā prestiža palielināšanu. Mums ir skaidri jāsaprot, ka profesijas mācīšana ir profesija, kas sabiedrībai rada vislielāko pievienoto vērtību, un ka ir jācenšas nodrošināt, lai Eiropas valstīs būtu vislabākie skolotāji. Es pilnīgi piekrītu dokumentā paustajam aicinājumam Komisijai iesniegt visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt neformālo izglītību, un es vēlētos aicināt šos dokumenta galvenos ieteikumus tiešā veidā saistīt ar daudzgadu finanšu plānu.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šodien pie mums ir Sudetijas Vācu novadnieku biedrības, tostarp arī Sudetijas vācu jaunatnes biedrības, nacionālais vadītājs, kas aktīvi veido pārrobežu sadarbību ar Čehijas jauniešiem. Šajā saistībā šā ziņojuma nozīme ir patiešām nenovērtējama, jo tas aptver trīs aspektus: pirmkārt, augstskolu tīkla veidošanu, jo īpaši eiro reģionos un pierobežu reģionus; otrkārt, arodmācības — jo mums ir vajadzīga ne tikai akadēmiskā izglītība; un, treškārt un galvenokārt — jautājumu par valodas prasmēm.

Es gribu ļoti skaidri norādīt, ka es mīlu Šekspīra valodu, taču uzskatu, ka ir skumji, ka mūsu jaunieši sarunājas tikai vienā valodā. Šajā sistēmā mums būtu īpaši jāveicina tieši mūsu kaimiņu valodu mācīšanās un mazāku valodu mācīšanās. Patiesībā kaimiņu kultūru tiešām var iepazīt tikai tad, kad sākat pieredzēt ikdienas dzīvi viņu valodā. Šajā saistībā mums ir daudz darāmā, taču arī lielas iespējas.

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kundze! Es esmu ārkārtīgi priecīgi, ka iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir stratēģijas „Eiropa 2020” neatņemama daļa. Man ir arī prieks, ka ziņojumā, kuru mēs šodien pieņēmām, ir pievērsta uzmanība neformālās izglītības nozīmei, ko saprot kā izglītību, piedaloties jaunatnes organizācijās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī veicot brīvprātīgo darbu. Es esmu pārliecināta, ka neformālā izglītība palīdz jauniešiem kļūt par aktīviem pilsoņiem, māca strādāt kolektīvā, palīdz attīstīt personīgās intereses un sniedz viņiem labākas iespējas atrast darbu — un tas ir kas ļoti svarīgs.

Ziņojums: Mary Honeyball (A7-0099/2011)

  Jarosław Kalinowski (PPE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Bērni ir mūsu nākotne. Viņi nākotnē būs apzinīgas sabiedrības daļa, tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot bērnus no agrīna vecuma. Mums savos bērnos jau no pirmajiem gadiem ir jāieaudzina pozitīvas vērtības un pareizi morālie standarti. Izglītība jāveido uz labiem, stingriem pamatiem, un tai jābūt nodrošinātai ar pienācīgi izglītotiem un mācītiem skolotājiem.

Mums ir jācenšas nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, lai visi bērni varētu piekļūt agrīnai izglītošanai neatkarīgi no tā, vai viņi nāk no pilsētām vai lauku apvidiem, vai arī no bagātām vai nabadzīgām ģimenēm. Nevienlīdzības likvidēšanas gaitā mums īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku kopienām, kur bērniem ir daudz sliktāka piekļuve izglītības un kultūras iespējām.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti svarīgi galveno uzmanību pievērst bērnu agrīnajai izglītošanai un agrīnās bērnības izglītībai un aprūpei (ABIA). Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju Honeyball kundzes ziņojumu, kuram es pati biju ēnu referente.

Attiecībā uz šo teicamo ziņojumu es vēlētos skaidri norādīt, ka, runājot par maziem bērniem, cerams, tiek uzsvērta audzināšanas nozīme, nevis izglītība. Tas ir tāpēc, ka visi indivīda dzīves galvenie aspekti tiek izveidoti dažu pirmo dzīves gadu laikā, un, iespējams, ir tiesa, ka tad, ja bērniem ir droša pamataudzināšana, droša dzīves vide, tad viņiem arī būs izredzes gūt panākumus nākotnē.

Tāpēc mums ir jāuzsver audzināšanas, nevis izglītošanas nozīme. Izglītībai būs laiks vēlāk, taču, kā jau tika teikts, šajā ziņojumā ir pārskatīti dažādi Eiropā pastāvoši modeļi, un pamatdoma ir tā, ka mums ir jānodrošina, lai no agrīnas bērnības netikt izslēgts neviens bērns — visiem ir jābūt iespējām dzīvot labu, pilnīgu dzīvi.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā vasarā man bija tā iespēja apmeklēt jūsu vēlēšanu apgabalu, un vienu dienu es ar saviem bērniem devos uz pludmali. Es atceros, kā noraudzījos, kā manas abas mazās meitiņas veido smilšu pili, neredzot gaidāmo paisumu — viņas bija tik ļoti aizrāvušās ar gliemežvākiem un zariņiem, ar kuriem tās dekorēja savu veikumu.

Man nepietika drosmes viņām norādīt, ka gaidāms paisums, un šodien, lasot mūsu balsojumu sarakstu, es jutos gandrīz tāpat. Mums ir šie epohālie notikumi — šī ekonomikas krīze pie mūsu robežas, mūsu pasaules IKP daļas sabrukumus — un mēs šeit atkal runājam par agrīno izglītošanu, par mūsu pienākumiem attiecībā uz Starptautisko Darba organizāciju un par to, vai Sarajevai jābūt Eiropas kultūras galvaspilsētai.

Ļaujiet man citēt vienkāršu un biedējošu statistiku: 1974. gadā Rietumeiropas valstis veidoja 36 % no pasaules IKP; pašlaik tie ir 26 %; 2020. gadā tie būs 15 %. Kamēr mēs bažījamies par agrīno izglītošanu, izvēršot visu savu propagandu par Eiropas apvienošanu un gatavojot The Raspberry Ice Cream War komiksu, un kamēr mūsu bērni tiek rosināt lasīt netīši smieklīgo „Kapteini Eiro”, mūsu pasaules daļu pārņem drosmīgākas valstis, kuras ir apguvušas decentralizācijas un varas izkliedēšanas priekšrocības.

Vai tiešām nāk laiks, kad viss mūsu vakardienas krāšņums būs turpat kur Nīnive un Tira?

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos reaģēt uz Tomaševski kunga maldināšanu šā rīta debašu laikā. Viņš paziņoja, ka poļu minoritātes bērni Lietuvā nevar mācīties poļu valodā. Jūsu informācijai, Lietuvā dzīvo aptuveni 200 000 poļu izcelsmes Lietuvas pilsoņu, un valstī ir 62 skolas, kurās mācības notiek tikai poļu valodā, un 34 skolas ar poļu valodas klasēm. Tikmēr Vācijā, kur ir gandrīz 2 miljoni poļu izcelsmes iedzīvotāju, nav nevienas valsts skolas, kas būtu paredzēta tikai poļiem. Jāatzīmē, ka tikai Lietuvā poļu izcelsmes pilsoņi var iegūt izglītību poļu valodā no bērnudārza līdz augstskolai. Tas ir unikāli pasaulē. Lietuvā ir Bjalistokas Universitātes filiāle — vienīgā Polijas universitātes nodaļa ārpus Polijas. Kādā pētījumā 42 % Lietuvas nacionālo minoritāšu pārstāvju norādīja, ka nepietiekamas lietuviešu valodas zināšanas ir trūkums darba tirgū. Dīvaini dzirdēt kritiku par Lietuvas izglītības likumu, kas veidots pēc Polijas likuma parauga, un es arī gribētu uzdot retorisku jautājumu: vai Tomaševski kungs domā, ka arī Polijā ļaunprātīgi izturas pret nacionālajām minoritātēm?

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es jau runāju debatēs un izteicu atzinību par to, ka Honeyball kundze ir mēģinājusi atrast kompromisu visā politiskajā spektrā.

Lai gan galīgajā balsojumā es atturējos, jo uzskatu, ka šis ziņojums daudzos jautājumos iejaucas nacionālo valstu lietās. To visskaidrāk var redzēt faktā, ka ziņojumā tiek atzinīgi vērtēti Barselonas mērķi, lai gan Barselonas mērķi beidzās ar fiasko tieši tāpēc, ka tie bija tikai skaitļi, kurus ES centrāli diktēja atsevišķām dalībvalstīm.

Manuprāt, mums ir jāļauj dalībvalstīm izlemt, cik daudz pirmsskolas iestāžu tām vajag, jo tas nav tikai jautājums par skaitļiem, bet arī jautājums par kvalitāti un konkrētas valsts kultūru. Man ir ļoti žēl, ka es nevarēju balsot par šo ziņojumu, bet tajā būtībā tika apstrīdēts uzskats, kas man ir dārgs.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Bērnībai neapšaubāmi ir ļoti liela nozīme attiecībā uz bērnu fizisko, mentālo un sociālo attīstību. Tāpēc mums ir jāsaprot, ka atgriešanās pie ieguldījumiem pirmsskolas izglītībā ir turpmākas izaugsmes garantija. Turklāt daudzi pētījumi jau ir parādījuši, ka šādi izlietots finansējums vidējā termiņā un ilgtermiņā rada ievērojamas ekonomiskas un sociālās priekšrocības.

Vislabākais un visdabiskākais veids, kā nodrošināt šādu atbalstu, ir aizsargāt ģimeni kā sabiedrības pamatvienību. Vecāki ir savu bērnu pirmie un vissvarīgākie skolotāji, un tādējādi tiesiskajā regulējumā nedrīkst būt iekļauti noteikumi, kas soda vecākus par savu bērnu personīgu aprūpi, jo īpaši agrīnā vecumā. Šī programma ietilpst vienīgi dalībvalstu kompetencē. Ir vairāk nekā vēlams, lai Eiropas Savienība, veicot savu koordinācijas uzdevumu, veicinātu situācijas uzlabošanu atsevišķās dalībvalstīs.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0193/2011

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Kopējās zivsaimniecības politikas atbalstītāji bieži norāda, ka zivis nepazīst valstu robežas. Viņi to mēdz teikt tā, itin kā tas būtu kas oriģināls — ak, tiešām, tās peld visur, kas gan to būtu domājis!

Tomēr realitātē teritoriālā jurisdikcija un īpašumtiesības ir vienīgais drošais saglabāšanas pamats. Raugoties uz valstīm, kuras zivsaimniecības jomā ir īstenojušas veiksmīgu saglabāšanas politiku — vai tās būtu Folklendu salas, Īslande, Norvēģija vai Jaunzēlande —, tās visas ir bijušas veiksmīgas, kuģu kapteiņiem radot īpašumtiesību sajūtu, lai viņiem būtu stimuls uztvert zivju krājumus kā atjaunojamu resursu. Aristoteļa gudrība māca, ka par to, kas nevienam nepieder, neviens nerūpēsies.

Diemžēl pašreizējā zivsaimniecības politikā zivju krājumi ir definēti kā kopēji resursi, kam var vienādi piekļūt visas valstis. Tādēļ ir radusies ekoloģiskā nelaime, kas skārusi zivju krājumus Ziemeļjūrā.

Viens īpaši aktuāls notikums ir tas, ka pēdējos gados mēs esam pieredzējuši makreļu migrāciju no kopējās zivsaimniecības politikas ūdeņiem Īslandes teritoriālajos ūdeņos. Baidos, ka šādi tās kļūst par Īslandes īpašumu. Nav jēgas par to žēloties. Tā ir mūsu neveiksme un viņu veiksme. Var gadīties tā, ka dažu gadu laikā notiks otrādi, un tad tā būs mūsu veiksme. Tikmēr vislabākais un visdrošākais veids, kā garantēt, lai mēs zivis uztvertu kā krājumus, kuri pastāvēs vienmēr, ir atzīt to personu īpašumtiesības, kuri kuģo saskaņā ar jūras tiesībām.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0297/2011

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arvien lielākās naftas cenas pasaules tirgū nav vienīgais krīzes iemesls zivsaimniecības nozarē, tāpēc ka parasti degvielām jau nepiemēro nodokļus un tāpēc ka arvien lielākās cenas pasaules tirgū ietekmē visus zvejniekus pasaulē — Eiropas Savienībā un ārpus tās. Otrs aspekts — de minimis robežvērtību palielināšana — ir jāizmanto kā iespēja, lai arī palīdzētu zvejniekiem spēt strādāt un zvejot vides ziņā saprātīgāk un ilgtspējīgāk. Treškārt, vienkārši padarot degvielu lētāku, šis mērķis netiks sasniegts. Vienkārši runājot, es gaidu, ka arī dalībvalstis šajā saistībā radīs inovatīvus un noderīgus risinājumus.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Pirmkārt, priekšsēdētājas kundze, es gribu paust atbalstu visiem iedzīvotājiem Lorkā Spānijas provincē Mursijā, astoņiem iedzīvotājiem, kuri gāja bojā, un viņu ģimenēm, kā arī 250 personām, kuras tika ievainotas vakardienas zemestrīcē.

Es balsoju par šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu un nepievienojos savas grupas nostājai, jo esmu nobažījusies par grūtajiem laikiem, ko piedzīvo šī nozare un kas ir pasliktinājušies naftas cenu palielināšanās dēļ.

De minimis atbalsta palielinājums no EUR 30 000 līdz EUR 60 000 uzņēmumiem tikai uz trīs gadu laikposmu var tiem palīdzēt šajā sarežģītajā situācijā. Turklāt jāatzīst, ka šis palielinājums neparedz nekādu Eiropas Savienības budžeta palielinājumu. To piemērojot, ir arī jāgarantē vides un sociālā ilgtspēja, un tas nedrīkst kropļot konkurenci starp dalībvalstīm.

Tomēr Eiropas Zivsaimniecības fondam ir jāturpina atbalstīt šo nozari, lai samazinātu zvejnieku atkarību no fosilajām degvielām, lai tās darbību padarītu efektīvāku un nodrošinātu to ar inovatīviem priekšlikumiem, kam jārada jaunas iespējas jūrniecības nozarē.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es ar prieku atbalstīju šos ieteikumus.

Zvejniecība tāpat kā lauksaimniecība ir ļoti nestabils arods. Tā ir pakļauta laika apstākļu kaprīzēm un kvotu situācijai, un, protams — krājumu untumiem. Tagad papildus tam visam mēs pēkšņi piedzīvojam naftas cenu palielināšanos.

Visbeidzot, risinājumam būs jānāk no Eiropas Savienības, tai kļūstot pašpietiekamākai attiecībā uz vispārīgāku energoapgādi, protams, iekļaujot atjaunojamus energoresursus. Tomēr es arī uzskatu, ka mums ir jāmēģina pētīt teritorijas Eiropā, kuras nav iepriekš pētītas, jo to nav bijis ekonomiski izdevīgi darīt. Tagad tas mainās. Es domāju, ka, ja mēs varētu palielināt krājumus Eiropā, tas automātiski samazinātu pasaules cenas un arī, protams, padarītu mūs apgādes ziņā mazāk atkarīgus no nedemokrātiskiem režīmiem.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0286/2011

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es pilnīgi piekrītu prasībai sistemātiski veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem attiecīgajiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) rēķiniem gan valsts, gan Eiropas līmenī, jo šie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas reālais pamats, un kā tādi tie nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu.

Tomēr pašreizējā prakse rāda, ka reģionālā un vietējā līmenī piekļuve finanšu atbalstam inovāciju sākotnējiem posmiem un jaundibinātu un mazu, inovatīvu uzņēmumu atbalstam Eiropas Savienībā joprojām ir ļoti neatbilstoša un nepilnīga.

Šo neviendabīgumu arī apstiprina atklājums, ka 75 % no visa finanšu atbalstam piešķirtā EUR 21 miljarda tika darīti pilnīgi pieejami, izmantojot starpniekbankas, un to saņēma tikai 50 000 no visiem 23 miljoniem MVU.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Apvienotās Īrijas partijas Fine Gael deputāti ir lūguši mani par šo jautājumu runāt visu mūsu četru EP deputātu vārdā.

Mēs noteikti atbalstām jebkādu šādu noteikumu galveno nostādni — atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Mēs zinām, cik svarīgi MVU ir Īrijas ekonomikai un Eiropas ekonomikai. Tomēr mēs neredzam, ka šajā ziņojumā būtu iekļauta atsauce uz KKUINB. Man šķiet, ka mēs pakļaujamies propagandai, lai kāds būtu pašlaik aktuālais jautājums. Piemēram, stāsta, ka pašlaik Vācijā tiek apšaubīta visa KKUINB.

Tāpēc palīdzēsim MVU, bet neiekļausim īpašu propagandu šādos noteikumos. Ir apstākļi gan par, gan pret KKUINB. Neliksim palīdzības vietā ideoloģiju. Mums MVU vajadzētu sniegt visu iespējamo palīdzību, bet nav nepieciešams nepārtraukti ieviest šos noteikumus.

Mēs balsojām pret KKUINB, bet mēs nebalsojām pret visu ziņojumu, jo nevēlējāmies aizkavēt tādu atbalstu, kas ir nepieciešams MVU, un es priecājos par iespēju to oficiāli paziņot.

  Priekšsēdētāja . – Mitchell kungs, es jums uzdošu jautājumu. Vai jūs varat mums pateikt, ko nozīmē šis saīsinājums?

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Priecājos, ka jūs to pajautājāt. Es domāju, ka jūs man vaicāsiet, vai es iesākumā runāju lietuviešu valodā! KKUINB ir kopējā konsolidētā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāze.

  Priekšsēdētāja . – Esmu pārliecināta, ka mūsu viesi labprāt uzzinās, par ko mēs runājām.

(Aplausi)

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlējos pajautāt, vai kaut ko var saukt par ideoloģiju tikai tāpēc, ka tas nepatīk Īrijā.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Tas nav jautājums par to, kas patīk vai nepatīk Īrijā. Mēs esam Eiropas Parlamenta deputāti, un mēs paudīsim savu viedokli. Citu dalībvalstu pārstāvji mums nenorādīs, kā rīkoties. Mūsu pienākums šajā valstī nav darīt to, kas patīk citās dalībvalstīs. Katra dalībvalsts šurp nosūta savus parlamentāriešus, lai paustu tās viedokli. Mēs uzskatām, ka attiecībā uz KKUINB, kas Berlīnē pašlaik tiek nomelnota, tiek lietota tāda propaganda, kas radīta, sevišķi nedomājot. Apstākļi tās atbalstam nav pierādīti. Pastāv apstākļi par un pret to, un mums nevajadzētu tajā triekties ar pašlaik aktuālu politkorektumu.

  Priekšsēdētāja . – Šis punkts attiecas uz balsojumu skaidrojumu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Ja runājam par kopējo uzņēmuma ienākuma nodokli, tad tā Eiropas Savienībai būs ļoti sarežģīta perspektīva, jo visas tās 27 dalībvalstis ir ļoti atšķirīgas. To ekonomikas struktūras ir ļoti dažādas, lai gan, protams, tā kā mēs visi esam vienotajā tirgū, ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumi, kuri faktiski ir Eiropas ekonomikas pamatā, būtu diezgan līdzīgas konkurences iespējas.

Pašlaik tā nav, un šajā ziņā ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikta MVU pārskatīšana. Piemēram, tā kā esmu no Somijas, es ļoti skaidri saprotu, ka Somijas uzņēmumi atrodas ļoti tālu no iekšējā tirgus centra, un šā iemesla dēļ loģistikas izmaksas — transporta izmaksas — ievērojami palielina produktu cenas. Tāpēc mums ir vajadzīgas atšķirīgas kompensācijas sistēmas nodokļu jomā pat Eiropas Savienībā, taču arī citi veidi, lai konkurences situācija varētu būt godīgāka visiem.

Ir ļoti svarīgi, lai tiktu sagatavots tāds ziņojums kā šis un lai mūsu mērķis arī būtu ņemt vērā uzņēmumus attālos ziemeļu apgabalos, lai tie spētu vienlīdzīgi konkurēt ar citiem Eiropas uzņēmumiem.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā gribu teikt, ka piekrītu tam, ko mans vadītājs Gay Mitchell sacīja par KKUINB, un es attiecīgi balsoju. Tomēr es vēlos pievērst uzmanību citam jautājumam.

Jautājums, ko gribu pieminēt, ir tas, ka bija redzams, ka attiecībā uz šo atsevišķo priekšlikumu bija vajadzīgs mutisks grozījums, lai izvirzītu jautājumu par viltošanu. Žēl, ka tā, jo viltotas preces nodara lielu kaitējumu uzņēmumiem visā Eiropā, un tas nav pietiekami uzsvērts vai risināts.

Daudzas šīs preces ir no trešām valstīm, un to veicina šo valstu valdības, kuras atļauj preces vest uz Eiropu. Mums tās ir jānosauc un jānokaunina, un jāveic pasākumi pret šīm valstīm, jo tās briesmīgi ietekmē likumīgus uzņēmumus Eiropā. Ir pienācis laiks teikt: pietiek!

Ziņojums: Judith A. Merkies (A7-0162/2011)

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ātrāka attīstība, efektivitāte, tostarp rentabilitāte, un lielāka konkurētspēja ir vislabākie līdzekļi, kā risināt ekonomikas problēmas. Lai sasniegtu šos mērķus, mums ir kopīgi jāstrādā inovāciju jomā. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi uzsvērt pilsoņu radošumu, piemēram, dodot iespēju darbiniekiem ierosināt, kā uzlabot darba procesus. Vēl viens aspekts, kas veicina inovāciju patēriņa jomā, un konkrēts piemērs, kā iedzīvotāju radošumu var apvienot ar vēlmi izmantot modernās tehnoloģijas, ir iPhone lietojumprogrammas, kuras izstrādā Eiropas patērētāji.

Zināšanu bāzes stiprināšana, satuvinot uzņēmumus, zinātniskās iestādes un pašus pilsoņus, ir svarīgs aspekts, lai sasniegtu Inovācijas Savienības mērķus. Šajā saistībā būs svarīgi panākt sabiedrības un vietējo iestāžu pilnīgu līdzdalību. Inovācijas pamatmērķis ir Eiropā uzturēt augstu labklājības līmeni. Es ceru, ka ierosinātā spēku apvienošana dos ieguldījumu inovāciju procesa atbalstā un palīdzēs radīt ekonomikas stabilizāciju. Tādēļ es atbalstu šo ziņojumu.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl man nebija iespējas uzstāties vakardienas debatēs, lai gan es biju zālē. Tomēr es vēlētos īpaši paust atbalstu tiem runātājiem, kuri uzsvēra, ka inovācijām un pētniecībai ir jānotiek arī lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība nav „vecā ekonomika” — tā ir moderna, un tā ir arī vide, kur notiek aktivitāte, pētniecība un inovācija.

Eiropas lauksaimniecībai ir vismaz trīs galvenie uzdevumi, proti: pārtikas nodrošināšana iedzīvotājiem, vides uzturēšana un enerģijas ražošana. Šiem reizēm ļoti atšķirīgajiem mērķiem ir vajadzīga zinātniska izplatīšana gan tagad, gan nākotnē.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju ziņojumu par Inovācijas Savienību. Inovācija, protams, ir ļoti svarīga Eiropas attīstībai. Tomēr, manuprāt, ārkārtīgi būtiski ir atbalstīt inovāciju īpaši mazo un vidējo uzņēmumu nozarē, jo sevišķi Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, kuras šajā ziņā atpaliek. Patiesi, tieši norises šajā nozarē — kā var secināt no daudzām analīzēm — lems, vai Eiropas nākotnes ekonomika būs konkurētspējīga attiecībā uz citām lielām pasaules ekonomikām.

Ir jāatceras — kā tas tika parādīts revīzijas uzņēmuma Ernst & Young veiktā pētījumā —, ka bankas diemžēl noraida trīs ceturtdaļas pieteikumu, ko mazie un vidējie uzņēmumi iesnieguši Eiropā, lai saņemtu pētniecības subsīdijas un iegādātos jaunas tehnoloģijas. Finansējums ir nopietna problēma, tāpēc mums vajadzētu pārliecināt atsevišķas dalībvalstis atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus šajā jomā. Bez šā atbalsta tie netiks galā ar aizvien lielāko konkurenci pasaules ekonomikā.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju šo interesanto un visaptverošo ziņojumu par Eiropas pārveidošanu pēckrīzes pasaulei. Es to darīju, cerot, ka ziņojumā ierosinātā rīcība samazinās arvien lielākās attīstības atšķirības dažādās ES dalībvalstīs un palēninās intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, kas ziņojumā dēvēta — manuprāt, pārāk pieklājīgi — par intelektuālo mobilitāti. Tāpēc, lai nodrošinātu Eiropas ilgtspējīgu attīstību, mums vairāk līdzekļu ir jāpiešķir inovācijas attīstībai un pētniecības projektiem ES jaunajās dalībvalstīs.

Mums ir jāmudina valdības, ka papildus ar katru gadu lielāku budžeta līdzekļu piešķiršanai pētniecībai tām ir jānosaka sava budžeta procentuālā attiecība kā minimālā robeža, kas jāizlieto pētniecības un attīstības tipa projektos. Tomēr pētniecībā un attīstībā izlietotā summa nekādā ziņā nedrīkst samazināt turpmākos budžeta plānus attiecībā uz Eiropas Savienības pašreizējām prioritātēm, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku vai kohēzijas politiku, jo arī tās labi veic savu uzdevumu.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan inovācijas ir tik neticami svarīgas ekonomikas un sociālajai attīstībai Eiropā, līdz šim ES nav bijis kopēju noteikumu attiecībā uz inovācijām. Tāpēc tas, ka šo priekšlikumu ir iesniegusi Komisija un komisāre Geoghegan-Quinn, ir ārkārtīgi svarīgi.

Kad mēs tagad pieņemam noteikumus, ko paredzēts piemērot, mums šajā dokumentā un Inovāciju Savienībā ir ļoti jācenšas vienkāršot un likvidēt jebkādu nevajadzīgu birokrātiju. Noteikumu vienkāršošana ir ārkārtīgi svarīga, jo ikviens pētnieks, ikviena nozare un ikviens mazais uzņēmums norāda, ka tas ir vislielākais šķērslis ES līdzekļu izmantošanai un mērķtiecīgai sadarbībai, lai Eiropā uzlabotu inovāciju situāciju.

Mums ir arī jānodrošina, lai mums būtu daudz efektīvāka pārvaldība. Mums galvenā uzmanība ir jāpievērš patiešām lieliem projektiem tā vietā, lai tērētu naudu daudzās dažādās jomās, kā mēs to darām visos citos kontekstos. Visbeidzot, Inovāciju Savienība var būt patiešām labs instruments mūsu darbā, risinot klimata problēmas. Paldies!

Rezolūcijas priekšlikums B7-0296/2011

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Mājkalpotāju ikdienas dzīve bieži vien ir neskaidra, par zemu novērtēta un neoficiāla. Pret viņiem attiecas nevienlīdzīgi, negodīgi un slikti.

Eiropā mājkalpotāji parasti ir migrantu strādnieki, kuru lielākā daļa valstī ir ieradusies nelegāli. Viņi nav atrodami nekādos reģistros, viņiem draud ekspluatēšanas risks, un viņi ir atkarīgi no savu darba devēju žēlastības. SDO konvencija par mājkalpotājiem un kopējie noteikumi, kas tiks piemēroti, ir galvenie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas, uzraudzītas un attīstītas mājkalpotāju cilvēktiesības un viņu nodarbinātības un sociālās tiesības.

Būtu naivi teikt, ka Eiropā nav nelegālu mājkalpotāju. Tā ir sava veida mūsdienu verdzība. Šie strādnieki — bieži vien sievietes — ir visneaizsargātākie no visiem. Viņi neuzdrošinās sūdzēties par to, ka pret viņiem slikti izturas, vai par vardarbību vai seksuālu izmantošanu. Ekspluatācija neattiecas tikai uz cilvēkiem no valstīm ārpus ES — mēs arī ekspluatējam paši savus pilsoņus. Mājkalpotāju stāvokļa uzlabošanai ir jābūt prioritātei stratēģijā „Eiropa 2020”.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es izklāstīšu savus uzskatus par mājkalpotāju darbu. Pirmām kārtām, es piekrītu tiem, kuri norāda, ka šajā nozarē nodarbinātie — un, protams, tās galvenokārt ir sievietes — ir tiesīgi saņemt taisnīgu samaksu un taisnīgus sociālos pakalpojumus. Es arī pilnīgi piekrītu tiem, kuri norāda, ka īpaši šajā nozarē notiek daudz neiedomājamu lietu un ka tajā ir daudz netaisnības.

Tomēr es aicinu pievērst uzmanību birokrātijai, īstenojot pamatotas prasības. Piemēram, Vācijā ir tā, ka man kā cilvēkam uz kuru attiecas šis tiesību akts, ņemot vērā to, ka nodarbinu mājkalpotājus, ir jālūdz nodokļu konsultanta palīdzība vienkārši tāpēc, ka ir pārāk daudz birokrātijas un likuma nosacījumi ir tik sarežģīti. Tas krīt uz nerviem, aizņem laiku un maksā naudu. Tie, kuri izvairās no birokrātijas, parasti saviem darbiniekiem maksā skaidrā naudā, tādējādi veicinot — dažkārt neapzināti — nelegālo nodarbinātību. Tāpēc es aicinu pievērst uzmanību ar to saistītajam birokrātijas daudzumam.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0295/2011

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā kvalificēts lauksaimnieks es vēlētos paust vēl dažus komentārus par šiem jautājumiem. Pirmkārt, ir taisnība, ka mūsu mērķim jābūt antibiotiku samazināšanai, jo īpaši lopkopības produkcijā. Šajā saistībā mūsu rīcības stūrakmenim jābūt principam „pēc iespējas mazāk”. Mans otrais komentārs ir tāds, ka mums ir vajadzīga status quo analīze, citiem vārdiem sakot, datu analīze par to, kas patiesībā notiek praksē Eiropas Savienības dalībvalstīs. Protams, šādā analīzē ir jāpiedalās visām dalībvalstīm. Mans trešais komentārs ir tāds, ka mums ir vajadzīgi turpmāki zinātniski pētījumi, lai analizētu apdraudējumus un arī spētu efektīvi novērst šos apdraudējumus. Ceturtkārt, mums nav vajadzīgs ideoloģisks bubulis. Ideoloģija nevar aizstāt zinātni.

Ziņojums: Marietje Schaake (A7-0112/2011)

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums ir mūsu atbalsta vērts. Tam, ka Eiropu uzskata par ekonomikas gigantu, ir pamatots iemesls — tā tikpat labi arī varētu būt kultūras gigants.

Visā tās kultūras daudzveidībā ES ir saskaņota, tomēr dažāda vērtību kopiena. Starptautiskajā politikā kultūrai ir ļoti liela nozīme. Tās ir cilvēktiesības, un katrai personai un nācijai ir tiesības tās izmantot. Kultūra ir arī saistīta ar cilvēku labklājību un attiecībām kopumā.

Kultūras politika arī ļauj ES veidot sakarus ar citām valstīm, ar kurām nav panākta vienošanās par citām partnerattiecībām. Īpaši svarīgs ir arī atbalsts kultūras dimensijai tajās valstīs Ziemeļāfrikā, kuras pašlaik veido jaunu, demokrātiskāku sabiedrību. Divpusējā attīstībā un tirdzniecības nolīgumos vienmēr ir jāpieprasa ne vien sociālās atbildības aspekti, bet arī kultūras aspekti. Ar Eiropas Ārējās darbības dienestu pat jābūt saistītiem kultūras ekspertiem, lai kultūru saskaņotāk un sistemātiskāk varētu padarīt par ES ārpolitikas daļu.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas valstu kultūras mantojums pats par sevi ir vērtība. Lai gan dalībvalstu starpā ir daudz kultūras atšķirību, tās jau ir kļuvušas labi pazīstamas pasaulē kā tādas, kas piesaista citu valstu iedzīvotājus, kuri vēlētos izmantot šos kultūras resursus. Eiropas Savienības politisko un ekonomisko stāvokli var nostiprināt, veicinot ES identitāti un kultūras vērtības.

Svarīga nozīme kultūras jomā ir jaunajām tehnoloģijām, kuras arī ļauj iedzīvotājiem īstenot cilvēka pamattiesības. Jo īpaši valstīs, kurās valda cenzūra, iedzīvotāju aktivitāti un piekļuvi informācijai uztur ar interneta starpniecību. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāatbalsta interneta brīvība pasaules līmenī un jāveic būtiski ieguldījumi kultūras attīstībā un iedzīvotāju informētībā slēgtās sabiedrībās. Turklāt jaunajai paaudzei ir vajadzīga konsekventa mobilitātes stratēģija, lai palielinātu attīstību zinātnes un kultūras jomā. Es atbalstu kultūras diplomātijas pasākumus, kam arī var palīdzēt parlamentāro delegāciju darbs. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojumā iekļautie paziņojumi un piezīmes ir ārkārtīgi vērtīgi un atbilstoši. Jo īpaši es šeit vēlētos atzīmēt paziņojumus, kuros norādīts, ka Eiropas Savienības pienākums ir rīkoties visā pasaulē, lai veicinātu vārda brīvības, preses brīvības un piekļuves brīvības audiovizuālajiem medijiem ievērošanu. Ļoti atbilstīgs ir arī aicinājums Eiropas Komisijai visā pasaulē veicināt interneta brīvību, ņemot vērā draudus šai brīvībai, par kuriem mēs arvien biežāk lasām un dzirdam.

Kaut gan varu ar prieku atzīmēt, ka mēs pieprasām vērtības, kuras mēs, eiropieši, uzskatām par fundamentālām, es arī atzīstu, ka es atbalstīju šo ziņojumu ar zināmām skumjām. Es apzinos, ka mēs dažkārt aicinām šīs pamatvērtības atbalstīt citās pasaules daļās, taču aizmirstam, ka tās arī tiek pārkāptas dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā piemērs ir notikumi Polijā attiecībā uz žurnālistiem, kuri kritizē valdību. Viņi tiek masveidā atlaisti no sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un valdības pārstāvji mēģina pārtraukt neatkarīga, privāta dienas laikraksta Rzeczpospolita darbību, kurš ir otrais lielākais augstas kvalitātes dienas laikraksts Polijā un kurā, starp citu, tiek pausti kritiski viedokļi par valdības nostāju. Risinot jautājumus, kas ir skatīti šajā ziņojumā, ir jāiebilst arī pret to.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Ir ļoti svarīgi, lai debatēs par ārpolitiku tiktu iekļauta arī kultūras dimensija.

Es uzskatu, ka mēs esam nonākuši pie šā secinājuma, jo, ņemot vērā pašreizējos satricinājumus Tuvajos Austrumos, ir radusies izpratne, ka mēs gadu desmitiem esam visu aizmirsuši par kultūras dimensiju — piemēram, Eiropas Savienības attiecībās ar Sīriju. Kopš 1963. gada Sīrijā valda likums par ārkārtas stāvokli, kas ir ļāvis iedzīvotājus sodīt ar nāvi bez tiesas, taču tikai nedaudzas Eiropas delegācijas, piemēram, ES delegācija, ir izvirzījušas šo problēmu. Tirdzniecība un finanses ir kļuvušas svarīgākas par cilvēktiesībām.

Gluži kā tikko sacīja Repo kungs, cilvēktiesības ir arī būtiska kultūras dimensijas daļa, ja runājam par Eiropas Savienību. To ir svarīgi atcerēties. Cilvēktiesības, demokrātija, šis kodols: tieši tas mums ir apņēmīgāk jāveicina Eiropas ārpolitikas jomā, nevis jāskatās uz lietām vienīgi no ekonomikas perspektīvas.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstīju interesanto ziņojumu par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās. Kā var neatbalstīt šos paziņojumus par darbību, ko ES veic visā pasaulē, lai veicinātu vārda brīvības, preses brīvības un piekļuves brīvības audiovizuālajiem medijiem u. c. ievērošanu?

Tomēr man radies iespaids, ka mēs pārāk daudz rūpējamies par situāciju ārpus Eiropas Savienības un pārāk maz rūpējamies par standartiem Eiropas Savienībā, piemēram, Polijā, jo tieši Polijā pēc tam, kad pašlaik valdošā koalīcija pārņēma kontroli pār sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tā sāka atbrīvot no darba daudzus žurnālistus un slēdza viņu programmas, kurām visām bija viena kopīga iezīme — pašreizējā stāvokļa kritika. Tā, piemēram, tādi cilvēki kā Jacek Sobala, Anita Gargas, Jacek Karnowski un Wojciech Leszczyński ir zaudējuši darbu. Tādi žurnālisti kā Joanna Lichocka, Tomasz Sakiewicz, Rafał Ziemkiewicz, Jan Pospieszalski, Grzegorz Górny, Tomasz Terlikowski, Bronisław Wildstein un Wojciech Cejrowski ir zaudējuši savas programmas — un tie ir tikai daži piemēri citu starpā. Vārda brīvības ierobežošana Polijā ir apkaunojums visai Eiropas Savienībai.

Ziņojums: Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (A7-0143/2011)

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms attiecībā uz Sanchez-Schmid kundzes ziņojumu es vēlos sacīt, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs Eiropas Savienībā atzītu radošās nozares un kultūras ietekmi arī uz ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā. Tas ir ļoti nozīmīgi: 2,6 % ES IKP tiek iegūti tieši radošajās nozarēs, un tajās strādā 3,1 % ES darbaspēka. Tāpēc var teikt, ka dažos pēdējos gados, pat gadu desmitos, tā ir bijusi izaugsmes nozare un arī turpmāk tā tāda būs.

Runājot par kultūras dimensiju, ir arī svarīgi atcerēties, ka tas ir kas cits nekā tikai ekonomikas izaugsme. Tā ir arī humānisma izaugsme, un, runājot par kultūru, to nekad nedrīkst aizmirst. Šajā saistībā kultūras ietekmi nedrīkst mērīt ar IKP palielināšanos: mums ir arī jānovērtē tas, ka persona ne tika rada IKP palielinājumu, skrienot vāveres ritenī, bet arī dzīvo unikālu cilvēka vērtību dzīvi, un tādēļ mums ir jāizveido pareizi nosacījumi un apstākļi. Mums kā Eiropas Savienības dalībniekiem tas ir jāatceras, jo pārāk bieži Eiropas Savienība sevi atspoguļo šaurā kontekstā — kā mazliet vairāk nekā ekonomiskās sadarbības iestāžu sistēmu —, un mēs aizmirstam plašāko kontekstu.

Attiecībā uz Sarajevu kā 2014. gada kultūras galvaspilsētu es gribētu teikt, ka ceru, ka šis projekts tiks īstenots. Mums Kultūras un izglītības komitejā tā ir bijusi mūsu visu kopīga ideja un projekts, jo 2014. gadā būs pagājuši simts gadi kopš pirmā pasaules kara sākuma, kas sākās ar notikumu šajā pilsētā. Tas simbolizē Eiropā notikušās norises. Mēs vēlamies parādīt, ka 2014. gads aizsāks ilgu miera periodu vai turpinās ilgo miera periodu, kas jau ir sācies. Tomēr arī Baltijas valstīm vajadzētu aktīvāk piedalīties šajā miera un stabilitātes attīstībā. Tam noteikti būtu lielāk nozīme plašākai Eiropai.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0281/2011

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz Sarajevu kā 2014. gada kultūras galvaspilsētu es gribētu teikt, ka ceru, ka šis projekts tiks īstenots. Mums Kultūras un izglītības komitejā tā ir bijusi mūsu visu kopīga ideja un projekts, jo 2014. gadā būs pagājuši simts gadi kopš pirmā pasaules kara sākuma, kas sākās ar notikumu šajā pilsētā. Savā ziņā tas simbolizē Eiropā notikušās norises. Mēs vēlamies parādīt, ka 2014. gads aizsāks ilgu miera periodu vai turpinās ilgo miera periodu, kas jau ir sācies. Tomēr arī Baltijas valstīm vajadzētu aktīvāk piedalīties šajā miera un stabilitātes attīstībā. Tam noteikti būtu lielāk nozīme plašākai Eiropai.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Milan Zver (A7-0169/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo šīs iniciatīvas nolūks ir sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” galvenos mērķus — līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru no 15 % līdz 10 % un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru no 31 % līdz 40 %. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir vērsta uz izglītības mobilitāti, tomēr ir svarīgi arī nodrošināt, lai saņemtā izglītība atbilstu darba tirgus prasībām un lai sniegtu jauniešiem vajadzīgās prasmes un zināšanas. Mobilitāte ir svarīga ne tikai tāpēc, lai iepazītu citu kultūru, bet arī tāpēc, lai labāk izprastu sevi. Eiropas Savienībā augstākā izglītība ir mazāk nekā trešdaļai iedzīvotāju, salīdzinot ar vairāk nekā 40 % Amerikas Savienotajās Valstīs un 50 % Japānā, tāpēc Eiropai jāpaaugstina šie rādītāji, lai tā būtu konkurētspējīgāka, palielinoties ekonomikas globalizācijai.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos gados Eiropas Savienībā arvien lielāka uzmanība ir pievērsta zināšanu sabiedrības veidošanai, kas spētu konkurēt ar visām pārējām ekonomikām pasaules mērogā. Ar šo iniciatīvu „Jaunatne kustībā” stratēģijā „Eiropa 2020” jauniešiem ir piešķirta galvenā nozīme, lai līdz 2020. gadam sasniegtu piecus galvenos mērķus: nodarbinātību, pētniecību un inovāciju, klimatu un enerģētiku, izglītību un cīņu pret nabadzību. Šie mērķi ir vērienīgi, ņemot vērā, ka pašreizējā situācija ir tik nestabila un spiež jauniešus dzīvot pastāvīgā neskaidrības stāvoklī, tālu no rosinošajām nākotnes perspektīvām par stabilu darbu un vietu sabiedrībā. Nebūs iespējams apvienot Eiropas pilsonības garu un īstenot jauniešos esošo potenciālu, ja vien ar pieejamiem instrumentiem netiks nodrošināti resursi, kas vajadzīgi, lai viss izdotos.

Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu taupības pasākumu pieņemšanas, kas paredz samazinājumus izglītības sistēmai un nodarbinātībai. Tā vietā tām vajadzētu pievērsties tādu platformu veidošanai, kas ietver gan darba devējus, gan darba ņēmējus, universitātes, uzņēmumu un vietējās un reģionālās organizācijas, lai sniegtu iespējas izglītības un arodmācību nozarē un nodrošinātu labu mobilitāti un kvalifikāciju atzīšanu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Krīze jauniešus ir skārusi īpaši smagi, un vidējais jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā pārsniedz 20 % — tas ir divreiz lielāks nekā vidējais rādītājs pieaugušajiem —, bet dažās dalībvalstīs tas pārsniedz 40 %. Ekonomikas krīzes dēļ dalībvalstis samazina ieguldījumus izglītībā un mācībās, tieši ietekmējot jauniešu nākotnes perspektīvas un ES nākotni. Ieguldīšana izglītībā neapšaubāmi ir būtiska ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai, un pat ekonomikas krīzes laikā jauniešu programmu un izglītības finansēšana ir jāuztver nevis kā tūlītēji izdevumi, bet gan kā ieguldījums Eiropas nākotnē. Es uzskatu, ka iniciatīva „Jaunatne kustībā”, kas paredzēta stratēģijā „Eiropa 2020”, var veicināt pašreizējo jaunatnes izglītības, mobilitātes un nodarbinātības programmu nostiprināšanu un mudināt dalībvalstis sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Zver ziņojumu. Pašlaik pārāk daudz jauniešu pilnīgi neizmanto savu potenciālu izglītībā un arodmācībās. Šīm problēmām ir vajadzīga saskaņota darbība ES līmenī, lai jaunieši būtu labāk sagatavoti darba tirgum. Mums ir vajadzīga politika, kas ietvers darbības, kuras jauniešiem jāveic, pārejot no izglītības uz nodarbinātību. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas procesā tiktu iesaistīti jaunieši un dažādas jaunatnes organizācijas. Tas palīdzēs nostiprināt viņu piederības izjūtu un aktīvi dos ieguldījumu jaunatnes stratēģijā. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” galvenajam mērķim ir jābūt Eiropas kohēzijas palielināšanai. ES ir jālieto savi finanšu instrumenti, lai palīdzētu jauniešiem, efektīvāk izmantojot Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir stratēģijas „Eiropa 2020” daļa. Ar to ievieš 28 pasākumus, kuru mērķis ir mācīšanas un mācību sistēmas labāk pielāgot jauniešu vajadzībām, mudinot viņus izmantot ES palīdzību, lai studētu vai piedalītos mācību kursos citā valstī. Šīs iniciatīvas mērķis ir palielināt jaunatnes mobilitāti, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam visiem ES jauniešiem ir iespēja studēt ārzemēs.

Šajā ziņojumā, par kuru es balsoju, ir pausti brīdinājumi par virkni situāciju, kurām vērts pievērst īpašu uzmanību. Lai šī jaunā stratēģija nepaliktu tikai idejas līmenī, ir būtiski, lai dalībvalstis apņemtos to finansiāli atbalstīt un īstenot savā valstī, un ir arī svarīgi pieņemt ES budžetu, kas paredzēts šim nolūkam.

Ir būtiski pārvarēt praktiskos mobilitātes šķēršļus un vajadzētu ieviest papildu mehānismus, lai invalīdiem nodrošinātu tādas pašas iespējas kā visiem pārējiem. Vidusskolnieku mobilitāte nav mazāk svarīga, un dalībvalstīs ir labāk jāveicina tādas programmas kā Comenius.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan dati par Eiropas jauniešu bezdarbu rada ārkārtīgi lielas bažas — 2011. gada janvārī par 25 gadiem jaunāku iedzīvotāju bezdarba līmenis bija palielinājies līdz 20,6 % —, ziņojumā par 2020. gada stratēģijas pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” dalībvalstis tiek aicinātas palielināt ieguldījumus izglītībā, mācībās un mobilitātē. Politikas jomas attiecībā uz jauniešiem — vai tās attiektos uz agrīno izglītību, tālākizglītību vai arodizglītību un mācībām — ir jāuztver kā ieguldījums, nevis izdevumi. Cilvēkkapitāla uzsvēršana ir būtiska mūsu Eiropas sabiedrību nākotnei. Sinerģiju uzsvēršana starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, jauniešu neatkarības attīstīšana, pasākumu veikšana, lai apturētu jauniešus priekšlaikus pamest mācības, arodmācību un māceklības nozīmes atkārtota apstiprināšana, saistošas Eiropas kvalitātes sistēmas pieņemšana mācību shēmām: šādi ir labo ideju veidi, ko ir svarīgi tagad sākt valstu līmenī. Tas ir tādēļ, ka 2020. gada stratēģijas panākumi būs atkarīgi no tās īstenotājvalstu iniciatīvas un politiskās gribas, jo šīs politikas jomas lielākoties paliek valstu kompetencē.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) „Jaunatne kustībā” ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, lai veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi. Šajā iniciatīvā ir izklāstīti galvenie darbības virzieni, lai palielinātu jauniešu izglītību un mācības ar mobilitātes palīdzību un tādējādi veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū. Saskaņā ar neseniem datiem 14,4 % Eiropas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem pamet skolu pirms vidusskolas pabeigšanas, un augstāko izglītību ir ieguvusi mazāk nekā viena trešdaļa Eiropas Savienības iedzīvotāju, salīdzinot ar aptuveni 40 % ASV un 50 % Japānā. Ir ļoti svarīgi, lai jaunieši spētu attīstīt prasmes un iemaņas, kas viņiem ļaus iesaistīties darba tirgū un aktīvi veicināt Eiropas Savienības izaugsmi.

Tāpēc es no visas sirds atbalstu un apstiprinu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru no 31 % līdz 40 %. Visbeidzot es uzskatu, ka kvalitatīva izglītība un mācības ir obligātas, lai nodrošinātu modernā darba tirgus vajadzības.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es atbalstīju šo ziņojumu tādēļ, ka ir jāveicina izglītības un mācību sistēmu uzlabošanas programma Eiropā. Iniciatīvai „Jaunatne kustībā” ir jābūt politiskai iniciatīvai, lai veicinātu izglītības, mobilitātes un nodarbinātības programmas šodienas jauniešiem, un kā stimulam dalībvalstīm sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es izsaku atzinību par referenta vīziju attiecībā uz ieguldījumiem, kas jāveic jauno eiropiešu nākotnē. Mācību mobilitāte, kā arī Eiropas studentu pirmā darba iegūšanas izredžu uzlabošana veicina spēcīgāku Eiropas identitāti un pilsonību un tādējādi palielina jauniešu līdzdalību Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos. Ņemot to vērā, es atbalstu centienus, lai garantētu mācību mobilitātes kvalitāti un pieejamību, un es vēlētos uzsvērt referenta ierosinājumu, ka ir svarīgi mudināt vairāk dalībvalstu parakstīt Komisijas Mobilitātes kvalitātes hartu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – „Jaunatne kustībā” ir fantastiska iniciatīva, un es noteikti atbalstu grupu, paužot tai pilnīgu atbalstu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šis ziņojums attiecas uz programmu „Jaunatne kustībā”, kas ļauj jauniešiem un jaunatnes organizācijām vairāk darīt Eiropas līmenī (semināri, sanāksmes, braucieni) un aktīvi piedalīties debatēs par politikas jomām, kas saistītas ar jauniešiem, saņemot finansiālu atbalstu no ES. Šā ziņojumu pozitīvie aspekti ir biežās atsauces uz izglītības piekļuves nozīmi, iebildumi pret izglītībai un mācībām paredzēto izdevumu samazināšanu un aicinājums palielināt to finansējumu, lai, visur citur nodrošinot vienlīdzību, visi varētu piedalīties šajā programmā. Tajā ir arī dota iespēja piedalīties arī jauniešiem no kaimiņvalstīm un uzsvērta nepieciešamība pretoties diskriminācijai darbavietā. Ļoti liela nozīme ir piešķirta pragmatiskai praktikantu sistēmai, kas visiem ļaus nopelnīt pienācīgu algu un piekļūt sociālajai apdrošināšanai, lai prakse neaizstātu reālās darbavietas. Tomēr, tā kā ziņojumā ir vairāki punkti, kas ir tipiski Boloņas izglītības politikai, pret kuru es iebilstu — tādā ziņā, ka tajā ir norādīts, ka ir jāformulē programmas, kuras atbilst „tirgus vajadzībām”, kas, manuprāt, var apdraudēt pašas programmas būtību — es atturējos.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunieši pašlaik ir viena no tām grupām, kuras ir vissmagāk skārusi pasaules ekonomikas un finanšu krīze. ES un dalībvalstu pienākums ir atbalstīt konkrētus, efektīvus pasākumus, kas nodrošina pāreju uz darba tirgu ar labāku izglītību, mācības un mobilitāti. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir reakcija uz šiem centieniem, sniedzot risinājumus problēmām, ar kurām saskaras jaunieši, un palīdzot viņiem būt veiksmīgiem zināšanu ekonomikā.

Ņemot vērā nepieņemamos datus par jauniešu bezdarbu, es uzskatu, ka izglītības un mācību kvalitāte, pienācīga integrācija darba tirgū un stingra apņemšanās nodrošināt jaunatnes mobilitāti ir galvenie aspekti, lai izmantotu visu jauniešu potenciālu un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Turklāt, lai gan šajā iniciatīvā uzmanība ir pievērsta nodarbinātībai kā galarezultātam, tajā nav ignorēti jautājumi, kas saistīti ar izglītību, jaunatnes līdzdalību, aktīvu pilsoniskumu, mobilitāti, valodu mācīšanos un veselu virkni prasmju, kuras mūsdienās ir būtiskas neformālās izglītības jomā.

Es balsoju par iesniegto ziņojumu un aicinu nodrošināt stabilu finansējumu šai iniciatīvai, kura ir nepieciešama ilgtspējīgai izaugsmei.

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski. – (IT) Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir svarīgs atsauces punkts jaunajiem Eiropas pilsoņiem. Pirmkārt un galvenokārt, finansiālā ziņā, jo tas ir vēl viens atbalsta veids Eiropas projektiem saistībā ar jauno studentu mobilitāti, un tas uzlabo Eiropas skolas, stimulējot pētniecību un debates par vienotas Eiropas nozīmi un parādot, ko tā var piedāvāt. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” ieguldījums debatēs par Eiropas kultūras modeļa definēšanu nav mazāk svarīgs. Arī sadarbība starp dažādiem institūtiem un mācīšanās dažādās disciplīnās, kuras dažādās valstīs tiek mācītas atšķirīgi atkarībā arī no valdošo šķiru politiskās apziņas, ir būtisks ieguldījums Eiropas identitātes definēšanā. Mums ir jānodrošina, lai ar mūsu jauniešiem šīs identitātes būtu patiesi eiropeiskas, un mēs nedrīkstam ļaut, ka nākotnē vienīgais izglītības modelis jauniešiem ir Amerikas modelis, lai gan tas, protams, līdz šim ir bijis svarīgs atsauces punkts. Eiropas Savienībai ir visi nepieciešami instrumenti, lai piedāvātu pasaulei tās vērtības un idejas par to, kā tā vēlas un vēlēsies redzēt savus bērnus izaugam.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Jauniešus lielā mērā raksturo viņu dinamisms, viņu milzīgais dāsnums un ārkārtīgā mācīšanās un asimilācijas spēja. Eiropai ar nākotni un tādai Eiropai, kura vēlas būt arvien konkurētspējīgāka un dinamiskāka, ir vajadzīgs šis svarīgais kapitāls. Tāpēc programma „Jaunatne kustībā”, kas ir iekļauta stratēģijā „Eiropa 2020”, ir svarīgs programmu kopums visjaunāko iedzīvotāju atbalstam ar mērķiem, kuri ir vērienīgi, taču ļoti skaidri, kuros es redzu sevi un kuros, cerams, piedalīsies daudzi iedzīvotāji, uz ko šī programma ir vērsta. Šī iniciatīva atbalsta nepieciešamību lielākam skaitam jauniešu nodrošināt labāku piekļuvi darba tirgum, kas ir ļoti svarīgs mērķis, ņemot vērā jauniešu bezdarba līmeni vairākās dalībvalstīs. Es arī vēlētos uzsvērt, ka uzmanība ir pievērsta jauno eiropiešu mobilitātes nozīmei gan viņu izglītībā, gan darba dzīvē. Šī mācīšanās dažādās kultūrās un vietās nodrošinās pilnīgāku un bagātīgāku izglītību, vienlaikus veicinot reālas „Eiropas īpašumtiesību” sajūtas veidošanu, kas palīdzēs nostiprināt līgumos ietverto Eiropas pilsonības jēdzienu. Lai atbalstītu un stiprinātu šos pasākumus, es balsoju par šo ziņojumu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Studentu mobilitātes programmas, piemēram, Erasmus, Erasmus Mundus un Comenius, piesaista arvien vairāk kandidātu. Tomēr joprojām pastāv šķēršļi mobilitātei, jo īpaši attiecībā uz vīzu un medicīnisko dokumentu iegūšanu dažādās valodās, dotāciju pārnešanu uz ārvalstīm un citā dalībvalstī iegūtu kvalifikāciju atzīšanu. Kad ar lielu balsu vairākumu šajā Parlamentā 2004. gadā tika sākta apmaiņas programma Erasmus Mundus, es panācu, ka Eiropas Komisija piekrīt veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs programmas kvalitāti. Tika pat izveidota „Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta”. Vienīgi — pēc septiņiem gadiem joprojām pastāv tie paši šķēršļi. Tāpēc Eiropas Parlaments ir vēlējies atkārtoti norādīt, cik ļoti ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi izglītībā un mācībās. Eiropas mobilitātes programmu atvēršana visiem jauniešiem neatkarīgi no viņu studiju priekšmeta vai sociālās izcelsmes ir ļoti svarīga, lai ļautu viņiem labāk piekļūt darba tirgum. Ir pienācis laiks dalībvalstīm uzņemties reālas saistības, lai garantētu kvalitatīvas mācības visiem jaunajiem eiropiešiem.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā jaunieši ir Eiropas nākotne un tā kā būtu bezatbildīgi nepiešķirt viņiem prioritāti, kad viņu vidū bezdarba rādītājs ir aptuveni 20 %, es ar lielu entuziasmu atbalstīju Zver ziņojumu par izglītības un mācību sistēmu uzlabošanu Eiropā. Daudziem studentiem, kuriem darba devēji izvirza aizvien augstākas prasības, iesaistīšanās darba tirgū bieži vien ir patiešām smags pārbaudījums. Tāpēc Eiropas Parlaments ir ļoti atzinīgi vērtējis priekšlikumus ziņojumā par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”: ieguldījumu palielināšanu augstākajā izglītībā, starptautisku mobilitātes programmu attīstīšanu, neformāli iegūtas iemaņas, cīņu pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un atbalstu jauniešiem, lai iesaistītos darba tirgū.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Saistības izglītības un mācību jomās, lai uzlabotu jauno eiropiešu kvalifikācijas, ir svarīgs stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis un instruments, kuru es uzskatu par ļoti būtisku, lai cīnītos pret bezdarbu un veicinātu uzņēmējdarbību. Tāpēc es atzinīgi vērtēju iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, jo īpaši tās aspektu saistībā ar studentu mobilitātes atbalstu un veicināšanu, kvalifikāciju atzīšanu, kā arī nozīmi, kas piešķirta neformālajai un neoficiālajai izglītībai, kas bieži vien ir tikpat svarīga kā oficiāla mācīšanās vai pat svarīgāka.

Ja Eiropa vēlas veiksmīgi sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgos mērķus, kuros īpaši uzsvērta inovācija, pētniecība un mācības, tai būs jāiegulda labāk kvalificētos jauniešos, izvēloties tādus izglītības veidus, kuri ir vairāk vērsti uz turpmāko iekļaušanos darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot zināšanām, kuras patiešām sagatavo jauniešus nākotnei.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, kura galu galā, cerams, tiks izmantota kā programma izglītības un mācību sistēmu uzlabošanai. Tā ir viena no septiņām galvenajām iniciatīvām, kas ietvertas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. Šo iniciatīvu veido 28 pamatdarbības un konkrēti pasākumi, lai paaugstinātu jauniešu izglītības un mācību līmeni, izmantojot mobilitāti un nodarbinātību, cenšoties sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” galvenos mērķus — līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru no 31 % līdz 40 %, kā arī samazināt bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, kas pašlaik ir aptuveni 21 % liels. Tāpēc, tā kā es atbalstu jaunatnes mācību sistēmu „Tava pirmā EURES darbavieta”, es pilnīgi piekrītu ziņojumā izklāstītajiem ierosinājumiem un balsoju par to, zinot, ka ES ir jāturpina un jāpastiprina visi pasākumi mūsu jauniešu atbalstam. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varēsim izveidot tādu Eiropu, kura būs spēcīgāka un kuras pamatā vairāk būs solidaritātes un iekļaušanas princips.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma temats un tā piemērošanas joma nozīmē, ka tas neizbēgami galu galā risina svarīgus jautājumus, dažkārt pareizi, citos gadījumos — nepareizi vai ļoti nepietiekami; dažviet tas ir pretrunīgs.

Tajā (jo īpaši apsvērumos) tiek minētas svarīgas problēmas, piemēram, valsts ieguldījumu samazināšana augstākajā izglītībā, studiju maksas palielināšana un no tā izrietošā sociālās plaisas palielināšanās, taču šī problēma nav pienācīgi risināta rezolūcijas pamattekstā. Tajā ir arī minētas problēmas, ar kurām saskaras daudzi jaunieši, piedaloties mobilitātes programmās finansiālu apsvērumu dēļ, biežas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēma, kā arī jauniešu bezdarba un nedrošu darbavietu problēma.

Tās vēl skaidrāk parāda ziņojuma pretrunas — apstiprinot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, ziņojumā galu galā tiek atbalstīts ceļš, kas ved pie tajā konstatētajām problēmām: nedrošām darbavietām un jauniešu bezdarba. Tomēr nobeigumā tajā tiek pieminēta jauniešu diskriminācija darbavietā. Taču tajā minētā prakse darbavietā netieši paver iespējas šiem darba ņēmējiem piešķirt atšķirīgu statusu, un tas ir kļūdaini saistībā ar „aizsardzības noteikumiem attiecībā uz netipiskiem darba veidiem un pagaidu darbu”.

Šo iemeslu dēļ mēs galīgajā balsojumā atturējāmies.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nepietiek ar interesantu principu paušanu, ja netiek ņemta vērā realitāte. Lai nodrošinātu cilvēku un sabiedrību attīstību, ir vajadzīga kvalitatīva izglītība no dzīves pirmajiem gadiem. Tomēr līdzekļu kvalitatīvai valsts izglītībai kļūst arvien mazāk, un studentiem trūkst stipendiju, ģimenēm nav darba, un ir jāpamet studijas, kā tas notiek Portugālē, kur tiek piemērota ierobežojoša politika.

Tātad realitātē šajās jomās notiek krasa līdzekļu atņemšana. Krīzes vārdā valsts atkāpjas, un tas arī šeit apdraud tās sociālo nozīmi un saasina nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi izglītībai, zināšanām un kultūrai. Rezultātā vairojas un padziļinās sociālā nevienlīdzība.

Patiesībā tādās dalībvalstīs kā Portugāle tūkstošiem skolu tiek slēgtas, palielinās jauniešu bezdarbs un samazinās tūkstošiem skolotāju nodarbinātības drošība, kā arī sistemātiski pietrūkst finansējuma valsts augstākās izglītības sistēmai un palielinās tās apguves izmaksas. Faktiski budžets kultūrai tiek samazināts līdz nabadzības līmenim.

Visnopietnākais tā aspekts ir tas, ka šī situācija pasliktināsies, ja tiks īstenota Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Komisijas sagatavotā agresīvā intervences programma.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Programma „Jaunatne kustībā” ir iniciatīva, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” centrā. Programmas „Jaunatne kustībā” mērķis ir veicināt augstāko izglītību Eiropas Savienībā, uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un veicināt studentu mobilitāti, uzlabojot pašreizējo Eiropas programmu efektivitāti.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šo ziņojumu Eiropas politikā tiek iekļauts būtisks aspekts, kam jānodrošina jaunie eiropieši ar instrumentiem labākas konkurētspējas radīšanai darba tirgū, kurš kļūst arvien globalizētāks. Uzmanības pievēršanai studentu mobilitātei ir jābūt pirmajam solim, lai mūsu jauniešiem nodrošinātu vairāk nodarbinātības iespēju. Diemžēl dati par jauniešu nodarbinātību daudzās dalībvalstīs rada bažas un vielu pārdomām. Jauniešu atbalsts, veicinot dialogu starp Eiropas iestādēm un jaunatnes organizācijām, ir labs sākums, taču to nevar uzskatīt par galīgo mērķi. Mums ir jāvar viņus uzklausīt un uztvert ar ticamību un uzticēšanos. Tikai šādi mēs spēsim radīt tādu Eiropu, kuru jaunās paaudzes uztvers kā iespēju, nevis kā smagu nastu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Zver kunga ziņojumu. Lai stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Jaunatne kustībā” būtu veiksmīga, ES iestādēm ir jāizveido pragmatiska, visaptveroša un plaša politika, kuru atbalsta visas dalībvalstis un kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta arodmācību, profesionālās kvalifikācijas, mūžizglītības un māceklības saistīšanai ar darba tirgu, lai nodrošinātu, ka ikkatra dalībvalsts patiešām uzņemas atbildību par ES izglītības sistēmu. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir Eiropas jauniešiem atvieglot pāreju no mācīšanās un mācībām uz darba tirgu. Viens no šīs politikas iniciatīvas mērķiem ir samazināt priekšlaikus mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru, jo priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir pretrunā darba tirgus dinamikai un vajadzībām un arī tiešā veidā pretrunā Eiropas ekonomiskajai un sociālajai ilgtspējai kopumā. Tāpēc visiem darba tirgus dalībniekiem, tostarp no profesionālajām nozarēm, uzņēmumiem, arodbiedrībām, ministrijām un valsts nodarbinātības dienestiem ir jāiesaistās strukturētā dialogā par to, kā garantēt jauniešu profesionālo integrāciju, veicināt formālo/neformālo izglītību un visbeidzot — attīstīt tādu izglītības sistēmu Eiropas Savienībā, kas spēj nodrošināt karjeru mūsu jauniešiem.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums vēlreiz parāda, cik svarīgi Eiropas attīstībai ir veicināt mūsu jauniešu mobilitāti visās jomās. Studiju programmu saskaņošana un attiecīga savstarpējā atzīšana ir jāpanāk visās mācību un izglītības jomās, jo īpaši fiziska darba profesiju jomā, kur ir krietni jāpiestrādā.

Attiecīgo valstu kompetentajām izglītības iestādēm ir arī jāveic plašākas pārbaudes, lai pārbaudītu, vai nav jālikvidē papildu šķēršļi, kas izveidoti administratīvajā vai tirdzniecības apvienību līmenī.

Mācekļu mobilitāte arī ļauj labāk atzīt daudzus arodus un kavē sociālā dempinga veidošanos, jo pastāv progresīva skala, un tas nozīmē, ka par vienādu mācību līmeni tiek piešķirta vienāda samaksa.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mēdz teikt, ka ceļojumi paplašina redzesloku. Tieši no šāda viedokļa es esmu par Zver kunga ziņojumā atbalstīto ideju, ka jauniešu izglītības un mobilitātes finansējums ir ieguldījums Eiropas nākotnē nevis papildu slogs budžetam — pat neņemot vērā pašreizējo grūto ekonomisko situāciju. Turklāt personas sociālā izcelsme vai finanšu stāvoklis nedrīkst ietekmēt piekļuvi iespējām ceļot uz ārvalstīm. Tāpat arī invaliditāte nedrīkst būt par šķērsli, un tāpēc ir jāparedz papildu finansējums jauniešiem ar invaliditāti. Visbeidzot ir jānosaka juridiski saistošas tiesības, lai izvairītos no gadījuma darbiem un ekspluatācijas, par kuru upuri var kļūt jauni praktikanti.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tajā ir atzīts tas, ka ir būtiski pārvarēt praktiskus mobilitātes ierobežojumus un šķēršļus un vēl vairāk veicināt ārvalstīs pavadītā laika un kvalifikāciju atzīšanu citās ES valstīs. Turklāt ziņojumā ir atzīts, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām biežāk nekā citi saskaras ar mobilitātes šķēršļiem un ir jāievieš papildu mehānismi, kas nodrošinātu viņiem tādas pašas iespējas kā visiem citiem. Arī studentiem, kuriem ir ģimenes (piemēram, bērni), jāpiešķir papildu atbalsts, lai pārvarētu problēmas, ar kādām viņiem nāksies saskarties, piedaloties mācību mobilitātē. Kvalitatīva mobilitāte ir izšķirīga, lai panāktu jauniešu personisko izaugsmi, starpkultūru izglītību un daudzvalodību. Iniciatīvā „Jaunatne kustībā” uzmanība ir pievērsta nodarbinātībai kā galarezultātam, un nodarbinātība patiesi nav tikai izglītības problēma, to ietekmē arī jaunatnes līdzdalība un pilsoniskā aktivitāte. Tāpēc pašreizējās programmās arī turpmāk uzmanība jāvelta pilsoniskai aktivitātei un pamatzināšanu pilnveidošanai, neformālajai izglītībai un Eiropas pilsoniskās sabiedrības izaugsmei. Lai šī jaunā stratēģija nepaliktu tikai idejas līmenī, ir būtiski, lai dalībvalstis apņemtos to finansiāli atbalstīt un īstenot savā valstī un pieņemtu ES budžetu, kas paredzēts šim nolūkam. Dalībvalstīm to vajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumu; ne vien ieguldījumu jauniešu izglītībā, bet arī savas valsts un visas Eiropas Savienības nākotnes labklājībā.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Es, protams, atbalstu programmu „Jaunatne kustībā”, un mans atbalsts ir principiāls. Tomēr mēs esam mēģinājuši ierosināt, mūsuprāt, nepieciešamus papildinājumus Komisijas priekšlikumam.

Patiesi, ziņojumā, kas bez problēmām tika pieņemts Kultūras un izglītības komitejā un Eiropas Parlamenta plenārsēdē, mēs uzsvērām, cik svarīga ir dalībvalstu iesaistīšanās īstenošanas procesā un Eiropas Komisijas veikta uzraudzība.

Mēs arī aicinājām jaunajā daudzgadu finanšu plānā piešķirt vairāk līdzekļu veiksmīgām programmām, piemēram, mūžizglītības programmai, kā arī nodrošināt programmu labāku koordināciju.

Ir jāpievērš pienācīga uzmanība jauniešiem, kuri ir šīs pamatprogrammas centrā, un viņiem ir jārada darbavietas un iespējas sevi apliecināt, jo viņi ir tie Eiropas iedzīvotāji, no kuriem mēs būsim atkarīgi nākotnē.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropā, kura ir vērsta uz nākotni, uzmanības pievēršanai jauniešiem jābūt prioritātei. Ļaujot viņiem doties pa vispiemērotāko izglītība ceļu, vieglāk mācīties svešvalodas, tuvoties darba pasaulei ar piemērotām prasmēm vai varbūt iesaistīties jaunā izglītības vai darba vidē, tiek veidota visu Eiropas Savienības valstu nākotne, kuras pamatā ir universitāšu studentu un jauno darba ņēmēju enerģija, kas saplūst vienā ekonomikas un kultūras kopumā. Šodien vairāk nekā jebkad es ticu vienai Eiropai — ideju un projektu kalvei — un tāpēc balsoju par Zver kunga ziņojumu. Runājot par stratēģiju „Eiropa 2020”, zināšanu un iespēju tīkla izveide ne vien jauniešiem, bet arī skolotājiem un visiem tiem, kuri strādā izglītības un mācību jomā, nozīmē skābekļa padevi tai enerģijai, kura mums ir jāatbrīvo, izmantojot mūsu jauniešu mobilitāti, kuriem ir jāmācās dzīvot nākotnes Eiropā.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Milan Zver ziņojumu „„Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai”. Es uzskatu, ka visā šajā ziņojumā ir svarīgi atbalstīt dažādās programmas, kuras ir ieviestas Eiropas līmenī, lai veicinātu jauniešu mobilitāti, kas ir lietderīga gan attiecībā uz jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu, gan attiecībā uz īstas Eiropas pilsonības attīstīšanu. Eiropas līmenī ir svarīgi, lai pēc 2013. gada mēs palielinātu Eiropas mobilitātes programmām, piemēram, Erasmus un Leonardo da Vinci, piešķirtos līdzekļus un padarītu tās par pastāvīgām programmām, lai jaunieši varētu tās izmantot — ne vien studenti, bet arī praktikanti, jaunie profesionāļi un jaunie lauksaimnieki. Es arī uzskatu, ka ir jāveicina labāka to kvalifikāciju atzīšana, kuras iegūtas dažādās praksēs — netradicionālās vai neformālās —, ņemot vērā zināšanas, ko var šādi iegūt. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka viens no galvenajiem veidiem, kā cīnīties pret jauniešu bezdarbu, ir turpināt pielāgot izglītības un arodmācību sistēmas pastāvīgi mainīgajām darba tirgus vajadzībām.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Jautājumam par izglītības un mācību sistēmām pašlaik ir pilnīgi atšķirīga un jauna nozīme, nekā tas bija, piemēram, pirms desmit vai vairāk gadiem. Dažādās Eiropas daļās ir atšķirīgi izglītības līmeņi, tāpēc nav apstrīdams, ka situācija šajā jomā ir jāuzlabo. Ir svarīgi, lai jauniešiem būtu iespēja aktīvi piedalīties darba pasaulē un arī pilsoniskajā sabiedrībā visplašākajā nozīmē. Es pati esmu cieši iesaistīta un atbalstu darbu, kas saistīts ar iniciatīvu „Jaunatne darbībā” un Eiropas Brīvprātīgo dienestu, kas ir viena no šīs iniciatīvas operatīvajām darbībām. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments spētu turpināt atbalstīt līdzīgus pasākumus.

Pašlaik mēs nedrīkstam aizmirst jauniešus. Viņiem ir jādod iespēja attīstīties un viņiem ir jāpalīdz, lai jaunieši varētu gūt jaunas prasmes arvien globālākā ekonomikā. „Jaunatne kustībā” ir ne vien iespēja jauniešiem kļūt aktīviem un sākt strādāt, bet galvenokārt tā ir iespēja pārvarēt savus ierobežojumus un nepilnības un iespēja attīstīties. Tāpēc es atbalstīju Zver kunga ziņojumu. Paldies!

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no septiņām galvenajām iniciatīvām, kas ietvertas Eiropas Komisijas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. Iniciatīvu „Jaunatne kustībā” veido 28 pamatdarbības un konkrēti pasākumi, lai paaugstinātu jauniešu izglītības un mācību līmeni, izmantojot mobilitāti, un ļautu jauniešiem vieglāk pāriet no mācībām uz darba tirgu. Tas pašreiz ir īpaši svarīgi, jo jaunieši, kas ir viena no sociālajām grupām, kuru visvairāk skārusi globālā finanšu krīze un kura vienlaikus ir vismazāk saistīta ar šīs krīzes izraisīšanu, jāatbalsta centienos iekļauties darba tirgū, lai viņi nodrošinātu savu nākotni, kā arī stiprinātu ekonomiku. Jaunieši ir nākamie lēmumu pieņēmēji, un ir būtiski, lai viņi šobrīd varētu pilnveidot zināšanas un prasmes, kas turpmākajos gados ļaus viņiem aktīvi sekmēt Eiropas Savienības izaugsmi un stabilu nākotni un sasniegt ES izaugsmes stratēģijā izvirzītos mērķus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā jauniešu zināšanas un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. Jaunatnei ir jāuzņemas vadība, lai sasniegtu piecus ES 2020. gada pamatmērķus: nodarbinātību, pētniecību un inovācijas, klimatu un enerģētiku, izglītību un cīņu pret nabadzību. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” (stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva) ir paredzēta, lai palielinātu augstākās izglītības pievilcīgumu Eiropā, visu izglītības un mācību līmeņu kopējo kvalitāti un studentu un darba ņēmēju mobilitāti, efektīvāk izmantojot pašreizējās Eiropas programmas. Tāpēc ir ļoti svarīgi balsot par šo iniciatīvu, lai turpmāk mums būtu arvien kvalificētāki jaunieši, kuri būtu gatavi īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Iniciatīva „Jaunatne kustībā” uzsver mobilitāti mācību nolūkā, taču ir arī svarīgi nodrošināt, lai jauniešu mācīšana atbilstu darba tirgus vajadzībām, un tādēļ ir būtiski viņiem sniegt tādas prasmes un zināšanas, kādas viņiem būs vajadzīgas.

Jaunieši diemžēl ir viena no tām sociālajām grupām, kuras vissmagāk skārusi pasaules finanšu krīze, un viņi ir jāatbalsta centienos iesaistīties darba tirgū un spēt pašiem veidot savu nākotni un atbalstīt ekonomiku. Izglītība un mācības ir galvenie faktori, lai Eiropā sasniegtu lielāku labklājību un labāku sociālo kohēziju. Studentu mobilitāte neapstrīdami ir stratēģijas „Eiropa 2020” būtisks elements. Tā sniedz daudz iespēju studentu intelektuālajai emancipācijai, cīņai pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, bezdarbu un nabadzību, kā arī starptautiskā sadarbības attīstību augstākās izglītības, kā arī arodizglītības un mācību jomā.

Turklāt studentu mobilitāte ir viens no Eiropas integrācijas galvenajiem uzdevumiem. Tomēr šī mobilitāte ir jāīsteno ar finanšu resursiem, kas atbilst mērķiem, kā arī jālikvidē praktiski šķēršļi šai mobilitātei.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Globālās ekonomikas krīzes sekas bija ļoti smagas jo īpaši jauniešiem visā pasaulē un arī Eiropas Savienībā. Jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir sasniedzis 21 %. To papildina fakts, ka 15 % šo jauniešu ir pametuši skolu, un tādējādi viņiem trūkst kvalifikācijas darba tirgum. ES mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt šo rādītāju līdz 10 % un palielināt augstskolas vai tehnisko koledžu beidzēju attiecību no 31 % līdz 40 %. Lai varētu sasniegt šos mērķus, visā ES ir jāatzīst izglītības un mācību kursi un kvalifikācijas. Tas ir arī vienīgais veids, kā var nodrošināt mūsu jauniešiem lielāku mobilitāti — iespēju, kas ir arī paredzēta, lai viņiem palīdzētu iepazīsties ar jaunām kultūrām un sabiedrībām, lai viņiem turpmākajos gados arī būtu iespēja gūt panākumus ārpus savas valsts robežām. Tādēļ ir jālikvidē joprojām pastāvošie šķēršļi un ir jāvienkāršo procedūras, savukārt ir jāpaplašina un jāveicina pašreizējās programmas.

Es balsojumā atturējos, jo uzskatu, ka nav bijušas diskusijas par to, kā ieviest tādu kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, kuras ir iegūtas ar kvalitatīvi atšķirīgām izglītības un mācību metodēm. Tas īpaši attiecas uz amatnieku profesijām, kam nav vienota visas Eiropas standarta, attiecībā pret kuru varētu mērīt kvalifikācijas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Globālā ekonomikas krīze īpaši jauniešiem radīja smagas sekas, proti, krasu jauniešu bezdarba un mācību pamešanas gadījumu skaita palielināšanos. Jaunieši bieži vien nonāk situācijā bez perspektīvām. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi palielināt jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā, lai vajadzības gadījumā viņiem būtu vairāk izredžu atrast darbu citā darba tirgū. Tam pamatā ir izglītības un mācību kvalifikāciju un kursu savstarpējā atzīšana. Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu, jo tajā netiek ierosināti reāli risinājumi jautājumā pa to, kā jādarbojas savstarpējai atzīšanai, kad, protams, daudzās jomās ir kvalitatīvi ļoti atšķirīgas izglītības un mācību metodes.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Savienības dalībvalstis saskaras ar augstu jauniešu bezdarba līmeni. Dažās valstīs tas pat ir sasniedzis 21 %. Tas divkārt pārsniedz vidējo bezdarba rādītāju pieaugušajiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā ir sniegtas norādes, kā uzlabot jauniešu izglītību un samazināt jauniešu bezdarba līmeni. Es piekrītu referenta nosacījumam, ka ir ļoti svarīgi galveno uzmanību pievērst tādu jaunu programmu veidošanai, kas ļautu jauniešiem apvienot darbu ar mācībām. Tas ir būtiski studentiem, kuri vēlas iegūt izglītību, taču kuriem ir sevi finansiāli jāuztur. Viens no programmas galvenajiem mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru, kas palielina turpmākas atstumtības risku gan no darba pasaules, gan no sabiedrības. Mums ir jāpalielina atbalsts personām ar īpašām vajadzībām un jauniešiem ar bērniem, lai viņi varētu piedalīties mobilitātes programmās un izmantotu šo iespēju, lai panāktu mācību un darba dzīves līdzsvaru. Mobilitātes programmām jābūt pieejamām ne vien augstskolu studentiem, bet arī jauniešiem ar zemu kvalifikāciju un skolniekiem. Ir arī ļoti svarīgi, lai jaunieši gūtu praktiskākas zināšanas un pieredzi, piedaloties kvalitatīvās obligātās praksēs.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Simboliskā iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no septiņām galvenajām iniciatīvām, kas ietvertas Eiropas Komisijas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. Tajā ir pievērsta uzmanība studentu mobilitāte, taču šīs iniciatīvas pievienotā vērtība ir tā, ka tā arī paredz tādu izglītību, kas atbilst darba tirgus vajadzībām un nodrošina vajadzīgās prasmes un zināšanas. Tomēr šī iniciatīva ir jāapvieno ar ziņojumu „ES jaunatnes stratēģija”, kuru Eiropas Parlaments pieņēma 2010. gadā un kurā ir mēģināts izklāstīt jaunu, spēcīgu Eiropas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, lai attiecībā uz jaunatnes jautājumiem Eiropa varētu izstrādāt vienotu politikas programmu. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tas nepaliek kā vienkāršs paziņojums, atbildība galvenokārt ir dalībvalstu ziņā, un ir žēl, ka nesenās valstu reformu programmas neatbilst stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem, lai gan mēs visi atzīstam, ka ieguldījumi pētniecībā un izglītībā ir ilgtermiņa ieguldījumi ar labu atdevi, kas nepārprotami ļauj doties turpmākas Eiropas iedzīvotāju labklājības virzienā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par sistēmas izveidi Eiropas izglītības un mācību sistēmu uzlabošanai. Šis pasākums ir viena no pamatdarbībām iniciatīvā „Jaunatne kustībā”, kas ietverta Eiropas Komisijas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomisko izaugsmi. Tās mērķis ir, īstenojot konkrētus pasākumus, veicināt jauniešu izglītību un mācības, izmantojot mobilitāti, un ļautu jauniešiem vieglāk pāriet no mācībām uz darba tirgu. Tas ir ļoti aktuāls jautājums, ņemot vērā, ka jaunieši kā viena no sociālajām grupām, kuru visvairāk skārusi globālā finanšu krīze, un kā viena no grupām, kura vienlaikus ir vismazāk saistīta ar šīs krīzes izraisīšanu, jāatbalsta centienos iekļauties darba tirgū, lai viņi nodrošinātu savu nākotni, kā arī stiprinātu ekonomiku. Patiesi, pati mobilitāte var darboties kā dzinējspēks pārejai no izglītības uz darba tirgu. Tāpēc es uzskatu, ka nodrošināt kvalitatīvu izglītību un vienlaikus to darīt pieejamu visiem jauniešiem ir viens no svarīgākajiem mācību mobilitātes aspektiem. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Programma „Jaunatne kustībā” ir iespēja īstenot jauniešu pilnu potenciālu un ļaut viņiem veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” atbalsta mūžizglītību un Eiropas Komisijas iniciatīvu „Jaunas iemaņas jaunām darbavietām”. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir uzlabot augstākā līmeņa izglītību Eiropā un uzlabot studentu un darba ņēmēju mobilitāti, izmantojot pašreizējās Eiropas programmas. Stratēģijā „Eiropa 2020” ir norādīts, ka „līdz 2020. gadam visiem jauniešiem Eiropā jābūt iespējai daļu no mācību laika pavadīt citā dalībvalstī”. Pašreizējā ekonomikas krīze ir smagi skārusi jauniešus, un jauniešu bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā divkārt pārsniedz pieaugušo vidējo līmeni. Tā ir viena no sarežģītākajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa, un ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu reakcija nebūtu ieguldījumu samazināšana izglītībā. Mums ir jānodrošina, lai mūsu jauniešiem būtu iespējas mācīties un doties uz ārvalstīm, lai turpinātu mācības, ja viņi tā vēlas, jo, ieguldot izglītībā šodien, mēs labāk nodrošināsim Eiropas Savienību, lai risinātu problēmas nākotnē.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Laikā, kad jauniešu ir īpaši smagi skārušas globālās finanšu krīzes sekas, ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka viņi var attīstīt prasmes, kvalifikācijas un zināšanas, kuras ļaus aktīvi sekmēt Eiropas Savienības izaugsmi un ilgtspējīgu nākotni. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no septiņām galvenajām iniciatīvām, kas ietvertas Eiropas Komisijas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. To veido 28 pamatdarbības un konkrēti pasākumi, lai paaugstinātu jauniešu izglītības un mācību līmeni, izmantojot mobilitāti, un ļautu jauniešiem vieglāk pāriet no mācībām uz darba tirgu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiktu radīti apstākļi, kas nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu un to mērķu sasniegšanu, kam ir veltīta šī iniciatīva.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Lejupslīde skar Eiropas jauniešu visā pilnībā: tā kā katrs piektais jaunietis ir bez darba, 40 % jauniešu strādā saskaņā ar nepilna darbalaika līgumu. Ņemot to vērā, es atbalstīju Zver kunga ziņojumu, kur ir ierosināta virkne ieteikumu, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu izglītības un profesionālo mācību sistēmu. Lai gan mums ir jārīkojas, lai veicinātu augstskolu beidzēju skaita palielināšanu, un aktīvi jācīnās pret mācību priekšlaicīgu pamešanu — tikai 31 % eiropiešu ir beiguši augstskolu, salīdzinot ar 40 % ASV un 50 % Japānā —, mums ir arī jānodrošina, lai augstskolu beidzēji varētu iekļauties darba tirgū. Šajā ziņojumā ir minēti vairāki priekšlikumi, kā to panākt: uzlabot komunikāciju starp uzņēmumiem un universitātēm, pielāgot augstskolu programmas un struktūras darba tirgus konkrētajām vajadzībām, ieviest studiju programmās kvalitatīvas darba pieredzes periodus, kuri būtu taisnīgi atalgoti un kuros tiktu ievērotas jauniešu sociālās tiesības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ir jāpalielina finansējums tādām programmām kā mūžizglītības programma (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig), Marijas Kirī programma, Erasmus Mundus un „Jaunatne darbībā”. Komiteja ierosina augstskolās izveidot starptautiskus sadarbības tīklus, izmantojot virtuālo mobilitāti. Mobilitātes programmām ir jābūt pieejamām arodizglītības studentiem, skolotājiem un strādājošiem jauniešiem. Mēs aicinām visā Eiropas Savienībā atzīt skolu, arodizglītības un augstskolu kvalifikācijas. Mēs arī uzstājam, ka ir svarīgi no agrīna vecuma mācīties divas svešvalodas, tostarp kaimiņvalstu valodas. Visbeidzot mēs aicinām nodrošināt papildu atbalstu jauniešiem ar īpašām vajadzībām, jaunajiem vecākiem un tiem, kuri vēlas atsākt mācības.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērts, cik svarīgi, lai jauniešiem būtu daudzprofilu izglītība, ciktāl runa ir par stratēģiju „Eiropa 2020”. Šajā saistībā jaunieši ir jāmudina turpināt studijas augstskolu līmenī. Patiesībā, pārāk agri sākot darba gaitas, palielinās vēlāka bezdarba un salīdzinoši zemāka dzīves līmeņa risks.

Tāpēc tas var radīt lielus ekonomiskos un sociālos izdevumus, kā arī negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un spēju turpmāk uzlabot savu konkurētspēju pasaulē. Šo pašu iemeslu dēļ es uzskatu, ka daudzkulturāla, daudzvalodu un praktiskā izglītība ir būtiska, lai veidotu nākamos pilsoņus, jo īpaši tad, ja tas tiek sasniegts, izmantojot mobilitātes sistēmas, piemēram, „Jaunatne kustībā”.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Pašlaik pārāk daudz jaunieši pārāk priekšlaicīgi pamet mācības un pārāk maz izmanto augstākās izglītības iespējas. Tas apdraud kvalifikāciju daudzumu, kas Eiropai būs vajadzīgs nākotnē. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir līdz 2020. gadam paplašināt mācību mobilitātes iespējas visiem Eiropas jauniešiem, ļaujot viņiem vieglāk pāriet no izglītības darba pasaulē un nodrošinot tādu izglītību, kas viņus labāk sagatavo tirgus prasībām. Šo iemeslu dēļ mums skolās un uzņēmumos ir jāveido labāka izpratne par nepieciešamību veidot tīklus un uzlabot jauniešu praktiskās zināšanas, izmantojot prakses. Šīs iniciatīvas centrā ir jaunieši, taču mēs nedrīkstam aizmirst jauniešus invalīdus, kuriem ir jāgarantē tādas pašas mācību un darba iespējas.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas izglītības un mācību sistēmu uzlabošanu. Es atbalstu visu jauniešiem paredzēto izglītības programmu pagarināšanu. Papildus iniciatīvai „Jaunatne kustībā” ir jāpiešķir finansējums un jānodrošina politisks atbalsts tādām programmām kā Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig, „Jaunatne darbībā” un Marijas Kirī programmai. Šīs programmas ir guvušas lielus panākumus Eiropas Savienībā. Tajās iesaistās ļoti daudz dažādas izcelsmes jauniešu (laikā no 1998. līdz 2010. gadam 93 807 poļu studentu devās uz ārvalstīm, izmantojot Erasmus stipendiju), un tās veicina jauniešu potenciāla attīstīšanu un spēcīgas Eiropas pilsoniskās sabiedrības izveidi. Tās ir ļoti efektīvas programmas, kurās izmaksas par vienu dalībnieku ir ļoti zemas, taču līdzekļus izmanto ļoti daudz cilvēku. Lai veicinātu jauniešu mobilitāti, ir jāpārvar praktiskas barjeras.

Aptuveni viena trešdaļa studentu, kuri ir piedalījušies Erasmus programmā, ir saskārušies ar grūtībām, ko rada neskaidrības attiecībā uz izglītības sistēmu citās valstīs, kā arī dzimtās valsts un ārvalstu studiju priekšmetu atbilstības un nepārtrauktības trūkums. Ir jāveicina ārvalstīs pavadītā laika un citās ES valstīs gūtu kvalifikāciju atzīšana. Citi jautājumi, kuri jāatrisina, ir grūtības iegūt vīzas, medicīniskie dokumenti dažādās valodās un stipendiju pārnesamība, dodoties uz ārzemēm. Invalīdi saskaras ar vēl lielākiem šķēršļiem mobilitātei nekā pārējie. Ir jāievieš papildu mehānismi, lai viņiem tiktu nodrošinātas tādas pašas iespējas kā visiem citiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” septiņām iniciatīvām. To veido 28 pamatdarbības, lai paaugstinātu jauniešu izglītības un mācību līmeni, izmantojot mobilitāti, un ļautu jauniešiem vieglāk pāriet uz darba tirgu.

Šī ziņojuma nozīmi Eiropai skarbos laikos pierāda arvien lielākais jauniešu bezdarbnieku īpatsvars dažādās dalībvalstīs, kas liek secināt, ka šo vecuma grupu globālā finanšu krīze ir skārusi vissmagāk. Tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi piemērot pasākumus, lai samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru, palielinātu augstskolu beidzēju skaitu un padarītu izglītību un profesionālās mācības pievilcīgākas. Saistības attiecībā uz izglītību nedrīkst uztvert kā izmaksas, bet gan kā ieguldījumu nākotnē.

Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi vēlreiz ieguldīt jau esošajās mobilitātes un izglītības/mācību programmās un izveidot Eiropas līmeņa minimālos nosacījumus praksei darbavietā, jo to nedrīkst uzskatīt par nodarbinātību, bet gan par praktisku iemaņu gūšanu.

Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka partnerības veidā ir jākoordinē pasākumi ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai iniciatīva „Jaunatne kustībā” būtu veiksmīga.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Milan Zver kunga ziņojumu par Komisijas iniciatīvu „Jaunatne kustībā”. Tās mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti pasākumi, lai cīnītos ar priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu problēmām un radītu stimulus, lai palielinātu to eiropiešu skaitu, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Ziņojumā ir arī atsauce uz to, cik ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt, lai sniegtā izglītība atbilstu darba tirgus prasībām un nodrošinātu prasmes un zināšanas, kuras vajadzīgas Eiropas jauniešiem.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Drošas nākotnes veidošana mūsu jauniešiem ir man tuvs temats. Diemžēl mūsdienās jauniešu perspektīvas Lietuvā ir samērā drūmas. Lietuvā 34 % jauniešu nav darba, kas gandrīz par 14 % pārsniedz ES vidējo rādītāju. ES statistikas dati liecina, ka ir tikai divas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā Lietuvā. Pat tie jaunie lietuvieši, kuriem izdodas atrast darbu, bieži ir spiesti pieņemt nelabvēlīgus darba līgumus. Mums ir vairāk jācenšas īstenot trīs galvenās prioritātes: pirmkārt, veicināt uzņēmējdarbību; otrkārt, uzlabot jaunatnes nodarbinātību, pielāgojot izglītību darba tirgus vajadzībām, un, treškārt, dot jauniešiem iespēju aktīvāk darboties sabiedrībā. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no platformām, kura var palīdzēt veicināt jaunatnes nodarbinātību. Darbs un studijas ārvalstīs var labvēlīgi ietekmēt Lietuvas jauniešus un mūsu valsti. Tomēr ir daudz svarīgāk dot mūsu jauniešiem Eiropas nākotni Lietuvā. To var nodrošināt, attīstot kontaktus starp jauniešiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šādi tiktu veicināta MVU darba devēju vajadzība pēc jauniešiem un jaunieši tiktu rosināti strādāt MVU.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo, lai veicinātu konkurētspēju, ir būtiski jaunajiem iedzīvotājiem nodrošināt ceļošanas un darba iespējas visā Eiropas Savienībā. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus var sasniegt, ieguldot programmās, kuras jauniešiem nodrošina daudzveidīgas iespējas un veicina darba tirgus mobilitāti. Palielinot finansējumu projektiem, kas atbalsta jauniešu mobilitāti un vairāk uzmanības pievērš sadarbībai starp uzņēmējdarbības un izglītības jomām, jaunajiem eiropiešiem būs labākas izredzes veidot veiksmīgu karjeru. Ir arī ārkārtīgi svarīgi atbalstīt jauniešus, kuri vairs neiegūst vispārējo izglītību, veicinot neformālās un neoficiālās izglītības veidus.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Balsojumā par šo ziņojumu es atturējos, lai gan tajā ir pausta kritiska nostāja pret Eiropas jauniešu politiku, jo īpaši dalībvalstu īstenoto politiku.

Šajā ziņojumā ir vairāki pozitīvi priekšlikumi, jo īpaši attiecībā uz jauniešu līdzdalību Eiropas jaunatnes politikas veidošanas procesā, neoficiālās un neformālās izglītības veicināšanu un praktikantu statusa uzlabošanu.

Tomēr papildus paustajai vēlmei mudināt dalībvalstis palielināt savus ieguldījumus izglītības jomā neatkarīgi no finanšu krīzes šis ziņojums atbalsta to politiku, kuras mērķis ir liberalizēt augstāko izglītību un pakļaut to vienīgi tūlītējām tirgus — un tātad uzņēmumu — interesēm.

Daži punkti, piemēram, Eiropas aizdevumu sistēmas ieviešana jauniešiem, veidojot partnerattiecības ar EIB, pat rada bažas, ņemot vērā noteiktos mērķus attiecībā uz augstskolu studiju pieejamību lielākam jauniešu skaitam.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojot par programmu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai —, es vēlējos atbalstīt vērienīgu rīcības plānu par atbalstu jaunajiem eiropiešiem. Lisabonas līgums ir paplašinājis ES darbības jomu attiecībā uz jaunatni. Šajā saistībā Eiropas Parlamenta pienākums bija atkārtoti apliecināt atbalstu šai politikai. Patiesi Eiropas identitātei ir nozīme vienīgi tad, ja to atbalsta mūsu jaunie līdzpilsoņi. Eiropai ir jāuzņemas šis pienākums, ierosinot saliedētu stratēģiju mācību un nodarbinātības jomās. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma vērienu, kurā ir noteikts augstākajā izglītībā ieguldīt 2 % no IKP. Laikā, kad Eiropas darba tirgu ir skārusi smaga ekonomikas krīze, mācībām ir jābūt mūsu prioritātei, lai mēs jauniešiem varētu piedāvāt nākotnes perspektīvas un atvieglot viņu piekļuvi nodarbinātībai. Attīstot Eiropas apmaiņas programmas (Erasmus, Leonardo da Vinci), arī tiks dots labums jauniešiem, jo šīs programmas rada reālu pievienoto vērtību profesionālā un personīgā līmenī. Gan jaunas valodas mācīšanās, gan citas kultūras iepazīšana ir vērtības, kurām jābūt pieejamām visiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšana noteikti paredz vislabāko iespēju un izredžu nodrošināšanu izglītības un mācību jomās. Mobilitāte studējot, ko nodrošina tādas ES programmas kā Erasmus, Leonardo da Vinci un Comenius, veicina ne vien formālās izglītības aspektus, bet arī personisko un sociālo attīstību. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Mary Honeyball (A7-0099/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pirmsskolas un agrīnās bērnības izglītība tiek nodrošināta saskaņā ar dažādām tradīcijām visā Eiropas kontinentā, sarežģījot vispārējas Eiropas agrīnās bērnības izglītības sistēmas izveidi. Vieglāk ir īstenot kopējus uzdevumus un mērķus, lai konsekventi saskaņotu prakses.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Bērnu agrīnā izglītošana veido pamatus viņu veiksmīgai mūžizglītībai. Bērni agrā bērnībā ir īpaši zinātkāri, ar labām uztveres spējām un vēlas mācīties, un šajā posmā izveidojas tādas svarīgas prasmes kā runasspēja un spēja izteikties. Šajā vecumā arī rodas pamati bērnu turpmākajai izglītības un profesionālajai karjerai, kā arī sociālo prasmju attīstīšanai. Šis periods ir izšķirošs posms, kurā notiek kognitīvā, sensorā un motoriskā attīstība, afektīvā un personības attīstība, kā arī tiek apgūta valoda, un šis posms arī veido mūžizglītības pamatu. Es vēlētos uzsvērt, ka agrīnai radināšanai pie veselīga dzīvesveida, piemēram, pie veselīgiem uztura paradumiem un atbilstīgām un līdzsvarotām fiziskām aktivitātēm, ir liela ietekme uz fizisko un garīgo attīstību.

Eiropas Savienību veido bagātīgs un daudzveidīgs izglītības tradīciju sajaukums, un ES dalībvalstīs agrīnā izglītošana notiek daudzos un dažādos veidos. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā, lai gan tiek atzīts, ka ES pieeju bērnu agrīnās izglītošanas pakalpojumiem būtu grūti īstenot, tiek mudināts izstrādāt Eiropas mēroga sistēmu, aptverot kopīgus mērķus un vērtības, kas iekļauj kopīgas tiesības un struktūras.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Bērnu agrīnā izglītošana ir pamats viņu sekmīgai mūžizglītībai, kas ir priekšnoteikums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai: izveidot zināšanu sabiedrību, paaugstināt nodarbinātības līmeni, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru un samazināt nabadzību. Tomēr šos mērķus nevar sasniegt, ja vien visiem bērniem netiek nodrošināts pienācīgs dzīves sākums. Dalībvalstīm ir jāpalielina ieguldījumi, visiem bērniem nodrošinot pieejamu un augstvērtīgu agrīno izglītošanu, kas var mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu, izskaust izglītības trūkumu bērniem no mazaizsargātām sociālām un kultūras grupām un mazināt šo faktoru radīto sociālo nevienlīdzību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Honeyball kundzes ziņojumu. Eiropu veido bagātīgs un daudzveidīgs izglītības tradīciju sajaukums. Tādēļ ir jāizstrādā Eiropas mēroga sistēma, aptverot kopīgus mērķus, tiesības un vērtības. Stratēģijā „Eiropa 2020” uzmanība ir jāpievērš iekļaujošas sabiedrības veidošanai, palielinot nodarbinātību. Pazemināt mācību priekšlaicīgas pamešanas rādītājus un samazināt nabadzību var vienīgi tad, ja visiem bērniem nodrošina nākotni, kas ved uz labāku dzīvi. Es vēlos atgādināt par agrīnās bērnības aktivitāšu nozīmi, jo īpaši attiecībā uz svešvalodām. Kultūras aktivitātes ievērojami paplašina bērnu redzesloku, veicinot starpkultūru dialogu. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais — ir jāņem vērā ģimeņu dažādie dzīves apstākļi. Šajā saistībā mums ir vajadzīga elastīgas un inovatīvas agrīnās bērnības izglītošanas programmas.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Agrīnās bērnības izglītošana ir ļoti svarīga. Es pilnīgi atbalstu iepriekš noteiktos mērķus līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpes pakalpojumus vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam, un vismaz 33 % bērnu, kuri ir jaunāki par 3 gadiem.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropu veido bagātīgs un daudzveidīgs izglītības tradīciju sajaukums, un ES dalībvalstīs agrīnā izglītošana notiek daudzos dažādos veidos. Attiecībā uz nodrošināšanu, reģistrācijas rādītājiem, pakalpojumu sniegšanas pieeju, pakalpojumu pārvaldību utt. dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga kvalitāte un piedāvājums. Tādēļ pieeja „der visiem” nav piemērota agrīnās bērnības izglītībai un aprūpei (ABIA) Eiropas Savienībā un to būtu grūti realizēt. Tomēr vairāk nekā ieteicams ir izstrādāt Eiropas mēroga sistēmu, aptverot kopīgus mērķus un vērtības, kas iekļauj kopīgas tiesības un struktūras. Periods no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam ir ārkārtīgi svarīgs bērnu smadzeņu attīstībai, fiziskajai un kognitīvajai attīstībai un valodas apguvei. Turklāt šajos agrīnajos gados veidojas bērnu mūžizglītības pamati. Nabadzīgas ģimenes mazāk nekā citas sociālās grupas sliecas izmantot ABIA pakalpojumus, jo īpaši privatizētos tirgos. Tas rada bažas, ņemot vērā, ka sociāli neaizsargāti bērni ir tā grupa, kurai šādai veida pakalpojumi noder vislabāk.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Šis ir ļoti atbilstošs jautājums, un es noteikti atbalstu grupas nostāju pievērst uzmanību bērnu agrīnajai izglītošanai.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Stabilu pamatu veidošana agrīnajā bērnībā izglītošanas un aprūpes jomā, kas papildina ģimenes galveno nozīmi, ir ļoti svarīgs balsts panākumiem attiecībā uz mūžizglītību, sociālo integrāciju, personības attīstību un turpmāku nodarbinātību. Bērnu pirmā pieredze veido visas turpmākās mācīšanās pamatu, nosakot bērnu attīstību un palīdzot mainīt iespējami nelabvēlīgas situācijas un nabadzības pārnešanu no vienas paaudzes uz nākamo. Nodrošinot bērniem iespēju realizēt savu potenciālu, kvalitatīvas izglītošanas un aprūpes sistēmas var ievērojami veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” divu galveno mērķu sasniegšanu: samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru zem 10 % un dot iespēju izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības vismaz 20 miljoniem iedzīvotāju.

Tāpēc es atbalstu Eiropas sistēmas izveidi, aptverot kopīgus mērķus un vērtības, kas iekļauj kopīgas tiesības un struktūras, kura veicinās atbilstošu bērnu agrīnās izglītošanas un aprūpes pakalpojumu rašanos; tiem jāsaņem efektīvs un vienlīdzīgs finansējums.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ir labi zināms, ka bērni agrīnā bērnībā ir īpaši zinātkāri, ar labām uztveres spējām un vēlas mācīties un šajā posmā izveidojas tādas svarīgas prasmes kā runasspēja un spēja izteikties, kā arī sociālās prasmes. Tā kā bērnu agrīnā izglītošana ir pamats viņu sekmīgai mūžizglītībai, kas ir priekšnoteikums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, es uzskatu, ka stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir izveidot integrētu sabiedrību, palielinot nodarbinātību, pazeminot mācību priekšlaicīgas pamešanas rādītājus un samazinot nabadzību, sekmīgi varēs īstenot vienīgi tad, ja visiem bērniem būs nodrošināts pienācīgs dzīves sākums.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu, jo es esmu pārliecināta, ka bērna dzīves pirmajos gados dekrēta atvaļinājums ir būtisks elements. Pienācīgi reaģējot uz bērnu vajadzībām, ir jāaizstāv labāki maternitātes, paternitātes un dekrēta atvaļinājuma nosacījumi, tādējādi bērnu izglītošanas pamatā liekot abus vecākus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kā jau sacīju attiecībā uz iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, izglītība ir būtisks instruments, lai nodrošinātu stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgo mērķu īstenošanu. Tas ne vien attiecas uz vidējā un augstākā līmeņa izglītību, bet arī uz pirmajām agrā bērnībā gūtajām zināšanām.

Ir būtiski, lai Eiropas bērni varētu piekļūt kvalitatīvai izglītībai, kas tos rosinošā veidā sagatavo, lai apgūtu dzimtās valodas, matemātikas un vienas vai vairāku svešvalodu pamatprasmes. Šajā izglītošanā viņiem ir arī jāļauj apgūt tādas darba metodes, kas būs nepieciešamas, lai sekmīgi turpinātu mācības un kļūtu par tik produktīviem jaunajiem eiropiešiem, kādus mēs vēlamies viņus redzēt.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā. Mēs visi zinām, ka māju būvē no pamatiem. Ja pamati ir slikti, pastāv risks, ka ēka varētu nebūt stabila un varētu sabrukt. Tas pats attiecas uz izglītību. Izglītība ar spēcīgiem un kvalitatīviem pamatiem eiropiešiem garantē labāku nākotni. Iesaistīšanās bērnu pirmajos gados ir ļoti svarīga viņu nākotnei, uzlabojot veselību un attiecības ģimenē, kā arī ļaujot turpmāk iegūt labāku darbu. Bērnu agrīnā izglītošana ir ļoti svarīgs jautājums, kuram nav veltīta pienācīga likumdevēju uzmanība. Cilvēkresursu sagatavošana ir daudz svarīgāka nekā ēku kvalitāte. Ir jāuzlabo profesionālo pakalpojumu kvalitāte un šajā nozarē strādājošo kvalifikācijas. Es piekrītu, ka ir jānosaka visām dalībvalstīm kopējas vērtības un parametri, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā uzmanība ir pievērsta svarīgajam jautājumam par bērnu agrīno izglītošanu un tā pozitīvo ietekmi attiecībā uz kognitīvo, motorisko, uzvedības, afektīvo un emocionālo attīstību. Tie ir bērnu veselības un līdzsvarotas mentālās un fiziskās attīstības noteicošie faktori.

Ziņojuma preambulā ir atzītas dažas svarīgas problēmas, piemēram, saikne starp nākšanu no nabadzīgas un sociāli neaizsargātas vides un nepietiekamu izglītības iegūšanu vai to, ka daudzām mājsaimniecībām ir ļoti grūti ģimenes pienākumus saskaņot ar nestandarta darbalaiku un nedrošām darbavietām. Diemžēl turpmāk tekstā šīs problēmas ir aizmirstas — netiek pausti priekšlikumi šo situāciju labošanai.

Kā nozarei, kas ir būtiska attiecībā uz sociālo attīstību un cīņu pret nabadzību, bērnu agrīnās izglītošanas pamatā jābūt publiska, bezmaksas, kvalitatīva un visiem pieejama pirmsskolas tīkla nodrošinājumam. Izglītība nedrīkst būt atkarīga no tirgus loģikas žēlastības. Lai radītu labākas dzīves un nākotnes perspektīvas, ir jāizveido publisks silīšu tīkls, aptverot plašāku ģeogrāfisko teritoriju, kas būtu atvērtāks tādām mācīšanas metodēm, kuras veicina bērna un sabiedrības attīstību un kuras cīnās pret sociālo segregāciju un diskrimināciju.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Jautājums par bērnu agrīno izglītošanu ir šā ziņojuma galvenais temats, un tajā ir pievērsta uzmanība tās pozitīvajai ietekmi attiecībā uz kognitīvo, motorisko, uzvedības, afektīvo un emocionālo attīstību. Tie ir bērnu veselības un līdzsvarotas mentālās un fiziskās attīstības noteicošie faktori.

Ziņojuma preambulā ir atzītas dažas svarīgas problēmas, piemēram, saikne starp nākšanu no nabadzīgas un sociāli neaizsargātas vides un nepietiekamu izglītības iegūšanu vai to, ka daudzām mājsaimniecībām ir ļoti grūti ģimenes pienākumus saskaņot ar nestandarta darbalaiku un nedrošām darbavietām. Diemžēl turpmāk tekstā šīs problēmas ir aizmirstas — netiek pausti priekšlikumi šo situāciju labošanai.

Kā nozarei, kas ir būtiska attiecībā uz sociālo attīstību un cīņu pret nabadzību, bērnu agrīnās izglītošanas pamatā jābūt publiska, bezmaksas, kvalitatīva un visiem pieejama pirmsskolas tīkla nodrošinājumam. Izglītība nedrīkst būt atkarīga no tirgus loģikas žēlastības. Lai radītu labākas dzīves un nākotnes perspektīvas, ir jāizveido publisks silīšu un bērnudārzu tīkls, aptverot plašāku ģeogrāfisko teritoriju, kas būtu atvērtāks tādām mācīšanas metodēm, kuras veicina bērna un sabiedrības attīstību un kuras cīnās pret sociālo segregāciju un diskrimināciju.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Gan līdz šim iesniegtajos ziņojumos, gan debatēs kultūra un izglītība tiek skatītas no dažādiem skatupunktiem. Es uzskatu, ka radošuma attīstība jau no dzimšanas ir ļoti svarīgs aspekts. Honeyball kundzes ziņojumā ir norādīts, ka daudzējādā ziņā vislabāk ir sākt izglītošanu agrīnā bērnībā. Saskaņā ar Eiropā pašlaik spēkā esošajiem cilvēktiesību dokumentiem bērni ir pilnīgi un aktīvi iesaistīti pilsoņi ar savām tiesībām. Viņiem ir ārkārtīgi liels radošais potenciāls. Periodam no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam ir būtiska ietekme uz domāšanas attīstību, kā arī fizisko un kognitīvo attīstību. Šajā agrīnajā periodā tiek veidoti arī mūžizglītības pamati, kam ir svarīga nozīme, lai sasniegtu Lisabonas mērķus. Nabadzīgām ģimenēm, bieži vien romiem, parasti ir grūtāk piekļūt pakalpojumiem bērnu agrīnās izglītošanas un aprūpes jomā. Vēl lielākas skumjas rada tas, ka bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm iespēja izmantot šos pakalpojumus noder vislabāk.

Mums ir jānodrošina, lai izglītība un aprūpe būtu pieejama visām ģimenēm un bērniem neatkarīgi no viņu izcelsmes vai vecāku finanšu situācijas. Man ļoti nepatīk izmantot pragmatiskus finanšu argumentus jautājumos par cilvēktiesībām un lietās, kurām vajadzētu būt acīmredzamām un pēc iespējas neatkarīgākām no ekonomiskās situācijas. Tomēr ir jānorāda, ka lēmums neieguldīt šajā jomā patiesībā radīs izmaksas, kas var nebūt tūlītēji pamanāmas.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Laiku pa laikam šis Parlaments sagatavo ziņojumus, kuru virsraksti nerada nekādas šaubas par to, ka tajos neizbēgami būs sarakstītas muļķības! Honeyball ziņojums ir viens no tiem. Izlaidīsim ierastos punktus par likteni, kas sagaida migrantus, obligāto multikulturālismu un visu minoritāšu atbalstu. Īsta pērle šajā ziņojumā ir atrodama 14. punktā. Tātad tēvi un mātes ir „vienlīdzīgi ABIA sadarbības partneri”. Vai es izlasīju „partneri”? Vai tad pirmām kārtām tas nav viņu pienākums — izglītot pašiem savus bērnus? Tomēr tiesa, ka 16. punktā referente mūs aicina ieguldīt vecāku izglītības programmās. Tātad jau no paša sākuma vecāki tiek uzskatīti par nespējīgiem, bezatbildīgiem un bērnišķīgiem. Šo iespaidu apstiprina 27. punkts, kurā uzsvērts, ka gadījumā, ja trūkst pienācīgu agrīnās bērnības pakalpojumu, mūsu mazajiem bērniem draud risks nonākt noziedzības tīklos vai uzvesties antisociāli. Jūsu ticība cilvēkam ir apbrīnojama, un var brīnīties, kā cilvēce līdz šim ir spējusi bez jums iztikt. Nē, patiesi, vislabākais pakalpojums, ko varat izdarīt mūsu mazajiem dārgumiem, ir likt viņus mierā!

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo bērnu agrīnā (pirmsskolas) izglītošana ir ļoti svarīga kognitīvajai, sensoriskajai un motoriskajai attīstībai un valodas apguvei, un tā arī veido mūžizglītības pamatus. Tāpēc es iesaku dalībvalstīm apsvērt iespēju ieviest obligātu prasību, ka pirms skolas gaitu sākšanas ir jāpavada viens gads bērnudārzā. Tiek veicināta inovatīvu pedagoģisko modeļu, jo īpaši daudzvalodu silīšu un pirmsskolas iestāžu, ieviešana un saglabāšana valodu mācīšanā, kas atbilst 2002. gadā izvirzītajiem Barselonas mērķiem un kas ietver reģionālo, mazākumtautību un kaimiņvalstu valodu apguvi. Nestabilas ekonomikas apstākļos nedrīkst atteikties no lielākiem ieguldījumiem agrīnās bērnības izglītības un aprūpes (ABIA) pakalpojumos. Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgi līdzekļi ABIA pakalpojumu sniegšanai. Augstvērtīga agrīnā izglītošana var mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu, izskaust izglītības trūkumu bērniem no mazaizsargātām sociālām un kultūras grupām un mazināt šo faktoru radīto sociālo nevienlīdzību, kas viss ietekmē sabiedrību kopumā. Īpašam riskam ir pakļauti jaunieši no sociāli neaizsargātām grupām. Mums ir jārūpējas par nākamajām paaudzēm un viņu izglītības kvalitāti.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan mēs apzināmies, ka ir gan neatbilstoši, gan sarežģīti izveidot mazu bērnu aprūpes un izglītošanas pieeju, ir svarīgi apskatīt veicamo uzdevumu iespējamo īstenošanu un līmeņus, kādos jārīkojas. Ar maziem bērniem mēs domājam bērnus līdz sešu gadu vecumam. Tas ir trausls posms bērnu smadzeņu, fiziskajā un kognitīvajā, kā arī valodas attīstībā. Šajos gados bērni mācās un iepazīstas ar iemaņām, kuras viņi kā pieaugušie izmantos, lai veidotu kognitīvos mehānismus, kuri ir atšķirīgi, taču nepieciešami viņu turpmākajai izglītībai un darbam. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo mēs runājam par bērnības aizsardzību, tūkstošu bērnu tiesībām iet skolā vai saņemt vislabākos iespējamos apstākļus, kādos mācīties. Šis temats ir svarīgs Eiropas Savienības nākotnei un attīstībai, un tādēļ mums ir jāveic Honeyball kundzes aprakstītie pasākumi, un es vēlētos viņu apsveikt par paveikto darbu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Ir ārkārtīgi svarīgi attiecībā uz bērnu agrīno izglītošanu ES dalībvalstīs atbalstīt standarta politiku un pieeju. Šādas izglītošanas pieejamība sniedz svarīgu ekonomisko, sociālo un kultūras labumu. Papildus standarta ES līmeņa politikai ir īpaši svarīgi nodrošināt labu vietējo sadarbību un koordināciju starp dažādām iestādēm un ministrijām, kuras ir iesaistītas jaunatnes izglītības programmās. Šīs programmas ir ļoti svarīgas, jo agrīnā vecumā bērni ir īpaši spējīgi mācīties, un tas var noteikt bērnu izglītības un profesionālo virzību kopumā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. 2002. gadā Barselonas Eiropadome aicināja ES dalībvalstis līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpes pakalpojumus vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri ir jaunāki par 3 gadiem. Šie mērķi liecināja par darba tirgus diktētu pieeju ABIA pakalpojumiem, pamatojoties uz vajadzību, ko nosaka aizvien lielākais sieviešu skaits darba tirgū. Lai gan ir būtiski pienācīgu uzmanību pievērst saiknei starp ABIA pakalpojumiem un sieviešu iespēju vienlīdzību, šie mērķi nepārprotami ir problemātiski un novecojuši, jo tajos nav ņemti vērā daudzi stabilas agrīnās izglītības politikas kvalitatīvie aspekti, kuriem ir izšķiroša nozīme. ABIA centri nav tikai bērnu „uzglabāšanas” vieta, kas ļauj sievietēm strādāt: tie ir ārkārtīgi svarīgi iestādījumi, kas sekmē bērnu labklājību un uzlabo viņu nākotnes izredzes.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Agrīnajai bērnībai ir jāvelta liela uzmanība, un attiecībā uz ārējo vidi tai vajadzīga uzmanīga pieeja. Mums vienmēr ir jāatceras, ka tas ir unikāls un neatkārtojams attīstības posms, kas veido indivīda personību. Tam jāpievērš daudz lielāka uzmanība un to nekad nedrīkst novērtēt par zemu vai jebkādā veidā īslaicīgi atstāt novārtā. Pieaugušajiem ir jābūt par paraugu, tādējādi palīdzot bērniem iegūt dažādas zināšanas un iemaņas. Tas ir personības attīstības periods, kad mācīšanās process ir, teiksim, nepiespiests un dabisks un apkārtējā pasaule tiek ievērota, pieņemta un uzņemta, cik vien daudz iespējams. Kaut arī bērnu attīstību veido vairāki veicinoši faktori — vai tie būtu ģenētiski, vai ārējās vides radīti —, īpaši svarīga ir vecāku un tuvāko cilvēku ietekme, kas veido personību.

Es arī vēlētos pieminēt un uzsvērt, ka šajā ziņā mēs nedrīkstam aizmirst adekvātas, vispusīgas un mērķtiecīgas kustību nodarbības, kuru mērķis ir tieši šī vecumu grupa un kuras var palīdzēt indivīda attīstībā un veicināt labāku veselību nākotnē.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Bērnu agrīnajai izglītošanai ir tālejoša ietekme uz bērnu turpmāko attīstību un viņu izredzēm vēlāk gūt panākumus. Ieguldījumi, kas veikti šajā periodā, samazina vēlākas izmaksas attiecībā uz veselību, noziedzības rādītāju un antisociālu uzvedību. Taču noteikumi par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā ir atšķirīgi. Tomēr būtu grūti īstenot pieeju „der visiem”. Es uzskatu, ka mums drīzāk galvenā uzmanība ir jāpievērš kopējas sistēmas izveidei ar skaidri noteiktiem mērķiem un vērtībām. Saskaņā ar 2002. gadā noteikto mērķi, ES dalībvalstīm ir jānodrošina agrīnā izglītošana 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam izglītības vecumam. Tam ir arī ekonomisks pamatojums, ņemot vērā arvien lielāko sieviešu skaitu darba tirgū. Ir ļoti svarīgi, lai mēs bērnu agrīnās izglītošanas programmās iekļautu minoritātes, jo īpaši romus, kuri bieži vien ir neizdevīgā situācijā. Mums ir arī jānodrošina, lai būtu pieejams pietiekams bērnu aprūpes iestāžu skaits, lai izvairītos no ilgas gaidīšanas, lai uzņemtu bērnu šādā iestādē. Mēs arī nedrīkstam aizmirst par to darbinieku kvalifikāciju, kuri strādā ar maziem bērniem, jo tam ir ļoti liela ietekme uz sniegtās izglītības kvalitāti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Visiem maziem bērniem nodrošināt vienlīdzīgu aprūpi un izglītību, lai cik veci viņi būtu un lai kāds būtu viņu sociālais stāvoklis, ir minimāla prasība. Lai gan citādā ziņā Honeyball ziņojums ir vērtējams atzinīgi, viņa nav uzdrīkstējusies pieprasīt šo minimumu. Tas ir nožēlojami. Tomēr, tā kā šim dokumentam nav tiesību akta ietekmes, to var apstiprināt neatkarīgi no būtiskajiem trūkumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir atzīts, ka agrīnā izglītošana veido veiksmīgas mūžizglītības pamatu. Bērni agrīnā bērnībā ir īpaši zinātkāri, ar labām uztveres spējām un vēlas mācīties, un šajā posmā izveidojas tādas svarīgas prasmes kā runasspēja un spēja izteikties, kā arī sociālās prasmes. Šajā vecumā arī tiek likti pamati bērna turpmākajai izaugsmei izglītības un profesionālajā jomā. Tāpēc mums ir jāvelta vajadzīgie pūliņi, lai maziem bērniem būtu pieejami vienādi mācību apstākļi bez jebkādas diskriminācijas.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Bērnu mācīšanās agrīnajā bērnībā ir viņu veiksmīgas mūžizglītības pamats. Šī mācīšanās asina bērnu prātu, stimulē viņu dabīgo zinātkāri un attīsta viņu motoriskās prasmes, veicina fiziskās iemaņas un labvēlīgi ietekmē mentālo veselību. Tā socializē bērnu, attīsta viņa dzimto valodu un pielāgo svešvalodas skaņām. Tā ļauj bērnam apgūt lasīšanas un aritmētikas pamatus.

Tomēr atkarībā no bērnības interpretācijas attiecīgajā valstī agrīnās bērnības izglītošanas un aprūpes metodes dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīgas. Agrīnās bērnības izglītošanai un aprūpei kopumā tiek pievērsts mazāk uzmanības un tajā tiek ieguldīts mazāk nekā citos izglītības līmeņos. Visiem vecākiem un bērniem ir jāspēj izmantot izglītības un aprūpes pakalpojumi neatkarīgi no ģimenes izcelsmes vai finanšu stāvokļa. Savukārt vecākiem ir pilnīgi jāsadarbojas ar šiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pirmsskolas periods ir vissvarīgākais attiecībā uz bērna emocionālo un sociālo attīstību, un tiem, kuri strādā ar šiem bērniem, ir jābūt nepieciešamajai kvalifikācijai. Jebkurā gadījumā galvenais uzdevums ir ņemt vērā bērna vajadzības un intereses.

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. – (SK) Agrīnā bērnība neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīga attiecībā uz bērnu fizisko, mentālo un sociālo attīstību, un tāpēc mums ir jāsaprot, ka ieguldījumu atdeve pirmsskolas izglītībā ir turpmākās izaugsmes garants. Turklāt daudzi pētījumi jau ir parādījuši, ka šādi izlietots finansējums vidējā termiņā un ilgtermiņā rada ievērojamas ekonomiskās un sociālās priekšrocības.

Vislabākais un visdabiskākais veids, kā nodrošināt šādu atbalstu, ir aizsargāt ģimeni kā sabiedrības pamatvienību. Vecāki ir savu bērnu pirmie un vissvarīgākie skolotāji, un tādējādi tiesiskajā regulējumā nedrīkst būt iekļauti noteikumi, kas soda ģimenes par savu bērnu personīgu aprūpi, jo īpaši pirmajos gados. Lai gan šī programma ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, ir vairāk nekā vēlams, lai Eiropas Savienība, veicot savu koordinācijas uzdevumu, veicinātu situācijas uzlabošanu dalībvalstīs. Minēto iemeslu dēļ es atbalstu referentes nostāju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Apvienotās Karalistes Eiropas Parlamenta deputātes Mary Honeyball rezolūcijas priekšlikumā tiek mēģināts mazināt mātes un tēva nozīmi attiecībā uz bērnu kā valsts izglītības sistēmai vienlīdzīgiem partneriem. Ziņojumā burtiski teikts (14. punktā), ka „[Eiropas Parlaments] uzsver, ka mātes un tēvi ir vienlīdzīgi ABIA [agrīnās bērnības izglītības un aprūpes]; sadarbības partneri (...)”. Šajā formulējumā ir pausta dziļa neuzticība ģimenei un vispāratzītajām vecāku tiesībām rūpēties par saviem bērniem un viņus audzināt. Tas ir tiešā pretrunā Vācijas Federatīvā Republikas pamatlikumam, kurā norādīts, ka „Bērnu aprūpe un audzināšana ir vecāku dabiskas tiesības un galvenokārt viņu veicams pienākums” (6. panta 2. punkts). Šis ziņojums atspoguļo ES pret ģimeni vērsto programmu, un tajā ir centieni jaukties dalībvalstu sociālās jomas kompetencē.

Turklāt šajā priekšlikumā ir ierosināts ieviest noteikumu, ka pirms skolas gaitu sākšanas obligāti viens gads jāpavada bērnudārzā, kā arī jāattīsta un jāuzlabo agrīnās izglītošanas iestādes. Šādi rīkojoties, ziņojumā tiek apstiprināti ES „Barselonas mērķi”, kuri gluži kā Padomju Savienības laikā paredz normas, lai bērnu audzināšanu pārņemtu valsts. Bērna labklājībai šai priekšlikumā nav pievērsta galvenā uzmanība. Tiek apdraudēta vecāku izvēles brīvība attiecībā uz savu bērnu audzināšanu. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Bērnu dzīves pirmie trīs gadi ir būtiski smadzeņu attīstībai un valodas apguvei. Valodas apgūšana ir loģiskās domāšanas un konteksta izpratnes pamats. Noteiktā līmenī neapgūstot valodu, turpmāka mācīšanās ir tik tikko iespējama, jo, paliekot vecākam, valodas deficītu var pārvarēt vienīgi ar lielām grūtībām. Ziņojumā ir norādīts, ka lielākā daļa imigrantu bērnu Eiropas Savienībā tiek mācīti bez pietiekamām valodas zināšanām. Vienlaikus tajā tiek norādīts, ka migrantu ģimenes (un tādas minoritātes kā romi) daudz mazāk nekā citas ģimenes izmanto piedāvāto agrīno izglītošanu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu skolu līmenis arvien turpina kristies, jo tik daudzi skolnieki vienkārši nevar saprast mācīto. Ikkatram bērnam — vai tas būtu dzimis migrantu vai citās ģimenēs — līdz skolas gaitu sākšanai ir jābūt apguvušam valsts valodu tādā līmenī, kas ļauj sekot mācību vielai. Ziņojumā nav atrodami racionāli centieni risināt šo problēmu. Tā vietā ziņojums vairāk ir vērsts uz pārāk lielu uztraukšanos par vecākiem un bērnu audzināšanas nodošanu valstij. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Eiropas izglītības tradīciju — tātad arī pirmsskolas izglītības — daudzveidība ir gan pieņemama, gan atzīstama, jo tā atspoguļo dažādos Eiropas valstu kultūras, vēstures un sociālos aspektus. Tomēr ir iespējams izstrādāt Eiropas sistēmu ar kopējiem koordinācijas kopsaucējiem, kopējiem mērķiem un vērtībām un kopējām tiesībām un struktūrām. Turklāt, ja tiks sasniegts Barselonas mērķis — dalībvalstīm līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem, mums ir jāpanāk vienošanās starp dalībvalstīm un, ja iespējams, jāapmainās ar informāciju un paraugpraksi, jo īpaši dalībvalstīm, kurās ir augsti attīstītas pirmsskolas izglītības struktūras, ir jādalās ar partneriem ar mazāku pieredzi šajā jomā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Agrīnās bērnības aprūpe un izglītošana Eiropas Savienībā tiek nodrošināta dažādi, un pastāv atšķirīgas jēdziena „kvalitāte” definīcijas, kas lielā mērā ir atkarīgas no katras valsts un reģiona kultūras vērtībām un no jēdziena „bērnība” interpretācijas. Agrīnās bērnības izglītība ir veiksmīgas mūžizglītības pamats, kas ir būtiska, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu, kurā ir noteikti kopēji ES mērķi, lai sasniegtu Barselonas Eiropadomes mērķus: jo īpaši tas, ka līdz 2010. gadam bērnu aprūpe ir jānodrošina vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri ir jaunāki par 3 gadiem. Gluži tāpat kā referente es aicinu noteikt vēl vērienīgākus mērķus. Tā ir uz bērnu vērsta pieeja, kurā tiek atzīts, ka agrīnā bērnība ir ļoti svarīga kognitīvajai, sensoriskajai un fiziskajai attīstībai, kā arī emocionālajai un personības attīstībai un valodas apguvei, un ka tā arī veido mūžizglītības pamatu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Agrīnās izglītošanas pieejamība ir ļoti svarīga maziem bērniem attiecībā uz viņu atvērtību un gatavību mācīties, jo īpaši tāpēc, ka tādas svarīgas prasmes kā runasspēja un spēja attīstīt sociālās prasmes veidojas agrīnā vecumā. Papildus tam ir skaidra saikne starp nākšanu no nabadzīgas un sociāli neaizsargātas vides un nepietiekamu izglītības iegūšanu. Tāpēc mums ir jānodrošina, lai tiktu sasniegti Barselonas Eiropadomes sanāksmē noteiktie mērķi nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem. Lai izveidotu patiesi integrējošu sabiedrību, ir absolūti nepieciešams risināt izglītības nepietiekamības jautājumu, nodrošinot ļoti kvalitatīvu agrīnās bērnības izglītību un mērķtiecīgu atbalstu, kā arī veicinot integrējošu izglītību.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Agrīnā bērnība ir ļoti svarīgs laiks, kad attīstās virkne bērnu kognitīvo un sociālo spēju, kuru ietekme būs jūtama visas dzīves garumā. Piemēram, ir jāatceras daudzvalodības spējas. Tomēr šis mācīšanās posms ir pētīts pavisam nedaudz, un tam ir pievērsts maz uzmanības kopējās izglītības kontekstā. Tas negatīvi ietekmē, piemēram, tos, kuri aug mazāk turīgās ģimenēs, kurās bieži vien bērnu kognitīvā attīstība tiek veicināta mazāk. Tāpēc mums ir steidzami jāpalielina agrīnās bērnības izglītība un aprūpe (ABIA). Tāpēc es balsoju par ziņojumu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Bērnības pirmie gadi ir ļoti svarīgi bērnu smadzeņu, fiziskajai, emocionālajai un personības attīstībai, kā arī lai apgūtu valodu, un tie ir mūžizglītības pamati. Tā kā es pilnīgi atbalstu kopējas Eiropas pieejas īstenošanu bērnu agrīnās izglītošanas jomā, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts pieejas dažādību, es atbalstīju Honeyball kundzes ziņojumu, kurā ir ieteikts izveidot Eiropas ABIA pakalpojumu sistēmu, kurā tiek uzsvērtas kopējas vērtības un mērķi. Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir vecākiem kā „galvenajiem izglītotājiem”, ziņojumā tiek mēģināts uzlabot dekrēta atvaļinājumu, kuram ir jābūt pietiekami ilgam, lai vecāki varētu veikt galveno uzdevumu, izglītojot savus bērnus dzīves pirmajos gados, un dalībvalstis tiek mudināts ieguldīt vecāku izglītošanas programmās, kā arī nodrošinātu citu atbalstu vecākiem, kuriem vajadzīga papildu palīdzība. Protams, lai to izdarītu, ir vajadzīgi visu 27 dalībvalstu papildu ieguldījumi, un es lūdzu, lai tās ABIA pakalpojumiem piešķir atbilstīgus resursus. Manuprāt, izglītībai ir jābūt politiskai prioritātei.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Agrīnajai izglītošanai dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ilgas un smalki diferencētas tradīcijas. Šķiet svarīgi definēt vērtību un kopīgu mērķu sistēmu, ko varētu noteikt kā uzdevumu visās dalībvalstīs, savukārt apmaiņa ar paraugpraksi ir galvenais aspekts, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, visos pasākumos galveno uzmanību pievēršot bērna vajadzībām un aprūpei. Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta ieteikumiem par līdzsvaru starp dalībvalstu un Komisijas nozīmi; nepieciešamībai padarīt pirmsskolas mācības par plašāku pakalpojumu, ko iedvesmo paraugprakse dalībvalstīs, kurās pirmsskolas izglītības iestādes un bērnudārzi ir vecāku izvēles tiesības; visu bērnu iekļaušanai neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes („sabiedriskā pakalpojuma nozīme”); rūpēm par migrantu bērniem un viņu integrācijai pirmsskolas iestādēs; mākslas un visu to instrumentu iekļaušanai, lai veicinātu bērnu radošumu; izglītības darbinieku mācības, lai iegūtu labākas starpkultūru prasmes; dzimumu līdztiesībai, strādājot agrīnās izglītošanas struktūrās, kā arī jaunu un kvalificētu darbu izveidei.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībā dažādās dalībvalstīs agrīnā izglītošana joprojām savstarpēji ļoti atšķiras. Mums ir jāizstrādā kopēja Eiropas sistēma, aptverot kopīgus mērķus un vērtības, kas iekļauj kopīgas tiesības un struktūras. Bērni ir pilnīgi jāuztver kā īsti, aktīvi pilsoņi, kuri spēj veidot un paust savu viedokli, izmantot zināmas tiesības un kuriem ir savs radošais potenciāls. Vēlreiz jānorāda, ka šajā sistēmā vecāki ir jāuzskata par bērnu galvenajiem audzinātājiem.

Dabiska ģimene ir vislabāk piemērotā vieta, kurā bērnam augt un attīstīties, un vēlreiz jāatkārto, ka, nodrošinot vecākiem pietiekami ilgu atvaļinājumu, var samazināt pieprasījumu pēc vietām bērnu aprūpes iestādēs. Tāpēc mums ir jāveic konkrēti pasākumi, jo pašlaik ļoti maz dalībvalstu piedāvā apmaksātus atvaļinājumus, kuri ir pietiekami ilgi, lai nodrošinātu ģimeņu vajadzības.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Bērnu agrīnā izglītošana ir ārkārtīgi svarīga viņu pienācīgai attīstībai, un tā ir stabilas un ekonomiski dinamiskas sabiedrības izveides pamatā. Ieguldot agrīnajā izglītošanā, tiek radīts ilgtermiņa labums mūsu bērnu nākotnei. Šā ziņojuma centieni skatīt šo jautājumu Eiropas un valstu līmenī ir svarīgi. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu veikt plašākus Eiropas pētījumus šajā jomā, prasību identificēt labākās prakses un apmainīties ar tām Eiropas līmenī, kā arī šajā virzienā pienācīgi izmantot struktūrfondus un programmas.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropadome Barselonas sanāksmē 2002. gadā noteica mērķi līdz 2010. gadam ieviest atbalsta centrus vismaz 90 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem. Diemžēl mēs joprojām krietni atpaliekam no šiem skaitļiem. Tomēr bērnu aprūpes atbalsta centru skaits un kvalitāte Eiropai ir ļoti svarīgi. Patiesi, jau ļoti agrā vecumā bērnu aprūpe, viņu mācīšanās un pakāpeniskā vides apzināšanās ir izšķirīga nākamajai izglītošanās posmam. Turklāt viņu vecākiem nav jāpārtrauc profesionālie centieni bērnu aprūpes atbalsta centru trūkuma dēļ. Tomēr šajā ziņojumā pareizi tiek atgādināts, ka ikkatrā valstī ir atšķirīga bērnu aprūpes koncepcija un tādēļ ir dažādi modeļi, kuri mums jāievēro. Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments pierāda, ka Eiropas Savienība, kura ne tuvu nevēlas ziedot bērnu aprūpi pakalpojumu brīvas konkurences vārdā, ļauj dalībvalstīm izvēlēties savu izglītošanas modeli.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Bērnu agrīnā izglītošana būtiski ietekmē ikkatra indivīda izredzes dzīvē. Jo sevišķi agrīnai radināšanai pie veselīga dzīvesveida, piemēram, pie veselīgiem uztura paradumiem un regulārām fiziskām aktivitātēm, ir liela ietekme uz fizisko un garīgo attīstību. Tāpat kā visas politikas jomas, kuras darbojas saskaņā ar principu, ka „profilakse ir labāka par ārstēšanu”, bērnu agrīnā izglītošana ir arī relatīvi rentabli nodrošināma. Es apsveicu referentu par visaptverošu ziņojumu, kurā ir uzdoti daži būtiski jautājumi turpmākām diskusijām un darbībai.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā. Es vēlētos pievērst īpašu uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, agrīnā bērnība ir ļoti svarīga kognitīvajai, sensoriskajai un motoriskajai attīstībai. Tāpēc, izstrādājot visaptverošu agrīnās bērnības politiku un programmas, dalībvalstīm ir jāņem vērā virkne dažādu aspektu, kuri ietekmē attīstību bērnībā, piemēram, migrācija, dzimumu līdztiesība un nodarbinātība. Otrkārt, centriem vietējā līmenī ir jāizstrādā rīcības programmas, kurās tiktu ņemtas vērā atšķirīgās dzīves situācijas un vajadzības agrīnās bērnības izglītības un aprūpes jomā. Tiem ir arī jābūt pietiekami autonomiem, lai bērnu programmas varētu īstenot unikāli un radoši. Nākamais aspekts ir nepieciešamība uzlabot agrīnās bērnības izglītības un aprūpes pakalpojumus. Šajā jautājumā mums iesākumā ir jāizstrādā pakalpojumu sniegšanas novērtēšanas mehānismi un jānodrošina, lai tiktu ievēroti kvalitātes standarti.

Mans pēdējais apsvērums ir saistīts ar nepieciešamību pēc vispārējas piekļuves bērnu aprūpes centriem. Polijas Izglītības ministrijas sniegtie dati liecina, ka Polijā ir 8400 valsts bērnudārzu, 1600 privāto bērnudārzu un ka valstī ir 1,6 miljoni bērnu vecumā no trim līdz sešiem gadiem. Tas nozīmē, ka vietu bērnudārzos pietiek vien 40 % šo bērnu, savukārt Polijā ir 352 silītes, kuras izmanto tikai 2 % bērnu, kuri ir jaunāki par 3 gadiem. Šī problēma ir viens no sieviešu bezdarba galvenajiem iemesliem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, jo ir svarīgi atzīt agrīnās bērnības izglītības vērtīgo devumu un to, cik būtiski ir sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Fakts, ka ES dalībvalstu izglītības sistēmas ir dažādas, un rezultātā pētniecība un paraugprakšu apmaiņa, kas tiek atbalstīta šajā konkrētajā ziņojumā, manuprāt, dos svarīgus rezultātus attiecībā uz bērnu agrīnās izglītošanas uzlabošanu Eiropas Savienībā. Patiesībā vispārēju uz bērnu orientētu, nevis specializētu pakalpojumu pieejas dēļ, kā arī vecāku iesaistīšanas un pakalpojumu labākas integrācijas dēļ es balsoju par Honeyball kundzes ziņojumu par agrīno izglītošanu Eiropā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek ieteikta valsts politika bērnu aprūpes veicināšana, kas ir solis pareizajā virzienā.

Vienlaikus, ņemot vērā izglītības un bērnu aprūpes sistēmu un tradīciju daudzveidību Eiropas Savienībā, šajā ziņojumā ir uzsvērta pieeja, kuras centrā ir bērna vajadzības, un ietekme, kādu izglītošanās jau agrā bērnībā radīs uz bērna skolas gaitām un personisko izaugsmi.

Tajā ir skaidri izklāstīti jautājumi par bērnu aprūpi un vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai visiem, jo īpaši bērniem no imigrantu ģimenēm — lai kāds būtu viņu stāvoklis —, šos jautājumus uzsverot saistībā ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Tajā ir arī uzsvērts, ka bērnu aprūpes darbiniekiem ir jānodrošina stabila nodarbinātība, kvalitatīvas mācības un taisnīga sociālā aizsardzība.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Referente pareizi šā ziņojuma pamatā ir likusi bērna vajadzības. Nav pārsteigums, ka ziņojumā secināts, ka vienotu Eiropas risinājumu izveidot nav iespējams. Tomēr mums ir vajadzīga „sistēma” ES līmenī, lai spētu koordinēt bērnu agrīno izglītošanu ar citām ES līmeņa programmām, piemēram, mūžizglītību.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0193/2011

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par priekšlikumu, ko iesniegusi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, kura uzskata, ka partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē acīmredzot ir veicinājis dažu krājumu, jo īpaši astoņkāju, pārāk lielu izlietošanu un tāpēc ir samazinājis zvejniecības iespējas Mauritānijas zvejniekiem un piešķīris ES nozarei konkurētspējas priekšrocības, ko rada subsidētas piekļuves maksas ES kuģiem. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu sākt sarunas, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku. Es arī atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu nolīgumā ieviest cilvēktiesību klauzulu un aicinājumu Komisijai izveidot dialogu ar Mauritāniju, lai šī valsts turpmāk attīstītu atbildīgu zivsaimniecības politiku, kas atbilst gan saglabāšanas prasībām, gan tās mērķim veicināt zivsaimniecības resursu ekonomisko attīstību. Turklāt es aicinu Komisiju steidzami veikt pasākumus, lai samazinātu Mauritānijas ūdeņos zvejojošo Eiropas kuģu piezveju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Protokols, kas pievienots ar Mauritānijas Islāma Republiku noslēgtajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, zaudē spēku 2012. gada 31. jūlijā. Mauritānijas zivsaimniecības nozare ir ārkārtīgi svarīga Mauritānijas ekonomikai un veido 10 % valsts IKP un 35–50 % tās eksporta. Tāpēc Komisija plāno uzsākt sarunas attiecībā uz šā protokola atjaunošanu. Es atzinīgi vērtēju protokola atjaunošanu, taču tajā ir jāiekļauj daudzi svarīgi jautājumi. Novērtējumos ir secināts, ka lielākā daļa krājumu Mauritānijā ir vai nu pilnībā izlietoti vai pārāk daudz izlietoti, tāpēc Komisijai ar Mauritāniju ir jāapspriež zivsaimniecības ilgtermiņa pārvaldības plāni, kas ietvertu visu Mauritānijas iestāžu piešķirto zvejas vietu sadalījumu gan valsts flotēm, gan trešo valstu flotēm, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ir jāsāk sarunas, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku. Šīs sarunas ļaus ES kuģiem zvejot Mauritānijas ūdeņos, pamatojoties uz pārpalikuma krājumu principu, kas aprakstīts ANO Jūras tiesību konvencijā. Mauritānijai ir arī jāratificē attiecīgie starptautiskie zivsaimniecības tiesību akti.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstu rezolūciju par EK un Mauritānijas zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumam pievienotā protokola atjaunošanu, jo šī nolīguma pamatā ir pārpalikuma princips, kas atbilst ES ilgtspējīgas zvejas stratēģijai. Mauritānija ir arī viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm — tā ir klasificēta kā lielu parādu apgrūtināta nabadzīga valsts. Šī iemesla dēļ šis nolīgums Mauritānijai ir ārkārtīgi svarīgs, jo Eiropas Savienība maksā par šo piekļuvi, tā nodrošinot papildu ienākumus, kas ir nodalīti no finansiālās palīdzības.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu sākt sarunas, lai atjaunotu protokolu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku. Šī valsts ir zaudējusi pievienoto vērtību, jo tai trūkst iespējas izmantot savus zvejas resursus. Tāpēc ir jāpēta visas šādas situācijas ekonomiskās sekas, jo īpaši ekonomiskajā un sociālajā ziņā. Ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka zivsaimniecības nozare ir ārkārtīgi svarīga Mauritānijas ekonomikai, jo tā ir viena no Āfrikas nabadzīgākajām valstīm, kura ir finansiāli atkarīga no ārvalstu palīdzības un kurā valda ļoti liela politiskā nestabilitāte. Es balsoju par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas šodien iesniegto rezolūciju visu šo iemeslu dēļ, kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība šajā normatīvajā aktā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas projektu par ES un Mauritānijas zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumu, jo uzskatu, ka ir pozitīvi, ka tiek atjaunots šis nolīgums, kurā jāiekļauj cilvēktiesību klauzula. Es uzskatu, ka arī turpmāk ir jāpalīdz šai valstij turpināt attīstīt atbildīgu zivsaimniecības politiku, kas atbilst prasībām attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā drīz beigsies protokola termiņš pašreizējam nolīgumam zivsaimniecības nozarē, ir loģiski, ka Komisija plāno sākt atjaunošanas sarunas ar otru pusi. Mauritānija ir nabadzīga valsts, kura ir ļoti atkarīga no šīs nozares, tāpēc nolīguma saglabāšana ar Eiropas Savienību varētu dot labumu abiem parakstītājiem. Tāpat kā referente, es arī uzskatu, ka ir rūpīgi jānovērtē pašreizējais krājumu stāvoklis un dažādie zivju veidi Mauritānijas ūdeņos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Eiropas Parlamenta kopīgais rezolūcijas projekts ir par Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē atjaunošanu, kurš zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī. Eiropas Komisija, apzinoties šo partnerattiecību atjaunošanas nozīmi un saskaņā ar Padomes pilnvarām, ir uzsākusi procesu, kura mērķis ir atjaunot šo protokolu pilnīgā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu. Pašreizējais nolīgums ar Mauritāniju ir veicinājis Mauritānijas ekonomikas attīstību, kurā zivsaimniecība nozare ir viens no ekonomikas galvenajiem balstiem, veidojot gandrīz 10 % iekšzemes kopprodukta (IKP), 29 % valsts budžeta ieņēmumu un gandrīz 50 % eksporta. Tomēr tas ir arī ļoti svarīgs Eiropas Savienībai un jo īpaši tās zvejas flotēm. Es piekrītu šim priekšlikumam, par kuru balsoju, taču uzskatu, ka ir zinātniski jāuzrauga nozvejas kontrole un jāmodernizē navigācijas vadības sistēmas, kā arī jāatbrīvojas no vrakiem. Ir arī jānostiprina uzraudzība un jākonfiscē nelegāli kuģi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā ir izvirzīti vairāki svarīgi punkti, kuri atbilst mūsu ilgstošajiem jautājumiem, kritikai un ierosinājumiem attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, jo īpaši — to nesekmībai, attīstot sadarbības mērķus.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka vairāki mūsu rezolūcijas punkti ir iekļauti šajā kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā. Mūsuprāt, svarīgākie aspekti: vajadzība veikt visaptverošu un detalizētu novērtējumu par iemesliem, kāpēc netiek pilnībā sasniegti mērķi attiecībā uz attīstības sadarbību un dažādiem Mauritānijas zivsaimniecības nozares atbalsta veidiem; aicinājums atbalstīt pēc iespējas drīzāku pienācīga zivju izkraušanas aprīkojuma būvniecību Mauritānijas centrālajā un dienvidu piekrastē, tostarp Nouakchott, lai Mauritānijas ūdeņos nozvejotās zivis varētu izkraut valsts ostās, nevis ārpus valsts, kā tas bieži ir pašlaik; nostāja, ka pirms nolīgumu slēgšanas zivsaimniecības nozarē starp ES un trešām valstīm attiecīgajās valstīs ir jāorganizē plašas debates, ļaujot piedalīties iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valstu parlamentiem, tādā veidā veicinot lielāku demokrātiju un pārredzamību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūs māc bažas par tādiem partnerattiecības nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, kādus pašlaik uzņemas un piemēro Eiropas Savienība. Jo sevišķi to sasniegto mērķu līmenis attīstības sadarbībā noteikti nav pietiekams.

Mēs atbalstām principu, kas ietverts ANO Jūras tiesību konvencijā, ka ES piešķirtā piekļuve ir jāattiecina uz daudzumiem, ko nevar nozvejot Mauritānijas flote.

Papildus tam rezolūcijā ir ietverti vairāki pozitīvi aspekti, piemēram:

– ka pirms nolīgumu slēgšanas zivsaimniecības nozarē starp ES un trešajām valstīm attiecīgajās valstīs ir jāorganizē plašas debates, ļaujot piedalīties iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un valstu parlamentiem, tā veicinot lielāku demokrātiju un pārredzamību;

– ka finanšu atbalstam Mauritānijas daudzgadu zivsaimniecības programmai ir jāatbilst Mauritānijas vajadzībām ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības jomā;

– ka ir jāveic visaptverošs un detalizēts novērtējums par iemesliem, kāpēc netiek pilnībā sasniegti mērķi attiecībā uz attīstības sadarbību un dažādiem Mauritānijas zivsaimniecības nozares atbalsta veidiem.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija tika pieņemta pēc Komisijas ierosinājuma, un tās mērķis ir sākt sarunas par partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē atjaunošanu starp Eiropas Savienību un Mauritāniju. Balsošana par rezolūciju diemžēl ir vienīgais, ko Parlaments var darīt, lai tiktu sadzirdēts sarunās par partnerattiecībām zivsaimniecības nozarē. Pašlaik Parlamentam var būt teikšana tikai tad, kad sarunas ir beigušās, kas tam nedod citas iespējas kā vien apstiprināt šos nolīgumus vai noraidīt to ratifikāciju, tā dodot pārāk mazu rīcības brīvību. Tomēr līgumos ir noteikts, ka Eiropas Parlamentu „nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos”. Tātad ir ļoti svarīgi un likumīgi mums prasīt šajā sarunās būt saistītiem ar Eiropas Komisiju un Padomi. Šī nav jauna problēma, un tā bieži Zivsaimniecības komitejas locekļiem liek uzdot jautājumus Eiropas Komisijai. Žēl, ka mēs nespējam padarīt saistošu savu viedokli par savām prioritātēm attiecībā uz Eiropas līdzekļu piešķiršanu attiecīgajām valstīm, neskatoties uz to, ka Parlamentam ir pilnvaras īstenot finanšu kontroli.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo Mauritānija ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm, tā ir klasificēta kā lielu parādu apgrūtināta nabadzīga valsts un ir finansiāli atkarīga no ārvalstu palīdzības, un to raksturo liela politiskā nestabilitāte. Pašreizējais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē ar Mauritānijas Islāma Republiku zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī, un Komisija plāno uzsākt sarunas attiecībā uz tā atjaunošanu, kurai Padome ir devusi preskriptīvas pilnvaras. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt sarunas, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku, vienlaikus uzsverot, ka tas ir jāsaglabā tikai tad, ja tas ir savstarpēji izdevīgs, tiek pienācīgi pielāgots un pareizi īstenots. Eiropas Parlaments arī atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu šajā nolīgumā ieviest cilvēktiesību klauzulu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, un, to darot, es mudinu Komisiju nodrošināt, lai zvejniecība, uz ko attiecas partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē, atbilstu tādiem pašiem ilgtspējas kritērijiem kā zvejniecība ES ūdeņos. Tomēr ziņojumā Mauritānijas iestādes un Komisija tiek aicinātas nodrošināt, lai visi kuģi, kuri zvejo Mauritānijas ūdeņos (no ES, Mauritānijas vai trešām valstīm), ievērotu stingrus ilgtspējas kritērijus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējais protokols, kas pievienots ar Mauritānijas Islāma Republiku noslēgtajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, zaudē spēku 2012. gada 31. jūlijā, un par to ir jāveic jaunas sarunas, lai ES kuģi varētu turpināt zvejot Mauritānijas ūdeņos. Tā ir laba iespēja mums uzlabot jau esošo nolīgumu. Ir jāveicina uzlabojumi attiecībā uz infrastruktūru un pienācīga zivju izkraušanas aprīkojuma būvniecību Mauritānijas centrālajā un dienvidu piekrastē, lai ES flote varētu darboties efektīvāk, tā veicinot ieguldījumu plūsmu un palielinot šā nolīguma ietekmi uz vietējo ekonomiku. Pašreizējā nozveja ir jāierobežo tikai saistībā ar pārpalikumiem un tiem krājumiem, kurus nevar nozvejot Mauritānijas zvejniecības flote, lai varētu uzturēt vides līdzsvaru un lai zvejniecība gadu gaitā varētu palikt ilgtspējīga.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgumiem zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm vajadzētu nodrošināt godīgu līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai ES izmantotu nolīgumus zivsaimniecības nozarē, ko tā noslēdz, lai nodrošinātu paraugprakses ievērošanu citās valstīs, pilnībā ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatprincipus.

Galvenie mērķi, kuri jāgarantē šajā nolīgumā ar Mauritāniju, ir cīņa pret nelikumīgu zveju, darbvietu radīšana, nabadzības līmeņa samazināšana trešajās valstīs un ES tirgus un patērētāju nodrošināšana ar kvalitatīviem produktiem..

Mums ir arī steidzami jānodrošina, lai Mauritānija noteiktu, ka trešās valstis, ar kurām tā noslēdz līdzīgus nolīgumus, ievēro tādus pašus noteikumus, kādus pilda ES kuģi, tādā veidā novēršot nevienlīdzīgu konkurenci, kas ES floti nostāda neizdevīgā situācijā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments, pirmkārt, atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sākt sarunas par protokola atjaunošanu starp ES un Mauritānijas Islāma Republiku, vienlaikus uzsverot, ka to vajadzētu paturēt spēkā tikai tādā gadījumā, ja tas ir izdevīgs abām pusēm, pietiekami pielāgots un tiek pareizi īstenots; otrkārt, atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu šajā nolīgumā ieviest cilvēktiesību klauzulu; treškārt, uzstāj, ka jebkādai ES piešķirtai piekļuvei zivju krājumiem Mauritānijas ūdeņos, par ko tiek panākta vienošanās, jābūt pamatotai uz nozvejas pārpalikuma principu, kā norādīts ANO Jūras tiesību konvencijā; uzsver — ja ir jāsamazina zvejas apjomi, vispirms jāsamazina tās trešo valstu (ES un citu valstu) flotes, kuras rada vislielāko kaitējumu videi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku ir jāuztver kā stratēģisks saprašanās dokuments, kas ir ļoti svarīgs ES un Āfrikas attiecībām. Tāpēc šodien mums ir jāīsteno jauns protokols, kas atbilst saistībām, kuras Eiropas valstis parakstīja 2002. gadā un kuras var nodrošināt ilgtspējīgu zvejniecību, kas arī veicinās attiecīgo valstu attīstību. Pašreizējā prioritāte ir jau notikušo sarunu atsākšana, pamatojoties uz jauniem priekšnoteikumiem un iesaistot valstis, kuras līdz šim ir bijušas izslēgtas no šīm sarunām. Mums ir arī jāpārskata dažas prasības attiecībā uz sarunām par sākotnējo nolīgumu, kurās, piemēram, Mauritānija pēdējā brīdī pieprasīja papildu bioloģiskos atpūtas periodus zvejai maijā un jūnijā papildus tam, par ko bija panākta vienošanās septembra un oktobra mēnešiem.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0284/2011

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas dos labumu Eiropas Savienībai, jo iepirkuma tirgus pareiza darbība ir ļoti svarīga, lai visā Eiropā veicinātu vienoto tirgu, stimulētu inovācijas un veicinātu augstāku vides un klimata aizsardzības līmeni, kā arī sociālo iekļaušanu. Publiskais iepirkums ir ārkārtīgi svarīgs, un tas kalpo kā ES ekonomikas un attiecīgi — nodarbinātības un labklājības — atlabšanas katalizators, jo īpaši, ņemot vērā vajadzību pārvarēt finanšu un ekonomikas krīzi un aizsargāt sevi pret turpmākām krīzēm. Es piekrītu, ka ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu labklājības, kā arī valstu, reģionālo un vietējo iestāžu interesēs un tātad — pozitīvas attieksmes veidošanai pret ES kopumā ir būtiski īstenot stabilu un rūpīgi izstrādātu procesu tiesiskā regulējuma optimizēšanai publiskā iepirkuma jomā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Labi funkcionējošs iepirkumu tirgus ir īpaši svarīgs, lai veicinātu vienotā tirgus integritāti un stimulētu inovācijas, kā arī sniegtu optimālu vērtību valsts iestādēm un nodokļu maksātājiem. Šis tirgus ir īpaši svarīga ES ekonomikas daļa, un tam ir milzīgs potenciāls, taču noteikumi par iepirkumu un tā principi dalībvalstīs ir dažādi un neļauj uzņēmumiem, sevišķi mazajiem, piekļūt pārrobežu iepirkumiem. Līdzīgi ierobežojumi pastāv arī attiecībā uz piekļuvi trešo valstu konkursiem. Neskatoties uz to, ka ES ir atvērusi savus tirgus, mūsu uzņēmumi saskaras ar milzīgām grūtībām, ja vēlas piekļūt publiskā sektora tirgiem trešās valstīs. Es uzskatu, ka šim jautājumam ir steidzami jāpievērš liela politiska uzmanība. Komisijai vajadzētu veikt detalizētu problēmu analīzi attiecībā uz ES uzņēmumu ierobežoto piekļuvi citu valstu tirgiem un veikt atbilstīgus pasākumus pret tādiem tirdzniecības partneriem, kuri izmanto ES tirgus atvērtību, taču neatver savus tirgus ES uzņēmumiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Publiskie līgumi sniedz būtiskas ekonomiskās iespējas uzņēmumiem, ir ļoti svarīgi vienotā tirgus attīstībai, stimulē inovācijas un veicina vides un klimata aizsardzību, kā arī sociālo iekļaušanu. Publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina, lai valsts nauda tiktu izmantota pēc iespējas efektīvāk, un jāsaglabā publiskā iepirkuma tirgi atvērti, tā veicinot ES ekonomikas atlabšanu, darbvietu radīšanu un labklājību. Publiskajiem līgumiem ir arī būtiska nozīme stratēģijā „Eiropa 2020”, un tie ir vieni no instrumentiem, kas jāizmanto, lai sasniegtu ierosinātos mērķus.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā Komisija tiek aicināta risināt jautājumu par publiskā sektora tirgu līdzsvarotu pieejamību un veikt publiskā iepirkuma un koncesiju pārskatīšanu, lai varētu cieši iesaistīt Eiropas Parlamentu, dalībvalstis iedzīvotājus un uzņēmumus.

Tajā arī aicina Komisiju prioritārā kārtā risināt jautājumu par publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšanu. Tikpat svarīgs ir tajā paustais aicinājums Komisijai izvērtēt problēmas, kas saistītas ar nesamērīgi lētiem piedāvājumiem, un ierosināt atbilstīgus risinājumus.

Visu šo iemeslu dēļ es balsošu par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu nevis tāpēc, lai liktu protekcionisma šķēršļus, bet gan tāpēc, ka mēs vairs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad Eiropas Savienība ir vienīgā, kura ievēro spēles noteikumus. Mēs vairs nedrīkstam ignorēt sociālo un ekonomisko dempingu jaunās tirgus ekonomikas valstīs — jo īpaši Ķīnā —, kuras ar ļoti zemām cenām uzvar konkursos par līgumiem Eiropas Savienības valstīs, neņemot vērā sociālās tiesības un tiesību aktus par valsts atbalstu, savukārt šo valstu tirgi paliek nepieejami Eiropas uzņēmumiem. Mēs vairs nedrīkstam būt naivi — no tā ir atkarīga mūsu uzņēmumu izdzīvošana un mūsu darbvietas. Visbeidzot, es esmu gandarīta, ka lielā mērā ir pieņemti Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegtie grozījumi par dalībvalstīs spēkā esošo darba, sociālo un vides standartu ievērošanu attiecībā uz publiskajiem līgumiem. Tās ir pozitīvas un vajadzīgas pārmaiņas, kas parāda patiesu izpratni. Tagad Komisijas ziņā ir pilnībā novērtēt šo aicinājumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka publisko iepirkumu katru gadu veido miljoniem eiro, nav apšaubāma tā ekonomiskā nozīme. Šī iemesla dēļ — kaut arī ES tiesību aktiem par šādiem līgumiem ir sena vēsture — nekad nebūs par daudz aicināt pieņemt labākus un efektīvākus tiesību aktus, kuri garantē procedūru pilnīgu pārredzamību, novērš korupciju vai jebkādu manipulāciju ar priekšlikumiem, lai radītu priekšrocības vienam kandidātam; kuri nosaka griestus attiecībā uz publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas skaitu un vērtību bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai bez sarunām un kuri garantē atbilstošu konkurenci iekšējā tirgū starp kandidātiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums ir par publiskā sektora tirgu vienlīdzīgu pieejamību ES un trešās valstīs un par publiskā iepirkuma, tostarp koncesiju, tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. ES par šo jautājumu ir pieņēmusi vairākus dokumentus: direktīvas 2004/18/EK, 2004/17/EK, 93/13/EK un 2007/66/EK, rezolūcijas (Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūcija), ziņojumus (Monti kunga ziņojums „Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”), Eiropas Komisijas paziņojums „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku”, kā arī Eiropas Komisijas Zaļā grāmatu par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju.

Lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, ļoti svarīgs ir teicami funkcionējošs publiskā iepirkuma tirgus, lai atjaunotu ekonomiku un nodrošinātu vienādu attieksmi. Ar šo es paziņoju, ka balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tā atbilst labākas likumdošanas principam un tajā tiek piešķirta prioritāte noteikumu modernizācijai saistībā ar publisko iepirkumu un koncesijām, kas ievērojami uzlabo ES tiesību aktus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens mēģinājums panākt publiskā iepirkuma liberalizāciju. ES neatlaidīgi dodas šajā virzienā gan savā teritorijā, gan trešās valstīs, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus.

Visos gadījumos nolūks ir viens — neļaut valstīm publiskā iepirkuma procedūrās aizsargāt savus uzņēmumus, lai atvieglotu lielo pie varas esošo uzņēmumu darbību, kuri arī vēlas izmantot konkurenci, kas tiek uzskatīta par visa galu un sākumu, lai dominētu attiecībā uz publisko līgumu piešķiršanu.

Mēs nepiekrītam šādai pieejai. Tomēr mēs atzīstam, ka šajā jomā ir jāveic svarīgas pārmaiņas.

Tāpēc mēs atbalstām dažus rezolūcijas aspektus, īpaši kritiku par Komisijā darbojošās padomdevējas komitejas, kuras pārziņā ir publiskā iepirkuma jautājumi (ACPP), sastāva un darba rezultātu nepietiekamo pārredzamību, kā arī Padomdevējas komitejas publiskā iepirkuma jautājumos (CCO) uzdevumu un kompetenču nepietiekamo pārredzamību. Mēs arī piekrītam aicinājumam Komisijai rīkoties, lai nodrošinātu, ka gan minētās komitejas, gan jaunizveidojamās komitejas sastāvs publiskā un privātā sektora partnerības jautājumos ir līdzsvarots, ka tajās darbojas arodbiedrību un uzņēmumu, īpaši MVU, pārstāvji un ka šo komiteju darbība ir pārredzama.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā Parlamenta vairākums vēlas pieprasīt publiskā iepirkuma liberalizāciju, par ieganstu izmantojot noteikumu atvieglošanu un vienkāršošanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizsardzību. Lai gan dažos gadījumos tam var atrast pamatojumu, vairumā gadījumu runa nav par to.

Viņi vēlas nepieļaut to, ka valstis publiskā iepirkuma jomā aizsargā savus uzņēmumus — tikai tāpēc, lai atvieglotu lielo pie varas esošo uzņēmumu darbību, kuri arī vēlas dominēt attiecībā uz publisko līgumu piešķiršanu. Tādēļ mēs balsojām pret.

Tomēr rezolūcijā ir arī cits aspekts, kuram mēs piekrītam, jo īpaši kritika par Komisijā darbojošās padomdevējas komitejas, kuras pārziņā ir publiskā iepirkuma jautājumi (ACPP), sastāva un darba rezultātu nepietiekamo pārredzamību, kā arī Padomdevējas komitejas publiskā iepirkuma jautājumos (CCO) uzdevumu un kompetenču nepietiekamo pārredzamību. Mēs arī atbalstām aicinājumu Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka gan minētās komitejas, gan jaunizveidojamās komitejas valsts un privātā sektora partnerības jautājumos sastāvs ir līdzsvarots, ka tajās darbojas arodbiedrību un uzņēmumu, īpaši MVU, pārstāvji un ka šo komiteju darbība ir pārredzama.

Šķiet arī, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības saistības starptautiskā publiskā iepirkuma jomā, ir svarīgi, lai šajā jomā tiktu stiprināti korupcijas apkarošanas mehānismi, jo ir jākoncentrējas uz pārredzamības un taisnīguma nodrošināšanu publisko līdzekļu izlietojumā. Turklāt mēs prasām, lai Eiropas Parlaments tiktu pienācīgi informēts un saņemtu visu pieejamo informāciju visos procesa posmos un tā noslēgumā.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Neskatoties uz ES publiskā iepirkuma tirgus atvērtību, piekļuve trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem joprojām ir lielā mērā ierobežota. Šādā situācijā Eiropas uzņēmumiem nav vienlīdzīgas iespējas, lai konkurētu publiskos konkursos citās pasaules valstīs. Piemēram, 2009. gadā Ķīnas iestādes pieņēma inovatīvu vietējo produktu akreditācijas sistēmu, kas vēl vairāk ierobežoja starptautisku uzņēmumu turpmāku piekļuvi Ķīnas tirgum. Tomēr problēma nav tikai Ķīna, jo arī tādas augsti attīstītas ekonomikas kā ASV, Japāna un Kanāda īsteno protekcionisma politiku.

Tāpēc es atbalstu aicinājumu attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem piemērot savstarpīguma principu, kas tika pausts šodien pieņemtajā rezolūcijā, kuru es atbalstīju manis sagatavotajā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumā. Tomēr es vēlētos, lai Eiropas Komisijas turpmākajā priekšlikumā par savstarpīguma principu tiktu īpaši veicināta trešo valstu iepirkuma tirgu atvēršana un nevis tikai ierobežota piekļuve uzņēmumiem no trešām valstīm publiskā iepirkuma tirgiem Eiropas Savienībā, kas var negatīvi ietekmēt konkurētspēju ES tirgū.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo veiksmīgai publiskā iepirkuma tirgus darbībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu vienoto tirgu un sekmētu inovācijas. Publiskajam iepirkumam ir ļoti svarīga nozīme, jo īpaši lai pārvarētu finanšu un ekonomikas krīzi un nodrošinātu aizsardzību pret turpmāku krīzi, jo tas ir ES ekonomikas atlabšanas un attiecīgi ES nodarbinātības un labklājības līmeņa katalizators. Ir steidzami jāpievērš lielāka politiskā uzmanība konkrētajam jautājumam par vienādas attieksmes un godīgas konkurences nodrošināšanu publiskā iepirkuma tirgos Eiropas Savienībā un trešās valstīs, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās problēmas attiecībā uz piekļuvi publiskā sektora tirgiem trešās valstīs. Manuprāt, lai novērstu publisko iepirkumu reglamentējošo ES tiesību aktu turpmāku fragmentāciju, Komisijai saskaņā ar labākas reglamentācijas principiem prioritārā kārtā ir jārisina jautājums par publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšanu un pakalpojumu koncesijām.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es esmu priecīga, ka šodien ir pieņemta Eiropas Parlamenta kopīgā rezolūcija par publiskā sektora tirgu vienlīdzīgu pieejamību ES un trešās valstīs un par publiskā iepirkuma, tostarp koncesiju, tiesiskā regulējuma pārskatīšanu — rezolūcija, kuru es parakstīju. Publiskā iepirkuma tirgu pareiza darbība ir ļoti svarīga, lai stimulētu vienoto tirgu. Tāpēc ir svarīgi precizēt un uzlabot tiesisko regulējumu, kas reglamentē publisko līgumu piešķiršanu, ņemot vērā to kā katalizatora nozīmi, lai atjaunotu Eiropas Savienības ekonomiku. Attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgiem, Eiropas Savienības pienākums ir rīkoties reālistiski un pragmatiski, un jo īpaši — bez naivuma. Runa nav par pretošanos mūsu tirgu atvēršanai, bet gan par gluži pamatotu vēlmi aizstāvēt savstarpēju piekļuvi šajā jomā, nevis slēdzot mūsu publiskā iepirkuma tirgus, bet gan nodrošinot, lai mūsu partneri ārpus Eiropas Savienības tāpat atver savus tirgus un vajadzības gadījumā izstrādā pienācīgus mehānismus, kuri mums ļautu sasniegt šo savstarpīguma un līdzsvara mērķi.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Publiskā sektora tirgu vienlīdzīga pieejamība Eiropas Savienībā un publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma pārskatīšana ir ārkārtīgi svarīga, lai veicinātu vienoto tirgu Eiropas Savienībā un dalībvalstīs, radot sociālo un ekonomisko integrāciju ES līmenī. Skatoties uz situāciju no ekonomikas un finanšu krīzes perspektīvas, es domāju, ka šajā rezolūcijā ierosinātā stratēģija ir nepieciešama, jo īpaši punkts par Eiropas kopējās ārējās tirdzniecības politikas labākas saskaņas panākšanu. Es gribētu uzsvērt to, cik svarīga ir šī tiesību akta pārskatīšana, lai atjaunotu un stabilizētu Eiropas Savienības ekonomiku.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka īpašajam jautājumam par vienlīdzīgas attieksmes un godīgas konkurences nodrošināšanu publiskā iepirkuma tirgos ES un trešās valstīs ir steidzami jāvelta lielāka uzmanība politiskā ziņā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Publisko/privāto partnerību apšaubīšana, valsts iestāžu (jāatgādina — tās ir vispārējo interešu garantētājas) standartu pazemināšana, šo pašu valsts iestāžu izvēle labāk izvēlēties lielāku konkurenci... Šie ir tikai daži brīnišķīgā „progresa” piemēri, kuru mums sola Eiropas Komisijas Zaļā grāmata par publisko iepirkumu. It kā nepietiktu ar šādu muļķību atbalstīšanu, šajā tekstā tiek pausti argumenti, kuru pamatā ir cīņa pret jebkādiem protekcionisma pasākumiem. Tik daudz politikas jomu, pret kurām es iebilstu. Es balsošu pret.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sekmīgai publiskā iepirkuma tirgus darbībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu vienotā tirgus attīstību, sekmētu inovāciju, veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju, un visā ES veicinātu augstu līmeni vides un klimata aizsardzības jomā, kā arī lai aizsargātu sociālās tiesības un sniegtu optimālus risinājumus valsts iestādēm, iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem. Publiskajam iepirkumam ir ļoti svarīga nozīme, jo īpaši, lai pārvarētu finanšu un ekonomikas krīzi un nodrošinātu aizsardzību pret turpmāku krīzi, jo tas ir ES ekonomikas atlabšanas un attiecīgi ES nodarbinātības un labklājības līmeņa katalizators. Tāpēc ES iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu labklājības, kā arī valstu, reģionālo un vietējo iestāžu interesēs ir pārdomāti īstenot stabilu un rūpīgi izstrādātu procesu tiesiskā regulējuma optimizēšanai publiskā iepirkuma jomā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pareizai publiskā iepirkuma tirgus darbībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu vienotā tirgus attīstību, sekmētu inovāciju un visā ES veicinātu augstu līmeni vides un klimata aizsardzības, kā arī sociālās integrācijas jomā, un lai sniegtu optimālus risinājumus valsts iestādēm, iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par publiskā sektora tirgu vienlīdzīgu pieejamību ES un trešās valstīs un par publiskā iepirkuma, tostarp koncesiju, tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Šajā aspektā es pievienojos šīs rezolūcijas iesniedzējiem, kuri aicina Komisiju saskaņā ar „labākas reglamentācijas principiem” prioritārā kārtā risināt jautājumu par publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšanu un pakalpojumu koncesijām, lai novērstu publisko iepirkumu reglamentējošo ES tiesību aktu turpmāku fragmentāciju.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Publiskajam iepirkumam ir būtiska nozīme, lai veicinātu vienotā tirgus attīstību, sekmētu inovāciju, veicinātu izaugsmi un atbalstītu ES nodarbinātību un konkurētspēju. Tomēr, lai to panāktu, ir jādarbojas efektīvi. Kā norādīts šajā rezolūcijā, kuru es atbalstu — lai tas notiktu, ir svarīgi, lai ātri tiktu risināts jautājums par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas noteikumu vienkāršošanu un precizēšanu. Man arī šķiet būtiski, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzlabota publisko līgumu pieejamība MVU, kuri veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbvietu. Turklāt, lai atbalstītu to uzņēmējdarbību, es aicinu Eiropas Komisiju īstenot savstarpīguma principu un domāt par jauniem veidiem, kā uzlabot Eiropas uzņēmumu piekļuvi publiskajam iepirkumam ārpus Eiropas Savienības, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem, kuri cīnās par publisko līgumu piešķiršanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Galu galā mēs atturējāmies, jo tika pieņemti vairāki EPP un ECR grozījumi, kuri mums nav pieņemami.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) No ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas viedokļa šķiet, ka publiskais iepirkums ir Eiropas ekonomikas atlabšanas, kā arī Eiropas uzņēmumu, nodarbinātības un patērētāju labklājības veicināšanas katalizators. Īpašu nozaru (ūdens, elektroenerģijas un gāzes) pakāpeniskas liberalizācijas dēļ, lai aizsargātu uzņēmumus, kuri darbojas šajās nozarēs, mums ir vajadzīga kvalifikācijas sistēma klientiem, kuras mērķis ir nodrošināt, lai konkurējošo uzņēmumu atlase būtu efektīva. Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas ir vajadzīgs pārredzamā režīmā, lai novērstu publisko iepirkumu reglamentējošo ES tiesību aktu turpmāku fragmentāciju un sasniegtu visaugstāko iespējamo konkurētspējas un efektivitātes līmeni, kā noteikts mūsu mērķos.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Publiskais iepirkums ir unikāla iespēja novirzīt ieguldījumus projektos, kas iedzīvotājiem rada vispārēju labumu, vienlaikus sasniedzot plašākas sabiedrības politikas mērķus. Es gribētu uzsvērt publiskā iepirkuma līgumu nozīmi, veicinot vides standartus ēku un transporta nozarē, kā arī to potenciālu, lai uzlabotu energoefektivitāti, tā samazinot oglekļa emisijas, darbības izmaksas un gaisa piesārņojumu. Es mudinu dalībvalstis izmantot publiskā iepirkuma līgumus, lai īstenotu šos mērķus, kas radīs tālejošus un ilgtermiņa ieguvumus sociālajā, ekonomikas un vides jomā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pareizai publiskā iepirkuma tirgus darbībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu vienotā tirgus attīstību un sekmētu inovācijas un ieguldījumus. Lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, publiskajam iepirkumam ir būtiska nozīme, veicinot ES ekonomiku un dodot ieguldījumu darbvietu radīšanā. Eiropas Savienība noraida protekcionisma pasākumu īstenošanas iespējamību un mēģina panākt vienlīdzīgu piekļuvi publiskā sektora tirgiem Eiropas Savienībā un trešajās valstīs. ES stingri tic savstarpīguma principam, savstarpējam labumam un proporcionalitātei šajā jomā.

Tāpēc es atbalstu labāk saskaņotu kopēju tirdzniecības politiku un prakses dalībvalstīs, kas pieņem nesamērīgi lētus piedāvājumus no to valstu uzņēmumiem, kuras nav parakstījušas Nolīgumu par publisko iepirkumu (NPI), un tas nenāk par labu ES dalībvalstu uzņēmumiem.

Tāpēc es atkārtoju šī Parlamenta aicinājumu prioritārā kārtā risināt jautājumu par publiskā iepirkuma noteikumu modernizēšanu, lai novērstu to fragmentāciju un mudinātu uzņēmumus izvēlēties šo iespēju.

  Bernadette Vergnaud (S&D), rakstiski. – (FR) Šis balsojums ir svarīgs, jo Komisijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai attiecībā uz trešām valstīm novērstu negodīgu konkurenci un savstarpīguma trūkumu piekļuvē publiskajiem līgumiem. Runa nav par protekcionisma šķēršļu radīšanu, bet Eiropas Savienība vairs nevar būt vienīgā, kura ievēro noteikumus. Patiesi, mēs vairs nedrīkstam ignorēt sociālo un ekonomisko dempingu, ko veic uzņēmumi jaunās tirgus ekonomikas valstīs, kuras ar ļoti zemām cenām uzvar konkursos par līgumiem Eiropas Savienības valstīs, neņemot vērā sociālās tiesības un tiesību aktus par valsts atbalstu, savukārt šo valstu tirgi paliek nepieejami Eiropas uzņēmumiem. Tomēr mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka arī lielās industrializētās valstis, kaut arī parakstījušas starptautiskus nolīgumus, neievēro noteikumus!

Pēc gadiem ilgas bezdarbības šķiet, ka Komisija plāno rīkoties, un tas ir nepieciešams — no tā ir atkarīga mūsu uzņēmumu izdzīvošana un mūsu darbvietas. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegto grozījumu pieņemšanu par dalībvalstīs spēkā esošo darba, sociālo un vides standartu ievērošanu attiecībā uz publisko iepirkumu. Tagad Komisijas ziņā ir novērtēt šo aicinājumu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0297/2011

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo kopīgās rezolūcijas priekšlikumu. Es vēlētos uzsvērt, manuprāt, nepieciešamos pasākumus: izmantot visas Kopienas zivsaimniecības budžetā paredzētās iespējas un finanšu robežas, lai finansētu ārkārtas atbalsta pasākumus šajā nozarē, tādā veidā palīdzot risināt problēmas saistībā ar degvielas cenu pieaugumu; turpināt piešķirt atbalstu no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), lai uzlabotu zvejas rīku atlasi un nomainītu dzinējus, tā palielinot drošību, aizsargājot vidi un/vai taupot degvielu — īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma — piekrastes un tradicionālajai zvejniecībai; Komisijai jāizstrādā vidēji ilga un ilga termiņa plāns, kas paredz uzlabot zivsaimniecības (tostarp akvakultūras) nozares degvielas patēriņa efektivitāti; un jāaicina Komisija izstrādāt rīcības plānu piekrastes reģioniem un salām, kur ir attīstīta zvejniecība, lai uzlabotu degvielas efektivitāti zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Nesenais naftas cenas pieaugums ir pasliktinājis zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju, un Eiropas zvejnieki ir nonākuši grūtā situācijā. Turklāt, tā kā Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no importa no trešām valstīm (60 %), ražotāju spējas ietekmēt zvejniecības produktu cenu līmeni ir niecīgas vai to nav vispār. Es piekrītu, ka ir jāpalielina de minimis atbalsta maksimālais apjoms vienam uzņēmumam trīs gadus ilgā pārejas periodā no EUR 30 000 līdz 60 000, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mazināta vides un sociālā ilgtspēja un netiek kropļota dalībvalstu savstarpējā konkurence.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es gribētu paust visdziļāko līdzjūtību Eiropas zvejniekiem, kuru algas ir tieši ietekmējusi naftas cenu palielināšanās, kas ir nopietni saasinājusi ekonomikas trauslumu, ko rada darbības neregularitāte šajā nozarē. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi ieviest mehānismus, kuri palielina cenu, ko maksā ražošanas posmā, un saglabāt pēc iespējas zemākas cenas galapatērētājiem. Tāpēc es balsoju par Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir pienācīgi uzsvērti iepriekš minētie aspekti.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Lai gan nav pareizi subsidēt fosilo degvielu nozari, zvejnieki visā Eiropas Savienībā cieš ekonomikas lejupslīdes dēļ, un atšķirībā no citiem transporta veidiem viņiem nav nekādu reālu alternatīvu fosilajām degvielām.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Enerģija veido ievērojamu zivsaimniecības nozares darbības izmaksu daļu, un nesenā degvielas cenu palielināšanās ir pasliktinājusi stāvokli zivsaimniecības nozarē, tieši ietekmējot ražošanas izmaksas šajā nozarē. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāapsver vajadzīgie līdzekļi, lai steidzami izstrādātu un pieņemtu piemērotus pasākumus, kas atvieglotu daudzu Eiropas zvejnieku sarežģīto ekonomisko situāciju, ņemot arī vērā finansiālās grūtības, ar kādām pašlaik saskaras vairākas valstis, kurām ir lielas zvejas flotes.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Komisijai ir jāpieņem steidzami pasākumi, lai mazinātu sarežģīto ekonomisko situāciju, kurā nonākuši daudzi Eiropas zvejnieki pēc naftas cenu palielināšanās. Īpaši runa ir par valsts subsīdiju — de minimis atbalsta — maksimālā apjoma palielināšanu trīs gadu periodā no EUR 30 000 līdz 60 000 vienam uzņēmumam. Papildus šai kompensācijai mums ir jāievieš ilgtermiņa stratēģija, lai ļautu ne vien zvejniekiem, bet arī profesionāļiem citās nozarēs, piemēram, lauksaimniekiem un kravu pārvadātājiem, samazināt savu atkarību no fosilajām degvielām. Tādēļ Komisijai gan Eiropas, gan valstu līmenī ir jāstimulē ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, lai palielinātu jūras, sauszemes un gaisa transporta energoefektivitāti.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par naftas cenas pieauguma izraisīto krīzi Eiropas zivsaimniecības nozarē, jo tā ir pasliktinājusi zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju, tieši ietekmējot zvejnieku ienākumus. Ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, kas Eiropas zvejniekiem ļaus pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju, bet Komisijai ir arī jāizstrādā vidēji ilga un ilga termiņa plāns, kas paredz uzlabot zivsaimniecības (tostarp akvakultūras) nozares degvielas patēriņa efektivitāti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Zvejniecība Eiropas valstīm, īpaši tādām jūras valstīm kā manai valstij, ir ļoti svarīga saimnieciskā darbība. Tāpēc Parlamentam ir īpaši jāņem vērā apstākļi, kas ietekmē profesionālos zvejniekus.

Arvien augstākā degvielas cena — neizbēgamas izmaksas zvejniecības nozarē — ir ļoti ievērojami ietekmējusi zvejnieku ienākumus. Smagas ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kad pieejamais atbalsts uzņēmumu un darbvietu saglabāšanai ir neliels, es atzinīgi vērtēju ierosinājumu, ko šajā rezolūcijā pauduši mani kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, — atbalstīt ES zvejniekus, palielinot de minimis atbalstu no EUR 30 000 līdz EUR 60 000 vienam uzņēmumam trīs gadu periodā. Tas zivsaimniecības nozarē ļaus atrisināt ar naftas cenu saistītu lielāku darbības izmaksu problēmu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Eiropas Parlamenta kopīgās rezolūcijas priekšlikums vērš uzmanību Eiropas zivsaimniecības nozares krīzei, ko radījušas arvien lielākās degvielas cenas, kas ļoti būtiski ietekmē šīs nozares darbības izmaksas. Šo palielinājumu galvenokārt jūt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) — bieži vien ģimenes uzņēmumi —, kuru darbinieki sāk saprast, ka viņu darbvietas ir apdraudētas. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu un ceru, ka dalībvalstis drīzumā spēs palielināt atbalstu zvejniekiem un ka Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), palielinās savas subsīdijas, lai uzlabotu un modernizētu kuģus un aprīkojumu, kā arī izveidos fondu, kurā var vērsties grūtībās nonākuši MVU. Sevišķi svarīgs ir atbalsts mazapjoma zvejniecībai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir pozitīvi, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju. Naftas cenu ievērojama palielināšanās ir nopietni saasinājusi krīzi zivsaimniecības nozarē un tās ekonomisko dzīvotspēju, kā arī ievērojami samazinājusi šajā nozarē strādājošo jau tā mazos ienākumus.

Pašreizējā tirdzniecības dinamika nepieļauj, ka zivju cenas ietekmē ražošanas izmaksu svārstības, tostarp naftas cena; citu faktoru starpā, to veicina pašreizējā importa politika.

Daudzos gadījumos pirmās pārdošanas vidējā cena vairākus gadus paliek nemainīga vai samazinās, un tas nav samazinājis svaigu zivju cenu gala patērētājiem.

Pašreizējai Kopējā tirgus organizācijai (KTO) nav izdevies dot pietiekamu ieguldījumu, lai uzlabotu pirmās pārdošanas cenas vai panāktu labāku pievienotās vērtības sadalījumu zivsaimniecības nozares vērtības radīšanas ķēdē.

Pēdējos gados ir pasliktinājies daudzu uzņēmumu ekonomiskais stāvoklis, pat liekot tiem pārtraukt uzņēmējdarbību. Pastāv reāls risks, ka lielāku naftas cenu dēļ tūkstošiem zvejniecības uzņēmumu pārtrauks darbību un tiks zaudētas tūkstošiem darbvietas.

Īpaši neaizsargātas ir mazapjoma piekrastes zvejniecības nozares.

Šie pasākumi ir jāpiemēro.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Zivsaimniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras ir vissmagāk skāris naftas cenu kāpums, jo degviela zvejniekiem veido ievērojamu darbības izmaksu daļu — 30–50 %. Es pilnībā atbalstu jebkādus pasākumus, ko varētu ieviest, lai šajā saistībā palīdzētu zvejniekiem, jo īpaši tiem, kuri nodarbojas ar mazapjoma zveju piekrastē un salās.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Parlamenta rezolūcijas par naftas cenas pieauguma izraisīto krīzi Eiropas zivsaimniecības nozarē pieņemšana man ir iespēja jums atgādināt, cik steidzami mums ir jāpalīdz zvejniekiem. Apstākļos, kad ir arvien grūtāk pieņemt darbā jaunus zvejniekus un kad prakse, saskaņā ar kādu zvejniekiem jādarbojas, paredz arvien lielākus ierobežojumus, degvielas cenu palielināšanās vēl vairāk sarežģī apstākļus šajā krīzes skartajā nozarē. Naftas cenu ievērojamā palielināšanās spēcīgi ietekmē zvejnieku darbības izmaksas, un tāpēc laikā no 2008. līdz 2010. gadam viņu ieņēmumi ir samazinājušies. Kā ostas pilsētas vēlētai pārstāvei man ir vēl jo lielāks pienākums aicināt Komisiju atļaut palielināt de minimis atbalsta maksimālo summu. Šis pasākums mazinātu spiedienu uz zvejniekiem, tādā veidā ļaujot viņiem ar savu darbu nodrošināt cienījamu dzīvi un neapdraudot krājumu atjaunošanu. Gaidāmajai kopējās zivsaimniecības politikas reformai būs jāgūst zvejnieku atbalsts. Labs sākums būtu šodien parādīt, ka Eiropas Savienība ir informēta par viņu vajadzībām.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo nesenais naftas cenas pieaugums ir pasliktinājis zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju un daudziem zvejniekiem sagādājis rūpes par to, kā kompensēt šīs papildu izmaksas, jo naftas cenas pieaugums tieši ietekmē zvejnieku ienākumus. Mums ir jāizmanto visas Kopienas zivsaimniecības budžetā paredzētās iespējas un finanšu rezerves, lai finansētu ārkārtas atbalsta pasākumus šajā nozarē, tā palīdzot risināt problēmas saistībā ar degvielas cenu pieaugumu līdz laikam, kad tiks īstenoti cita veida pasākumi. Ir jāturpina piešķirt atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), lai uzlabotu zvejas rīku atlasi un nomainītu dzinējus, tā palielinot drošību, aizsargājot vidi un/vai taupot degvielu — īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma — piekrastes un tradicionālajai zvejniecībai. Manuprāt, Komisijai gan Eiropas, gan valstu līmenī ir steidzami jāierosina veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, lai palielinātu zvejas kuģu energoefektivitāti un tādējādi samazinātu zvejnieku atkarību no fosilā kurināmā.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Šī rezolūcija atspoguļo Parlamenta bažas par stāvokli zivsaimniecības nozarē, zvejniecības uzņēmumu finansiālo stāvokli un zivju tirgus cenu. Tā ir svarīga nozare, un zivis ir būtiska mūsu uztura daļa. Es uzskatu, ka sevišķi svarīgs ir kopīgas rezolūcijas priekšlikuma 3. pants, kurā ir pausta vēlme palielināt atbalstu zvejniekiem. Tas ir risinājums, kas sniedz vairāk priekšrocību, nekā šai nozarei ierosinātās jaunās garantijas. Es ceru, ka Komisija un Padome nopietni izskatīs šo rezolūciju.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo rezolūciju, jo neuzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu palielināt subsīdijas Eiropas zivsaimniecības nozarei vai jebkurai citai nozarei naftas cenu palielināšanās dēļ.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenais naftas cenas pieaugums ir pasliktinājis zivsaimniecības nozares ekonomisko dzīvotspēju un daudziem zvejniekiem sagādājis rūpes par to, kā kompensēt šīs papildu izmaksas. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka naftas cenas palielināšanās tieši ietekmē šo zvejnieku ienākumus. Zivsaimniecībā nodarbināto cilvēku alga un ienākumi ir nestabili, jo ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, piemēram, zvejas neregularitātes, tirdzniecībā izmantotajām pieejām un no tā, kā tiek noteiktas pirmās pārdošanas cenas, tas nozīmē, ka ir jāsaglabā daži valsts un Kopienas atbalsta veidi. Turklāt finanšu un ekonomikas krīze jo īpaši ietekmē rūpniecības nozares un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kā arī apdraud primārā un sekundārā sektora darbību un nodarbinātību tajos. Tāpat kā iepriekš, mums tagad ir jāpieņem pagaidu ārkārtas pasākumi, lai pārvarētu grūtības zivsaimniecības nozarē saistībā ar degvielas cenas pieaugumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju un pret visiem iesniegtajiem grozījumiem. Zivsaimniecības nozarē ir jāpieņem jauni atbalsta pasākumi, paturot prātā divus faktorus: no vienas puses, augsto naftas cenu un, no otras puses, zivju mazo pirmās pārdošanas cenu. Zvejniecība ir svarīga Eiropas Savienības ekonomikas nozare, un tai ir jāsaņem atbalsts laikā, kad vidējā cena par barelu naftas saglabāsies USD 80–100 robežās.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā globālā ekonomikas krīze, kuru ir saasinājusi politiskā krīze Magriba valstīs un Tuvajos Austrumos, ir radījusi turpmāku naftas cenas kāpumu, un cena par vienu barelu pārsniedz USD 100. Ņemot vērā politisko nestabilitāti, kas valda arābu pasaulē, šis skaitlis varētu palielināties vēl vairāk.

Zivsaimniecības nozares vislielākās darbības izmaksas ir izdevumi par enerģiju, un atšķirībā no citiem saimnieciskās darbības veidiem šajā nozarē kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu dēļ nevar kompensēt papildu izmaksas, palielinot ražošanu.

Neraugoties uz viedokļu daudzveidību attiecībā uz šīs nozares pārvaldību, vienā jautājumā valda vienprātība, un ir svarīgi to uzsvērt — zvejniecība ir ārkārtīgi svarīga Eiropas iedzīvotāju pārtikas apgādei, un tā ir nodarbinātības avots lielākajai daļai ES piekrastes kopienu, kurās nav citu darba iespēju.

Lai nodrošinātu zvejniecības nepārtrauktību un izvairītos no apgādes samazināšanās, kā arī bezdarba palielināšanās šajā nozarē, ES ir jāpalielina regulā par de minimis atbalstu noteiktā maksimālā summa, pietuvinot to EUR 60 000, kā arī jāpieņem citi pasākumi, kas varētu mazināt nesenā naftas cenas kāpuma ietekmi.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Zvejniecības izmaksas ir ļoti atkarīgas no naftas cenas. Tā kā nesenā naftas cenas palielināšanās ir ietekmējusi nozares ekonomisko dzīvotspēju, ir svarīgi pieņemt steidzamus pasākumus, kas ļaus Eiropas zvejniekiem pārvarēt savu grūto ekonomisko stāvokli.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Zvejniecības patiesā problēma ir tā, ka 70 % krājumu Eiropā ir pārmērīgi izlietoti, jo mūsu flote nepārprotami ir pārāk liela. Tērēt valsts naudu, lai uzturētu šo floti — tā ir bezatbildīga kļūda. Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams pārstrukturēt Eiropas zvejniecības floti, lai pārtrauktu izmantot tādus kuģus, kuri patērē lielu daudzumu degvielas un atmosfērā izlaiž lielu daudzumu CO2 emisiju, kā arī tādus zvejas rīkus un paņēmienus, kuri nepārprotami iznīcina vidi. Tad mēs varētu doties tāda modeļa virzienā, kas enerģijas ziņā ir mazāk atkarīgs, mazāk destruktīvs un ilgtspējīgāks attiecībā uz vidi, kā arī sociālo jomu un ekonomiku.

Piešķirot šai nozarei vairāk naudas, lai kompensētu naftas cenas palielināšanos, zvejniekiem tikai radīsies vēl lielāks stimuls izmantot kuģus ar lielu degvielas patēriņu, jo īpaši laikā, kad šo cenu palielināšanās ir nevis pārejoša, bet gan nepārprotami strukturāla.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Dziļās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, kura skar šo nozari un mazos un vidējos uzņēmumus, ir palielinājusies cena par barelu naftas, un tās cena joprojām nav skaidra arābu pasaules politiskās nestabilitātes riska dēļ. Šī krīze ir arī pamatīgi ietekmējusi Eiropas jūras zveju, jo mēs 60 % savu zivju importējam no trešām valstīm. Es atbalstu šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir svarīgi nostiprināt mūsu energoapgādes drošību, informējot tirgus un sniedzot patērētājiem lielākas garantijas par naftas rezervju stāvokli. Es arī uzskatu, ka ir jāīsteno kopīgs rīcības plāns, lai atbalstītu piekrastes reģionus, kuri aktīvi darbojas zivsaimniecības nozarē.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es ar prieku balsoju par šo rezolūciju, kurā Komisija tiek aicināta veikt stingrus pasākumus, lai atbalstītu zivsaimniecības nozari. Naftas cenas palielināšanās rada reālu krīzi šajā nozarē. Šī krīze sākās kā cikliska lejupslīde, taču tagad tā ir kļuvusi par strukturālu krīzi un apdraud šīs nozares dzīvotspēju. Ir palielinājušās darbības izmaksas, un tas nopietni ietekmē zvejnieku ienākumus — līdz tādam apmēram, ka tagad tiek ietekmēta visa ražošanas nozare un visi piekrastes reģioni. Tāpēc es atzinīgi vērtēju mūsu Parlamenta aicinājumu ieviest lielāku elastību de minimis atbalsta shēmā. Neskatoties uz sarežģīto budžeta stāvokli, zvejnieki nesaprastu, ja Eiropas Savienība nerisinātu viņu problēmas. Turklāt rezolūcijā ir aicināts īpašu uzmanību pievērst mazapjoma piekrastes zvejai un attiecīgajiem reģioniem. Manuprāt, tas ir jādara, jo, lai gan tiek ietekmēta visa nozare, arvien lielāki tēriņi par enerģiju vairāk ietekmēs tradicionālo, nevis rūpniecisko zvejniecību. Es uzskatu, ka ārkārtas situācijās ir jāveic ārkārtas pasākumi. Tāpēc es uzmanīgi gaidīšu, kādus priekšlikumus Komisija ierosinās, lai nomierinātu un atbalstītu mūsu zvejniekus.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0286/2011

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir pausta neapmierinātība pret Komisiju par to, ka līdz 2009. gada beigām tikai 75 % no kopējās finansiālā atbalsta summas 21 miljardu eiro apmērā bija pilnīgi pieejami 50 000 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ir jāsamazina pārmērīgā administratīvā birokrātija, kas ir šķērslis vairākumam MVU. Ir ne tikai jāvienkāršo, bet arī jāuzlabo sistēma, lai uzņēmumi varētu piekļūt šim finansējumam.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Komisija pievērš pastiprinātu uzmanību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — 23 miljoni MVU, kuri veido ES ekonomikas struktūru un ir inovācijas un radošuma avots, ļaujot Eiropai izcelties pasaules tirgos. Pamazām tiek iznīcināta pārmērīgā birokrātija un tiesību akti, kas vēl pavisam nesen pašā dīglī iznīcināja novatorisko mazo uzņēmumu attīstību, un jaunieši saredz stabilas nākotnes blāvo gaismiņu, kura, cerams, būs pilna ar iespējām. Uzņēmējdarbība, mācības, elastība, lietpratīgs regulējums un piekļuve kredītiem ir galvenie punkti Mazās uzņēmējdarbības aktā, programmā, kas definē ES MVU politiku, ieviešot mērķtiecīgu atbalstu un mācības jauniešiem.

Tagad, kad ir definētas daudzas iniciatīvas, to īstenošana ir dalībvalstu un Eiropas Savienības uzdevums, tādējādi nodrošinot MVU lielāku rīcības brīvību, ļaujot tiem piedalīties atklātajos konkursos, nākotnē pieņemot vienotu Eiropas patentu un ātri īstenojot direktīvu par maksājumu kavējumiem. Neaizmirsīsim, ka ir nepieciešamas investīcijas, lai netiktu kavēti līdzšinējie pasākumi, jo tikai investīcijas var ietekmēt mehānisma pareizu darbību un Eiropas konkurētspēju.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Mazās uzņēmējdarbības akta pamatā ir vairāki pīlāri, piemēram, piekļuve finansējumam un piekļuve vienotajam tirgum, starptautiskajiem tirgiem un publiskajiem iepirkumiem. Dalībvalstīs panāktais progress, veicot konkrētus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir mainīgs un reizēm nenozīmīgs, lai gan šajā dokumentā ir norādītas deklarētās politiskās saistības. Eiropas Savienībā 23 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu, kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu, ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmes, sociālās kohēzijas un darbavietu izveides veicināšanā. MVU saskaras ar ievērojamām problēmām, paplašinot savu darbību, uzlabojot savas spējas ieviest inovācijas un mēģinot piekļūt tirgiem.

Tāpēc es mudinu dalībvalstis nekavējoties pieņemt Eiropas Privātā uzņēmuma statūtu priekšlikumu, kas veicinās MVU tirdzniecību visā ES, samazinot izmaksas un veicinot izaugsmi šajā jomā, palīdzot par 25 % samazināt administrāciju un sekmējot uzņēmējdarbību. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. ES ir 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu. Tiem ir būtiska nozīme ekonomikas izaugsmes, sociālās kohēzijas un darbavietu izveides veicināšanā, tie ir nozīmīgs inovāciju avots un sniedz svarīgu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa noturēšanā un palielināšanā un palīdz sasniegt ES stratēģijas 2020. gadam pamatiniciatīvas galvenos mērķus. Mazās uzņēmējdarbības akts, kurš tika pieņemts 2008. gadā, bija svarīgs politisks solis ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi MVU, nodrošinot labākus un vienkāršākus noteikumus un vienkāršojot piekļuvi tirgum. Tomēr MVU joprojām saskaras ar nopietnām problēmām, paplašinot savu darbību un uzlabojot spējas ieviest inovācijas, un tiem ir grūti piekļūt tirgiem, un tas galvenokārt ir saistīts ar grūtībām iegūt finansējumu un pārvarēt administratīvos šķēršļus, kurus nākotnē vajadzētu samazināt. Dalībvalstīm steidzami jāievieš visi Mazās uzņēmējdarbības akta noteikumi, lai izveidotu skaidru un saskaņotu uzņēmējdarbības vidi.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA) ir stratēģiska programma labākai ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes un inovācijas potenciāla izmantošanai. ES ir aptuveni 23 miljoni MVU, kuri veido aptuveni 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina 100 miljonus darbavietu, tiem ir svarīga nozīme ekonomikas izaugsmes, sociālās kohēzijas un darbavietu izveides veicināšanā.

Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir norādīts, ka dažas MUA iniciatīvas jau ir sāktas. Tomēr, lai palīdzētu Eiropas MVU, ir iespējams darīt vēl daudz ko, konkrētāk — dalībvalstīm ātri jāievieš Direktīva par maksājumu kavējumiem; jāizveido labāki Komisijas mehānismi, lai rosinātu dalībvalstis piemērot MUA principus; dalībvalstīm nekavējoties jāpieņem Eiropas Privātā uzņēmuma statūtu pēdējais priekšlikums; Komisijai un dalībvalstīm regulāri jāpiemēro MVU tests, lai izvērtētu ietekmes novērtējumu; steidzami jāsamazina MVU birokrātiskais un administratīvais slogs un jāizveido pastāvīgas programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” ar pietiekamu budžetu.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par rezolūcijas projektu, jo atzinīgi vērtēju „Vienotā tirgus akta” iniciatīvu, jo īpaši likumdošanas pasākumus, kas ļautu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības, piemēram, Eiropas noteikumus par riska kapitāla fondiem, pārskatītos PVN noteikumus un grāmatvedības direktīvu vienkāršošanu. Tomēr es uzskatu, ka pastāv nepieciešamība uzlabot MVU un publisko iepircēju dialogu, lai veicinātu MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās. Šajā nolūkā es uzskatu, ka ir jāapsver iespējas, kā palīdzēt MVU veidot partnerattiecības un konsorcijus, lai kopā piedalītos atklātajos konkursos. Komisijai vajadzētu veikt ietekmes novērtējumu un apsvērt iespēju ieviest augstāku ES publiskā iepirkuma slieksni, kas ļautu MVU piedalīties tādu līgumu izpildē, kuros citādi būtu atrunātas īpašas prasības un tie nebūtu pieejami MVU.

Es vēlos aicināt Komisiju izvērtēt, kā varētu uzlabot publiskā iepirkuma paziņojumu publiskošanu visā Eiropas teritorijā un kā samazināt administratīvo slogu, kas neļauj Eiropas uzņēmumiem piedalīties pārrobežu publiskajā iepirkumā. Dalībvalstīm sistemātiskāk jāpiemēro Eiropas Paraugprakses kodekss, lai atvieglotu MVU piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) izveidošanu un attīstību; tas, manuprāt, nodrošina, ka ir iespējams laikus risināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) galvenās problēmas, kas saistītas ar darbības paplašināšanu un uzņēmuma dibināšanu. Daudzi šķēršļi rodas tāpēc, ka pastāv pārmērīga birokrātija un ir grūti piesaistīt finansējumu. MUA aicina dalībvalstis uzlabot uzņēmējdarbības vidi MVU, tāpēc tā principi ir pienācīgi jāievieš un jāpieņem.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Mazās uzņēmējdarbības akts ir viens no svarīgākajiem tiesību aktiem pēdējo trīs gadu laikā, un ir būtiski, lai ES arī turpmāk koncentrētos uz MVU.