Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debašu turpināšana par Padomes un Komisijas paziņojumiem par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei 2011. gada 23.un 24. jūnijā.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Visi galvenie šodienas debašu punkti attiecas uz jautājumu, ko ceturtdien un piektdien varam gaidīt no Eiropadomes sanāksmes. Es ceru, un mana grupa cer — un, manuprāt, vairākums Parlamenta deputātu cer —, ka mēs varēsim noslēgt šo augstākā līmeņa sanāksmi ar izlēmīgāku, aptverošāku un drosmīgāku pieeju pašreizējai krīzei. Būsim godīgi — mums nav globālas visaptverošas pieejas pašreizējai krīzei. Tādas nav ne Padomei, ne Parlamentam.

Es vēlos teikt Martin Schulz, ka arī man ir daži jautājumi reitingu aģentūrām par to nozīmi pašreizējā krīzē, bet centīsimies meklēt kļūdas un krīzes cēloņus paši savās rindās, nevis ārpus Eiropas Savienības un tās iestādēm.

Būsim godīgi arī attiecībā uz vēl vienu jautājumu — krīze vēl nav beigusies. Tie, kas uzskata, ka, piešķirot papildu naudu Grieķijai, šī krīze beigsies — attiecībā uz Grieķiju un eiro —, maldās. Šī krīze nav beigusies, un šī krīze turpināsies, ja mēs, pirmkārt, neatradīsim strukturālu risinājumu Grieķijas problēmām, un, otrkārt, ja mēs Eiropā neizveidosim īstu ekonomisku un politisku savienību. Šādiem pasākumiem vajadzētu izbeigt eiro un Grieķijas krīzi.

Un vai var būt viena valūta un 17 valdības, 17 ekonomikas stratēģijas un 17 obligāciju tirgi — kā tas pie mums ir šodien un kā tas nav nekur citur pasaulē? Tikai mēs Eiropā uzskatām, ka mums var būt viena monetārā savienība un 17 dažādi politikas virzieni, 17 dažādas valdības un 17 dažādi obligāciju tirgi.

Un to sakām ne tikai mēs — federālisti Eiropas Parlamentā. Vakar Lipsky kungs, pašreizējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors, teica, ka Eiropai ir jāizveido politiska un ekonomiska savienība, lai pārvarētu šo krīzi. Vakar arī Geithner kungs, ASV finanšu ministrs, teica: „Varbūt viņi var mierīgi apspriesties un izveidot ekonomisku un politisku savienību.” Ja cilvēki Atlantijas okeāna otrajā pusē zina, kas mums jādara, kāpēc gan mums nav drosmes spert šo lielo soli uz priekšu — uz ekonomisku un politisku savienību? Tas ir galvenais jautājums rītdienas Padomes sanāksmei.

Mans otrais jautājums ir par palīdzību Grieķijai — tā nedrīkst būt tikai aizsardzības pasākums. Mums ir vajadzīga drosmīga taupības programma, un tā arī pašreiz tiek apspriesta ar Grieķijas valdību. Varbūt pastāv tālejošāki plāni nekā pašreizējie. Ja tādi ir, mums būs vajadzīga pozitīva pieeja.

Grieķija nevar pārvarēt krīzi, pamatojoties tikai uz taupības pasākumiem. Tai ir vajadzīga izaugsme un ieguldījumi, un mēs tos Eiropas Savienībā varam nodrošināt. Sniegsim, piemēram, garantijas privātiem ieguldījumiem. Grieķijā pašlaik nav privāto ieguldījumu. Piešķirsim viņiem Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Kādēļ gan neizmantot daļu no privatizācijas programmas nevis fiskālajai konsolidācijai, bet jauniem ieguldījumiem un izaugsmei Grieķijā?

Man tagad ir jautājums Daul kungam, un tāpēc es runāšu franču valodā.

(FR) Es sniegšu savu komentāru franču valodā. Daul kunga grupā ir deputāti no Nea Dimokratia partijas. Mums ir jāgūst pilnīga skaidrība par šo jautājumu. Turklāt, ja mēs vēlamies, lai visas citas valstis piešķirtu naudu Grieķijai, mums ir vajadzīgs politisks konsenss pašā Grieķijā. Es uzskatu, ka mēs varam aicināt Daul kungu, kas ir teicis patiesus vārdus, lai viņš pārliecina savus politiskos draugus panākt politisku konsensu, lai mēs varētu īstenot šo politiku Grieķijā.

(Aplausi)

Tieši tas mums ir vajadzīgs. Es labi apzinos, ka mēs jums, Daul kungs, uzticam grūtu uzdevumu, bet es zinu, ka jūs spējat to izpildīt. Ir taisnība, ka valsts šādā situācijā tiecas pēc politiskas vienotības un šo situāciju nevar atrisināt, spēlējot politiskas spēlītes, kādas pašlaik redzam Grieķijā. Es to pieredzēju Beļģijā deviņu gadu garumā, Lange kungs.

Priekšsēdētāja kungs! Būsim godīgi — mums ir vajadzīgs drosmīgāks ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums nekā tas, kas mums šodien iesniegts.

Es vēlos jautāt kaut ko tieši priekšsēdētājam Barroso — vakar preses konferencē Eiropas Komisijas pārstāvis teica, ka pārvaldības tiesību aktu kopumā nav vajadzības pēc apgriezti kvalificētā vairākuma balsojuma. Es vēlos lūgt jums, Barroso kungs, to labot. Es vēlos aicināt Komisiju un Eiropas Parlamentu izmantot ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā Kopienas principiem vairāk atbilstošu metodi.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Joseph Daul (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājam, lūk, ko — es esmu pārliecināts, ka tad, kad viņam ar viņa liberālajām valdībām izdosies panākt visu dažādo valstu pilnīgu solidaritāti, es ar savu grupu būšu jau viņu apsteidzis attiecībā uz Grieķiju, un es viņam to atgādināšu šeit Parlamentā.

  Guy Verhofstadt (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vairākumā Daul kunga pieminēto valstu mēs esam koalīcijā ar kristīgajiem demokrātiem, un tas, protams, šo procesu ietekmē. Taču es uzskatu, ka ir nepiedienīgi šajā pēcpusdienā pirms tik svarīgas Padomes sanāksmes izspēlēt partijas politisko karti, sarīdot valdības citu pret citu. Es mudinu jūs, Daul kungs, atturēties no liberāļu sarīdīšanas pret Eiropas Tautas (Kristīgo demokrātu) partiju vai pret sociālistiem. Es vienīgi vēlos, lai jūs pārliecinātu savus draugus no Nea Dimokratia, partijas, daudzi no kuras biedriem, starp citu, ir arī mūsu draugi un ir pat dažos gadījumos pievienojušies mūsu grupai un kurai ir tikai viens mērķis — apvienot Grieķijas tautu, lai tā spētu pārvarēt krīzi, ko tā piedzīvo. Jums šajā procesā var būt liela nozīme. Es paļaujos uz jums.

(Runātājs piekrita atbildēt uz diviem zilās kartītes jautājumiem — Koumoutsakos kungam un Ransdorf kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos dzirdēt Verhofstadt kungu sakām, ka visi tagad saprot, ka Grieķijas problēma ir Eiropas problēma. Kas Grieķijai tagad jādara? Grieķijai ir pienākums turpināt lielas strukturālas reformas un privatizāciju.

Es tāpēc vēlos paskaidrot Verhofstadt kungam — jo viņš acīmredzot ir ticis maldināts —, ka par šiem diviem jautājumiem, kas veido reformu stūrakmeni, Nea Dimokratia ne tikai vienojās, bet tā bija Nea Dimokratia, kas izteica šos priekšlikumus, kurus valdība nav spējusi īstenot 18 mēnešu laikā. Tāda ir patiesība.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos, ko teica Verhofstadt kungs, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs, un es vēlos viņam jautāt, vai es pareizi saprotu, ka viņa devīze varētu būt, ka Grieķija ir visur, jo Grieķija nav tikai Eiropas Savienības dalībvalsts, bet arī konkrēta attieksme, un tāpēc Grieķija ir visur.

  Guy Verhofstadt (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Ir skaidrs, ka mums būs milzīgas problēmas visā eiro zonā, ja mēs neatrisināsim Grieķijas problēmu. Mums šodien jau ir problēmas Portugālē, mums jau ir problēmas Īrijā. Šodien valsts parāda vērtspapīru ienesīguma atšķirības starp Portugāli un Vāciju, starp Īriju un Vāciju ir vairāk nekā 800 pamatpunktu.

Tāpēc tas, ko mēs darām — izrādot solidaritāti, kura mums bija vajadzīga jau pašā krīzes sākumā, bet kuras mums nebija —, ir paredzēts ne tikai Grieķijai, tas ir jāīsteno visās eiro zonas dalībvalstīs. Tieši solidaritātes trūkuma dēļ mēs 2009. gada decembrī radījām daudz lielāku problēmu — problēmu, ar kuru sastopamies šodien.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šodien Parlamentā ir jautri.

Ļaujiet man jums atgādināt, ka starp mums ir daudz cilvēku, kas ir pieredzējuši komunismu un kas kopš tā laika ir panākuši lielu un strauju progresu, lai sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā.

Mums pamatoti lika sevi pierādīt — pierādīt, ka mēs atbilstam Kopenhāgenas kritērijiem, pierādīt, ka mums ir pilnīgi funkcionējoša tirgus ekonomika un tā joprojām, bet diemžēl tāds pats pārbaudes līmenis netika piemērots dažām Eiropas valstīm, kad tās uzņēma eiro zonā. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka eiro zona tika veidota kā politisks, nevis ekonomisks projekts, un šā iemesla dēļ kritērijus neņēma vērā, skaitļus pielāgoja, lai uzņemtu valstis, kas uzņemšanai vēl nebija gatavas. Tā ir šīs problēmas būtība, un tagad mēs sastopamies ar tās sekām un stāvam krustcelēs.

Ticiet man, lai gan vairākums no manas grupas deputātiem nāk no valstīm, kas nepieder pie eiro zonas dalībvalstīm, mēs nevēlamies, lai eiro ciestu neveiksmi. Taču to nedrīkst aizstāvēt par katru cenu.

Mēs noteikti atrodamies glābšanas procesa nobeiguma stadijā. Šai Eiropadomei ir jādod skaidrs signāls, ka gadījumā, ja kādas valsts stāvoklis eiro zonā nav ilgtspējīgs un ja šī valsts neievieš būtiskas pārmaiņas, eiro zona nedrīkst vilcināties, bet tai ir jāierosina jautājums par iespēju pārstrukturēt šīs valsts parādu vai pat — lai cik nežēlīgi tas arī nešķistu — par tās izslēgšanu no eiro zonas.

Barroso kungs! Ja jūs to nedarīsiet, tad es jums pastāstīšu, kas notiks — jūsu oponenti vai drīzāk jūsu pēcnācēja oponenti nebūs jauki, pieklājīgi eiroskeptiķi, kāds esmu es, bet patiešām nejauki, pret Eiropu vērsti cilvēki. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņus būs ievēlējuši saniknoti Vācijas nodokļu maksātāji un izmisuši Francijas un Nīderlandes privātuzņēmēji, kam būs apnicis apmaksāt citu cilvēku parādus, un es zinu, ka ne jūs, ne es nevēlamies, lai tas notiek. Tādēļ rīkosimies atbilstīgi.

Tādēļ arī es vēlos lūgt jums pārstāt izmantot vai nepareizi izmantot ikvienu krīzi kā iespēju pārnacionālo programmu novest līdz kaut kādai fiskālai savienībai vai nodokļu savienībai, jo tās mums neko nedos.

Šī nav Eiropas krīze. Šī ir tikai kāda nepareiza, novecojuša Eiropas integrācijas jēdziena krīze, un tas ir viss.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, dāmas un kungi! Es esmu pārsteigta par to, ka šīs debates par visdziļāko krīzi, ko Eiropas Savienība jebkad piedzīvojusi, ir pēkšņi kļuvušas tik asas. Ja mēs saprotam, ka mēs pašlaik aizstāvam Šengenu, ka mēs šīs Padomes prezidentūras laikā neesam spējuši aizstāvēt preses brīvību Ungārijā, ka mums bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai sāktu runāt kopīgā Eiropas valodā par Lībiju un Ēģipti, tad nav nekāds brīnums, ka, sastopoties ar situācijas pasliktināšanos Grieķijā, viss, ko varam teikt, ir tas, ka mums nav vadības, lai gan Eiropā ir daudz līderu.

Es uzskatu, ka tā ir viena no galvenajām problēmām, kas nav pienācīgi risināta. Šajā krīzē, kas sākās daudz agrāk nekā Grieķijas krīze, mēs atrodamies situācijā, kurā visi risinājumi, ko ierosina Padome, ir novēloti un pārāk šaura apjoma. Ideja, ka Eiropas Savienība var turpināt pastāvēt tikai tādā veidā, kādu mēs esam izvēlējušies, un ka mēs spēsim nodrošināt visiem eiropiešiem labāku dzīvi, ja glābsim Grieķiju un stabilizēsim dienvidu valstis, līdz šim brīdim nav pausta, un, manuprāt, iestāde, kas par to ir atbildīga, ir Eiropadome. Es uzskatu, ka arī Parlaments nav rādījis izcilu piemēru. Parlaments, piemēram, atteicās laikus sanākt pirms vēsturiskās Padomes sanāksmes, lai pieņemtu rezolūciju, kas ļautu risināt problēmas, kuras saistītas ar šo vēsturisko krīzi. Es uzskatu, ka mums jānožēlo tas, ka pat kreiso partiju deputāti, kas sēž no manis pa labi, nespēja sanākt kopā, lai Parlamenta vārdā laikus sniegtu paziņojumu par Grieķiju.

Es vēlos vēlreiz izteikties par to, kas tiek darīts nepareizi Grieķijā, jo uzskatu, ka Daul kungs ir atbildīgs Nea Dimokratia priekšā. Taču taisnīguma labad jāsaka, ka Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa arī ir atbildīga Papandreou kungam un viņa valdībai. Es priecājos, ka viņš vakar saņēma uzticības balsojumu, kā arī par to, ka Grieķijas valdība lems par taisnīgākām krīzes pārvarēšanas programmām. Tas, ka taupības slogs ir tik netaisnīgi sadalīts, ka tas jānes tikai zemākajiem sabiedrības slāņiem, ka nav ieviesta kapitāla nodevas un ka Grieķijā plaši izplatīta ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir nepareizi. Nācijas solidaritātei, kas tika pieminēta, ir jāattiecas arī uz Grieķijas eliti, kura galu galā vēl šodien gūst peļņu no krīzes un kurai arī ir jāuzņemas sava daļa atbildības.

(Aplausi)

Mēs turamies pie tā, ko jau esam daudzkārt teikuši attiecībā uz Grieķiju — garāki termiņi, izdevīgāki aizdevuma noteikumi —, un mēs uzskatām, ka ir vajadzīga arī saudzīga, sistemātiska un droša parāda termiņa pagarināšana. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības politiskās vadības nekompetence izpaužas arī tajā apstāklī, ka netiek īstenota politika, ko mēs uzskatām par pareizu — proti, ka privātajiem kreditoriem arī ir jānes sava atbildības nasta —, jo mēs baidāmies no kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc iemesls, kas izraisīja šo krīzi, ir vēl aizvien galvenais faktors, un līdz šim brīdim neviena politiskā vadība nav to risinājusi. Es uzskatu, ka tas ir galvenais jautājums, kas jāapspriež dažās tuvākajās dienās Eiropadomes sanāksmē.

Barroso kungs! Es vēlu veiksmi jūsu plānam ieviest taisnīgākus nodokļus krīzes pārvarēšanai. Es nezinu, vai jūs vēl pastāvat uz finanšu darījumu nodokli. Mēs vēl aizvien esam par to. Parlaments ir vairākkārt izteicis tam savu atbalstu. Taču es uzskatu, ka jautājums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, negodīgām prēmijām un visiem citiem faktoriem, kas palīdzēja izraisīt finanšu krīzi, nav vēl risināts. Arī par to mēs esam atbildīgi. Pateicos par uzmanību.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja mēs palūkojamies šobrīd uz Grieķiju, mēs varam arī kaut ko no tās mācīties. Ne taupības prasības, ne aicinājumi pārdot pēdējos valsts īpašumā esošos sudraba krājumus Grieķiju neglābs. Taču viss turpinās kā iepriekš. Pirms aicinājuma uzņemties saistības tiek pieprasīti arvien lielāki taupības pasākumi un plašāka privatizācija. Vienlaikus tiek mēģināts ar Eiropas pusgada palīdzību uzspiest dalībvalstīm šo bankrotējušo pieredzi par paraugu.

Šī situācija ir novedusi pat pie tā, ka mēs apsveram tādas privatizācijas aģentūras izveidi, kas pamatojas uz Vācijas Treuhand aģentūras paraugu. Lange kungs! Treuhand aģentūra veica vairākus pozitīvus pasākumus. Taču tā izraisīja arī plašu rūpniecības uzņēmumu slēgšanu un valsts īpašumā esošo aktīvu izšķiešanu. Tā sekas ir vēl šodien jūtamas. Taču es nevēlos to augstprātīgi minēt kā citu kļūdas.

Miljardiem papildu palīdzības Grieķijai bez skaidras virziena maiņas nenozīmē neko citu kā tikai drošības tīklu bankām. Mums saka, ka mēs varot iztikt bez brīvprātīgas privātā sektora līdzdalības. Tādā gadījumā es teikšu, ka šāda politika ir tikpat sāpīga kā lēciens ūdenī uz vēdera.

Viss turpināsies tā kā līdz šim brīdim. Vienīgā alternatīva, manuprāt, ir mūsu finanšu un ekonomikas politikas krasa pārmaiņa. Taču mums trūkst drosmes to veikt. Krīzes iemesli netiek novērsti. Tā ir galvenā problēma. Mums trūkst drosmes ieviest lielāku demokrātiju un pārredzamību un pārtraukt risināt politiskus jautājumus aiz slēgtām durvīm. Tas apdraud Eiropas ideju un ļauj izplatīties aprobežotam nacionālismam.

Es vēlos aicināt augstākā līmeņa sanāksmi dot skaidru signālu, bet tas nedrīkst skanēt „rīkosimies kā iepriekš”.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Katru reizi, kad es vaicāju Barroso kungam, kāds ir viņa plāns B, viņš saka, ka mums tas nav vajadzīgs.

Barroso kungs! Katru reizi, kad es prognozēju, ka konkrēta valsts būs tūlīt glābjama, jūs sakāt: „Nē, nav nekādu problēmu.” Taču mūs atkal gaida Grieķijas otrreizēja glābšana, un jūs sakāt: „Nav citas alternatīvas.” Mums ir jāturpina ierastais ceļš. Mums jāignorē tas, ka Spānijas obligāciju tirgus liecina, ka šī valsts būs nākamā. Kādā ķezā jūs esat mūs ievilkuši! Jūsu pareģojumiem par eiro simtprocentīgi nav bijusi taisnība, un šodien jūs mums sakāt, ka šie pasākumi nodrošinās Grieķijas izaugsmi, bet tas nenotiks. Tie nodrošinās Grieķijas trešo glābšanas kampaņu, ko mēs apspriedīsim jau pēc dažiem mēnešiem.

Man jāsaka, ka mani šķebina tas, ka valsti, kas faktiski izgudroja demokrātiju, terorizējat jūs un aizvien vairāk biedējošais Starptautiskais Valūtas fonds, un tas, ka tās iedzīvotājiem tiek teikts, ka tiem jāpieņem šie taupības pasākumi. Tiem jāpieņem, ka Grieķijas ekonomika tiek samazināta līdz līmenim, kas izraisīs vispārēju ekonomisku depresiju. Viņiem saka, ka nav citas alternatīvas, bet tas ir „sadomonetārisms”, un tas tracina viņus. Viņi ir izgājuši ielās, un valda vardarbība, un, atklāti sakot, situācija var tikai pasliktināties. Jūs esat laupījuši viņiem ne tikai naudu, jūs esat laupījuši viņiem demokrātiju.

Labiem eiropiešiem, patiešām labiem eiropiešiem, ir jārod alternatīva, kā palīdzēt Grieķijai atjaunot pašai savu valūtu, kā ļaut grieķiem to devalvēt, kā ļaut viņiem vēlreiz vest sarunas par parādiem, jo Grieķijas valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi punktu, no kura atgriešanās vairs nav iespējama. Tad un tikai tad taupības pasākumi būs efektīvi. Tikai tad Grieķijas iedzīvotāji pieņems, ka viņiem jāievieš samazinājumi. Ja mēs turpināsim pašreizējo kursu, tas būs ceļš uz sociālu un ekonomisku katastrofu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar 149. panta 8. punktu)

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vaicāt Farage kungam, vai viņš zina, cik liels ir Apvienotās Karalistes ārējais parāds, un vai viņš uzskata, ka Apvienotā Karaliste kā sala spēj ar visu tikt galā viena pati.

  Nigel Farage (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Apvienotā Karaliste pirms divdesmit gadiem piedzīvoja tieši to pašu. Mēs bijām daļa no valūtas maiņas mehānisma. Mēs iekļuvām slazdā, cenšoties piesaistīt savu valūtu Vācijas markai ar procentu likmi, kas bija divreiz lielāka, nekā tai vajadzēja būt.

Tas Lielbritānijas iedzīvotājiem nevajadzīgi izmaksāja vienu miljonu zaudētu darbavietu. Par laimi, mēs izglābāmies no valūtas maiņas mehānisma, procentu likmes samazinājās, un divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados mēs piedzīvojām laimīgākus laikus.

Jūs nevarat apvienot dažādas ekonomikas ar dažādu izaugsmes tempu un dažādiem tirdzniecības modeļiem visā pasaulē. Mēs esam guvuši savu mācību. Paldies Dievam, mēs nepievienojāmies eiro zonai. Baidos, ka tie, kas to izdarīja, ir pašlaik ieslodzīti ekonomikas cietumā.

  Barry Madlener (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā otrdienā Barroso kungs teica, ka Grieķija var paļauties uz Eiropas atbalstu. „Eiropa to sniegs,” viņš teica.

Ar ko Barroso kungs pamato savas pilnvaras? Vai tad finansiāla palīdzība Grieķijai saskaņā ar Lisabonas līgumu nav stingri aizliegta? Vai tad katrai dalībvalstij nav individuāli jāapstiprina šāda palīdzība? Vai tad nav tā, ka tām ir atļauts teikt arī „nē”?

Komisijas pilnvaras tiek aizvien vairāk paplašinātas. Ir pienācis laiks mums to apturēt. Komisija uzskata sevi par Eiropas valstu valdnieci, par galveno lēmējiestādi Barroso kunga vadībā. Barroso kungs netika demokrātiski ievēlēts. Neviens Eiropas pilsonis nevēlēja par šo cilvēku. Man ir tikai viens nosaukums valdībai, kas valda nedemokrātiski, un šis nosaukums ir „diktatūra”. Birokrātiska diktatūra, kas vēlas pakļaut Grieķiju un vēlas diktēt arī Nīderlandei. Nav pieņemams, ka Barroso kungs izlemj, vai Nīderlandei ir jāsniedz kādam palīdzība. Ir tikai viena iestāde, kas var lemt, vai Nīderlandei jāsniedz palīdzība Grieķijai, un tas ir Nīderlandes parlaments.

Ir veltīgi sniegt palīdzību Grieķijai. Tas kaitē Nīderlandes ekonomikai un tās iedzīvotājiem. Šajā jautājumā Barroso kungam bija faktiski taisnība. Galu galā viņš pats otrdien teica, ka pat tādā gadījumā, ja Grieķijas parāds maģiski pazustu, problēma nebūtu atrisināta.

Eiropas augstākā līmeņa sanāksme nevar izdarīt citu secinājumu. Vienīgais šīs problēmas ilgtermiņa risinājums ir Grieķijas pāriešana atpakaļ uz drahmu, kuru viņi varētu paši devalvēt. Tādējādi citām dalībvalstīm nebūtu jāapmaksā viņu rēķins.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos tikai atbildēt uz diviem jautājumiem, kas man tika uzdoti.

Es neiesaistīšos šajā ideoloģiskajā diskusijā, kura vērsta pret Eiropu un kurā, es gribētu teikt, galēji labējie un galēji kreisie ir apvienojušies pret eiro un pret Eiropas projektu. Tāpēc es vēlos vēlreiz aicināt visus demokrātiskos spēkus Eiropā, šajā Parlamentā, Grieķijā apvienoties vienprātībā darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu izaugsmi un labklājību Eiropā.

Abi konkrētie jautājumi bija par finanšu nodokli un mūsu nostāju pret apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu.

Attiecībā uz finanšu nodokli es vēlos apstiprināt, ka, iespējams, jau oktobrī Komisija iesniegs priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli. Mēs esam veikuši ietekmes novērtējumu. Mēs uzskatām, ka ir divas iespējas — finanšu darījumu nodoklis un finanšu darbības nodoklis. Mēs esam nolēmuši iesniegt priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli, un viens no iemesliem ir tas, ka finanšu darījumiem nav līdzvērtīga nodokļa pievienotās vērtības nodoklim. Tāpēc līdz oktobrim mēs iesniegsim šo priekšlikumu.

(Aplausi).

Otro jautājumu ierosināja Verhofstadt kungs. Es vēlos, lai Komisija atbalstītu Parlamentu jautājumā par apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Mēs esam atbalstījuši jūsu tālejošo nostāju. Taču — un Olli Rehn būs izdevība jūs uzrunāt vēlāk šajā pēcpusdienā — mēs vērsīsimies pie jums un Padomes, lai censtos panākt galīgo vienošanos. Mēs uzskatām, ka, pateicoties Parlamenta nostājai, ir panākts liels progress attiecībā uz tiesību aktu kopumu, kas iesniegts izskatīšanai.

Es vēlos apsveikt jūs, Parlamentu, tos, kas visvairāk strādājuši pie šā jautājuma, kā arī Padomes Ungārijas prezidentūru, jo tā arī ir veikusi ļoti svarīgu darbu. Nobeigumā es vēlos teikt jums visiem, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, atbildības cena par nespēju vienoties šajā jautājumā būs ļoti augsta.

Komisija atbalsta Kopienas pieeju. Komisija atbalsta iespējami vērienīgāko pieeju, un tā ir pieeja, ko, manuprāt, arī jūs nosakāt.

Šīs ir konkrētās atbildes uz konkrētajiem jautājumiem.

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Barroso kungs, dāmas un kungi! Daudz kas jau ir pateikts par Grieķiju. Es vēlos teiktajam pievienot divas idejas.

Pirmā ir tā, ka par spīti bažām un bailēm, ko izjūt cilvēki, mēs nedrīkstam aizmirst principus. Šie divi principi, kas raksturo Eiropu, ir solidaritāte — un mēs no tās neatkāpjamies — un personīgās atbildības sajūta, kura piemīt Grieķijas iedzīvotājiem un visiem, pret ko tiek izrādīta solidaritāte.

Mana otrā doma attiecas uz to, ka šeit tika minēts lielais pārbaudījums, kas uzlikts Eiropai, un izteiktas bažas, ka Eiropas projekts varētu pat neizdoties un ka Eiropas Savienībā varētu atgriezties vecie rēgi, kurus, mums šķita, bijām izskauduši. Es vēlos uz to visu paraudzīties no otras puses un skatīt to pozitīvā gaismā. Mēs nedrīkstam runāt tikai par problēmām, mums jārunā arī par veiksmi. Mums, piemēram, ir jāpiemin, ka dažām no Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt krīzi un ka ar Eiropas atbalstu Īrija nākamgad spēs atgriezties pie obligāciju tirgiem. Tā varētu būt liela iespēja pierādīt cilvēkiem, ka kopā mēs esam stiprāki nekā katrs atsevišķi.

Šajā kontekstā ir diezgan grūti risināt otro lielo Padomes sanāksmes jautājumu, proti, migrācijas jautājumu. Taču ir saikne, kas saista abus šos jautājumus, jo attiecībā uz migrācijas jautājumu, jo īpaši Šengenas jautājumu, mēs redzam darbojamies to pašu principu, proti, ka nacionāla egoisma dēļ viens no lielākajiem Eiropas sasniegumiem tiek tagad apšaubīts. Jūs droši vien visi esat redzējuši skaitļus, kas liecina, ka 18 000 bēgļu ir ieradušies Itālijā. Taču mēs visi zinām, ka Itālijai 18 000 bēgļu nav pārmērīgi liela nasta, jo pagājušajā gadā Beļģija uzņēma divreiz lielāku bēgļu skaitu. Tāpēc Itālijas reakcija nebija pareiza. Pie tā vainīga Itālijas reformu ministra Umberto Bossi iekšpolitika. Dažu simtu cilvēku dēļ Francija reaģēja ar atgriešanos pie robežkontroles, un arī tas bija iekšpolitisku iemeslu dēļ. Arī Dānijai bija iekšpolitiski iemesli.

Tādēļ es vēlos, lai Padomes sanāksme sūtītu skaidru signālu. Kad tiks apspriests migrācijas un Šengenas jautājums, Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītājiem ir skaidri jāpaziņo, ka mēs nevēlamies nacionālu egoismu, jo īpaši šajā jomā, ka, gluži otrādi, mēs vēlamies aizstāvēt mūsu lielo sasniegumu — brīvo Eiropu. Barroso kungs! Parlaments jūs, protams, šajā jautājumā atbalstīs.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Vispirms es vēlos teikt dažus vārdus par tematu, kas man ir tuvs, un tas, protams, ir Horvātijas jautājums. Es ceru, ka mums izdosies pieņemt lēmumu, kas tagad ļaus Horvātiju uzņemt Eiropas Savienībā. Komisija ir daudz paveikusi šajā jautājumā — komisārs Füle, jūs pats, Barroso kungs, un arī Ungārijas prezidentūra. Tā būtu laba un svarīga vēsts tādam problemātiskam reģionam kā Balkāni, ja valsts, kas labi veikusi savu uzdevumu, būtu nākamā rindā uz dalību ES. Kad es saku „veikusi savu uzdevumu”, tas nenozīmē, ka visas problēmas ir atrisinātas. Mums ir bijušas dažas nepieņemamas situācijas Splitā saistībā ar geju parādi. Ir tomēr svarīgi, lai valdība aizstāvētu pamatbrīvības un pamattiesības.

Ļaujiet man teikt dažus vārdus par Grieķiju. Barroso kungs! Jūs teicāt, ka būs grūti izskaidrot to pilsoņiem, ja mēs neierosināsim risinājumu, piemēram, ekonomikas pārvaldības tiesību aktu jautājumā. Taču, Barroso kungs, būs arī grūti izskaidrot to pilsoņiem, ja mēs pievērsīsimies tikai taupības pasākumiem. Jūs runājāt par izaugsmi un teicāt, ka mums ir vajadzīgs stimuls, kas veicinātu izaugsmi, taču kāds, Barroso kungs? Jūs taču neuzskatāt, ka vienīgi taupība novedīs pie izaugsmes, ja mēs vienlaikus nepiedāvāsim arī citas alternatīvas. Verhofstadt kungs minēja dažas problēmas. To saka ne tikai kreisā spārna ekonomisti — vakar, piemēram, savā ekonomikas slejā Le Monde, kas nav kreisā novirziena laikraksts, skaidri paziņoja, ka mums, no vienas puses, ir vajadzīga taupība un konkrēti ierobežojumi, bet ka mums ir vajadzīga arī izaugsme un ieguldījumi.

Ja runājam par privatizāciju, Barroso kungs, jūs zināt, kā piespiest Grieķiju strauji veikt privatizāciju — kā teica Bisky kungs, uzņēmumi tiek pārdoti. Taču mums jāatvēl Grieķijai laiks, lai tā veiktu privatizāciju tad, kad ir saprātīgi to darīt, kad tā saņems pienācīgu naudas summu par privatizētajiem objektiem.

Otrkārt, mums jāatzīst, ka konkrēta summa no šīs naudas mums ir arī jāiegulda. Ja jūs sakāt, ka vēlaties piešķirt finansējumu, kā arī struktūrfondu resursus reģioniem, tad mums ir jāatsakās no līdzfinansējuma pienākuma, jo citādi Grieķija nespēs izmantot šo finansējumu. Tie visi ir priekšlikumi, kurus mēs gaidām no Komisijas, Barroso kungs. Mēs esam par taupības politiku un ietaupījumiem, ja tie ir nepieciešami, un mēs esam par ierobežojumiem un pārstrukturēšanas pasākumiem. Taču bez izaugsmes tie nebūs iespējami.

Galu galā, ja mēs turpināsim tādu politiku kā līdz šim brīdim, mēs neizglābsim ne Grieķiju, ne savas bankas, nedz arī savus nodokļu maksātājus, bet tikai izraisīsim haosu.

Tāpēc, Barroso kungs — un tas attiecas, protams, arī uz Padomi —, papildus strukturāliem pasākumiem mums ir vajadzīga arī izaugsme. Priekšlikumi izaugsmei un nodarbinātībai ir būtiski arī Grieķijas un Eiropas nākotnes labā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jautāt Swoboda kungam, vai viņš piekrīt uzskatam, ka dažas dalībvalstis krīzi izmanto lai ar viltu atņemtu iedzīvotājiem viņu līdzekļus? Vai viņš arī uz to raugās no šāda viedokļa?

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Visās valstīs, kuras ir skārusi krīze, ir radušās nopietnas problēmas. Nav nekādas jēgas to noliegt. Šo situāciju ir iespējams ļaunprātīgi izmantot divos veidos. To var ļaunprātīgi izmantot, kā to dara dažas kredītreitingu aģentūras, sniedzot padomus, kas dažas valstis ir izputinājuši. Taču ļaunprātība var izpausties arī politiskos paziņojumos, ka mums nekas nav jāmaina. Ja, piemēram, demonstranti Grieķijā vai citās valstīs uzskata, ka mums nekas nav jāmaina un ka mēs varam turpināt rīkoties kā iepriekš, tad viņiem nav taisnība. Tāpēc mēs pilnīgi atbalstām pasākumus, kurus ierosināja Papandreou kunga valdība. Šie pasākumi ir solis pareizajā virzienā. Tie ir jāatbalsta, un tie ir jāatzīst arī dažiem Grieķijas arodbiedrību pārstāvjiem — vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi, ir kopīgi īstenot izaugsmes politiku. Es vēlos, lai tas jums būtu pilnīgi skaidrs. Citiem vārdiem sakot, nedrīkst būt ļaunprātības ne no vienas puses. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc vakardienas uzticības balsojuma Atēnās, kura rezultātus mēs visi zinām, Vācijas laikrakstā Bild bija lasāmi šādi virsraksti: „Grieķijas vadītājs ir izdzīvojis — mēs visi varam atviegloti uzelpot.” Var teikt, ka arī mani iepriecināja šā balsojuma rezultāts, taču es uzskatu, ka ir par agru atviegloti uzelpot.

To es saku tāpēc, ka nākamajā nedēļā mums ir jāpieņem būtisks taupīšanas tiesību aktu kopums. Tas ir mūsu nākamais pārbaudījums, un pat tad mēs būsim vēl tālu no atvieglotas uzelpošanas. Lai pārvarētu šo krīzi, ir jāsper vēl nākamie soļi un jāveic nākamie pasākumi. Es uzskatu, ka šeit paustie viedokļi ir pareizi. Grieķijas iedzīvotājiem ir vajadzīga gaisma tuneļa galā. Taču es vēlos skaidri teikt, ka to valstu iedzīvotājiem, kas sniedz vislielāko palīdzību, arī ir vajadzīga gaisma tuneļa galā. Viņiem šķiet, ka viņi tikai dod un dod, un dod un ka tam nebūs gala. Grieķijas iedzīvotājiem šķiet, ka viņi tikai taupa un taupa, un taupa, un ka tam nav gala.

Tieši tādēļ ļoti svarīga ir izaugsmes stratēģija. Tieši tādēļ tik būtiska ir privatizācija — lai padarītu atvērtāku un liberalizētu iesīkstējušo ekonomiku. Tieši tādēļ no mūsu puses ir pareizi apņēmīgi veicināt un atbalstīt Grieķijas valsts parāda samazināšanu. Demokrātijai tas ir jāatbalsta. Samaras kunga viedoklis ir ļoti neatbildīgs. Taču būtu pareizi no mūsu puses, piemēram, sniegt ieguldījumiem garantijas. Būtu pareizi arī atrast neizlietoto ES finansējumu, Barroso kungs, un padarīt to pieejamu Grieķijai, jo ne tikai Grieķija, bet visa Eiropa gūs labumu no izaugsmes.

Ja mēs palūkosimies nedaudz uz priekšu, tad sapratīsim, ka ir jāstiprina Stabilitātes un izaugsmes pakts. Mums ir jānovērš nākamās krīzes. Un tāpēc ir vajadzīgs apgriezti kvalificētā vairākuma balsojums. Neviens parasts pilsonis nesapratīs, ko tas faktiski nozīmē.. Atklāti sakot, ja Stabilitātes un izaugsmes paktam būs šis dīvainais tehniskais elements, ko tikko minēju, tad Stabilitātes un izaugsmes pakts būs efektīvs, bet pretējā gadījumā tas nebūs efektīvs. Tādā gadījumā mēs nevarēsim atbalstīt šo tiesību aktu kopumu. Apgriezti kvalificētā vairākuma balsojums Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā posmā mums ir augstākā mērā būtisks.

Barroso kungs! Es ļoti priecājos dzirdēt jūs vēlreiz sakām, ka Komisijai ir tāds pats viedoklis. Es vēlos, lai Parlaments sniedz šim projektam ievērojamu atbalstu.

  Sven Giegold (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums, Lambsdorff kungs. Es uzskatu, ka Grieķijai ir steidzami vajadzīga politiska vienotība. Taču, lai to panāktu, izvirzītajiem priekšlikumiem ir jābūt galu galā taisnīgiem. Šajā valstī var panākt vienotību tikai tad, ja tiks atjaunota uzticība tās politiskajai un tautsaimnieciskajai elitei. Lai to panāktu, ierosinātajiem priekšlikumiem ir jānodrošina vienotība. Tāpēc es vēlos uzdot jums šādu jautājumu — es vēlētos sagaidīt konsekvenci no jūsu grupas puses. Šeit jūs aicināt ieviest eiroobligācijas, bet Vācijā jūs esat paziņojuši, ka eiroobligācijas ir ķecerība. Tieši jūsu grupa Vācijas parlamentā visvairāk pretojas kopējām Eiropas...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. - Giegold kungs! Jūs nevarat izmantot zilās kartītes procedūru, ja jūs neuzdodat jautājumu. Tāpēc grāfs Lambsdorff nevar jums atbildēt.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā grieķiete es vēlos pateikties Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam par atbalstu, kas Grieķijai sniegts līdz šim brīdim. Īpaši es vēlos pateikties visiem Komisijas locekļiem, kas 18 mēnešus daudz strādāja, lai novērstu Grieķijas krīzi.

Mēs šodien Eiropas Parlamentā esam daudz runājuši par Eiropu. Šajā daudznāciju Parlamentā es vēlos izteikt vienu patriotisku komentāru. Mēs, grieķi, devām Eiropai tās nosaukumu un sniedzām izšķirošu ieguldījumu Eiropas civilizācijā un Eiropas vērtībās. Ko gan mēs, Grieķijas politiķi un Grieķijas tauta, lūdzam no jums? Mēs lūdzam, lai jūs mums dāvātu savu cieņu un solidaritāti. Ko mēs varam jums solīt? To, ka mēs smagi strādāsim, lai atkal nostādītu valsti, kuru mēs esam tik tālu noveduši — un tā ir pirmām kārtām mūsu problēma un mūsu vaina —, atkal uz kājām.

Ļaujiet man izteikt trīs priekšlikumus....

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Darba kārtībā būs, kā tiek apgalvots, jautājums par lielo patvēruma meklētāju skaitu no Lībijas un Tunisijas. Tunisija ir valsts, kas gāzusi diktatoru, no kā tad bēg šie tunisieši? No demokrātijas? Varbūt mēs redzēsim Ben Ali kungu, nesen atkāpušos diktatoru, šīs rindas priekšgalā?

Lībija ir kara zona. Taču cilvēki nekļūst par patvēruma meklētājiem tikai tāpēc, ka viņi dzīvo bīstamā valstī. Ir jābūt kaut kādam citam iemeslam, kāpēc konkrētā persona jūtas apdraudēta. Jautājums ir par to, vai Itālijai un Maltai ir jāpieņem viņi tikai tāpēc, ka tās ir pirmās valstis, ko viņi sasniedza, un vai viņus nevajadzētu pieņemt citām dalībvalstīm. Mana atbilde ir, ka nevienai valstij nav jāļauj viņiem tajās apmesties un ka agrāk vai vēlāk viņi ir jānosūta atpakaļ uz Ziemeļāfriku.

Ja ES patvēruma piešķiršanas noteikumos ir patiešām teikts, ka ar pretenzijām uz patvērumu pietiek, lai mums būtu pienākums viņus pieņemt, tad ir jāmaina noteikumi. Noteikumus pieņem cilvēki, un viņi var arī no tiem atteikties. Ja tas nozīmē, ka dalībvalstīm vai pašai ES ir jāatsakās no starptautiskiem nolīgumiem, tad tas arī ir jādara. Migrācija ir pārvērtusi dalībvalstis līdz nepazīšanai. Ir pienācis laiks apturēt migrantu plūsmu un pagriezt to atpakaļ.

Horvātijas pievienošanās arī ir darba kārtībā. Kādus pasākumus ES veiks, lai nodrošinātu godīgu referendumu, kurā tiek uzklausītas abas puses un iztērētas vienādas naudas summas? Man ir aizdomas, ka Horvātiju negaida godīgs referendums. Šo valsti pārpludinās ES propaganda, un tos, kas būs pret Horvātijas pievienošanos, pamazām izspiedīs no debatēm.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Nākamajā Eiropadomes sanāksmē runa būs par uzticību. Mēs esam sasnieguši vēsturisku brīdi. Tas ir vēsturisks, jo mēs noteiksim problēmas, kuras Eiropas Savienībai jārisina un uz kurām mums jāsniedz saprātīgas atbildes. Šīs atbildes ir tomēr savā starpā cieši saistītas.

Pirmkārt, es vēlos apsveikt Ungārijas prezidentūru par paveikto lielo darbu un pateikties par to. Īpaši es vēlos pateikties valsts ministrei Enikő Győri par viņas darbu, jo viņa bija visur klāt. Viņa noteica stingru grafiku, kuru prezidentūrai visumā izdevās ievērot, vienlaikus uzturot draudzīgas attiecības ar Parlamentu, par ko es vēlreiz tai pateicos.

Šis pusgads ir bijis īsts izaicinājums, jo prezidentūra bija Ungārijai ne tikai jauns uzdevums, bet arī paši risināmie uzdevumi bija jauni. Padomājiet tikai par Eiropas pusgada ieviešanu un institucionalizēšanu un par ekonomikas pārvaldības sešu tiesību aktu kopumu, kurš bija jāpieņem koplēmuma procedūrā un kurš nodrošinās pilnīgi jaunu pieeju ekonomikai.

Ar gaidāmo Padomes sanāksmi un minēto tiesību aktu kopumu, par ko vēl jāpanāk kompromiss, ir saistītas lielas cerības. Padomei un Parlamentam ir liela atbildība par šo vienošanos, jo tiem ir jānolemj, vai tie vēlas turpināt slikto praksi, kas noveda pie Stabilitātes un izaugsmes pakta vājināšanas un netieši pie krīzes, vai arī izbeigt nolīgumu slēgšanas politiku dalībvalstu līmenī un sliktus darījumus, beidzot dodot vietu jaunai ekonomikas politikai, kas piedāvās kopīgus Eiropas mēroga risinājumus, pamatosies uz kopīgi definētiem noteikumiem un beidzot pabeigs ekonomikas integrāciju, piešķirot tajā galveno nozīmi spēcīgai Eiropai. Iedzīvotājiem, valstu parlamentiem un tirgiem — visiem ir nepieciešams, lai Eiropas Savienība veidotu vienotu Eiropas tautsaimniecību, ievērojot kopīgi pieņemtos noteikumus, lai nodrošinātu kopējās valūtas stabilitāti un efektīvi pasargātu Eiropas iedzīvotājus no krīzes.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta deputāti pilnīgi saprot, ka debates par Eiropadomes sanāksmi, kas notiks 23. un 24. jūnijā, arī turpmāk būs galvenokārt saistītas ar ieilgušo krīzi, kā arī ar eiro un Grieķijas problēmām. Taču es vēlos pievienoties tiem, kas ir norādījuši, ka darba kārtība ar to nav izsmelta. Mums ir pienākums apspriest arī neatrisinātos brīvības, tiesiskuma un drošības jautājumus, jo īpaši saistībā ar Šengenu, kas ir galvenais personu brīvas pārvietošanās aspekts.

Mēs nevaram uz prasībām pēc demokrātijas, kas atskan visā Ziemeļāfrikā, reaģēt citādi, kā sniedzot skaidru, kategorisku atbildi. Turklāt šī atbilde nedrīkst būt ierosinājums reformēt Šengenas līgumu. Gluži otrādi, Šengenas līgums ir jānostiprina. Ir bijuši gadījumi, kas skaidri rāda, ka, sastopoties ar negaidītu, strauju migrācijas spiedienu, kā tas notika Kanāriju salās un Spānijā starp 2004. un 2006. gadu, sniegtā atbilde nevar būt tikai prasība pēc labākas Eiropas, bet arī atbalsts prasībai pēc labākas demokrātijas kaimiņvalstīs.

Mēs zinām, ka Malta, Itālija un Francija ir piedzīvojušas šo spiedienu, un mums ir skaidri jāpieprasa, lai Padome veiktu savu uzdevuma daļu, pabeidzot darbu pie patvēruma tiesību aktu kopuma, pabeidzot darbu pie imigrācijas tiesību aktu kopuma, pabeidzot darbu pie Frontex regulas pārstrādāšanas un — kas nav mazāk svarīgi — pilnveidojot solidaritātes klauzulu, kas iekļauta Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā, un tas nozīmē, ka jāpilnveido Direktīva 2001/55/EK.

Visbeidzot es vēlos paust savas bažas par izsūtīto ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt atbildes mehānismu, kas ļaus konkrētos ārkārtas gadījumos atjaunot Eiropas Savienības iekšējās robežas. Mums ir skaidri jānosaka jautājuma būtība un Eiropas dimensija attiecībā uz ES iestādēm, lai nebūtu nenoteiktības un mēs nepanāktu pretējo rezultātu.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pēc laikmeta, kurā valdīja atklātība, iecietība un entuziasms attiecībā uz Eiropu, mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši mūsu vienotības mazināšanos un šķelšanos eiropiešu starpā, pat šeit Parlamentā, par tādiem jautājumiem kā brīva pārvietošanās, imigrācija, nacionālās intereses un galvenokārt nauda.

Diemžēl pasaules ekonomikas krīze veicina vissliktākos nacionālistiskos un populistiskos uzskatus. Grieķijas nacionālistiski noskaņoto politiķu un ieinteresēto personu ik dienas sniegtie haotiskie paziņojumi tikai palielina neskaidrību un izraisa aizvien vairāk spekulāciju tirgos. Pastāv reāls risks, ka šādas tendences ieviesīsies arī visās citās dalībvalstīs.

Grieķijai ir jāuzņemas atbildība par savu krīzi, bet arī Eiropas līderiem ir jāuzņemas atbildība. Ja pirms gada ES būtu uzņēmusies vienotas un nešaubīgas saistības palīdzēt Grieķijai, mums tagad nebūtu jālēkā no viena glābšanas plāna uz otru.

Mums patiešām ir vajadzīgs vairāk tehnisku risinājumu. Mums ir vajadzīga kohēzija, apņēmība un vienotība, jo mēs esam iesaistīti psiholoģiskā karā, un nevis Grieķijas taupības plāns, bet tirgus pārbauda Eiropas vienotību.

Ir būtiski Grieķijai nodot nepārprotamu atbalsta un uzmundrinājuma vēsti — vēsti, ka Eiropa stāv aiz tās.

Turklāt mums ir jāsamazina procentu likmes un jānodrošina lielāka elastība piekļuvē ES finansējumam. Taču Grieķijai ir jābūt gatavai arī pašai uzņemties atbildību par savu likteni. Reformas un taupības pasākumi ir vajadzīgi, bet mums ir jāatceras, ka ilgtermiņā nepietiek tikai ar ekonomikas atveseļošanu. Mums ir jāatgriežas pie pamatuzdevumiem — jāveicina ieguldījumi un izaugsme.

Es ceru, ka rīt neviens Eiropas līderis neatteiksies no solidaritātes, jo Grieķija ir tikai viena lappuse Eiropas grāmatā, tāpēc, ja mēs palīdzam Grieķijai, mēs palīdzam Eiropai.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Par Grieķijas tematu es teikšu to, ka pietiek tikai ieklausīties visā, kas ir apspriests, lai saprastu, kādā līmenī ir Eiropas pārvaldība. Faktiski tā virzās uz labu laimi, bez konkrēta mērķa. Mums nav nekas tāds pateikts, par ko es turētu īkšķi, ja es būtu Grieķijas iedzīvotājs — varbūt Grieķijas darba ņēmējs vai maza uzņēmuma īpašnieks, ko gaida izputēšana.

Jautājumā par imigrāciju es esmu dzirdējis pret Itāliju vērstu kritiku par to, ka tā nevēlas uzņemt bēgļus. Taču pirms dažām stundām Malmström kundze sniedza publisku paziņojumu, sakot, ka tad, kad sākās traģiskā masveida izceļošana no Lībijas, ikviena valsts apņēmās uzņemt vismaz 800 bēgļu. Faktiski tos neuzņem neviena valsts, lai gan Malmström kundze minēja Norvēģiju kā pozitīvu piemēru. Viņi izceļas Lampedūzas salā, un daži — Maltā, un mēs esam vienīgie, kas viņus uzņem. Itālija ir viņus uzņēmusi. Itālija. Cilvēki runāja par ministru Bossi, un ir arī vēl iekšlietu ministrs Maroni kungs — abi ministri ir no rasistiskās Lega Nord partijas, kas ir uzņēmusi bēgļus. Ja nav nekādu citu pierādījumu, tad tā ir patiesība.

Visbeidzot par Horvātijas jautājumu. Horvātijai ir ļoti svarīgi pievienoties, bet ir svarīgi arī atcerēties, ka pāvests brīdināja horvātus sargāties no birokrātiskas centralizētas struktūras.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tieši Padomes 24. jūnija sanāksmes darba kārtības sarežģītība un, varētu teikt, grūtie jautājumi atklāj mums pieejamo instrumentu nepilnības.

Kas tieši ir mums pieejams? Pieejama ir Eiropas Savienība. Eiropas Savienība ir darbs, kas pašlaik tiek veikts, nepabeigts darbs, ko mums tik bieži nav izdevies pabeigt savu vājību un baiļu dēļ. Mums ir pieejama Eiropas Savienība, bet ne Eiropas Savienotās Valstis. Tas nozīmē, ka tad, kad dalībvalstu valdības svārstās iekšēju problēmu dēļ, mums nav instrumenta, kuru mēs varētu izmantot savu problēmu risināšanai. Lai beidzot izveidotu Eiropas Savienotās Valstis, mums būs vajadzīgs, lai mūs vadītu ne tikai dalībvalstu valdības, bet arī Eiropas iestādes.

Es uzskatu — priekšsēdētāja Barroso vairs nav šeit —, ka viņa apdomība ļāva viņam uzvarēt viņa otrajās vēlēšanās. Es labprāt balsotu „par” viņu arī trešo reizi, bet šoreiz viņa drosmes dēļ. Citiem vārdiem sakot, tā kā viņu otrreiz ievēlēja par viņa apdomību, es gribētu viņu ievēlēt uz trešo termiņu viņa drosmes dēļ. Tāpēc, ņemot vērā grūtos darba kārtības jautājumus, kas Padomei jārisina 24. jūnijā, es ceru, ka Komisijas un Eiropas iestāžu līderiem izdosies pārliecināt dalībvalstu valdības dot priekšroku mūsu ideāliem, nevis interesēm.

Manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais progresa ceļš. Citādi mēs turpināsim debates, kurās mēs kurnēsim par to, ka varbūt Francijas valdība ir ierosinājusi iniciatīvu par Šengenu iekšēju iemeslu dēļ vai ka Itālijas valdība ir atteikusies kādu uzņemt, vai ka Grieķijas valdība ir vēl aizvien pārāk vāja, lai faktiski spētu atbildēt par saviem lēmumiem. Lietas būtība tomēr ir pavisam cita — ja Eiropas projekta politiskais aspekts netiks noskaidrots, mēs nespēsim atrisināt savas problēmas.

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vai varu sākt, pievienojot savus pateicības vārdus tiem, kurus izteica Tzavela kundze — un es vēlos pateikties viņai par tiem —, vārdus, kas veltīti parlamentiem un Eiropas iedzīvotājiem, par atbalstu manai valstij, ko viņi mums snieguši un turpina sniegt.

Kā pēdējo dienu notikumi rāda, Grieķija ir apņēmusies turpināt censties veiksmīgi pārstrukturēt savas finanses un sekmēt strukturālās reformas. Taču, lai šie centieni vainagotos ar panākumiem, ir vajadzīgi divi nosacījumi. Pirmais nosacījums ir tas, ka mums ne tikai jāpieprasa no cilvēkiem taupība, bet arī jāsniedz tiem pozitīvas izredzes — izredzes uz izaugsmi, izredzes uz nodarbinātību un izredzes uz jaunām darbavietām. Otrais nosacījums ir tas, ka mums ir vajadzīga vide, kurā valdītu drošība, kā arī Eiropas Savienības atbalsts, politiskas kohēzijas vide, jo visā krīzes laikā, bet īpaši dažās pēdējās nedēļās mēs esam vērojuši atklātu neoficiālu dialogu starp Eiropas galvaspilsētām, Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku, kredītreitingu aģentūrām darbojoties kā dīvainiem šķīrējtiesnešiem, dialogu par privātā sektora iesaistīšanu jaunajā Grieķijas glābšanas plānā.

Šī dīvainā šķīrējtiesa nedara godu ne Eiropas Savienībai, ne politiskai savienībai. Mums ir jāapklusina šī kakofonija, jo tikai politiskas kohēzijas vidē mēs varam cerēt uz pareizajiem nosacījumiem, kas ļaus Grieķijas iedzīvotāju lielajām pūlēm vainagoties ar panākumiem.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Lielais jautājums, kas rīt jārisina ES līderiem, ir tas, vai viņi ir gatavi uzdevumam glābt Eiropas sasniegumus attiecībā uz kopīgo valūtu un brīvās pārvietošanās zonu. „Vairāk Eiropas” nesniedz atbildi uz visiem jautājumiem, bet attiecībā uz minētajiem galvenajiem jautājumiem mums ir vajadzīgas lielākas spējas pieņemt Eiropas mēroga lēmumus. Es atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja Barroso daudz stingrāko šodienas paziņojumu par to, kas maijā tika izteikts mūsu debatēs par Šengenu un migrāciju. Viņam būtu vajadzējis nolasīt Aktu par masu nekārtībām Itālijai un Francijai, kā to šodien iepriekš šajās debatēs darīja Manfred Weber no PPE grupas.

Lieliskā rakstā, kas vakar bija publicēts laikrakstā Financial Times, Mario Monti pauda nožēlu par pārāk lielo cieņu pret dalībvalstīm un „pieklājības kultūru” Padomē, kas nozīmē, ka dalībvalstis atteicās saukt cita citu pie atbildības par trūkumiem. Es to drīzāk atklāti sauktu par „roka roku mazgā” attieksmi. Šai attieksmei bija katastrofālas sekas jautājumā par Grieķijas krāpnieciskajiem statistikas datiem. Mums ir vajadzīgas ES līmeņa lēmējpilnvaras un izpildpilnvaras par galvenajiem jautājumiem, bet mums ir vajadzīgs arī godīgums, bez kura savstarpēja uzticēšanās nav iespējama.

  Fiorello Provera (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs esam pārliecinājušies, ka neviena valsts nespēj viena pati atrisināt imigrācijas jautājumu. Ir svarīgi, lai mums būtu politika lielu migrācijas plūsmu pārvaldībai, kas atbalstītu attīstības sadarbību un nodrošinātu daudzpusējus un divpusējus nolīgumus ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm.

Diemžēl Eiropas jaunie ārējās darbības instrumenti nav tikuši likti lietā saskaņā ar Līgumu redzējumu, kā to tagad ir spiesta konstatēt Itālija. Dalībvalstīm, kas atrodas tuvumā frontes līnijai, bija jārisina bēgļu krīzes problēma pašu spēkiem bez iespējas paļauties uz Eiropas solidaritāti. Es tāpēc aicinu Komisiju definēt gadījumus, kuros mēs varam runāt par „pārvietoto personu masu pieplūdumu” saskaņā ar Direktīvas 2001/55/EK noteikumiem par pagaidu aizsardzību, tādējādi paredzot precīzus, izmērāmus kritērijus, kurus var uzskatīt par pastāvīgiem. Šāds skaidrojums ir svarīgs, lai veicinātu efektīvu kopējo migrācijas politiku un nodrošinātu dalīšanos ar migrācijas slogu.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi sveikt ministri Győri, Padomes priekšsēdētāju, par prezidentūras veikumu. Es vēlos sveikt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un izteikt divas piezīmes.

Pirmā piezīme attiecas uz Grieķiju. Es uzskatu, ka ir jākonsolidē finansiālā situācija un jāparedz pasākumi, kas veicina izaugsmi. Attiecībā uz finanšu konsolidāciju ir skaidrs, ka ir ārkārtīgi grūti tikt galā ar pagātni, plānojot nākotni. Es ierosinu atrast kādu kredīta starpnieku, kas izveidotu piemērotu atsevišķu finanšu struktūru Grieķijas sliktajiem parādiem. Tā kā politiskais konsenss, ko esam panākuši, nepieļauj kapitāla zaudējumus, kādēļ gan nesadalīt Grieķijas parādu, tādējādi ļaujot Grieķijas valdībai pārvaldīt nākotni, bet šim starpniekam galvenokārt risināt pagātnes problēmas ar pārstrukturēšanas palīdzību?

Attiecībā uz procentu likmēm konkrēts pienesums tiek prasīts no bankām, kas ieguva milzīgu peļņu, pērkot parādzīmes par 16 % un dubultojot savu kapitālu, kad to vērtība nokrita līdz 8 %. Es ierosinu izmeklēt arī finanšu darījumus ar valsts parādzīmēm, ko varētu uzticēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Kredītiestādes ir zināmā mērā sniegušas to, ko mēs Francijas likumdošanā saucam par negodīgu palīdzību struktūrai, kurai ir pārmērīgas parādsaistības. Tāpēc tās ir vainojamas noteikumu pārkāpumos un ir radījušas kaitējumu — tām jāatlīdzina zaudējumi.

No izaugsmes viedokļa mums ir jāatbalsta priekšsēdētāja Barroso ierosinātais plāns par EUR 1 miljarda piešķiršanu Grieķijai un ir jāizstrādā tai arī pienācīgs attīstības plāns. Es atzinīgi vērtēju ideju, ko ierosināja Cohn-Bendit kungs — kāpēc gan nepievērsties militārajiem izdevumiem, kuru īpatsvars ir 4 % no IKP? Turklāt, ja Eiropas Savienība būtu iesaistījusies sarunās starp Turciju un Kipru, mēs, manuprāt, būtu varējuši ietaupīt Grieķijai 2 % no IKP.

Šie ir pasākumi, kas varētu veidot Grieķijas attīstības plānu.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! No nākamās Eiropadomes sanāksmes es neko daudz negaidu, jo Eiropas Savienībā valda šķelšanās — lēmumu vietā redzam vilcināšanos un solidaritātes vietā — savtīgumu. Tāda pašlaik ir Eiropa.

Palūkosimies uz Grieķijas gadījumu. Es nerunāšu par savu valsti, Portugāli, jo jaunā valdība ir tikko pārņēmusi varu. Tāpēc viss, ko varu darīt, ir vēlēt tai panākumus gan Portugāles, gan Eiropas labā. Parunāsim par Grieķiju. Grieķija nav kura katra valsts,. Tā ir bijusi Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts jau gadu desmitiem un pieder pie eiro zonas. Ir svarīgi atcerēties, ka Grieķija ir demokrātijas šūpulis. Ar šiem faktiem pietiek, lai Eiropas Savienība pret Grieķiju izturētos ar vislielāko cieņu. Grieķi ir atbildīgi par šausmīgo situāciju, kurā tie atrodas, bet par to atbildīgas ir arī Eiropas iestādes.

Premjerministrs Papandreou kungs ir darījis visu, kas ir bijis viņa spēkos, lai Grieķija izkļūtu no šīs grūtās situācijas. Ar lielu drosmi un pašcieņu viņš ir pieņēmis taupības pasākumus vienalga, vai tie ir iespējami vai neiespējami. Tas, kas pašlaik notiek Grieķijā, var kādu dienu notikt arī Īrijā, Portugālē, Spānijā, Beļģijā, vai Itālijā un Francijā. Man ir jautājums Eiropas iestādēm — kā grūtībās nonākušām valstīm ir iespējams maksāt skandalozās procentu likmes, kas tām tiek uzspiestas, un vienlaikus samazināt budžeta deficītu un valsts parādu, veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas? Vai jums nešķiet, ka ar šādu ārstēšanu šīs valstis riskē nomirt nevis no slimības, bet no dziedniecības?

Šis nav pareizais ceļš. Ir vajadzīgs saskaņots plāns vienotās valūtas aizsardzībai, spekulāciju ar valsts parādiem apkarošanai un kredītreitingu aģentūru atmaskošanai, uz kurām gulstas galvenā vaina par krīzes izraisīšanu, ko pašlaik piedzīvojam.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pirmais piesardzības pasākums, kas jāveic, ja mēs vēlamies novērst lielu ugunsgrēku, ir beigt rotaļāties ar uguni. Es piekrītu priekšsēdētāja Barroso vārdiem, ka Grieķijas valdībai ir jādara viss iespējamais valsts sakārtošanai, lai Eiropas Savienības varētu savukārt rīkoties. Citiem vārdiem sakot, Grieķijai ir jāatgūst uzticība.

Vai aicinājumu rīkoties atbildīgi nevajadzētu adresēt visu ES valstu valdībām? Vai politiskie līderi apzinās, kāda ietekme ir viņu 18 pēdējo mēnešu laikā sniegtajiem paziņojumiem par Grieķiju? Ir pienācis laiks Eiropadomei rīt izbeigt nesaskaņas starp tās dalībvalstīm.

Ir vajadzīgas četras lietas, lai novērstu Grieķijas krīzes domino efektu visā eiro zonā, no kā tik daudzi cilvēki baidās: pirmkārt, vienota Grieķija, kurai ir ekonomikas un budžeta atveseļošanas plāns; otrkārt, Eiropas Savienība un Eirogrupa, ko apvieno tas pats mērķis; treškārt, nedaudz vairāk laika, nekā sākotnēji plānots, jo īpaši privatizācijai, un, ceturtkārt, pareizi izprasta solidaritāte, kas ietver ne tikai jaunus aizdevumus, bet galvenokārt tehnisku palīdzību no partneru puses, jo īpaši no Komisijas puses.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms man jāsaka, ka es gaidu no šīs Eiropadomes ļoti atbildīgus lēmumus, jo īpaši tās gaisotnes dēļ, kas pēdējās nedēļās valda ekonomikā. Šai Padomei ir jābūt atbildīgākai nekā iepriekšējai, kas veselus trīs mēnešus atlika problēmas risināšanu tikai vēlēšanu grafiku dēļ. Šiem atbildīgajiem lēmumiem ir jāliek cilvēkiem saprast, ka ekonomikas un finanšu jautājumi Eiropai ir būtiski un izšķiroši un ka tie ir lietderīgi Eiropas galvenā mērķa sasniegšanai — miera saglabāšanai.

Ja mēs, risinot savas problēmas, ieņemsim tādu nostāju, kas rada dalībvalstu savstarpēju neuzticēšanos, neuzticības sēšanu to starpā, nesaskaņu un sacensības izraisīšanu un saasināšanu starp dienvidu un ziemeļu valstīm vai starp centrālajām un perifērijas valstīm, sekas būs Eiropas Savienības noriets.

Es uzskatu, ka šajā Eiropadomes sanāksmē bez tehniskiem risinājumiem un politiskām nesaskaņām mums būs jāizlemj, vai mēs vēlamies, lai arī turpmāk Eiropas projekts noderētu par pamatu miera stratēģijai Eiropā. Es uzskatu, ka tieši tas ir likts uz spēles.

Es esmu ievērojis, ka daudzu līderu runas — vienalga, vai viņi nāk no valstīm, kas iekļuvušas grūtībās, vai no galvenajām maksātājvalstīm — ir neatbildīga pļāpāšana, kas bieži šķiet pievilcīga daudziem viņu tautas brāļiem, kuri apveltīti ar ārkārtīgi negatīvām īpašībām. Šā iemesla dēļ un tikai šā iemesla dēļ es apelēju pie Eiropas valstu valdību līderu atbildības sajūtas, lai viņi ierosina risinājumus, kas ļaus Eiropai atrast izeju un atrisināt situāciju.

  Gianni Pittella (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Savstarpējas bailes un neuzticēšanās —kā tikko teica Mauro kungs — ietekmē Eiropas valstu valdību lēmumus, kas saistīti ar krīzi.

Eiropa man šķiet kā futbola komanda, kura zaudē ar rezultātu 2 pret 0 un kuras spēlētāji domā, ka var izlīdzināt rezultātu, vairs nepiespēlējot bumbu citiem spēlētājiem, bet cenšoties gūt vārtus paši. Taču viens spēlētājs nevar uzvarēt futbola maču. Pat Maradona un Pelé nevarētu uzvarēt šo krīzes maču vieni paši. Grieķijas krīzi varēja kontrolēt tās sākuma posmā. Taču mēs steidzāmies uz priekšu un tagad esam sasnieguši ļoti sarežģītu stāvokli, kas jārisina, atmetot kaitīgu nenovīdību un nekam nederīgas ekonomikas atveseļošanas receptes uz visiem laikiem.

Mums ir jārunā patiesība un jāatzīst, ka daudzi no šodienas valdību vadītājiem ir izrādījušies otršķirīgi līderi. Viņi nevar saprast, ka šo krīzi nekādā ziņā neizraisīja Grieķija un pat ne valsts parādu stāvoklis, bet gan finanšu tirgi, kas vēl līdz šim brīdim netiek regulēti. Tagad valdības atkal piedāvā mums parasto indīgo ēsmu — sakārtosim savu finanšu stāvokli un tad jau redzēsim, kas būs palicis dzīvs. Taču neviens nebūs palicis dzīvs, un vissliktākais ir tas, ka Eiropas sabiedrības pati vitālākā daļa nebūs palikusi dzīva. Mūsu mērķim ir jābūt izaugsmei, mērķtiecīgi koncentrējot resursus pētniecībai, mācībām un galvenajiem uzdevumiem, lai sāktu sekmīgas attīstības ciklu.

Visbeidzot mums jārunā skaidrā valodā par imigrāciju. Šengenas līgumu nedrīkst aiztikt — to var tikai stiprināt, bet to nedrīkst aiztikt, jo tas ir neatņemams sasniegums, kas ļauj saglabāt Eiropas Savienību. Migrantu plūsmas ir jāpārvalda no Briseles, pamatojoties uz iekļaušanu, solidaritāti un drošību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Ar šo Eiropadomes sanāksmi noslēgsies Ungārijas prezidentūra. Šīs prezidentūras darba stilu var ieteikt svarīgu dokumentu pieņemšanai, tostarp arī ārkārtīgi pretrunīgu dokumentu pieņemšanai.

Šī ir ļoti svarīga sanāksme, jo ir jāīsteno Eiropas pusgads. Dalībvalstīm ir jāpiemēro šie ieteikumi, lai neapdraudētu stabilitāti. Tagad ir īstais laiks dalībvalstīm pierādīt, cik atbildīgi tās izturas pret jauno mehānismu.

Ir vajadzīgas stabilitātes un konverģences programmas un valstu reformu programmas, bet ar tām vien nepietiek. Ir jāpanāk vienošanās par ekonomikas pārvaldību. Ar lielām pūlēm Parlaments ir panācis kompromisu, kas, es ceru, rītdienas balsojumā tiks atbalstīts. Tagad ir pienākusi Padomes kārta pieņemt šo Eiropas Savienībai ārkārtīgi svarīgo tiesību aktu kopumu.

Pēdējā laikā ir daudz runāts par Šengenas zonu. Vērtēšanas mehānisms ir acīmredzot jāpārveido. Vienpusēja robežu atjaunošana nav pareizais risinājums. Ja kāda dalībvalsts nespēj garantēt ārējo robežu drošību, ir jāveic atbalsta pasākumi un jāiesaista Frontex.

Ja situācija netiks atrisināta, Padome un Komisija ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu uz ierobežotu laika posmu atjaunot robežkontroli. Es uzskatu, ka vienpusēja robežu atjaunošana, kā tas notiek pašlaik, nav pareizais risinājums.

Prezidentūras ziņojums par līdzekļiem romu integrācijai Eiropas Savienībā un tā apstiprināšana, kā arī secinājumi par ES stratēģijas ieviešanu Donavas reģionam būs svarīgi pasākumi Eiropas Savienībai būtiskas politikas īstenošanā.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Stabilitātes pakta vājums ir bijis viens no šīs krīzes izraisīšanas faktoriem — krīzes, kas ir pāraugusi par uzticības krīzi.

Šajā ziņā neviens nav bez vainas. Mēs esam tagad sasnieguši ārkārtas situāciju, kurā vislielākā nozīme ir solidaritātei un atbildībai, bet solidaritāte nenozīmē tikai devīzi „visi par vienu”, bet arī devīzi „viens par visiem”. Ikvienai dalībvalstij ir jābūt atbildīgai par mūsu Eiropas Savienību un jāsāk darboties Eiropas kopējā labuma interesēs.

Mums ir vajadzīgs „vairāk Eiropas”, bet „vairāk Eiropas” nozīmē vairāk disciplīnas, ietverot arī konkrētus pasākumus pret tiem, kas turpina pārkāpt noteikumus.

Lai atjaunotu uzticību eiro zonai, Komisijai ir jākļūst gan stiprākai, gan neatkarīgākai, pārvaldot ekonomiku un veicot tās uzraudzību. Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras dalībvalstu ekonomikas stāvokļa novērtēšanai, lai tā laikus varētu sniegt ieteikumus un brīdinājumus.

Taču būtiskākais jautājums būs politiskā griba un spēja piemērot naudas sodus. To piemērošanai ir jākļūst par likumu, nevis par politiskas kaulēšanās objektu. Procedūrās, kas noved pie iespējamām sankcijām, Padomes nozīme ir pienācīgi jāierobežo. Uzticību ES var atjaunot, uzlabojot statistikas kvalitāti un turpmāk novēršot iespēju manipulēt ar fiskāliem datiem un viltot tos.

Mana valsts Igaunija pirms trim gadiem sastapās ar dziļu ekonomikas krīzi. Taču mēs aktīvi rīkojāmies, līdzsvarojām budžetu un pievienojāmies eiro zonai. Arī Latvija enerģiski rīkojās un tagad ir atkal nostājusies uz iesāktā ceļa.

Visi par vienu un viens par visiem. Mums visiem ir jārīkojas, lai reformētu sabiedrību. Izdevumu samazināšana ir sāpīga, bet tā ir vienīgais ceļš, kā atgriezties pie izaugsmes un stabilitātes.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs esam daudz dzirdējuši par došanu un došanu, un došanu un arī par samazināšanu un samazināšanu, un samazināšanu. Es vēlos šim maisījumam pievienot vēl vienu dimensiju, un tā ir ņemšana un ņemšana, un ņemšana. Es īpaši ar to domāju procentu likmi, ko ECB pieprasa no manas valsts Īrijas. Mēs vīrišķīgi cīnāmies, lai sasniegtu glābšanas procesā izvirzītos mērķus. Taču šīs likmes mums nepalīdz.

Par laimi, EP un Komisija redz, ka pret mums izturas netaisnīgi un negodīgi. Tādu procentu likmju pieprasīšana līdzinās dzirnakmens piesiešanai slīkstoša cilvēka kaklam, vienlaikus sūtot viņam glābšanas laivu.

Es vēlos lūgt, lai īpaši rīt Padome samazinātu procentu likmes Īrijai. Ja tā piekritīs, mēs atgriezīsimies pie izaugsmes, izpildīsim savas saistības un atkal būsim liela nācija, daļa no Eiropas.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Cerams, ka Eiropadome atbalstīs Ungārijas prezidentūras trīs veiksmīgos mērķus — Donavas stratēģiju, romu stratēģiju un pievienošanās sarunu pabeigšanu ar Horvātiju. Taču galvenais mērķis būs sešu tiesību aktu kopuma, tiesību aktu par ekonomikas pārvaldību, pieņemšana. Ungārijas eksperti un diplomāti ir pelnījuši vislielāko atzinību par savu lielisko darbu, jo viņiem ir izdevies samazināt Padomē un Eiropas Parlamentā apspriežamo jautājumu skaitu līdz dažiem jautājumiem. Lai izkļūtu no strupceļa sarunās, Ungārijas valdībai ir jāpanāk kompromisi visaugstākajā līmenī. Nav vēl zināms, vai Viktor Orbán valdībai ir pietiekams politiskais kapitāls, lai to paveiktu. Vai Matolcsy kungs, kas iepriekš atklāti un asi uzbruka Eiropas pusgada idejai, spēs ticami aizstāvēt ekonomikas pārvaldības stiprināšanu? Es ceru, ka mēs spēsim panākt lūzumu Padomē. Eiropai ir pēc iespējas ātrāk vajadzīga ekonomikas pārvaldības ieviešana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Nopietnās ekonomiskās un sociālās situācijas dēļ vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropadomei gaidāmajā jūnija sanāksmē ir rūpīgi jāapsver un dziļi jāpārdomā šīs situācijas iemesli un jāuzņemas atbildība par Eiropas Savienības neoliberālās politikas eskalāciju — privatizāciju, darbaspēka devalvāciju, kas izraisa lielu sociālo nevienlīdzību, dažādu valstu ekonomikas ievērojamām atšķirībām, bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību. Padomes locekļiem ir vienaldzīga darbaļaužu un vienkāršo cilvēku cīņa, un diemžēl viņi piedāvā tikai pastiprināt neoliberālo politiku, kas jau tagad ir novedusi pie nopietnas krīzes Grieķijā un Īrijā un draud Portugālei un citām valstīm.

Galu galā viņi cenšas atvieglot peļņas gūšanu no kapitāla un finanšu spekulācijām uz tādu sabiedrības grupu rēķina kā darba ņēmēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki un cilvēki, kas ir cietuši no ieguldījumu samazinājuma un taupības politikas.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! ES pašreizējā migrācijas politika ir cietusi neveiksmi. Par to liecina Komisijas plāni ieviest tā saukto mobilitātes partnerību, lai piešķirtu masu pieplūdumam no Ziemeļāfrikas legalitātes šķietamību. Malmström kundze ir daudzkārt paziņojusi, ka Eiropa esot atkarīga no imigrācijas no Ziemeļāfrikas. Taču tas, ka daudzās dalībvalstīs ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu starpā, tiek ar nolūku ignorēts. Lībijā iedzīvotāju skaits pēdējos 20 gados ir dubultojies. Tādējādi, ja vārti uz Ziemeļāfriku tiks atvērti, spiediens uz Eiropas darba tirgu palielināsies vēl vairāk. Tāpēc mums nav vajadzīgas vēl lielākas imigrācijas plūsmas no Ziemeļāfrikas, bet mums ir drīzāk jāaptur imigrācija. Mūsu pilsoņi nevēlas šādu mobilitātes partnerību, tās vietā viņi vēlas atpakaļuzņemšanas partnerību. Mūsu pilsoņi nevēlas atvērtas robežas, bet drīzāk gan robežkontroles atjaunošanu un Frontex nostiprināšanu. Šis jautājums ir jāizskata gaidāmajā Padomes sanāksmē, kad tiks apspriests „progress” imigrācijas politikā.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam veltījuši gandrīz visu savu laiku Grieķijas krīzes apspriešanai un esam darījuši to pamatoti, jo tā ir milzīga problēma. Taču vakardienas debatēs Barroso kungs lūdza mūsu atbalstu Šengenas jautājumam. Tas, ka Barroso kungs lūdza Parlamenta atbalstu, nozīmē, ka viņš paredz ļoti grūtu situāciju un grūtas sarunas ar dažādu valstu valdību vadītājiem. Es vēlos teikt, ka Šengenas zona un ceļošanas brīvība visā Eiropā bija Eiropas Savienības brīvības simbols un viena no Eiropas Savienības galvenajām vērtībām, un viens no lielākajiem nopelniem man personīgi kā polietei un visai Polijas tautai. Mēs nedrīkstam ļaut ierobežot šo brīvību un veicināt Šengenas zonas sairumu, jo tieši šādi lēmumi un šāda politika nosaka to, kā ES tiek uztverta pasaulē. Tāpēc es aicinu ne tikai aizstāvēt Šengenas sistēmu, bet, cik drīz vien iespējams, iekļaut tajā arī Rumāniju un Bulgāriju.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debates ir sniegušas man lielu apmierinājumu, jo es redzu, ka ir izveidojušās divas nometnes ar atšķirīgiem uzskatiem par krīzes iemesliem un atšķirīgiem ieteikumiem — neoliberāļi vienā pusē un kreisā spārna deputāti — otrajā. Ir skaidrs, ka pēc mēnešiem ilgām debatēm par situāciju Eiropā mēs esam nonākuši pie secinājuma, pirmkārt, ka pastāv augsts apdraudējuma līmenis un, otrkārt, ka ir vajadzīga sadarbība. Šajā saistībā es jutos apmierināts, dzirdot Barroso kungu šodien sakām, ka tiks iesniegts priekšlikums par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Es par to priecājos. Žēl, ka mēs jau nestrādājam pie galīgā varianta, taču tas, ka projekts ir izstrādāts, ir vērtējams atzinīgi. Ja drīkstu, es vēlos uzsvērt vēl vienu jautājumu — pašlaik mēs esam pievērsušies eiro zonai, bet Eiropas Savienībā ir arī valstis, kas nepieder pie eiro zonas, un mums ir jānodrošina, lai arī tām nerastos problēmas.

  Simon Busuttil (PPE). - (MT) Priekšsēdētāja kungs! Imigrācijas jautājumā mēs no rītdienas gaidām trīs lietas — pirmkārt, lai Šengenas zona tiktu aizstāvēta, jo tā simbolizē mūsu pilsoņu brīvību un ir viena no redzamākajām Eiropas Savienības pilsoņu priekšrocībām; otrkārt, mēs gaidām arī kopēju atbildību ne tikai par iekšējām robežām, bet arī par ārējām robežām. Tāpēc būs vajadzīga spēcīgāka Frontex aģentūra, kā arī lielāka solidaritāte un godīgāka un taisnīgāka uzdevumu sadale. Būs vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, kas ir piedzīvojušas revolūcijas. Taču visvairāk rīt būs vajadzīga patiesa politiska griba. Ja tās trūks, mēs nekad savus vārdus neiemiesosim darbos.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Šodienas dzīvās un dinamiskās debates liecina par to, ka Eiropas nākotnes dēļ Eiropadomes sanāksmes darba kārtība ir būtiska un ļoti svarīga.

Grieķijai bija veltīti gandrīz visi mūsu intervences pasākumi. Mēs zinām, ka situācija Grieķijā ir ļoti grūta un ka mūs negaida viegli risinājumi. Es piekrītu visam, ko jūs teicāt par to, ka ir svarīgi parādīt Grieķijas iedzīvotājiem, ka viņus gaida ne tikai samazinājumi un taupības pasākumi, bet ka tuneļa galā ir gaisma un ka mēs spējam reāli palīdzēt Grieķijai atkal nostāties uz izaugsmes ceļa.

Taupība tāpēc ir jāsaista ar izaugsmes politiku un izaugsmes pasākumiem Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas Savienība un Komisija spēj to sasniegt. Mēs varam palīdzēt Grieķijai palielināt administratīvo veiktspēju. Mēs varam palīdzēt Grieķijai labāk apgūt struktūrfondus un ieguldīt tos stratēģiski izaugsmes spējīgās nozarēs, kā arī palīdzēt Grieķijas iestādēm uzlabot nodokļu iekasēšanas kvalitāti.

Mēs zinām, kā palīdzēt valstīm uzlabot izglītības sistēmas. Es uzskatu, ka mēs spējam to darīt jau tagad, un Komisija ir gatava to darīt. Mēs esam gatavi izstrādāt tehniskās palīdzības programmas, kas pavadīs grūtos taupības pasākumus, kuri būs jāveic Grieķijas iestādēm. Tādējādi mēs gribam parādīt, ka Eiropai nav vienalga, ka tā solidarizējas ar Grieķiju un ka tā spēj palīdzēt šai valstij, kas ir iekļuvusi tādā nelaimē.

Taču tādai pašai vēstij ir jānāk arī no Grieķijas politisko aprindu puses. Mēs varam darīt visu, ko spējam, bet Grieķijas iestādēm ir skaidri jāapliecina, ka tās ir vienotas un apņēmušās risināt valsts grūtās problēmas. Tāds ir mans aicinājums un Komisijas aicinājums Grieķijas politiskajiem pārstāvjiem — sadarbojieties, esiet vienoti, parādiet mums vienotu pieeju ļoti grūtajiem jautājumiem. Ir īstais laiks, un tas būs ļoti atbildīgs žests.

Ne visai daudzi no jums pieskārās ļoti svarīgajam Eiropas pusgada noslēgumam. Taču es par to runāšu, jo mums ir vajadzīga Eiropas Parlamenta deputātu palīdzība — lai viņi dodas uz saviem vēlēšanu apgabaliem un izskaidro, ka Eiropas pusgads ir beidzies un ka sākas dalībvalstu pusgadi. Manuprāt, mēs zinām, ko darīt — mums ir ieteikumi katrai valstij, kas ir ļoti taisnīgi, ļoti godīgi un ļoti sīki aprakstīti, bet tagad mums ir vajadzīga dalībvalstu iestāžu un valdību sadarbība, lai īstenotu reformas dalībvalstīs. Tikai tā mēs spēsim uzlabot Eiropas ekonomikas kvalitāti un konkurētspēju un nostādīt Eiropas ekonomiku uz jauniem pamatiem.

Es vēlos vēlreiz apliecināt, ka finanšu darījumu nodokli ieteiks Eiropas Komisija. Mums bija jāveic ļoti rūpīgs ietekmes novērtējums, kas drīz tiks pabeigts. Tas būs viens no mūsu priekšlikumiem un mūsu ieguldījums globālajās debatēs par šiem svarīgajiem jautājumiem. Arī šoreiz Eiropa rādīs piemēru, un mēs ceram, ka mūsu globālie partneri mums sekos.

Vairāki no jums pieminēja Šengenas zonu un to, cik svarīgi ir īstenot augstas kvalitātes imigrācijas politiku. Es vēlos jums apliecināt, ka mēs labi apzināmies, ka brīvība un cilvēku tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropā ir viens no vislielākajiem sasniegumiem un ka mums tas ir jāglabā kā dārgums. Komisija darbosies kā līgumu uzraudzītāja un būs gatava veikt attiecīgus pasākumus, ja šo projektu pamatvērtības tiks apšaubītas.

Pēc nesenajiem notikumiem mums ir jāatzīst, ka mums ir vajadzīgs sīki izstrādāts risinājums visiem migrācijas aspektiem un ka mums jānostiprina uzticēšanās šai sistēmai. Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka pareizs ir tikai saskaņots un Kopienas pamatots process pretstatā vienpusējām dalībvalstu iniciatīvām atjaunot iekšējo robežkontroli.

Mums ir vajadzīga arī efektīvāka un lielāku aizsardzību garantējoša vienota Eiropas patvēruma sistēma. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu šādas sistēmas ieviešanu līdz 2012. gadam. Tāda ir Komisijas pieeja, un es ceru, ka Eiropas Parlaments un dalībvalstis to atbalstīs.

Lūdzu, ļaujiet man teikt dažus vārdus par ekonomikas pārvaldību un sešu tiesību aktu kopumu. Jūs jau esat dzirdējuši Komisijas priekšsēdētāja viedokli, un jums būs iespēja apspriest šo jautājumu sīkāk ar manu kolēģi komisāru Olli Rehn. Es vēlos uzsvērt tikai vienu jautājumu, proti, cik svarīgi ir vienoties pēc iespējas ātrāk, jo laiks mūs steidzina un mums ir vajadzīgi jauni instrumenti, lai turpmāk labāk un drošāk pārvaldītu Eiropas ekonomiku.

Noslēdzot savu runu, vēlos izteikt vienu komentāru par Horvātiju. Es uzskatu, ka ir īstais laiks apsveikt Horvātiju, jo tā tuvojas vēsturiskam brīdim, un, manuprāt, tas raidīs ļoti pozitīvu vēsti ne tikai Horvātijas iedzīvotājiem, bet visiem Rietumbalkānu iedzīvotājiem.

Es vēlos apsveikt arī Eiropas Parlamentu un tā referentu Swoboda kungu, kā arī Ungārijas prezidentūru, kas veica lielisku darbu, tik tālu pavirzot uz priekšu šos jautājumus un nodrošinot mums pašreizējos labos rezultātus.

Pēdējie pateicības vārdi tiek veltīti Enikő Győri kundzei. Viņa ir daudzkārt teikusi, ka vēlas vadīt prezidentūru, kuras attiecības ar Parlamentu būtu draudzīgas. Man šķiet, viņa to ir sasniegusi, bieži būdama klāt Parlamenta sēdēs. Es vēlos viņai pateikties arī par lielisko sadarbību ar Komisiju.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ļaujiet man šajā pēdējā reizē, kad piedalos plenārsēdē, runāt savā dzimtajā valodā. Vispirms es vēlos pateikties jums visiem par atzinību, ko esat izteikuši par mūsu darbu, jo mēs dzirdējām, ka daudzi EP deputāti no dažādām grupām secināja, ka Ungārijas prezidentūra ir labi veikusi savu darbu. Es personīgi uzskatu, ka patiešām ir vērts Eiropas Savienībā vadīt prezidentūru, kuras attiecības ar Parlamentu ir draudzīgas.

Priekšsēdētājs Barroso minēja sešu tiesību aktu kopumu, un priekšsēdētāja vietnieks Šefčovič minēja sarunas ar Horvātiju un dažādos dokumentu kopumus. Koplēmuma procedūra Eiropas Savienībā dod Padomei un prezidentūrai izdevību veidot personīgas attiecības ar daudziem šo iestāžu locekļiem un vienai iestādei iepazīties ar otras problēmām, ko es uzskatu par lielu iespēju mums visiem.

Pateicos jums par šodienas debašu organizēšanu. Man šķiet, ka mums ir vienāds viedoklis par pamatprincipiem un pamatvērtībām, par kurām šodien tika daudz tika runāts, un apspriesti tika pat Eiropas integrācijas filozofiskie pamati, un man ir jāsaka, ka vairākuma deputātu runas atspoguļoja saskaņu starp mums. Mēs esam vienisprātis par to, ka Eiropadomei šodien ir jārisina ārkārtīgi grūti jautājumi. Es būtu uzmanīgāka, lietojot vārdu „vēsturisks”, jo, pārāk bieži lietots, tas devalvējas.

Es pilnīgi piekrītu, ka bailes un neuzticēšanās ir slikti padomdevēji un ka rītdienas un parītdienas sanāksmēs Eiropas līderiem nevajadzētu ļauties šādām emocijām. Mans un Ungārijas prezidentūras kredo ir tāds, ka mums visās savās gaitās ir jāpaļaujas uz uzticēšanos — es pat teiktu, savstarpēju uzticēšanos —, uz atbildību un solidaritāti visās lietās, kā jūs mūs mudinājāt darīt, vienalga, vai tās būtu Šengenas reformas, patvēruma vai paplašināšanās politika, mums vienmēr jāpaļaujas uz uzticēšanos. Pareizais risinājums ir — kā ierosināja lielais vairākums — „vairāk Eiropas”, stiprāka Eiropa, un Ungārijas prezidentūra pēdējos sešus mēnešus ir strādājusi, paturot to prātā. Mūsu stingra pārliecība ir, ka ciešāka integrācija atrisinās visas mūsu problēmas.

Visbeidzot es vēlos ziņot par jautājumiem, kurus iepriekšējās Eiropadomes Ungārijas prezidentūrai uzdeva kā mājasdarbu, konkrētāk runājot, par kādiem rezultātiem un sasniegumiem tiks ziņots rīt augstākā līmeņa sanāksmē, jo galu galā mums bija jāvienojas ar jums par konkrētiem dokumentu kopumiem un bija jāpanāk vienošanās arī par citiem jautājumiem.

Ļaujiet man sākt ar ekonomikas jautājumiem. Mēs jau runājām par Eiropas pusgadu, un es vēlos pateikties priekšsēdētāja vietniekam Šefčovič kungam, jo ir patiešām vērts informēt sabiedrību par to, kāda nozīme ir Eiropas pusgadam. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību un uzzinātu, kā dalībvalstis saimnieko, lai mēs tām laikus varētu sūtīt brīdinājuma signālus. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments cieši vēroja šo procesu — šajā Eiropas pusgadā mēs mudinām dalībvalstis stingrāk pārvaldīt budžetu; bet vienlaikus mēs liekam pamatus izaugsmes centieniem un smagam darbam, un radošai attieksmei.

Par sešu tiesību aktu kopumu drīz Parlamentā notiks padziļinātas debates. Ļaujiet man norādīt divus iemeslus, kāpēc es dodu priekšroku pašreizējā nolīguma pieņemšanai. Pirmkārt, šis tiesību aktu kopums ir labs. Tas ir labāks par Padomes sākotnējo priekšlikumu, tāpēc ka Padome piekāpās Parlamentam ikvienā darba kārtības jautājumā. Mēs pat panācām piekāpšanos attiecībā uz apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Tāpēc es nevaru piekrist Lambsdorff kunga viedoklim, ka viss tiesību aktu kopums pamatojas tikai uz vienu punktu, proti, apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Šā tiesību aktu kopuma priekšrocība ir tā, ka ar tā palīdzību sistēmā, kas turpmāk palīdzēs izvairīties no tādām krīzēm kā 2008. gada krīze, ir iestrādāti dažādi pārbaudes un līdzsvarošanas mehānismi.

Ļaujiet man jums pastāstīt, ka attiecībā uz personu pārvietošanās brīvību Ungārijas prezidentūra 9. jūnijā Tieslietu un iekšlietu padomē vienprātīgi pieņēma secinājumu, kurā bija teikts, ka personu brīva pārvietošanās ir jāsaglabā, ka mums ir jāpārskata pašreizējie pasākumi un ka tikai tad, kad tie būs izsmelti un radīsies jaunas problēmas, kurām būs vajadzīga pašreizējā acquis pielāgošana, mēs varēsim ārkārtas situācijās veikt ārkārtas pasākumus un ka grozījumi ir jāizstrādā tikai tad, ja tiek iesniegts konkrēts tiesību akta priekšlikums, kas, cik man zināms, notiks šā gada rudenī.

Es tikko uzzināju, ka vienlaikus ar šo plenārsēdi Padome piekrita izskatīt vienīgo atklāto jautājumu attiecībā uz Frontex. Tādējādi sarunas par Frontex nostiprināšanu ir noslēgušās ar panākumiem. Es pateicos Parlamentam par sadarbību.

Otrs mājasdarbs, ko mums uzdeva Eiropadome, bija Eiropas Investīciju bankas aizdošanas spēju palielināšana, un šajā jautājumā mums izdevās vienoties ar Parlamentu, kas ir vēl viens no mūsu panākumiem, un es uzskatu, ka tas ir svarīgs solis ceļā uz samierināšanās procesu Ziemeļāfrikas valstīs.

Nedaudz novirzoties no temata, man jāatbild uz Tabajdi kunga vārdiem. Man ir jānoraida viņa piebildes par Ungārijas valdības locekļiem, kuru motivācija, manuprāt ir iekšpolitiska. Pirmkārt, es vēlos lūgt jūs iegūt informāciju no saviem kolēģiem Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā par Ungārijas ekonomikas ministra György Matolcsy darbu, jo gaisotne vakardienas uzklausīšanā nedaudz atšķīrās no jūsu šodien šeit teiktā. Es jums ieteiktu izlasīt arī dalībvalstu sniegtās atbildes uz Komisijas priekšlikumiem par Eiropas pusgadu. Ikvienam ir tiesības brīvi reaģēt un kritizēt to saturu, jo Eiropas Savienībā viss tiek sasniegts debatēs un viedokļu apmaiņā, un faktiski daudzas dalībvalstis jau ir kritizējušas to saturu. Otrkārt, es vēlos norādīt uz vienu no Ungārijas prezidentūras pozitīvajām īpašībām — mūsu panākumu atslēga, panākot vienošanos ar Eiropas iestādēm par tik daudziem jautājumiem, ir līgumu un iestāžu kompetences ievērošana. Mēs esam iesnieguši sešu tiesību aktu kopumu Padomei, apzinoties, ka Ungārijas prezidentūra ir darījusi visu iespējamo, lai panāktu vienošanos, ko uzslavēja priekšsēdētājs Barroso un jūsu kolēģi Parlamenta komiteju sanāksmēs. Tāpēc mēs tagad iesniedzam šo tiesību aktu kopumu Eiropadomei, kuras priekšsēdētāja vārds ir Herman Van Rompuy un kura pieņems lēmumu par turpmāko tiesību aktu virzību.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums ir par Horvātijas pievienošanos. Kā jau sākumā teicu, es vārdu „vēsturisks” lietoju piesardzīgi. Taču Horvātijas gadījumā mēs patiešām esam vēsturiska brīža priekšā, jo mēs Rietumbalkāniem raidām ļoti svarīgu vēsti, proti, ka tiem Eiropas Savienībā ir nākotne. Es patiešām ceru, ka rīt un parīt ES dalībvalstis un valdības pieņems politisku lēmumu par Horvātijas pievienošanos un ka sarunas varēs noslēgt Ungārijas prezidentūras pēdējās stundās, vēlākais 30. jūnijā. Eiropas Komisija strādāja visu diennakti, lai 10. jūnijā sniegtu pozitīvu ziņojumu. Es varu jums apliecināt, ka horvāti un Ungārijas prezidentūra strādāja dienu un nakti, lai to sasniegtu. Padomes darba grupas sanāksmes notika katru dienu, lai mēs spētu pabeigt šo darbu.

Visbeidzot es vēlos pateikties ne tikai Parlamentam — ko es jau izdarīju —, bet arī mūsu trīs prezidentvalstu komandas partneriem, Spānijai un Beļģijai, par lielisko sadarbību un par to, ka mēs spējām pabeigt trīs prezidentvalstu komandas 18 mēnešu programmu, un es gribu novēlēt Polijai visu to labāko, kā arī izveidot prezidentūru, kam būtu draudzīgas attiecības ar Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Gaidāmā Eiropadomes sanāksme ir īpaši svarīga, jo debašu centrā būs divi Eiropas integrācijas aspekti. Pirmais ir ekonomiskā integrācija, uz ko attieksies ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums, kurš mums dos iespēju rast vislabākos risinājumus, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, kā arī konkrēti pasākumi, kas paredzēti valstīm, kuras atrodas īpaši grūtā ekonomiskā situācijā — un šajā nolūkā Padomei jāsūta valstīm skaidra solidaritātes un atbildības vēsts. Otrkārt, šo grūtību un lielas migrācijas spiediena periodu, ko pašlaik piedzīvojam, nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu Šengenas panākumu vājināšanai un pārvietošanās brīvības ierobežošanai. Mēs nedrīkstam tik krasi mainīt savu stratēģiju — mums tā ir jāaizsargā, jāstiprina un jāattīsta. Es ceru, ka šī Padome paudīs nepārprotamu nostāju šajā jautājumā, uzsverot, ka dalībvalstīm jāievēro un pienācīgi un efektīvi jāīsteno Šengenas noteikumi Man jāpievērš jūsu uzmanība vajadzībai uzlabot solidaritāti un pienākumu sadali starp dalībvalstīm, kā arī palielināt Frontex pilnvaras un resursus. Man jāuzsver arī vajadzība izveidot reālu Šengenas novērtējuma mehānismu, kam jāpalīdz pārbaudīt atbilstību noteikumiem un robežkontroli, atklāt problēmas, veicināt to risināšanu un ļaunākajā gadījumā piemērot sankcijas dalībvalstīm, ja tās nepakļaujas noteikumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā saukto taupības pasākumu dramatiskās sekas ir acīmredzamas. Kā daudzi cilvēki pagājušajā gadā brīdināja, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības (SVF-ES) programma Grieķijai ir ne tikai izraisījusi katastrofu ekonomikā un sociālu postu, bet ir izrādījies, ka tā nespēj sasniegt mērķus, kuriem tā bija radīta — deficīta samazināšanas mērķi nav sasniegti, valsts parāds pašlaik ir aptuveni 170 %, un procentu likmes valsts parādam, ko pieprasa tirgi, ir paaugstinājušās. Eiropadome tomēr gatavo jaunu uzbrukumu. Turklāt bez SVF un ES programmām, kuras izstrādātas pēc vienādiem principiem un kuras paredzētas īstenošanai Īrijā un Portugālē, tiek gatavots pastiprināts uzbrukums Grieķijai, vēl vairāk aplaupot tās iedzīvotājus.

Tie ir jaunākie pasākumi šajā iejaukšanās un izspiešanas procesā, kas faktiski liecina par koloniālisma politiku. Viņiem ir nodoms izmantot ekonomikas pārvaldību, lai institucionalizētu un iemūžinātu šo intervences politiku un pasākumus, kas ir saistīti ar pašreizējo SVF un ES iejaukšanos. Viņi vēlas ieviest „savstarpēju atbilstību” uz visiem laikiem, kā arī iegūt ārēju kontroli pār nacionālajiem kontiem un politiku, ko cieši uzrauga galvenās ES lielvalstis. To diktāta pārkāpumi (vai pat pārkāpuma draudi) beigsies ar bargiem sodiem. Tie ir nepieņemami noteikumi, kas parāda Eiropas Savienības degradējošo, reakcionāro un antidemokrātisko raksturu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Mēs atrodamies izšķirošā brīdī, kad ar ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma palīdzību tiek izlemta Eiropas ekonomikas nākotne. Turklāt pēc dažām dienām ES lems par nākamo ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Grieķijai. Es uzskatu, ka mums Eiropā ir vajadzīga lielāka ekonomikas integrācija, nevis papildu sankcijas un ierobežojumi, ja vēlamies pārvarēt krīzi. Šodien Eiropas Savienībā ir gan eiro zonas valstis, gan parējās valstis, un, lai gan tai, protams, ir vienota valūta, tajā tomēr ir 17 obligāciju tirgi un 17 valdību attīstības stratēģijas.

Mana politiskā grupa, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā, tāpēc atbalsta tādu pozitīvu risinājumu pieņemšanu kā ciešāka ekonomiskā integrācija. Mēs uzskatām, ka nasta ir jāuzņemas tiem, kas ir atbildīgi par ekonomikas krīzi, —tāpēc arī radās ideja par finanšu darījumu nodokli —, nevis tās upuriem, piemēram, Grieķijas iedzīvotājiem.

Gaidāmā Eiropadomes sanāksme ir pēdējā Padomes Ungārijas prezidentūras laikā — prezidentūras, kas nav pelnījusi uzslavu, kura tai tika izteikta, jo konkrētos projektus ES darba kārtībā, pie kuriem Ungārija ir strādājusi, ieskaitot tos, kas attiecas uz ekonomikas pārvaldību, ir aizēnojuši politiski jautājumi, piemēram, likums par plašsaziņas līdzekļiem vai Ungārijas Konstitūcija. Es ceru, ka Polija, kas ir nākamā prezidentvalsts, nesekos mūsu kaimiņu piemēram un ka Seima vēlēšanu kampaņa neaptumšos tās panākumus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es gribētu zināt, kādi būs šīs Eiropadomes sanāksmes rezultāti. Valda uzskats, ka tā dos iespēju debatēt par sasniegto progresu patvēruma un imigrācijas politikas īstenošanā un par arābu revolūciju radīto situāciju pie Eiropas robežām. Ja mēs esam izvēlējušies izmantot šo iespēju, lai stiprinātu ārējo robežu kontroli, tad ir jau tagad jāsaka, ka mēs atkal esam izvēlējušies nepareizo mērķi. Nedrīkst īstenot represīvu politiku, kas, kā mēs zinām, ir neefektīva un izraisa lielas cilvēku ciešanas. Atcerēsimies, ka pie Eiropas durvīm ir cilvēki, kam vajadzīga aizsardzība, bet šīs durvis viņiem ir slēgtas, jo mēs melīgi aizbildināmies ar izmaksām un ļaunprātību. Atzīmējuši Pasaules Bēgļu dienu, kā eiropieši pastāvēsim, pirmkārt, uz savu atbildību — atbildību, kuru dalībvalstis maldīgi baidās uzņemties. Tāpēc dalībvalstis, iespējams, neizpildīs savas saistības, kuras tās apņēmušas izpildīt līdz 2012. gadam.

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Mēs gatavojamies rosīgai Eiropadomes sanāksmei, kam, manuprāt, būs vēsturiska nozīme. Ungārijas prezidentūrai pūrā ir daži veiksmes stāsti — Donavas stratēģija un romu stratēģijas pieņemšana. Taču es ceru, ka pēc laba darba, kas paveikts profesionālā līmenī, tai būs pietiekami daudz politiskas ietekmes un elastības, lai sasniegtu svarīgus mērķus arī citās jomās, piemēram, tādus kā Horvātijas pievienošanās un steidzami vajadzīgā ekonomikas pārvaldībā. Prezidentūrai ir smagi jāstrādā, lai panāktu saprašanos starp 27 dalībvalstīm, demonstrētu Eiropas vienotību un gatavību pārvarēt krīzi un saglabātu Eiropas integrācijas būtību. Uz mani lielu iespaidu atstāj tas, ka manas valsts pirmā ES prezidentūra tiek īstenota tik sarežģītā periodā, un es ceru, ka Eiropadome šonedēļ attaisnos uz to liktās cerības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tā kā imigrācijas pasaules čempione Kanāda pievelk vairāk augsti kvalificētu migrantu nekā jebkurš cits reģions pasaulē — un tāpēc tie, kas nevar nopelnīt sev iztiku, steidzas atkal aizbraukt —, tad Eiropai nekas cits neatliek, kā sekot „līdzjūtības politikai pret nekvalificētiem migrantiem darba ņēmējiem”. Faktiski vairākums afrikāņu, kas ierodas Eiropā, nav bēgļi, bet gan ekonomiskie migranti. Šī tirgošanās ar cilvēkiem, kas maldinoši tiek saukti par bēgļiem, kā arī humanitārā krīzē nonākušu cilvēku prasība pēc patvēruma nodara nelabojamu kaitējumu visai patvēruma sistēmai.

Eiropas patvēruma sistēma ir lemta neveiksmei iepriekšējo priekšlikumu nevēlamās blakusiedarbības dēļ — Dublinas Regula bija paredzēta patvēruma tūrisma novēršanai. Tagad valstis ar viegli pieejamām ārējām robežām ir pārpludinātas, bet vairākums patvēruma meklētāju tomēr ierodas valstīs ar devīgām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Tas, ka vienādu tiesību piešķiršana patvēruma meklētājiem ar valsts pamatiedzīvotājiem piekļuvē darba tirgiem un sociālajai nodrošināšanai veicinās ekonomisko migrāciju, bija gaidāms.

Nelegālo imigrantu palielinātās tiesības padara izraidīšanu gandrīz neiespējamu. Vienots patvēruma tiesību akts būtu vēlams, ja tā pamatā būtu visstingrākie konkrētu valstu tiesību akti, piemēram, Dānijas tiesību akti, un ja par likumu pārkāpumiem draudētu sods, piemēram, par nelegālo imigrantu tūristu vīzām.

Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir humānisms un princips, ka mēs kaut kā jau izkulsimies, ir stingri jānoraida. Beidzot ir jābūt skaidrai atšķirībai starp bēgļiem, kam ir tiesības uz patvērumu, un ekonomiskajiem migrantiem. Turklāt Frontex un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir jāpilnveido un nelegālie imigranti ir konsekventi jāizraida.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā Eiropadomes 23. un 24. jūnija sanāksmi, es vēlos ierosināt apspriest Horvātijas jautājumu. Vispirms es vēlos teikt, ka mani ļoti iepriecina tas, ka mana nostāja, ko atbalsta rezolūcijas grozījums par Horvātijas 2010. gada progresa ziņojumu, kuru es iesniedzu kopā ar savu kolēģi Bernd Posselt, tiks īstenots. Tāpēc es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas tika panākta Vispārējo lietu padomē par sarunu noslēgšanu ar Horvātiju līdz šā mēneša beigām. Es ceru, ka Eiropadome to oficiāli apstiprinās. Pēc sešiem sarunu gadiem ir pienācis laiks atzīt Horvātijas centienus izpildīt pievienošanās kritērijus. Es ceru, ka 2013. gadā mēs varēsim apsveikt Horvātiju kā 28. dalībvalsti. Padomes lēmums raidīs ļoti spēcīgu vēsti Rietumbalkāniem, mudinot šā reģiona valdības turpināt reformas. Tas ir ilgs process, kam vajadzīga uzupurēšanās. Taču integrācijas centieni beigās atmaksājas. Vienlaikus es atzinīgi vērtēju Horvātijas iestāžu pozitīvo attieksmi pret uzraudzības mehānisma kā papildu stimula izmantošanu līdz pat pievienošanās laikam. Taču pēc pievienošanās dienas to nevajadzētu vairs izmantot.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Šengenas zona būs viens no nākamajā Padomes sanāksmē apspriežamajiem jautājumiem. Tādēļ es vēlos pievērst Parlamenta uzmanību arvien pieaugošajam to cilvēku skaitam, kas runā par robežkontroles atjaunošanu. Dānija plānoja pieņemt šādu lēmumu. Minētie iemesli, proti, pārrobežu noziedzība un nelegālās imigrācijas pieaugums, ir ļoti nopietnas problēmas, bet tās nevar atrisināt, slēdzot robežas. Šāda rīcība ir pretrunā ES regulējumam par brīvu preču un pakalpojumu apriti. Tās sekas būs ksenofobijas pieaugums un tādu partiju ietekmes palielināšanās, kas izvirza populistiskus un nacionālistiskus lozungus.

Mums visvairāk ir vajadzīgi kopēji efektīvi risinājumi ES ārējo robežu aizsardzībai un vienoti imigrācijas politikas standarti visām dalībvalstīm. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju vēlreiz apliecināt savu apņēmību noraidīt robežkontroles atjaunošanu vai arī paredzēt kopējus, vienotus un saprātīgus noteikumus, kritērijus un mehānismus iespējamai tās atjaunošanai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Vispirms man ir tāds pats viedoklis kā maniem kolēģiem, ka mums jāsolidarizējas ar Grieķiju. Eiropas Savienībai šajā jautājumā ir jāieņem stingra, vienota nostāja.

Otrkārt, Šengenas zona ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem, kuras principi ir jāievēro un jāaizsargā. Tāpēc es uzskatu, ka robežkontroles atjaunošana Šengenas zonā nav pieņemama tāpat kā papildu kritēriju ieviešana dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai un izpildīt paredzētos tehniskos kritērijus.

Treškārt, es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadome pieņēma ES stratēģiju Donavas reģionam. Donavas reģionam ir ilga sadarbības vēsture. Vienu no pirmajām Eiropas iestādēm, Eiropas Donavas komisiju, nodibināja 1856. gadā ar galveno mītni Galati, Rumānijā, un tās mērķis bija nodrošināt brīvu navigāciju Donavā. Es aicinu attiecīgās dalībvalstis piešķirt prioritāti šīs stratēģijas īstenošanai, tādējādi nodrošinot to 120 miljonu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo attīstību, kas dzīvo šajā makroreģionā.

Visbeidzot es aicinu Eiropadomi un dalībvalstis novērst pašreizējos šķēršļus, kas kavē Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Šo šķēršļu novēršana nozīmē tādu ES pamatprincipu ievērošanu kā personu pārvietošanas brīvība un solidaritāte.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski – (DE) Eiropadome ir ieplānojusi izskatīt šajā sanāksmē vairākus darba kārtības jautājumus. Attiecībā uz Grieķijas krīzi tagad beidzot ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienība neaizstāv izvēli starp principiem „dot” vai „ņemt”, bet ka tā darbojas saskaņā ar principu „dot un ņemt”. Tādējādi tas nozīmē arī to, ka, saņemot palīdzību, konkrētai valstij ir jāveic pasākumi, kas ieviesti šim nolūkam. Ir atzinīgi jāvērtē Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabojumi, jo tie palīdzēs novērst turpmākās finanšu katastrofas dalībvalstīs. Atzinīgi vērtējami ir Horvātijas centieni izpildīt pievienošanās kritērijus, lai tā tiktu uzņemta ES, taču mums tai tomēr ir jāvaicā, kā tā izmantos finansējumu aptuveni EUR 500 miljonu apmērā, kas tai pienākas.