Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2074(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0191/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 23/06/2011 - 12.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0276

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir balsojumu skaidrojumi.

 
  
  

Ziņojums: Miroslav Mikolášik (A7-0111/2011)

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribēju balsot par šo ziņojumu tāpēc, ka tajā ir izklāstītas dažas būtiskas lietas attiecībā uz kohēzijas politiku un finansēšanu.

Pirmkārt, ir noteiktas ne tik stingras procedūras attiecībā uz dalībvalstu līdzekļiem, un, otrkārt, ir izvirzīts nosacījums, ka arī kultūra un sports ir daļa no kohēzijas, kas ir gan svarīgi, gan izšķirīgi.

Varbūt vienīgais negatīvais šā ziņojuma aspekts ir tas, ka tajā ir paredzēts, lai pieprasījumos papildus oriģinālvalodai pievienotu tekstu tikai trīs darba valodās — angļu, franču un vācu. Neskatoties uz to, es balsoju par šo ziņojumu arī citu vispārīgāku iemeslu dēļ. Es arī apsveicu referentu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lai gan šis ziņojums ir ļoti svarīgs, tikai 19 dalībvalstis ziņoja par pamatrādītājiem. Tāpēc mēs nevaram iegūt skaidru priekšstatu par kohēzijas politikas ietekmi katrā tās īstenošanas vietā.

Es atbalstu Mikolášik kunga ierosinātos pasākumus un labo praksi un uzskatu, ka priekšlikums par pamatrādītāju plašāku piemērošanu un ziņojumu sagatavošana par iegūtajiem rezultātiem un sinerģijām starp dalībvalstu politiku un Eiropas Savienības politiku ir ļoti noderīga.

Šajā ziņā pozitīvi pasākumi ir arī publisko debašu un apspriežu ar ieinteresētajām personām organizēšana, kā arī ziņojumu iesniegšana valstu parlamentiem atzinumu saņemšanai. Nākamajā plānošanas periodā mums ir jācenšas nesamazināt kohēzijas politikai paredzēto finansējumu. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pārlieka sarežģītība, pārmērīga birokrātija, neskaidri noteikumi, kā arī slēptas negodīgas intereses negatīvi ietekmē līdzekļus, kas jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Slovākijai, ir piešķirti no ES fondiem. Daudzas valstis, kas grib saņemt līdzekļus no ES fondiem, sūdzas par ilgstošām birokrātiskām grūtībām, kam neredz beigas. Birokrātija un daudzie šķēršļi nāk nevis no Briseles, bet gan tieši no atsevišķām dalībvalstīm. Ja Eiropas Parlaments un citas Eiropas iestādes neizdarīs spiedienu, lai Eiropas noteikumus vienkāršotu, atsevišķās dalībvalstīs īstenotie noteikumi situāciju bieži vien būtiski sarežģīs. Eiropas sākotnējie noteikumi ir samērā vienkārši, tie tiek sarežģīti, tos īstenojot dalībvalstīs. Senā parunā teikts, ka, jo tālāk, jo sarežģītāk. Būtiska problēma ir saistīta ar to, ka ierēdņi nepalīdz ar ES fondu līdzekļu piešķiršanu, bet domā tikai par to kontroli, tādējādi pārsniedzot jebkādas likuma prasības. Tātad galvenā problēma ir meklējama ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Kohēzijas politika pastāv viena iemesla dēļ. Šai politikai ir skaidrs sākums, un tai ir jābūt arī beigām. Es uzskatu, ka kohēzijas politikas pastāvēšanas iemesls ir līdzsvarot dzīves līmeni un ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir pareizi subsidēt un atbalstīt reģionus, kuros cilvēku dzīves līmenis ir zemāks par vispārējo ekonomikas līmeni. Tomēr tikpat svarīgi ir nodrošināt to, lai šos finanšu līdzekļus pareizi izmantotu, citiem vārdiem sakot, lai tie atstātu vēlamo ietekmi. Šis ziņojums man ir ļoti svarīgs, jo tajā ir arī analīze, kas nodrošina pamatu secinājumiem nākamajiem diviem atbalsta periodiem. Es gribētu minēt vienu piemēru. Tieši manā reģionā Austrumvācijā kohēzijas politikai ir ievērojama ietekme kopš 1990. gada. Mēs esam liecinieki šā reģiona attīstībai, un es uzskatu, ka tas ir nepārprotams panākums, ja mēs esam sasnieguši līmeni, kad ir vajadzīga programma pakāpeniskai kohēzijas pārtraukšanai šajos reģionos, jo dzīves līmenis tajos ir cēlies.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Kohēzijas politika tās pašreizējā veidā un tās rezultāti ir novērtēti labi. Šīs politikas piemērošana dalībvalstīs ir devusi taustāmus labumus, un kopā ar ES lauksaimniecības politiku tā mazina atšķirības attīstības jomā gan visā Eiropas Savienībā, gan reģionos, gan starp reģioniem. Es piekrītu viedoklim, ka kohēzijas politikas mērķi un pieejamie finanšu līdzekļi būtu jāsaglabā tādi, kādi tie ir pašlaik, bet izmaiņas, protams, būs jāveic, lai tos pielāgotu vidēji blīvi apdzīvotām teritorijām.

Mums ir jāatzīmē, ka šo politiku labi novērtē dalībvalstis un pašvaldības, un es gribētu šeit uzsvērt Reģionālās attīstības komitejas labvēlīgo nostāju. Ir vēlme mazināt kohēzijas politikā iesaistīto birokrātiju. Kā jau šeit tika minēts, šī vēlme bieži rodas arī saistībā ar papildu ierobežojumiem, ko ievieš dalībvalstis. Tomēr pašreizējo ekonomikas krīzi var pārvarēt ar virkni pasākumu, tajā skaitā ar šā politikas virziena turpināšanu, kas nesīs ilgtspējīgu izaugsmi. Tas ir ļoti svarīgi visai Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! „Jūs varat ignorēt realitāti,” rakstīja Ayn Rand, „bet jūs nevarat izvairīties no sekām, ko rada realitātes ignorēšana.”

Mēs esam sasnieguši galējo robežu, cenšoties iekustināt tirgus ar valsts naudu. To, ka tuvojas Grieķijas maksātnespēja, pašlaik redz ikviens, izņemot eirozonas finanšu ministrus, kas tagad, 13 mēnešus pēc tam, kad bija Grieķijai nelietderīgi iedevuši EUR 110 miljardus, šķiet, ir gatavi dot gandrīz tikpat lielu summu. Būtībā šāda rīcība nav tikai nelietderīga. Tā ir pat ļoti kaitīga, jo pašlaik mēs nodrošinām to, ka saistību neizpildes gadījumā maksātnespēja būs daudz lielāka un tās trieciens skars visus nodokļu maksātājus, nevis tikai nelielu skaitu baņķieru un obligāciju īpašnieku.

Tādējādi gan grieķu strādnieku intereses, gan Eiropas nodokļu maksātāju intereses tiek upurētas, lai apmierinātu dažu augsti stāvošu eirokrātu ambīcijas.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0141/2011)

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es pilnībā atbalstu ideju par horizontālu programmu izveidi, kuras finansētas no dažādiem fondiem, ar skaidri noteiktiem mērķiem un vienkāršiem piekļuves mehānismiem. Es piekrītu profesora Barca ziņojumam, kurā uz vietējo attīstību pamatotā pieeja ir veids, kā uzlabot produktivitāti un efektivitāti un kā labāk koordinēt darbību. Mums ir jākoncentrējas uz pilsētu dimensiju un jānodrošina koordinācija starp fondiem un citiem Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) finanšu instrumentiem. Situācijā, kad budžeta stāvoklis ir grūts, šie instrumenti kopā ar apgrozības fondiem ļaus uzraudzīt rezultātus. Tādējādi palielināsies pieejamie līdzekļi un pieaugs ieguvēju skaits, kas savukārt dos labākus rezultātus.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums ir jāpanāk lielāka produktivitāte starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un citiem struktūrfondiem. Manuprāt, ļoti svarīga ir dažādu fondu pastāvēšana. Ir dabiski, ka šiem fondiem ir dažādi mērķi un mērķtiecīgas pieejas dažādiem jautājumiem. Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski, ka mēs šeit esam iekļāvuši reģionus un ka Eiropas Savienība nosaka reģionos īstenojamas un attiecīgi piemērojamas pamatnostādnes. Tomēr tikpat svarīgi ir izmantot šo mērķtiecīgo pieeju, lai pavērotu, kā šīs pamatnostādnes tiek īstenotas reģionos, lai šie fondi viens otru netraucētu, lai mēs nedubultotu subsīdijas, lai mēs neatbalstītu bezjēdzīgas programmas, citiem vārdiem sakot, mums ir jāsaskaņo šo fondu mērķi. Es to uzskatu par efektivitātes paaugstināšanu. Es ceru, ka mēs šajā jomā turpināsim strādāt un ka mums tiks iesniegti vēl vairāk ziņojumu un rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu gandarīta, ka mēs šodien runājam par to, kā padarīt kohēzijas politiku vienkāršāku un iedarbīgāku. Es jau iepriekš esmu teikusi, ka dalībvalstu attīstība ar Eiropas Savienības materiālo atbalstu un dzīves kvalitātes uzlabošanās būtu efektīvāka, ja mēs prasmīgāk izmantotu plānošanas metodi un nodrošinātu, ka horizontālo mērķu sasniegšanai tiek izmantoti līdzekļi no dažādiem fondiem.

Tomēr vienlīdz svarīgi ir pārskatīt noteikumus, kas regulē pašu fondu darbību. Bieži gadās tā, ka problēmu nav iespējams atrisināt naudas trūkuma dēļ. Citu programmu, kas tiek finansēta no cita fonda, nevar piemērot pat tad, ja tai ir līdzīgi mērķi. Diemžēl šādā gadījumā līdzekļu pārskaitīšana starp fondiem nav iespējama atšķirīgo noteikumu dēļ. Atzinīgi vērtējot rezolūcijā izteikto aicinājumu ieviest koordinācijas mehānismu, kam pat ir lielāka ietekme, es arī gribu mudināt jūs grozīt noteikumus par fondu naudas pārskaitīšanu, tā padarot tos pēc iespējas elastīgākus.

 
  
  

Ziņojums: Corien Wortmann-Kool (A7-0178/2011)

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par visiem ziņojumiem, izņemot Wortmann-Kool kundzes ziņojumu. Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, lai gan atbalstīju manas grupas izdarītos grozījumus. Es nebalsoju pēc manas grupas vispārējiem norādījumiem, jo uzskatu, ka mēs saskaramies ar tik nopietnām problēmām, ka mums šajā brīdī ir jāparāda Eiropas iestāžu kohēzija un sava spēja risināt problēmas, ar kurām mēs saskaramies. Lai gan no Padomes puses ir vērojama zināma nedrošība un augstprātība attiecībā uz krīzi, es uzskatu, ka mums ir jāparāda šī kohēzija.

Es nepiekritu arī rezolūcijas atlikšanai, jo mums ir jāsniedz saviem pilsoņiem steidzamas atbildes par ekonomikas krīzi, kas ir radusies ne tikai finanšu spekulāciju dēļ, bet arī tāpēc, ka mēs nespējam risināt atveseļošanas un izaugsmes problēmas. Mūsu pienākums ir dziedināt Eiropas valsts finanses, un mūsu pienākums ir sniegt atbildes, kurās pirmām kārtām jārunā par uzņēmumu un darba pasaules iesaistīšanu un par atšķirīgiem un atklātākiem noteikumiem, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un varētu konkurēt pasaules tirgū. Tāpēc es balsoju par visiem ziņojumiem, izņemot Wortmann-Kool kundzes ziņojumu.

 
  
  

Ziņojums: Elisa Ferreira (A7-0183/2011)

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ekonomikas un monetārās savienības darbs pirmajā desmitgadē ir parādījis, ka ir jāuzlabo ekonomikas pārvaldības sistēma. Jaunās sistēmas pamatā vajadzētu būt katras dalībvalsts lielākai atbildībai par kopīgi atrunātiem noteikumiem un darbībām, kā arī uzticamākai ekonomikas politikas uzraudzības sistēmai ES līmenī dalībvalstīs.

Īpaši pēdējo divu gadu pieredze ir apstiprinājusi, ka, lai panāktu spēcīgu konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un darbvietu pieejamību, ir vajadzīgs ilgtspējīgs valdības deficīta un parāda līmenis, ir vajadzīgas reformas, kas palīdzētu novērst makroekonomiskās nelīdzsvarotības, un noteikta ES stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai. Man ir jāatzīst, ka manī nelielu apmulsumu radīja administratīvo aspektu ieviešana ekonomikas mehānismos. No otras puses, šodienas pieredze rāda, ka tirgus mehānismi nespēj ātri un elastīgi reaģēt uz negatīvām tendencēm, kā rezultātā finanšu krīzes pārtop par parādu krīzēm.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Es sveicu savus draugus komunistu un zaļo grupās. Vienā ziņā viņiem ir taisnība. Ja mēs atzītu vienu desmito daļu no viņu sludinātās politikas, mēs nonāktu nopietnās nepatikšanās, bet vienā ziņā viņiem ir taisnība, proti, šie glābšanas pasākumi, sodot vairumu cilvēku, apdāvina dažus ļoti bagātus indivīdus. Ja mēs gribam glābt Grieķijā esošās bankas, it sevišķi Francijas un Vācijas bankas, lētāk būtu tad, ja tām šo naudu dotu tieši, nevis pēc scenārija, kas paredz to nodot ar Atēnu starpniecību.

Bet man ir jāpaiet malā un jāpārdomā šis priekšlikums. Kāpēc pēc pirmā neveiksmīgā banku glābšanas mēģinājuma nodokļu maksātājiem vēlreiz būtu jārīkojas un jāglābj dažas ļoti bagātas personas no sekām, kas radušās viņu pašu kļūdas dēļ?

Raugoties uz senajiem Eiropā valdošajiem režīmiem, mana paaudze brīnās, kā gan šāda sistēma varēja pastāvēt. Kā tas bija iespējams, ka tikai aristokrātija bija atbrīvota no nodokļiem? Kā mēs varējām paciest sistēmu, kurā tikai mazais cilvēks maksāja nodokļus? Bet iedomājieties tikai! Arī mēs atjaunojam tieši to pašu sistēmu, šķiežam valsts naudu, lai glābtu dažas ietekmīgas interešu grupas. Tātad „vienmēr līdz uzvarai”.

 
  
  

Ziņojums: Diogo Feio (A7-0179/2011)

 
  
MPphoto
 

  Francisco Sosa Wagner (NI). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es kā Eiropas un federālisma piekritējs atbalstu visa dokumentu kopuma virzību, lai gan tajā ir jūtama nedrošība un ir plašas nepilnības. Turklāt tajā ir gudri priekšraksti Spānijas politiskajai vadībai. Tāpēc es balsoju par četriem ziņojumiem par ekonomikas pārvaldību.

Es balsoju pret Feio kunga ziņojumu, jo tajā ir aizstāvēta cikliska darbība, kas pat vislabākajos apstākļos nepalīdzēs izkļūt no krīzes. Vēl sliktāk — tā veicinās stagnāciju un bezdarbu.

Es arī nebalsoju par Wortmann-Kool kundzes ziņojumu — es balsoju pret to —, jo tajā nav ņemts vērā Stabilitātes un izaugsmes pakts, Eiropas Nodarbinātības stratēģija un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, kas ir cerību avots miljoniem eiropiešu, it sevišķi — jauniem eiropiešiem.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka attieksmei pret pārmērīgiem budžeta deficītiem ir jābūt mazliet līdzīgai futbola spēles noteikumiem, proti, ja noteikumu kopums ir noteikts, tad tas ir jāievēro. Nepietiek ar to, ka cits citam skatās acīs un saka, ka apsolās ievērot visus noteikumus. Dzīve ir mainījusies. Citiem vārdiem sakot, ja spēles noteikumi tiek pārkāpti, ir jānosaka naudas sodi un citi sodi. Protams, to nevar panākt ar demokrātisku lēmumu. Es vēl gribu atgriezties pie futbola spēles noteikumiem. Iedomāsimies, ka tiek izdarīts noteikumu pārkāpums. Par to lemj tiesnesis. Iedomājieties, kas notiktu, ja tiesnesim katru reizi vajadzētu rīkot spēlētāju balsošanu, lai noteiktu, vai tiešām ir noticis pārkāpums. Tas ir neiespējami. Tāpēc mums ir vajadzīgs skaidrs lēmumu pieņemšanas process, lai zinātu, ko darīt, ja kāds nav ievērojis noteikumus. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka mums, protams, ir jābūt solidāriem. Mums ir ne tikai vienkārši jāsoda noteikumu pārkāpējs, bet arī jāpalīdz viņam, lai viņš turpmāk uzvestos pareizi un godīgi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Hannan kungs, jums ir jārunā par Feio kunga ziņojumu, un jūs arī esat nākamais un vienīgais runātājs sarakstā par Goulard kundzes ziņojumu, tā ka es dodu jums divas minūtes, kuras jūs varat izmantot pēc saviem ieskatiem, izsakoties par abiem ziņojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Jūs esat ļoti dāsna un arī ļoti laba priekšsēdētāja.

Es gribētu izteikties par dažiem pēdējās nedēļās dzirdētiem neveikliem izteicieniem diskusijās par šiem finanšu glābšanas pasākumiem. Runa ir par mūsu plašsaziņas līdzekļiem. Mūsu plašsaziņas līdzekļos ir sarunas par Grieķijas glābšanu, par palīdzības sniegšanu Portugālei un par palīdzību Īrijai, bet cilvēki saņēmējvalstīs šo palīdzību neredz.

Grieķi ielās protestē tāpēc, ka viņi ļoti labi saprot, kādas būs sekas, ja ES/SVF pārņems uzņēmumus. Grieķijai piešķirtā nauda nenonāk vienkāršo grieķu rokās. To saņem tās finanšu iestādes, kuru rokās ir Grieķijas valdības parāds. Tomēr parādus atmaksās vienkāršie nodokļu maksātāji, citiem vārdiem, Īrijai, Portugālei un Grieķijai tiek nosūtīts rēķins, ar kuru tiek atbalstīta visa Eiropas banku sistēma.

Kāpēc? Tāpēc, ka mēs nespējam atzīt, ka monetārās savienības izveide bija kļūda. Mēs nespējam atzīt loģisku lietu, ka vienotas valūtas ieviešana valstīs ar ļoti atšķirīgiem apstākļiem un vajadzībām rada tieši tās grūtības, ko daži no mums paredzēja jau pirms 10 gadiem, kad šis projekts tika sākts.

Tā nu mēs krīzi saasinām ar vēl lielāku integrāciju un ar visām tām lietām, par kurām mēs klausījāmies vakardienas debatēs par šo ziņojumu, proti, „mums ir vajadzīga fiskālā savienība”, „mums ir vajadzīga ekonomikas pārvaldība”. Draugi, jūs taču redzat, ka šeit trūkst loģikas. Eiropas integrācija ir izgāzusies, nu tad integrēsimies vēl vairāk! Ar monetāro savienību ir par maz, mums papildus ir vajadzīga ekonomiskā savienība.

Īstenībā mēs glābjam eirokrātu slavu — vispirms to eirokrātu slavu, kuri uzsāka šo projektu un kuri ir gatavi upurēt nomaļās valstis un nabadzīgo valstu nodokļu maksātājus, lai tikai stiprinātu savu iedomu tēlu.

Protams, eirokrātu slava ir dārga, tāpat kā tūkstoš kuģu vērtā Trojas Helēnas slava.

 
  
  

Ziņojums: Corien Wortmann-Kool (A7-0178/2011)

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par galīgās balsošanas atlikšanu, jo uzskatu, ka tomēr varētu meklēt kādu iespēju rast vienošanos ar Padomi.

Manuprāt, ziņojumos par ekonomikas pārvaldību kopumā nav pausta labākā izvēle, bet situācijā, kādā mēs esam, tā varbūt ir mazākais ļaunums.

Mēs esam tādā situācijā, ka atbalsts eiro ir ļoti trausls. Stabilitātes un izaugsmes pakts nav devis gaidītos rezultātus; tas bija neveiksmīgs jau no paša sākuma. Tagad mums ir vai nu jāpadodas attiecībā uz valūtu, vai jāmēģina ieviest kaut kāda veida ekonomikas pārvaldību, kas nostiprinātu tās pamatus un kaut kādā veidā atjaunotu infrastruktūru.

Es piekrītu Mario Monti, kurš teica, ka pārāk liela pietāte pret lielajām dalībvalstīm kaut kādā veidā ir padziļinājusi pašreizējo ekonomikas krīzi un mūsu priekšlikumi varētu to apturēt vismaz nākotnē. Es tikai ceru, ka nenotiks kā sakāmvārdā „Pēc nelaimes jau visi gudri”.

 
  
  

Ziņojums: Andreas Schwab (A7-0038/2011)

 
  
MPphoto
 

  Robert Rochefort (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Šorīt pēc trīs gadu darba mēs balsojām par ļoti svarīgu tekstu attiecībā uz patērētāju aizsardzības uzlabošanu Eiropā. Tekstā ir pievērsta uzmanība, turklāt pamatoti, pirkumiem tiešsaistē, kuri 20 gadu laikā, iespējams, ir sasnieguši 25 % no visas tirdzniecības Eiropā, kas ir nozīmīgs apjoms.

Daži ir pārrobežu pirkumi. Pārrobežu piedāvājumi ir raksturīgi ar lielāku izvēli, kā arī zemākām cenām. Tas ir patiess progress. Tā ir ļoti svarīga iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī amatniekiem atrast jaunas preču tirdzniecības vietas.

Galveno panākumu vidū es gribētu minēt divus, proti, uzteikuma termiņa laiks, kas ir pagarināts līdz 14 dienām, un pārskata nodrošināšana, kurā ir atrodama visa informācija un galīgā cena, kas ir jāmaksā pirms pēdējā klikšķa, kurš apstiprina pasūtījumu.

Visbeidzot, saistībā ar šiem balsojuma skaidrojumiem es esmu lepns, ka es, visi deputāti un politiskās grupas nobalsoja vienprātīgi, jo, balsojot par šādu tematu, mums noteikti vajadzēja vienprātību, nevis strīdus. Mēs to panācām.

 
  
MPphoto
 

  María Irigoyen Pérez (S&D). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos izteikt īsas piezīmes par iepriekšējo runātāju teikto.

Jautājums nav par ES dibinātāju reputācijas glābšanu, bet drīzāk par Eiropas veidošanu un darbošanos Eiropas iedzīvotāju labā.

Tagad es izskaidrošu savu balsojumu par Direktīvu par patērētāju tiesībām. Es atzinīgi vērtēju, ka tika pieņemta šī direktīva, kas ir solis uz priekšu Eiropas integrācijā un patērētāju tiesību aizstāvībā, bet vienlaikus es izsaku nožēlu, ka, pieņemot virkni direktīvas pantu, daudzi Spānijas patērētāji un lietotāji vairs nav aizsargāti un viņiem tiek atņemtas dažas tiesības, kuras jau bija iekļautas Spānijas likumos.

Šā iemesla dēļ Spānijas sociālisti šodien balsoja pret šādiem pantiem — 9. pantu attiecībā uz prasību par informācijas sniegšanu pilnīgu saskaņošanu distances līgumiem; 17. panta 2. punktu par patērētāja iespējamu atbildību par preču parastu izmantošanu atteikuma termiņā; kā arī 22. panta 2. punktu par papildu piegādes termiņa noteikšanu, ja tirgotājs nav laikus piegādājis preces līgumā paredzētajā termiņā.

 
  
MPphoto
 

  Ville Itälä (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Pirms neilga laika Hannan kungs, runājot par citām lietām, minēja, ka, lai kas arī notiktu, patērētāju tiesības ir jāiekļauj valstu tiesību sistēmās pēc iespējas mazākā, nevis lielākā mērā. Tomēr šis priekšlikums par patērētāju aizsardzību bija tieši par lielāku iekļaušanu, un tas ir ļoti būtiski. Mēs atbalstām pilsoņu tiesības un patērētāju aizsardzību, kad iesaistāmies starptautiskajā, Eiropas, tirdzniecībā. Mēs zinām, ka iepirkšanās tiešsaistē ir mūsdienu parādība, bet likumi, kas to pārvalda, ir novecojuši, un tagad ir pienācis laiks tos virzīt uz priekšu.

Manā dzimtenē Somijā šie tiesību akti pašlaik jau ir diezgan krietni uzlaboti, un dažreiz, kā redzams, ir jādomā, vai tik mēs nevirzāmies atpakaļ, izstrādājot vispārējus tiesību aktus. Katrā ziņā tirdzniecībai Eiropā ir jābūt pamatotai uz Eiropas tiesību aktiem, un šis ir ceļš, pa kuru mums ir jāvirzās.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Komisijas iesniegtajā priekšlikumā Direktīvai par patērētāju tiesībām ir veiksmīgi apvienotas vienā juridiskā instrumentā četras iepriekšējās direktīvas par šo tematu.

Es piekrītu ziņojuma mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību 27 dalībvalstu patērētājiem un tajā pašā laikā pienācīgi ņemt vērā ražotāju, lai cik lieli tie būtu, vajadzību piegādāt Eiropas patērētājiem savas preces un pakalpojumus, nesaskaroties ar nevajadzīgiem juridiskiem šķēršļiem.

Pašreizējā situācijā vēl ir grūti novērst juridisko sadrumstalotību. Arī Wortmann-Kool kundzes ziņojumā ir izteiktas pamatotas šaubas par to, vai pilnīga tiesiskā regulējuma saskaņošana varētu panākt cerētos rezultātus.

Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināts, ka izdarīt grozījumu Komisijas priekšlikumā, lai panāktu minimālu saskaņošanu un tajā pašā laikā nodrošinātu augsta līmeņa pakalpojumu patērētājiem, būs lietderīgi.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Ar šodienas balsojumu mēs esam pielikuši punktu vairāk nekā trīs gadus ilgam darba procesam, izstrādājot Direktīvas par patērētāju tiesībām projektu. Šis dokuments garantē patērētāju augsta līmeņa aizsardzību visās dalībvalstīs un palīdzēs noskaidrot neskaidrās jomas mazumtirdzniecībā, kura notiek starp uzņēmumiem un dažādu valstu patērētājiem. Direktīvas horizontālā pieeja ļauj šajā jomā spēkā esošos ES tiesību aktus visā to kopumā iekļaut jaunajā direktīvā.

Šīs direktīvas noteikumiem būs īpaša nozīme jautājumos, kas attiecas uz visa veida darījumiem tiešsaistē. Es ceru, ka ar ierosināto tiesību aktu pieaugs patērētāju uzticība šāda veida pirkumiem. Patērētājam īpaši svarīgas ir arī tiesības lauzt līgumu 14 dienu laikā, neminot iemeslu, kā arī blakustiesības saņemt atmaksu par visiem veiktajiem maksājumiem. Es arī pozitīvi vērtēju 5. nodaļas noteikumu galīgo redakciju par līguma noteikumiem. Es esmu pārliecināts, ka šī direktīva būtiski uzlabos patērētāju tiesības Eiropas Savienībā, tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Lūdzu, piedodiet man, ka tik bieži lūdzu vārdu. Diemžēl šī nebija mana uzstāšanās reize pie brīvā mikrofona. Es savējo izlaidu. Bija pāris lietu, ko es par šo punktu gribēju pateikt, tomēr kopumā es esmu gandarīts, ka esam pieņēmuši šo direktīvu. Es arī balsoju par to.

Es esmu arī gandarīts, ka mēs varējām nostiprināt patērētāju tiesības un iekļaut tajās tā saukto iznēsājumtirdzniecību, jo saistībā ar to ir daudz apšaubāmas prakses. Tomēr, īstenojot šo tiesību aktu, es vēlreiz lūgšu atcerēties problēmu saistībā ar birokrātiju. Vācijā mums ir ļoti daudz mazo un vidējo uzņēmumu. Kaut arī šie uzņēmumi nenodarbojas ar iznēsājumtirdzniecību, tie, protams, bieži slēdz mutiskus darījumus ar klientiem. Šāda prakse pastāv simtiem gadu. Mums ir jādomā par to, lai mēs neapkrautu šos MVU ar pārmērīgi birokrātiskām prasībām. Es vēlreiz gribu pateikt, ka esmu gandarīts un balsoju par šo direktīvu.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti augsti vērtēju faktu, ka Schwab kungs ir panācis kompromisu ar Padomi, tā nostiprinot patērētāju tiesības, un ka šajā kompromisā būs iekļauti mani priekšlikumi par tiešsaistes tirdzniecību. Es, protams, balsoju par ziņojumu, bet Ungārijas prezidentūra diemžēl apturēja manu priekšlikumu, kuru atbalstīja viss Parlaments, piešķirt patērētājiem tiesības preču iegādei no citas valsts atbilstīgi atrunātiem nosacījumiem.

Tādējādi, pēc Eurostat datiem, viena trešdaļa pārrobežu pasūtījumu diemžēl tiek noraidīti. Tādi interneta veikali kā iTunes un citi nepiegādā savas preces un pakalpojumus jaunajām dalībvalstīm. Līdz ar to patērētāji Čehijā tiek diskriminēti salīdzinājumā ar, piemēram, patērētājiem Francijā vai Nīderlandē. Tādā veidā iekšējais tirgus joprojām nav vienots tirgus, ciktāl tas ir saistīts ar digitālo vidi, un Padome tāpēc ir palaidusi garām lielas iespējas.

 
  
  

Ziņojums: Romana Jordan Cizelj (A7-0214/2011)

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Lietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums gan vides un cilvēku drošības, gan sabiedrības drošības dēļ. Tāpēc es mudinu Padomi, pieņemot šo direktīvu, pievērst arī uzmanību Eiropas Parlamenta atzinumam, kam ir aizvien lielāka nozīme vides jautājumu risināšanā. Diemžēl dažreiz, kad mēs spēlējam savas politiskās spēlītes, mēs gribam dokumentos iestarpināt dažādus noteikumus, kas var būt zināmā mērā destruktīvi.

Dažas dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai kopā ar savu nastu, proti, kodolspēkstacijām, kuras tām citkārt bija jāuzceļ pret savu gribu. Ignalinas kodolspēkstacijas ekspluatācijas pārtraukšana bija viens no nosacījumiem, lai Lietuva varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Eiropas Savienība savukārt oficiāli apņēmās finansēt ekspluatācijas pārtraukšanu. Šo apņemšanos pirmām kārtām izteica Eiropas Savienība, jo tādai valstij kā Lietuva vienai pašai būtu bijis neiespējami finansēt visu ekspluatācijas pārtraukšanas darbu. Ekspluatācijas pārtraukšana ir saistīta ar darbībām ar lietoto degvielu un radioaktīvajiem atkritumiem.

Tāpēc aicinājumi atstāt šo nastu uz attiecīgo dalībvalstu pleciem nebūtu saprātīgi. Ja Lietuva nesaņemtu vajadzīgo finansējumu, tai nebūtu iespējams efektīvi garantēt drošību. Tāpēc turpmākajā finanšu plānā par Ignalinas kodolspēkstacijas ekspluatācijas pārtraukšanu jārūpējas gan Lietuvai, gan visai Eiropas Savienībai.

 
  
  

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0230/2011)

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es stingri atbalstīju šās rezolūcijas 25. punktu, kurā „pauž nožēlu, ka ar nelielo finansējuma palielinājumu, kas paredzēts programmai Progress..”, jo Komisija 2010. gadā apņēmās atjaunot EUR 20 miljonu summu, kuru no programmas Progress bija paredzēts ieskaitīt mikrofinansēšanas mehānismam, bet šī atjaunošana acīmredzot nenotiks.

Pašam mikrofinansēšanas mehānismam, lai gan tas ir ļoti mazs, ir patiešām ļoti liela nozīme, jo tas nodrošina sociālās ekonomikas mikrouzņēmumiem piekļuvi kredītiem, kas ir izšķirīgs faktors tagad, kad finanšu iestādes naudu neaizdod.

Tomēr tam nevajadzētu notikt uz Progress programmas rēķina. Manuprāt, tas ir kā pārlikt naudu no vienas kabatas otrā.

Bet es arī gribu teikt, ka stingri aizstāvu palielinātu atbalstu mūžizglītības programmai Grundtvig, un es arī īpaši atzinīgi vērtēju atbalsta palielināšanu programmai Life+.

 
  
  

Ziņojums: Albert Deβ (A7-0202/2011)

 
  
MPphoto
 

  Ville Itälä (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Šis ļoti svarīgais ziņojums tika pieņemts, un pirmām kārtām mums ir jāslavē referents, Dess kungs, un jāpateicas viņam, kurš patiešām ir centīgi strādājis un panācis šos kompromisus, lai šo reformu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) varētu efektīvi virzīt uz priekšu.

Es saprotu, cik grūti ir panākt kompromisus, ja katra dalībvalsts izvirza atšķirīgas prasības attiecībā uz to, kas būtu jāiekļauj KLP reformā, bet viena svarīga lieta šeit ir būtiska, un tā, protams, ir videi draudzīgāka darbība. Ir svarīgi, ka lauksaimnieciskie ražotāji ir iesaistīti ilgtspējīgā vides politikā, bet kā šī videi draudzīgā sistēma tiks izveidota? Tas ir jāizdara tā, kā to ir izklāstījis Dess kungs. Nav jāpalielina birokrātu skaits, un nav jāpalielina izmaksas ražotājiem. Turklāt ir jāņem vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs. Ja mēs to paveiksim veiksmīgi un ja Komisija pēc tam izstrādās izvērstus priekšlikumus, tad mēs būsim uz pareizā ceļa un varēsim priecāties, ka lauksaimnieki ir iesaistīti brīvprātīgo kustībā, lai aizsargātu vidi.

 
  
  

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, es balsojumā atbalstīju šo iniciatīvu, jo Eiropai ir vajadzīga spēcīga kopējā lauksaimniecības politika, kuras budžets netiek samazināts un kura galvenokārt ir vērsta uz centieniem veicināt rentablu lauku saimniecību izveidi un nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, pietiekamu pārtikas daudzumu un ražojumu kvalitāti.

Turklāt lauksaimniecības jomai ir vajadzīgs atbalsts, kas ļautu īstenot inovācijas un vērst centienus uz mērķi panākt enerģijas, ūdens un augsnes efektīvāku izmantošanu.

Līdztekus iepriekš minētajam ir jāīsteno citi pārvaldības mehānismi, kuri ļauj nodrošināt taisnīgāku atlīdzību par darbu, ko veic šīs nozares profesionāļi, proti, cilvēku kategorija, kuriem ir jāpilnveidojas un jāturpina mācīties visas darba dzīves garumā. Šiem cilvēkiem ir jānodrošina vienkāršākas procedūras, mazāka birokrātija un lielāka pārredzamība attiecībā uz mērķiem un instrumentiem.

Jaunajai KLP ir jāstiprina apņemšanās, kas tajā pausta attiecībā uz aktīvajiem lauksaimniekiem, viņu ieguldījumu ražošanas jomā un lauku apvidu līdzsvarotu attīstību. Turklāt rentabilitātes nodrošināšanas nolūkā šīs nozares politikas stratēģijas ir jāsaskaņo ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Šī iemesla dēļ ir jāturpina arī centieni budžeta jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums īstenot kopējās lauksaimniecības politikas reformu paredz tikai ārējas izmaiņas, nevis reformu, kas vērsta uz tirgus un Eiropas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas uzlabošanu.

Šajā sakarā esmu atbalstījis arī daudzos Eiropas Parlamenta atzinumus un tos viedokļus, kuros pausta kritika. Es iebilstu pret tradicionālās pieejas turpmāku izmantošanu attiecībā uz subsīdiju sistēmu un atbalstu tādu jaunu objektīvo kritēriju ieviešanu, kuros tiek ņemta vērā lauksaimniecības finansējuma situācija paplašinātajā Eiropā, ko veido 27 dalībvalstis. Manuprāt, tā dēvētais subsīdiju maksimālais apmērs ir uzskatāms par sarežģījumu, kas neuzlabos lauksaimnieku situāciju jaunajās dalībvalstīs. Kopējās lauksaimniecības politikas pamatā ir jābūt diviem pīlāriem. Pirmais pīlārs ir pilnībā jāfinansē no ES avotiem. Otrajam pīlāram ir jābūt orientētam uz lauksaimniecības modernizāciju, konkurētspēju un no valsts finanšu avotiem līdzfinansētu lauku attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2020. gada perspektīvā. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā piedāvātie pasākumi nav īstenas reformas, bet ir tikai nebūtiskas ārējas izmaiņas, kas atbalsta un palīdz saglabāt pašreizējo netaisnīgo KLP. Veselus 20 gadus Eiropas pārtikas ražošanā ir valdījusi stagnācija un lauksaimniekiem ir bijuši zemi ienākumi, bet tagad mūsu mērs ir pilns.

Esam piemirsuši, ka pirms septiņiem un pieciem gadiem ES pievienojās jaunas dalībvalstis, kurām tika nodrošināts niecīgs atbalsts un kurām tika solīts, ka pēc 2013. gada maksājumi tiks izlīdzināti. Vēlos skaidri norādīt: otrajam pīlāram arī turpmāk ir jābūt spēcīgam, un cita starpā to var panākt, saglabājot pašreizējos finansējuma sadales kritērijus, kuros ir ņemtas vērā atšķirības atsevišķu dalībvalstu attīstības līmenī. Visbeidzot ir vajadzīga reģionālās politikas un kopējās lauksaimniecības politikas labāka saskaņošana lauku apvidos. Dažas kopējās lauksaimniecības politikas otrā pīlāra atbildības jomas ir jānovirza uz kohēzijas politiku. Lauku apvidiem ir tiesības veicināt savu attīstību, izmantojot līdzekļus, kas pieejami no reģionālās politikas budžeta.

Vēlos piebilst, ka Barroso kunga paziņojums par otrā pīlāra budžeta iespējamo samazināšanu apliecina, ka viņam nav īstenas izpratnes par problēmas nopietnību.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlos pateikties referentam Dess kungam. Lai lauksaimniecības politika arī turpmāk būtu konkurētspējīga un kļūtu videi nekaitīgāka, tai ir jānodrošina atbilstošs finansējums. Es uzsveru vārdu „atbilstošs”. „Atbilstošs” attiecas gan uz lauksaimniekiem, gan nodokļu maksātājiem. Uzskatu, ka konkurētspējīgu struktūru izveide lauksaimniecības nozarē ir jo īpaši atbalstāms pasākums. Šajā situācijā tiešo maksājumu maksimālā apmēra noteikšana radīs nevēlamas sekas. Mūsu uzdevums nav iznīcināt konkurētspējīgas struktūras. Es uzaugu bijušajā Austrumvācijā, kur attiecībā uz funkcionālajām struktūrām un visu ražošanas informāciju politiķi piemēroja lauksaimniekiem sīki izstrādātus noteikumus. Tas beidzās ar to, ka valsts bankrotēja. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāda situācija atkārtojas. Es vēlos aiztaupīt Eiropas Savienībai šādu nelaimi, tāpēc esmu pret maksimālā apmēra noteikšanu un tāpēc balsojumā par šo ziņojumu atturējos.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es balsojumā atbalstīju Dess kunga ziņojumu, tomēr jāatzīst — mani neapmierina tas, ka netika pieņemts 4. grozījums. Mana grupa atbalstīja šo grozījumu, jo tas paredzēja iespēju piešķirt īpašu atbalstu no pirmā pīlāra līdzekļiem, lai kompensētu nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto ietekmi un arī lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības uzturēšanu kalnainās teritorijās, no vides aspekta jutīgās teritorijās un Natura 2000 reģionos.

Pret 23. grozījumu balsoju nevis tāpēc, ka es atbalstītu ĢMO (jo tā nav), bet gan tāpēc, ka atbalstu subsidiaritātes principu un uzskatu, ka dalībvalstīm ir jādod iespēja izdarīt pašām savu izvēli ĢMO jomā.

It sevišķi mani priecēja tas, ka mēs pieņēmām 27. grozījumu, kurā pamatoti tika noraidīts nodoms iekļaut izmaksu atbilstības sistēmā apgrūtinošās un neskaidrās prasības, kas izriet no Ūdens pamatdirektīvas, līdz mums būs skaidrība par tās īstenošanu dažādās dalībvalstīs.

Mani priecēja arī tas, ka Parlaments atbalstīja daudzpakāpju drošības tīkla izmantošanu tirgus darbības traucējumu gadījumos un jo īpaši ārkārtas situācijās. Šī ir saprātīga un atbilstoša reakcija.

Visbeidzot mani gandarī tas, ka mēs ar pārliecinošu vairākumu nobalsojām par budžeta saglabāšanu vismaz 2013. gada līmenī. Neizpildot šo nosacījumu, viss pārējais būtu tikai tukši vārdi.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments šodien pieņēma ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku 2020. gada perspektīvā. Es atbalstu šī ziņojuma ilgtermiņa mērķi censties nodrošināt taisnīgus apstākļus visiem lauksaimniekiem ES, kas nozīmē atsacīšanos no tiešo maksājumu tradicionālajiem kritērijiem.

Tomēr balsojumā es ziņojumu neatbalstīju, jo vēlos paust pamatotu neapmierinātību ar tāda priekšlikuma pieņemšanu, kurā paredz maksājumu maksimālā apmēra noteikšanu, pamatojoties uz lauku saimniecību lielumu. Šādi tiks diskriminēti, piemēram, Čehijas lauksaimnieki, vai arī viņi būs spiesti mākslīgi sadalīt saimniecības mazākās vienībās, lai varētu saņemt subsīdijas. Es atbalstu mazu lauku saimniecību izveidi, bet šis pasākums mazinās Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju dažās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze! Es ar prieku atbalstīju šo ziņojumu un vēlos uzslavēt referentu Dess kungu par labi paveikto darbu. Vakardienas debatēs es biju klāt no sākuma līdz beigām, diemžēl brīvā mikrofona procedūras laikā man neizdevās tikt pie vārda un uzdot komisāram divus jautājumus. Tomēr mani priecēja, ka Parlaments gandrīz vienprātīgi atbalstīja budžeta saglabāšanu vismaz pašreizējā līmenī.

Komisāram es vēlējos uzdot divus jautājumus, proti, saistībā ar tradicionālajiem atskaites gadiem un piena kvotām.

Abi šie pasākumi ir jāatceļ. Mēs vēlētos zināt, kad tas notiks un ar ko šie pasākumi tiks aizstāti? Nezinot šo informāciju, lauksaimniekiem ir grūti plānot nākotni. Jo drīzāk saņemsim atbildes uz šiem jautājumiem,

(GA) jo visiem Eiropas lauksaimniekiem būs labāk. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, kopējā lauksaimniecības politika ir viena no lielākajām un vienlaikus visjutīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām, un tā ir svarīga visām dalībvalstīm. Lauksaimniecība pirmām kārtām ir joma, kas būtiski un tieši ietekmē vidi. Tāpēc, ieviešot tiešā atbalsta modeļus un atbalstot lauku attīstību, par prioritāti ir svarīgi noteikt ilgtspējīgu lauksaimniecību un dažādus vides aspektus, starp tiem arī ekoloģisko lauksaimniecību.

Lauku attīstība ir svarīga arī tajās valstīs, kas ES pievienojās nesen. Diemžēl tieši lauku apvidus raksturo vislielākais migrējošo darba ņēmēju skaits. Tāpēc tajos ir jārada labvēlīgāki apstākļi dzīvošanai un strādāšanai, un tiem ir jāpiesaista jaunieši. Lai to panāktu, ir jāizmanto lauku attīstības instrumenti, jāatbalsta perspektīva un dinamiska lauku kopienu attīstība un jāturpina attīstīt LEADER metodes īstenošana.

Vienlīdz svarīgs uzdevums ir jauno lauksaimnieku un jauniešu iesaistīšana lauksaimnieciskās ražošanas un lauku attīstības procesos lauku apvidos, lai varētu risināt lauksaimniecības zemju pamešanas, lauku apvidu apdzīvotības sarukšanas, lauku iedzīvotāju novecošanas un citas problēmas.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Attiecībā uz patstāvīgo ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku vēlos izteikt divas piezīmes. Pirmkārt, ja vēlamies, lai Eiropas patērētājiem būtu iespēja lietot uzturā veselīgus Eiropas lauksaimniecības produktus, kas ražoti, izmantojot tradicionālās lauksaimniecības metodes, kuras ir jāsaglabā, tad lauksaimniecības produktu patēriņa cenām ir jābūt proporcionālām ne tikai izmaksām un ieguldītajiem pūliņiem un darbam, bet arī ražošanas izmaksām.

Otrkārt, vēlos runāt par vēstījuma sniegšanu Eiropas kompetentajām iestādēm. Vai tās ir informētas par Itālijas Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas žandarmērijas izstrādāto ziņojumu par piena kvotām? Šis ziņojums skaidri apliecina, ka piena ražošanas kvota, kurai vajadzēja būt pārsniegtai, lai varētu tiesiski pamatot Itālijas piensaimniekiem piemērotos naudas sodus, patiesībā nemaz netika pārsniegta. Šī situācija ir ļoti nopietna, jo šie naudas sodi var nospiest uz ceļiem tūkstošiem Padānijas lauku saimniecību un izraisīt to bankrotu. Par brīvu Padāniju!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Līdz ar to balsojumu skaidrojumu sadaļa ir noslēgusies.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Sharon Bowles (A7-0229/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā kandidāta prasmes un lielo pieredzi, ko viņš ieguvis gadu gaitā, es balsojumā atbalstīju viņa iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāja amatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Es lepojos ar to, ka Eiropas Parlaments ir paudis plašu atbalstu Mario Draghi iecelšanai par Eiropas Centrālās bankas jauno Valdes priekšsēdētāju. Šī kandidāta iecelšana amatā tiks apstiprināta arī Padomes sanāksmē, kurā tiksies valstu un to valdību vadītāji, bet jau tagad Itālija var justies ļoti pagodināta ne tikai tāpēc, ka Draghi kungam ir ļoti plašas profesionālās zināšanas, kompetence un pieredze Eiropas ekonomikas jautājumos, bet arī tāpēc, ka viņa iecelšanu amatā uz nākamajiem astoņiem gadiem pilnībā atbalstīja visi Eiropas valstu vadītāji. Es vēlu priekšsēdētājam Mario Draghi veiksmi darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. − Es balsojumā atbalstīju Mario Draghi kandidatūru Eiropas Centrālās bankas jaunā Valdes priekšsēdētāja amatam, jo viņš ir ļoti kompetents un viņam ir progresīvi uzskati attiecībā uz pasaules finanšu sistēmas pārvaldību. Uzklausīšanā, kas pagājušajā nedēļā notika Ekonomikas jautājumu komitejā, viņš uzsvēra, ka patlaban ir svarīgi stiprināt Eiropas ekonomikas pārvaldību un ka viņa pilnvaru termiņa laikā ECB galvenokārt vērsīs uzmanību uz cīņu ar inflāciju. Visu šo iemeslu dēļ es ar lepnumu paužu Draghi kungam pilnīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Centrālās bankas (ECB) Izpildkomitejas locekļus pēc Padomes priekšlikuma un pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu ieceļ valstu vai to valdību vadītāji. Šajā gadījumā Padome apspriežas ar Parlamentu par Draghi kunga iecelšanu ECB Valdes priekšsēdētāja amatā no 2011. gada 1. novembra. Ekonomikas un monetārajā komitejā, kuras locekle esmu, notika uzklausīšana, un tā izvērtās ļoti veiksmīga. Tāpēc es atbalstu Draghi kunga kandidatūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju Mario Draghi iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāja amatā, jo uzskatu, ka viņam ir ļoti plašas profesionālās zināšanas. Uzklausīšanā, kas notika Ekonomikas un monetārajā komitejā, Draghi kungs pilnībā atbildēja uz visiem EP deputātu uzdotajiem jautājumiem. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju viņa konstruktīvo pieeju sekām, ko ir radījusi finanšu krīze Grieķijā.

Turklāt Mario Draghi pauda patiesu vēlmi ES līmenī īstenot uzlabotu ekonomikas pārvaldības modeli, lai nepieļautu suverēnu valstu maksātnespējas gadījumus. Tieši tāpēc savā pieteikumā viņš kā prioritāti norāda inflācijas apkarošanu saistībā ar Eiropas Centrālās bankas stabilitātes mērķa sasniegšanu, kā arī uzraudzības mehānismu uzlabošanu. Lai nodrošinātu spēcīgu ekonomiku, ir vajadzīgs patiesi efektīvs Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas paredz automātisku sankciju piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski. (IT) Es kā Eiropas Parlamenta deputāts no Itālijas atzinīgi vērtēju Mario Draghi kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes priekšsēdētāja amatam. Es piedalījos viņa uzklausīšanā Eiropas Parlamentā, kas notika 14. jūnijā. Draghi kunga vērā ņemamā karjera, kuru raksturo gan sasniegumi akadēmiskajā jomā, gan augsts stāvoklis ekonomikas un finanšu pasaulē, veicot Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētāja pienākumus, liecina, ka viņš ir izcils kandidāts Valdes priekšsēdētāja amatam. Laikā, kad Eiropai klājas ļoti grūti, Draghi kungs noteikti spēs reaģēt uz Eiropas finanšu sistēmas vajadzībām un spēs nodrošināt finanšu stabilitāti un atbalstu ekonomikas izaugsmei. Viņa kandidatūra ir svarīgs politisks vēstījums Itālijai, jo laikposmā kopš 2006. gada, kad Draghi kungs lieliski veica Valsts kases ģenerāldirektora un Itālijas Bankas pārvaldnieka pienākumus, viņam ir izdevies veicināt Itālijas virzību Eiropas un starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. − Draghi kungs ir pelnījis apsveikumus par viņa iecelšanu amatā, un es uzskatu, ka viņš ir ļoti spējīgs kandidāts. Tomēr es ceru, ka viņš apzinās pilnvaras, ko viņam ir piešķīruši EP deputāti, un ka viņš attiecīgi ņems vērā šo deputātu viedokli, veicot ECB priekšsēdētāja pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsojumā atbalstīju šo ieteikumu, un šāda lēmuma pamatā nebija tikai kandidāta tautības apsvērumi. Patiesībā es neuzskatu, ka no profesora Draghi iecelšanas amatā lielāka ieguvēja būs Itālija, nevis ES. Gluži pretēji. Itālija zaudēs ļoti kompetentu Centrālās bankas pārvaldnieku, kas ļoti labi pārzina ekonomikas, monetārās un reālās problēmas. Ir runa par personu, kurai ir nevainojams dzīvesgājums un vērā ņemama starptautiskā pieredze valsts un privātajās iestādēs, par personu, kura vienmēr ir ļoti aktīvi rīkojusies (piemēram, vadot Finansiālās stabilitātes forumu). Draghi kunga publikācijas apliecina viņa akadēmisko profesionalitāti, kura neapšaubāmi atbilst uzdevumiem, kas viņam jāveic, un Draghi kunga pieredzei monetārajā jomā ir jākliedē visas šaubas par viņa spējām. Tā nav nejaušība, ka ir panākta tik vienprātīga vienošanās par viņa iecelšanu amatā. Draghi kungam ir visas vajadzīgās īpašības, lai viņš varētu lieliski veikt Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāja pienākumus. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, viņam nāksies risināt dažas svarīgas problēmas. Tāpēc es no visas sirds novēlu viņam veiksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Šajos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos noteikti ir vajadzīgi nosvērti un neatkarīgi vadītāji un atbildīgās personas. Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētājs Jean-Claude Trichet savu pilnvaru termiņa laikā ir spējis pretoties valstu vai to valdību vadītāju ietekmei. Viņa amata pārņēmējam būs vajadzīgas tādas pašas īpašības un tikpat nepiekāpīga nostāja. Es balsojumā atbalstīju Itālijas pārstāvja Mario Draghi kandidatūru, jo viņam ir lieliska reputācija un viņš atstāja labu iespaidu uzklausīšanā, kas notika Ekonomikas un monetārajā komitejā. Viņa profesionālā pieredze (jo īpaši pieredze, kas gūta Itālijas Centrālās bankas pārvaldnieka amatā), es ceru, ļaus viņam pēc iespējas labāk risināt daudzās problēmas, ar kurām viņš saskarsies, vadot Eiropas Centrālo banku.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Draghi kunga akadēmiskā un profesionālā pieredze, kā arī viņa uzklausīšana Parlamentā ir apliecinājušas, ka viņš ļoti labi izprot vajadzību stiprināt ekonomikas pārvaldību ES un eiro stabilitātes lielo nozīmi izaugsmes atjaunošanā, turklāt viņam ir skaidrs viedoklis par šiem aspektiem. Ņemot vērā šos apsvērumus un Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāja amata svarīgumu, es uzskatu, ka Draghi kungs atbilst visiem priekšnosacījumiem, lai viņam piešķirtās pilnvaras tiktu īstenotas prasmīgi un apņēmīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropadome kopā ar Parlamentu 2011. gada maijā ierosināja Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes priekšsēdētāja amatā uz astoņiem gadiem, sākot ar 2011. gada 1. novembri, iecelt Mario Draghi. Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja intervēja kandidātu, un viņš atbildēja uz komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem. Kandidāts izteicās, piemēram, par Grieķijas parādu un cita starpā pauda viedokli, ka ECB nerimstoši būtu jācenšas saglabāt valūtas stabilitāti. Pēc uzklausīšanas komiteja ieteica iecelt Draghi kungu amatā. Tā kā šis kandidāts atbilst prasībām, kas noteiktas ECB Valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem, arī es vēlos paust atbalstu viņa iecelšanai šajā amatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Lai gan saskaņā ar noteikumiem balsojums par konkrētu Eiropas oligarhu iecelšanu amatā notiek aizklāti, es ar prieku atklāšu, ka balsoju pret Draghi kungu, jo nodoms iecelt šajā amatā uzņēmuma Goldman Sachs direktoru, kas atbildīgs par darījumiem Eiropā, patiešām ir uzskatāms par nevēlamu un nesaprātīgu rīcību laikā, kad piedzīvojam valstu parādu krīzi. Laikposms, kurā viņš veicis savus pienākumus, kā arī šo pienākumu būtība, nevar nepiesaistīt jūsu uzmanību. Ja vien viņš nebija tikai viduvējs direktors un pat tad, ja viņš nebija iniciators, Draghi kungs nevarēja nezināt, ka uzņēmums, kurā viņš strādā, šķietami likumīgā, tomēr negodīgā ceļā palīdz slēpt Grieķijas parādu, lai Grieķija varētu pievienoties eirozonai. Jūs nedrīkstat neņemt vērā arī Goldman Sachs nozīmi pašreizējās spekulācijās ar valsts parādu, šī uzņēmuma atbildību ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos un izmeklēšanas, kas attiecībā uz to tiek veiktas ASV. Goldman Sachs parādīšanās Draghi kunga CV nav pieņemama, un šī iemesla dēļ viņš nav piemērots kandidāts šim amatam.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Mani ļoti apmierina šodien sasniegtais rezultāts, proti, tas, ka liels vairākums balsojumā atbalstīja Padomes ieteikumu par Mario Draghi iecelšanu Eiropas Centrālās bankas nākamā Valdes priekšsēdētāja amatā. Manuprāt, fakts, ka izcils mūsu valsts pārstāvis vadīs tik stratēģiski svarīgu iestādi kā Eiropas Centrālā banka (ECB), ir liels pagodinājums mūsu valstij. Šis lēmums ir svarīgs apliecinājums apņēmībai un kompetencei, kas piemīt mūsu valsts pārstāvim, kuram būs jātiek galā ar sarežģīto un vienlaikus godpilno uzdevumu vadīt ECB laikā, kad Eiropai ir jārisina problēmas, ko radījusi nopietna ekonomikas un finanšu krīze. Es ceru, ka gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē Mario Draghi iecelšana amatā tiks apstiprināta oficiāli un ka, sākot ar novembri, viņš nākamos astoņus gadus spēs vadīt ECB ar tikpat augstu un neapšaubāmu profesionalitāti, kāda viņu raksturojusi līdz šim, un spēs virzīt Eiropas Savienības ekonomiku uz atlabšanu, kura nodrošinās Eiropas finanšu stabilitāti un noturību.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs priecājamies par Mario Draghi iecelšanu Eiropas Centrālās bankas (ECB) nākamā Valdes priekšsēdētāja amatā, jo viņš ir apliecinājis, ka viņa profesionālā kompetence atbilst šī prestižā amata prasībām, turklāt viņam ir arī liela un atzīta pieredze starptautiskajā finanšu un banku nozarē. Mēs apsveicam bijušo Itālijas Bankas pārvaldnieku saistībā ar kandidēšanu uz šo amatu un ar spēju Eiropas Parlamenta uzklausīšanā apliecināt savas spējas un potenciālu to problēmu risināšanā, ar kurām viņš saskarsies. Mēs uzskatām, ka Itālijai ir paveicies ar Mario Draghi iecelšanu šajā amatā, jo tagad tā būs augstā līmenī pārstāvēta vienā no prestižākajām Eiropas iestādēm. Mēs vēlam Draghi kungam visu to labāko amata pienākumu pildīšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Eiropas Parlaments — ņemot vērā Padomes 2011. gada 16. jūnija ieteikumu (10057/2011)http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0229&language=LV" \l "_part1_def1" ņemot vērā Reglamenta 109. pantu, ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0229/2011), tā kā ar 2011. gada 20. maija vēstuli Eiropadome ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Mario Draghi iecelšanu Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāja amatā uz astoņu gadu pilnvaru termiņu, sākot no 2011. gada 1. novembra, tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 283. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktās prasības un saistībā ar LESD 130. panta prasību par Eiropas Centrālās bankas pilnīgas neatkarības nodrošināšanu, un tā kā novērtēšanas procesā komiteja no kandidāta saņēma dzīvesgājuma aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu — apstiprina Padomes ieteikumu iecelt Mario Draghi par Eiropas Centrālās bankas Valdes priekšsēdētāju. Es esmu pret viņa iecelšanu amatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Draghi kungs ir pilnīgi nepiemērots kandidāts Eiropas Centrālās bankas augstākajam amatam. Draghi kungs bija ASV investīciju bankas Goldman Sachs priekšsēdētāja vietnieks un direktors, un viņa atbildības joma bija Eiropa un saziņa ar tās valstu valdībām. Šos amatus viņš ieņēma tieši tajā laikā, kad Grieķija sniedza ES nepatiesus datus par tās deficītu un budžetu. Šajā sakarā pret Goldman Sachs ir vērstas apsūdzības par to, ka šis uzņēmums ir ieteicis Grieķijai falsificēt minētos datus. Līdztekus šiem šaubīgajiem darījumiem Draghi kungs tiek īpaši kritizēts arī par viņa nepiekāpīgo nostāju, iebilstot pret parāda samazināšanu Grieķijā un atbalstot glābšanas pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā to, ka Draghi kungs pārstāv eirozonas dienviddaļas dalībvalsti, kurā ir vērojamas milzīgas finanšu problēmas, viņa iecelšana amatā arī būs pilnīgi nepareizs vēstījums tirgiem un mūsu iedzīvotājiem, kuri vēlas stabilu valūtu, nevis savienību, ko raksturo fiskālās palīdzības pasākumi.

Piemērots kandidāts būtu bijis Axel Weber no Vācijas. Tomēr viņš pat nepieteica savu kandidatūru šim amatam, jo apzinājās, cik nepareizi ir tie pasākumi, kas patlaban tiek veikti ar Draghi kunga svētību. Draghi kunga iecelšana amatā ir uzskatāma par eiro problēmu veicinātāju un draudu visai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Pēc lieliskās uzklausīšanas Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā es ar pārliecību atdodu savu balsi par Mario Draghi iecelšanu Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes priekšsēdētāja amatā. Mans balsojums ir apliecinājums tam, ka šajos grūtību un krīzes apstākļos ECB vadītāja amatā tiek ievēlēts vispiemērotākais un kvalificētākais kandidāts. Esmu pārliecināts, ka Mario Draghi ar ECB Valdes priekšsēdētāja pienākumiem pratīs tikt galā tikpat labi kā ar saviem pienākumiem Itālijas Bankā un ka viņa pilnvaru termiņa laikā Eiropa varēs izmantot viņa lielo pieredzi un plašās zināšanas. Paužot apmierinātību ar to, kā ir attīstījusies Itālijas Banka, elitāra Itālijas iestāde, kurā ir panākti augstākie attīstības rādītāji, es vēlos vēlreiz uzsvērt nākamā ECB Valdes priekšsēdētāja Mario Draghi plašās tehniskās zināšanas. Esmu pārliecināts, ka Padome apstiprinās Parlamenta balsojumu, tāpēc es kā Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis apliecinu Mario Draghi, ka mēs esam pilnībā gatavi iesaistīties rezultatīvā sadarbībā ar ECB, jo īpaši šajos laikos, kad eiro un ES saskaras ar grūtībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, apspriežu rezultātus un novērtējumu, kura mērķis bija pārbaudīt amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 283. panta 2. punktā noteiktās prasības un saistībā ar prasību par Eiropas Centrālās bankas pilnīgas neatkarības nodrošināšanu, es balsojumā atbalstīju ziņojumu par ECB Valdes priekšsēdētāja iecelšanu, un es atzinīgi vērtēju Draghi kunga izraudzīšanos šī amata pienākumu veikšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Varu tikai atbalstīt lēmumu iecelt Mario Draghi par Eiropas Centrālās bankas (ECB) jauno Valdes priekšsēdētāju uz astoņu gadu pilnvaru termiņu, sākot no 2011. gada novembra. Šī kandidāta dzīvesgājums patiešām liecina par augstākā līmeņa profesionalitāti un dzīves pieredzi un par to, ka viņš ir viens no izcilākajiem Itālijas pārstāvjiem pasaules ekonomikas jomā. Uzskatu, ka pašreizējos grūtību apstākļos ir ļoti svarīgi, lai ECB vadību uzņemtos augstākās raudzes profesionālis, un Mario Draghi lieliski atbilst šim raksturojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais stratēģiskais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, tādējādi būtiski veicinot dalībvalstu ekonomikas un finansiālo grūtību pārvarēšanu. Draghi kungs ir absolvējis Romas La Sapienza universitāti un ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu ekonomikā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, un viņš ir Itālijas Bankas pārvaldnieks, ECB Padomes un Ģenerālpadomes loceklis, Starptautisko norēķinu bankas Direktoru padomes loceklis, Itālijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Āzijas Attīstības bankas Valdē un Finansiālās stabilitātes foruma priekšsēdētājs.

Es balsojumā paužu atbalstu Draghi kunga iecelšanai ECB Valdes priekšsēdētāja amatā tāpēc, ka, manuprāt, viņam ir bagātīga akadēmiskā izglītība un liela profesionālā pieredze, un tāpēc, ka es atbalstu Eiropas iestāžu stingro apņemšanos apkarot inflāciju, stiprināt vienoto valūtu un nodrošināt ilgtspēju valstu parādu krīzes apstākļos. Es arī ceru, ka jaunais ECB Valdes priekšsēdētājs īstenos godīgu un stingru pieeju, kā arī palīdzēs ieviest efektīvu un konsekventu ekonomikas politiku un sniegs skaidru vēstījumu par uzticību starptautiskajiem tirgiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Draghi kunga iecelšana Eiropas Centrālās bankas (ECB) Valdes priekšsēdētāja amatā, manuprāt, ir pilnīgi pamatots lēmums, jo tas apstiprina Eiropas Savienības vēlmi turpināt pašreizējā Valdes priekšsēdētāja Jean-Claude Trichet aizsākto darbu. Apstākļos, kad dažu valstu, piemēram, Grieķijas, ekonomikas stāvoklis vājina eiro, Draghi kunga paustā vēlme un apņemšanās neatlaidīgi virzīties spēcīgas valūtas virzienā, ir vajadzīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu uzticību mūsu ekonomikai. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka šajā amatā tiek iecelta persona, kurai ir visas vajadzīgās īpašības, lai veiktu šī amata pienākumus. Draghi kunga darbība Eiropas Finanšu stabilitātes padomē un Itālijas Bankas pārvaldnieka amatā ir ļoti vērtīga pieredze, kas nodrošinās šīs iestādes redzamību starptautiskajā līmenī un attiecīgi ļaus Eiropas Savienībai kļūt par pasaules lielāko ekonomisko spēku. Ņemot vērā problēmas, kuras mums jārisina, lai panāktu mūsu ekonomikas atlabšanu, esmu gandarīta, ka šajā amatā ir iecelta persona, kas ir spējusi panākt vienprātīgu atbalstu un kas ir apliecinājusi savas spējas veidot stabilu, spēcīgu un konkurētspējīgu monetāro savienību.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0191/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsojumā atbalstīšu šo ziņojumu, jo tas skaidri apliecina ES solidaritāti cīņā ar krīzi, ko Eiropas sabiedrība patlaban piedzīvo. Šajā gadījumā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tiks izmantots, lai atbalstītu darbiniekus, kas laikposmā no 2010. gada jūnija līdz 2010. gada oktobrim zaudēja darbu uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē.

Visiem atlaistajiem darbiniekiem tiks piedāvāti individualizēti pasākumi, kuru īstenošanai paredzēts kopējais finansējums EUR 9,59 miljonu apmērā. Šī ir trešā reize, kad 2011. gadā tiek izmantots EGF. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā šī fonda līdzekļu piešķiršana ir godīga un pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsojumā atbalstīju šo iniciatīvu, lai palīdzētu 2834 darbiniekiem, kas zaudēja darbu uzņēmumā General Motors Belgium, atgriezties darba tirgū, jo pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ šis uzņēmums nespēja izvērst Antverpenes ražotnes darbību. Es atzinīgi vērtēju vienošanos, ko sociālie partneri panāca attiecībā uz ierosināto pasākumu kopumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsojumā atbalstīju Matera kundzes ziņojumu, jo Beļģijas pieteikumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu sniegtā informācija atbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu izmantot šī fonda līdzekļus. Pieprasītais atbalsts EUR 9 593 931 apmērā, kura mērķis ir palīdzēt 2834 darbiniekiem, kas četru mēnešu pārskata periodā (2010. gada jūnijs līdz oktobris) zaudēja darbu uzņēmumā General Motors un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē, tiks izmantots tikai tam, lai palīdzētu šiem darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu pašreizējās pasaules tirgu globalizācijas dēļ, atgriezties darba tirgū, un tas nekādā gadījumā netiks izmaksāts uzņēmumam, kas šīs atlaišanas īstenoja.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds palīdz mazināt sekas, kas sakarā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā skar darba ņēmējus. Uzskatu, ka secinājumi, ko referente ir izdarījusi attiecībā uz General Motors Belgium, ir pamatoti, un tāpēc nolēmu balsojumā šo dokumentu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju darbu, kas ir paveikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) piedāvātās iespējas, jo īpaši attiecībā uz atbalsta sniegšanu ekonomikas un finanšu krīzes skartajai autotransporta nozarei. Es balsojumā atbalstīšu lēmumu piešķirt EGF līdzekļus Beļģijai, lai palīdzētu autotransporta nozares darba ņēmējiem, piedāvājot viņiem saskaņotu individualizētu pakalpojumu kopumu, kas veicinās viņu atgriešanos darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. Ir svarīgi, lai šis Parlaments apliecina EGF milzīgo potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Pēc tam, kad pagājušajā gadā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē, tika īstenota plaša mēroga darbinieku atlaišana, Beļģija 2010. gada 20. decembrī pieprasīja palīdzību no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, lai palīdzētu 2834 atlaistajiem darbiniekiem pārkvalificēties. Šis Eiropas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri zaudē darbu pasaules tirdzniecībā notiekošo pārmaiņu dēļ. Man prieks, ka Parlaments šodien apstiprināja šo atbalstu, kas nodrošinās atlaistajiem darba ņēmējiem iespēju saņemt palīdzību, it sevišķi darba meklēšanas un mācību jomā. Šīs ir labas ziņas tūkstošiem skarto ģimeņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs atkal esam nolēmuši atbalstīt ES Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (šajā gadījumā grasāmies palīdzēt aptuveni 2800 Beļģijas iedzīvotājiem, kas palikuši bez darba), jo Eiropu joprojām skar ekonomikas krīzes radītās sekas un ārkārtas apstākļos ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi.

Tomēr mēs uzskatām, ka turpmāk tādu cilvēku nodarbinātības iespējas, kuri ir brīdināti par atlaišanu vai ir atlaisti, būtu jāpalielina, izmantojot jau esošus instrumentus, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu. Nākamajā budžeta periodā Globalizācijas pielāgošanās fonds, iespējams, nebūs vajadzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos attaisno Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu. Šajā sakarā jāuzsver Beļģijas iestāžu īstenotie centieni: tās ir piedāvājušas vairākus svarīgus pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt skartajiem darba ņēmējiem darba meklējumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā, un tādējādi dotu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū. Savukārt 2009. gadā tiesības pretendēt uz šo atbalstu tika attiecinātas arī uz darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šis ir trešais pieteikums, kas izskatāms saistībā ar 2011. gada budžetu, un tas attiecas uz EGF līdzekļu piešķiršanu EUR 9 593 931 apmērā, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū 2834 darbiniekiem, kas zaudēja darbu uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas Antverpenē. Izvērtējot pieteikumu, Komisija ir atzinusi, ka tas atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un ierosina budžeta lēmējinstitūcijai šo pieteikumu apstiprināt. Šo līdzekļu piešķiršana būs jāīsteno ātri un efektīvi, lai darba ņēmējiem, kuriem atbalsts paredzēts, nebūtu jāgaida.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Šī 2006. gadā izveidotā EGF mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kas zaudē darbu sakarā ar globalizācijas radītajām strukturālajām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā. Uzņēmums General Motors Belgium, kas darbojas autotransporta nozarē, 2010. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu, jo tam nācās atlaist 2834 darbiniekus, kas strādāja galvenajā uzņēmumā un četros tā piegādes uzņēmumos.

Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos EGF ir ļoti būtiska nozīme, mazinot sociālās sekas, ko rada daudzu uzņēmumu maksātnespēja, kuras cēlonis bieži vien ir jaunietekmes tirgu agresīvā ekonomikas politika. Šis ir trešais pieteikums, kas izskatāms saistībā ar 2011. gada budžetu. Ņemot vērā to, ka pieteikums atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, es piekrītu referentes ieteikumiem un balsojumā šo lēmuma priekšlikumu atbalstīšu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Jau iepriekš gadījumos, kad Eiropā ir īstenota darbinieku masveida atlaišana, ir tikusi pieprasīta Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļu izmantošana. Šis gadījums attiecas uz vairāk nekā EUR 9 miljonu piešķiršanu Beļģijai, lai palīdzētu aptuveni 2800 darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu autotransporta nozarē. Šis ir trešais pieteikums par fonda līdzekļu izmantošanu, kurš izskatāms saistībā ar 2011. gada budžetu. No pieejamajām apropriācijām atņemot šajā gadījumā pieprasīto summu, iegūstam, ka no maksimālā apmēra, proti, EUR 500 miljoniem, laikposmā līdz 2011. gada beigām būs pieejami EUR 489 628 679.

Lai gan mēs atbalstām EGF līdzekļu izmantošanu, jo ir svarīgi palīdzēt šiem darba ņēmējiem, mēs tomēr vēlamies vēlreiz paust savus iebildumus un kritisko nostāju pret šo fondu, jo, mūsuprāt, svarīgāk būtu bijis primāri īstenot pasākumus, kuru mērķis ir bezdarba novēršana. Tāpēc ir jāmaina ES īstenotā neoliberālā politika, kas ietver arī centienus panākt starptautiskās tirdzniecības deregulāciju un liberalizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan mēs joprojām kritiski raugāmies uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), jo uzskatām, ka svarīgāk būtu bijis primāri īstenot pasākumus, kuru mērķis ir bezdarba novēršana, balsojumā mēs tomēr atbalstījām šī fonda līdzekļu izmantošanu papildu palīdzības sniegšanai darba ņēmējiem, ko skārušas uzņēmumu pārstrukturēšanas vai starptautiskās tirdzniecības liberalizācijas radītās sekas. Šis gadījums attiecas uz vairāk nekā EUR 9 miljonu piešķiršanu Beļģijai, lai palīdzētu aptuveni 2800 darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu autotransporta nozarē. Šis ir trešais pieteikums par EGF līdzekļu izmantošanu, kas izskatāms saistībā ar 2011. gada budžetu.

No pieejamajām apropriācijām atņemot šajā gadījumā pieprasīto summu, iegūstam, ka no maksimālā apmēra, proti, EUR 500 miljoniem, laikposmā līdz 2011. gada beigām būs pieejami EUR 489 628 679. Tas, ka laikā, kad sociālā un finanšu krīze kļūst arvien dziļāka, no plānotās summas ir izmantoti nedaudz vairāk nekā EUR 10 miljoni, neapšaubāmi norāda uz problēmām šajā jomā un apliecina vajadzību vismaz pārskatīt šo fondu reglamentējošos noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu pienācīgu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību EGF izmantošana ir atļauta, nepārsniedzot maksimālo summu, kas ir EUR 500 miljoni gadā. Komisija 2011. gada aprīlī pieņēma priekšlikumu par EGF līdzekļu izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai atbalstītu to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri tika atlaisti no darba finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Komisija izskatīja pieteikumu, izvērtējot saistību starp darbinieku skaita samazināšanu un būtiskām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā un finanšu krīzi. Izvērtējot pieteikumu, Komisija ir atzinusi, ka tas atbilst kritērijiem, kuri ir jāizpilda, lai varētu pieprasīt finansiālo atbalstu, un, manuprāt, šī pieprasījuma atbalstīšana ir pareizs lēmums. Kopīgā deklarācijā, kas tika pieņemta kādā 2008. gada sanāksmē, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija apstiprināja, ka ir būtiski nodrošināt ātru procedūras norisi lēmumu par EGF līdzekļu izmantošanu pieņemšanā, pienācīgi ievērojot Iestāžu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Beļģija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 2834 darbinieku atlaišanu (visiem pieprasīts atbalsts) galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē Antverpenes NUTS II reģionā Beļģijā. Beļģija 2010. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF līdzekļu izmantošanu saistībā ar atlaišanas gadījumiem uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos un līdz 2011. gada 24. janvārim pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst finansiālā ieguldījuma noteikšanas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā. Tādēļ Komisija ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 9 593 931 apmērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsojumā atbalstīju Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Beļģijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir lietderīgs līdzekļu avots to darba ņēmēju atbalstīšanai, kuri nonākuši grūtībās ekonomikas krīzes dēļ. Jau vairākkārt ir norādīts, ka kopš 2006. gada EGF ir nodrošinājis reālu atbalstu Eiropas darba ņēmējiem, kuri tikuši atlaisti no darba sakarā ar uzņēmuma pārvietošanu vai (saskaņā ar 2009. gada grozījumiem) ekonomikas krīzi, tādējādi veicinot šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū. Šodienas balsojums attiecās uz pieprasījumu piešķirt palīdzību no EGF par kopējo summu EUR 9 593 931 apmērā saistībā ar 2834 darbinieku atlaišanu (visiem pieprasīts atbalsts) četru mēnešu pārskata periodā no 2010. gada 14. jūnija līdz 14. oktobrim uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē Antverpenes NUTS II reģionā Beļģijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā.

Lai atbalstītu to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kuri tika atlaisti sakarā ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, kas jo īpaši skāra uzņēmumu General Motors Belgium, Komisija ir pieņēmusi jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai. Šajā sakarā īpaši ir uzsvērta atlaišanas gadījumu neparedzamība un to ietekme uz vietējo, reģionālo un valsts nodarbinātību.

Neaizmirsīsim, ka EGF tika izveidots kā īpašs neatkarīgs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem, un tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai nevajadzētu veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās.

Mēs uzskatām, ka šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un mēs atbalstām tā apstiprināšanu, paužot savu atzinīgo vērtējumu. Tomēr ļoti svarīgs uzdevums ir EGF reglamentējošo noteikumu pārskatīšana, lai risinātu jautājumu par starptautiskiem uzņēmumiem, kuru pārstrukturēšanas vai pārvietošanas dēļ tiek atlaisti darbinieki un tādējādi tiek radīta vajadzība izmantot EGF.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es balsojumā atturēšos, jo man rūp to Beļģijas darba ņēmēju liktenis, kuri strādāja Opel rūpnīcā Antverpenē un kļuva par neaizskaramās globalizācijas upuriem. Situācijā, kurā viņi ir nonākuši Eiropas Savienības aizstāvēto neoliberālo politikas stratēģiju dēļ, varētu balsot pret šo nožēlojamo summu, ko Eiropas elite viņiem atvēl. Tomēr šis mazumiņš, kas tiek piešķirts, var mazināt grūtības, ar ko viņi saskaras. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības pamatojums tādējādi nekļūst pieņemamāks. Ar šiem pasākumiem tiek atbalstīta ASV uzņēmuma General Motors īstenotā uzņēmuma pārvietošana. Ar tiem tiek atzīta starptautisko uzņēmumu un viņu vadītāju miljardieru peļņas kāre. Tieši šo uzņēmumu peļņa, nevis Eiropas nodokļu maksātāju nauda būtu jāizmanto, lai palīdzētu atlaistajiem darbiniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Ir zināms, ka šajā gadījumā pielāgošanās fonda līdzekļu izmantošana attiecas uz 2834 darbinieku atlaišanu (visiem pieprasīts atbalsts) četru mēnešu pārskata periodā no 2010. gada 14. jūnija līdz 14. oktobrim galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē Antverpenes reģionā. Atlaistajiem darbiniekiem tiks sniegta palīdzība, piedāvājot individualizētus pasākumus, kuru īstenošanai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda tiks piešķirti EUR 9,59 miljoni. Es neiebilstu pret finansiālas palīdzības sniegšanu atlaistajiem Beļģijas darba ņēmējiem, bet uzskatu, ka ir jāgroza šī fonda izmantošanas noteikumi, lai nodrošinātu, ka palīdzība ir pieejama Eiropas Savienības mazāk attīstītajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF) ik gadu tiek piešķirts finansējums EUR 500 miljonu apmērā, lai varētu nodrošināt finansiālu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā. Aprēķināts, ka ik gadu šo atbalstu varētu saņemt 35 000 līdz 50 000 darbinieku. Šos līdzekļus var izmantot tādu pasākumu finansēšanai kā palīdzība jauna darba meklējumos, individuāli pielāgotas mācības, palīdzība pašnodarbinātības uzsākšanai vai uzņēmuma dibināšanai, mobilitāte un nelabvēlīgākā situācijā esošu vai vecāka gadagājuma darba ņēmēju atbalstīšana. Automobiļu ražotājuzņēmumā General Motors Belgium tika atlaisti 2834 darbinieki, un šo pasākumu rezultātā tika atlaisti darbinieki arī četros piegādes uzņēmumos, tāpēc Beļģijai no EGF tiks piešķirti EUR 9 593 931. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo tieši šāds ir šī fonda mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds tika izveidots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kuri nonākuši grūtībās sakarā ar darba zaudēšanu vai citām izmaiņām, ko radījusi globalizācija starptautiskās konkurences jomā. Es atzinīgi vērtēju to, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem budžetā EGF budžeta pozīcijā ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā. Šī iemesla dēļ es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļi ir jāizmanto mērķtiecīgi un lietderīgi. Finansiālā palīdzība ir jāpiešķir pēc iespējas ātrāk, jo īpaši gadījumos, kad kāds atsevišķs uzņēmums atlaiž vairākus tūkstošus darbinieku. Vilcināšanās sniegt finansiālo palīdzību var radīt īpaši smagas un nopietnas sekas, tāpēc ir svarīgi izmantot EGF un nekavējoties atbildēt uz dalībvalsts pieprasījumu. Jānorāda, ka atlaistajiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem tiek nodarīts neizmērojams morālais un materiālais kaitējums. Vislielākās grūtības viņiem sagādā centieni atgriezties darba tirgū, un viņiem nav iespēju mācīties vai pārkvalificēties. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai šie iedzīvotāji laikus saņemtu finansiālo palīdzību un attiecīgi spētu iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā šīs finansiālās palīdzības svarīgumu, es atbalstu priekšlikumu piešķirt Beļģijai finansiālo palīdzību no EGF sakarā ar darbinieku masveida atlaišanu uzņēmumā General Motors Belgium. Es arī aicinu citas dalībvalstis, kurās uzņēmumi atlaiž darbiniekus finanšu krīzes dēļ, nekavējoties lūgt finansiālo palīdzību, lai mazinātu negatīvās sekas, risinātu nodarbinātības problēmas un veicinātu darbvietu saglabāšanu un radīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Diemžēl mēs atkal tiekam aicināti balsot par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu. „Diemžēl” tāpēc, ka šāda veida iejaukšanās norāda uz nopietnām grūtībām. Šī fonda darbība mums būtu jāvērtē atzinīgi, jo tas dod iespēju rast risinājumus nopietnām krīzes situācijām, kuras citādi varētu ievērojami apdraudēt rūpniecības nozares un vispirms jau daudzu darba ņēmēju likteni. Es atbalstu šī fonda līdzekļu piešķiršanu un tā izmantošanu, tomēr šie pasākumi drīkst būt vienīgi pagaidu risinājums. Šis pagaidu risinājums ir jāpapildina ar ilgtermiņa stratēģiju, kas vērsta uz Eiropas ekonomikas saglabāšanu, nodrošinot tās spēju pielāgoties prasībām, ko nosaka globalizētais tirgus, kura apstākļos dzīvojam.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā. Komisija 2011. gada 14. aprīlī pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF līdzekļu izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai atbalstītu to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri tika atlaisti no darba ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šis ir trešais pieteikums, kas izskatāms saistībā ar 2011. gada budžetu, un tas attiecas uz EGF līdzekļu piešķiršanu Beļģijai EUR 9 593 931 apmērā saistībā ar 2834 darbinieku atlaišanu (visi ir potenciālie atbalsta saņēmēji) galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos. Tā kā pieteikums atbilst visām prasībām, kas jāizpilda, lai varētu pretendēt uz šo finansiālo atbalstu, es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības sistēmā. Komisija 2011. gada 14. aprīlī pieņēma jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF līdzekļu izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū 2834 darbiniekiem, kas zaudēja darbu galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē Antverpenē. Komisija izskatīja pieteikumu, izvērtējot vairākus šī jautājuma aspektus, tādus kā saistība starp darbinieku skaita samazināšanu un būtiskām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā; finanšu krīze, attiecīgās darba ņēmēju atlaišanas neparedzamība; atlaisto darbinieku skaits; paskaidrojumi par minēto darba ņēmēju atlaišanas neparedzamību; to uzņēmumu noteikšana, kuri atlaiž darbiniekus, un to darbinieku noteikšana, kuriem palīdzība paredzēta; attiecīgā teritorija, tās varas iestādes un ieinteresētās personas; darbvietu skaita samazināšanas ietekme uz vietējo, reģionālo un valsts nodarbinātību; kā arī saskaņots individualizētu pakalpojumu kopums, kuru paredzēts finansēt. Lai nodrošinātu šo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū, es balsojumā atbalstīju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Protasiewicz (PPE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir atbalstīts Komisijas priekšlikums par EGF līdzekļu izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai palīdzētu atrast jaunas darbvietas 2834 darbiniekiem, kas tika atlaisti no darba galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium. Šādu nostāju atbalstu gan es, gan EPP grupa kopumā. Turklāt ziņojumā pamatoti norādīts, ka 2011. gada budžetā EGF budžeta pozīcijā pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas (EUR 47 608 950). Tas nozīmē, ka EGF ir atzīts par īpašu neatkarīgu instrumentu ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ tam ir vajadzīgs atsevišķs piešķīrums, lai tas varētu izpildīt visus tam noteiktos mērķus un uzdevumus, neveicot pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām, kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās. Es atbalstu arī referentes aicinājumu gaidāmās EGF regulas pārskatīšanas laikā risināt jautājumu par to, kā rīkoties attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, kuru pārstrukturēšana vai pārvietošana sakarā ar būtiskām izmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā ietekmē, jo īpaši finanšu krīzes laikā, darba ņēmējus, kas no šīs situācijas sekām cieš visvairāk, un tādējādi rada vajadzību izmantot EGF.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, un veicināt šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū. Tieši tāpēc mums ir steidzami jāpiedāvā atbalsts 2834 darba ņēmējiem, kuri ir zaudējuši darbu uzņēmumā General Motors, kas darbojas Antverpenes reģionā. Mums ir jāatbalsta Parlamenta priekšlikums piešķirt līdzekļus EUR 9 593 931 apmērā, kuri tiks izmantoti, lai sniegtu īpašus individualizētus pakalpojumus, tādus kā palīdzība darba meklēšanā, sagatavošana darba intervijām, palīdzība pašnodarbinātības uzsākšanai un individualizēta profesionālā apmācība. Laikā, kad Eiropu skar ekonomikas un finanšu krīzes radītās sekas, tai ir jābūt vienotai un solidārai un ir atbilstoši jāreaģē uz Beļģijas lūgumu. Tomēr Eiropas atbalsta piešķiršana nedrīkstētu atbrīvot uzņēmumus no atbildības vai mazināt vajadzīgos uzņēmumu centienus pielāgot savas stratēģijas pašreizējām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Par. Mēs prasām attiecīgajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā mēs esam gandarīti par uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesusi pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu un kuras mērķis ir iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas novērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot EGF līdzekļus, un mēs ceram, ka procedūra tiks uzlabota vēl vairāk, pārskatot EGF turpmāko darbību. Tādējādi mēs atgādinām iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai ierobežotā laikposmā sniegtu vienreizēju un individuālu atbalstu un palīdzētu darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbvietu skaita samazināšanas dēļ; mēs norādām, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū, tomēr mēs aicinām izvērtēt, kā EGF finansētie pasākumi tieši ietekmējuši šo darbinieku ilgtermiņa iekļaušanos darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Komisija 2011. gada 14. aprīlī pieņēma priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļu izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū 2834 darbiniekiem, kas zaudējuši darbu pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Šodien paustais viedoklis attiecas uz 2834 darbinieku atlaišanu (visiem pieprasīts atbalsts no fonda) galvenajā uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos, kuri darbojas mehānisko transportlīdzekļu nozarē. Izvērtējot pieteikumu, Komisija ir atzinusi, ka tas atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un ierosina budžeta lēmējinstitūcijai šo pieteikumu apstiprināt. Parlaments šodien ir paudis labvēlīgu nostāju šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Antverpenē izvietotās Opel ražotnes bijušie darbinieki un četri piegādes uzņēmumi joprojām ir dusmīgi par to, kā General Motors ar viņiem izrīkojās. Opel ražotne Antverpenē bija mūsdienīgs un veiksmīgs automobiļu ražošanas uzņēmums. Tomēr General Motors lielā augstprātībā nolēma atlaist 2834 darbiniekus. Antverpenes ražotnei netika dota iespēja, kaut arī aktīvi tika meklēts pircējs. Beļģija gluži pamatoti iesniedza pieteikumu par palīdzību no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), kas tika izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar sekas, ko radījušas būtiskas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecībā. Ņemot vērā Komisijas labvēlīgo atzinumu, Eiropas Parlaments šodien pieņēma pareizu lēmumu piešķirt EUR 9 593 931 no EGF, lai mazinātu notikušā ietekmi uz darba ņēmējiem, kuri piespiedu kārtā ir palikuši bez darba. Man prieks, ka Parlaments skaidri atzīst Opel vadības nevēlēšanos pielāgoties mūslaiku prasībām. Parlaments arī pamatoti kritiski vērtē to, kā uz Opel krīzi reaģēja attiecīgās dalībvalstis. Vairāku valstu ekonomikas atveseļošanas plānos nebija paredzēti saskaņoti ilgtermiņa pasākumi šīs nozares atbalstam. Raksturotās situācijas apzināšanās ir jo īpaši nepatīkama.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 izveidotā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kuri zaudē darbu sakarā ar strukturālām izmaiņām pasaules ekonomikā. Komisija uzskata, ka no 2011. gada budžeta EUR 500 miljonu apmērā Beļģijai būtu jāpiešķir EUR 9 593 391, lai tā varētu risināt problēmas, kas saistītas ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes un ražotājuzņēmumos, kuri atrodas Antverpenē. Es uzskatu, ka no EGF līdzekļiem būtu jāfinansē aktīvi pasākumi, kas vērsti uz darbinieku iekļaušanu darba tirgū, dodot viņiem iespēju apgūt jaunas iemaņas un pielāgot tās jaunajiem darba apstākļiem, kuros 2834 iedzīvotājiem būs jāstrādā. Es arī uzskatu, ka Eiropas iestādēm būtu jāpaātrina EGF līdzekļu piešķiršana Beļģijai, jo šī dalībvalsts nodrošina tādu darba ņēmēju atgriešanos aktīvā darba dzīvē, kuri tikuši atlaisti globalizācijas dēļ. Vēlos arī uzsvērt, ka EGF līdzekļu piešķiršana nedrīkstētu atbrīvot General Motors Belgium no juridiskās un finansiālās atbildības, jo ES piešķirtajiem līdzekļiem drīzāk ir jābūt papildu atbalstam, kas palīdz mazināt šo darba ņēmēju sociālās grūtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsojumā atbalstīju priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar uzņēmumu General Motors Belgium, kas atrodas Antverpenē un darbojas iekārtu un aprīkojuma ražošanas jomā.

Saistībā ar to, ka tika atlaisti 2834 darbinieki, Beļģija 2010. gada 20. decembrī iesniedza pieteikumu par EGF līdzekļu izmantošanu. Pieteikums attiecās uz darbinieku atlaišanu uzņēmumā General Motors Belgium un četros tā piegādes uzņēmumos. Laikposmā no 2010. gada 14. jūnija līdz 14. oktobrim tika atlaisti 1336 darbinieki, un vēl 1498 darbinieki tika atlaisti pirms un pēc minētā laikposma.

Ekonomikas un finanšu krīzes dēļ Eiropā ir strauji krities pieprasījums pēc kravas un pasažieru automobiļiem, tādējādi būtiski samazinot mehānisko transportlīdzekļu ražošanas apjomu. Mehānisko transportlīdzekļu ražošana Beļģijā 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās par 23,8 %, bet pasažieru transportlīdzekļu ražošana — par 34,8 %.

Vēlos uzsvērt, ka EGF ir svarīga nozīme, jo tas palīdz darba ņēmējiem atgriezties darba tirgū. Es aicinu izvērtēt, kā EGF finansētie pasākumi tieši ietekmē šo darbinieku ilgtermiņa iekļaušanos darba tirgū. Visām dalībvalstīm EGF ir jāizmanto saprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Liels Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja Matera kundzes ziņojumu, kurā aicināts piešķirt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda līdzekļus EUR 9,5 miljonu apmērā, lai varētu slēgt vienu no General Motors ražotnēm — Opel ražotni Antverpenē (Beļģija). Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas paredz finansiāli atbalstīt 2834 darbinieku atlaišanu uzņēmumā, kas 2010. gada vasarā saņēma USD 5 miljardu aizdevumu no ASV iestādēm. Turklāt daudzu zīmolu pārdošana deva šim uzņēmumam iespēju jau 2010. gada rudenī pavērst tā finansiālo stāvokli pretējā virzienā un 2010. gada novembrī panākt tā iekļaušanu vērtspapīru tirgū. Eiropas, valstu vai reģionālās iestādes, atzīstot valsts līdzekļu izmantošanu, lai atbalstītu tādu ražotnes slēgšanu, kuras rezultātā tiek panākta vienīgi uz vērtspapīru tirgus apsvērumiem balstīta darbinieku atlaišana, atsakās no savām tiesībām. Šis lēmums ir vēl jo vairāk nepieņemams tāpēc, ka tas tiek pieņemts laikā, kad Eiropas Savienība un dalībvalstis apstiprina taupības un budžeta samazināšanas pasākumus, kuri uzturēs tādas norises kā ekonomikas lejupslīde, sabiedrisko pakalpojumu likvidācija, bezdarbs, darba nestabilitāte, algu samazinājumi un sociālā nevienlīdzība.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0197/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo priekšlikuma Reglamenta 51. pantam jaunā redakcija paredz sasniegt trīs svarīgus mērķus: pirmkārt, padarīt noteikumu lasāmāku un līdz ar to vairāk piemērotu izmantošanai; otrkārt, paredzēt jaunus nosacījumus par normas piemērošanu; treškārt, noteikt piemērošanas jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Mana kolēģa G. Casini ziņojums dod pozitīvu ieguldījumu to problēmu risināšanā, kas saistītas ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. panta interpretēšanu un piemērošanu. Es pilnīgi piekrītu Casini kunga viedoklim, ka nepietika tikai ar Reglamenta komentāriem vai pamatnostādnēm, lai atvieglotu piemērošanu. Nosacījumi komiteju apvienoto sanāksmju procedūras un kopīgas balsošanas piemērošanai — un ar to es domāju jo īpaši kritērijus attiecībā uz konkrētā jautājuma risināšanas kompetenci un lielo nozīmi — ir skaidri un piemēroti, lai novērstu līdz šim pastāvējušās juridiskās neskaidrības. Es vēlos apsveikt referentu par labi paveikto darbu un ceru, ka šis ziņojums spēj uzlabot Parlamenta darbu, ļaujot plašāk izmantot šo procedūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo grozījums, kas tiek izskatīts attiecībā uz 51. pantu, ne vien ir novatoriska sadarbības metode starp dažādām komitejām, bet tas arī ļaus vieglāk saprast un piemērot šo pantu. Tajā ir precizēti nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz Reglamenta īstenošanu, un noteikts normatīvais saturs.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šajā ziņojumā ir ierosināts grozījums 51. pantam pēc tam, kad Priekšsēdētāju konference norādīja problēmu, kas saistīta ar Reglamenta ierobežojumiem attiecībā uz komiteju apvienotajām sanāksmēm. Ziņojumā ir ierosināts priekšlikums veikt grozījumu Reglamentā, ar kuru paredz, ka nosacījumi 51. panta piemērošanai būtu jāpārbauda rūpīgāk un atbilstoši stingrākiem kritērijiem un ka tas būtu jādara arī Priekšsēdētāju konferencei. Fakts, ka apvienotās sanāksmes var notikt tikai tad, ja attiecīgais jautājums ir ļoti nozīmīgs, nodrošina to, ka procedūra, kas pēc savas būtības ir izņēmuma procedūra, netiks netaisnīgi plaši piemērota. Es balsoju par Casini kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas kā daļu no nepieciešamās parlamentārās reformas būtiski uzlabo sadarbību starp komitejām. Šis priekšlikums sniedz atbildi uz pamatjautājumiem par komitejas kompetenci gadījumos, kad likumdošanas dokumentu kopums ir īpaši svarīgs, vienlaikus ievērojot vienlīdzības un sadarbības principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta Reglaments, kas tika grozīts 2009. gada maijā, tagad paredz jaunu procedūru attiecībā uz Parlamenta komiteju apvienotajām sanāksmēm tajos gadījumos, kad jautājums skaidri neattiecas uz vienas komitejas kompetenci. Par spīti pilnīgai šīs jaunās normas iekļaušanai, Konstitucionālo jautājumu komitejai ir uzdots precizēt un nostiprināt šā noteikuma saturu tā, lai tas būtu lasāmāks, īpaši saistībā ar parasto likumdošanas procedūru. Ir skaidrs, ka komiteju kompetenču noteikšana rada dažas pārklāšanās jomas, kuras ir grūti nošķirt, tāpēc es uzskatu, ka šis precizējums ir pozitīvs pasākums un ka ierosinātais jaunais formulējums nodrošinās lielāku konsekvenci Reglamenta 51. panta piemērošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Šā ziņojuma projekts attiecas uz Parlamenta Reglamenta 51. panta grozījumiem, kas iesniegti pēc tam, kad izveidota darba grupa Reglamenta pārskatīšanai un Priekšsēdētāju konference pieņēmusi lēmumu. Parlaments 2009. gada 6. maijā pārskatīja Reglamentu un ar 51. pantu izveidoja „komiteju apvienoto sanāksmju procedūru” nolūkā racionalizēt procedūras attiecībā uz to jautājumu apstiprināšanu, kas pārsniedz vienas komitejas kompetences, lai plenārsēdē tiktu iesniegts tikai viens ziņojums, kurš atspoguļotu visu iesaistīto komiteju nostāju. Pēc pamatnostādņu projekta par komiteju sadarbību saskaņā ar Reglamenta 51. pantu izskatīšanas, ko veica Komiteju priekšsēdētāju konference, tās priekšsēdētājs lūdza, lai to izskata arī Konstitucionālo jautājumu komiteja. Šajā priekšlikumā ir precizēti attiecīgie jautājumi un ieteikta tā pieņemšana plenārsēdē, paturot prātā spēkā esošo Reglamentu. Tāpēc es piekrītu referenta ieteikumam, ka „apvienotā komiteja” būtu jāuzskata par „atbildīgo komiteju” Reglamenta izpratnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Iepriekšējā sasaukumā Priekšsēdētāju konference izveidoja Parlamentārās reformas darba grupu, kurai tika uzdots pārskatīt Parlamenta darbību un ierosināt uzlabojumus. Saistībā ar nodaļu par komiteju sadarbību darba grupa ierosināja ne tikai pastiprināt iesaistītās komitejas lomu komiteju iesaistīšanas procedūrā, bet arī izstrādāt jaunu komiteju sadarbības veidu, kas ir ieviests ar jauno 51. pantu. Šo priekšlikumu pamatoja ar to, ka atsevišķos gadījumos, kad kāds īpaši svarīgs likumdošanas dokuments nepārprotami neattiecas uz vienas komitejas kompetenci, to var arī sadalīt vairāku komiteju starpā. Kompetenču konfliktus jārisina atbilstoši vienlīdzības principam un sadarbības principam. Attiecīgo komiteju locekļi pēc tam var sagatavot kopīgu deklarāciju par likumdošanas priekšlikumā ierosinātajiem grozījumiem. Izskatīšanai plenārsēdē tiks iesniegts līdzsvarotāks ziņojums. Manuprāt, šā procesa īstenošanas sekmēšanai vajadzīgs vairāk par Reglamenta vai pamatnostādņu interpretēšanu. Tas ietver svarīgu procesuālu jautājumu, kas jārisina ar deputātu vairākuma balsojumu plenārsēdē. Mums ir jāpanāk saprotamāki noteikumi, kurus tādējādi būs vieglāk īstenot.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka atsevišķos gadījumos, kad kāds ļoti svarīgs likumdošanas dokumentu kopums skaidri neattiecas uz vienas komitejas kompetenci, to var vienlīdzīgi sadalīt divu vai vairāku komiteju starpā; kompetenču konfliktu vajadzētu risināt atbilstoši vienlīdzības principam un sadarbības principam. Attiecīgajām komitejām būtu jāorganizē kopīgas sanāksmes, lai jau iepriekš apmainītos argumentiem un tādējādi iegūtu skaidrāku vairākuma un mazākuma viedokli. Attiecīgo komiteju locekļi pēc tam var sagatavot kopīgu deklarāciju par likumdošanas priekšlikumā ierosinātajiem grozījumiem. Līdz ar to izskatīšanai plenārsēdē tiktu iesniegts viens ziņojums, kas būtu līdzsvarotāks. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām šo Eiropas Parlamenta Reglamenta grozījumu, kas ļauj Priekšsēdētāju konferencei ļoti nozīmīga likumdošanas jautājuma gadījumā pieņemt lēmumu sākt komiteju apvienoto sanāksmju procedūru un kopīgu balsošanu. Tomēr tas ir iespējams tikai tajos gadījumos, kad atbildību par šo jautājumu nevar sadalīt starp vairākām komitejām un jautājums ir ļoti svarīgs. Šāda grozījuma mērķim patiešām jābūt uzsvērt apvienoto komiteju procedūras izņēmuma raksturu un sniegt pamatojumu, inter alia, attiecībā uz administratīvo un tehnisko slogu, ko šāda procedūra radīs. Mēs uzskatām, ka viss minētais noteikti spēj sekmēt argumentu apmaiņu starp attiecīgajām komitejām jau sākotnējā posmā un ka ļoti nozīmīgos jautājumos tas var arī būt noderīgi, sagatavojot „augsni” balsojumam plenārsēdē.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Visiem Eiropas Parlamenta Reglamenta noteikumiem būtu jātiecas sasniegt trīs mērķus: padarīt noteikumu lasāmāku un līdz ar to vairāk piemērotu izmantošanai; paredzēt jaunus nosacījumus par normas piemērošanu; noteikt piemērošanas jomu. Es pilnīgi piekrītu referentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Casini kunga ziņojumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. panta grozīšanu, jo šis grozījums izriet no darba, kura rezultātā ir apkopoti tie noteikumi, kas precizē jomu, kurā var piemērot Reglamenta 51. pantu. Jaunajā tekstā šis pants ir vienkāršots, izņemot laukā atsauces uz citiem pantiem un labāk regulējot parasto procedūru, kad divas komitejas var tikties kopīgā sanāksmē, lai apspriestu svarīgus tematus, kas atspoguļo savstarpējas intereses. Tāpēc šā grozījuma mērķis ir radīt iespēju attiecīgajām komitejām apmainīties argumentiem un „sagatavot augsni” debatēm. Tādējādi apvienotās komitejas šajā procedūrā kļūst par atbildīgo komiteju Reglamenta izpratnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Iepriekšējā sasaukumā Priekšsēdētāju konference izveidoja Parlamentārās reformas darba grupu, kurai tika uzdots pārskatīt Parlamenta darbību un ierosināt uzlabojumus. Kā daļa no šā procesa ar jauno 51. pantu tika izstrādāts un ieviests jauns komiteju sadarbības veids. Tika izteiktas zināmas šaubas par šā jaunā komiteju sadarbības veida īstenošanu, kas tika darītas zināmas Konstitucionālo jautājumu komitejai. Konstitucionālo jautājumu komiteja uzskata, ka šis ir nevis tikai interpretācijas jautājums, bet gan svarīgs procesuāls jautājums, par kuru būtu jālemj ar balsu vairākumu balsojumā plenārsēdē, ko piemēro gadījumos, kuri attiecas uz Reglamentu, proti, ar Parlamenta deputātu vairākuma balsojumu. Es piekrītu iesniegtajai redakcijai, kas padara pantu skaidrāku un vairāk piemērotu izmantošanai, tāpēc es balsoju par tā grozīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Mērķis ir radīt iespēju attiecīgajām komitejām jau sākotnējā posmā apmainīties argumentiem un „sagatavot augsni” plenārsēdei, kad jautājums ir īpaši nozīmīgs. Grozījums 51. pantam ir būtiski nepieciešams; tas padara noteikumu lasāmāku un tāpēc vairāk piemērotu izmantošanai, paredz jaunus nosacījumus par normas piemērošanu un nosaka piemērošanas jomu. Lai sasniegtu šos mērķus, abiem nosacījumiem jābūt skaidri un pilnīgi saprotami izklāstītiem. Atbildību par jautājumu nedrīkst sadalīt starp vairākām komitejām, un, visbeidzot, ir jānosaka, kā šā panta piemērošana praktiski ietekmē likumdošanas procedūras norisi. Tādējādi apvienotās komitejas šajā procedūrā kļūst par atbildīgo komiteju Reglamenta izpratnē. Lai būtu iespējams grozīt Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. pantu attiecībā uz komiteju apvienoto sanāksmju procedūru, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „par”. Iepriekšējā sasaukumā Priekšsēdētāju konference izveidoja Parlamentārās reformas darba grupu, kurai tika uzdots pārskatīt Parlamenta darbību un ierosināt iespējamos uzlabojumus. Saistībā ar nodaļu par komiteju sadarbību darba grupa ierosināja ne tikai pastiprināt iesaistītās komitejas lomu komiteju iesaistīšanas procedūrā, bet arī izstrādāt jaunu komiteju sadarbības veidu, kas ir ieviests ar jauno 51. pantu. Priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka atsevišķos gadījumos, „kad kāda īpaši svarīga likumdošanas procedūra skaidri neattiecas uz vienas komitejas kompetenci, bet var tikt vienlīdzīgi sadalīta vairāku komiteju starpā [..], kompetenču konfliktu vajadzētu risināt atbilstoši vienlīdzības principam un sadarbības principam. Attiecīgās komitejas organizē kopīgas sanāksmes, lai veiktu iepriekšēju apmaiņu ar argumentiem [..] un tādējādi iegūtu skaidrāku vairākuma un mazākuma viedokli. Attiecīgo komiteju locekļi tad kopīgi balso par likumdošanas priekšlikumā ierosinātajiem grozījumiem. Līdz ar to izskatīšanai plenārsēdē tiek iesniegts viens ziņojums, kas ir līdzsvarotāks [..].

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Šajā ziņojumā ir atbalstīts priekšlikums grozīt Reglamenta 51. pantu attiecībā uz komiteju apvienoto sanāksmju procedūru. Ņemot vērā procedūras jautājuma svarīgumu, visiem nolūkiem un mērķiem tekstuālos konfliktus šajā pantā nevar atrisināt tikai ar interpretāciju vien.

Jaunajā formulējumā skaidri un pilnīgi saprotami ir izklāstīti nosacījumi komiteju apvienoto sanāksmju procedūras piemērošanai, novēršot vajadzību atsaukties uz citām normām. Turklāt šo nosacījumu definēšanu no jauna pamato ar administratīvo un tehnisko slogu, ko radīs šī procedūra. Visbeidzot, kopīgo sanāksmju vispārēji atzīto mērķi — iepriekšēju apmainīšanos argumentiem un viedokļiem, lai sagatavotu „augsni” plenārsēdei, kad jautājums ir īpaši nozīmīgs, — var sasniegt tikai tad, ja komitejas ir līdzatbildīgas visos procedūras posmos līdz pašai akta pieņemšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Ierosinātā Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. panta redakcija ir mēģinājums izveidot vienotu tiesisko regulējumu turpmākajai vairāku Parlamenta komiteju sadarbībai. Priekšlikuma pamatā ir vienlīdzības un sadarbības principi. Es balsoju „par”.

 
  
  

Ziņojums: Enrico Speroni (A7-0242/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par pārredzamību un darbību bez šķēršļiem, ko rada tiesiskā sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski.(IT) Ziņojums un Juridiskās komitejas darbs pietiekami skaidri parāda, ka nav iemesla uzskatīt, ka Rumānijas iestādes rīkojas pret Severin kungu vajāšanas nolūkā; lai gan viltus lobēšanas aģentūras nostāja varētu radīt šaubas par preses rīcības pienācīgumu, skaidrs ir tas, ka attiecīgais jautājums, šķiet, neietilpst to lietu kategorijā, kurās imunitātei likumīgi ir nozīme. Es balsoju par pieprasījumu atcelt imunitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments balsoja par Rumānijas deputāta Severin kunga deputāta imunitātes atcelšanu un darīja to pamatoti. Patiesi, pēc tam, kad pēc rakstiem, kas martā publicēti laikrakstā Sunday Times, pret viņu tika izvirzītas apsūdzības par iespējamu korupciju (atcerieties korupcijas skandālu, kas satricināja Parlamentu), Rumānijas Valsts korupcijas apkarošanas departaments ir sācis tiesvedību pret Severin kungu, pamatojoties uz to, ka viņš, iespējams, ir pieņēmis maksājumu EUR 100 000 apmērā no tā sauktā konsultāciju uzņēmuma, ko izveidojis laikraksts Sunday Times, pārstāvjiem apmaiņā pret grozījuma projekta Direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām atbalstīšanu. Pievērsiet tam uzmanību!

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā izskatīts pieprasījums atcelt Rumānijas deputāta Severin kunga imunitāti saskaņā ar tiesvedības procesu, ko 2011. gada 21. martā sācis Rumānijas Valsts korupcijas apkarošanas departaments. Šī lieta ir pamatota uz informāciju, ka Severin kungs, iespējams, ir saņēmis maksājumu EUR 100 000 apmērā no konsultāciju uzņēmuma Taylor Jones Public Affairs apmaiņā pret atbalstu grozījumam Direktīvai 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām, kurš attiecas uz noguldītājiem paredzētās kompensācijas izmaksas termiņu bankas bankrota gadījumā. Šis uzņēmums arī apsolīja viņam apmaksātu locekļa vietu minētā uzņēmuma International Advisory Board. Vēlāk izrādījās, ka tas bija viltus uzņēmums, ko izveidoja britu laikraksts The Sunday Times, kura rīcība ir nepieņemama. Tomēr, lai gan Severin kungs apgalvo, ka viss noticis ar viltus uzņēmumu, kas viņu ir maldinājis, ka nekāda nauda nav izmaksāta un ka neviens tiesību akts nav mainīts, Rumānijas tiesību aktos ir paredzēts nopietns sods par šādu uzvedību. Ņemot vērā minēto un ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu, kurā ieteikts atcelt Severin kunga deputāta imunitāti, es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Adrian Severin, bijušais Rumānijas premjerministra vietnieks, savā valstī tika izslēgts no Sociāldemokrātiskās partijas pēc tam, kad gaismā nāca Eiropas Parlamenta korupcijas skandāls, kurā viņš bija iesaistīts. Viņš tika izslēgts arī no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, taču viņš joprojām ieņem Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Kopā ar diviem citiem Parlamenta deputātiem viņš tiek apsūdzēts korupcijā pēc tam, kad viņš, iespējams, tika piekritis par samaksu atbalstīt tiesību akta grozījumu. Par spīti tam viņš apgalvo, ka visas apsūdzības ir safabricētas. Es personīgi uzskatu, ka mana kolēģa uzvedība ir nožēlojama un ka jebkāda veida korupcija — vai pat tās pazīme — ir pilnīgi nepieņemama. Mums ir vajadzīgi tiesiski līdzekļi šādu situāciju risināšanai, un es arī stingri uzskatu, ka, ja kāds izdara līdzīgu pārkāpumu, tad viņam jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Es arī uzskatu, ka būtu pareizi un pienācīgi šādos gadījumos atkāpties no Eiropas Parlamenta deputāta amata.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Juridiskā komiteja, izvērtējot iemeslus deputāta imunitātes atcelšanai vai saglabāšanai, iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti, tomēr uzskata, ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras. Es piekrītu šādai Juridiskās komitejas ieteiktajai iespējai. Tomēr principā es esmu pret imunitātes atcelšanas procedūru kā tādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments ir saņēmis pieprasījumu atcelt mūsu kolēģa Severin kunga deputāta imunitāti, pamatojoties uz krimināltiesvedību, kurā viņš tiek apsūdzēts neslavas celšanā saskaņā ar Ungārijas Kriminālkodeksu. Nekas neliecina par iespējamu Rumānijas tiesībaizsardzības iestāžu inscenētu fumus persecutionis gadījumu. Proti, nav pietiekami būtisku un konkrētu iemeslu aizdomām par to, ka lieta ir ierosināta ar konkrētu mērķi kaitēt deputāta politiskajai reputācijai. Juridiskā komiteja, izvērtējot iemeslus deputāta imunitātes atcelšanai vai saglabāšanai, iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Severin kunga deputāta imunitāti, tomēr uzskata, ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „par”. Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 6. panta 2. punktu 2011. gada 6. aprīļa plenārsēdē paziņoja, ka 2011. gada 5. aprīlī viņš saņēma vēstuli no Valsts korupcijas apkarošanas departamenta (Rumānijas Augstākajai Kasācijas un Justīcijas tiesai piesaistītā prokuratūra) ar pieprasījumu atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti. Priekšsēdētājs pieprasījumu saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu nodeva izskatīšanai atbildīgajai komitejai. Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu, Juridiskā komiteja, izvērtējot iemeslus deputāta imunitātes atcelšanai vai saglabāšanai, iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Adrian Severin deputāta imunitāti, tomēr uzskata, ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.

 
  
  

Ieteikums: Alain Cadec (A7-0192/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka pašreizējais partnerības nolīgums starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku ir spēkā kopš 2006. gada un ka šā nolīguma protokola darbības laiks beidzās 2011. gada 17. janvārī.

Jauno protokolu laikposmam 2011.–2014. gadam piemēros provizoriski, un es uzskatu, ka pašlaik tas ir pietiekami. Protokols paredz Eiropas Savienības ieguldījumu Seišela salās EUR 16,8 miljonu apmērā trīs gados; no minētās summas EUR 2,22 miljoni gadā tiks novirzīti Seišela salu zivsaimniecības politikas atbalstam. Šīs summas ir atbilstīgas.

Es atzinīgi vērtēju arī to, ka jaunajā protokolā ir iekļauta pārtraukšanas klauzula cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo nolīgumu, jo tas palīdzēs izplatīt ilgtspējīgas zvejas metodes visā pasaulē. Tas nodrošina arī vispusīgu nozvejas apjoma un zvejas metožu, kā arī nozvejoto zivju stāvokļa kontroli un to izsekojamību pārtikas nekaitīguma un komerciāliem mērķiem. Turklāt Seišela salas saņems EUR 16,8 miljonus, kas veicinās un modernizēs arhipelāga zivsaimniecības nozari un sekmēs vietējo attīstību. Visbeidzot šis nolīgums ļaus 60 Eiropas tunzivju kuģiem, kas zvejo šajā teritorijā, proti, 48 seineriem un 12 āķu jedu kuģiem, zvejot līdz 56 000 tonnu gadā. Šim nolīgumam būtu arī jāpārtrauc demagoģiskās runas, kas Parlamentā dzirdamas par Eiropas kuģiem, kuri zvejo trešās valstīs. Mūsu kuģi Seišela salās veic reglamentētu darbību, kura tiek stingri kontrolēta un kurā pilnīgi tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Tie neiznīcina krājumus, un tie atbalsta vietējo attīstību. Šos principus garantē šāda veida nolīgumi. Visbeidzot, pirātisma draudu dēļ pēdējos gados nozvejas apjoms šajā zvejas vietā ir samazinājies par 25 %, un ir jāturpina stiprināt vajadzīgos pasākumus, lai kuģi varētu zvejot piemērotos apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski.(IT) Cadec kunga ziņojums attiecas uz Protokola, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku, noslēgšanu. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo nolīguma novērtējums liecina, ka tas ļaus atbalstīt ES flotes klātbūtni reģionā, vienlaikus veicinot vietēju darbvietu radīšanu; viens no iemesliem, kāpēc es gribēju atbalstīt nolīgumu, ir tas, ka ar šo nolīgumu būtiski sekmē tunzivju konservu Eiropas tirgus stabilizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo dokumentu. Iepriekšējais zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Seišela Salu Republiku, kas beidzās 2011. gada janvārī un ko Komisija atjaunoja uz trīs gadu termiņu, bija abpusēji izdevīgs attiecībā uz to interesēm zivsaimniecības nozarē. Saskaņā ar šo nolīgumu ir izveidotas 230 darbvietas kuģu apkalpē, kuras paredzētas Seišela salu iedzīvotājiem, 2900 darbvietas Seišela salās un 760 stimulētās darbvietas Eiropā ar nozari saistītās jomās. Šā nolīguma, kas sekmē tunzivju konservu Eiropas tirgus stabilizāciju, pagarināšana ir izrādījusies lietderīga, jo tā garantē Eiropas tunzivju zvejas kuģu flotes 60 kuģu klātbūtni reģionā, vienlaikus dodot iespēju radīt jaunas darbvietas. Turklāt tā ir arī izrādījusies efektīva, jo nodrošina Seišela salām līdzekļus atbildīgas zvejas attīstīšanai, uzlabojot Seišela salu zivju krājumu pārvaldības un zvejas darbību uzraudzības spējas. Tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi arī turpmāk piemērot partnerattiecību nolīgumus šajā nozarē, kas ir būtiski svarīga Eiropas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē, ko ES un Seišela Salu Republika apspriedušas trīs gadu periodam, dos labumu abām pusēm. Protokols palīdzēs stabilizēt Eiropas konservu tirgu un arī veicinās ilgtspējīgas zvejniecības politiku Seišela salās. Ar šo nolīgumu tiek izveidotas 2900 tiešas un netiešas darbvietas Seišela salās un 760 darbvietas Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju protokola, kas pievienots Eiropas Savienības un Seišela Salu Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, atjaunošanu, jo tas atbilst ES un Seišela salu interesēm zivsaimniecības nozarē. Saskaņā ar šo nolīgumu ir izveidotas 230 darbvietas kuģu apkalpē, kuras paredzētas Seišela salu iedzīvotājiem, 2900 darbvietas Seišela salās un 760 stimulētās darbvietas Eiropā ar nozari saistītās jomās. Tas arī ļauj Seišela salām iegūt līdzekļus atbildīgas zvejas attīstīšanai. Jaunais protokols stiprinās sadarbību starp abām pusēm un veicinās partnerattiecību pamatsistēmu, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par ziņojumu par zvejas iespējām un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku, jo tajā ir paredzēta jauna protokola provizoriska piemērošana, lai nepārtrauktu Eiropas kuģu darbību. Es atbalstu to, ka jaunajā protokolā ir iekļauta pārtraukšanas klauzula cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Noslēdzot vai grozot partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē, vienas no galvenajām Eiropas Savienības bažām ir zivsaimniecības resursu ilgtspēja, kā arī tas, kā šī darbība ietekmēs vietējo attīstību. Ja mēs šos resursus neizmantosim ilgtspējīgi, tad mēs ātri panāksim zivju sugu izmiršanu un palielināsim jūras vides piesārņojumu. Jaunajā protokolā paredzētas lielākas zvejas iespējas Eiropas zvejas kuģiem, un tā piemērošana rada darbvietas gan Seišela salās, gan Eiropā. Es ceru, ka pirātisma gadījumiem, kas notikuši šajā reģionā, nebūs negatīvas ietekmes uz šo darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Cadec kunga ziņojumā sniegts ieteikuma projekts attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku. Eiropas Savienība un Seišela salas 1987. gadā parakstīja divpusēju zivsaimniecības nolīgumu. Protokols bija spēkā no 2006. gada līdz tā darbības beigām 2011. gada 17. janvārī. Komisija, apzinoties šīs partnerības atjaunošanas svarīgo nozīmi un pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, ar Seišela salu valdību apsprieda jaunu partnerattiecību pamatsistēmu, kuras pamatā būtu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrāde. Ņemot vērā to, ka galvenās ekonomiskās darbības Seišela salās ir zvejniecība un tūrisms un ka šis nolīgums dod labumu gan ES, gan Seišela Salu Republikai, jo tiek radītas 3000 darbvietas Seišela salās un 760 darbvietas Eiropā un tiek izveidota nozvejas uzraudzība, izmantojot daudzgadu nozares programmu, kas nodrošina zinātnisko sadarbību un atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu, es balsoju par šo ieteikuma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis zvejas protokols nodrošina zvejas iespējas Seišela salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā dažādām dalībvalstu flotēm. To vidū ir pieci Portugāles āķu jedu zvejas kuģi.

Šā protokola atjaunošanas mērķis ir atbalstīt dalībvalstu tālsatiksmes zvejas flotes ilgtspēju; tā ir flotes daļa, kuru pēdējos gados krīze zivsaimniecības nozarē ir skārusi visvairāk. Šis ir mērķis un bažas, kam mēs, protams, piekrītam. Taču mēs nevaram nenorādīt uz zināmām šaubām, kas joprojām pastāv — tās izriet no citiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē — attiecībā uz izvirzīto sadarbības mērķu ietekmi uz ilgtspējīgu nozares attīstību attiecīgajā trešā valstī un uz tās zvejas darbību ilgtspēju un uzraudzību. Nākotnē ir svarīgi precizēt šos jautājumus.

Mēs vēlamies norādīt, ka zvejas iespējas ir samazinātas uz pusi un ka licences maksa tunzivju seineriem ir palielināta līdz EUR 40 000, lai gan saskaņā ar nolīgumu šo kuģu skaits ir pieaudzis.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis zvejas protokols nodrošina zvejas iespējas Seišela salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā dažādām dalībvalstu flotēm, tostarp pieciem Portugāles āķu jedu zvejas kuģiem.

Mēs piekrītam šā protokola zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu dalībvalstu tālsatiksmes zvejas flotu, kuras pēdējos gados ir īpaši skārusi krīze zivsaimniecības nozarē, izdzīvošanu. Tomēr, ņemot vērā, ka šā nolīguma termiņš ir trīs gadi un ka zvejas iespējas tādējādi ir samazinātas uz pusi, mēs esam nobažījušies par to, ka licences maksa tunzivju seineriem ir palielināta līdz EUR 40 000, lai gan saskaņā ar nolīgumu šo kuģu skaits ir pieaudzis.

Mēs arī piekrītam referenta bažām attiecībā uz pirātisma problēmu Indijas okeānā, kura arvien vairāk ietekmē zvejniecību. Šā iemesla dēļ partnerattiecību nolīgumā ir paredzēta iespēja piemērot proporcionāli konkrētajam periodam samazinātu maksājumu, lai kompensētu zaudējumus, ko cietuši kuģu īpašnieki, ja viņi ir spiesti atstāt Indijas okeānu, jo uzskata, ka viņu drošība ir nopietni apdraudēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienība un Seišela salas 1987. gadā parakstīja divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, un kopš 2006. gada ir spēkā Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē. Seišela salu ekonomika pamatā ir atkarīga no tūrisma un zivsaimniecības nozares. Zivsaimniecības nozare, kuras centrā ir konservu ražošana, veido 15 % no IKP, un tajā ir nodarbināti 17 % vietējo darbspējīgo iedzīvotāju. Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu, Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas ar Seišela Salu Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Eiropas Savienības un Seišela Salu Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē. Šis nolīgums ir abpusēji izdevīgs ES un Seišela salām, jo rada 2900 darbvietas Seišela salās un 760 darbvietas Eiropā ar zivsaimniecības nozari saistītās jomās. Saskaņā ar nolīgumu ir veikts kvalitatīvs uzlabojums, ieviešot daudzgadu nozares programmu, kuras mērķis ir atbalstīt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību Seišela salu ūdeņos, un protokolā ir iekļauta arī pārtraukšanas klauzula, kura paredz iespēju pārtraukt nolīguma piemērošanu, ja kāda no pusēm konstatē cilvēktiesību pārkāpumu. Nolīgums sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas tirgus stabilizācijā, kā arī ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības politikas izveidē un atbildīgā zvejas resursu izmantošanā Seišela salu zvejas zonā. Tāpēc ir pareizi apstiprināt protokola, ko pievieno Eiropas Savienības un Seišela Salu Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts apstiprināt protokola, kura darbība beidzās 2011. gada 27. janvārī, atjaunošanu. Nolīguma ex post novērtējums liecina, ka tas ir lietderīgs, jo ļauj saglabāt ES flotes klātbūtni reģionā, vienlaikus ļaujot radīt vietējas darbvietas. Protokola piemērošana ir izrādījusies efektīva, jo nodrošina Seišela salām līdzekļus atbildīgas zvejas attīstīšanai. Seineru zvejas labie rezultāti ir nodrošinājuši efektīvu nolīguma īstenošanu, saglabājot pievilcīgā apmērā izmaksas par apstiprinātajām zvejas iespējām. Seineru zveja neapdraud izmantojamo zivju krājumu bioloģisko ilgtspēju. Ar šo nolīgumu tiek būtiski sekmēta tunzivju konservu Eiropas tirgus stabilizācija. Seišela salu zivsaimniecības nozares attīstība ir lielā mērā atkarīga no šā nolīguma. Pateicoties ar finansiālo ieguldījumu sniegtajam atbalstam zivsaimniecības nozarei, Seišela salas ir uzlabojušas zivju krājumu pārvaldības un zvejas darbību uzraudzības spējas. Jaunais protokols atbilst mērķiem, kas noteikti partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, t. i., stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Seišela Salu Republiku un veicināt partnerattiecību pamatsistēmu, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišela salu zvejas zonā. Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka ES un Seišela salu partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē jaunā protokola priekšlikums atbilst abu pušu interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas balsojumu mēs esam apstiprinājuši projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku. Pirmo divpusējo zivsaimniecības nolīgumu Eiropas Savienība un Seišela salas parakstīja 1987. gadā, bet kopš 2006. gada ir spēkā partnerattiecību nolīgums. Kā mēs visi zinām, Seišela salu ekonomika pamatā ir atkarīga no tūrisma un zivsaimniecības. Zivsaimniecības nozare veido 15 % no IKP, un tajā ir nodarbināti 17 % darbaspēka. Es uzskatu, ka sarunu, kuras risināja Eiropas Komisija un kuras ļāva pagarināt partnerattiecību nolīgumam pievienoto protokolu, rezultātā ir iegūts projekts dokumentam, kas ir abpusēji izdevīgs, jo tas stiprina sadarbības līmeni starp ES un Seišela salām un sekmē partnerību, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišela salu zvejas zonā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski.(IT) Jaunais zivsaimniecības nolīgums starp Eiropas Kopienu un Seišela Salu Republiku būs spēkā trīs gadus un sekmēs jaunu darbvietu radīšanu, jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un atbildīgu zvejniecību, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajā zvejas zonā. Vienlaikus tas sekmēs politisko dialogu par vajadzīgajām reformām, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību starp abām pusēm, atbalstot partnerības pamatsistēmu, kurā izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišela salu zvejas zonā.

Tomēr zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem nevajadzētu būt vienkārši likumīgam veidam, kā nodrošināt Eiropas kuģiem piekļuvi zivju krājumiem trešās valstīs; tiem vajadzētu būt arī instrumentam, lai veicinātu visu jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Mēs uzskatām, ka ir būtiski svarīgi uzlabot to procedūru pārredzamību, kuras izmanto kopējo nozveju noteikšanai, un garantēt visu mehānismu godīgumu attiecībā uz korupcijas problēmu, stiprinot vietējās valdības pārskatatbildību. Eiropas Savienībai ir jāsaņem regulāri ziņojumi par nolīguma īstenošanu, lai attīstības nolūkā sekmētu uzraudzību, pārredzamību un politikas saskaņotību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Eiropas zvejas kuģu darbības ir paredzētas protokolā, kas attiecas uz laikposmu no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim. Seišela salu ekskluzīvā ekonomikas zona aptver 1 373 000 km², kas ietver 453 km² zemes platību.² Šajā 115 salu arhipelāga valstī ir 80 000 iedzīvotāju, un no tiem 88 % dzīvo Mae salā, kuras galvaspilsēta ir Viktorija, kas ir valsts galvenā osta. Seišela salu ekonomika pamatā ir atkarīga no tūrisma un zivsaimniecības nozares. Zivsaimniecības nozare, kuras centrā ir konservu ražošana, veido 15 % no IKP, un tajā ir nodarbināti 17 % vietējo darbspējīgo iedzīvotāju. Nolīguma novērtējums liecina, ka tas ir lietderīgs, jo ļauj atbalstīt ES flotes klātbūtni reģionā, vienlaikus ļaujot radīt vietējas darbvietas. Protokola piemērošana ir izrādījusies efektīva, jo nodrošina Seišela salām līdzekļus atbildīgas zvejas attīstīšanai. Ar šo nolīgumu būtiskā mērā sekmē tunzivju konservu Eiropas tirgus stabilizāciju. Jaunais protokols būs spēkā no 2011. gada līdz 2014. gadam, un tas atbilst mērķiem, kas noteikti partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, proti, stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Seišela Salu Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) ES un Seišela salu partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē atbilst abu pušu interesēm. Pirmām kārtām, ES kuģiem ir iespēja piekļūt Seišela salu ūdeņiem un iesaistīties zvejas darbībās. Šie kuģi rada daudzas jaunas darbvietas Seišela salu jūrniekiem. Nolīgums stiprina sadarbību un sekmē partnerattiecību pamatsistēmu, kā arī zinātnisko sadarbību atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības jomās. Turklāt Seišela salu zivsaimniecības nozarei ir labvēlīgi attīstības apstākļi, iesaistoties atbildīgā zvejniecībā, efektīvi apkarojot nelegālu, nereglamentētu un nepaziņotu nozveju un pilnīgi izmantojot savu kuģu kontroles sistēmu. Jāatzīmē, ka atjaunotā nolīguma nosacījumi pozitīvi ietekmēs Eiropas tunzivju konservu tirgu un neapšaubāmi sekmēs tā stabilizāciju. Tas veicinās aizsardzības pasākumu ievērošanu tāljūrās un radīs apstākļus tam, lai kuģi pārtrauktu zvejot nelegāli. Es atzinīgi vērtēju to, ka bija iespējams panākt kompromisu starp abām pusēm un ka protokolā par nolīguma atjaunošanu ir iekļauta pārtraukšanas klauzula, ja tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi un neatbilstība ILO principiem. Būtu jāpievērš uzmanība faktam, ka pirātisms joprojām rada nopietnus draudus kuģu drošībai Indijas okeānā. Tādēļ abām pusēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi un jārīkojas, lai apturētu šāda mēroga nelikumīgas darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Šā gada 17. janvārī beidza darboties protokols, kas regulēja zvejas un attiecīgo ekonomisko partnerību starp ES un Seišela salām. Lai ļautu Eiropas kuģiem arī turpmāk zvejot Seišela salu zvejas zonā Indijas okeānā, Eiropas Savienība ir apspriedusi protokola, ko pievieno zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam, pagarināšanu. Tādējādi es balsoju par Padomes ieteikumu noslēgt jauno partnerattiecību nolīgumu ar Seišela salām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu, Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas ar Seišela Salu Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Eiropas Savienības un Seišela Salu Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē. Šīm sarunām noslēdzoties, 2010. gada 3. jūnijā tika parafēts jauns protokols, kas vēstuļu apmaiņas ceļā tika grozīts 2010. gada 29. oktobrī. Protokols aptver trīs gadu laikposmu no dienas, kad pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, pēc pašreiz spēkā esošā protokola termiņa beigām 2011. gada 17. janvārī.

Šis nolīgums ir abpusēji izdevīgs Eiropas Savienībai un Seišela salām: no vienas puses, tas dod būtisku ieguldījumu Eiropas tunzivju konservu tirgus stabilizācijā, piešķirot licences tunzivju zvejošanai un tādējādi sekmējot 760 darbvietu izveidi Eiropā, un, no otras puses, pateicoties ar finansiālo ieguldījumu sniegtajam atbalstam zivsaimniecības nozarei, Seišela salas ir uzlabojušas zivju krājumu pārvaldības un zvejas darbību uzraudzības spējas.

Es uzskatu, ka attiecīgais dokuments ir abu pušu interesēs, tāpēc es iesaku to pieņemt.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Jauna protokola Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp ES un Seišela salām noslēgšana ir svarīga ekonomikai un Eiropas zvejas flotes attīstībai. Jaunais protokols atbilst mērķiem, kas noteikti partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, proti, stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Seišela Salu Republiku un veicināt partnerattiecību pamatsistēmu, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Seišela salu zvejas zonā. Jaunais protokols paredz finansiālo ieguldījumu trīs gadu periodam un ikgadēju atļauju zvejot Seišela salu ūdeņos 48 seineriem un 12 āķu jedu zvejas kuģiem. Šīs iespējas varētu palielināt. Jaunais protokols aptver trīs gadu laikposmu no dienas, kad pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, pēc pašreiz spēkā esošā protokola termiņa beigām 2011. gada 17. janvārī. Šo iemeslu dēļ un tādēļ, lai būtu iespējams stiprināt sadarbību starp ES un Seišela Salu Republiku attīstības, resursu atbildīgas izmantošanas un atbildīgas zvejniecības jomās, es balsoju par šo ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „pret”. Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu, Komisija Eiropas Savienības vārdā risināja sarunas ar Seišela Salu Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Eiropas Savienības un Seišela Salu Republikas partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē. Šīm sarunām noslēdzoties, 2010. gada 3. jūnijā tika parafēts jauns protokols, kas vēstuļu apmaiņas ceļā tika grozīts 2010. gada 29. oktobrī. Protokols aptver trīs gadu laikposmu no dienas, kad pieņemts attiecīgais Padomes lēmums par protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, pēc pašreiz spēkā esošā protokola termiņa beigām 2011. gada 17. janvārī. Lai nepārtrauktu Eiropas kuģu zvejas darbības, jauno protokolu provizoriski piemēro no 2011. gada 17. janvāra. Tomēr mūsu grupa uzskata, ka šādi nolīgumi kaitē krājumiem un sociālās struktūras izveidei trešās valstīs, padarot tās pārāk atkarīgas no ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es uzskatu, ka šis partnerības nolīgums ir abpusēji izdevīgs gan Eiropas Savienības, gan Seišela salu zivsaimniecībai. Vecais nolīgums jau ir radījis daudz darbvietu Seišela salu iedzīvotājiem un Eiropā, kur saskaņā ar nolīgumu ir izveidotas darbvietas ar nozari saistītās jomās. Turklāt šajā nolīgumā ir ietverta pārtraukšanas klauzula, kura paredz iespēju pārtraukt nolīguma piemērošanu, ja kāda no pusēm konstatē cilvēktiesību pārkāpumu. Joprojām vēl ir daudz darāmā, galvenokārt attiecībā uz pirātisma gadījumiem Indijas okeānā, kuri arvien vairāk kaitē tieši tunzivju zvejai. Tomēr šodien izdarītā izvēle stiprina sadarbību starp abām pusēm un sekmē tādas partnerattiecības, kurās iespējams līdzsvaroti attīstīt ilgtspējīgu zvejošanu un Seišela salu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. (FR) Būdama Zivsaimniecības komitejas atzinuma referente, es balsoju par Cadec kunga ziņojumu, kurā ietverti mani secinājumi. Partnerattiecību nolīgumiem zvejniecības nozarē nevajadzētu būt tikai likumīgam veidam, kā piešķirt Eiropas kuģiem piekļuvi trešo valstu zvejas resursiem. Tiem vajadzētu arī veicinātu ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu. Līdzekļi, ko maksā Eiropas nodokļu maksātāji, būtu jāizmanto tikai attīstības mērķiem, proti, tie būtu jāizmanto zvejniecības kopienu interesēs, lai uzlabotu to dzīves apstākļus, īstenotu apmācību programmas, nodrošinātu drošību jūrā un radītu jaunas vietējas darbvietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par nolīguma pieņemšanu, jo tas ir abpusēji izdevīgs attiecībā uz abu pušu interesēm zivsaimniecības nozarē. Šajā sadarbībā ļoti svarīgs ir darbs, ko veic Seišela salu zivsaimniecības pārvalde, kura izmanto efektīvu kuģu kontroles sistēmu. Tā ir īpaši būtiska, ņemot vērā nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas zvejas problēmu, ar ko saskaras Seišela salu iestādes. Nolīgums regulē daudzus jautājumus, tostarp novērotāju klātbūtni zvejas laikā. Uz Eiropas kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot Seišela salu ūdeņos, strādās Seišela salu iestāžu pilnvaroti novērotāji, un uz katra tunzivju seinera tā zvejas reisā būs nodarbināti vismaz divi Seišela salu jūrnieki, kurus ar kuģa īpašnieka piekrišanu izvēlas no Seišela salu kompetentās iestādes iesniegta saraksta.

Nolīgumā ietvertie pasākumi attiecas ne tikai uz tīri pragmatiskiem jautājumiem, bet arī uz nozares daudzgadu programmu, kurā paredz sadarbību atbildīgas zvejas, ilgtspējīgas zivsaimniecības un kopīgas zinātniskās pētniecības jomās. Svarīgākais ieguvums ir tas, ka ar šo nolīgumu ir izveidotas 230 darbvietas kuģu apkalpē, kuras paredzētas Seišela salu iedzīvotājiem, 2900 darbvietas Seišela salās un 760 stimulētās darbvietas Eiropā ar nozari saistītās jomās; tas neapšaubāmi sekmēs ekonomiskās situācijas uzlabošanos nozarē.

 
  
  

Ieteikums: Luis Manuel Capoulas Santos (A7-0194/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka pašreizējais Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu un Santomi un Prinsipi ir spēkā kopš 2006. gada un ka protokola, ar ko papildina šo nolīgumu, darbības termiņš beidzās 2011. gada 31. maijā. Tāpēc šis jaunais 2010. gada 15. jūnija protokols ar Santomi un Prinsipi ir pilnīgi pamatots, un Parlamentam tas ir jāapstiprina.

Protokols paredz ikgadēju Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu Santomē un Prinsipi EUR 682 500 apmērā, no kuriem EUR 227 500 tiks novirzīti Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas atbalstam, kas, manuprāt, ir atbilstīgi. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka jaunajā protokolā ir ietverta pārtraukšanas klauzula cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski.(ES) Es balsoju par šo nolīgumu, jo tas atbilst mērķim sadarbībā ar trešām valstīm saglabāt ES zvejas flotes darbību nolūkā nostiprināt ilgtspējīgu zvejniecību, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības, sociālos un ekonomiskos aspektus. Santome saņems EUR 682 500 gadā, no kuriem EUR 227 500 tiks novirzīti zivsaimniecības politikas atbalstam. Ar nolīgumu atļauja zvejot tiks piešķirta 28 tunzivju seineriem un 12 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Es vēlos uzsvērt, ka ne visas iepriekšējā nolīguma zvejas iespējas tika izmantotas un ka šajā jaunajā protokolā paredzētās zvejas iespējas āķu jedu nozarē ir samazinātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski.(IT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas projektu ieteikumam attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Projekta mērķis ir konsolidēt ES nozīmi tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeānā, ieviešot tiesisko regulējumu attiecībā uz ES flotes darbību. Paturot prātā tunzivju nozares ievērojamo nozīmi ES un Itālijai vienai pašai, ES flotes operatīvās pamatsistēmas izveide Gvinejas līcī ir ārkārtīgi svarīga. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, es nolēmu balsot par šo projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par ziņojumu, ko iesniedzis Capoulas Santos kungs. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noslēgšanas mērķis noteikti ir Eiropas zvejas flotes darbības saglabāšana un aizsardzība. Konkrēti šā partnerības nolīguma pagarināšana veicina ES tunzivju zvejas Atlantijas okeānā ilgtspēju, izveidojot stabilu tiesisko regulējumu. Nolīgumā, kas būtu jāatbalsta, ir paredzēts, ka ES kuģu — kuru skaits šajā ģeogrāfiskajā reģionā būs 40 — apkalpes sastāvā būs vismaz 20 % Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki, un arī paredzēta iespēja, ka kuģi uz klāja uzņems arī Prinsipi Zivsaimniecības ministrijas norīkotu novērotāju. Tādējādi šie partnerības nosacījumi dod iespēju darboties kopīgi ar pašvaldībām, izveidojot svarīgas darbvietas; tie arī nodrošina Eiropas klātbūtni citādi piekļuvei aizliegtās teritorijās, tādējādi sekmējot „labas zvejniecības” prakses izstrādāšanu un nodrošinot attiecīgo zivju krājumu un to daudzuma uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju protokola, kas papildina Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ZPN), atjaunošanu, jo tas ir abpusēji izdevīgs attiecībā uz ES un Santomes un Prinsipi zivsaimniecības interesēm. Zivsaimniecības nolīgums ar Santomi un Prinsipi var palielināt ES tunzivju zvejas flotes atpazīstamību Atlantijas okeānā, sniedzot stabilu vidēja termiņa tiesisko regulējumu kuģiem un ES teritorijām, kas no tiem atkarīgas, un dodot ieguldījumu Gvinejas līča zvejas zonu, uz kurām attiecas nolīgumi, nepārtrauktībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs balsojām pret šiem zivsaimniecības nolīgumiem, jo nav noteikts zvejas kvotu maksimālais apjoms un pētījumi liecina, ka zivju krājumi pasaules okeānos samazinās. Vairākās no šīm valstīm plaši ir izplatīta korupcija, kuras dēļ saskaņā ar nolīgumiem piešķirtie līdzekļi nedod nekādu labumu vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt bieži vien netiek veiktas atbilstības pārbaudes.

Komisijas nostāja sarunās cita starpā bija pamatota uz pašreizējo protokolu ex post novērtējumu, ko veikuši neatkarīgi eksperti. Komisija ir noteikusi ierobežotu piekļuvi attiecībā uz šo novērtējumu, taču mēs uzskatām, ka tas iespējami ātrāk ir jāpadara pieejams Eiropas Parlamentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par zvejas iespējām un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, jo tas nodrošina provizorisku jaunā protokola piemērošanu tā, lai netiktu apturēta Eiropas zvejas kuģu darbība. Es atzinīgi vērtēju to, ka jaunajā protokolā ir iekļauta tā piemērošanas pārtraukšanas klauzula cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Projekts Padomes lēmumam attiecas uz jauna protokola noslēgšanu, ko pievieno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam (ZPN) starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Tiek uzskatīts, ka jaunais protokols ir izdevīgs abām pusēm, un tas it sevišķi var veicināt Eiropas tunzivju nozares stabilitāti. Es ceru, ka Santomes un Prinsipi iedzīvotāji, ar kuriem Portugāli vieno tās vēsture un valoda, taisnīgas ZPN piemērošanas rezultātā gūs taustāmu labumu un ka viņi varēs dažādot savas darbības, panākot reālu progresu un attīstību. Es ceru, ka Apvienotā komiteja tiksies regulārāk, abām pusēm dodot iespēju pienācīgi pārraudzīt protokola īstenošanu. Visbeidzot es vēlētos apsveikt referentu par paveikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Capoulas Santos kunga ziņojumā sniegts ieteikums attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Padome 2007. gadā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, ko papildināja ar protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un attiecīgā finansiālā kompensācija un kura termiņš beidzās 2010. gada 31. maijā. Apzinoties šā nolīguma atjaunošanas svarīgo nozīmi un pamatojoties uz Padomes piešķirtajām pilnvarām, Komisija ir apspriedusi jaunu protokolu, ko noslēdza 2010. gada 15. jūlijā. Lai tas stātos spēkā, Parlamentam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību nosacījumiem ir jāsniedz piekrišana. Ņemot vērā, ka šis protokols ir abu pušu interesēs un ka tas sekmē atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, es balsoju par šo priekšlikumu ieteikumam.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis zvejas protokols nodrošina zvejas iespējas Santomes un Prinsipi zvejas zonā dažādām dalībvalstu flotēm laikposmā līdz 2014. gada 12. maijam. Saskaņā ar šo nolīgumu Portugālei ir trīs licences dreifējošām āķu jedām, tādējādi kuģu skaits ir mazāks, nekā bija paredzēts iepriekšējā nolīgumā.

Ņemot vērā pašreizējo krīzi nozarē, mēs uzskatām, ka ir svarīgi nemainīt kuģu īpašniekiem piemērojamo maksu salīdzinājumā ar iepriekšējo nolīgumu, bet saglabāt to EUR 35 apmērā par spīti tam, ka nozvejas apjoms tonnās ir ievērojami pieaudzis: 25 tonnas tunzivju seineriem un 10 tonnas āķu jedām. Tomēr saskaņā ar novērtējumu, kas tiks veikts iepriekšējā nolīguma darbības laikā, gada vidējā nozveja bija krietni mazāka nekā atsauces tonnu skaits. Saskaņā ar šo novērtējumu un atspoguļojot pēdējo gadu tendences, atsauces tonnu skaits ir samazināts. Tika arī konstatēts, ka kuģi zvejai ar āķu jedām ir mazāk izmantojuši zvejas iespējas, tāpēc šajā ziņojumā minētajam segmentam tās noteiktas mazākā apjomā. Tāpat kā citos gadījumos, joprojām pastāv bažas saistībā ar attīstības sadarbības mērķu efektivitāti…

(Saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Šis zvejas protokols nodrošina zvejas iespējas Santomes un Prinsipi zvejas zonā dažādām dalībvalstu flotēm laikposmā līdz 2014. gada 12. maijam. Saskaņā ar šo nolīgumu Portugālei ir trīs licences dreifējošām āķu jedām, tādējādi kuģu skaits ir mazāks, nekā bija paredzēts iepriekšējā nolīgumā.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka kuģu īpašniekiem piemērojamās maksas salīdzinājumā ar iepriekšējo nolīgumu netiek mainītas, bet saglabātas EUR 35 apmērā par spīti tam, ka nozvejas apjoms ir ievērojami pieaudzis. Tomēr saskaņā ar novērtējumu, kas tika veikts iepriekšējā nolīguma darbības laikā, gada vidējā nozveja tonnās bija krietni mazāka nekā atsauces tonnu skaits. Saskaņā ar šo novērtējumu un atspoguļojot pēdējo gadu tendences, atsauces tonnu skaits ir samazināts. Tika arī konstatēts, ka kuģi zvejai ar āķu jedām ir mazāk izmantojuši zvejas iespējas, tāpēc šajā ziņojumā minētajam segmentam tās noteiktas mazākā apjomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un to parakstīšana atbilst ES vispārējam mērķim saglabāt un aizsargāt ES zvejas flotes, tai skaitā atklātās jūras flotes, darbības. Tās arī norit attiecību ar trešām valstīm veidošanas kontekstā partnerības un sadarbības garā, lai stiprinātu ilgtspējīgu zvejniecību ārpus Savienības ūdeņiem, pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus. Šajā sakarībā Padome 2007. gada jūlijā pieņēma regulu, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Zivsaimniecības nolīgums ar Santomi un Prinsipi ne tikai ir atbilde uz Eiropas flotes vajadzībām, bet tas varētu arī sekmēt atbalstu pastāvētspējīgai ES tunzivju zivsaimniecības nozarei Atlantijas okeānā. Zivsaimniecība Santomē ir vērsta galvenokārt uz piekrastes resursiem, un apmēram 15 % no valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem iztikas līdzekļu ziņā ir atkarīgi no zivsaimniecības. Priekšlikums atbilst abu pušu interesēm, tāpēc ir pareizi to apstiprināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Ex ante novērtējumā tika secināts, ka, ciktāl tas atbilst Eiropas flotu prasībām, zivsaimniecības nolīgums ar Santomi un Prinsipi var palielināt ES tunzivju zvejas flotes atpazīstamību Atlantijas okeānā, kuģiem un ES teritorijām, kas no tiem atkarīgas, sniedzot stabilu vidēja termiņa tiesisko regulējumu un dodot ieguldījumu Gvinejas līča zvejas zonu nepārtrauktībā. Saskaņā ar ex post novērtējumu ir panākts progress attiecībā uz zivsaimniecības pārraudzības un uzraudzības līdzekļiem (veikti pirmie pasākumi kuģu satelītnovērošanas sistēmas izveidei, noteikts jauns tiesiskais pamats kuģu datubāzes izveidei). Reģionālajās un subreģionālajās iestādēs, piemēram, Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) un Gvinejas līča reģionālajā zivsaimniecības komitejā (COREP), ir panākta Santomes un Prinsipi lielāka iesaistīšanās un atpazīstamība. Novērtējumā secināts, ka vairāk nekā 50 % no ES finansiālā ieguldījuma ir iedalīti valsts zivsaimniecības nozares administratīvajā budžetā: tas atbilst nolīgumam, ko valsts varas iestādes apstiprinājušas vecajā protokolā. Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo iesniegtie novērtējumi skaidri liecina, ka šis priekšlikums atbilst abu pušu pamatinteresēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski.(IT) Jaunais zivsaimniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku būs spēkā trīs gadus un veicinās ilgtspējīgu zvejniecību ārpus ES ūdeņiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus.

Mēs atbalstām, ka ir saglabāta ekskluzivitātes klauzula, kurā ir detalizētāk izstrādātas klauzulas attiecībā uz finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšanu un pārskatīšanu un uz protokola piemērošanas apturēšanu zināmos apstākļos.

Tādēļ mēs uzskatām, ka Komisijai būtu Eiropas Parlamentam jāiesniedz nolīgumā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju un pasākumu secinājumi, kā arī zivsaimniecības nozares programma, kas minēta protokolā, un attiecīgo gada novērtējumu rezultāti. Pirms sarunu uzsākšanas par nolīguma atjaunošanu Komisijai arī jāiesniedz Parlamentam un Padomei pilnīgs īstenošanas ziņojums, kā arī jāsekmē Parlamenta pārstāvju piedalīšanās Apvienotās komitejas sanāksmēs novērotāju statusā. Visbeidzot Komisijai un Padomei savu attiecīgo kompetenču ietvaros nekavējoties un pilnīgi jāinformē Parlaments visos protokola vai tā atjaunošanas procedūras posmos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un to parakstīšana atbilst ES vispārējam mērķim saglabāt un aizsargāt ES zvejas flotes, tai skaitā atklātās jūras flotes, darbības, kā arī norit attiecību ar trešām valstīm veidošanas kontekstā partnerības un sadarbības garā, lai stiprinātu ilgtspējīgu zvejniecību ārpus Savienības ūdeņiem, pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus. Šajā sakarībā Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Ar šo nolīgumu, kas piemērojams četrus gadus un automātiski pagarināms uz tikpat ilgu laika posmu, ja vien kāda puse to neanulē, tika atcelts un aizstāts pirmais nolīgums starp EK un Santomi un Prinsipi, kurš bija noslēgts 1984. gadā. Jaunais protokols tika parakstīts 2011. gada 13. maijā, un Padome tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam pieprasījumu, lūdzot sniegt piekrišanu. Es pilnīgi piekrītu referentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Jaunais protokols neapšaubāmi ir izdevīgs abām pusēm, stiprinot partnerību un sadarbību zivsaimniecības nozarē, lai kuģi zvejotu atbildīgi un ilgtspējīgi. Protokols galvenokārt sekmēs zvejas iespēju attīstību. ES kuģiem joprojām būs iespēja zvejot Gvinejas līča zvejas zonās. Tas pozitīvi ietekmēs ES tunzivju zvejas flotes atpazīstamību Atlantijas okeānā un palielinās konkurētspēju. Turklāt ir būtiski nodrošināt, lai zvejas darbības atbilstu tiem pašiem ilgtspējas kritērijiem, kuriem atbilst zvejas darbības ES ūdeņos. Būtu jāatzīmē, ka Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir klasificēta kā viena no vismazāk attīstītajām valstīm un tai ir arī lieli valsts parādi. Saskaņā ar līguma noteikumiem lielākā finanšu palīdzība tiks piešķirta šīs valsts zivsaimniecības nozares politikai, kas radīs labvēlīgus apstākļus šīs nozares attīstībai. Ņemot vērā valsts īpaši sarežģīto pozīciju, mēs varam dot, pateicoties šim nolīgumam, vismaz minimālu ieguldījumu šīs valsts ekonomiskajā labklājībā, veicināt jaunu darbvietu radīšanu, vides un sociālo ilgtspēju, kā arī zivju krājumu saglabāšanu un atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Protokola, kas regulē zivsaimniecības partnerattiecības starp ES un Santomi un Prinsipi, darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. maijā; jaunais protokols tika parakstīts 2011. gada 13. maijā, un Padome tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam pieprasījumu, lūdzot sniegt piekrišanu. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu mērķis ir saglabāt un aizsargāt ES zivsaimniecības darbības un veidot attiecības ar trešām valstīm, lai stiprinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem. Es balsoju par Padomes ieteikumu Parlamentam atbalstīt attiecīgā nolīguma noslēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un to parakstīšana atbilst ES vispārējam mērķim saglabāt un aizsargāt ES zvejas flotes, jo īpaši atklātās jūras flotes, darbības, tāpēc šā dokumenta parakstīšanai ir izšķiroša nozīme kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanā saistībā ar tās ārpolitikas mērķiem.

Abu pušu interesēs Parlaments savā ieteikumā ir norādījis dažus iestāžu komunikācijas aspektus, kas būtu jāuzlabo, proti, Komisijai vajadzētu nosūtīt Parlamentam nolīgumā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju un pasākumu secinājumus, kā arī zivsaimniecības nozares programmu, kas minēta protokolā, un attiecīgo gada novērtējumu rezultātus.

Parlaments arī prasa pilnīgu ziņojumu par nolīguma īstenošanu un lūdz, lai turpmāko sarunu par nolīgumu laikā deputāti tiktu pastāvīgi informēti, ļaujot viņiem pozitīvi ietekmēt sarunu procesu.

Es balsoju par šo ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Šis priekšlikums attiecas uz jauna protokola noslēgšanu, ar ko papildina partnerattiecību nolīgumu starp ES un Santomi un Prinsipi. Galvenais mērķis šajā saistībā ir noteikt zvejas iespējas, kas tiek piedāvātas ES flotei, pamatojoties uz pieejamo pārpalikumu, kā arī noteikt finanšu ieguldījuma apmēru, kurš jāveic atsevišķi attiecībā uz piekļuves tiesībām un uz nozares atbalstu. Atļauja zvejot šajā reģionā tiks piešķirta 28 tunzivju seineriem un 12 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Rēķinoties ar zivju krājumu stāvokļa gada novērtējumiem, šīs zvejas iespējas var palielināt vai samazināt, attiecīgi pielāgojot arī finansiālo kompensāciju. Ikgadēja finansiālā kompensācija noteikta EUR 682 500 apmērā. Ikgadējās finansiālās kompensācijas kopējo summu palielinās par EUR 65 par katru papildu nozvejas tonnu, ja kopējais ES kuģu nozvejas apjoms pārsniegs 7000 tonnu gadā. Nolīguma darbības laiks ir trīs gadi. Šo iemeslu dēļ un lai stiprinātu ES tunzivju nozares ilgtspēju, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un to parakstīšana atbilst ES vispārējam mērķim saglabāt un aizsargāt ES zvejas flotes, tai skaitā atklātās jūras flotes, darbības, kā arī norit attiecību ar trešām valstīm attīstīšanas kontekstā partnerības un sadarbības garā, lai stiprinātu ilgtspējīgu zvejniecību ārpus Savienības ūdeņiem, pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus. Šajā sakarībā Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007, lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Ar šo nolīgumu, kas piemērojams četrus gadus un automātiski pagarināms uz tikpat ilgu laika posmu, ja vien kāda puse to neanulē, tika atcelts un aizstāts pirmais nolīgums starp EK un Santomi un Prinsipi, kurš bija noslēgts 1984. gadā. Tomēr mūsu grupa tradicionāli gan formas, gan satura dēļ ir pret šo procedūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo es uzskatu, ka tas atbilst abu pušu labākajām interesēm. Šis partnerattiecību nolīgums noteikti var palielināt ES tunzivju zvejas flotes atpazīstamību Atlantijas okeānā, sniedzot kuģiem un ES teritorijām, kas no tiem atkarīgas, vidēja termiņa stabilu tiesisko regulējumu un dodot ieguldījumu to Gvinejas līča zvejas zonu nepārtrauktībā, uz kurām attiecas nolīgumi Gvinejas līcī. Tomēr ir vēlams, lai turpmāk Apvienotā komiteja tiktos biežāk un lai Eiropas Parlamenta pārstāvjiem būtu atļauts piedalīties sanāksmēs novērotāju statusā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un to parakstīšana atbilst ES vispārējam mērķim saglabāt un aizsargāt ES zvejas flotes darbības. Es balsoju par protokola, ko pievieno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp ES un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, pieņemšanu, jo tas attiecas uz attiecību ar trešām valstīm veidošanu partnerības un sadarbības garā, lai stiprinātu ilgtspējīgu zvejniecību ārpus Savienības ūdeņiem, pienācīgi ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus. Jaunais protokols nodrošina zvejas iespējām atbilstošu finansiālu ieguldījumu EUR 2 047 500 apmērā triju gadu laikā, ko piešķir par piekļuvi Santomes un Prinsipi ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai (EEZ). Atļauja zvejai tiks piešķirta 28 tunzivju seineriem un 12 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Šīs zvejas iespējas var tikt pārskatītas.

 
  
  

Ieteikums: Vital Moreira (A7-0198/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu un atzinīgi vērtēju nosacījumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, uzturot augstu muitas drošības līmeni, un ka tajā ietilpst noteikumu kopums, lai nodrošinātu nolīguma atbilstību ES acquis attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo vienošanos, jo tās mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, uzturot augstu muitas drošības līmeni, un ka tiek piemērots tāds noteikumu kopums, kas aizvien vairāk atbilst ES acquis.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski.(IT) Es balsoju par šo pasākumu, kura mērķis ir paplašināt esošo nolīgumu starp ES un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Dažos pēdējos gados vajadzība pēc šā pasākuma ir nemitīgi pieaugusi, jo Andoras Firstiste ir uzņēmusies galveno vienojošo lomu preču, īpaši cigarešu, nelegālā tirdzniecībā; šīs preces pēc tam tiek izplatītas ES dalībvalstu tirdzniecības tīklos. Tāpēc ir būtiski, lai ES un Andoras Firstiste pati noteiktu sadarbības sistēmu attiecībā uz muitas drošību. Ņemot vērā, ka robežu drošības aizsardzība vienmēr ir bijusi Lega Nord politiskās ideoloģijas galvenais aspekts, es varu tikai piekrist šim pasākumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu attiecībā uz protokolu, ar kuru paplašina darbības jomu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus, jo tas veicina tirdzniecību starp abām pusēm, vienlaikus nodrošinot augstu muitas drošību un nolīguma atbilstību ES acquis.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) Andoras Firstiste ir vēsturiski saistīta ar ES visās jomās. Muitas savienība, kas tika nodibināta 1990. gadā, pastiprināja šīs jau tā stiprās un dabiskās saites. Šis priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Kopienas Muitas kodeksā un tā piemērošanas noteikumos, kas attiecas uz muitas drošības pasākumiem precēm, kuras tiek eksportētas uz un importētas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Ar priekšlikumu izveido īpašu režīmu starp ES un Andoru, lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecības norisi starp abām pusēm, neapdraudot vajadzīgo drošību attiecībā uz tirgotajām precēm. Šajā nolūkā jānodrošina vienlīdzīgs drošības līmenis abu pušu teritorijā. Es ceru, ka tirdzniecības attiecības starp ES un Andoru izrādīsies auglīgas un ka priekšlikums būtiski sekmēs šā mērķa sasniegšanu. Visbeidzot es vēlos apsveikt referentu par darbu, ko viņš ir paveicis.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Moreira kungs ir iesniedzis priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru paplašina darbības jomu 1990. gada 28. jūnijā noslēgtajam Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Pašreizējam nolīgumam tiks pievienota jauna sadaļa IIa, kas attieksies uz lauksaimniecības produktiem. Ņemot vērā, ka jau tā plašajās attiecībās starp ES un Andoras Firstisti šis ir vēl viens pozitīvs pasākums ceļā uz iespējamu integrāciju iekšējā tirgū un ka, iekļaujot noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību starp nolīgumu un ES acquis, tā mērķis vienlaikus ir nodrošināt muitas drošību un normālas attiecības starp abām pusēm, es atzinīgi vērtēju šā ieteikuma pieņemšanu un balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis protokols ir paredzēts, lai paplašinātu nolīgumu starp ES un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. ES un Andoras nolīgums ir spēkā kopš 1990. gada. Tomēr tagad ir nolemts kā daļu no šā nolīguma par muitas drošības pasākumiem to attiecināt arī uz lauksaimniecības produktiem.

Nolīgums nodrošina, lai divpusējā tirdzniecībā starp abām pusēm noritētu saskaņoti, uzturot augstu muitas drošības līmeni. Tas arī nodrošina, ka prasība preces iepriekš deklarēt ir jāatceļ ar nosacījumu, ka ES un Andora garantē savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kā noteikts attiecīgajā acquis. Tomēr, lai gan mēs balsojām „par”, mēs uzskatām, ka kapitāla aprites intereses nebūtu jāveicina uz iedzīvotāju un darba ņēmēju tiesību aizsardzības rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis protokols ir paredzēts, lai paplašinātu nolīgumu starp ES un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. ES un Andoras nolīgums ir spēkā kopš 1990. gada. Tomēr tagad ir nolemts kā daļu no šā nolīguma par muitas drošības pasākumiem to attiecināt arī uz lauksaimniecības produktiem. Nolīguma mērķis ir nodrošināt, lai divpusējā tirdzniecība starp abām pusēm noritētu saskaņoti, uzturot augstu muitas drošības līmeni. Tas arī nodrošina, ka prasība par preču iepriekšēju deklarēšanu ir jāatceļ ar nosacījumu, ka ES un Andora garantē savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kā noteikts attiecīgajā acquis.

Laikā, kad tiek pārskatīts šis nolīgums, mēs gribētu atgādināt, ka kapitāla aprites intereses nebūtu jāveicina uz iedzīvotāju un darba ņēmēju tiesību aizsardzības rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Padomes lēmums, ko Eiropas Parlamentam iesniedza saskaņā ar piekrišanas procedūru, ir juridisks instruments Protokola noslēgšanai starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti, ar ko paplašina nolīguma darbības jomu, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Līgums ir bijis pamats muitas savienības izveidei starp abām pusēm. Kopienas Muitas kodeksu principā var piemērot tirdzniecībai ar visām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ļaujot piemērot citus noteikumus gadījumos, kad starptautiski nolīgumi paredz īpašus drošības pasākumus. Protokolam būtu jānodrošina, lai tirdzniecība starp abām pusēm noritētu bez sarežģījumiem, uzturot augstu muitas drošības līmeni, un tajā būtu jāiekļauj noteikumu kopums, kas nodrošinātu, ka nolīgums joprojām atbilst ES acquis. Tāpēc es domāju, ka ir pareizi, ja Parlaments apstiprina šo nolīgumu. Tomēr vienlaikus, lai gan ES un Andoras attiecības ir attīstījušās, tās joprojām ir sadrumstalotas, jo ievērojama daļa acquis, kas attiecas uz iekšējo tirgu, nav iekļauta Andoras tiesību aktos un tādējādi to nevar piemērot. Tādēļ mums tuvākajā laikā būtu jāveic analīze par iespējām un kārtību šīs valsts iespējamai pakāpeniskai integrācijai iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Kopienas Muitas kodeksā un tā piemērošanas noteikumos, kas attiecas uz muitas drošības pasākumiem precēm, kuras tiek eksportētas uz un importētas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Vissvarīgākais — izmaiņās ietilpst noteikums, ka tirgotājiem ir jāsniedz noteikta informācija pirms preču importēšanas vai eksportēšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs uzskatām, ka šā protokola starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti, ar ko paplašina nolīguma darbības jomu, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus, noslēgšana nodrošinās, lai tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, uzturot augstu muitas drošības līmeni, un ka tajā ietilpst noteikumu kopums, lai nodrošinātu nolīguma atbilstību ES acquis. Tāpēc mēs balsojām par Parlamenta apstiprinājumu attiecībā uz šo priekšlikumu. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisijai jāinformē Parlaments par Apvienotās komitejas sanāksmju un apspriežu secinājumiem un regulāro novērtējumu rezultātiem un būtu arī jāiesniedz Parlamentam pārskats par nolīguma piemērošanu.

Ņemot vērā, ka ES un Andoras Firstistes attiecības ir plašas, bet sadrumstalotas, mēs iesakām, ka pēc iespējas ātrāk jāveic analīze par iespējām un kārtību šīs valsts iespējamai pakāpeniskai integrācijai iekšējā tirgū. Tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība abu pušu starpā norit saskaņoti, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Visbeidzot mēs gaidām, ka tiks atcelta prasība par preču iepriekšēju deklarēšanu ar nosacījumu, ka ES un Andora garantē savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kā noteikts attiecīgajā acquis.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Ir zināms, ka vienošanās mērķis ir nodrošināt, lai tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, uzturot augstu muitas drošības līmeni, un ka tajā ietilpst noteikumu kopums, lai nodrošinātu nolīguma atbilstību ES acquis. Tā ir ļoti svarīga iniciatīva.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Attiecības starp ES un Andoras Firstisti ir jāturpina efektīvi un konsekventi paplašināt. Mums jārada tam piemēroti apstākļi. Galvenokārt, lai atvieglotu tirdzniecību starp ES un Andoru, ir svarīgi pareizi īstenotu muitas drošības pasākumus attiecībā uz preču deklarēšanu pirms to ievešanas muitas teritorijā vai izvešanas no tās, uz atzītiem komersantiem, kā arī uz muitas drošības pārbaudēm un riska pārvaldību. Turklāt ir jāveicina turpmāka iekšējā tirgus paplašināšana ārpus ES, pamatojoties uz kopējiem reglamentējošiem standartiem. Tas būtu abpusēji izdevīgi ES un Andoras iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Būtu jāatzīmē, ka protokols izveido īpašu režīmu starp ES un Andoru, lai palīdzētu nodrošināt, ka tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, uzturot augstu muitas drošības līmeni. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, ka protokolā ir jāiekļauj noteikums, ka tirgotājiem ir jāsniedz noteikta informācija pirms preču importēšanas vai eksportēšanas, lai muitas drošības pasākumi tādējādi tiktu pienācīgi īstenoti. Es uzskatu, ka ir ieteicams atcelt prasību par preču iepriekšēju deklarēšanu ar nosacījumu, ka ES un Andora garantē savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kā noteikts attiecīgajā acquis.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. Savstarpēji drošu robežu ar ES kaimiņvalstīm sekmēšana ir vajadzīga, lai saglabātu Eiropas Savienības suverenitāti un lai attīstītu savstarpējo sadarbību. Efektīva ES robežas ar Andoru — firstiste, kas atrodas starp divām ES lielvalstīm, proti, Franciju un Spāniju, — kontrole nodrošinās savstarpēji izdevīgākas un draudzīgākas attiecības nākotnē. Es balsoju par šo protokolu, jo tas veicinās plašāku informācijas apmaiņu ar Andoru attiecībā uz risku pārvaldību drošības jomā un kontroli, kā arī sekmēs ES muitas drošības pasākumu standartizāciju un veicinās preču drošu apriti starp Andoru un ES valstīm. Divpusējās tirdzniecības paplašināšana starp Andoru un ES drošākā, standartizētā vidē dos labumu Eiropai kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par Moreira kunga ziņojumu par muitas drošības pasākumiem, jo uzskatu, ka ir svarīgi izveidot skaidrus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz valsti, kura, nebūdama ES dalībvalsts, ir anklāvs tās teritorijā un tādējādi pilnīgi atbilst tirdzniecības integrācijas nosacījumiem. Protokols paredz stiprināt muitas drošības pasākumus precēm, kuras tiek eksportētas uz un importētas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Robežu kontrole nodrošina, ka tirgotāji tirdzniecības darbību laikā sniedz detalizētu informāciju, vienlaikus garantējot pareizo līdzsvaru starp tirdzniecības plūsmu ātrumu un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru paplašina darbības jomu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Gan Starptautiskās tirdzniecības komiteja, gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja iesaka noslēgt šo protokolu. Šā jaunā nolīguma noslēgšana ir vēl viens pasākums ceļā uz lielāku sadarbību starp Andoras Firstisti un Eiropas Savienību. Ir svarīgi, lai abas puses nodrošinātu, ka nolīgums turpina uzraudzīt ES acquis attīstību šajā jomā. Šīs bažas tika paustas nolīgumā. Kā jau referents minējis, es vēlos uzsvērt nepieciešamību Komisijai un Andoras Firstistei iesaistīties turpmākās sarunās, lai ņemtu vērā un, ja nepieciešams, pielāgotu divpusējos nolīgumus pašlaik notiekošajai modernizēta Muitas kodeksa ieviešanai, kas jāpabeidz ES divu gadu laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Attiecībā uz protokola starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti noslēgšanu, ar kuru paplašina darbības jomu 1990. gada 28. jūnijā noslēgtajam Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus, jāsaka, ka nolīgums bija pamatā abu pušu muitas savienībai. Pašreizējo nolīgumu par muitas drošības pasākumiem pievienos 1990. gada nolīgumam jaunas IIa sadaļas veidā, un, atšķirībā no muitas savienības, tas attieksies uz lauksaimniecības produktiem. Kopienas Muitas kodekss principā ir piemērojams tirdzniecībai ar visām ārpuskopienas valstīm. Tomēr tas ļauj izmantot dažādus noteikumus, kuros starptautiskie nolīgumi paredz īpašus drošības pasākumus. Ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos ES muitas acquis, priekšlikums izveido īpašu režīmu starp ES un Andoru, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība starp abām pusēm saskaņoti attīstās, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni. Šo iemeslu dēļ un lai pastiprinātu tirdzniecību starp ES un Andoras Firstisti, es balsoju par jaunajiem muitas drošības pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „par”. Padomes lēmums izskatīšanai Eiropas Parlamentā saskaņā ar piekrišanas procedūru ir juridisks instruments Eiropas Savienības un Andoras Firstistes protokola noslēgšanā, lai paplašinātu darbības jomu 1990. gada 28. jūnija Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Andoras Firstisti, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Nolīgums ir pamatā abu pušu muitas savienībai. Pašreizējo nolīgumu par muitas drošības pasākumiem pievienos 1990. gada nolīgumam jaunas IIa sadaļas veidā, un, atšķirībā no muitas savienības, tas attieksies uz lauksaimniecības produktiem (protokola 12.b panta 2. punkts).

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Muitas savienība starp Andoras Firstisti un Eiropas Savienību pastāv kopš 1990. gada, pamatojoties uz Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā. Pašreizējais grozījums ierosina, ka Apvienotajai komitejai būtu jānosaka pasākumi muitas drošības noteikumu īstenošanai. Iepriekšēja deklarācija vairs nebūs vajadzīga, ja gan ES, gan Andora garantēs attiecīgo drošības līmeni savā suverēnajā teritorijā. Iekšējā tirgus standartu paplašināšana dos labumu gan ES, gan Andoras iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

 
  
  

Ieteikums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0298/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, lai Parlaments apstiprinātu nolīguma noslēgšanu. Eiropas un Kanādas uzņēmumi varēs ietaupīt vairākus miljonus eiro gadā, pateicoties īsākām un vienkāršākām, tādējādi lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām un savstarpējo sertifikāciju atzīšanai. Turklāt nolīgums ir tīrs ieguvums Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka tas ieviesīs savstarpēju sertifikācijas atzīšanu visās lidojumderīguma jomās visām dalībvalstīm. Nolīgums ne tikai palielinās Kanādas un Eiropas tirgu konkurētspēju, tas arī garantēs pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu augstāku drošības līmeni, jo tas veicina sadarbību visos sertifikācijas, pārbaužu un īstenošanas jautājumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (ECR), rakstiski.(PL) Kanāda ir pasaules vadošā gaisa kuģu un aviācijas aprīkojuma ražotāja. Pašlaik tikai sešām dalībvalstīm ir divpusēji nolīgumi par gaisa satiksmes pakalpojumu sertifikāciju. Ierosinātais nolīgums par civilās aviācijas drošību, tāpat kā nolīgums ar ASV, būtiski uzlabos sadarbību starp Eiropas Savienību un Kanādu un regulēs šo jautājumu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nolīgums ļauj saskaņot sertifikācijas sistēmu. Tas ir pamatots uz abpusēju uzticēšanos otras puses sistēmai un regulatīvo atšķirību salīdzināšanu, un tādējādi tas ļaus ievērojami samazināt izmēģinājumu un pārbaužu dublēšanos. Tas arī sāks kopīgu pārbaužu, izmeklēšanas un drošības datu apmaiņas procesu. Sertificēšanas rezultātu savstarpēja atzīšana ļaus Eiropas un Kanādas aviācijas uzņēmumiem darbā panākt ievērojamus ietaupījumus. Nolīgums, no vienas puses, palielinās aviācijas tirgu konkurētspēju un, no otras puses, apvienojot pārvaldes iestādes, uzlabos arī to drošību. Ņemot vērā iepriekš minēto, es piekrītu nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju „par”, jo šis nolīgums dos labumu Eiropas un Kanādas uzņēmumiem, aviosabiedrībām un pasažieriem. Ražojumu apstiprināšanas procedūras un īsāku, vienkāršāku un lētāku ražojumu sertifikācijas atzinumu savstarpēja atzīšana ļaus ietaupīt miljoniem eiro. Tas nodrošina abpusēju remonta un uzturēšanas iekārtu izmantošanu un atzīšanu. Pats galvenais — tas padarīs tirgu drošāku un konkurētspējīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, jo Kanāda būtu jāuzskata par prioritāru partneri šāda veida nolīgumiem, ņemot vērā, ka gan Eiropā, gan Kanādā ir pasaules vadošie gaisa kuģu ražotāji. Šis nolīgums ļaus iespējami samazināt procedūru dublēšanos un pieņemt savstarpējo sertifikāciju: tādējādi tiks panākti ievērojami finanšu ietaupījumi un būtiska birokrātisko procedūru vienkāršošana, kam būs ļoti pozitīva ietekme uz mūsu uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka divpusējais nolīgums par civilās aviācijas drošību starp ES un Kanādu, kas ir tā mērķis, dos ieguvumu Eiropas iedzīvotājiem, veicinot tirdzniecību starp abām pusēm. Nolīguma mērķis ir mazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos un radīt iespēju gan ES, gan Kanādai paļauties uz otras puses aeronavigācijas ražojumu sertifikācijas sistēmām. Pakāpeniski tuvinot abu pušu prasības un regulatīvos procesus, importētājiestāde varēs izdot savu sertifikātu par aeronavigācijas ražojumu, daļu vai ierīci, nedublējot visus novērtējumus, ko veikusi eksportētājiestāde. Eiropas un Kanādas uzņēmumi ietaupīs miljoniem eiro gadā, pateicoties īsākām, vienkāršākām un tādējādi arī lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām. Labumu gūs arī aviosabiedrības, un Kanādas un Eiropas aviācijas tirgi kļūs vēl drošāki.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Sertificēšanas rezultātu savstarpēja atzīšana nodrošinās īsākas un vienkāršākas, tādējādi arī lētākas ražojumu apstiprināšanas procedūras, vienlaikus dodot arī lielu ekonomisku labumu gan Eiropas, gan Kanādas uzņēmumiem.

Es balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka papildus tā sniegtajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, tas visām dalībvalstīm arī izveidos savstarpēju sertifikācijas atzīšanu visās lidojumderīguma jomās. Tāpēc tas ir pamatots uz savstarpēju uzticēšanos spēkā esošajām sistēmām ES vai Kanādā un nosaka pienākumus un sadarbības metodes, lai importētājiestāde varētu izsniegt savu sertifikātu par aeronavigācijas ražojumu, daļu vai ierīci, nedublējot visus novērtējumus, ko veikusi eksportētājiestāde. Labumu gūs arī aviosabiedrības, jo nolīgumā ir paredzēts, ka abas puses izmanto otras puses apstiprinātas remonta un apkopes iekārtas.

Tādējādi tas ir liels solis tuvāk tirgiem, kas ir gan konkurētspējīgāki, gan arī drošāki, jo lielāka tuvināšanās un sadarbība sertifikācijas, inspekcijas un piemērošanas jautājumos nodrošinās augstāku drošības līmeni pasažieru un kravu gaisa pārvadājumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, kas Eiropas Parlamentam dod zaļo gaismu, lai piemērotu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par civilās aviācijas drošību. Ar šo nolīgumu tiks ieviesta sertifikācijas sistēmu savstarpēja atzīšana aeronavigācijas ražojumam, daļai vai ierīcei lidojumderīguma un tehniskās apkopes ziņā. Tam būtu jāpanāk, lai uzņēmumiem, kuru ražojumi ir sertificēti vienā valstī, nebūtu vēlreiz jāiziet viss sertifikācijas process citā valstī. Šī vienkāršošana ir labas ziņas tirgum, kurā tirdzniecības apmērs starp šiem abiem reģioniem ir gandrīz EUR 50 miljardi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo piekrītu tam, ka tiek noslēgts nolīgums, kas, no vienas puses, dos labumu gan Eiropas, gan Kanādas uzņēmumiem un aviosabiedrībām, jo ļaus ietaupīt miljoniem eiro, pateicoties īsākām un vienkāršākām sertifikācijas procedūrām, un, no otras puses, nodrošinās augstāku drošības līmeni pasažieriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā nolīguma starp Eiropas Kopienu un Kanādu par civilās aviācijas drošību, turpmāk — „Nolīgums”, galvenais mērķis ir aviācijas drošība un saskaņoti noteikumi dažādajiem tirgus dalībniekiem.

Nolīgums ir tikpat svarīgs kā šo divu reģionu aviācijas rūpniecība, tādējādi vienotu noteikumu pieņemšana ļaus izvairīties no tādu procesu kā pārbaudes, novērtējumi un sertifikācija dubultošanās. Būtu arī jāatzīmē, ka noteikums par savstarpēju atzīšanu un kopīgām pārbaudēm, izmeklēšanu un drošības datu apmaiņu ļaus visām iesaistītajām personām darboties efektīvāk.

Visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, Nolīgums nodrošinās ne tikai nozīmīgus ietaupījumus aviācijas nozarei, bet arī efektivitātes ieguvumus pašām aviosabiedrībām, jo tās varēs izmantot remonta un apkopes iekārtas, ko apstiprinājušas abas šā Nolīguma puses.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomiskās un politiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu pastāv jau ilgu laiku, tāpēc šajās jomās ir noslēgti vairāki divpusēji nolīgumi. Lai stiprinātu sadarbību starp abām pusēm un samazinātu visu pārbaužu un testu dublēšanos, 2009. gada 6. maijā starp ES ― toreiz Eiropas Kopienu ― un Kanādu tika noslēgts nolīgums par civilās aviācijas drošību, kas bija līdzīgs ar ASV noslēgtajam nolīgumam. Es balsoju par šo ieteikumu un atzinīgi vērtēju attiecību stiprināšanu starp abām pusēm. Šis nolīgums palielinās Eiropas un Kanādas tirgu drošību un konkurētspēju, jo tas ir liels solis uz priekšu civilās aviācijas drošības starptautisko standartu izveides ziņā. Labumu gūs arī aviosabiedrības, jo tām būs iespējams izmantot otras puses apstiprinātas remonta un apkopes iekārtas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Nolīgums, kas ir šā ziņojuma temats, ietver konkrētus civilās aviācijas drošības aspektus un aizstās tos sešus pašreizējos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm un Kanādu, kuri attiecas uz ražojumu sertifikāciju. Kā referente skaidri norāda, iecere izveidot pilnīgi atvērtu gaisa telpu starp šīm divām valstīm — jautājums, par kuru mēs esam pauduši nopietnas bažas, — neietilpst šā nolīguma darbības jomā, bet par to ir jāsagatavo atsevišķs ieteikums.

Nolīguma galvenie mērķi ir mazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos, ja vien to pamatā nav ievērojamas regulējuma atšķirības, un nodrošināt iespēju gan ES, gan Kanādai paļauties uz otras puses sertifikācijas sistēmām. Citu aspektu starpā tas tiks panākts, pakāpeniski tuvinot abu pušu prasības un regulatīvos procesus.

Šim nolīgumam būtu jārada ietaupījumi Eiropas un Kanādas aviosabiedrībām, pateicoties īsākām, vienkāršākām un tādējādi arī lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām un savstarpējai sertifikācijas rezultātu atzīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis nolīgums attiecas uz konkrētiem civilās aviācijas drošības aspektiem, neaplūkojot jautājumu par pilnīgi atvērtas aviācijas telpas izveidi starp šīm divām valstīm, par ko, kā minēja referente, ir jāsagatavo atsevišķs ieteikums. Nolīguma galvenie mērķi ir mazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos, ja vien to pamatā nav ievērojamas regulējuma atšķirības, un nodrošināt iespēju gan ES, gan Kanādai paļauties uz otras puses sertifikācijas sistēmām.

Šim nolīgumam būtu jārada ietaupījumi Eiropas un Kanādas aviosabiedrībām, pateicoties īsākām, vienkāršākām un tādējādi arī lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām un savstarpējai sertifikācijas rezultātu atzīšanai. Pēc referentes teiktā, nolīgums var arī palielināt drošību, jo reglamentējošās institūcijas un izpildiestādes tuvinās savu darbību, lai sadarbotos visos sertifikācijas, pārbaužu un piemērošanas jautājumos un tādējādi nodrošinātu pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu augstāko drošības līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Šis ieteikums attiecas uz Drošības nolīgumu, ko Eiropas Kopiena parakstīja 2009. gada maijā. Attiecībā uz nolīguma par civilās aviācijas drošību parakstīšanu, kurš papildina gaisa transporta nolīgumu, jāsaka, ka Kanāda pamatoti tika uzskatīta par prioritāru valsti, jo gan Eiropā, gan Kanādā ir gaisa kuģu, dzinēju un aviācijas elektronikas ražotāji, kas pasaules tirgū ieņem vadošo vietu. Tāpat kā līdzīgā gaisa transporta drošības nolīguma ar ASV gadījumā, galvenais mērķis bija mazināt novērtējumu un pārbaužu dublēšanos, kā arī nodrošināt iespēju ES un Kanādai paļauties uz otras puses sertifikācijas sistēmām. Tādējādi nolīgumā kopumā ir ievērota dalībvalstu un Kanādas spēkā esošo divpusējo nolīgumu par civilās aviācijas drošību struktūra. Tas uzliek pienākumus un nosaka sadarbības metodes, pamatojoties uz savstarpēju uzticēšanos otras puses sistēmām un uz regulatīvo atšķirību salīdzināšanu. Eiropas un Kanādas uzņēmumi ietaupīs miljoniem eiro gadā, pateicoties īsākām, vienkāršākām un lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām un sertifikācijas apliecinājumu savstarpējai atzīšanai. Tas dos labumu arī aviosabiedrībām, panākot būtisku progresu starptautisko standartu izveidē civilās aviācijas jomā. Tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi, ka Parlaments apstiprina nolīguma noslēgšanu, jo tas padarīs gan Kanādas, gan Eiropas tirgu konkurētspējīgāku un vienlaikus drošāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. − (IT) Apspriežamais ieteikums attiecas uz 2009. gada 6. maija nolīgumu par civilās aviācijas drošību. Ņemot vērā nozīmīgo sadarbību saistībā ar nolīgumu, es varu apstiprināt savu balsojumu par.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo šā nolīguma galvenie mērķi, kā izklāstīts sarunu norādēs, ir mazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos (ja vien to pamatā nav ievērojamas regulējuma atšķirības) un nodrošināt iespēju gan ES, gan Kanādai paļauties uz otras puses sertifikācijas sistēmām. Tas tiks panākts, pakāpeniski tuvinot abu pušu prasības un regulatīvos procesus, pusēm regulāri apspriežoties, lai pārliecinātos par nolīguma īstenošanā iesaistīto regulatīvo iestāžu nepārtrauktu piemērotību un spējām, un izveidojot apvienoto komiteju, kas ierosinātu risinājumus jebkurai problēmai, kura rastos nolīguma īstenošanas gaitā. Lai saglabātu savstarpējo uzticēšanos otras puses sistēmai, nolīgumā ir paredzētas kopīgas pārbaudes, izmeklēšana, drošības datu apmaiņa (saistībā ar gaisa kuģu pārbaudēm un informāciju par negadījumiem), pastiprināta sadarbība regulējuma jomā un konsultēšanās tehniskā līmenī, lai atrisinātu jautājumus, pirms tie pāraug domstarpībās. Nolīgumā ir paredzēts izveidot apvienoto komiteju un apakškomitejas tādās jomās kā lidojumderīguma apstiprināšana un tehniskā apkope. Tajā ir iekļauti arī spēcīgi drošības pasākumi, kas ļautu katrai pusei pārtraukt otras puses kompetentās iestādes konstatācijas atzīšanu vai pilnīgi vai daļēji izbeigt nolīguma darbību. Visa apspriešanās, komiteju un apakškomiteju sistēma tomēr ir paredzēta tā, lai nodrošinātu, ka visas domstarpības tiek atrisinātas labu laiku iepriekš, pirms situācija tiktāl saasinājusies.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski.(IT) Šis 2009. gada nolīgums par civilās aviācijas drošību ir pirmais solis ceļā uz pilnīgi atvērtas gaisa satiksmes telpas izveidi starp ES un Kanādu. Lai saglabātu savstarpējo uzticēšanos otras puses sistēmai, nolīgumā ir paredzētas kopīgas pārbaudes, izmeklēšana, drošības datu apmaiņa (saistībā ar gaisa kuģu pārbaudēm un informāciju par negadījumiem), pastiprināta sadarbība regulējuma jomā un konsultēšanās tehniskā līmenī, lai atrisinātu jautājumus, pirms tie pāraug domstarpībās.

Turklāt apvienotās komitejas un vairāku apakškomiteju izveide ļaus Eiropas un Kanādas uzņēmumiem katru gadu ietaupīt miljoniem eiro, pateicoties savstarpējai sertifikācijas atzīšanai. Importētājiestādes varēs izsniegt savu sertifikātu par aeronavigācijas ražojumiem, daļām vai ierīcēm, nedublējot visus novērtējumus, ko veikusi eksportētājiestāde.

Labumu gūs arī aviosabiedrības, jo nolīgumā ir paredzēts, ka abas puses izmanto otras puses apstiprinātas remonta un apkopes iekārtas. Nolīgums ne tikai padarīs Kanādas un Eiropas tirgu konkurētspējīgāku, bet arī pastiprinās globālo drošību.

Visbeidzot mēs uzskatām, ka šis nolīgums ir svarīgs ar to, ka tas izveido starptautiskos standartus civilās aviācijas drošības jomā, un tam ir jābūt sākumpunktam turpmākajām sarunām ar citiem nozīmīgiem gaisa kuģu ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Šis nolīgums ir vērienīgākais gaisa transporta nolīgums starp ES un svarīgu globālu partneri. Nolīgums palielinās Kanādas un Eiropas tirgu konkurētspēju, kā arī palielinās to drošību, jo reglamentējošās institūcijas un izpildiestādes tuvinās savu darbību, lai sadarbotos visos sertifikācijas, pārbaužu un piemērošanas jautājumos un tādējādi nodrošinātu pasažieru un kravas gaisa pārvadājumu augstāko drošības līmeni. Nolīguma noslēgšana ir svarīgs solis tuvāk starptautisku standartu ieviešanai civilās aviācijas lidojumu drošības jomā, un tam vajadzētu kļūt par sākumpunktu turpmākām sarunām ar citiem svarīgiem gaisa kuģu un iekārtu ražotājiem. Es atbalstu Silvia-Adriana Ticau ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Nolīgums starp ES un Kanādu par civilās aviācijas drošību, kas ir papildinājums gaisa transporta nolīgumam ar Kanādu, paredz novērst tehniskos tirdzniecības šķēršļus. Būtībā mērķis ir samazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos, ciktāl tas ir iespējams, un nodrošināt vienotu atzīšanu. Tiks izveidota apvienotā komiteja, lai rastu iespējamos risinājumus problēmām, kas rodas īstenošanas laikā. Sadarbība un savstarpēja sertifikācijas atzīšana jāpiemēro lidojumderīguma un tehniskās apkopes un uzturēšanas jomās. Nākotnē pastāv neierobežotas savstarpējas atzīšanas iespējas. Papildus apvienotajai komitejai, kurai jārisina praktiskas problēmas un strīdi, tiek plānotas arī kopīgas pārbaudes, izmeklēšana un drošības datu apmaiņa. Atzinīgi jāvērtē tas, ka stingri drošības pasākumi ļaus katrai pusei pārtraukt otras puses kompetentās iestādes konstatācijas atzīšanu vai vajadzības gadījumā izbeigt nolīguma darbību.

Nolīgums ir atbalstāms, ņemot vērā, ka ražojumu apstiprināšanas procedūras kļūs īsākas un vienkāršākas, nemazinot drošības standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šis ieteikums attiecas uz Drošības nolīgumu, kas tika parakstīts 2009. gada 6. maijā toreizējās Eiropas Kopienas vārdā. Pašlaik tikai sešas dalībvalstis ir noslēgušas ar Kanādu divpusējos nolīgumus par ražojumu sertifikāciju. Tie kļūs lieki, kad stāsies spēkā nolīgums par civilās aviācijas drošību starp ES un Kanādu. Stingri drošības pasākumi ļaus abām pusēm pārtraukt otras puses kompetentās iestādes konstatācijas atzīšanu vai izbeigt nolīguma darbību, ja tas būtu ieteicams. Nolīgumu būs iespējams izbeigt pilnīgi vai daļēji. Nolīgums ir atbalstāms, ņemot vērā, ka ražojuma apstiprināšanas procedūras kļūs īsākas un vienkāršākas, nemazinot drošības standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kanādu par civilās aviācijas drošību neapšaubāmi ir izdevīgs abām pusēm. Būtu jāatzīmē, ka nozīmīgākie aviācijas tehnoloģiju ražotāji atrodas ES un Kanādā. Abām pusēm ir milzīgs tirdzniecības un eksporta līmenis šajā jomā. Lai panāktu efektīvu sadarbību aviācijas drošības jomā, ir būtiski nodrošināt, ka sertifikācijas sistēmas atbilst abu pušu prasībām. Esmu iepriecināts, ka sarunu laikā tika panākta vienošanās par ievērojamu novērtējuma, pārbaužu un kontroles dublēšanās mazināšanu. Es uzskatu, ka ir vēlams importētājiestādei dot tiesības izsniegt savu sertifikātu par aeronavigācijas ražojumu, tādējādi nedublējot visus novērtējumus, ko veikusi eksportētājiestāde. Savstarpēja atzīšana lidojumderīguma, ekspluatācijas un tehniskās apkopes licencēšanas jomās pierāda abu pušu uzticību otras puses sistēmām. Šis nolīgums sekmēs labāku sadarbību starp abu pušu regulatīvajām iestādēm visās sertifikācijas, pārbaudes, izpildes un konsultācijas jomās. Kopīgu pārbaužu un izmeklēšanas veikšana, kā arī drošības datu apmaiņa nodrošinās pasažieru un kravu pārvadājumu augstāko drošības līmeni. Būtu jāatzīmē, ka ar šā nolīguma stāšanos spēkā ražojumu apstiprināšanas un licencēšanas procedūras kļūs elastīgākas, īsākas un lētākas. Tas samazinās uzņēmumu izmaksas šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par nolīguma par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Kopienu un Kanādu noslēgšanu, tāpēc ka uzskatu, ka tas Eiropas Savienībai rada skaidras priekšrocības, jo nolīgumā noteikta savstarpēja ar aviāciju saistīto dokumentu atzīšana attiecībā uz visām dalībvalstīm. Nolīgumā ir paredzētas kopīgas pārbaudes, izmeklēšana, drošības datu apmaiņa, pastiprināta sadarbība regulējuma jomā un konsultēšanās tehniskā līmenī. Paļaušanās uz otras puses sertifikācijas sistēmām nozīmē drošības sistēmas stiprināšanu, ietaupot laiku, kas citādi būtu zaudēts, dublējot visus novērtējumus, kurus veikusi eksportētājiestāde, kā arī ieguvumu nodrošināšanu aviosabiedrībām, pateicoties iespējai izmantot otras puses remonta un apkopes iekārtas. Tas viss padarīs aviācijas tirgus konkurētspējīgākus un drošākus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādu par civilās aviācijas drošību. Tāpat kā gaisa transporta drošības nolīgumā ar ASV, galvenie mērķi, kas noteikti sarunu norādēs, ir mazināt novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos un nodrošināt iespēju gan ES, gan Kanādai paļauties uz otras puses sertifikācijas sistēmām. Tas tiktu panākts, pakāpeniski tuvinot abu pušu prasības un regulatīvos procesus, pusēm regulāri apspriežoties, lai pārliecinātos par nolīguma īstenošanā iesaistīto regulatīvo iestāžu nepārtrauktu piemērotību un spējām. Šie pasākumi Eiropas un Kanādas uzņēmumiem var radīt miljoniem eiro lielus ietaupījumus gadā, pateicoties īsākām, vienkāršākām un tādējādi arī lētākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām. Savstarpēja sertifikācijas atzīšana ES sniegs milzīgu ieguvumu, ja tā iedibinās sertifikācijas atzinumu savstarpējas atzīšanas kārtību visās lidojumderīguma jomās attiecībā uz visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Galvenie mērķi ir radīt iespēju ES un Kanādai paļauties vienai uz otras sertifikācijas sistēmām. To panāktu, pakāpeniski tuvinot abu pušu prasības un regulatīvos procesus, pusēm regulāri apspriežoties, lai pārliecinātos par nolīguma īstenošanā iesaistīto regulatīvo iestāžu nepārtrauktu piemērotību un spējām, un izveidojot apvienoto komiteju, kas ierosinātu risinājumus jebkurai problēmai, kura rastos nolīguma īstenošanas gaitā. Nolīgumā kopumā ir ievērota starp dalībvalstīm un Kanādu spēkā esošo divpusējo aviācijas drošības nolīgumu (DADN) struktūra. Tas ir pamatots uz savstarpēju uzticēšanos otras puses sistēmai un regulatīvo atšķirību salīdzināšanu. Tādējādi tajā ir noteikti pienākumi un paredzētas sadarbības metodes, lai importētājiestāde varētu izsniegt savu sertifikātu par aeronavigācijas ražojumiem, daļām vai ierīcēm, nedublējot visus tos novērtējumus, ko veikusi eksportētājiestāde. Tā kā Kanādas un Eiropas tirgi kļūs konkurētspējīgāki un drošāki, bet ražojumu apstiprināšanas procedūras kļūs īsākas un vienkāršākas, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Man nav būtisku iebildumu pret ES un Kanādas nolīgumu par civilās aviācijas drošību. Tomēr es atturējos no balsošanas. Iemesls tam ir neatrisinātā situācija starp ES, Čehijas Republiku un Kanādu attiecībā uz vienpusējo vīzas prasības atjaunošanu Čehijas Republikas pilsoņiem. Esmu vairākkārt brīdinājusi, ka tieši šā iemesla dēļ Čehijas Republikas Parlaments bloķēs šā ar aviāciju saistītā nolīguma ratifikāciju. Es vēlos aicināt Komisiju pilnīgi nopietni beidzot risināt šo problēmu. Komisāres Malmström vienaldzīgā attieksme ir iemesls, kāpēc pēc diviem gadiem situācija joprojām nav atrisināta un ir veicinājusi attiecību pasliktināšanos starp Čehijas Republiku un Kanādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „par”. Šis ieteikums attiecas uz Drošības nolīgumu, kas tika parakstīts 2009. gada 6. maijā toreizējās Eiropas Kopienas vārdā. Attiecībā uz ES un Kanādas gaisa transporta nolīgumu, kuru parakstīja 2009. gada 17. un 18. decembrī un ar kuru beidzot tiks izveidota pilnīgi atvērta gaisa satiksmes telpa starp ES un Kanādu, tiks sagatavots atsevišķs ieteikums. Pašlaik tikai sešas dalībvalstis ir noslēgušas ar Kanādu divpusējos nolīgumus par ražojumu sertifikāciju. Stājoties spēkā ES un Kanādas civilās aviācijas drošības nolīgumam (turpmāk — „Nolīgums”), tie vairs nebūs spēkā. Tā kā tehnisko šķēršļu novēršana preču tirdzniecībā ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, Nolīgumu var noslēgt, pieņemot Padomes lēmumu. Uz to neattiecas pagaidu piemērošana kā gaisa transporta nolīguma gadījumā, un dalībvalstīm tas nav jāratificē. Ir atbilstīgi uzskatīt Kanādu par prioritāru valsti, ar kuru papildus gaisa transporta nolīgumam noslēgt gaisa satiksmes drošības nolīgumu, jo gan Eiropas, gan Kanādas gaisa kuģu, dzinēju un aviācijas elektronikas ražotāji ieņem vadošo vietu pasaulē. Civilās aviācijas tehnoloģijas kopējais eksporta apmērs pārsniedz EUR 50 miljardus, bet Eiropas un Kanādas kopējais gaisa kuģu, kosmosa kuģu un detaļu tirdzniecības apmērs 2008. gadā bija vairāk nekā EUR 49 miljardi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šis civilās aviācijas drošības nolīgums, kas noslēgts starp ES un Kanādu, ievēro horizontālo nolīgumu, ko Parlaments pieņēma jau 2011. gada martā. Kanāda šajā jomā ES dalībvalstīm ir stratēģiska valsts, jo abu pušu gaisa kuģu, dzinēju un aviācijas elektronikas ražotāji ieņem vadošo vietu pasaulē; tā arī patlaban ir 11. nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris. Šā nolīguma mērķi ir orientēti uz preču un pakalpojumu vieglāku tirdzniecību, novēršot tehniskos šķēršļus, un lidojumderīguma novērtējumu, pārbaužu un kontroles dublēšanās mazināšanu, īstenojot savstarpīguma principu. Atvērtas gaisa satiksmes telpas izveide būs ekonomiski izdevīga abām pusēm. Lielāka vienkāršošana un administratīvo izmaksu samazināšana Eiropas un Kanādas uzņēmumiem palielinās ekonomikas konkurētspēju un pasažieru drošību. Būdams Transporta un tūrisma komitejas locekļa aizvietotājs, es balsoju par šo ziņojumu, taču es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Parlamentam ir jāuzņemas savi jaunie pienākumi, kas paredzēti Lisabonas līgumā, un tas ir jāinformē visos sarunu par starptautiskiem nolīgumiem posmos.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Nolīgums ir paredzēts, lai mazinātu novērtējumu, pārbaužu un kontroles pasākumu dublēšanos, ļaujot abām pusēm izmantot otras puses sertifikācijas sistēmu. Šī savstarpējā uzticība līgumslēdzējas puses sistēmai pamatojas uz prasību un regulatīvo procesu tuvināšanu, regulāru abu pušu apspriešanos, kā arī uz apvienotās komitejas izveidi. Pateicoties īsākām un izmaksu ziņā efektīvākām ražojumu apstiprināšanas procedūrām, šajā nozarē strādājošie uzņēmumi katru gadu ietaupīs miljoniem eiro un spēs palielināt savu konkurētspēju. Nolīgums padarīs tirgu konkurētspējīgāku un drošāku, jo tiesībaizsardzības iestādēm būs ciešāk jāsadarbojas.

 
  
  

Ziņojums: Miroslav Mikolášik (A7-0111/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā norādīts, ka svarīgākie priekšnoteikumi vispārējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai ir stingra finanšu disciplīna un pārredzama līdzekļu piešķiršanas procedūra, veicinot pārskatatbildības palielināšanu attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem. Ir jāveic papildu pasākumi, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās un uzlabotu īstenošanas gaitu.

Es vēlos arī uzsvērt vajadzību pēc lielākas sinerģijas ar citiem politikas instrumentiem. Kohēzijas politikai jāturpina palīdzēt nabadzīgākajiem reģioniem panākt turīgākos un pielāgot savus mērķus pašreizējiem un turpmākajiem uzdevumiem, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Kohēzijas politikai pašlaik ir lielāks potenciāls nekā jebkad agrāk, un to nedrīkst novērtēt par zemu; tā spēj uzlabot mazāk attīstītos reģionus, kam raksturīgi nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas apstākļi. Būtu nepiedodama nolaidība atstāt neizmantotus vai nevajadzīgi izšķiest pieejamos līdzekļus, tāpēc ir steidzami jānosaka uz rezultātiem orientēta pieeja, izvirzot skaidrus un novērtējamus mērķus un rezultatīvos rādītājus. Pirmais pasākums, kas jāīsteno attiecībā uz visiem Kopienas līdzekļiem, ir vienkāršot procedūras un padarīt piekļuvi līdzekļiem elastīgāku, samazinot birokrātiskos šķēršļus, pārmērīgi lielās administratīvās izmaksas, kā arī citus šķēršļus, kas traucē sasniegt politiskos mērķus, kuri izvirzīti attiecībā uz darba iespējām un nabadzības apkarošanu. Neaizmirsīsim, ka kohēzijas politika ir ilgtermiņa mehānisms, tādēļ darba sākšana, ievērojot pareizu pamatojumu, precīzu mērķu izvirzīšana un skaidru pilnvaru noteikšana katram pārvaldības līmenim ir faktori, kas sniegs jūtamus rezultātus tikai otrajā plānošanas perioda posmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas sasniegšana ir viens no Eiropas projekta svarīgākajiem mērķiem. Šis ir mērķis, uz ko tiecas visas dalībvalstis Eiropas integrācijas procesa ietvaros. Tāpēc es uzskatu, ka kohēzijas projektu finansēšanas procesam ir jāpamatojas uz stingru finanšu disciplīnu, tās īstenošanu stratēģiskajās jomās, un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, uz labas pārvaldības principu. Mērķis ir mazināt atšķirības dažādu Eiropas reģionu attīstības līmenī. Tomēr, lai sasniegtu šo vēlamo mērķi, ir jāvienkāršo visa politikas īstenošanas procedūra. Līdzekļi ir jāizmanto, un es uzskatu, ka mums ir jālikvidē lielākais ienaidnieks, kas aptur vai palēnina šādu projektu īstenošanu: pārmērīga Eiropas birokrātija. Mēs nedrīkstam jaukt birokrātiju ar pārredzamību, jo ne katrs ieraksts uz papīra vai reģistrētais apstiprinājums veicina kohēzijas projektu pārredzamību.

Atšķirības dažādu Eiropas reģionu attīstības līmenī ir izveidojušās ilgā laika posmā. Es atbalstu ziņojumā ierosināto priekšlikumu, ka, lai mazinātu šīs atšķirības un racionalizētu Eiropas integrācijas procesu visās dalībvalstīs, mums ir jāsamazina laiks, kas vajadzīgs finansējuma apstiprināšanai, un jāmazina birokrātija, un vienlaikus arī visi tie noteikumi un procedūras, kas drīzāk lieki traucē, nevis palīdz īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Mana kolēģa Mikolášik kunga sagatavotais ziņojums par kohēzijas politikas īstenošanu apliecina lieliskos sasniegumus, kas ir panākti kohēzijas politikā 2007.–2013. gada finanšu periodā. Tas apliecina, ka šī politika ir lietderīga, jo nav noliedzams tās ieguldījums Eiropas Savienības ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanā. Visbeidzot es gribu uzsvērt, ka šā ziņojuma pieņemšana notiek ideāli piemērotā laikā, jo šis ziņojums ir bagātinājis debates par turpmāko kohēzijas politiku (2014.–2020. gads). Patiesi, Eiropas Komisija drīzumā publicēs savus priekšlikumus ar mērķi atjaunināt un tādējādi uzlabot šo politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Balsojuma par „kohēzijas” pasākumiem rezultāti raida skaidru vēstījumu par to, ka mēs gribam tādu kohēzijas politiku, kas apliecina solidaritāti un ir efektīva un vērienīga, jo tā ir viena no svarīgākajām Eiropas politikas jomām. Patiešām, laikā, kad pasaules krīze ir pasliktinājusi daudzu reģionu sociālekonomisko situāciju un kad mēs jau apspriežam turpmāko kohēzijas politiku, Eiropas Parlamentam ir būtiski uzsvērt savus iebildumus pret jebkādu mēģinājumu nacionalizēt kohēzijas politiku vai piesaistīt to konkrētai nozarei. Jo īpaši šajā ziņojumā, kura mērķis bija novērtēt programmu ieviešanu, Eiropas Parlaments ir sagatavojis novērtējumu un uzsvēris panākumus, grūtības un iespējamos risinājumus. Tas būs īpaši lietderīgs turpmākajos mēnešos, kad Eiropas Savienība pēc 2013. gada īstenos jauno kohēzijas politiku, kam būs jānovērš pašreizējie politikas trūkumi. Īpaši svarīga būs līdzekļu piešķiršanas procedūras vienkāršošana un paātrināšana, jo īpaši MVU atbalstam, kā arī tāpēc, lai veicinātu finansēšanu, izmantojot vairākus fondus un šķērsfinansējumu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kā arī par trim pārējiem ziņojumiem, lai apliecinātu savu atbalstu šai būtiski svarīgajai politikai, vienlaikus aicinot veikt dažas izmaiņas, kas kļuvušas nepieciešamas jauno uzdevumu risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Dalībvalstis izrāda progresu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par ko liecina fakti un skaitļi dalībvalstu ziņojumos, kaut arī ir vērojams zināms neviendabīgums valstu un reģionu līmenī. Es arī atgādinu, ka kohēzijas politika ir ilgtermiņa mehānisms, un ka lielākā daļa rezultātu būs redzami tikai vēlākos plānošanas perioda posmos. Manuprāt, svarīgākie priekšnoteikumi vispārējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai ir stingra finanšu disciplīna un pārredzama līdzekļu piešķiršanas procedūra. Tuvākajos gados politisko debašu centrā būs 2014.–2020. gada kohēzijas politikas struktūra. Saistībā ar sarunām par nākamo plānošanas periodu es uzskatu, ka spēcīga ES reģionālā politika ar pienācīgu finansējumu ir obligāts nosacījums sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai. Tāpēc kohēzijas politikas budžetu nākamajā plānošanas periodā noteikti nedrīkst samazināt. Turklāt, lai novērstu gadījumus, kad līdzekļi paliek neizmantoti pārlieku sarežģītu noteikumu un procedūru dēļ, īpaši vēlams būtu vienkāršot kohēzijas politikas pārvaldību un īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par 2010. gada ziņojumu par kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošanu ietver punktus, kas ir pretrunā mūsu politiskās nostājas principiem, tāpēc mēs to nevaram atbalstīt. Jo īpaši priekšlikums, kas aicina uzlabot un atvieglot pakalpojumu pieejamību romu kopienai, kura priekšlikumā definēta kā „kritiska” kopiena. Lega Nord vienmēr ir uzsvērusi, ka romu minoritāti nevar uzskatīt par jebkādu sociāli „kritisko” upuri, jo šī minoritāte pati atsakās integrēties mūsu sabiedrībā. Tāpēc es uzskatu, ka nevar apstiprināt priekšlikumu, kurā pausts uzskats, ka romi ir atstumti, un, pamatojoties uz šo iespējamo atstumšanu, pieprasa priviliģētu attieksmi pret viņiem. Tādēļ es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo kohēzijas politika joprojām apliecina savu atbilstību, būtiski uzlabojot sociāli ekonomisko vidi. Turklāt kohēzijas politikas mērķis ir samazināt Eiropas reģionu attīstības līmeņa atšķirības, tā veicina modernizāciju un ilgtspējīgu izaugsmi un pierāda Eiropas solidaritāti. Tādējādi kohēzijas politika ir apliecinājusi, ka tā ir būtiska Eiropas integrācijas veicināšanā, jo veido spēcīgas sinerģijas starp dažādām Eiropas politikas pamatnostādnēm. Patiesā situācija norāda uz to, ka Eiropas reģionu ekonomikas, sociālās un vides atšķirības joprojām ir ļoti lielas. Daļēji šīs atšķirības izskaidrojamas ar iepriekšējām divām paplašināšanās kārtām, daļēji — ar tiešu pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi. Dalībvalstis uz jaunajām prasībām ir reaģējušas pozitīvi un gūst panākumus kohēzijas politikas mērķu īstenošanā, par ko liecina fakti un skaitļi dalībvalstu ziņojumos, kaut arī ir vērojams konkrēts raksturīgs neviendabīgums valstu un reģionu līmenī. Ņemot vērā, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir pamatinstruments nabadzības, sociālās atstumtības, bezdarba, dzimumu nevienlīdzības, sociālās diskriminācijas (pret personām ar invaliditāti, migrantiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem utt.) apkarošanai, palīdzot izveidot darbavietas, Eiropas Parlaments aicina Komisiju nostiprināt ESF potenciālu un tā finansiālo patstāvību. Turklāt būtu jāvienkāršo projektu vadība, jāsaskaņo un jāuzlabo procedūras un kontrole, kā arī jānodrošina efektīvāka īstenojamo projektu uzraudzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Kohēzijas politika ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš darbības koordinācijai starp ES un tām dalībvalstīm, kuras ir atkarīgas no šīs jomas. Tāpēc es balsoju par šo dokumentu. Ekonomikas krīze, kā arī veiktās politikas reformas 2007.–2013. gadam ir izraisījušas Eiropas aktivitātes palēnināšanos. Lai pilnīgi izmantotu kohēzijas politikas piedāvātās iespējas, kā referents ir skaidri norādījis, ir vajadzīga vēl stingrāka apņemšanās mazināt atšķirības starp augstu attīstītiem ES reģioniem un mazāk attīstītiem reģioniem. Šo mērķi, manuprāt, ir iespējams sasniegt, palielinot kohēzijas politikai paredzētos līdzekļus un sekmējot lielāku kontroli attiecībā uz projektu apstiprināšanu un ieguldījumu veidiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (ECR), rakstiski. Attiecībā uz M. Pieper, M. Sanchez-Schmid, G. Stavrakakis, O. Vlasák un M. Mikolášik ziņojumiem: Eiropas Parlamenta Konservatīvo grupas deputāti ir izlēmuši noraidīt šos ziņojumus par kohēzijas politikas turpmāko virzību, izņemot O. Vlasák ziņojumu, par kuru mēs balsojumā atturējāmies. Tas ir saistīts ar vairākiem būtiskiem iemesliem: mūsu arguments ir tāds, ka laikā, kad visās dalībvalstīs notiek fiskālā konsolidācija, ir pilnīgi nepieņemami, ka šie centieni neattiecas uz lielo ES kohēzijas budžetu. Kopumā šie ziņojumi neatbild uz konservatīvo bažām par to, vai ES varētu jēgpilni pārvaldīt kohēzijas politiku. Tajos noraidīti visi pasākumi, kas ļautu bagātākajām dalībvalstīm finansēt savu reģionālo attīstību un tiek kavēta nelielākas, efektīvākas un mērķtiecīgākas kohēzijas politikas izveide attiecībā uz Eiropas nabadzīgākajiem reģioniem. Tomēr tiek ierosināti jauni birokrātiski pasākumi, piemēram, makroreģionālās struktūras, un nacionālās valstis atkal tiek vājinātas, nosakot pāreju uz reģionālismu. Šis taupības laikmets sniedz iespēju ES tērēt mazāk līdzekļu novecojušām un izšķērdīgām prioritātēm. Šie ziņojumi ir vērsti pilnīgi nepareizā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. Ir izšķiroši svarīgi dokumenti, kuros analizēts, cik efektīvi ES tiesību akti ir transponēti dalībvalstīs. Es piekrītu referenta secinājumiem, īpaši tiem, kas attiecas uz MVU svarīgo nozīmi Eiropas ekonomikā, un vajadzību atvieglot piekļuvi finansējumam, kā arī vajadzību mudināt MVU iesaistīties inovatīvos projektos, lai tādējādi palielinātu to konkurētspēju. Šo iemeslu dēļ, cita starpā, esmu nolēmis balsot par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Saistībā ar pašreizējo krīzi, ko piedzīvo Eiropas Savienība, nesen ieviestā kohēzijas politika ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palīdzēt ES ekonomikai. M. Mikolášik ziņojumā par kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, ko es atbalstu, šajā ziņā sniegts lietderīgs ieguldījums ar mērķi atkārtoti noteikt šādas politikas mērķus. Aicinot vienkāršot, uzlabot un padarīt pārredzamu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, šis ziņojums tiecas sekmēt Eiropas kohēzijas programmas, lai mazinātu administratīvo apgrūtinājumu, kura dēļ lielākā daļa piešķirto līdzekļu pašlaik netiek izlietoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, jo uzskatu, ka kohēzijas politika ir jāpielāgo tām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas reģioni, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kohēzijas politika joprojām ir viens no svarīgākajiem ES politikas pīlāriem, jo tai ir svarīga nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Tieši šā iemesla dēļ kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu stingri atbalstīt visus Eiropas reģionus, tādējādi veicinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Laikā, kad Eiropa piedzīvo nepieredzētu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi, kas īpaši skar konkrētus reģionus, kuri jau bija mazāk attīstīti, attiecībā uz nākotni ir svarīgi saglabāt kohēzijas politikas būtisko nozīmi līdzsvarotā un ilgtspējīgā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis dokuments, ko sagatavojis referents Mikolášik kungs, tika izstrādāts pēc Komisijas paziņojuma „Kohēzijas politika: 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā”. Šis ir pirmais rūpīgais novērtējums par aptuveni 450 darbības programmu īstenošanu, ko pieņēmusi Komisija. ES kohēzijas politika ir daļa no Eiropas solidaritātes sistēmas, kas iekļauj 27 dalībvalstis un to 271 reģionu, un tās mērķis ir samazināt pašreizējās ekonomikas un sociālās atšķirības ES.

Šis ziņojums ir vēl jo svarīgāks, ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, ko Eiropa piedzīvo, jo tam ir jābūt instrumentam, izmantojot kuru, var pārdalīt un palielināt kohēzijas finansējumu. Patiesi, ņemot vērā zemos īstenošanas rādītājus, ir jāizveido mehānismi, kas ļautu mazāk attīstītajām dalībvalstīm izmantot tām piešķirtos līdzekļus, vai arī pastāv risks, ka tās būs spiestas atmaksāt šos līdzekļus ES, kas tos piešķirs bagātākām valstīm. Es atzinīgi vērtēju ziņojuma, par kuru es balsoju, pieņemšanu ne tikai tajā ierosināto risinājumu dēļ, bet arī tās struktūras dēļ, kas ierosināta turpmākajai kohēzijas politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir atzītas pašreizējās problēmas saistībā ar kohēzijas politiku, sākot ar novēlotu sarunu beigšanu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un politikas tiesību aktu kopumu, kādēļ ir aizkavējusies dalībvalstu stratēģiju un darbības programmu izstrāde. Šos faktorus vēl vairāk pasliktina 2007.–2013. gada periodam atvēlēto līdzekļu nepietiekamība, jo īpaši ņemot vērā ES paplašināšanos, un to, ka tikai 27,1 % no pieejamajiem līdzekļiem ir izmantoti pašreizējā periodā, kā arī valstu līdzfinansējuma turpināšanu un administratīvo apgrūtinājumu. Šī situācija skaidri liecina par dažām kohēzijas politikas kļūdām un nepilnībām, ko mēs vienmēr esam nosodījuši.

Tādas valstis kā Portugāle pat vēl vairāk attālinās no solītās ekonomikas un sociālās attīstības, kam būtu tās jātuvina ES vidējam līmenim. Valstu nepietiekamais līdzfinansējums joprojām ir šķērslis piekļuvei fondiem, jo īpaši valstīs ar mazāk attīstītu ekonomiku, kuras joprojām redz, kā daudzi miljoni eiro aizplūst atpakaļ uz tām valstīm, kuras vairāk iegūst no galvenajām ES politikas jomām, īpaši no Ekonomikas un monetārās savienības un iekšējā tirgus. Tas palielina atšķirību starp šīm valstīm, nevis samazina to.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir norādītas kohēzijas politikas pašreizējās problēmas, sākot ar novēlotu sarunu beigšanu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un politikas tiesību aktu kopumu, kādēļ ir aizkavējusies dalībvalstu stratēģiju un darbības programmu izstrāde, 2007.–2013. gada periodam atvēlēto līdzekļu nepietiekamība, jo īpaši ņemot vērā ES paplašināšanos, un to, ka tikai 27,1 % no pieejamajiem līdzekļiem ir izmantoti pašreizējā periodā, kā arī valstu līdzfinansējuma turpināšanu un administratīvo apgrūtinājumu. Tas skaidri liecina par dažām kohēzijas politikas kļūdām un nepilnībām, ko mēs vienmēr esam nosodījuši.

Tādas valstis kā Portugāle pat vēl vairāk attālinās no solītās ekonomikas un sociālās attīstības, kam būtu tās jātuvina ES vidējam līmenim. To vēl vairāk saasina galvenās ES politikas jomas, jo īpaši Ekonomikas un monetārā savienība, konkurence iekšējā tirgū un cita starpā starptautiskās tirdzniecības liberalizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumos par kohēzijas politikas programmu īstenošanu ir analizēta ES noteikumu ieviešana valstu tiesību aktos un to īstenošana dalībvalstīs. Tiesiskais kohēzijas politikas reglamentējums ietver tieši piemērojamos noteikumus. Tādējādi Komisijas ziņojumā „Kohēzijas politika: 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā”, analizēts, vai dalībvalstis ir pienācīgi piemērojušas tiesību aktus un vai dalībvalstis, īstenojot savus valstu stratēģiskos pamatdokumentus un darbības programmas, ir sapratušas un ievērojušas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes. Kohēzijas politika ir būtiski svarīga sociāli ekonomiskās vides izaugsmes nodrošināšanai. Dalībvalstis gūst panākumus kohēzijas politikas mērķu īstenošanā, par ko liecina fakti un skaitļi dalībvalstu ziņojumos. Protams, svarīgākie priekšnoteikumi vispārējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai ir stingra finanšu disciplīna un pārredzama līdzekļu piešķiršanas procedūra. Stratēģisko ziņojumu iesniegšanas prakse, kas ir jauns kohēzijas politikas instruments, ir palielinājusi atbildību politikas mērķu sasniegšanā. Arī pasākumi pārvaldības vienkāršošanai un kohēzijas politikas īstenošanai joprojām ir ļoti vēlami un pamatoti, lai īstenotu šīs politikas mērķus, tādējādi veicinot Eiropas solidaritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D), rakstiski.(PL) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, neraugoties uz problēmām saistībā ar Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanu, pašreizējā kohēzijas politika arī turpmāk jāīsteno konsekventi, ņemot vērā tās ilgtermiņa mērķi. Eiropas Savienības kohēzija nozīmē saimnieciski atpalikušo reģionu potenciāla efektīvi izmantošanu un izaugsmi, izmantojot apjomradītos rezultātus visā Eiropas Savienībā. Tāpēc galvenā uzmanība ir jāvelta ieguldījumiem sakaru infrastruktūrā, kas atvieglos vienotā tirgus darbību, kā arī ieguldījumiem ekoloģijā. Saskaņā ar jauno finanšu plānu nedrīkst sīki sadalīt līdzekļus nozaru projektiem.

Ir arī jāuzlabo kohēzija dalībvalstīs un piemērotāk jāizmanto tie finanšu līdzekļi, kas piešķirti ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar klimata pārmaiņām, piemēram, hidrotehniskajām būvēm. Piemēram, Polijā netiek pienācīgi izmantota Kohēzijas fonda publisko komunikāciju projektiem paredzētie līdzekļi, piemēram, dzelzceļiem, tramvajiem un internetam. Ir jāpievērš uzmanība resursu efektīvākai izmantošanai, tos otrreizēji pārstrādājot. Arī Eiropas Savienības modernizācijai piešķirto līdzekļu procentuālais īpatsvars ir pārāk mazs, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Eiropas Savienības interesēs ir mazināt plaisu starp svarīgo centru un mazāk attīstītām perifērijām, lai nomaļie reģioni nekļūtu vienīgi par noieta tirgiem un darba ņēmēju krātuvēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. (SV) Zviedrijas Konservatīvā partija nepiekrīt ziņojumā paustajam entuziasmam izmantot struktūrfondus kohēzijas politikas mērķiem. Mēs kritiski vērtējam šīs sistēmas pašreizējo struktūru un darbības jomu, tomēr ir svarīgi, kā līdzekļi tiek izmantoti. Šajā patstāvīgajā ziņojumā nav atbalstīta papildu līdzekļu piešķiršana fondiem un ir arī noteikts, ka apropriācijās prioritāte jāpiešķir pētniecībai un attīstībai. Tādēļ mēs varējām atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo korektīvie pasākumi jāveic nekavējoties, lai uzlabotu neapmierinošo projekta izpildi atsevišķās prioritārās jomās. Dokumentā ieteikts rūpīgi analizēt īstenošanas problēmas jomās, kurās projektu atlase īpaši kavējas. Tāpēc ziņojumā dalībvalstis ir aicinātas pastiprināt centienus uzlabot projektu atlasi jomās, kurās ir kavēšanās, un paātrināt visu izraudzīto projektu īstenošanu, lai izvairītos no riska, ka pieņemtie mērķi netiks sasniegti. Ziņojumā ir uzsvērts, ka MVU var būt inovatīvi tautsaimniecības dalībnieki un tāpēc šis segments ir jāattīsta, cita starpā, īstenojot Mazās uzņēmējdarbības aktu, atvieglojot MVU piekļuvi finansējumam un darbības kapitālam un mudinot MVU iesaistīties inovatīvos projektos, lai tādējādi palielinātu to konkurētspēju un iespējas palielināt nodarbinātību. Es uzskatu, ka efektīvai projektu atlasei un īstenošanai dažās jomās traucē tas, ka nav attiecīgu priekšnoteikumu, proti, nav vienkāršotu piemērošanas procedūru dalībvalstu līmenī, trūkst skaidru dalībvalstu prioritāšu atsevišķās jomās, kavējas ES tiesību aktu savlaicīga transponēšana, trūkst konsolidētas institucionālās un administratīvās kapacitātes, kā arī valda pārmērīga birokrātija valstu līmenī. Tāpēc ziņojumā dalībvalstis un reģioni ir aicināti sekmēt politikas īstenošanu, novēršot minētās problēmas un jo īpaši pielāgojot tiesisko reglamentējumu tādās jomās kā valsts atbalsts, publiskais iepirkums un vides aizsardzības noteikumi, kā arī veikt iestāžu reformas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Kohēzijas politika vienmēr ir bijusi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna galvenā sastāvdaļa, acīmredzami pierādot struktūrfondu svarīgo nozīmi. Īpaši ņemot vērā mazos uzņēmumus, jo tie ir noteiktas teritorijas attīstības galvenie veicinātāji, ir jāveicina kohēzijas pasākumi ar mērķi reģionālā līmenī atbalstīt darba tirgus, samazinot dzimumu segregāciju un nevienlīdzību, veicināt iestāžu dialogu, kā arī uzlabot infrastruktūru un pakalpojumus nelabvēlīgos mikroreģionos, kuros savā ziņā koncentrējas sociāli kritiskās kopienas. Šīs intervences, kas ir tikai dažas no daudzām, ir īpašas un vajadzīgas, lai saglabātu teritoriju būtisko līdzsvaru. Ar savu atbalstu šim ziņojumam es atzīstu lielisko darbu, ko paveicis Mikolášik kungs, un ceru, ka kohēzijas politika arī turpmākajā plānošanas periodā būs vērsta apvienošanas un teritoriju attīstības, un Eiropas ekonomikas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošana ir pelnījusi Parlamenta uzmanību vairāku svarīgu iemeslu dēļ, kuri ir šādi: kohēzijas sistemātiska attīstība ir stratēģiski svarīga Eiropas Savienības nākotnei; Kohēzijas fonds ir iespēja jaunajām dalībvalstīm un reģioniem īpaši sarežģītas attīstības apstākļos; pēdējos gados Budžeta kontroles komiteja ir paudusi iebildumus attiecībā uz politikas īstenošanu saistībā ar pārmērīgi augsto kļūdu īpatsvaru. M. Mikolášik ziņojums ir pelnījis atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski.(IT) Stratēģisko ziņojumu iesniegšana ir jauna kohēzijas politikas iezīme. Tā nodrošina savlaicīgu informāciju par visās 27 ES dalībvalstīs panākto progresu programmu īstenošanā un veicina īstenoto pasākumu pārredzamību, integrējot tos Kopienas prioritātēs.

Dalībvalstu progresu var uzskatīt par pietiekamu, jo pasaules krīzes dēļ strauji ir pasliktinājusies sociāli ekonomiskā situācija, un politika 2007.–2013. gada periodam tika pārskatīta. Joprojām daudzās jomās ir skaidri redzamas atšķirības starp mazāk attīstītajiem un vairāk attīstītajiem ES reģioniem. Progress dažādās valstīs un dažādās jomās ievērojami atšķiras: dažās stratēģiskajās jomās projektu atlase īpaši kavējas.

Īpašas bažas vieš tādas jomas kā (un tajās būtu vajadzīga padziļināta kavēšanās iemeslu analīze): dzelzceļš, noteikti ieguldījumi enerģētikas un vides projektos, digitālā ekonomika, sociālā integrācija, pārvaldība un spēju pilnveidošana. Tāpēc jāveic papildu pasākumi, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās, uzlabotu īstenošanas gaitu un nodrošinātu lielāku finanšu disciplīnu.

Kohēzijas politika joprojām apliecina savu svarīgo nozīmi, jo tā sekmē sociāli ekonomiskās vides uzlabošanu. Svarīgākie priekšnoteikumi vispārējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai ir stingra finanšu disciplīna un pārredzama līdzekļu piešķiršanas procedūra.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Kohēzijas politika ir mūsu sociāli ekonomiskās vides uzlabošanas garantija, kas palīdz samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības un veicina modernizāciju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tā ir efektīvs un iedarbīgs līdzeklis to sociālekonomisko problēmu risināšanai, ko izraisījusi finanšu krīze. Lai samazinātu atšķirības starp mazāk attīstītiem un augsti attīstītiem ES reģioniem, jāmudina dalībvalstis uzlabot struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanas spēju. Dalībvalstīm ir aktīvāk jāpiedalās kohēzijas politikas programmu īstenošanā. Lai sasniegtu šos mērķus, ir svarīgi nodrošināt projektu atlasi un to pienācīgu īstenošanu — bez vilcināšanās. Tādējādi ir vajadzīgs efektīvs kontroles un uzraudzības mehānisms un jāsamazina birokrātija un administratīvais apgrūtinājums. Jāpiebilst, ka jāpievērš īpaša uzmanība un finansējums jāpiešķir transporta nozarei, kurai ir būtiska nozīme teritoriālās, ekonomikas un sociālās kohēzijas īstenošanā. Esmu vīlies, ka ieguldījumi dzelzceļa nozarē ir zemāki nekā investīciju līmenis autopārvadājumu nozarē. Turklāt ieguldījumu kavēšanās dzelzceļa nozarē nodara milzīgu kaitējumu TEN-T tīkla projektam. Būtu jāpiebilst, ka attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem struktūrfondi ir izšķirošs ekonomikas stimula instruments. Ir svarīgi izmantot šo līdzekļu sniegtās iespējas, lai izveidotu labvēlīgus apstākļus MVU darbībai, uzlabojot finansējuma iespējas un veicinot piedalīšanos dažādos inovatīvos projektos, kā arī sekmējot sadarbību vietējā un reģionālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Kohēzijas politika ir svarīgs sociāli ekonomiskās attīstības pīlārs, un dalībvalstis jaunās prasības ir uztvērušas labvēlīgi un ātri pieņēmušas ES pamatnostādnes, panākot būtisku progresu kohēzijas politikas mērķu īstenošanā. Par to liecina ziņojums par 2010. gada ziņojumu; tāpēc, cerot, ka mēs turpināsim šādu virzību, es balsoju par ziņojumu par kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošanu. Turklāt ziņojumā ir izvirzīti priekšlikumi un ieteikumi attiecībā uz Eiropas līdzekļu piešķiršanas un izlietojuma lielāku pārredzamību un elastību.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Kohēzijas politika ir svarīga, jo tā veicina sociāli ekonomiskās vides uzlabošanu Eiropā un ir praktiska solidaritātes izpausme starp dalībvalstīm. Tomēr ziņojumā pamatoti uzsvērta novēlotā stratēģisko un darbības programmu pabeigšana sakarā ar sarežģīto sarunu procedūru; taču tajā arī norādīts — un tas Grieķijai ir svarīgs punkts — ka ES ir jāatrod veids, kā novērst šo kavēšanos, ja tā rodas saistībā ar ierobežotiem valsts līdzekļiem, kas pieejami projektu līdzfinansēšanai. Vienlaikus ir svarīgi nemitīgi uzsvērt, ka svarīgākie priekšnoteikumi vispārējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā ir stingra finanšu disciplīna un pārredzama līdzekļu piešķiršanas procedūra. To var panākt, iesniedzot regulārus progresa ziņojumus un palielinot valsts pārvaldes efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Kohēzijas politika ir būtisks ES politikas pīlārs un viens no viena ātruma Eiropas izveides virzītājspēkiem, jo tā sekmē sociāli ekonomiskā klimata uzlabošanu. Dalībvalstis gūst panākumus kohēzijas politikas mērķu īstenošanā, par ko liecina dalībvalstu ziņojumi, kaut arī ir vērojams raksturīgs neviendabīgums valstu un reģionu līmenī. Šī politika nesniedz tūlītējus rezultātus: tā ir ilgtermiņa mehānisms. Patiesi, kopaina par 2007.–2013. gada plānošanas periodu būs redzama tikai 2015. gadā — divus gadus pēc otrā stratēģiskā ziņojuma, jo atsevišķas valstis piešķirtos līdzekļus varēs izmantot vēl divus gadus pēc 2013. gada. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā citu aspektu starpā uzmanība pievērstam tam, ka projektu efektīvu atlasi un īstenošanu dažās jomās kavē faktori, kuri ir jānovērš. Es vēlos uzsvērt novēlotu sarunu par daudzgadu finanšu shēmu un politikas tiesību aktu kopumu beigšanu, kādēļ ir aizkavējusies dalībvalstu stratēģiju un darbības programmu izstrāde, un nav pietiekamu pieejamo dalībvalstu līdzekļu līdzfinansējumam. Lai pilnīgi sasniegtu procesa mērķus, šie jautājumi ir jāatrisina.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Šajā ziņojumā ir analizēts, vai dalībvalstis ir pienācīgi piemērojušas tiesību aktus un vai dalībvalstis, īstenojot savus valstu stratēģiskos pamatdokumentus un darbības programmas, ir sapratušas un ievērojušas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes. Ziņojums izstrādāts, pamatojoties galvenokārt uz šādiem diviem dokumentiem: Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Revīzijas palātai „Kohēzijas politika: 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā”, un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots paziņojumam. Programmu īstenošanas pamatnovērtējumi ir veikti, salīdzinošajā analīzē ņemot vērā to, ka ir vairāku mēnešu atšķirība, kas var ietekmēt norādīto konkrētai nozarei piešķirto līdzekļu kopsummu. Līdzīgi ir veikti novērtējumi par stratēģisko ziņojumu sniegšanu, kas nodrošina savlaicīgu informāciju par visā Eiropas Savienībā panākto progresu programmu īstenošanā, nodrošinot pamatu augsta līmeņa apspriedēm, speciālistu veiktai salīdzinošai pārskatīšanai un atziņu gūšanai saistībā ar politikas īstenošanu, kā arī stimulu izpildes kvalitātes paaugstināšanai, neraugoties uz to, ka ir pamanīti konkrēti ierobežojumi šajos ziņojumos. Lai palielinātu pārskatatbildību par politikas sasniegumiem, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. Ir svarīgi, ka ES turpina pievērst uzmanību mazāk attīstītiem reģioniem, lai nodrošinātu, ka pašreizējā ekonomikas krīzē tie necieš vēl vairāk. Palīdzība nabadzīgākiem reģioniem nāk par labu arī vairāk attīstītajiem reģioniem, palielinot pirktspēju kaimiņu tirgos, kas arī ir viens no vienotā tirgus uzdevumiem. Struktūrfondu finansējums ir īpaši lietderīgs, risinot problēmas šādos reģionos, un mums ir jānodrošina, lai tas turpinātu efektīvi darboties, sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ziņojumā pausta nožēla par kavēšanos projektu atlasē tādās stratēģiskās jomās kā dzelzceļš, enerģētika un vide, digitālā ekonomika, sociālā integrācija, pārvaldība un spēju pilnveidošana. Šie ir būtiski jautājumi attiecībā uz konkurētspēju un tādējādi būtiski jautājumi arī ekonomikas izaugsmei. ES ir jānodrošina, lai tiktu novērsta nevajadzīga kavēšanās attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju „par”. Ziņojuma projekts bija diezgan nepilnīgs, taču to varēja ievērojami uzlabot ar 22 kompromisa grozījumiem un virkni stingrāku punktu ar atšķirīgiem viedokļiem, piemēram, attiecībā uz sociālo kohēziju (7. un 19. punkts), dzimumu integrāciju (9. punkts), transporta dekarbonizāciju (11. punkts), energoefektivitāti (14. punkts) un vides un klimata aizsardzību (15. punkts). Tajā varētu iekļaut mūsu redakciju par sinerģiju starp fondiem („katram no fondiem ir vajadzīgi savi noteikumi”, 28. punkts), kā arī mūsu aicinājumu palielināt šķērsfinansēšanu (29. punkts) un stiprināt partnerību (33. punkts), un nodrošināt pārredzamību (3. punkts). Mums ir arī laba redakcija attiecībā uz programmu pārveidošanu ilgtspējīgai attīstībai (35. punkts). Tomēr mēs varējām izvairīties no gavilēm par Lisabonas programmas mērķu sasniegšanai paredzētā finansējuma apguvi (5. un 20. punkts) un aicinājuma piešķirt lielāku finansējumu TEN-T projektiem (12. punkts). Nav panākta arī videi draudzīgāka pieeja krīzes pārvarēšanas pasākumiem (27. punkts).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants nosaka, ka Eiropas Savienībai „ir jāizstrādā un jāīsteno tādi pasākumi, ar kuriem tiek stiprināta tās ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, tāpēc Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2007.–2013. gada periodam ir noteikti EUR 347 miljardu apmērā, kas atbilst 35,7 % no kopējā ES budžeta. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā sniegta precīza pašreizējā stāvokļa analīze attiecībā uz Eiropas Savienības fondiem, pierādot, kurās jomās līdz šim ir izlietoti EUR 93,4 miljoni, ierosināti ieteikumi un norādītas jomas, kurās jāveic uzlabojumi, sekmēta ekonomikas un finanšu krīzes risināšana un veicināta labākās prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās reģionālā līmenī.

Es gribu uzsvērt to, ka ES fondu apgūšana dažādās dalībvalstīs atšķiras un ES ir svarīgi saprast grūtības, ar kādām dažas valstis ir saskārušās, veicot korektīvos pasākumus, lai aktīvi veicinātu ES fondu labāku apguvi saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Noslēgumā es gribu apsveikt arī dalībvalstu centienus pirmā valsts stratēģiskā ziņojuma sagatavošanā, kas aktīvi veicina lielāku pārredzamību, elastību, efektivitāti un pārskatatbildību attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, jo kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, jo īpaši nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā. Es paužu nožēlu par kavēšanos projektu atlasē tādās stratēģiskās jomās kā transports, atsevišķi ieguldījumi enerģētikas un vides projektos, digitālā ekonomika, sociālā integrācija, pārvaldība un administratīvās spējas palielināšana. Efektīvu projektu atlasi un īstenošanu dažās jomās kavē tas, ka nav attiecīgu priekšnoteikumu, proti, nav vienkāršotu piemērošanas procedūru dalībvalstu līmenī, trūkst skaidru dalībvalstu prioritāšu atsevišķās jomās, kavējas ES tiesību aktu savlaicīga transponēšana, trūkst konsolidētas institucionālās un administratīvās kapacitātes un dalībvalstu sistēmas ir pārmērīgi birokrātiskas.

Es uzskatu, ka, intermodālas Eiropas transporta sistēmas izveide, kas pamatosies uz TEN-T tīklu un savienos to ar valstu autoceļu tīklu, dzelzceļa tīklu un iekšējo ūdensceļu projektiem, ir būtiski svarīga teritoriālās, ekonomikas un sociālās kohēzijas nodrošināšanā.

Es paužu nožēlu par nepietiekamām investīcijām projektos, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanu tiem mājokļiem un mājokļu projektiem, kas paredzēti kritiskām kopienām. Turpmāk Eiropai jāveic ievērojami ieguldījumi inovācijās, izglītībā un jaunās tehnoloģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Stratēģiskie ziņojumi par to darbības programmu, ko līdzfinansē kohēzijas politikas aizbildnībā, īstenošanu ir jauns kohēzijas politikas instruments, kas ir svarīgs pārredzamības sekmēšanai un kas turpmāk palīdzēs cilvēkiem saprast šo sarežģīto jautājumu. Katru gadu Revīzijas palāta atklāj milzīgu pārkāpumu skaitu subsīdiju sadalē. Ja to pareizi izmantotu, šim instrumentam varētu būt svarīga nozīme pārkāpumu novēršanā. Tāpēc es atbalstu referenta ieteiktos uzlabojumus, īpaši tos, kas attiecas uz dalībvalstu iesniegto ziņojumu kvalitāti, turpmāk nodrošinot efektīvu kontroli.

 
  
  

Ziņojums: Oldřich Vlasák (A7-0218/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā izskatītas pilsētu teritoriju vajadzības, koncentrējoties galvenokārt uz diviem aspektiem: galveno infrastruktūru un stratēģiskiem ieguldījumiem infrastruktūrā un pakalpojumos, kas pamatojas uz tehnoloģiju sasniegumiem. Es arī piekrītu aicinājumam pievērst uzmanību stratēģiskās plānošanas principiem un vajadzībai pēc šķērsfinansējuma, kas būtu elastīgāk sadalīts starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF).

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas pilsētu dažādība ir jāatbalsta, galvenokārt izmantojot elastīgu mehānismu kohēzijas politikas īstenošanai un atsevišķi saskaņojot un pielāgojot pilsētu attīstības projektus atbilstoši attīstības vajadzībām un katras pilsētas stratēģiskajām pamatnostādnēm. Tiek spriests par pilsētu gudru attīstību un par vajadzību pilsētām uzlabot un modernizēt savu infrastruktūru un pakalpojumus, ko tās piedāvā. Lai nodrošinātu, ka tie nav tikai tukši vārdi, es uzskatu, ka mums ir jāuzticas pašvaldībām un šo pilsētu vēlētajiem pārstāvjiem. Mums būtu jāieklausās tajā, ko vēlas sabiedrība, jebkāda būvniecība jāsāk, pamatojoties uz šo pilsētu prioritāšu sarakstu, un jātic, ka mēri vislabāk zina, kas ir vai kam jābūt šo pilsētu prioritātei. Tieši tāpēc es tāpat kā referents stingri uzskatu, ka ES finansējuma piedāvājumam ir jāatbilst vietējam pieprasījumam un integrētiem stratēģiskas plānošanas principiem ES līmenī. Tādēļ Eiropas pilsētvides attīstības plānam jāpalīdz samazināt atšķirības tajās stratēģiskajās jomās, kas vajadzīgas katrai mūsdienīgai Eiropas pilsētai, proti, infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijās, transportā, vidē, izglītībā, veselībā un kultūrā. Tāpēc integrētas pieejas kohēzijas politikai pieņemšana ir vienīgais veids, kā mēs palīdzēsim šodienas pilsētām attīstīties organiskā, ilgtspējīgā un videi draudzīgā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par Eiropas Pilsētu darba plānu un tā nākotni saistībā ar kohēzijas politiku ir uzsvērts, ka papildus nozīmīgajam kohēzijas politikas sniegtajam ieguldījumam pilsētu teritoriju attīstībā, ir virkne citu ES politikas virzienu (piemēram, vides, transporta un enerģētikas) un programmu, kam ir būtiska ietekme uz pilsētu attīstību. Tāpēc Komisijai arī turpmāk jāveic nozaru politikas teritoriālās ietekmes novērtējums, lai sekmētu efektīvu pilsētvides attīstības plānu. Ziņojumā arī uzsvērts, ka viena no galvenajām Lisabonas stratēģijas nepilnībām bija labi darbojošās vairāklīmeņu pārvaldības trūkums un nepietiekama reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana stratēģijas izstrādes, īstenošanas, saziņas un novērtēšanas posmos. Ņemot vērā šo nepilnību, obligāti ir jāuzlabo pārvaldības sistēma stratēģijai „Eiropa 2020”, plašāk iesaistot ieinteresētās personas visos posmos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Būdama darba grupas pilsētvides jautājumos priekšsēdētāja vietniece, es uzsveru to, kā kohēzijas politika var ietekmēt mūsu pilsētas, jo īpaši jomās, kuras saskaras ar grūtībām. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā mans kolēģis J. Vlasák veicina pilsētu teritoriju svarīgo nozīmi un ierosina gudru kompromisu starp vietējo, valsts un Eiropas atbildību. Visbeidzot es vēlos piebilst, ka es plānoju turpināt darbu pie savienojumiem, kas jāattīsta starp pilsētu teritorijām un lauku reģioniem, jo pēdējie teritoriālajā plānošanas politikā pārāk bieži tiek aizmirsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Kaut arī vairākums Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un kaut arī šīs pilsētas saskaras ar jaunām problēmām, Pilsētu darba kārtība saistībā ar kohēzijas politiku joprojām ir salīdzinoši nezināms, nesakārtots un tāpēc neatbilstīgs. Šodienas balsojums bija iespēja uzsvērt vajadzību stiprināt sadarbību starp pilsētām un piepilsētām, kā arī pievērst lielāku uzmanību īpašām pilsētu problēmām. Tā kā es esmu ievēlēts dienvidaustrumu vēlēšanu apgabalā, es pievēršu lielu uzmanību jautājumiem, kas attiecas uz pilsētām, jo īpaši tāpēc, ka Marseļa iedzīvotāju skaita ziņā ir otra lielākā Francijas pilsēta. Tāpat kā daudzas citas pilsētas Marseļa saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, sabiedriskā transporta, nodarbinātības, mājokļu un sociālās atstumtības izskaušanas jomās, kuras ES var palīdzēt risināt, jo īpaši, izmantojot savu kohēzijas politiku. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība ir vērsta uz trim mērķiem, kas ir šādi: fiziskās infrastruktūras attīstība, pilsētu ekonomikas, sociālā un vides modernizācija un pilsētu „gudrāka” attīstība. Tādējādi, neaizmirstot lauku reģionus, ziņojumā ir uzsvērta pilsētu teritoriju nozīme Eiropas reģionos un norādīts, ka pilsētu teritorijas nedrīkst „aizmirst”, ja mēs gribam panākt līdzsvarotu reģionālo attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo galvenais uzlabotās Pilsētu darba kārtības mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas pilsētu pakalpojumu un infrastruktūru attīstībā un kvalitatīvā atjaunināšanā. Turpmākajiem pasākumiem jābūt cieši saistītiem ar vispārējām ES prioritātēm, lai attaisnotu ES budžeta iemaksas. Eiropas pilsētas ir saimnieciskās darbības, inovāciju un nodarbinātības centri, tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām. Piepilsētu attīstība, nabadzības un bezdarba koncentrēšanās pilsētu rajonos, pastāvīgi satiksmes sastrēgumi — tik sarežģītām problēmām ir vajadzīgi vienoti risinājumi, ko sniegtu transporta, mājokļu būvniecības, mācību un nodarbinātības projekti, kas piemēroti vietējām vajadzībām. Šie uzdevumi ir jārisina, ņemot vērā Eiropas reģionālo un kohēzijas politiku. Turklāt Eiropas Komisijai ir jātiecas pēc iespējami atbilstošākas saskaņošanas attiecībā uz noteikumiem par īpašiem ES fondiem un programmām, saskaņā ar kuriem pilsētu un vietējie attīstības projekti ir piemēroti līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenošanā mazinātu vilcināšanos un iespējamās kļūdas. Komisijai būtu jāsagatavo pētījums, kurā salīdzinātu atsevišķu dalībvalstu jaunāko praksi integrētās stratēģiskās plānošanas jomā un kura noslēgumā izstrādātu īpašas ES pamatnostādnes integrētas pilsētu attīstības plānošanas praksei, precizējot saistību starp šiem plāniem un citiem plānošanas dokumentiem un veicinot efektīvas un tiesiski reglamentētas partnerattiecības, tostarp pārrobežu pilsētu partnerattiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. Šis ziņojums attiecas uz vairākiem jautājumiem saistībā ar kohēzijas politikas pilsētu dimensijas aspektiem, ko Reģionālās attīstības komiteja uzskata par īpaši būtiskiem turpmākajai kohēzijas politikai. Taupības pasākumi visos valdības līmeņos Eiropas Savienībā rada nepieredzētu spriedzi attiecībā uz visiem valsts izdevumu veidiem, tādējādi uzlabotas līdzekļu koordinācijas nolūkā ir jānodrošina, lai šādus līdzekļus izmantotu un sadalītu maksimāli efektīvi. Jābūt arī efektīvām finanšu plūsmām starp Eiropas, valstu un valsts pārvaldes zemāko līmeni. Es piekrītu referentam šajos jautājumos, tādējādi es nolēmu balsot par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi noteikt tādu Eiropas pilsētu politiku, kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību pilsētu teritorijās, ņemot vērā subsidiaritātes principu. Eiropas Pilsētu darba kārtība ietver ne tikai ES politikas, jo īpaši kohēzijas politikas virzienu, pilsētu dimensiju, bet arī starpvaldību aspektu Eiropas līmeņa centienos koordinēt dalībvalstu pilsētpolitiku, kas tiek turpmāk īstenota neformālās ministru sanāksmēs.

Ir svarīgi stiprināt kohēzijas politikas pilsētu dimensiju un veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību, jo īpaši stiprinot un attīstot instrumentus Leipcigas hartas īstenošanai visos līmeņos. Vienlaikus pilsētu teritoriju dinamika būtu jāstimulē, izmantojot efektīvu un iedarbīgu sinerģiju starp dažādiem Eiropas finansēšanas instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz pētniecību un inovācijām.

Tādēļ būtu jānodrošina, lai pilsētu teritorijas visos ES reģionos kā saimnieciskās darbības, inovāciju un nodarbinātības centri var saņemt pienācīgu atbalstu, kas nepieciešams, lai risinātu milzīgās problēmas, ar kurām tās saskaras, cita starpā, piemēram, piepilsētu attīstība, nabadzības un bezdarba koncentrēšanās pilsētu rajonos, pastāvīgi satiksmes sastrēgumi un piesārņojuma līmeņa palielināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Pilsētas ir sociālās un ekonomiskās dzīves centrālā ass un to rīcībā ir ievērojami sociālās integrācijas līdzekļi, jo, no vienas puses, tās nodrošina kultūras daudzveidības saglabāšanu un, no otras puses, tās uztur pastāvīgu saikni starp centru un nomalēm. Tāpēc es balsoju par priekšlikumu palielināt pilsētvides attīstībai piešķirtos līdzekļus. Es arī piekrītu ierosinājumam, ka jauni ieguldījumi nav jāveic tikai ekonomikā un atsevišķās nozarēs; tāpēc es uzskatu, ka nepieciešama tādu projektu īstenošana, kas savā ziņā orientēta uz sociālās kohēzijas un tās daļu integrāciju. Tāpēc ir svarīgi izvirzīt projektus, kas ir ilgtspējīgi izmaksu un līdzekļu ziņā un pietiekami elastīgi, jo katra pilsēta ir atšķirīga un tai vajadzīgi risinājumi, kas vislabāk atbilst tās prasībām. Tāpēc Eiropas Pilsētu darba kārtības attīstības mērķiem jābūt šādiem: uzlabot sociālo kohēziju pilsētu teritorijās, tostarp, bet ne tikai, panākot ekonomikas attīstību; īstenot labi koordinētu politiku gan Eiropas, gan vietējā līmenī, iesaistot vietējās vēlētās iestādes stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā; atrast līdzekļus un nodrošināt stimulus ieguldījumiem jaunu projektu īstenošanā, nevis izstrādāt projektus, lai saņemtu finansiālu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Es priecājos, ka šis ziņojums ir pieņemts, jo tajā ir ietverta lielākā daļa mūsu ierosinājumu (klimats, sociālā kohēzija, integrēta un augšupēja pieeja, nabadzīgie kvartāli, šķērsfinansējums utt.). Tomēr man žēl, ka attiecībā uz pilsētu dimensijas īstenošanu nav skaidrāka vēstījuma par plašāku vispārējo subsīdiju izmantošanu pilsētu tiešai pārvaldībai. Turklāt ziņojumā būtu vajadzējis sīkāk izstrādāt jautājumus saistībā ar mazāk attīstīto rajonu atvēršanu, vidēja lieluma pilsētu nozīmi Pilsētu dienas kārtībā, kā arī klimata pārmaiņu apkarošanu un sociālo struktūru mūsu pilsētās.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Tā kā pilsētās dzīvo gandrīz 70 % iedzīvotāju un tās ražo četras piektdaļas no Eiropas Savienības IKP, pilsētu teritorijām ir jākļūst par īpaši konkurētspējīgu zonu ar blīvu saimnieciskās darbības struktūru, par tehnoloģiskās izcilības piesaistīšanas centriem un tām jābūt tieši saistītām ar savu reģionālo atbalsta bāzi. Atbalstot ziņojumu par Eiropas Pilsētu darba kārtību un tās nākotni saistībā ar kohēzijas politiku, es aizstāvu jaunu pieeju pilsētu attīstības politikai, pamatojoties uz ciešu sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos: ES, valsts līmenī, pilsētu teritoriju un piepilsētu līmenī. Tas, ka kolēģi ar šādiem mērķiem gandrīz vienprātīgi atbalsta Eiropas kohēzijas politiku, apliecina svarīgo nozīmi, kādu mēs piešķiram attīstības līdzsvarošanas projektam dažādās teritorijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Pilsētu darba kārtību un tās nākotni saistībā ar kohēzijas politiku, jo tajā uzsvērts, cik svarīgi ir veidot pilsētu tīklus, apmainīties ar labāko praksi un pieņemt inovatīvus risinājumus, stiprināt Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pilsētu dimensiju, kā arī kohēzijas politikā efektīvāk īstenot partnerības principu nolūkā sekmēt pilsētu ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras un pilsētu transporta tīklu modernizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Viena no svarīgākajām kohēzijas politikas dimensijām ir tās īpaši uz pilsētām orientētais aspekts, jo kohēzijas politiku īsteno lielākoties pilsētu teritorijas, un tajā var atrast daudzas problēmas, kas jārisina, izmantojot stratēģiju „Eiropa 2020”.

Saskaņā ar referenta minētajiem datiem 70 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Pilsētu iedzīvotāji rada 80 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un patērē apmēram 70 % no ES enerģijas. Lielās pilsētu teritorijas ir arī galvenie inovāciju, zināšanu un zinātnes centri, un tajās notiek lielākā daļa ražošanas darbību, kas rada labklājību un sekmē ekonomikas izaugsmi. Turklāt pilsētu teritorijās ir arī lielākās problēmas saistībā ar efektīvu infrastruktūras un transporta pārvaldību un šīm problēmām ir tieša ietekme uz vides un enerģētikas politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) ES kohēzijas politika ir daļa no Eiropas solidaritātes sistēmas, kas ietver 27 dalībvalstis un to 271 reģionu, un tās mērķis ir novērst pašreizējās ekonomikas un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Vlasák kunga sagatavotā ziņojuma mērķis ir iepriekšējā ziņojuma par „Kohēzijas politikas pilsētu dimensiju jaunajā plānošanas periodā” pārskatīšana. Nav noliedzams, ka pilsētas, kurās dzīvo 80 % Eiropas iedzīvotāju, ir bagātību radīšanas avoti un sociālās un ekonomikas attīstības centri.

Tomēr problēmas, ar ko tās saskaras, tostarp nabadzība un sociālā atstumtība, bezdarbs, mājokļu trūkums, noziedzība un narkomānija, ir milzīgas un tām jāpievērš nopietna uzmanība. Neraugoties uz to finanšu instrumentu izveidi, ko izstrādājusi Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB), piemēram, „Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem” (Jeremie), „Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos” (Jaspers) un „Eiropas vienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijās” (Jessica) un citiem struktūrfondiem, rezultāti nav attaisnojuši cerības. Tāpēc es piekrītu referenta ieteikumiem attiecībā uz visaptverošas un integrētas finanšu plānošanas izstrādi, lai līdzekļus varētu piešķirt tiem projektiem, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu īstenošanai, nevis darbībām, kas vienkārši izlieto šos pašus līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Milzīga pretruna šajā ziņojumā ir tas, ka tajā liela nozīme ir piešķirta pilsētām, bet to iedzīvotāji ir aizmirsti. Būtisks uzsvars tiek likts uz Eiropas Pilsētu darba kārtības stiprināšanu, galvenās fiziskās infrastruktūras attīstīšanu un tās ieguldījumu ekonomikas struktūrā, kā arī uz enerģētikas un vides ilgtspējību, veicot ieguldījumus, kas pamatoti uz tehnoloģisko progresu, taču iedzīvotāji ir atstāti novārtā.

Pilsētas un visu to infrastruktūru būvē cilvēki. Cilvēki apdzīvo pilsētas un sniedz savus sabiedriskās izglītības, veselības un transporta pakalpojumus, veic savus tirdzniecības un rūpniecības, kā arī savus kultūras pasākumu darbus. Šiem cilvēkiem vajadzētu būt jebkuras pilsētas politikas centrā. Taču viņi ir tie, kas ES politikā lielākoties ir aizmirsti.

No mūsu viedokļa raugoties, Pilsētu darba kārtības prioritātei vajadzētu būt piemērotākai iedzīvotāju izvietošanai noteiktu valstu teritorijā, jo īpaši Portugālē, un mazināt apgrūtinājumu pilsētām, palielinot lauku reģionu nozīmi un pienācīgi atalgojot lauksaimniecību; vienmērīgi sadalot ražošanas darbību visā valstī; novērtējot kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus lauku un pilsētu teritorijās; apkarojot bezdarbu; aizsargājot darbavietas ar tiesībām; novērtējot algas un pensijas un apkarojot nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta Eiropas Pilsētu darba kārtībai un tās nākotnei saistībā ar kohēzijas politiku. Tajā likts liels uzsvars uz pilsētām, taču aizmirsts būtisks šo pilsētu aspekts: cilvēki. Ziņojums ir skaidri pretrunīgs. Tajā atbalstīta Eiropas Pilsētu darba kārtības stiprināšana, galvenās fiziskās infrastruktūras attīstīšana un tās ieguldījumi ekonomikas struktūrā, kā arī enerģētikas un vides ilgtspējība, veicot ieguldījumus, kas pamatoti uz tehnoloģisko progresu, taču iedzīvotāji ir atstāti novārtā. Tomēr pilsētas un to visu infrastruktūru būvē cilvēki. Šiem cilvēkiem vajadzētu būt jebkuras pilsētu politikas centrā. Taču viņi ir tie, kas ES politikā lielākoties ir aizmirsti.

No mūsu viedokļa raugoties, Pilsētu darba kārtības prioritātei vajadzētu būt piemērotākai iedzīvotāju izvietošanai noteiktu valstu teritorijā, jo īpaši Portugālē, un mazināt apgrūtinājumu pilsētām, palielinot lauku reģionu nozīmi un pienācīgi atalgojot lauksaimniecību; vienmērīgi sadalot ražošanas darbību visā valstī; novērtējot kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus lauku un pilsētu teritorijās; apkarojot bezdarbu; aizsargājot darbavietas ar tiesībām; novērtējot algas un pensijas un apkarojot nabadzību. No šā ziņojuma nekas tamlīdzīgs neizriet.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumā ietverti vairāki kohēzijas politikas pilsētu dimensijas aspekti, ko Reģionālās attīstības komiteja uzskata par būtiskiem vai stimulējošiem turpmākajai kohēzijas politikai, kurai jākļūst pilnībā novērtētai un efektīvai, kā arī vērstai uz ES pilsētām. Eiropai ir raksturīga teritoriālā daudzveidība un policentriska attīstība, relatīvi blīvajā pilsētu tīklā ir dažas ļoti lielas pilsētas. Spēcīgākas Pilsētu darba kārtības izveidei vajadzīga kvalitatīva Eiropas pilsētu infrastruktūru un pakalpojumu modernizācija. Vēlams, lai turpmākie pasākumi būtu cieši saistīti ar ES vispārējām prioritātēm. Lai gan Eiropas pilsētas ir saimniecisko darbību, inovācijas un nodarbinātības centri, tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām, un šo problēmu risināšana prasa individuālu pieeju, ņemot vērā vietējās vajadzības. Eiropas reģionālajā politikā un kohēzijas politikā ir risināts tieši šis jautājums. Radušās problēmas ir jārisina, izmantojot integrētu metodi ES līmenī, valstu līmenī un reģionālajā līmenī, un finansēšanas iespējas ir jāsaskaņo tā, lai tās atbilstu plašam īpašu prasību spektram.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā uzsvērts, cik svarīga ir virzība uz priekšu saistībā ar pašreizējo siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas mērķi — 20 % un palielināt to līdz 30 %, lai sasniegtu vērienīgo 2 grādu pēc Celsija mērķi. To var panākt tikai tad, ja pasaules līmenī notiks iesaistīšanās ETS, kas var darboties pilnīgi efektīvi tikai tad, ja to īsteno plašākā līmenī. Tomēr ES ETS arī turpmāk jābūt elastīgai attiecībā uz ekonomikas krīzes risināšanu, veicot tādus finanšu pasākumus, kas veicina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju rentablu samazināšanu Eiropā. Aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka vilcināšanās nav ilgtspējīga un tā ne tikai palielinās emisiju samazināšanas izmaksas, bet tās dēļ ES var zaudēt arī savu vadošo nozīmi „zaļajā” pētniecībā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi inovācijās un ekoloģiski efektīvas attīstības sekmēšanā dalībvalstīs. Starptautiska sadarbība šajā būtiskajā klimata aizsardzības uzdevumā nodrošinās, ka Eiropas rūpniecība spēs saglabāt konkurētspēju un nekad nenonāks saimnieciski neizdevīgākā situācijā. ES, kuras kopējās emisijas tikai nedaudz pārsniedz 10 %, nevar cīnīties pret klimata pārmaiņām viena; šī ir pasaules problēma, kuras risināšanai vajadzīga rīcība pasaules līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. (IT) Pilsētu teritorijas, kurās dzīvo 73 % Eiropas iedzīvotāju un kuras rada aptuveni 80 % no IKP, ir Eiropas Savienības galvenie inovāciju, kultūras un izaugsmes centri. Tomēr līdz šim pilsētu dimensija nav bijusi pietiekami atzīta. Tāpēc ir svarīgi, lai Parlaments ierosinātu saistībā ar ES politiku uzlabot Eiropas Pilsētu darba kārtību, pastiprinot kohēzijas politikas ieguldījumu pilsētu attīstībā un veicinot vietējā līmeņa politisko ieinteresēto personu lielāku iesaistīšanos.

Politiskās kohēzijas pilsētu dimensija ir jāvirza uz atbalstu galvenajai fiziskās infrastruktūras attīstībai, pilsētām raksturīgās ekonomikas, sociālās un vides modernizāciju, pilsētu atjaunošanu un sociālo jauninājumu sekmēšanu nabadzīgajos kvartālos. Tas viss prasa vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības tiešu līdzdalību, kā arī pilsētu politisko pārstāvju iesaistīšanos stratēģiskajā plānošanā un partnerības līgumu izstrādē un apspriešanā. Tāpēc būtisks ir aicinājums Komisijai veicināt pilsētu administratoru amatu radīšanu un izveidot apmaiņas programmu Erasmus vietējiem un reģionālajiem ievēlētajiem pārstāvjiem.

Būdami pārliecināti, ka pilnīga pilsētu dimensijas nozīmes atzīšana ES politikā ir obligāts priekšnoteikums, lai tā gūtu panākumus, mēs uzmanīgi sekosim Komisijas apņēmībai īstenot svarīgos priekšlikumus, kas ietverti šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. (SV) Zviedrijas Konservatīvā partija daudzos jautājumos nepiekrīt ziņojumā paustajam viedoklim. Mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Investīciju banka īsteno papildu kontroli, kā arī pret ES iesaistīšanos pilsētvides plānošanā. Tomēr ziņojumā nav atbalstīta papildu līdzekļu piešķiršana no ES budžeta un ir minēta arī pilsētu teritoriju kā izaugsmes centru svarīgā nozīme. Tādējādi mēs varējām balsot par ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. (FR) Subsidiaritātes princips nozīmē to, ka pilsētu attīstības politika ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tomēr mūsu teritoriju attīstību nevar uzskatīt par pabeigtu, ja vien mēs patiesi Eiropas līmenī ņemam vērā pilsētu dimensiju. Patiesi, pilsētām ir vadošā nozīme to mūsu mērķu īstenošanā, kas saistīti ar nodarbinātību, mācībām un energoefektivitāti.

Šajā ziņojumā veiksmīgi ir pierādīta Eiropas politikas, īpaši kohēzijas politikas pievienotā vērtība attiecībā uz Eiropas pilsētu infrastruktūru un pakalpojumu attīstību un modernizāciju.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka šo ziņojumu pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Tajā veiksmīgi ir saskaņotas valstu problēmas un vietējās vajadzības ar tām Eiropas prioritātēm, kas izvirzītas stratēģijā „Eiropa 2020”, vienlaikus ievērojot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi novērtēju šo dokumentu, jo tajā ieteikts, lai kohēzijas politikas pilsētdimensijā uzmanība tiktu pievērsta trīskāršam mērķim: pirmkārt, palīdzēt pilsētu teritorijām attīstīt galveno fizisko infrastruktūru kā priekšnosacījumu izaugsmei, lai pilnībā izmantotu to potenciālo ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē un ekonomikas bāzes dažādošanā un enerģijas un vides ilgtspējībā, īpaši nolūkā uzturēt un uzlabot gaisa kvalitāti pilsētu centros, nenodarot kaitējumu upēm; otrkārt, palīdzēt pilsētu teritorijām modernizēt to ekonomikas, sociālo un vides situāciju, veicot stratēģiskus ieguldījumus infrastruktūrā un pakalpojumos, kas pamatoti uz tehnoloģiju sasniegumiem un cieši saistīti ar īpašām reģionālām, vietējām un dalībvalstu prasībām; treškārt, atjaunot pilsētu teritorijas, atveseļojot rūpnieciskās teritorijas un piesārņotās platības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pēc saiknēm starp pilsētas un lauku teritorijām ar mērķi veicināt iekļaujošu attīstību saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Pilsētu teritorijas nav izolētas daļas savos reģionos un tāpēc to attīstībai jābūt cieši saistītai ar apkārtējām funkcionālajām, piepilsētas vai lauku teritorijām. Es piekrītu viedoklim, ka Eiropas Komisijai būtu jātiecas pēc iespējami labākas saskaņošanas attiecībā uz noteikumiem par īpašiem ES fondiem un programmām, saskaņā ar kuriem pilsētu un vietējie attīstības projekti ir piemēroti līdzfinansējuma saņemšanai, lai mazinātu vilcināšanos un iespējamās kļūdas īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas būtiski palielina ERAF un ESF šķērsfinansējuma Eiropas pievienoto vērtību elastības ziņā attiecībā uz sociālās iekļaušanas projektiem un vietējām integrētas pilsētattīstības programmām. Elastīgāki nosacījumi attiecībā uz šķērsfinansējumu, manuprāt, varētu optimizēt attiecīgo plānu vai stratēģiju īstenošanu, efektīvi un prasmīgi izmantojot šo līdzekļu papildu sinerģiju. Bieži vien un jo īpaši pilsētu teritorijās, kas izceļas sociālās atstumtības un vides piesārņojuma problēmu dēļ, ESF līdzekļus varētu izmantot, lai atbalstītu tos vietējos projektus atstumtības novēršanai, kurus saskaņoti un vienoti īsteno valsts iestādes un privātie uzņēmumi, darbojoties kā pilsētu tīklu vadītāji. Es ceru, ka šodienas balsojums mudina atbilstošāk saskaņot noteikumus attiecībā uz konkrētiem ES fondiem un programmām, saskaņā ar kuriem pilsētu un vietējie attīstības projekti ir piemēroti līdzfinansējuma saņemšanai, lai mazinātu vilcināšanos un iespējamās kļūdas īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs uzskatām, ka galvenais Eiropas Pilsētu darba kārtības mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas pilsētu pakalpojumu un infrastruktūras attīstībā un kvalitatīvā atjaunināšanā. Tāpēc, pirms tiek veikti turpmāki pasākumi, ir jāizstrādā pienācīgs iekļaušanas procesa novērtējums, tostarp ieguvumu un trūkumu saraksts. Pēc tam jāsagatavo ieteikumu vai standartu saraksts oficiālākai vietējo dalībnieku iesaistīšanai turpmākas politikas izstrādē un īstenošanā.

Tāpēc Pilsētu darba kārtības attīstība nedrīkst būt vienvirziena process, bet tajā organiski jāieļauj dimensija ar augšupēju pieeju. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai pilsētas varētu izteikt savu viedokli un lai tās tiktu pienācīgi uzklausītas ES līmenī. Mēs arī uzskatām, ka pilsētām jāpiedāvā pietiekams elastīgums, lai tās varētu izmantot fondus to patiesajām prioritātēm. Reģionālās, valsts un ES finansējuma iespējas jākoordinē, lai aptvertu visa veida īpašās vajadzības. Visbeidzot mēs uzskatām, ka nākotnes kohēzijas politikai jākļūst pilnīgi novērtētai un efektīvai, kā arī vērstai uz ES pilsētām.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Pilsētu teritorijas ir viens no galvenajiem faktoriem Eiropas attīstībā. Tās ātri aug un koncentrē ekonomikas spēku, ražošanu un, galvenais, ļoti lielu skaitu cilvēku, kļūstot par iemeslu arī daudzām sociālām un infrastruktūras problēmām. Tādējādi pilsētām ir īpaši svarīga nozīme Eiropas Savienības kohēzijas politikā. Šim aspektam ziņojumā ir pievērsta pienācīga uzmanība, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Pilsētas stimulē ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību, kā arī sekmē jaunu, ilgtspējīgu darbavietu izveidošanu. Īstenojot Pilsētu darba kārtību, mums ir vairāk jāorientējas uz to, lai virzītu Eiropas pilsētu infrastruktūras un pakalpojumu attīstību un kvalitatīvu atjaunināšanu. Lai īstenotu gudrākas pilsētu attīstības koncepciju, pilsētām ir jārada apstākļi, kuros tās var pienācīgi un efektīvi attīstīt savu infrastruktūru, izmantojot progresīvas tehnoloģijas, jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Intelektuālo sistēmu piemērošana sniegs ievērojamu ieguldījumu valsts sektora energoefektivitātes, drošuma un drošības uzlabošanā. Ņemot vērā atsevišķu reģionu īpašās vajadzības, ir jāveicina ieguldījumi tehnoloģiskajā attīstībā. Ir jāveicina sociālie jauninājumi pilsētu teritorijās, jo īpaši nabadzīgajos kvartālos, izmantojot tās iespējas, ko sniedz kohēzijas politika. Ir būtiski atjaunot pilsētu teritorijas, atveseļojot rūpnieciskās teritorijas un piesārņotās platības, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pēc saiknēm starp pilsētas un lauku teritorijām. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāīsteno daudzlīmeņu pārvaldība, reģionālā plānošana un partnerības princips. Būtu jāpiebilst, ka, pamatojoties uz dalībvalstu labāko praksi attiecībā uz stratēģisko plānošanu, Komisijai ir jāizstrādā īpašas ES pamatnostādnes par integrētas pilsētu attīstības plānošanas praksi un jānosaka integrēta tiesiski saistoša pilsētu plānošana. Turklāt pašvaldību iniciatīvās ir aktīvi jāīsteno partnerība starp valsts un privāto sektoru un jāievieš novatoriskas stratēģijas pilsētu infrastruktūras attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šā ziņojuma mērķis ir noteikt mūsdienu problēmas, īpaši dzīves līmeņu ziņā, ar kurām saskaras ES iedzīvotāji, kas dzīvo pilsētu teritorijās. Ir vērts atgādināt, ka Eiropā ir apmēram 5000 pilsētu, kurās dzīvo no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju, un gandrīz 1000 pilsētu, kurās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Lai gan Eiropas Savienībā tikai 7 % cilvēku dzīvo pilsētās ar vairāk nekā 5 miljoniem iedzīvotāju salīdzinājumā ar 25 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, daudzās pilsētu teritorijās, tostarp arī Grieķijā, iedzīvotāju skaits pieaug. Jebkurā gadījumā Eiropas pilsētas ir saimnieciskās darbības, inovācijas un nodarbinātības centri, tāpēc ir svarīgi tos atbalstīt, īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā. Ziņojumā, kuru es balsojumā atbalstīju, ir pareizi norādīts, ka šis atbalsts ir jāsniedz četros līmeņos (ES, valsts, reģionālā un vietējā), izmantojot attiecīgos ekonomikas un politiskos instrumentus, kas pieejami katrai iestādei (Kopienas fondus, valsts stratēģiskās programmas, reģionālās darbības programmas un vietējos un privātos līdzekļus).

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Kopš 2009. gada, kad tika publicēts pirmais ziņojums par „Kohēzijas politikas pilsētu dimensiju jaunajā plānošanas periodā”, ir bijuši vairāki jauni papildinājumi šī jautājuma attīstībā, un tas tika izstrādāts sīkāk. Šā ziņojuma mērķis ir iepriekšējā ziņojuma pārskatīšana, uzsverot atsevišķus kohēzijas politikas pilsētu dimensijas aspektus, ko Reģionālās attīstības komiteja uzskata par būtiskiem vai stimulējošiem turpmākajai kohēzijas politikai, kurai jākļūst pilnībā novērtētai un efektīvai, kā arī vērstai uz ES pilsētām. Es balsoju „par”, ņemot vērā to, cik šis temats ir svarīgs, lai mazas un vidējas pilsētas un ciemati realizētu savu potenciālu. Es piekrītu referenta brīdinājumam, ka pieeja „projekti naudas līdzekļu iegūšanai” būtu jāaizstāj ar pieeju „naudas līdzekļi projektiem”. Patiešām, projektus nevajadzētu izstrādāt, lai izmantotu pieejamos līdzekļus, bet gan, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus. Pieredze apliecina, ka daudzos gadījumos projektu idejas rodas, pamatojoties uz pieejamo finansējumu, nevis ir pamatotas uz faktiskām vajadzībām un uz stratēģiskām prioritātēm. Šīs tendences novēršana ir viens no galvenajiem attīstības politikas, kā arī kohēzijas politikas uzdevumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas pilsētas ir saimnieciskās darbības, inovācijas un nodarbinātības centri, tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām. Piepilsētu attīstība, nabadzības un bezdarba koncentrēšanās pilsētu rajonos, pastāvīgi satiksmes sastrēgumi — tik sarežģītām problēmām ir vajadzīgi vienoti risinājumi, ko sniegtu transporta, mājokļu būvniecības, mācību un nodarbinātības projekti, kas piemēroti vietējām vajadzībām. Eiropas reģionālā un kohēzijas politika risina šīs problēmas. Galvenais uzlabotās Pilsētu darba kārtības mērķis ir sniegt ieguldījumu Eiropas pilsētu pakalpojumu un infrastruktūru attīstībā un kvalitatīvā atjaunināšanā. No vienas puses, turpmākiem pasākumiem jābūt cieši saistītiem ar vispārējām ES prioritātēm, lai attaisnotu ES budžeta ieguldījumus. Tomēr stratēģija „Eiropa 2020” galvenokārt ir saistīta ar nākotnes tendencēm. Pašreizējo atšķirību mazināšana starp Eiropas pilsētām ir tikpat svarīga, un tā jānorāda turpmākajās kohēzijas politikas prioritātēs. Ņemot vērā pieredzi ar Lisabonas stratēģiju, Pilsētu darba kārtības attīstība nedrīkst būt vienvirziena process, bet gan tai jābūt visaptverošai un augšupējai pieejai. Tā kā Eiropas pilsētas vienmēr turpinās attīstīties, es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. Eiropā gandrīz 1000 pilsētu, kurās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, un to struktūra pastāvīgi attīstās. Ņemot vērā jaunākās iedzīvotāju izmaiņu un migrācijas tendences, ir svarīgi pastāvīgi novērtēt virzienu, kādā mēs gribam redzēt nākotnes pilsētu attīstību. Ir jārod risinājumi transporta, mājokļu, piepilsētu attīstības un zaļo zonu problēmām. Šiem risinājumiem jābūt piemērotiem vietējām vajadzībām, taču atzīstot, ka tādi jautājumi kā bezdarbs, trūkums un sociālā atstumtība ir universālas problēmas. ES reģionālajai un kohēzijas politikai ir jārisina šīs problēmas. Pilsētu kā reģionu un veselu valstu ekonomikas dzinējspēka nozīmes palielināšanās nozīmē to, ka Pilsētu darba kārtībai jābūt pamatotai uz teritoriālām stratēģijām, kas atzīst, ka pilsēta ir ne tikai vieta, kur dzīvot un strādāt, bet tā arī sniedz pakalpojumus piepilsētas un tās rajonu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. (IT) Eiropai ir raksturīga teritoriālā daudzveidība un policentriska attīstība. Šajā kontekstā Eiropas pilsētas ir saimnieciskās darbības, inovāciju un nodarbinātības centri, tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām. Es atzinīgi vērtēju to, ka saskaņā ar šo Pilsētu darba kārtību jautājums par jēdziena „pilsēta” definēšanu ir atstāts dalībvalstu ziņā atbilstoši subsidiaritātes principam. Tādējādi būs lielākas iespējas piemērot iesaistīšanos, ņemot vērā katras dalībvalsts prasības. Tāpēc es šo pasākumu vērtēju atzinīgi un balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. ES BALSOJUMĀ ATBALSTĪJU ŠO ZIŅOJUMU. Šis ir jauns patstāvīgais ziņojums par Eiropas pilsētu attīstību, kurā savā ziņā tiek atkārtots tas, kas jau ir norādīts iepriekšējos ziņojumos par šo jautājumu. Vienīgais svarīgais jautājums šajā konkrētajā brīdī ir jautājums par pilsētdimensijas nozīmi turpmākajā kohēzijas politikas sistēmā pēc 2013. gada, taču ziņojums šajā jautājumā paliek atvērts, un tajā nav sniegts skaidrs ieteikums. Ziņojumā ietverti vairāki kohēzijas politikas pilsētdimensijas aspekti, piemēram, vairāklīmeņu pārvaldība, partnerības princips, atbildības deleģēšana, integrēta stratēģiskā plānošana un visaptveroša finanšu plānošana. Bez IBM draudzīgā teksta par „gudro pilsētattīstību” (8. punkts) mums lielāko vilšanos sagādāja tas, ka S&D ēnu referentam izdevās mazināt labās redakcijas nozīmi attiecībā uz partnerības principu. Ziņojuma projektu varēja uzlabot ar daudziem kompromisa grozījumiem, un mūsu iesniegtie grozījumi tika pietiekami labi integrēti. Ziņojumā ir apmierinoša redakcija attiecībā uz ekonomikas izaugsmes izmaksām (4. punkts), klimata aizsardzību (9. punkts), iekšējo kohēziju (10. punkts), integrētu un augšupēju pieeju (21. un 23. punkts), nabadzīgiem kvartāliem (25. punkts) un šķērsfinansējumu (28. punkts).

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Eiropai ir raksturīga liela teritoriālā daudzveidība. Eiropas pilsētas ir saimnieciskās darbības, inovāciju un nodarbinātības centri, tomēr tās saskaras ar daudzām problēmām. Es piekrītu referentam, ka kohēzijas politikai, tostarp Eiropas Pilsētu darba kārtībai ir jāīsteno teritoriālo atšķirību pārvarēšanas mērķis, veicot ieguldījumus gudrā pilsētattīstībā, lai kvalitatīvi paaugstinātu pilsētu infrastruktūru un pakalpojumu līmeni. Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir izstrādājušas trīs finanšu instrumentus, no kuriem viens ir vērsts uz kopīga atbalsta ilgtspējīgai attīstībai pilsētu teritorijās administrēšanu (tas ir, Eiropas vienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā jeb Jessica). Lai apmierinātu īpašās teritoriālās vajadzības, ir ieteicams saskaņot reģionālās, valsts un ES finansējuma iespējas pēc iespējas piemērotākā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es balsoju par to, lai pieņemtu Oldřich Vlasák ziņojumu par Eiropas Pilsētu darba kārtību un tās nākotni saistībā ar kohēzijas politiku. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma galveno mērķi, proti, atbalstīt kohēzijas politikas pilsētdimensiju jaunajā plānošanas periodā un ņemt vērā Pilsētu darba kārtības pašreizējo attīstību ES. Tomēr es gribētu arī minēt nesen publicēto Balto grāmatu par transporta nākotni laikposmam līdz 2050. gadam, kurā noteikti pasākumi, lai panāktu vienotas Eiropas transporta telpas izveidi. Manuprāt, viens no galvenajiem šķēršļiem šīs Baltās grāmatas vērienīgo mērķu sasniegšanai ir atšķirības, kādas ir dažādu dalībvalstu infrastruktūru un transporta pakalpojumu līmenī. Tāpēc kohēzijas politikas instrumentiem joprojām ir jābūt svarīgai nozīmei šo līmeņu tuvināšanā ilgtspējīga un droša Eiropas transporta interesēs. Tas attiecas gan uz pilsētām, gan lauku teritorijām, un jo īpaši pārrobežu teritorijām, kuru labklājība un nodarbinātības izredzes ir atkarīgas no infrastruktūras attīstības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.(PT) Es uzskatu, ka Eiropas Pilsētu darba kārtība ir neapšaubāmi svarīga politika, ņemot vērā, ka 70 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un ka šie iedzīvotāji saražo aptuveni 80 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Pilsētu attīstībai no 2007.–2013. gadam kopā ir piešķirts EUR 21,1 miljards, kas ir vērsts uz ražošanas vietu un piesārņotās zemes platības atveseļošanu, pilsētu un lauku atjaunošanu, tīru pilsētas transportu un mājokļiem. Eiropas Pilsētu darba kārtība ir vērsta uz pilsētu infrastruktūru un pakalpojumu attīstību. Pilsētas šobrīd saskaras ar dažādām un atšķirīgām problēmām, kas prasa īstenot pielāgotus un integrētus vietējās attīstības modeļus. Tādējādi, tā kā pilsētu politika ir integrēta kohēzijas politikas mērķos, kohēzijas politikā ir jānosaka saikne ar lauku reģioniem, lai sekmētu iekļaujošu attīstību. Pilsētām jāpauž savs viedoklis attiecībā uz savu problēmu risināšanu, īstenojot vairāklīmeņu pārvaldību, kā arī izmantojot partnerības principu. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka paralēli integrētas stratēģiskās plānošanas sagatavošanai jāievieš elastīgas finansēšanas metodes, lai valstu, reģionālās un vietējās iestādes var brīvi īstenot savas prioritātes.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Pilsētu darba plānu un tās nākotni saistībā ar kohēzijas politiku. Pilsētu teritorijas rada apmēram 80 % no IKP, patērē līdz pat 70 % enerģijas ES un ir galvenie inovāciju, zināšanu un kultūras centri. Aptuveni EUR 21,1 miljards ir piešķirts pilsētu attīstībai 2007.–2013. gadā, un šī summa veido 6,1 % no kopējā ES kohēzijas politikas budžeta. Faktiski EUR 3,4 miljardi ir paredzēti industriālo teritoriju un piesārņotās augsnes atveseļošanai, EUR 9,8 miljardi — pilsētas un lauku atjaunināšanas projektiem, EUR 7 miljardi — tīram pilsētas transportam un EUR 917 miljoni — mājokļiem.

Viedām pilsētām vajadzīga vieda sakaru, transporta un enerģētikas infrastruktūra. Es atbalstu integrētu pilsētu mobilitātes plānu izstrādi un es mudinu vietējās iestādes modernizēt pilsētu sabiedrisko transportu, padarot to videi draudzīgāku un efektīvāku. Inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešana pilsētu teritorijās palielinās energoefektivitāti un satiksmes drošību.

Tā kā 99 % no dzīvojamā fonda Eiropā veido vecas ēkas, es aicinu Komisiju un dalībvalstis nākamajā daudzgadu finanšu shēmā palielināt ERAF piešķīruma apmēru, ko katra dalībvalsts var izmantot, lai palielinātu ēku energoefektivitāti no 4 % līdz 15 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Referents gluži pareizi ir norādījis, ka dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka pilsētu ilgtspējīga attīstība kļūst par stratēģisku prioritāti. Lai gan gandrīz 70 % Lietuvas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un piepilsētu teritorijās, manā valstī tomēr trūkst skaidras, integrētas un ilgtspējīgas pieejas. Tas ir saistīts ar konkurences samazināšanos.

Ir ļoti svarīgi līdzsvarot ES prioritātes un vietējās vajadzības. ES Pilsētu darba kārtība nedrīkst kļūt par vienvirziena procesu — ir svarīgi, lai iedzīvotāji izteiktu savu viedokli.

Ziņojumā ir skartas vairākas pilsētu plānošanas problēmas, piemēram, pilsētu atjaunošana, pienācīga nodrošināšana ar mājokļiem un videi draudzīgs pilsētas transports. Diemžēl sociālo problēmu saraksts Lietuvas pilsētu teritorijās ir nedaudz garāks. Saskaņā ar Lietuvas valdības oficiālo statistiku apmēram 18 % Lietuvas pilsētu teritoriju iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Lietuvā ir viens no augstākajiem pilsētu iedzīvotāju pašnāvību rādītājiem pasaulē.

ES statistika liecina, ka vairāk nekā 25 % Lietuvas jauniešu ir spiesti strādāt zemi atalgotu darbu un noslēgt īstermiņa līgumus, kas neparedz pietiekamas sociālā nodrošinājuma garantijas. Tam ir būtiska ietekme uz pilsētās dzīvojošo jauniešu neatkarību un tas rada nopietnas demogrāfiskās problēmas, jo ģimenes dzīves sākšana pilsētās kļūst par sarežģītu uzdevumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Viens no iemesliem, kāpēc Lisabonas stratēģijai neizdevās sasniegt tajā izvirzītos mērķus, bija nepietiekama pilsētu un reģionu integrācija. Referenta priekšlikumos ir vērojamas būtiskas izmaiņas veidā, kādā tiek piešķirti līdzekļi: „projektus nevajadzētu izstrādāt, lai izmantotu pieejamos līdzekļus, bet gan, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus”.

 
  
  

Ziņojums: Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (A7-0110/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas aicina pieņemt konkrētus lēmumus par vairākiem būtiskiem jautājumiem attiecībā uz turpmāko kohēzijas politiku, tostarp par 3. mērķa stiprināšanu. Šajā jomā ir svarīgi neaizmirst izolētākos un attālākos reģionus.

Teritoriālās sadarbības mērķis ir būtisks priekšnosacījums kohēzijas politikas īstenošanai. Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) sniedz lielu ieguldījumu kohēzijas veicināšanā, īstenojot teritoriju sadarbības programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības saskaņotas attīstības nodrošināšana ir viens no mērķiem kohēzijas politikā, kas ir nepieciešams instruments ekonomikas, sociālās un teritoriālās situācijas uzlabošanai Eiropā, kā arī būtisks priekšnosacījums pārdomātas un integrējošas izaugsmes nodrošināšanai, kā paredzēts stratēģijā „Eiropa 2020”. Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka teritoriālajai kohēzijai ir jānodrošina pienācīgs atbalsts, paredzot lielāku struktūrfondu finansējumu, un tāpēc ir pareizi 3. mērķim piešķirto finansējumu palielināt no pašreizējiem 2,5 % līdz 7 %, ņemot vērā arī to, ka aptuveni 37,5 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pierobežu reģionos. Finansējuma palielinājums, pirmkārt, nodrošinās ieguldījumus Eiropas transporta tīklos (TEN-T), kuru modernizācija ir steidzami īstenojama prioritāte, un, otrkārt, ļaus arī turpmāk mazināt fiziskos, kultūras, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus, kuri kavē sadarbību un teritoriālās kohēzijas īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. Godātais priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā uzsvērts, ka teritoriālā sadarbība Eiropā, kas sniedz būtisku ieguldījumu daudzlīmeņu pārvaldības modeļa īstenošanā, ir viens no kohēzijas politikas pīlāriem. Ņemot vērā to, ka teritoriālā sadarbība ir pierādījusi savu efektivitāti Eiropas Savienības kā vienota veseluma saskaņotas attīstības veicināšanā, patlaban ir ļoti svarīgi palielināt šai jomai paredzēto finansējumu no pašreizējiem 2,5 % līdz vismaz 7 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta nākamajam plānošanas periodam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Lai gan es pārstāvu Vidusfrancijas, Overņas un Limuzēnas reģionu, kas nerobežojas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, es esmu pārliecināta par pārrobežu sadarbības un, vispārīgāk runājot, teritoriālās sadarbības nozīmi Eiropas attīstībā un saiknes starp tautām veidošanā. Es pilnībā piekrītu referentes, kolēģes Sanchez-Schmid kundzes, ierosinātajiem priekšlikumiem, jo īpaši attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) nozīmes stiprināšanu un šā mērķa finansēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Kohēzijas politikas 3. mērķa uzdevums ir tuvināt visus Eiropas reģionus, jo īpaši pārrobežu reģionus, ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Tāpēc ir svarīgi stiprināt saikni starp šiem reģioniem, jo īpaši enerģētikas un transporta jomā. Laikā, kad mēs piedzīvojam krīzi, ko var dēvēt par Eiropas idejas krīzi, ir atkal un atkal jārunā par Eiropas pievienoto vērtību, ko nodrošina teritoriālā sadarbība. Tāpēc, lai pēc iespējas labāk sasniegtu 3. mērķi, mēs aicinājām būtiski palielināt šim mērķim paredzēto struktūrfondu finansējumu, jo īpaši lai attīstītu transporta infrastruktūru un tādējādi uzlabotu Eiropas iedzīvotāju mobilitāti reģionos un starp tiem. Būdams pārrobežu reģiona vēlēts pārstāvis, es šim jautājumam pievērsu īpašu uzmanību, un es esmu gandarīts, ka mēs aicinājām pastiprināt vietējo iestāžu sadarbību, kas attiecas gan uz sadarbību iestāžu starpā, gan arī uz sadarbību ar Eiropas iestādēm. Mums jāuzlabo dialogs ar šīm iestādēm, lai labāk izprastu pašreizējās problēmas un risinātu tās. Nobeigumā vēlos piebilst, ka, tā kā teritoriālās sadarbības programmu īstenošana joprojām ir pārāk sarežģīta, mēs aicinājām tās vienkāršot un uzsvērām ar šo mērķi saistīto programmu īpatnības, jo šīs programmas pēc būtības ir starptautiskas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā uzsvērti ieguvumi, ko nodrošina labāka sadarbība dažādu dalībvalstu blakus esošu reģionu starpā. Es atbalstu to, ka teritoriālās sadarbības mērķis tiek noteikts par vienu no kohēzijas politikas pīlāriem Kopienā, jo tas ir vajadzīgs, lai veicinātu blakus esošu reģionu, kuriem jau dabiski ir vienādas vajadzības un problēmas, sinerģiju, uzlabojot iespējas un palielinot politiskās, saimnieciskās un administratīvās pieredzes apmaiņas iespējas blakus esošu reģionu starpā. Es arī uzskatu, ka pozitīvi ir vērtējams ziņojumā iekļautais priekšlikums palielināt Kopienas finansiālo ieguldījumu, lai stiprinātu šo politiskās kohēzijas pīlāru.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums jāstiprina teritoriālā sadarbība, kuras mērķis ir palīdzēt teritorijām un reģioniem sadarboties, lai risinātu kopīgos uzdevumus, mazinot fiziskos, kultūras, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus, kuri kavē šo sadarbību, un lai mazinātu robežu ietekmi. Pārrobežu sadarbības programmām ir svarīgi būt arī efektīvām un gūt rezultātus attiecībā uz stratēģijām, kas skar nabadzības samazināšanu un nelabvēlīgu grupu iekļaušanos Eiropas sabiedrības vairākumā. Turklāt ciešā kultūras un valodas saikne starp pierobežu reģioniem dažādās dalībvalstīs un vēstures mantojums ir jāizmanto kā līdzeklis pārrobežu sadarbības veicināšanai. Ir jānodrošina arī piemērotāka saskaņotība starp pārvaldes iestādēm un jau pašreizējām pārrobežu iestādēm, piemēram, Eiroreģioniem, īstenojot pārrobežu programmas, lai nodrošinātu projektu augstu kvalitāti, pārredzamību un pieejamību iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības iniciatīvu. Patiesībā es saprotu, ka, kā to pienācīgi uzsvērusi referente, ciešākai sadarbībai starp tiem, kas atrodas uz politiskās skatuves, ir liela nozīme, lai attīstītu un īstenotu vērienīgākus un visiem iedzīvotājiem lietderīgākus projektus. Ir labi zināms, ka pierobežu reģionu iedzīvotāji biežāk izjūt infrastruktūras trūkumu; tādējādi visu iesaistīto pušu līdzdalība var nodrošināt visu šo reģionu iedzīvotāju, pat iedzīvotāju, kas dzīvo vistālāk no Eiropas centra, vajadzības. Tāpēc, lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīga pietiekami stratēģiska plānošana un sadarbība pārvaldības līmenī, lai atvieglotu vairāku finansēšanas programmu īstenošanu; lietderīgas būtu arī plašākas pārbaudes, lai nodrošinātu izmantotā finansējuma piemērotāku pārredzamību un izsekojamību. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu Komisijai uzlabot visu šo instrumentu pamanāmību — tikai nodrošinot šo pasākumu atbilstošāku publicitāti, iesaistītās personas var turpināt darbību, pamatojoties uz skaidriem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. − Pēdējos gados arvien lielāka nozīme ir reglamentējošo un administratīvo šķēršļu ierobežošanai, lai uzlabotu dažādu reģionu spēju risināt kopējās problēmas. Es piekrītu referentes paustajiem secinājumiem un esmu nolēmis balsot par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Teritoriālā sadarbība šodien noteikti ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā. Ņemot vērā to, ka 37,5 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pierobežu reģionos, vajadzība īstenot valstu sadarbību un stiprināt saikni tautu starpā ir jūtamāka nekā jebkad. Ņemot to vērā, teritoriālajai sadarbībai ir izšķiroša nozīme vairāku apsvērumu dēļ. No vienas puses, tā efektīvi veicinātu iekšējā tirgus konsolidāciju, palīdzot likvidēt fiziskos un kultūras šķēršļus, kas kavē šo procesu; no otras puses, tā sniegtu atbalstu Eiropas integrācijai dažādās politikas jomās, palīdzot valstīm izstrādāt saskaņotus un kopīgus projektus. Es piekrītu tam, ka šīs politikas atbalstam jāpiešķir lielāks finansējums — jo īpaši tas attiecas uz starpreģionu sadarbībai paredzētā finansējuma īpatsvara palielināšanu. Vēl viens atzinīgi vērtējams šajā ziņojumā ierosinātais priekšlikums ir izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG). Manuprāt, šādas grupas izveide var nodrošināt labvēlīgus rezultātus pārvaldības jomā, jo tās stiprinās pārrobežu pārvaldību, kas nodrošina dažādu politikas dokumentu izstrādi vietējā un reģionālā līmenī un arī sociālās kohēzijas jomā, jo šādu grupu darbība nodrošina lielākas iespējas tuvināties kopienām, starp kurām ir valodas un kultūras atšķirības.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu, kura nosaukums ir „Trešais mērķis: teritoriālās sadarbības uzdevumi — pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība”, jo tas ir nepieciešams kohēzijas politikas efektīvai īstenošanai. Ir vērts uzsvērt, ka liela nozīme ir Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) izveidei kā būtiskam teritoriālās pārvaldības instrumentam, kas atbilst strukturētas sadarbības vajadzībām finansēšanas, projektu juridiskā statusa un daudzlīmeņu pārvaldības ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Trīsdesmit septiņi ar pusi procenti Eiropas iedzīvotāju dzīvo pierobežu reģionos, tādējādi jāizvirza teritoriālās sadarbības trīs dimensijas — pārrobežu, starpvalstu un starpreģionālā sadarbība — par Eiropas Savienības galveno politiku, jo tā palīdz teritorijām, reģioniem un dalībvalstīm ciešāk sadarboties, lai sasniegtu kopīgos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums, ko izstrādājusi Sanchez-Schmid kundze, attiecas uz 3. mērķi: teritoriālās sadarbības uzdevumi — pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmākā darba kārtība. Mēs varam uzskatīt 3. mērķi — Eiropas teritoriālā sadarbība — par „struktūrfondu necilu līdzinieku”. Neskatoties uz to, ka pārrobežu reģionos dzīvo gandrīz 200 miljoni iedzīvotāju, šim mērķim piešķir tikai 2,52 % no kohēzijas finansējuma. Ņemot vērā to, ka ES kohēzijas politika ir daļa no solidaritātes programmas, kas aptver 27 dalībvalstis un to 271 reģionus, un ka tās uzdevums ir likvidēt pastāvošās ekonomikas un sociālās atšķirības, ir svarīgi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt šim mērķim atvēlēto finansējumu, jo šajos reģionos ir nopietnas konkurētspējas problēmas, taču tie ir būtiski Eiropas Savienības ilgtspējīgumam. Tāpēc es atbalstu referentes priekšlikumu stiprināt teritoriālās sadarbības mērķi, palielinot tā kopējo budžetu no 2,5 % līdz 7 %, pieņemot pasākumus, lai vienkāršotu programmu īstenošanu, un izveidojot Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), kas ir būtiska pārrobežu pārvaldības sistēmu darbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Pēdējā laikā struktūrfondu pamatregula un Lisabonas Līguma stāšanās spēkā ir ievērojami palielinājusi teritoriālās sadarbības nozīmi. Teritoriālās sadarbības mērķis ir novērst fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus un mazināt tā dēvēto „robežu ietekmi” starp valstīm un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt uzdevumus. Ir būtiski saglabāt saikni starp trīs pamataspektiem — pārrobežu sadarbību, starpvalstu sadarbību un starpreģionu sadarbību —, jo katram no tiem ir pamatojums un katrs nodrošina ieguvumus. Cenšoties īstenot teritoriālās kohēzijas principu, mums piemērotāk jāīsteno teritoriālās sadarbības mērķis un standarta procedūras. Lai veiksmīgi īstenotu un attīstītu teritoriālo sadarbību, tai kā Eiropas cēlajam mērķim arī visu Eiropas pilsoņu izpratnē jākļūst par simbolisku Eiropas Savienības iemiesojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Es vēlos izteikt atzinību par šā ziņojuma pieņemšanu un uzsvērt 3. mērķa, kas attiecas uz teritoriālo sadarbību, nozīmi Eiropas Savienības kohēzijas politikā. Parlaments aicina palielināt šim mērķim atvēlēto struktūrfondu finansējuma daļu no pašreizējiem 2,5 % līdz 7 %, un es pilnībā atbalstu šādu nostāju. Trešais mērķis ir jāsaglabā, un vēl svarīgāk ir to attīstīt, lai mēs varētu turpināt Kopienas teritorijas integrāciju pāri valstu robežām. Būdama Parlamenta deputāte, kas pārstāv vēlētājus, kurus savā ziņā ietekmē pārrobežu jautājumi, un, būdama deputāte, kas ievēlēta no vienīgā reģiona Francijā, kurš robežojas ar trīs citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, man īpaši interesē jautājumi un projekti pārrobežu sadarbības jomā. Šīs teritoriālās sadarbības jomas, jo īpaši pārrobežu sadarbība, ir Eiropas sadarbības priviliģētās jomas. Šajās jomās robežas, barjeras un šķēršļi nav tik būtiski, ja tā var teikt. Turklāt, tā kā šie reģioni kļūst par projektu īstenošanas reģioniem, šīm sadarbības jomām ir būtiska nozīme sadarbības stiprināšanā vietējā līmenī, kā arī sadarbības stiprināšanā starp partneriem no dažādām dalībvalstīm un starp iedzīvotājiem, kas apvienojas, lai risinātu kopīgas problēmas. Teritoriālā sadarbība ir jāveicina.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Pārrobežu sadarbībai ir būtiska nozīme pierobežu reģionos. Tieši tāpēc ir jāstiprina Euregio un SaarLorLux reģioni. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju pārrobežu sadarbības kā struktūrpolitikas būtiskākās sastāvdaļas saglabāšanu.

Es īpaši atzinīgi vērtēju aicinājumu, pirmkārt, vismaz 70 % no budžeta atvēlēt teritoriālajai sadarbībai pārrobežu sadarbības ietvaros un, otrkārt, teritoriālajai sadarbībai paredzēto finansējumu palielināt no 2,5 % pašreizējā plānošanas periodā līdz vismaz 7 % no kopējā budžeta nākamajā plānošanas periodā.

Turklāt ir jāatvieglo Eiropas teritoriālās sadarbības grupas izveide, jo šis jaunais instruments vietējām administrācijām un iedzīvotājiem ļaus īstenot ciešāku sadarbību, nodrošinot ieguvumus daudziem reģioniem, jo īpaši pierobežu reģioniem.

Kopumā šis ziņojums ir būtisks pasākums pārrobežu politikas nākotnes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un vāciski runājošajai Beļģijas kopienai kā pierobežas reģionam ļaus vēl vairāk stiprināt un uzlabot partnerību ar pierobežu reģioniem.

Attiecībā uz kohēzijas politiku vēlos paust gandarījumu par to, ka komiteja ir pieņēmusi manu ieteikumu, piešķirot transportam atvēlēto struktūrfondu finansējumu, un ka tādējādi tiks uzsvērti Eiropas Savienības transporta politikas vispārīgie virzieni. Tādējādi var arī tikt paātrināta būtisku projektu īstenošana pierobežu reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. (FR) Pierobežu reģioniem, kuros dzīvo 37,5 % Eiropas iedzīvotāju, ir izšķiroša nozīme integrācijā un saiknes starp Eiropas iedzīvotājiem veidošanā. Tagad teritoriālās sadarbības panākumi ir nodrošināti. Šis mērķis, kuru noteica 2007. gadā un kuram paredzētais budžets laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir 8,5 miljardi eiro, kas sadalīts pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu programmām, ļaus 271 Eiropas reģionam izmantot ievērojamu finansējumu, kas paredzēts kopīgu projektu izstrādei un attīstībai un dažādu dabisko robežu un šķēršļu, piemēram, sauszemes un jūras robežu, kā arī administratīvo šķēršļu, pārvarēšanai, kas ietekmē mūsu iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Nav šaubu, ka Sanchez-Schmid kundzes ziņojums, kas tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, ietekmēs Eiropas Komisijas darbu, jo tiek gatavoti tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem varēs iepazīties septembrī. Šajā ziņojumā īpaši uzsvērts, ka jāsaglabā pārrobežu pīlāra dominējošais statuss un jāizstrādā stimuli lielu pārrobežu un starpvalstu projektu — tādu kā Eiropas transporta tīkli (TEN-T) — īstenošanai. Es pilnībā atbalstu šos ieteikumus, un tāpēc vēlos vēlreiz izteikt atzinību par minētā ziņojuma kvalitāti, kuru plaši atbalstīja visas partijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo, aizstājot Kopienas iniciatīvu INTERREG, daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam teritoriālās sadarbības mērķis ir noteikts par vienu no trim Eiropas Savienības kohēzijas politikas pīlāriem. Tādējādi teritoriālā kohēzija saskaņā ar Līguma 174. pantu ir kļuvusi par vienu no trim kohēzijas politikas sastāvdaļām līdzās ekonomikas un sociālajai kohēzijai. Teritoriālā kohēzija pašreiz ir noteikta kā viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Teritoriālās sadarbības mērķim jābūt tam līdzeklim, kas novērš fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus kohēzijai un mazina robežu ietekmi starp teritorijām un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt teritoriālos (pakalpojumi, infrastruktūra, pilsētu un lauku teritoriju plānošana), globālos (globalizācija, klimata pārmaiņas), ekonomikas un sociālos uzdevumus. Teritoriālā sadarbība rada Eiropas pievienoto vērtību un tai ir būtiska nozīme iekšējā tirgus stiprināšanā un Eiropas integrācijas veicināšanā vairākās nozaru politikas jomās, un es piekrītu viedoklim, ka teritoriālajai sadarbībai arī turpmāk jābūt vienam no kohēzijas politikas pīlāriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Kā uzsvērts arī stratēģijā „Eiropa 2020”, teritoriālās sadarbības instrumentam ir izšķiroša nozīme iekšējā tirgus stiprināšanā un Eiropas integrācijas veicināšanā dažādās Eiropas Savienības nozaru politikas jomās. Es balsoju par šo ziņojumu, lai šie mērķi īstenotos jau tuvākajā nākotnē, veicinot harmonisku izaugsmi ne tikai dažādās nozarēs, bet arī Eiropas reģionos, kurus nereti raksturo nevienlīdzība teritoriālās attīstības līmenī. Tāpēc ir vajadzīgi līdzekļi — un tie jāpiešķir, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem —, kā arī efektīva sinerģija pārrobežu un starpvalstu reģionu starpā, lai vietējās vajadzības varētu saskaņot ar lielākām reģionu vajadzībām. Es esmu pārliecināts, ka, likvidējot fiziskos un teritoriālos šķēršļus, Eiropas Savienības bagātais kultūras, vēsturiskais un valodas mantojums iegūs plašāku atpazīstamību — tieši uz šādu sadarbību balstās mūsu redzējums par demokrātijas principiem un vienotību daudzveidībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šī Eiropas Parlamenta rezolūcija par 3. mērķi ir būtiska, lai likvidētu administratīvos un reglamentējošos šķēršļus, kas patlaban ir novērojami starp dalībvalstīm.

Šajā ziņojumā noteikts, ka teritoriālās sadarbības mērķis ir panākt dalībvalstu sadarbību pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kā arī pilsētu teritoriju, reģionālās, ekonomikas un sociālās plānošanas jomā. Šāda sadarbība piedāvā iespēju veidot ciešāku un ilgtspējīgāku ES dalībvalstu savienību.

Trešais mērķis piedāvā sarežģītu un daudzdimensionālu modeli sadarbībai starp dažādu dalībvalstu partneriem, kas prasa īpašu, atšķirīgu un vienveidīgu pieeju un īstenošanu dalībvalstīs, veicinot kohēziju to starpā.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — šajā ziņojumā ir uzsvērts viens būtisks aspekts, un tā ir nepieciešamība piesaistīt, veicināt un iesaistīt privātā sektora partnerus, lai panāktu teritoriālo sadarbību, jo daudzus pakalpojumus vai infrastruktūru izmanto partneri šajā sektorā, un tie pieder šiem partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas pārrobežu sadarbība patlaban ir kohēzijas politikas sastāvdaļa. No vienas puses, tā veicina starptautisku projektu un ES stratēģijas dokumentu izstrādi un, no otras puses, palīdz mazināt šķēršļus teritoriju un reģionu starpā. Es esmu pārliecināta, ka efektīva teritoriālā sadarbība ir būtiska ne tikai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet galvenokārt starp reģioniem, kuriem ir kopīgas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt Eiropas Savienības Padomes Polijas prezidentūras laikā gan iekšējos, gan arī ārējos ES pierobežu reģionos mums būs iespēja veicināt saskaņotus pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas principus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, manuprāt, Sanchez-Schmid kundzes ziņojums par teritoriālās sadarbības uzdevumiem — pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbības turpmāko darba kārtību — ir būtisks ieguldījums darbā, kas saistīts ar reģionālo politiku, un es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Struktūrfondu pamatregula un Lisabonas Līguma stāšanās spēkā ir ievērojami palielinājusi teritoriālās sadarbības nozīmi, un teritoriālā sadarbība ir noteikta par vienu no trim ES kohēzijas politikas pīlāriem. Kohēzijas politikai noteikti ir jānovērš fiziskie, administratīvie un reglamentējošie šķēršļi un jāmazina tā dēvētā „robežu ietekme” starp teritorijām un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt teritoriālos, globālos, ekonomikas un sociālos uzdevumus.

Mēs ceram, ka sadarbības pasākumus var saskaņot visos pārvaldības līmeņos līdz ar teritoriju vajadzībām pielāgotu stratēģiju „Eiropa 2020” un citām pašreizējām teritoriālajām stratēģijām. Lai patiesi īstenotu teritoriālās kohēzijas principu un saskaņā ar konverģences un konkurētspējas, un nodarbinātības mērķiem palielinātu piešķirtā finansējuma Eiropas pievienoto vērtību, mēs uzskatām, ka ir vajadzīga piemērotāka saskaņošana starp teritoriālās sadarbības mērķi un kopējo pieeju.

Mēs piekrītam priekšlikumam plānošanas perioda sākumā konverģencei un konkurētspējai, un nodarbinātībai paredzētos līdzekļus sadalīt atbilstīgi teritoriālai pieejai konkrētam skaitam prioritāru projektu, piemēram, Eiropas transporta tīkliem (TEN-T), kuri ir iepriekš noteikti un par kuriem ir panākta vienošanās ar programmu partneriem, ievērojot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerattiecību principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Teritoriālajai sadarbībai atvēlētais finansējums būtu jāpalielina, ņemot vērā tās ietekmi uz kohēzijas politiku. Taču, palielinot budžetu šajā plānošanas periodā, mums ir skaidri jānorāda kohēzijas politikas budžeta pozīcijas, kurās atvēlētais finansējums tiks samazināts, neietekmējot kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu. Teritoriālā sadarbība novērš administratīvos un reglamentējošos šķēršļus starp teritorijām un reģioniem un palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju. Turklāt sadarbībai pierobežu reģionu starpā arī turpmāk jābūt prioritātei attiecībā pret sadarbību ar citiem reģioniem, un tāpēc būtu jāpalielina finansējums šādas sadarbības īstenošanai. Es uzskatu, ka jāpanāk lielāks elastīgums, piemērojot ģeogrāfisko ierobežojumu, kas piekrastes un jūras reģioniem ir 150 km. Izstrādājot un īstenojot vērienīgus stratēģijas dokumentus, ir jāņem vērā dažādās reģionālās sadarbības programmas. Turklāt Komisijai būtu jānovērtē pirmo īstenoto makroreģionālo stratēģiju rezultāti. Teritoriālā sadarbība ir cieši saistīta ar Eiropas ārējām robežām, un tāpēc sadarbības jomā ir jānodrošina efektīvāka sinerģija starp ERAF un citām iniciatīvām, jāizstrādā pieejamākas finansēšanas iespējas un jāīsteno jauna kaimiņattiecību politika. Jānorāda, ka patlaban teritoriālās sadarbības programmu īstenošanu kavē daudzo iestāžu līdzdalība. Ir arī jāvienkāršo revīzijas un kontroles noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. Efektīvāka sadarbība starp ES dalībvalstīm divpusējā, reģionālā un starpreģionu līmenī ir ne tikai Eiropas Savienības mandāta būtiska daļa, bet arī arvien lielāka nepieciešamība, lai saglabātu ES suverenitāti, risinot arvien vairāk uzdevumu. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo tajā atzīts, ka mums jāvienkāršo šo sadarbības līmeņu īstenošanas aspekti un jāiesaista privātā sektora dalībnieki, jo īpaši saistībā ar sadarbību ekonomikas attīstības jomā. ES dalībvalstis arī turpmāk gūs lielu labumu no efektīvāku mehānismu izmantošanas sadarbībai ar citām dalībvalstīm. Es atbalstu referentes aicinājumu Eiropas Komisijai veikt pirmo īstenoto makroreģionālo stratēģiju rezultātu padziļinātu izpēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu turpmākai darba kārtībai ir stratēģiska nozīme, nosakot ikvienas Eiropas teritorijas mērķus un iespējamos risinājumus to sasniegšanai. Teritoriālā sadarbība ir pievienotā vērtība, kas ļauj izmantot visas reģiona iespējas un palielināt tā konkurētspēju. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi noteikt mērķus, kas nodrošina atbilstīga finansējuma piešķiršanu sadarbības programmām, un pilnībā apmierināt visu reģionu vajadzības, izmantojot nozīmīgākos reģionālos projektus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Teritoriālā sadarbība ir kļuvusi par vienu no trim ES kohēzijas politikas pīlāriem, aizstājot Kopienas iniciatīvu INTERREG. Tādējādi teritoriālā kohēzija saskaņā ar Lisabonas Līguma 174. pantu ir kļuvusi par vienu no trim kohēzijas politikas sastāvdaļām līdzās ekonomikas un sociālajai kohēzijai. Teritoriālā kohēzija ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Šīs politikas mērķis ir novērst fiziskos, administratīvos un reglamentējošos kohēzijas šķēršļus un mazināt tā dēvēto „robežu ietekmi” starp teritorijām un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt teritoriālos (pakalpojumi, infrastruktūra, pilsētu un lauku teritoriju plānošana), globālos (globalizācija, klimata pārmaiņas), ekonomikas un sociālos uzdevumus. Es balsoju par šo ziņojumu tajā iekļauto būtiskāko priekšlikumu dēļ, proti: teritoriālās sadarbības mērķa stiprināšana, īstenojot teritoriālās kohēzijas programmas visos plānošanas posmos un saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”; teritoriālas pieejas piemērošana citām ES politikas jomām; Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) izveides veicināšana; šīs politikas īstenošanas vienkāršošana un apņemšanās veicināt tās pamanāmību Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Pēdējos piecos gados struktūrfondu pamatregula un Lisabonas Līguma stāšanās spēkā ir ievērojami palielinājusi teritoriālās sadarbības nozīmi, nosakot to par vienu no trim ES kohēzijas politikas pīlāriem. Aizstājot Kopienas iniciatīvu INTERREG, 2007.–2013. gada finanšu shēmā teritoriālās sadarbības mērķis ir noteikts par vienu no trim ES kohēzijas politikas pīlāriem. Tādējādi teritoriālā kohēzija saskaņā ar Līguma 174. pantu ir kļuvusi par vienu no trim kohēzijas politikas sastāvdaļām līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai, un faktiski tā ir viena no ES galvenajām prioritātēm. Teritoriālās kohēzijas mērķis ir novērst pašreizējos fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus un mazināt tā dēvēto „robežu ietekmi” starp teritorijām un reģioniem, lai tie varētu kopīgi risināt teritoriālos, globālos, ekonomikas un sociālos uzdevumus. Trešais mērķis piedāvā sarežģītu un daudzdimensionālu sadarbību starp dažādu dalībvalstu partneriem. Tāpēc ir jāvienkāršo revīzijas un kontroles noteikumi. Es balsoju par šo priekšlikumu, lai teritoriālā sadarbība visu Eiropas pilsoņu izpratnē kļūstu par simbolisku Eiropas Savienības iemiesojumu un lai politikas veidotāji un ierēdņi varētu iepazīties ar teritoriālās sadarbības praktiskajiem aspektiem, kas var ietekmēt viņu darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. (IT) Es atbalstu referenti, apstiprinot to, ka liela nozīme ir teritoriālajai sadarbībai, kuras mērķis ir novērst fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus un mazināt tā dēvēto „robežu ietekmi” starp teritorijām un reģioniem, veicinot to saskaņotu attīstību. Šī jaunā pieeja būs svarīga arī kalnu reģioniem, jo arī tiem var būt izšķirīga nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Taču, lai sasniegtu šos mērķus, ir jāvienkāršo teritoriālās sadarbības programmas un sabiedrībai ir aktīvāk jāiesaistās labākas saziņas veicināšanā, īstenojot vērienīgas plašsaziņas līdzekļu un izpratnes veidošanas kampaņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsojumā atbalstīju ziņojumu. Referentes izstrādātais dokuments kopumā bija atbilstīgs mūsu grupas nostājai attiecībā uz 3. mērķi. Mūsu grupas ierosinātie grozījumi, ko pieņēma REGI komiteja, attiecās uz šādiem aspektiem: pirmkārt, uz aicinājumu nodrošināt elastīgumu ģeogrāfiskā ierobežojuma, proti, 150 km, piemērošanā piekrastes un jūras reģioniem saistībā ar pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu; otrkārt, uz ieteikumu veikt pašreizējo ETSG pirmo novērtējumu, lai izmantotu sākotnējo pieredzi šajā jomā, un, treškārt, ciešas kultūras un valodas saiknes starp pierobežu reģioniem dažādās dalībvalstīs izmantošanu, lai veicinātu pārrobežu sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Teritoriālā sadarbība ir viens no ES kohēzijas politikas pīlāriem, kura mērķis ir likvidēt fiziskos, administratīvos un reglamentējošos šķēršļus un mazināt tā dēvēto „robežu ietekmi” starp teritorijām un reģioniem, lai veicinātu saskaņotu attīstību, kas ļauj tiem kopīgi risināt uzdevumus. Pamatojoties uz stratēģiju „Eiropa 2020”, finansējuma efektīvāka sadale ir būtiska, lai pienācīgi reaģētu uz Eiropas teritoriju vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Kopš 1986. gada kohēzijas politikas mērķis bija stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju dažādu ES dalībvalstu starpā. Taču pieņemot Lisabonas Līgumu un jauno stratēģiju „Eiropa 2020”, tika noteikta trešā sastāvdaļa, proti, teritoriālā kohēzija, kas veicina funkcionālu pieeju 271 reģiona integrētai attīstībai, ņemot vērā to iedzīvotāju vajadzības. Manuprāt, teritoriālajai kohēzijai jānodrošina fizisko, administratīvo un reglamentējošo šķēršļu likvidēšana starp Eiropas reģioniem, kā arī jāveicina saskaņota Eiropas attīstība un intensīvāka sadarbība, īstenojot kopīgus projektus starp dažādiem reģioniem, kuriem ir līdzīgas īpatnības un attīstības mērķi. Es vēlos uzsvērt arī to, ka teritoriālās stratēģijas dokumentiem jābūt tieši saistītiem ar Eiropas transporta tīkla pamatnostādnēm, integrētās jūrniecības politikas stratēģiju un stratēģiju „Eiropa 2020”, lai veidotu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu Eiropu. Nobeigumā vēlos piebilst, ka pilnībā piekrītu ierosinājumam izstrādāt rīcības plānu ES attālākajiem reģioniem, kā arī noteikt daudznozaru principus, kas atbalsta šo reģionu saskaņotu attīstību un palīdz mazināt teritoriālās atšķirības salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) ES izceļas ar pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu projektu līdzfinansēšanu. Referente ir ierosinājusi vairākus uzlabojumus, lai novērstu iepriekš apspriestos trūkumus. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu, ar kuru mūs iepazīstināja Sanchez-Schmid kundze. Ziņojumā uzsvērta teritoriālās sadarbības pievienotā vērtība, un tās spēja uzlabot konkurētspēju. Lai gan ziņojums paredz saglabāt 3. mērķa sākotnējo struktūru, tajā ierosināts palielināt finansējumu un pievērst uzmanību pierobežu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām. Stratēģisku pieeju un rīcību, kas atbilst katra reģiona vajadzībām un raksturīgajām īpatnībām, var nodrošināt, piešķirot finansējumu, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem katrai teritoriālās sadarbības programmai.

 
  
  

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0141/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es esmu pārliecināts, ka efektīva stratēģiskā programma var nodrošināt vienādu pieeju un izmantot visu fondu sinerģiju, lai veicinātu kohēzijas politikas mērķus, piemēram, Līgumos noteiktos mērķus, un tādējādi piemērotāk atbilst ES iedzīvotāju vajadzībām un piepildīt viņu cerības. Šis ziņojums savā ziņā veicina šādas sinerģijas stiprināšanu, tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Nepieciešamība palielināt elastīgumu fondu izmantošanā un izveidot administrēšanas kultūru, kas veicinātu daudznozaru pieeju un fondu administrēšanas vienkāršošanu, ir ļoti svarīga struktūrfondu vienotas stratēģiskās sistēmas izveidē. Lai palielinātu sinerģiju starp struktūrfondiem, Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka jāizvairās no augstas iespēju koncentrēšanas ekonomiskajās kopās un attīstītākajos Eiropas Savienības reģionos. Es uzskatu, ka, lai panāktu ekonomikas izaugsmes un attīstības optimālu rezultātu, mazinātu attīstības atšķirības starp reģioniem, izveidotu darbavietas, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mācītu darba ņēmējus veikt jaunus darba pienākumus, uzlabotu sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai īstenotu Eiropas sociālo modeli, kas ir Eiropas ekonomikas kohēzijas un konkurētspējas faktors, ir vajadzīga integrēta pieeja dažādu nozaru politikai. Koncentrēšanās uz fondu saskaņotu darbību reģionālā vai vietējā līmenī veicina to pievienoto vērtību un ļauj ieinteresētajām personām precīzi noteikt īpašus pasākumus, lai apmierinātu ekonomiskās un sociālās vajadzības un tādējādi uzlabotu nodarbinātības situāciju katrā konkrētajā reģionā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Visi tie, kas iesaistīti kohēzijas politikas īstenošanā, man piekritīs, ka vairāku Eiropas fondu, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), vienlaicīga darbība ne vienmēr nodrošina Eiropas Savienības finanšu līdzekļu optimālu pārvaldību. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā piedāvāti interesanti risinājumi, kā sasniegt būtisko mērķi — uzlabot saskaņotību starp šiem instrumentiem. Es patiešām ceru, ka šī pieeja, ko atbalsta Eiropas Komisija, tiks iekļauta paredzamajos Komisijas priekšlikumos, kas attiecas uz nākotnes kohēzijas politikas (2014.–2020. gads) tiesisko reglamentējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Lai gan mēs patlaban domājam un runājam par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, bija svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka kohēzijas politika arī turpmāk būs spēcīgs instruments izaugsmes veicināšanai un ka tai atvēlēto budžetu nevajadzētu samazināt. Viens no veidiem, kā panākt uzlabojumus, ir veicināt saskaņotību starp dažādiem instrumentiem un politikas jomām, jo īpaši saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, lai uzlabotu sinerģiju starp dažādajiem fondiem un tādējādi nodrošinātu uz rezultātiem orientētu reģionālās attīstības politiku. Viena no fondu daudzskaitlības izraisītajām problēmām ir to ierobežotā pamanāmība, un tāpēc pilsoņi un ieinteresētās personas nav pietiekami informētas par tiem; vēl viena problēma ir tā, ka daudzskaitlība var veicināt dublēšanos un neatbilstību un tādējādi mazināt šīs politikas vispārējo ietekmi. Tāpēc šajā ziņojumā mēs esam noteikuši trīs galvenos mērķus, uz ko, mūsuprāt, būtu jātiecas, proti, vairākfondu programmu izveide, tehniskā atbalsta veicināšana un Eiropas pamatnostādņu izstrāde. Uzlabojot sinerģiju, mēs varēsim palielināt kohēzijas politikas Eiropas pievienoto vērtību vietējiem un reģionālajiem partneriem Eiropas Savienībā, kas, savukārt, nodrošinās pilsoņiem papildu ieguvumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienība vairākās rezolūcijās ir uzsvērusi, ka ir nepieciešama dažādu nozaru politikas jomu integrēta pieeja, lai ES panāktu optimālu izaugsmes un attīstības rezultātu. Manuprāt, apņēmīgākais mēģinājums koordinēt centienus ES programmu un fondu ietvaros ir sākts īstenot pēckrīzes periodā, kurā Eiropa ir nonākusi. Protams, ir skaidrs, ka turpmākajos gados nepieciešamība konsolidēt valstu budžetus liks mums pēc iespējas lietderīgāk izmantot pieejamo finansējumu. Taču es uzskatu, ka šis sarežģītais vēstures posms, ko piedzīvo visa Eiropa, sniedz iespēju izmantot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), lai panāktu lielāku ES programmu un fondu sinerģiju. Jo īpaši šo gadu pieredze skaidri pierāda, ka Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) finansējums saimnieciskajām darbībām, piemēram, inovācijai, pētniecībai un videi, var tikt izmantots efektīvāk, ja to stingri koordinē un integrē Eiropas Sociālā fonda (ESF) pasākumos. Nobeigumā es vēlos vēlreiz aicināt Komisiju izveidot kultūru, kas vērsta uz ES fondu administrēšanas vienkāršošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Man bija jābalso par šo ziņojumu. Laikā, kad ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ ir jānodrošina piesardzīgāks finansējuma izlietojums, pārredzamība un jāizmanto droši un novatoriski finansēšanas mehānismi, jo līdzekļi nekad nav bijuši tik ierobežoti un sociālās vajadzības tik aktuālas, struktūrfondu efektīvāka izmantošana ir ne tikai visu administratoru un galvenokārt šīs Eiropas, ko tās pilsoņi uzskata par struktūru, kas kļūst arvien abstraktāka un attālinās no iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām, mērķis, bet arī morāls pienākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo izdevumu racionalizācijas nolūkā ir vajadzīga atbilstošāka politikas pasākumu efektivitāte un lietderība ES līmenī, kā arī valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Turklāt iestāžu sarunās par jauno ES finanšu plānu (2014.–2020. gadam) Eiropas Parlamentam būtu jāsniedz īpaši priekšlikumi par vienotu stratēģisko programmu, lai nodrošinātu ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu un struktūrfondu efektīvu izmantošanu. Mums jāpievērš uzmanība faktam, ka ekonomiskā un finanšu krīze ir vēl vairāk pastiprinājusi steidzamo nepieciešamību veikt pasākumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvertajās nozarēs, jo īpaši veicināt nodarbinātību, profesionālo pārkvalifikāciju un sociālo integrāciju un mazināt nabadzību. Turklāt es vēlos uzsvērt, ka ESF kā pastāvīgs mācību, kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pārkvalifikācijas atbalsta instruments ir jāuzskata par būtisku līdzekli vispusīgas un efektīvas izaugsmes un uz zināšanām balstītas konkurētspējas veicināšanai Eiropā un ka šis līdzeklis faktiski netiek pilnībā izmantots. Ir jāveic kohēzijas politikas izdevumu racionalizācija, mazinot finansēšanas instrumentu sadrumstalotību un veicinot dažādu finansēšanas instrumentu savstarpējo papildinātību. Turklāt mums jāņem vērā Komisijas priekšlikums labāk noteikt prioritātes un tematiski koncentrēt Eiropas Savienības un dalībvalstu līdzekļus uz dažādām prioritātēm, lai panāktu efektīvāku koordināciju starp fondiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. Ir būtiski svarīgi uzlabot šo un pārējo Eiropas fondu efektivitāti, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju nepārtrauktu atbalstu šiem fondiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju ierosinājumus, kas piedāvāti šajā ziņojumā, proti, aicinājumu veicināt sinerģiju, no vienas puses, starp teritorijas ietekmējošām politikas jomām un, no otras puses, starp fondiem, jo īpaši palielinot finansējumu un izstrādājot vairākus reģionus ietverošas programmas. Taču, manuprāt, tas ir nožēlojami, ka vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā netiek uzskatīta par prioritāti. Pārvaldības uzlabošana, nodrošinot iestāžu ar decentralizētas pārvaldības spēju aktīvāku iesaisti, ir iespēja nodrošināt fondu apguvi, efektivitāti un vienkāršošanu, kas ir vēlama kohēzijas politikas īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Ekonomikas, sociālās un teritoriālās kohēzijas politika ir viens no ES pamatpīlāriem, kura uzdevums ir ne tikai sekmēt un attīstīt izcilību, veicinot inovāciju, bet arī nodrošināt konverģenci un novērst trūkumus mazāk attīstītajos reģionos salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem. Kopīga programmu izstrāde bija būtiskākais jauninājums 2007.–2013. gada periodā, rosinot reģionus un dalībvalstis pieņemt integrētu pieeju attiecībā uz teritorijām un līdzekļiem un iekļaut to stratēģiskajās un darbības programmās. Taču daudzos gadījumos šo būtisko pieeju traucē īstenot ļoti plašā autonomija un spēcīgā konkurence, kāda ir starp dažādām iestādēm, kuras atbildīgas par atsevišķu viena fonda programmu pārvaldību. Nespējot pienācīgi sadarboties, tās nopietni apdraud ne tikai iespējamo darbību un pasākumu integrāciju, kas ir tik būtiska, bet arī ieguvumus un ietekmi, ko šie pasākumi var nodrošināt. Tāpēc nākamajā plānošanas periodā, iespējams, ir vērts atgriezties pie vairākfondu programmām, integrējot tajās pieredzi, kas iegūta kopīgās plānošanas procesā, un veicinot kopīgu un atbildīgu pārvaldību to dažādo ieinteresēto personu vidū, kas atbildīgas par reģionu attīstību. Manuprāt, pieņemtais ziņojums ir efektīvs stimuls šo mērķu sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu efektivitātes paaugstināšanu, jo uzskatu, ka stratēģiskās programmas izstrāde var nodrošināt vienādu pieeju un iespēju izmantot visu dažādo pašreizējo fondu sinerģiju, lai veicinātu Līgumos noteiktos kohēzijas politikas mērķus, tādējādi piepildot pilsoņu cerības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlaments jau vairākkārt ir uzsvēris, ka jāpalielina Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu kopējas piemērošanas efektivitāte, kā arī integrētās pieejas dažādām nozaru politikas jomām efektivitāte. Tā kā ir jāizvairās no līdzekļu nelietderīga izlietojuma, kas ir īpaši svarīgs uzdevums dziļas krīzes laikā, ko patlaban piedzīvojam, pēc iespējas efektīvāk jāizmanto struktūrfondu līdzekļu nodrošinātā sinerģija un jācenšas nelaist garām iespējas neatbilstīga līdzekļu izlietojuma dēļ. Pieejamo līdzekļu izmantošana palielina iespēju nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, mazinot reģionu atšķirības un veicinot sociālo integrāciju un kohēziju reģionu starpā. Taču tas nebūs iespējams, ja Eiropas Savienība un dalībvalstis nenoteiks skaidras prioritātes, novēršot līdzekļu neefektīvu sadali un uzsverot patiesi būtiskos aspektus. Vienlaicīgi ar vēlamā elastīguma veicināšanu ir jāveic fondu darbības cieša uzraudzība, nodrošinot pēc iespējas lielāku atbilstību stingrības un pārredzamības noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums, ko izstrādājis Stavrakakis kungs, attiecas uz pašreizējo situāciju un nepieciešamību nodrošināt turpmāku sinerģiju, lai uzlabotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu efektivitāti. Pēdējos divdesmit gados struktūrfondu finansējums ir novirzīts dažādiem Eiropas reģioniem un ir nodrošinājis lielāko ieguldījumu miljoniem eiropiešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Struktūrfondi tika uzskatīti par neizsmeļamu avotu, kas varēja nodrošināt vismazāk attīstīto reģionu finansējuma vajadzības. Nesenā ekonomiskā un finanšu krīze ir pamodinājusi mūsu saprātu un ļāvusi saskatīt neierobežotā patēriņa sekas, kas raksturīgas neilgtspējīgiem ieguldījumiem.

Patiesi, infrastruktūras attīstība ne vienmēr nodrošina attīstību kopumā. Tāpēc steidzami jāveic visu plānoto projektu stingrs novērtējums, kā arī joprojām pieejamā finansējuma stratēģiska pārdale, nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izstrādē ņemot vērā progresu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Es atbalstu šajā ziņojumā sniegtos ieteikumus attiecībā uz sinerģijas palielināšanu, izstrādājot stratēģisku instrumentu, kas aptvertu visus struktūrfondus un būtu vērsts uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību, atbalstītu uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, un mazinātu administratīvās izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā noteikts skaidrs mērķis, proti, izveidot vienotu stratēģisko programmu nākamajam finanšu plānošanas periodam pēc 2013. gada attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un pārējiem struktūrfondiem, jo īpaši Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kā arī panākt koordināciju ar citiem instrumentiem, kas saistīti ar ES politikas ārējiem aspektiem.

Izstrādājot vienotu stratēģisko programmu, iespējams, tiks zaudētas saņēmēju reģionu un nozaru īpatnības un daudzveidība, veicinot ES budžeta ierobežošanu un fondu maksājumu samazināšanu atbilstīgi ES spēcīgāko dalībvalstu prasībām. Šās jaunās programmas mērķis ir veicināt konkurētspēju un stiprināt ES politikas jomu integrāciju, lai pielāgotu stratēģiju „Eiropa 2020” lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu, kā arī kapitāla koncentrācijas un centralizācijas interesēm.

Taču, savukārt, mēs turpināsim atbalstīt šo fondu pilnīgu izmantošanu un veicināt to savstarpējo papildinātību, lai aizsargātu un sekmētu ražošanu visās valstīs, un mēs turpināsim cīnīties pret bezdarbu un veicināt tiesību ievērošanu darbavietās, vairot labumu un uzlabot tā pārdali, atbalstīt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, cīnīties pret nabadzību, kā arī aizsargāt piekrastes sīkzveju, ģimenes saimniecības un mazās un vidējās saimniecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā tiek atbalstīta vienotas stratēģiskās programmas izstrāde nākamajam finanšu plānošanas periodam pēc 2013. gada attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un pārējiem struktūrfondiem, jo īpaši Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kā arī panākt koordināciju ar citiem instrumentiem, kas saistīti ar ES politikas ārējiem aspektiem. Jāņem vērā, ka, izstrādājot vienotu stratēģisko programmu, iespējams, tiks zaudētas saņēmēju reģionu un nozaru īpatnības un daudzveidība, veicinot ES budžeta ierobežošanu un fondu maksājumu samazināšanu atbilstīgi ES spēcīgāko dalībvalstu prasībām.

Šās jaunās programmas mērķis ir veicināt konkurētspēju un stiprināt ES politikas jomu integrāciju, lai, kā parasti, pielāgotu stratēģiju „Eiropa 2020” lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu, kā arī kapitāla koncentrācijas un centralizācijas interesēm.

Taču, savukārt, mēs tupināsim atbalstīt šo fondu pilnīgu izmantošanu un veicināt to savstarpējo papildinātību, lai aizsargātu un sekmētu ražošanu visās valstīs, un mēs turpināsim izmantot fondu sniegtās iespējas, lai cīnītos pret bezdarbu un veicinātu tiesību ievērošanu darbavietās, vairotu labumu un uzlabotu tā pārdali, atbalstītu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, cīnītos pret nabadzību un aizsargātu piekrastes sīkzveju, ģimenes saimniecības un mazās un vidējās saimniecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropa piedzīvo pēckrīzes periodu, un tāpēc ir pareizi pastiprināt centienus ES fondu un programmu darbības koordinēšanai. Attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu pieredze liecina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētās saimnieciskās darbības var būt efektīvākas, ja tiek cieši saskaņotas un integrētas fonda veiktajos pasākumos. Jāņem vērā, ka biežāk programmu un pasākumu panākumi ir savā ziņā atkarīgi no veiksmīga dažādu faktoru apvienojuma, no kuriem svarīgākais ir cilvēkresursu attīstība. Pašreizējā programmu plānošanas un īstenošanas sistēma, kas apvieno politikas pasākumus cilvēkresursu attīstībai, uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un infrastruktūras attīstībai, ir instruments, kas sekmē atbalstāmo reģionu attīstību. Veicot atsevišķus šīs politikas pasākumus, tiktu sasniegts mazāk nekā pašreiz, kad tie ir apvienoti integrētā programmu plānošanas un īstenošanas sistēmā. Taču es uzskatu, ka mums nepieciešams vēl plašāks saskaņošanas mehānisms, kas veicinātu instrumentu, politikas jomu un dalībnieku koordinēšanu. Izmantojot šādu pieeju, ir jāievieš rūpīgi izstrādāti intervences pasākumi un programmas, kurās ņemta vērā katra reģiona īpatnības un salīdzinošās priekšrocības vai īpašās iezīmes integrētā, uz konkrētu teritoriju vērstā pieejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo tajā aicināts ierosināt vienotu stratēģisko programmu nākamajam finanšu plānošanas periodam pēc 2013. gada, lai nodrošinātu vienādu pieeju un izmantotu visu to darbību sinerģiju, kuras tiek veiktas, lai veicinātu Līgumos noteiktos kohēzijas politikas mērķus, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF). Es uzskatu, ka kohēzijas politika ir viens no ES ekonomikas politikas pīlāriem, kas veicina ilgtermiņa investīciju stratēģiju un sociālo integrāciju. Kohēzijas politika ir arī atbalsta nodrošinājums mazāk attīstītiem reģioniem un mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, lai Eiropas Savienībā panāktu līdzsvarotu un harmonisku attīstību. Eiropas pievienotā vērtība izpaužas tā, ka visi var gūt labumu no ES veiksmīgas ekonomikas attīstības, tādēļ jāsaglabā neatkarīga kohēzijas politika un jāpiešķir lielāks un pietiekams finansējums tās īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. Es vēlos izteikt atzinību par Stavrakakis kunga ziņojumu par ERAF un pārējo struktūrfondu efektivitātes paaugstināšanu. Fondu lielāks elastīgums, to administrēšanas vienkāršošana un instrumentu, politikas pasākumu un dalībnieku koordinēšana ir jau sen izvirzīta prasība un nepieciešamība, lai nodrošinātu nelabvēlīgo grupu sociālo integrāciju sarežģītajā integrēto politikas jomu sistēmā, izmantojot visus ES finanšu līdzekļus, ko piedāvā Eiropas Savienības fondi un jo īpaši ERAF, ESF un ELFLA. ERAF darbību reglamentējošās regulas grozījums, kas paplašina mājokļu intervences izdevumu atbilstību, iekļaujot arī kritiskās kopienas, ļauj dalībvalstīm pārskatīt to darbības programmas un noteikt jaunas prioritātes attiecībā uz ieguldījumiem, izmantojot ne vairāk kā 2 % no tām atvēlētā ERAF finansējuma mājokļu intervencēm kritisko kopienu labā, veicot ēku aizstāšanu un atjaunošanu. Dalībvalstīm pilnībā jāizmanto šī iespēja, lai papildinātu savus centienus, nodrošinot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo integrāciju, un Eiropas Komisijai jāpiedāvā īpašs rīcības plāns saistībā ar šo regulu, lai paātrinātu fondu finansējuma izmantošanu, un jāizstrādā ziņojums par finansējuma izlietojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Kohēzijas politika ir viens no ES ekonomikas politikas pīlāriem. Tā nodrošina atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, ļaujot Eiropas Savienībā panākt līdzsvarotu un harmonisku attīstību, un norāda darbības virzienu, kas ir ļoti būtisks 27 dalībvalstīm, jo tām ir jāizstrādā teritoriālās attīstības stratēģiskās pamatnostādnes, nodrošinot sociālo partneru aktīvu līdzdalību. Mans balsojums par šo ziņojumu apstiprina ne tikai manu ticību šim mērķim, bet arī to, ka apzinos nepieciešamību vienkāršot noteikumus valsts un reģionālā līmenī, lai projekti tiktu īstenoti noteiktajos termiņos, lai novērstu kavēšanos birokrātijas dēļ un lai mazinātu administratīvo apgrūtinājumu, tādējādi uzlabojot fondu apguves spēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pārliecinoša, atbilstīgi finansēta kohēzijas politika ir svarīgs instruments stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai. Tā veicina pārdomātu ilgtermiņa investīciju stratēģiju, rada pievienoto vērtību, veicina sociālo integrāciju un vienlaicīgi harmonisku attīstību visā Eiropā Savienībā.

Es uzskatu, ka mums jānodrošina atbalsts dalībvalstīm un reģioniem, veicinot sinerģiju starp struktūrpolitiku, sociālo politiku un lauku attīstības politiku. Vienotas stratēģiskās programmas izstrāde nākamajam finanšu plānošanas periodam piedāvās efektīvāku pieeju un uzlabos sinerģiju starp Eiropas reģionos īstenotajiem pasākumiem, kas paredzēti ES politikas mērķu atbalstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienībai ir nepieciešama dažādu nozaru politikas jomu jauna sinerģija un integrēta pieeja, lai panāktu optimālu rezultātu praktiskai izaugsmei un nodarbinātībai. Ir aktīvi jāīsteno reģionālā politika, kas ir elastīgāka un saskaņota ar citiem instrumentiem un programmām. Mēs uzskatām, ka ERAF finansējuma izlietojums inovācijai, zinātniskajai pētniecībai, videi un MVU var būt efektīvāks, ja tiek cieši saskaņots un integrēts sociālajā politikā kopumā. To nodrošina integrēta plānošana. Patiesībā sarežģītas problēmas nevar atrisināt ar vienpusēju pieeju. Sadrumstalota pieeja var radīt politikas pasākumu pārklāšanos vai pretrunīgumu, pretrunīgas valsts darbības vai, kas ir vēl ļaunāk, resursu dublēšanos.

Mēs uzskatām, ka struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas apvienošana un to piemērotāka integrēšana Lauku attīstības fondā un Zivsaimniecības fondā ir risinājums, lai atraisīto atpalikušo reģionu potenciālu. Lielāks elastīgums, jauna daudznozaru pieeja un fondu administrēšanas vienkāršošana var nodrošināt mūsu attīstības un teritoriālās kohēzijas politikas panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Stavrakakis kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāatvieglo dažādo Eiropas fondu izmantošana, kas pieejami reģionālās politikas īstenošanai. Es vēlos īpaši atsaukties uz ziņojumā uzsvērto sinerģijas veicināšanu, kas vērsta uz integrētu pieeju reģionālās politikas dažādām nozaru politikas jomām. Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ nepieciešamība uzlabot pieejamā finansējuma izmantošanas efektivitāti ir vēl jo būtiskāka. Ņemot to vērā, ziņojumā ierosināts izstrādāt vienotu stratēģisko programmu Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF). Vienāda pieeja šiem dažādajiem reģionālās politikas fondiem arī novērsīs pasākumu dublēšanos un neskaidrības, kas var rasties ekonomikas dalībniekiem reģionālā un vietējā līmenī, kuri ir ieinteresēti saņemt Eiropas finansējumu konkrēta projekta īstenošanai. Turklāt sistemātiska un sinerģiska pieeja dažādajiem Eiropas reģionālās politikas fondiem veicinās kohēzijas politikas mērķu pieņemšanu un tādējādi mazinās attīstības atšķirības starp Eiropas reģioniem, kā arī veicinās sociālo integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Mums jādara viss iespējamais, lai radītu labvēlīgu vidi visām dalībvalstīm, kuras vēlas izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pārējo struktūrfondu piedāvāto atbalstu. Lai īstenotu kohēzijas politikas mērķus, mums jāveicina sinerģija starp šiem fondiem, jārisina jautājumi, kas saistīti ar to koordināciju, un jāvienkāršo fondu administrēšanas noteikumi. Tāpēc pēc 2013. gada ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstību vienādai pieejai un izstrādātajai vienotajai stratēģiskajai programmai. Ir jānovērš arī finansēšanas instrumentu sadrumstalotība, nodrošinot kohēzijas politikas izdevumu racionalizāciju. Jāņem vērā, ka kohēzijas politika nodrošina ilgtspējīgu Eiropas Savienības attīstību ilgtermiņā, un tāpēc jāsaglabā tās neatkarība un tai jāparedz lielāks finansējums. Lielāka uzmanība jāpievērš Eiropas Sociālajam fondam (ESF), kas nodrošina lielāko ieguldījumu efektīvā izaugsmē un uz zināšanām pamatotā konkurētspējā. Manuprāt, kohēzijas politikai jābūt vairāk orientētai uz rezultātiem un mazāk orientētai uz izdevumu pareizību un procedūrām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas kohēzijas politika ir un arī turpmāk būs pamats ES pamanāmajai darbībai tās reģionos, kā arī galvenais avots ieguldījumiem faktiskajā ekonomikā, kas spēj palīdzēt Eiropai un tās reģioniem izkļūt no krīzes un atgūt konkurētspēju. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un pārējie struktūrfondi ir devuši būtisku ieguldījumu, taču to pienākums un uzdevums ir vairāk un efektīvāk strādāt Eiropas Savienības labā. Ņemot to vērā, es atbalstu Stavrakakis kunga ziņojuma saturu un struktūru, un es balsoju par to. Es jo īpaši atbalstu Stavrakakis kunga ierosinājumus un priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienības fondu efektīvāku izmantošanu. Es ceru, ka Eiropas Komisija ņems vērā Parlamenta prasības, jo īpaši izstrādājot nākamo finanšu plānu 2014.–2020. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējo ekonomisko situāciju vajadzētu uzskatīt par iespēju pārskatīt visus pasākumus, kuru efektivitāti ir iespējams uzlabot, ar lielāku leģitimitāti stingri vēršoties pret visiem un ikvienu gadījumu, kad laiks un līdzekļi tiek nelietderīgi izmantoti. Nepieciešamība konsolidēt valstu budžetus liks mums būt novatoriskākiem un lietderīgāk izmantot pieejamo finansējumu. Šis ziņojums, kuru es atbalstīju balsojumā, norāda uz pašreizējo situāciju un nepieciešamību veicināt turpmāku sinerģiju, lai uzlabotu fondu efektivitāti. Ir jāattīsta šo fondu koordinācija.

ES kohēzijas politikas instrumenti tiek pārvaldīti vienotā sistēmā, kuras ietverto aspektu lokā ietilpst viss, sākot no stratēģiskajām pamatnostādnēm līdz pat maksājumiem un ziņojumu iesniegšanai. Taču ir jāuzlabo koordinācija starp kohēzijas politikas instrumentiem un citiem instrumentiem. Es atbalstu integrētas plānošanas un īstenošanas sistēmas izveidi, kas ietver visas politikas jomas. Integrētas plānošanas iedarbīgums nozīmē, ka sarežģītas problēmas nevar atrisināt, vienlaicīgi izmantojot vairākus atšķirīgus risinājumus. Bezdarbu nevar novērst, vienkārši mācot bezdarbniekus, — ir jāīsteno arī darbavietu izveidošanas politika, piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vai jauniem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Struktūrpolitikas reformas dēļ 2007.–2013. gada plānošanas periodā lauku attīstība tika nodalīta no struktūrfondu vispārējās sistēmas. Šādai nodalīšanai nevajadzēja radīt mērķu dublēšanos vai neievērošanu un bija jānodrošina vienlīdzīgas attīstības iespējas gan lauku, gan pilsētas teritorijās, tomēr šī situācija pašā pamatā nav viendabīga. Lai lauku attīstības politika būtu efektīva, nepieciešama cieša koordinācija ar pasākumu īstenošanu gan Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, gan reģionālo politikas instrumentu ietvaros. Ir vajadzīga vienota stratēģiska programma Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Kohēzijas fondam, Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF), lai nodrošinātu vienādu pieeju un lai veicinātu sinerģiju visu minēto finansēšanas instrumentu starpā. Kohēzijas politikas mērķis ir mazināt atšķirības starp reģioniem un veicināt sociālo integrāciju, lai nodrošinātu līdzsvarotu un harmonisku attīstību. Es balsoju par ziņojumu, lai nodrošinātu fondu piemērotāku koordināciju un lai reģionālās un vietējās iestādes tiktu iesaistītas partnerības līgumu izstrādē un īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. (IT) Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir pamatprincips visu ES politikas virzienu un darbību noteikšanā. Es piekrītu referenta viedoklim, ka ekonomiskā krīze liks mums būt novatoriskākiem un lietderīgāk izmantot pieejamo finansējumu. Novatorisms nozīmē radīt dažādu nozaru politikas jomu sinerģiju un integrētu pieeju, lai panāktu optimālu rezultātu praktiskai izaugsmei un attīstībai.

Es īpaši atbalstu referenta apgalvojumu, ka sinerģija un koordinācija nenozīmē visām situācijām atbilstošu risinājumu, bet gan prasa ciešu un stratēģisku instrumentu, politikas jomu un dalībnieku koordinēšanu, lai ieviestu rūpīgi izstrādātus intervences pasākumus un programmas, kurās ņemta vērā katra reģiona īpatnība un salīdzinošās priekšrocības vai īpašās iezīmes integrētā, uz konkrētu teritoriju vērstā pieejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē Briselē mēs balsojām par ziņojumu saistībā ar ERAF un pārējo struktūrfondu efektivitātes paaugstināšanu. Reģionālās attīstības komitejas izstrādātajā rezolūcijas priekšlikumā ierosināts finanšu plānošanas periodā pēc 2013. gada izveidot vienotu stratēģisko programmu, lai nodrošinātu vienādu pieeju un izmantotu visu to darbību sinerģiju, kuras tiek veiktas, lai veicinātu Līgumos noteiktos kohēzijas politikas mērķus, ko finansē ERAF, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

Ziņojumā norādīts, ka sinerģijas paaugstināšana ir būtiska ne tikai, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, bet galvenokārt arī tādēļ, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus. Stavrakakis kunga ziņojumā aicināts ELFLA paredzētās lauku attīstības pasākumus un EZF paredzētās ilgtspējīgas attīstības pasākumus zivsaimniecības teritorijās apvienot vienotā sistēmā ar pārējiem struktūrfondiem, kā arī uzlabot koordināciju ne tikai starp pašiem kohēzijas politikas instrumentiem, bet arī pasākumiem, ko veic saistībā ar Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu. Šis ziņojums būtībā aicina ieviest vienotu stratēģisko programmu nākamajam finanšu plānošanas periodam pēc 2013. gada un izmantot visu to darbību sinerģiju, kuras tiek veiktas, lai veicinātu Līgumos noteiktos kohēzijas politikas mērķus, ko finansē ERAF, Kohēzijas fonds, ESF, ELFLA un EZF. Turklāt ziņojumā norādīts, ka kohēzijas politikas mērķim jābūt ilgtspējīgai, pārdomātai, integrējošai un teritoriālā un sociālā ziņā vienmērīgi sadalītai ekonomikas izaugsmei, attīstības atšķirību samazināšanai starp reģioniem, darbavietu izveidei, uzlabotai dzīves kvalitātei, darba ņēmēju mācīšanai veikt jaunus darba pienākumus, tostarp ilgtspējīgas ekonomikas jomā, sociālai un teritoriālai kohēzijai un Eiropas sociālā modeļa īstenošanai, kas ir Eiropas ekonomikas kohēzijas un konkurētspējas faktors.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Kohēzijas politikas mērķis ir ilgtspējīga un integrējoša ekonomikas izaugsme, kas vienmērīgi sadalīta Eiropā, un atšķirību mazināšana starp reģioniem. Lai palielinātu sinerģiju, ir jāpieņem vienota stratēģiska programma, kas stiprinās ES politikas jomu integrāciju, veicinot stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu. Integrēta plānošana noteikti ļaus izmantot struktūrfondus tā, lai sekmētu Eiropas kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir konkrētos reģionos neizmantoto Eiropas līdzekļu pārdale, novirzot tos citiem — atbilstīgākiem reģioniem tajā pašā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es atbalstīju rezolūciju par ERAF un pārējo struktūrfondu pašreizējo stāvokli un uz efektivitātes paaugstināšanu vērstas turpmākas sinerģijas veidiem. Polijā tika veikts pētījums, lai noteiktu šķēršļus struktūrfondu apguvē, un rezultāti apliecināja, ka divi būtiskākie šķēršļi ir izsmeļošas informācijas trūkums un ES fondu izmantošanas birokrātiskā sistēma un atskaitīšanās par to izmantošanu.

Es vēlos pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai vienkāršot fondu izmantošanas procedūru gan valsts, gan arī reģionālā līmenī. Tā ir prioritāra prasība, lai nodrošinātu visu fondu efektīvu izmantošanu. Es arī aicinu Komisiju vienkāršot kohēzijas politikas jēdzienu un, īstenojot šo politiku, likt uzsvaru uz rezultātiem, nevis sarežģītām uzraudzības procedūrām. Jaunās politikas iezīmēm jābūt lielākam elastīgumam, samērīgumam un pārredzamībai fondu izlietojumā. Procedūras var vienkāršot, saskaņojot noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda finansēto projektu administrēšanu, pieejamību, revīziju un pārskatu sagatavošanu.

Dažādo fondu sniegtā atbalsta piemērotāka koordinācija uzlabos sarežģītu problēmu risināšanas efektivitāti. Piemēram, bezdarbu var novērst, ne tikai mācot bezdarbniekus, bet arī atbalstot uzņēmumus un attīstot infrastruktūru. Tāpēc ir būtiska fondu daudzveidība. Tikai efektīva fondu sinerģija mazinās bezdarbu. Šāda visaptveroša pieeja var palīdzēt arī uzlabot potenciālo atbalsta saņēmēju pieeju būtiskai informācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Jautājums par efektivitātes un sinerģijas uzlabošanu dažādo struktūrfondu starpā ir ļoti būtisks debatēs par nākotnes kohēzijas politiku. Šai politikai ir jābūt vienkāršākai un savā ziņā integrētai. Tāpēc, lai nodrošinātu vienotu redzējumu un optimizētu sinerģiju, ko var izveidot starp dažādajiem fondiem, jaunās pieejas pamatā jābūt dažādo struktūrfondu vienotai stratēģiskai programmai. Tikai, pamatojoties uz integrētu redzējumu, kas vērsts uz rezultātiem un atbilst pārdomātas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem, mēs varēsim runāt par dažādo struktūrfondu efektivitātes uzlabošanu.

Būdams Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ēnu referents, es uzskatu, ka mums jānodrošina reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalība partnerības līgumu izstrādē un īstenošanā un jāpanāk prioritāšu un finanšu līdzekļu, kas tiks atvēlēti nākotnē, tematiska orientācija. Ir jāņem vērā reģionālā dimensija un jāuzlabo pamanāmība ieguvumiem, ko kohēzijas politika nodrošina ES. Attiecībā uz finanšu instrumentiem vēlos norādīt, ka ir jāuzlabo iespēja izmantot finanšu inženierijas instrumentus, kā arī jāļauj dalībvalstīm un to reģioniem īstenot vairāku fondu programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Referents ir vairākkārt uzsvēris, ka, lai panāktu optimālus rezultātus, izmantojot kohēzijas politikas trīs fondu atbalstu, izšķiroša nozīme ir piemērotākai koordinācijai un integrētai plānošanas un īstenošanas sistēmai. Mūsu daudzajos darba gados gūtā pieredze nodrošina pietiekamas zināšanas, lai varētu izmantot pašreizējās iespējas un būtiski uzlabot Eiropas nākotnes kohēzijas politiku.

 
  
  

Ziņojumi: Miroslav Mikolášik (A7-0111/2011) - Oldřich Vlasák (A7-0218/2011) - Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (A7-0110/2011) - Georgios Stavrakakis (A7-0141/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (ECR), rakstiski. − Par Sanchez-Schmid kundzes, Stavrakakis kunga, Vlasak kunga un Mikolasik kunga ziņojumiem: konservatīvie Eiropas Parlamenta deputāti balsoja, lai noraidītu minētos ziņojumus par kohēzijas politikas turpmāko virzību, izņemot Vlasak kunga ziņojumu, attiecībā uz kuru mēs atturējāmies. Tam ir vairāki svarīgi iemesli: mēs uzskatām, ka ir pilnīgi nepieņemami saglabāt neskartu ES lielo kohēzijas budžetu, kad dalībvalstīs notiek fiskālā konsolidācija. Parasti šajos ziņojumos neietver konservatīvo deputātu bažas par saprātīgu ES kohēzijas politikas pārvaldību. Tajos tiek noraidītas visas iniciatīvas, kas ļauj bagātākām dalībvalstīm pašām finansēt savu reģionālo attīstību, un tiek kavētas nelielākas, efektīvākas un mērķtiecīgākas kohēzijas politikas izstrāde nabadzīgākiem Eiropas reģioniem. Šie priekšlikumi tiek aizstāti ar jaunām birokrātiskām struktūrām, piemēram, makroreģionālām iestādēm, un atkal tiek samazināta nacionālas valsts nozīme, nosakot pāreju uz reģionālu pieeju. Pašreizējie taupības apstākļi dod iespēju ES mazāk tērēt vecajām un nesaimnieciskajām prioritātēm. Šajos ziņojumos paredzēti pilnīgi nepareizi virzieni.

 
  
  

Ziņojums: Elisa Ferreira (A7-0183/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. − Godātais priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek norādīts, ka Eiropas Savienības stratēģija, kurā paredzēta izaugsme un darbavietu izveidošana, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo stabilitāti, jāpapildina ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas sistēmu. Šajā dokumentā Komisija tiek nepārprotami aicināta izturēties stingrāk un neatkarīgāk attiecībā uz pastiprinātas uzraudzības procedūru, uzdevumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Pašreizējie notikumi liecina, ka Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakts nav īpaši efektīvs un nav palīdzējis novērst vairākas nopietnas problēmas, ar kurām dalībvalstis saskārās savās maksājumu bilancēs un, atmaksājot parādus. Papildus palīdzībai, kuru šīm valstīm sniedza ES, iestādes strādā, lai stiprinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu un tādējādi izvairītos no šādas krīzes nākotnē. Tas ir ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis, un daļa no tā ir mūsu kolēģes deputātes Ferreira kundzes ziņojums. Ziņojumā tiek izklāstīta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana, kā arī atbalstīta uzraudzības pastiprināšana. Es atbalstu šajā ziņojumā ietvertos principus, tāpat kā es atbalstu visu ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, kura mērķis bija stiprināt ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā un eiro zonā. Ekonomikas pārvaldība jāsasaista ar pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. Citiem vārdiem, tajā pieprasīta ciešāka un savlaicīgāka ieinteresēto pušu, kā arī valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta iesaistīšana. Šajā ziņojumā, par kuru es balsoju, norādīts, ka korektīvajā rīcības plānā tiek noteikti konkrēti politikas pasākumi, kurus attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi vai plāno īstenot, kā arī ietverts to izpildes termiņš.

Tikpat svarīga korektīvajos pasākumos ir Komisijas iespēja veikt pastiprinātas uzraudzības uzdevumus attiecīgajā dalībvalstī, lai uzraudzītu plāna īstenošanu. Visbeidzot, vēlos uzsvērt Parlamenta pilnvaras rīkoties pēc savas iniciatīvas vai dalībvalsts pieprasījuma un uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāju un, vajadzības gadījumā, Eurogrupas priekšsēdētāju uz attiecīgo parlamentāro komiteju, lai apspriestu lēmumu par neatbilstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es atturējos šajā balsojumā, jo nespēju ticami novērtēt šajā ziņojumā ietverto direktīvu ietekmi uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un korekciju. Protams, ekonomikas sabrukums Grieķijā, kā arī līdzīgas krīzes risks daudzās citās dalībvalstīs nosaka steidzamu stratēģijas izstrādi, kura novērstu šādas katastrofas atkārtošanos. No otras puses, šāda stratēģija nedrīkst ietvert neierobežotu ES centrālās iestādes iejaukšanos atsevišķu dalībvalstu tautsaimniecībā. Valsts varas un brīvības aizsardzība ir ES pienācīgas darbības garantija, un tāpēc no tās nedrīkst atteikties pat tādos apstākļos, kādus radījusi Grieķijas krīze.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo grozījumu, jo uzskatu, ka pēc finanšu un ekonomikas krīzes, kura skāra Eiropu un pārējo pasauli, ir ļoti svarīgi pārskatīt Eiropas makroekonomikas attīstības un fiskālās disciplīnas jautājumus. Šie ir ne tikai grūti laiki, bet arī īstais brīdis, lai pabeigtu un labotu pašreizējo modeli, ņemot vērā iepriekšējo un pašreizējo pieredzi, un pirmo reizi Eiropas Parlaments iesaistās šo svarīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana ir jauns disciplinārs pasākums eiro zonas dalībvalstīm, saskaņā ar kuru tiktu ieviesta soda nauda par krāpšanu vai saskaņoto ieteikumu nepildīšanu bez pieņemama attaisnojuma, nevis par nespēju sasniegt ierosinātos mērķus. Šajā disciplinārajā pasākumā tiks ņemts vērā kopējais valstij piemēroto soda naudu apjoms un atkarībā no šīs kopsummas noteiks maksimālo soda naudas apjomu. Samaksātā soda nauda veidos pastāvīgā krīzes pārvarēšanas mehānisma galvenā fonda ienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski. (IT) Ferreira kundzes ziņojums ir daļa no ekonomikas pārvaldības reformas tiesību aktu kopuma, kas ietver sešus ziņojumus, kuri ir mēnešiem ilgu sarunu rezultāts. Parlaments pauda visiem, jo īpaši Padomei, nepārprotamu vēstījumu. Tādēļ es ceru, ka šis tiesību aktu kopums tiks apstiprināts pirms vasaras sesiju pārtraukuma un piemērots pēc iespējas ātrāk, lai Eiropas Savienība būtu gatava, atšķirībā no iepriekšējās reizes, risināt problēmas, kuras apdraud tās stabilitāti. Es balsoju par Ferreira kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi analizēt problēmu, pamatojoties uz rezultātu apkopojumu — izcilu instrumentu iespējamās nelīdzsvarotības noteikšanai, izmantojot konkrētus kritērijus. Faktiski, es uzskatu, ka svarīgākais pasākums, kurš veicams, lai novērstu turpmākas ekonomikas krīzes, ir vispārēja to riska faktoru analīze, kuri var izraisīt budžeta nelīdzsvarotību, un šajā ziņojumā minētais jautājums tiek pienācīgi risināts. Turklāt šie kritēriji ir parasti un uzskaitāmi, tāpēc var veikt to vienotu novērtējumu un salīdzinājumu visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka Komisijai, nolasot rezultātu apkopojuma ekonomikas rādītājus saistībā ar brīdināšanas mehānismu, jāpievērš īpaša uzmanība faktiskās ekonomikas attīstībai, tostarp ekonomikas izaugsmei, nodarbinātības un bezdarba rādītājiem; nominālai un faktiskai konverģencei eiro zonā un ārpus tās; produktivitātes un tās galveno virzītājspēku attīstībai, piemēram, pētniecībai un izstrādei, ārējiem vai iekšējiem ieguldījumiem un tendencēm nozaru līmenī, tostarp enerģētikas nozarē, kura ietekmē gan iekšzemes kopproduktu, gan norēķinu konta bilanci.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze pierādīja, ka Eiropas Savienības pašreizējais ekonomikas pārvaldības modelis nedarbojas: uzraudzības sistēma izrādījās ļoti nepilnīga un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi netika ievēroti. Tāpēc es atbalstu pasākumu kopumu, kuru Eiropas Komisija iesniedza attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Es apstiprinu Ferreira kundzes ziņojumu par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu. Es izsaku atzinību Komisijai par rezultātu apkopojuma izmantošanas ieceri, kurai jau ir labi rezultāti iekšējā tirgus jomā, kā arī brīvības, drošības un tieslietu jomā. Es vēlos, lai Eiropas Parlaments sniegtu Komisijai kvalificētu palīdzību, nosakot rezultātu apkopojuma rādītājus. Sagaidāms, ka rādītāju būs diezgan daudz, tomēr galvenā uzmanība jāpievērš faktoriem, kas attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotību. Es piekrītu, ka jāizmanto iespēja aicināt veikt strukturālas reformas valstīs, kurās ir budžeta pārpalikums, bet galvenā uzmanība tomēr jāpievērš valstīm ar budžeta deficītu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi uzsvērt šīs regulas nozīmi. Lai gan tā ir jaunums ES tiesiskajā reglamentējumā, tomēr tās saturs un piedāvātā makroekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšana un koriģēšana Eiropas Savienībā ir novatoriska.

Ņemot vērā mācību, ko guvām no nesen notikušās krīzes, šis ziņojums ir vērtējams atzinīgi, jo tajā mēģināts izvirzīt par prioritāti dažādās dalībvalstīs pieņemto ekonomikas politikas pārraudzību un koordinēšanu, lai nodrošinātu stipru un līdzsvarotu ekonomisko savienību. Tā mērķis ir izveidot iespējamās nākamās nelīdzsvarotības brīdināšanas mehānismu attiecīgajā dalībvalstī, lai nekavējoties efektīvi uzlabotu tās stāvokli.

Visbeidzot, es vēlos izteikt atzinību savai kolēģei Ferreira kundzei par veikto darbu un ieguldījumu, kurš nav bijis viegls, tomēr ir labi paveikts.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka Komisijai stingrāk un neatkarīgāk jāizturas pret pastiprinātas uzraudzības procedūru attiecībā uz katras dalībvalsts konkrēto novērtējumu, pārraudzību, uzdevumiem un ieteikumiem. Es atbalstu Savienības metodi un tādēļ piekrītu, ka jāierobežo Padomes nozīme iespējamo sankciju noteikšanā. Tomēr svarīgāk ir attīstīties tādas ekonomikas pārvaldības virzienā, kas ietver preventīvās un koriģējošās sastāvdaļas, kuras paredzētas, lai izvairītos no minētajām sankcijām.

Novēršanas un koriģēšanas sistēmai un visai ekonomikas pārvaldības sistēmai jāveicina izaugsme un darbavietu radīšana, kā arī Savienības konkurētspējas pieaugums un sociālā stabilitāte. Tādēļ es piekrītu, ka papildus budžeta uzraudzībai jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība, lai novērstu pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību un trūkumus Savienībā. Ir svarīgi ņemt vērā arī iekšējo nelīdzsvarotību, tostarp privātā un valsts sektora parādus, to attīstību un izcelsmi (vietēja vai starptautiska), kā arī maksājumu kavējumus valstī, proti, valsts sektorā un lielos starptautiskos, kā arī mazos un vidējos uzņēmumos.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir daļa no sešu tiesību aktu kopuma par tā dēvēto ekonomikas pārvaldību. Lai gan referente un viņas politiskā grupa vēlējās, lai tas atšķirtos no pārējiem pieciem, faktiski ziņojums atklāj šajā Eiropas Savienībā pastāvošās pretrunas.

Faktiski, nepietiek ar makroekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšanu dalībvalstīs, ja Eiropas Savienībā nav pašreizējai politikai alternatīvas politikas, kura pamatotos uz solidaritāti un ekonomikas un sociālo kohēziju, lai novērstu nelīdzsvarotību. Veltīgas deklarācijas par labiem nodomiem darbavietu, darba ņēmēju un sociālo tiesību aizsardzības jomā ir pilnīgā pretrunā ar apgalvojumiem par pakta „Eiro plus” un Stabilitātes un izaugsmes pakta (kurš tika nosaukts par „muļķīgu”) izpildi, tostarp sankciju pastiprināšanu pret tām valstīm, kuru ekonomika ir neaizsargātāka un kuras kļuvušas par neoliberālas politikas upuriem.

Referente un viņas politiskā grupa vēlas, lai atzītu, ka minētajos paktos atbalstītā un apstiprinātā politika ir krīzes galvenais iemesls un ka Vācijas markai līdzīgas vienotās valūtas radīšanas pamatojumā bija kļūdaini pieņēmumi, kuri sekmēja tikai saimniecisku un finanšu grupu interešu īstenošanu ekonomiski spēcīgākajās valstīs. Ja viss turpinās notikt šādā veidā, tad neizbēgami mēs piedzīvosim vēl lielāku ekonomikas, sociālās un politiskās situācijas pasliktināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir daļa no sešu tiesību aktu kopuma par ekonomikas pārvaldību, un tajā tiek atklātas Eiropas Savienībā pastāvošās pretrunas. Faktiski, nepietiek ar makroekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšanu dalībvalstīs, ja Eiropas Savienībā pašreizējai politikai nav alternatīvas politikas, kura pamatotos uz solidaritāti un ekonomikas un sociālo kohēziju, lai novērstu nelīdzsvarotību. Tāpēc nepietiek ar deklarācijām par labiem nodomiem darbavietu, darba ņēmēju un sociālo tiesību aizsardzības jomā, ja to dēļ Stabilitātes un izaugsmes pakts un pakts „Eiro plus” netiek aizstāts ar faktisku Progresa un sociālās attīstības paktu, bet tiek dota priekšroka plašāku prasību un stingrāku sankciju piemērošanai valstīm un tautām, kuras kļuvušas par neoliberālas politikas upuriem.

Kamēr Eiropas līderi neatzīs, ka viņu politika ir pašreizējās krīzes galvenais iemesls, mēs vērosim ekonomikas, sociālās un politiskās situācijas pasliktināšanos, kura neizbēgami radīs turpmāku sociālo spriedzi un konfliktus ar neparedzamām sekām. Tas turpinās notikt, kamēr viņi nesapratīs, ka Vācijas markai līdzīgas vienotās valūtas radīšanas pamatojumā bija kļūdaini pieņēmumi, kuri sekmēja tikai saimniecisku un finanšu grupu interešu īstenošanu ekonomiski spēcīgākajās valstīs, un ka tas ir galvenais krīzes saasināšanās iemesls…

(Saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Mēģinājums koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību ir ļoti svarīgs eiro zonas un ES nākotnei. Parlaments plāno uzlabot Komisijas priekšlikumu, lai izveidotu tādu spēcīgu un saskaņotu sistēmu nākamajai desmitgadei, kura nodrošinātu fiskālās disciplīnas un ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības mērķu savietojamību Savienībā un visās dalībvalstīs, jo Savienības un eiro stabilitāte un ilgtspēja tiks nodrošināta tikai izpildot šos nosacījumus. Ekonomikas pārvaldības stiprināšanai jānotiek vienlaikus ar pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. Tas nozīmē ciešāku un savlaicīgāku ne tikai attiecīgo ieinteresēto pušu, bet īpaši valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta iesaistīšanu visā procesā. Būtiski, lai Stabilitātes un izaugsmes pakts un visa ekonomikas lietu administrācijas sistēma atbalstītu ES stratēģiju izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā un atbilstu tai, lai par šīs stratēģijas mērķi izvirzītu dalībvalstu konkurētspējas pieaugumu un sociālo stabilitāti visos ES reģionos. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana ir efektīvs to vājo vietu novēršanas instruments, kuras radušās vidēja termiņa un ilgtermiņa tendenču, augošo atšķirību Savienībā un eiro zonā, kā arī atsevišķu dalībvalstu politikas ārējo seku dēļ. Mums jāuzlabo ekonomikas pārvaldības sistēma un tādējādi jārada ilgtspējīga un līdzsvarota visas Savienības izaugsme.

 
  
MPphoto
 
 

  Marietta Giannakou (PPE), rakstiski. (EL) Šodien Eiropas Parlamenta deputātu grupa New Democracy balsoja par sešiem priekšlikumiem jaunajā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā. Eiropas Parlamenta priekšlikumi ir virzība uz ekonomikas stabilitāti, vienlaikus dodot iespēju pilnveidot novatoriskus mehānismus, piemēram, eiroobligācijas un Eiropas projekta obligācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Es balsošu par Ferreira kundzes ziņojumu, jo tikai tas ar izpratni uzsver izšķirošo tādas plašas makroekonomikas perspektīvas atgūšanas nozīmi, kurā ņemti vērā dalībvalstu produktivitātes atšķirīgie līmeņi, vienlaikus nodrošinot pamattiesības un sociālās tiesības saskaņā ar Monti klauzulu. No otras puses, ekonomikas tiesību aktu kopumā, kurš ierosināts citos ziņojumos, tikai paredzēts turpināt plašu taupības pasākumu īstenošanu, kuriem bija un, iespējams, būs postoša ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Politika, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta tikai taupības pasākumiem un kura mudina turpināt izdevumu samazināšanu, neplānojot veikt ieguldījumus, kavē darbavietu izveidošanu. Tāpēc es balsošu pret visiem citiem ziņojumiem un atturēšos balsojumā par Haglund kunga ziņojumu. Mums jāatrod alternatīvs veids, kā risināt pašreizējo krīzi, kurš ietver atbildīgu taupības pasākumu īstenošanu, izstrādājot spēcīgu ieguldījumu plānu, lai nodrošinātu, ka tiek atbalstīti tie, kuri šai krīzē ir mazāk aizsargātākie. Tādas pārmaiņas, kā plaša finanšu nozares strukturālā un reglamentējuma reforma, ir jāveic, bet pašreizējā situācijā pozitīvas izmaiņas var notikt, ieviešot stimulēšanas sistēmu un izstrādājot radikālu un visaptverošu modernizācijas politiku, kā arī veicot mērķtiecīgus ieguldījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo šajā procedūrā paredzēts ieviest brīdināšanas mehānismu makroekonomikas nelīdzsvarotības rašanās agrīnai noteikšanai. Tās pamatā jābūt indikatīvam un pārredzamam rezultātu apkopojumam, kurš ietver rādītāju robežvērtības, kā arī ekonomisko novērtējumu. Šajā novērtējumā, cita starpā, jāņem vērā nominālā un faktiskā konverģence eiro zonā un ārpus tās. Ja tiek konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomiskās un monetārās savienības pienācīgu darbību, jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu sniegšanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro, — izpildes iespējas (soda nauda), ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi. Es uzskatu, ka tas ir labs instruments, lai izvairītos no makroekonomikas nelīdzsvarotības.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. Lai reaģētu uz notiekošo, Eiropai vajadzīgs stabilitātes pakts. Tiesību aktu kopumam ir liela nozīme ES un īpaši eiro zonas nākotnei. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir pamats strukturētam dialogam par ekonomiku. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana ir iedarbīgs instruments, lai vērstos pret nestabilitāti, kuru rada vidēja termiņa un ilgtermiņa strukturālas tendences un pieaugošās atšķirības Savienībā. Mums vajadzīgi koriģējoši mehānismi, kuri tiek īstenoti īstajā brīdī.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šis priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu paredzēts, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus par iedarbīga instrumenta izstrādi, kurš ES savstarpēji saistītu fiskālo disciplīnu, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību un sniegtu ievērojamu atbalstu Eiropas Savienības stabilitātei un eiro, lai izvairītos no pašreizējai krīzei līdzīgām turpmākām finanšu krīzēm. Šī regula ir paredzēta kā standarta instruments tādas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai, kura var rasties gan ekonomikas atšķirību starp ES dalībvalstīm dēļ, gan atsevišķās valstīs īstenotas politikas dēļ.

Jāpiebilst, ka šis ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz iepriekš gūtu pieredzi ES attiecībā uz Ekonomiskās un monetārās savienības darbību, kura liecina, ka jāizstrādā pastiprināta ekonomikas pārvaldības sistēma, kā tas tiek ierosināts šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir oriģinālā Komisijas dokumenta uzlabots variants. Es īpaši atzinīgi vērtēju noteikumus par darba ņēmēju tiesību aizstāvēšanu un vispārējas ekonomikas darbības, tostarp nodarbinātības, novērtējuma nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. Eiropas Parlamenta Labour Eiro deputāti kategoriski iebilst pret pašreizējo, tikai uz taupību vērsto ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Uzlabota koordinācija ekonomikas un fiskālās politikas jomā, īpaši eiro zonā, būtu lietderīga Eiropas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei, bet tās pamatojumā jābūt pareiziem noteikumiem. Dokumentā, par kuru labējais vairākums Parlamentā, Padomē un Komisijā ved sarunas, pārāk liels uzsvars tiek likts uz īstermiņa pasākumiem, krasu deficīta samazinājumu, un tajā nav paredzēta ilgtermiņa izaugsme. Minētie noteikumi tiktu piemēroti visā Eiropas Savienībā, tādējādi samazinot valstu valdību spēju elastīgi reaģēt, izmantojot atšķirīgu politiku nākotnē. Notiekot izaugsmei ilgtermiņā, parāds samazinās kā IKP daļa, un šāda izaugsme ir svarīga, lai nodrošinātu darbavietas un ekonomisku labklājību, kā arī finansētu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka šis tiesību aktu kopums veicina ekonomikas izaugsmi, jāaizsargā ieguldījumu izdevumi. Ieguldījumi zinātniskajā izpētē, dzīvotspējīgā infrastruktūrā un jaunā vidi saudzējošā ekonomikā ir svarīgi ilgtermiņa izaugsmei, un tos nekādā gadījumā nedrīkst samazināt, lai sasniegtu ES īstermiņa mērķus. Šādu izdevumu samazinājums recesijas laikā palielinātu arī ekonomikas lejupslīdi. Eiropas Parlamenta Labour Eiro deputāti atbalsta uzlabojumus, ko nodrošina Komisijas priekšlikums par makroekonomikas nelīdzsvarotību Ferreira kundzes ziņojumā, kurā aizstāvētas darba ņēmēju tiesības un visaptveroša saimnieciskās darbības, tostarp nodarbinātības, novērtējuma nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Tagad Komisija varēs likt labas un sliktas atzīmes pēc savas izvēles. Pēc savas izvēles Komisija ieviesīs rādītājus, uz kuriem pamatojoties tā liks atzīmes dalībvalstīm. Ir paredzētas arī sankcijas, kuras piemēros tām valstīm, kas nepilda „ieteikumus”. Komisija varēs īstenot šīs sankcijas pusautomātiski, izmantojot apvērstā balsu vairākuma mehānismu. Komisija pat pieņems lēmumus, kad vajadzēs piemērot sankcijas. Tas ir autoritārisma mākslas darbs. Es balsoju pret šo demokrātijas izkropļojumu, kuru nosodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju noteiktos mērķus nevar sasniegt, izmantojot plānotos pasākumus, jo ekonomikas attīstība dalībvalstīs ir sarukusi. Iespējams, ka atsevišķas dalībvalstis var īstenot ekonomikas politikas kontroles sistēmu, bet to nevar darīt visa ES, jo ekonomika dažādās valstīs ļoti atšķiras. Tāpēc eiro zona ir iespējami ātri jālikvidē. Spēcīgām valstīm jāapvienojas, lai veidotu jaunu monetāro savienību, bet citām jāatgriežas pie savām valstu valūtām. Aicinājums veikt nacionālu valstu ekonomiku uzraudzību pašreizējā situācijā nozīmētu sociālistisku iejaukšanos, kura jau iepriekš cietusi neveiksmi un ir viens no pašreizējo finansiālo grūtību iemesliem eiro zonā. Šādiem pasākumiem trūkst demokrātiskas leģitimitātes, tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Komisijas priekšlikumu mērķis ir, pirmkārt, nostiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Vienlaikus cits aiz cita tiek ieviesti atbalsta mehānismi „budžeta deficīta segšanai”, atkal izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Ir pienācis laiks galveno uzmanību vērst uz stabilu, neatkarīgu valstu tautsaimniecībām un samazināt atsevišķu valstu parādus. Ir nepareizi, ka valstīm, kuras strādā tikpat smagi, atkal un atkal ir jāmaksā par citu valstu kļūdām. Mums vajadzīgas nevis birokrātiskas procedūras, bet gan demokrātiski risinājumi, lai nodrošinātu ievērojamu un efektīvu ekonomikas politikas koordināciju ES līmenī, kura dos labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Ir svarīgi ieviest efektīvi funkcionējošu, pilnvērtīgu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas mehānismu, kurš palīdzētu brīdināt un ātri reaģēt makroekonomikas nelīdzsvarotības riska gadījumā. Mehānisma pamatojumam jāizmanto indikatīvs un pārredzams rezultātu apkopojums. Komisijai kopā ar Padomi un Eiropas Parlamentu jāizveido šāds dalībvalstīm paredzēts rezultātu apkopojums, kā arī makroekonomikas un makrofinansiālie rādītāji dalībvalstīm. Es uzskatu, ka konkrētos ekonomikas apstākļos rādītāju rezultātu apkopojumam un brīdinājuma robežvērtībām jābūt simetriskām, kā arī tās jānosaka atsevišķi eiro zonas dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras nav eiro zonā. Turklāt Padomei jāiesniedz regulāri ziņojumi par pasākumiem, kas veikti, lai atsevišķām dalībvalstīm piemērotu pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Es piekrītu priekšlikumam piešķirt Komisijai tiesības veikt pastiprinātas uzraudzības uzdevumus sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB), sociālajiem partneriem un citām valsts ieinteresētajām personām. Pastāvīgi jāvērtē nelīdzsvarotības risks, lai to novērstu, un dalībvalstīm jāsniedz savlaicīgi ieteikumi, lai izvairītos no iespējamas iejaukšanās Ekonomiskās un monetārās savienības darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo konkrēto ziņojumu attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo tajā tiek risināti pašreizējā parāda jautājumi dažās dalībvalstīs, un svarīgākais — tajā tiek piedāvāta progresīva šīs nopietnās problēmas risināšanas metode ne tikai īstermiņā, bet arī ņemot vērā ilgtermiņa sekas. Es uzskatu, ka Eiropai vajadzīgi pakāpeniski ieguldījumi, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un darbavietu izveidošanu, un tāpēc tikai budžetu samazināšana vien varētu kavēt visu ekonomikas un politisko sistēmu ilgtermiņā. Būdams sociāldemokrāts, kurš liek uzsvaru uz cilvēku sociālajām tiesībām un sabiedrības ilgtermiņa labklājību, es atbalstu šo priekšlikumu tāpēc, ka tajā minētie jautājumi tiek risināti dziļi un visaptveroši.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Ferreira kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgs ES koordinēts uzraudzības mehānisms makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanai un noteikšanai, tāpat kā procedūra pārmērīgas nelīdzsvarotības koriģēšanai. Konstatēšanas sistēmā, kura nosaukta par „brīdināšanas mehānismu”, tiek izmantoti gan rezultātu apkopojuma kvantitatīvie rādītāji, gan kvalitatīvais novērtējums. Es uzskatu, ka rezultātu apkopojums ir svarīgs, jo sniedz vispārēju un pilnīgu pārskatu, un tāpēc es uzskatu, ka tam jākļūst par elastīgu un pielāgojamu instrumentu, lai tajā varētu izdarīt grozījumus un pārveidot to atkarībā no mainīgām prasībām un situācijām, nepārprotami nodrošinot tiesiskās noteiktības pamatnostādņu ievērošanu. Es ceru, ka Parlaments panāks galīgo vienošanos un apstiprinās visu pārvaldības tiesību aktu kopumu pēc iespējas ātri, lai sniegtu nepārprotamu un vienotu norādi sabiedrībai un tirgiem, kā arī pārtrauktu spekulācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, kura mērķis bija nostiprināt ekonomisko pārvaldību ES un eiro zonā. Minētajā kopumā ir seši priekšlikumi: četri no tiem attiecas uz budžeta jautājumiem, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) reformu, bet divu jaunu regulu mērķis ir konstatēt un novērst radušos makroekonomikas nelīdzsvarotību ES un eiro zonā. Šis atzinuma projekts ir priekšlikums, kuru iesniedza Komisija, Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. Ir panākta vispārēja vienošanās, ka, īstenojot SIP, nav sasniegti mērķi novēršanas un koriģēšanas jomā, un tāpēc tas jāgroza.

Es piekrītu priekšlikuma grozījumiem, kurus sākotnēji iesniedza Komisija un kurus Eiropas Parlamentā atbalstīja ar ievērojamu balsu vairākumu. Es uzskatu, ka ir svarīgi ņemt vērā pieredzi, kas gūta iepriekšējā SIP darbības laikā, kā arī faktu, ka ekonomikas pārvaldība ir kļuvusi demokrātiskāka, Eiropas Parlamentam iesaistoties visā uzraudzības procesā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Pieredze, kas iegūta pirmajā Ekonomiskās un monetārās savienības darbības desmitgadē, skaidri apliecina, ka jāuzlabo ekonomikas pārvaldības tiesību akti. Parlamentam uzmanīgi jāpārbauda un jāuzlabo tiesību aktu priekšlikumi pārvaldības jomā, kurus Komisija pieņēma 2010. gada septembrī, ņemot vērā to svarīgo nozīmi ES un īpaši eiro zonas nākotnei. Ekonomikas pārvaldības nostiprināšana jāapvieno ar pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu, jo ekonomikas pārvaldību nevar nošķirt no finanšu tirgu reglamentēšanas un uzraudzības. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu Padomei jāsaņem Parlamenta piekrišana, lai panāktu galīgo konsensu. Šī bija pirmā reize, kad Parlaments un Padome pieņēma koplēmumu par makroekonomikas norisēm un fiskālo disciplīnu Savienībā. Es balsoju par plašu pārvaldības tiesību aktu reformu, kuras pamatā ir Kopienas metode, lai nodrošinātu, ka Parlaments uzlabo Komisijas priekšlikumus par stabilu un saskaņotu tādu tiesību aktu izstrādi nākamajām desmitgadēm, kuri nodrošina fiskālās disciplīnas un ekonomikas izaugsmes savietojamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vienīgais ziņojums, kurā mēģināts vērsties pret dominējošo tendenci attiecībā uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Es atturējos šajā balsojumā, lai uzsvērtu minēto aspektu un atzītu tā vērtību. Ferreira kundzes ziņojumā tiek paustas bažas par ievērojamu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu. Tajā deficīts un parādi nav svarīgāki par budžeta pārpalikumiem, tirdzniecības deficīts — par nodarbinātību un bezdarbu vai par jebkurām kvalitatīvām iespējām, kuras varētu nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmes stratēģiju. Ir jāizmanto šāda veida plaša mēroga koordinācija, kuras pamatā ir dažādi rezultātu apkopojuma rādītāji nelīdzsvarotības konstatēšanai agrīnā stadijā. Es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu, jo tas ir slikts koordinācijas veids, kura sākumā un beigās ir deficīts un parādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. − Ir vajadzīga jauna pieeja pašreizējai ekonomikas krīzei, ar kuru saskaras Eiropa. Krīze pēc būtības ir gan politiska, gan ekonomiska, un mēs esam bieži bijuši liecinieki tam, ka Eiropas spēks ir kopīgā darbībā, un vienota reakcija uz krīzi ir piemērotākā reakcija. Pat ES pieeja ir jauna, jo Parlaments un Padome pirmo reizi pieņem koplēmumu par makroekonomikas norisēm, un Padomei jāsaņem Parlamenta piekrišana, lai panāktu galīgo konsensu. Šajā ziņojumā ir daudzi kompromisi, kurus panākušas visas iesaistītās puses. Ir ļoti svarīgi nepārprotami apliecināt tirgiem un iedzīvotājiem gan ES nodomu cīnīties pret šo finanšu krīzi, gan ES spēju novērst atšķirības un atrisināt svarīgos jautājumus. Es atzinīgi vērtēju arī pieeju, kura izraudzīta, lai vērstos pret krāpšanu un saskaņoto ieteikumu nepildīšanu bez attaisnota pamatojuma. Ir svarīgi, ka ir noteiktas šādas sankcijas, bet tikpat svarīgi ir nesodīt valstis, ja tās nespēj sasniegt ierosinātos mērķus, un tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Tajā mēģināts iekļaut novēršanas un koriģēšanas mehānismus dalībvalstīm, ja tās saskaras ar fiskālu nelīdzsvarotību. Attiecībā uz novēršanu tiek paredzēti tādi mehānismi, kā ikgadējs fiskālās bilances pārskats, agrīnās brīdināšanas mehānismi, kurus nodrošina Eiropas Komisija, un novēršanas ieteikumi, lai vērstos pret nelielu nelīdzsvarotību. Kā koriģējošs pasākums tiks ieviesta procedūra, kura palīdzēs risināt pārmērīgas nelīdzsvarotības gadījumus, proti, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (EIP), un arī prasība dalībvalstīm par īpašu rīcības plāna iesniegšanu. Es balsoju par šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka tajā paredzēts iekļaut ekonomikas nelīdzsvarotību Stabilitātes un izaugsmes paktā, stratēģijā „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadā. Citiem vārdiem, faktiskā ekonomika tiek integrēta ekonomikas kontroles un koordinācijas procedūrā. Turklāt tiek paredzēti vairāki rādītāji ekonomikas nelīdzsvarotības konstatēšanai un, lai veicinātu saskaņotību, ieteikumi un rādītāji, piemēram, ieguldījums pētniecībā un izstrādē, un enerģētikas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es uzskatu, ka priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ietvertais intervences pasākumu kopums var efektīvi novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību, īpaši eiro zonā. Turklāt Parlaments plāno uzlabot Komisijas priekšlikumus, lai izstrādātu stabilus un saskaņotus tiesību aktus, kuri nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību nākamajās desmitgadēs. Šajā Eiropas Savienībai īpaši grūtajā laikā ir svarīga reakcija, kura ietver pašreizējā noturīgas izaugsmes modeļa izmainīšanu, papildināšanu un koriģēšanu, kā arī ekonomikas pārvaldības un pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Kay Swinburne (ECR), rakstiski. − ECR grupa ir vienmēr konstruktīvi strādājusi, lai nodrošinātu, ka eiro zona var noteikt valsts parāda krīzes ilgtspējīgu risinājumu. Pirms laika Stabilitātes un izaugsmes pakta trūkumi gan satura, gan izpildes ziņā kļuva acīmredzami; būtiski, ka pašlaik tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu iedarbīgu risinājumu. Mēs esam snieguši ieguldījumu komiteju un trīspusēju sarunu procesā, lai nodrošinātu, ka Parlaments dod priekšroku faktiskam, izmantojamam un ilgtspējīgam rezultātam. Neraugoties uz to, mēs paužam nožēlu, ka Komisijas priekšlikums un Parlamenta apstiprinātais priekšlikums attiecas ne tikai uz eiro zonu, bet arī tām valstīm, kuras nav eiro zonas valstis. Dažādos aspektos tiesību aktu kopums, par kuru mēs balsojām, tas ir kopums, kas palielina ES pilnvaras, neņemot vērā dalībvalstu vajadzības. Tajā ietvertas novatoriskas ieceres, piemēram, apvērsta kvalificēta vairākuma balsošana un soda naudas piemērošana dalībvalstīm, un nodrošināts, ka turpmāk par valsts budžetu vairs neatbild tikai valsts parlaments. Lai gan mēs apstiprinām ilgtermiņa mērķus, mēs nevaram apstiprināt to sasniegšanai paredzētos līdzekļus, tāpēc mēs balsojām pret šiem ziņojumiem, kuri neattiecas uz eiro zonu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiro zonas un visas Eiropas stabilitātei ir vajadzīga novēršanas un uzraudzības instrumentu pārstrukturēšana, lai koriģētu makroekonomikas nelīdzsvarotību. Liela nozīme ir finanšu konsolidācijai, lai labotu pagātnes kļūdas un piedzīvotu stabilu izaugsmi tāda Eiropas tautsaimniecība, kuras pamatā ir nevis valsts un ārvalstu parāds, bet atbalsts nodarbinātībai un konkurētspējai. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta makroekonomikas un strukturālo statistikas rādītāju rezultātu apkopojumam, kurš dod iespēju salīdzināt dalībvalstis, norādot uz strukturālām īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm.

Jaunu rādītāju iekļaušana un minimālo un maksimālo robežvērtību ieviešana, kuras vajadzības gadījumā būs simetriskas, sniegs iespēju izmantot šos rādītājus kā brīdināšanas mehānismu, lai izvairītos no pašreizējās finanšu sistēmas glābšanas, ko veic Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds. Šī jaunā, viedā simetriskā sistēma nodrošinās stingrāku uzraudzību, pilnīgāku Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Centrālās bankas novērtējumu un ieteikumu izstrādi par papildu reformām un korektīviem plāniem. Es uzskatu, ka Eiropas projektam izšķirošos apstākļos ir būtiski iesaistīt visas Eiropas un valstu iestādes, lai vajadzīgos pasākumus veiktu agrīnā posmā.

 
  
  

Ziņojums: Diogo Feio (A7-0179/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Pašreizējie notikumi liecina, ka Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakts nav efektīvs un nav palīdzējis novērst vairākas nopietnas problēmas, ar kurām dalībvalstis saskārās savās maksājumu bilancēs un parādu dzēšanā. Papildus palīdzībai, kuru šīm valstīm sniedza ES, iestādes strādā, lai stiprinātu Stabilitātes un izaugsmes paktu un tādējādi izvairītos no šādas krīzes nākotnē. Tas ir ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis, un daļa no tā ir mūsu kolēģa Feio kunga ziņojums. Ziņojumā tiek izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana. Es atbalstu parāda samazināšanas aprēķinu saskaņā ar vidējo likmi, kuru aprēķina trīs gadu periodā, nevis saskaņā ar katru gadu fiksētu likmi trīs gadu periodā. Es atbalstīju šo ziņojumu tāpat kā visu ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas un finanšu krīze ir atklājusi un pastiprinājusi vajadzību koordinēt un uzlabot ekonomikas politikas uzraudzību Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Šī nesen gūtā pieredze ir apliecinājusi arī pašreizējās koordinācijas sistēmas un pašreizējo uzraudzības procedūru nepilnības un trūkumus. Krīze ir nelabvēlīgi mainījusi labvēlīgos apstākļus, kuri bija vērojami ekonomikas un finanšu jomā līdz 2007. gadam, un vairākumam dalībvalstu jāveic kontu konsolidācija, lai samazinātu valsts parādu. Vairākumam valstu parāda samazināšana ir izšķirošs jautājums, ņemot vērā tā nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas stimulēšanu un ekonomikas izaugsmi, kuru veic, palielinot nodokļus un riska nodrošinājumu. Šajā ziņojumā norādīts, ka Komisijai un Padomei jāveic visu attiecīgo faktoru līdzsvarots vispārējs novērtējums, īpaši attiecībā uz jomām, kuras tie ietekmē, pasliktinot un vājinot apstākļus, kā arī deficīta un/vai parāda kritēriju atbilstības novērtējums. Padome pieprasīs dalībvalstīm izpildīt ikgadējos budžeta mērķus, kuros paredzēts iekšzemes kopprodukta pieaugums vismaz par 0,5 % gadā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es izvēlējos atturēties balsojumā par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Lai gan attiecības starp atsevišķu dalībvalstu tautsaimniecībām, kā arī starp tām un Savienību ir jāpārskata, īpaši ņemot vērā notikumus Grieķijā un faktu, ka dažādās citās dalībvalstīs vērojamas draudošas tāda paša līmeņa finanšu krīzes pazīmes, kādas bija Grieķijā, šādu pārskatu nevar izstrādāt, izmantojot ziņojumā ietvertās metodes. Ziņojumā tiek mēģināts koriģēt valstu tautsaimniecību trūkumus, palielinot — manuprāt, pārmērīgi — ES pilnvaras attiecībā uz dalībvalstīm, tādējādi dalībvalstīm zaudējot finansiālo brīvību un pilnvaras. Tāpēc es nevaru balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski. (IT) Feio kunga ziņojums ir daļa no ekonomikas pārvaldības reformas tiesību aktu kopuma, kas ietver sešus ziņojumus, kuri ir mēnešiem ilgu sarunu rezultāts. Parlaments sniedza visiem, jo īpaši Padomei, nepārprotamu vēstījumu. Tādēļ es ceru, ka šis tiesību aktu kopums tiks apstiprināts pirms vasaras sesiju pārtraukuma un piemērots pēc iespējas ātri, lai Eiropas Savienība būtu gatava, atšķirībā no iepriekšējās reizes, risināt problēmas, kuras apdraud tās stabilitāti. Es balsoju par Feio kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā pareizi tiek uzsvērta Parlamenta svarīgā nozīme turpmāko ekonomikas krīžu novēršanā. Dokumentā tiek uzsvērta tā dialoga nozīme, kuru Parlamentam būs jāveido ar valstu parlamentu pārstāvjiem, lai nodrošinātu demokrātisko procesu, ja radīsies ES ekonomikas stabilitātes problēmas. Turklāt ziņojumā tiek ierosināts trīs gadu periods kopējā parāda samazināšanai, un es uzskatu, ka tas ir piemērots un pietiekams termiņš.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu, jo piekrītu, ka, „ja tā pārsniedz atsauces jeb salīdzināmo vērtību, uzskata, ka valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces jeb salīdzināmajai vērtībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 2. Punkta b) apakšpunktu, ja atšķirība attiecībā pret atsauces jeb salīdzināmo vērtību pēdējos trīs gados ir pastāvīgi samazinājusies par vienu divdesmito daļu gadā”, izmantojot to par kritēriju saskaņā ar novērtējumu, kurš veikts trīs gadu periodā un kura dati ir pieejami.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālā krīze apliecināja, ka Eiropas Savienības pašreizējais ekonomikas pārvaldības modelis nedarbojas: uzraudzības sistēma izrādījās ļoti vāja un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi netika ievēroti. Tāpēc es atbalstu pasākumu kopumu, kuru Eiropas Komisija iesniedza attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Es balsoju par izcilo Feio kunga ziņojumu par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu izveidot procesu, kurā paredzēts, ka Eiropas Komisija publicē ieteikumus, lai to paātrinātu. Es piekrītu priekšlikumam, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības uzaicināt dalībvalstu pārstāvjus, un paužu nožēlu, ka Padome to neapstiprināja. Es atzinīgi vērtēju Komisijai piešķirto iespēju veikt papildu uzraudzības apmeklējumus un faktu, ka Eiropas Centrālā banka var piedalīties šajos apmeklējumos.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es nolēmu balsot pret četriem no sešiem priekšlikumiem, kuri iekļauti ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā, jo uzskatīju, ka tajos ietverti tikai taupības pasākumi, kuri padarīs Eiropas ekonomiku vēl nestabilāku. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi, mums vajadzīgs modelis, kurš ir alternatīvs tiesību aktu kopumā ierosinātajam modelim un kura pamatā ir stratēģiski ieguldījumi un darbavietu izveidošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. (SV) Kā Zviedrijas sociāldemokrāti, mēs uzskatām, ka stingrākas ekonomikas pārvaldības reformas tiesību aktu kopums ir svarīgs instruments kārtības nodrošināšanai Eiropas ekonomikā. Stingrāks Stabilitātes un izaugsmes pakts, lielākas prasības attiecībā uz pārredzamību un disciplīnu valsts budžeta struktūrās un jauna ekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas sistēma ir tie pamatelementi, kuri jāizmanto, lai stabilizētu valsts finanses un finanšu tirgu.

Tas, ka šodien esam izvēlējušies nebalsot par pieciem no sešiem ziņojumiem, nenozīmē, ka esam pret stingrākiem noteikumiem. Gluži pretēji, mēs uzskatām, ka steidzami jāievieš stingrāki noteikumi. Mūsu balsošanas stratēģijas mērķis bija nepārprotami apliecināt, ka konkrētas tendences tiesību aktu kopumā attiecībā uz pārmērīgiem taupības pasākumiem vajadzētu nomainīt ar līdzsvarotāku pieeju galīgo sarunu kārtā. Noteikumi, kuri nesniedz pietiekamu pamatojumu tālredzīgiem ieguldījumiem un stabilai izaugsmei, ilgtermiņā nevar būt ilgtspējīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Jāstiprina budžeta disciplīnas noteikumi, jo īpaši nosakot būtiskāku nozīmi budžeta parāda līmenim un attīstībai un vispārējai ilgtspējai. Tāpēc es piekrītu, ka jāveic valsts finanšu stabilitātes, tostarp parāda līmeņa, parāda profila, tostarp atmaksas termiņa, un parāda dinamikas novērtējums. Tāpēc nedrīkst aizmirst par privātā sektora parādu, ciktāl tas valstij varētu radīt netiešas saistības. Sistēmai, kura kontrolē valsts un privātā sektora parādu, jāatbalsta ilgtermiņa izaugsme, ņemot vērā budžeta politikas anticiklisko raksturu, kā arī uzlabojot apstākļus ieguldījumu veikšanai un iekšējā tirgus attīstībai, kuram ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu Ekonomiskās un monetārās savienības pareizu darbību un stiprināšanu. Ir svarīgi izveidot Eiropas Monetāro fondu, kuru pārvalda saskaņā ar Savienības noteikumiem un finansē no soda naudu ieņēmumiem, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti visā eiro zonā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir daļa no ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma, kā arī viens no tā pamatelementiem. Tā ir regula par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

Lai gan tas sākas ar priekšnoteikumu, ka eiro zonā ir krīze un ir vajadzība atrast vispārēju un integrētu risinājumu parādu krīzei eiro zonā, ņemot vērā, ka līdz šim izmantotā sadrumstalotā pieeja neļāva gūt panākumus, ziņojuma nobeigumā pausts aicinājums izstrādāt konkrēta veida monetāru un neoliberālu politiku un kritērijus, kuri radīja šo krīzi. Tajā atkārtoti tiek piesaukts un uztiepts jūgs dalībvalstīm, nepētot problēmu cēloņus vai alternatīvu politiku, kurā ņemtu vērā dalībvalstu tautsaimniecību dažādos attīstības līmeņus.

Ziņojumā tiek ierosināts nevis progresa un sociālās attīstības pakts, kura pamatojumā ir solidaritāte un faktiska ekonomikas un sociālās kohēzijas politika un kuru mēs atbalstām, bet gan izskan aicinājums padziļināt Stabilitātes un izaugsmes paktu un pašreiz arī paktu „Eiro plus”. Tajā tiek paplašināts un nostiprināts sankciju un soda naudas pielietojums attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nepilda noteiktās prasības. Tā ir nepieņemama iejaukšanās, kuras dēļ dalībvalstīm tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pakļaujot valstis Eiropas varai patiesi koloniālā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir viens no ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma pamatdokumentiem. Tā ir regula par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

Lai gan tas sākas ar priekšnoteikumu, ka eiro zonā ir krīze, un pat atzīst vajadzību atrast vispārēju un integrētu risinājumu parādu krīzei eiro zonā, ņemot vērā, ka līdz šim izmantotā sadrumstalotā pieeja neļāva gūt panākumus, tā nobeigumā pausts aicinājums izstrādāt konkrētu monetāru un neoliberālu politiku un kritērijus, tādējādi uztiepjot jūgu dalībvalstīm, kā arī nepētot problēmu cēloņus vai alternatīvu politiku, kurā ņemtu vērā dalībvalstu tautsaimniecību dažādos attīstības līmeņus. Ziņojumā tiek ierosināts nevis progresa un sociālās attīstības pakts, kura pamatojumā ir solidaritāte un faktiska ekonomikas un sociālās kohēzijas politika, bet gan izskan aicinājums padziļināt Stabilitātes un izaugsmes paktu un paktu „Eiro plus”. Tajā tiek paplašināts sankciju un soda naudas pielietojums attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nepilda tām piemērotās prasības.

Tā ir nepieņemama iejaukšanās, kuras dēļ dalībvalstīm tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pakļaujot valstis Eiropas varai īsteni koloniālā veidā.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Pasaules ekonomikas un finanšu krīze apliecināja un padziļināja vajadzību veikt intensīvāku koordināciju un piemērotāku ekonomikas pārvaldību Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Pašreizējie koordinācijas un uzraudzības instrumenti un procedūras ir devuši iespēju Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi, kuru neviena dalībvalsts nebūtu varējusi pārvarēt vienatnē. Eiropas iestādes un dalībvalstis cenšas atveseļoties no krīzes. Tomēr šī pieredze apliecināja pašreizējās koordinācijas sistēmas un esošo uzraudzības procesu trūkumus un vājās vietas. Ir svarīgi stiprināt Ekonomiskās un monetārās savienības sistēmu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un valsts finanšu stabilitāti, kura ir ilgtspējīgas darbības un nodarbinātības izaugsmes nosacījums. Atsevišķi koordinācijas aspekti ekonomikas politikas jomā, tostarp strukturālo reformu uzraudzība, jāintegrē jaunā uzraudzības ciklā, tā dēvētajā Eiropas pusgadā, kurš apvieno pašreizējos procesus paktā ar galvenajiem ekonomikas politikas mērķiem, nodrošinot, ka stabilizācijas un konverģences programmas un valstu reformu programmas tiek iesniegtas vienlaicīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marietta Giannakou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien Eiropas Parlamenta deputātu grupa New Democracy balsoja par sešiem priekšlikumiem jaunajā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā. Eiropas Parlamenta priekšlikumi ir virzība uz ekonomikas stabilitāti, vienlaikus sniedzot iespēju pilnveidot novatoriskus mehānismus, piemēram, eiroobligācijas un Eiropas projekta obligācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Ja mēs vēlamies mācīties no ekonomikas un finanšu krīzes kļūdām un apkarot pašreizējo parādu krīzi dalībvalstīs, vajadzīga ekonomikas politikas lielāka koordinācija un ciešāka pārraudzība dalībvalstīs. Šis ziņojums ir tieša atbilde uz jautājumu, kā organizēt šo jauno koordinācijas un pārraudzības procesu.

Beļģijā jāņem vērā debates par milzīgajiem budžeta deficītiem dažās valstīs, īpaši šajā pārejas periodā, kurā Beļģijai nav valdības. Šis pārejas periods ir ārkārtīgi sarežģīts, jo tas spēcīgi ietekmē ekonomiku, sociālo politiku un finanšu nozari Beļģijā un nav labvēlīgs situācijas uzlabošanai.

Ja tāda valsts kā Beļģija vēlas nodrošināt, ka turpmāk Eiropai netiek ļauts pieņemt lēmumus Beļģijas vārdā, tad ir pēdējais laiks pieprasīt, lai tie, kuri ir atbildīgi par federālo politiku, atzītu savas saistības pret pilsoņiem, nevis apspriestos ar Komisiju par indeksa saglabāšanu vai sociālo politiku Beļģijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo šajā regulā paredzēti noteikumi, lai paātrinātu un precizētu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu un, ja tāds izveidojas, paātrināt tā koriģēšanu, ja, pamatojoties uz valdības budžeta deficīta un valsts parāda kritērijiem, tiek pārbaudīta atbilstība budžeta disciplīnai. Budžeta disciplīnas noteikumi jāstiprina, īpaši nosakot būtiskāku nozīmi budžeta parāda līmenim un attīstībai, kā arī vispārējai ilgtspējai. Atbilstība šiem noteikumiem jāstiprina vienlaicīgi ar to izpildes sistēmām. Ekonomikas pārvaldība jāatbalsta arī, aktīvāk un laicīgāk iesaistot Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo noteikti iebilstu pret kropļojošo taupības pasākumu programmu, kuru Eiropas Savienībā virza labējie centristi. Šis ekonomikas pārvaldības reformas tiesību aktu kopums apslāpēs izaugsmi ES tajā laikā, kad mums vajadzīgas investīcijas izaugsmei, pētniecībai un izstrādei un darbavietu izveidošanai, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas nākotni. Šis finanšu reformas tiesību aktu kopums būtiskāk ietekmēs Eiropas nabadzīgākos iedzīvotājus, atstājot krīzes iemeslu — finanšu nozari — neskartu. Es atzinīgi vērtēju uzlaboto ekonomikas koordināciju un fiskālo politiku Eiropā, bet noteikti iebilstu pret īstermiņa redzējumu, saskaņā ar kuru to īsteno. Ilgtermiņa ieguldījums vidi saudzējošā ekonomikā, zinātniskā pētniecībā un infrastruktūrā ir ļoti svarīgs ekonomikas stabilitātei, darbavietu izveidošanai un izaugsmei, un es nevaru atbalstīt šo reformas tiesību aktu kopumu, ar kuru mēģina Eiropai uzspiest kropļojošu taupību.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Šis priekšlikums attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošanas paātrināšanu un precizēšanu. Mēs uzskatām, ka budžeta uzraudzības īstenošana vienmēr jāiekļauj ES visaptverošos mērķos un jo īpaši prasībās, kas attiecas uz augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstošas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Uzraugot atbilstību budžeta disciplīnas noteikumiem, jāņem vērā arī sociālā lejupslīde, kurai var būt ietekme uz valdību finansiālo stāvokli. Mēs arī uzskatām, ka dalībvalstīm, kuras īsteno strukturālās reformas, lai veicinātu darbavietu saglabāšanu vai izveidošanu un nabadzības samazināšanu, jādod iespēja novirzīties no attiecīgajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka ekonomikas pārvaldības stiprināšanai jānotiek vienlaikus ar Eiropas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanu un ka Eiropas Parlamenta nozīme jāstiprina visā uzraudzības procesā. Turklāt regulāras sociālo partneru apspriedes un valstu parlamentu aktīvāka iesaistīšanās ir ticamas un pārredzamas uzraudzības sistēmas obligāti nosacījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā ierosināta paplašināta apvērstā kvalificēta vairākuma balsošana, lai piemērotu soda naudu tām dalībvalstīm, kuru politika neatbilst eiroliberāliem standartiem. Turklāt Komisija tiek aicināta ieviest paātrinātu sodīšanas procesu par tīšu neatbilstību. Vienīgais izņēmums attiecas uz dalībvalstīm, kuras veic pensiju reformu atbilstoši Komisijas vēlmēm. Šādi tiek ieviests autoritārs federālisms. Es nekad nepiekritīšu, ka mana valsts kādam maksā soda naudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Budžetu uzraudzība nenozīmē tikai piekļuves nodrošināšanu pareiziem faktiem un skaitļiem. Protams, Komisijai arī jāsniedz ieteikumi, piemēram, attiecībā uz parāda samazināšanu. Tomēr nekādā gadījumā mēs nedrīkstam pieļaut, ka dalībvalstīm pavēl, kā tērēt naudu. Eiropas pārvaldība nav tas, ko vēlas ES pilsoņi, vai tas, kas paredzēts Savienības līgumos. Dokumentā skaidri pausts subsidiaritātes principa noliegums. Skartajām valstīm saimnieciski atveseļoties palīdzēs nevis ES pārvaldība, bet izstāšanās no eiro zonas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es nevaru atbalstīt šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Ekonomikas pārvaldības priekšlikumi ir nepārprotams subsidiaritātes principa pārkāpums. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ievērojami kaitē gan Eiropas integrācijai, gan ekonomikas un sociālajiem apstākļiem dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra jāattīsta ātri un nekavējoties, lai novērstu pārmērīgus valdību budžetu deficītus. Es uzskatu, ka budžeta disciplīnas noteikumi jāstiprina, pievēršot īpašu uzmanību parāda līmenim. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, Komisijai jānosaka īpaši uzdevumi novērtēšanas, pārraudzības un ieteikumu jomā. Veicot novērtējumu, Komisijai un Padomei jāņem vērā arī attiecīgajā dalībvalstī īstenotā pensiju reforma. Es nepiekrītu priekšlikumam samazināt soda naudas apmēru dalībvalstīm, kuras nav īstenojušas vai nav pienācīgi īstenojušas pasākumus vai instrumentus deficīta kontrolei. Es neuzskatu, ka jāsamazina kopējā ikgadējā soda naudas summa, jo iekasētās soda naudas paredzētas stabilitātes mehānisma īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pirmkārt, es vēlos sveikt Feio kungu ar izcilo ziņojumu. Es uzskatu, ka parāda attiecība pret IKP jāsamazina „pietiekami strauji”. Tas nozīmē, ka atšķirība starp pašreizējo valdības parādu un atsauces vērtību 60 % apmērā jāsamazina par vienu divdesmito daļu gadā. Es atzinīgi vērtēju Feio kunga Komisijas sākotnējā priekšlikuma grozījumu, saskaņā ar kuru samazinājums jāaprēķina, kā vidējo koeficientu ievērojot vienu divdesmito daļu gadā iepriekšējos trīs gados. Es arī piekrītu, ka atbilstības novērtējums šim nosacījumam jāuzsāk trīs gadus pēc pašreiz notiekošās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras beigām. Vispirms, es atzinīgi vērtēju faktu, ka, piemērojot regulu par valdības parādu, Komisijai būs jāņem vērā „visi citi attiecīgie faktori”, īpaši privātā sektora parāds, un citi svarīgi faktori, kuri sniedz iespēju veikt vispārēju novērtējumu. Es ceru, ka Parlaments panāks galīgo vienošanos un apstiprinās visu pārvaldības tiesību aktu kopumu pēc iespējas ātri, lai sniegtu nepārprotamu un vienotu vēstījumu sabiedrībai un tirgiem, kā arī pārtrauktu spekulācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Tiesību aktu kopums, kura mērķis ir ekonomikas pārvaldības nostiprināšana ES un eiro zonā, ietver arī balsojumu par šo atzinuma projektu par Komisijas priekšlikumu, ar ko groza regulu par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es būtībā piekrītu referenta bažām, īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem: 1) budžeta uzraudzības īstenošana jāiekļauj ES visaptverošos mērķos; 2) uzraugot atbilstību budžeta disciplīnas noteikumiem, uzmanība jāpievērš ne tikai smagām ekonomikas lejupslīdēm, bet arī sociālajām krīzēm, kuras var ietekmēt valdības finansiālo stāvokli; 3) no tām dalībvalstīm iekasētās soda naudas, kuras nepilda attiecīgos ieteikumus, jāizmanto ES ilgtermiņa ieguldījumu un darbavietu izveidošanas atbalstam, un tās nedrīkst piešķirt tikai tādām dalībvalstīm, kurās nenotiek pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā to ierosināja Komisija; 4) regulāras sociālo partneru apspriedes un valstu parlamentu aktīvāka iesaistīšanās ir ticamas un pārredzamas uzraudzības sistēmas obligāti nosacījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(ES) Es balsoju pret šo ziņojumu tāpēc, ka tajā paredzēts smags prociklisks pasākums, lai vērstos pret pārmērīgu budžeta deficītu. Tas īpaši attiecas uz 1/20 daļu no pasākuma, kurš ietver ikgadējā valsts parāda samazināšanu par 5 % trīs gadus pēc kārtas, ja tas pārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), pat gadījumos, kad budžeta deficīts ir mazāks par 3 % no IKP. Šis pasākums pamatojas uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsme ir atkarīga tikai no valsts izdevumu samazināšanas. Citiem vārdiem, ka valsts parāda problēmas risinājums rodams tiešā, īpaši bargu taupības plānu piemērošanā, neraugoties uz apstākļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Komisijas 2010. gadā iesniegtā tiesību aktu kopuma galvenais mērķis ir atjaunot ekonomikas pārvaldību ES un eiro zonā. Tas ir stratēģiski svarīgi tādā krīzē, kā tā, kuru mēs piedzīvojam. Dažas no prioritātēm ir dalībvalstu attīstības un izaugsmes plānu uzlabošana, budžeta politikas koordinācijas optimizēšana un budžeta deficīta un valsts parāda uzraudzības procedūru stiprināšana. Tomēr, lai sasniegtu šos rezultātus, jāveic pasākumi, kuri pilnībā atbilst darba tirgus atveseļošanas plāniem un sociālās aizsardzības politikai, kas ir jaunas stabilas izaugsmes modeļa pamats.

 
  
MPphoto
 
 

  Kay Swinburne (ECR), rakstiski. − ECR grupa ir vienmēr konstruktīvi strādājusi, lai nodrošinātu, ka eiro zona var noteikt valsts parāda krīzes ilgtspējīgu risinājumu. Pirms laika Stabilitātes un izaugsmes pakta trūkumi gan satura, gan izpildes ziņā kļuva acīmredzami; būtiski, ka pašlaik tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu iedarbīgu risinājumu. Mēs esam devuši ieguldījumu komiteju un trīspusēju sarunu procesā, lai nodrošinātu, ka Parlaments dod priekšroku faktiskam, izmantojamam un ilgtspējīgam rezultātam. Neraugoties uz to, mēs paužam nožēlu, ka Komisijas priekšlikums un Parlamenta apstiprinātais priekšlikums attiecas ne tikai uz eiro zonu, bet arī tām valstīm, kuras nav eiro zonas valstis. Visos aspektos tiesību aktu kopums, par kuru mēs balsojām, tas ir kopums, kas palielina ES pilnvaras, neņemot vērā dalībvalstu vajadzības. Tajā ietvertas novatoriskas koncepcijas, piemēram, apvērsta kvalificēta vairākuma balsošana un soda naudas piemērošana dalībvalstīm, un nodrošināts, ka turpmāk par valsts budžetu vairs neatbild tikai valsts parlaments. Lai gan mēs apstiprinām ilgtermiņa mērķus, mēs nevaram apstiprināt to sasniegšanai paredzētos līdzekļus, tāpēc mēs balsojām pret šiem ziņojumiem, kuri neattiecas uz eiro zonu.