Raksts
 

Baltkrievija: bailes un izolācija Eiropā

Ārējās attiecības - 08-02-2006 - 19:51
Pārsūtīt / Saglabāt
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Aleksandrs Milinkevičs viesojoties Eiropas Parlamentā

Baltkrievijas prezidenta kandidāts A. Milinkevičs viesojoties Eiropas Parlamentā

Starptautiskā kritika bijušās Baltkrievijas padomju republikas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam varbūt arī nav nekas neparasts, bet pirms 19. martā ieplānotajām prezidenta vēlēšanām viņa režīmam tiks pievērsta īpaša starptautiskās sabiedrības uzmanība. 12 gadus ilgušās prezidentūras laikā viņa valdību par cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko brīvību trūkumu ir kritizējušas citu valstu valdības, starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju grupas.

Tikai ilgstošais Krievijas politiskais atbalsts un lētās gāzes imports no šīs valsts ir pasargājis Baltkrieviju no pilnīgas izolācijas. Baltkrievijas galvenais opozīcijas kandidāts Aleksandrs Milinkevičs nesen viesojās Eiropas Parlamentā. Uzrunājot Ārlietu komiteju, viņš sacīja, ka "mūsu sabiedrībai nepieciešama patiesība", un norādīja lai gan ārvalstu palīdzība ir ļoti gaidīta, beigu beigās "šis darbs ir jāpadara mums pašiem". Atrodoties Briselē, viņš tikās arī ar Parlamenta priekšsēdētāju Josē Borrelu, kas apstiprināja A. Milinkevičam, ka Parlaments pilnībā "atbalstīs brīvas, demokrātiskas [..] vēlēšanas". 
 
Poliju pārstāvošais EP deputāts Bogdans Kličs (Bogdan Klich), Parlamenta Baltkrievijas delegācijas vadītājs, apsūdzēja Lukašenko "vecmodīgas, nedemokrātiskas un autoritāras valdības" vadīšanā. Viņš izteica cerības, ka EP deputātu grupa vēlēšanu dienā būs Minskā, lai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē pārraudzītu šīs vēlēšanas.
 
Juridiskais spiediens
 
B. Kličs uzsvēra, ka Baltkrievijai ir apšaubāma priekšrocība būt par valsti, kuras rīcība nosodīta ar pašu lielāko  EP rezolūciju skaitu. Pēdējā no tām, kuru pieņēma 2005. gada septembrī, bija norādīts, ka dažu pēdējo gadu laikā ir slēgtas "vairākas politiskās partijas, 22 laikraksti un vairāk nekā 50 demokrātiju atbalstošas NVO [..] par prezidenta un viņa politiku kritizēšanu". Ņemot vērā iepriekšminēto, 2004. gadā Parlaments piešķīra Baltkrievijas Žurnālistu asociācijai Saharova balvu par domas brīvību, tādējādi atzīstot grūtības, ar kurām tiem nācies saskarties. Tāpat arī, ņemot vērā šo spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, Eiropas Komisija ir nolīgusi kādu Vācijas mediju grupu, lai tā raidītu neatkarīgas ziņas Baltkrievijas teritorijā, izmantojot internetu un radio. Vēl 2 miljoni eiro septembrī tika ieplānoti šāda veida darbību paplašināšanai.
 
Gaidot šā gada vēlēšanas, Baltkrievijas valdība tām augsni sagatavojusi jau laicīgi. 2004. gadā tika noorganizēts referendums, lai izlemtu, vai prezidents Lukašenko drīkst pretendēt uz prezidenta pilnvaru trešo termiņu; referenduma rezultāts, ko ES nosodīja kā "krāpniecisku", bija viennozīmīgs "jā". Decembrī Baltkrievijas parlaments pieņēma likumu, kas valsts "nomelnošanu" padarīja par krimināli sodāmu pārkāpumu, šī likuma neievērošanas gadījumā draud trīs gadus ilgs cietumsods. Baltkrievijā prezidenta Lukašenko un citu vecāko ierēdņu kritizēšana ir pretlikumīga jau tagad. 2005. gada septembrī valdība slēdza vienīgo neatkarīgo dienas laikrakstu "Narodnaja voļa". Šo pasākumu pamatā ir režīma bažas, ka pēc vēlēšanām varētu izcelties Ukrainas "oranžajai revolūcijai" līdzīga pretošanās kustība, kas varētu piespiest prezidentu atteikties no savām pilnvarām.
 
Šādi pasākumi ir izraisījuši valsts politisko izolāciju no rietumiem - 2004. gadā šī izolācija vairākām vecākajām amatpersonām kļuva par faktisku realitāti, jo tām tika uz nenoteiktu laiku liegtas vīzas iebraukšanai ES saistībā ar viņu tiešu iesaistīšanos krāpnieciskajās vēlēšanās un 2004. gada referendumā; vēl citām amatpersonām tika pārmesta "šķietama tiesībsargājošo iestāžu darba traucēšana", kavējot izmeklēšanu trīs opozīcijas pārstāvju un kāda žurnālista pazušanas lietā 1999./2000. gadā. Tomēr vismaz ar dažiem draugiem prezidents Lukašenko var rēķināties – it īpaši ar Kremļa atbalstu. Pagājušajā mēnesī notikušajā "gāzes strīdā" starp Krieviju un Ukrainu Maskava uzstāja uz cenas paaugstināšanu Ukrainai, bet neveica izmaiņas subsidētajā tarifā Baltkrievijai. Šim solim ir bijusi īpaša nozīme Baltkrievijas ekonomiskās sabrukšanas novēršanā, kamēr Baltkrievijas valsts nodarbināto lielais skaits palīdz apslāpēt protestus.
 
Ats.: 20060208STO05063