Uz Europarl portālu

Choisissez la langue de votre document :

  • bg - български
  • es - español
  • cs - čeština
  • da - dansk
  • de - Deutsch
  • et - eesti keel
  • el - ελληνικά
  • en - English
  • fr - français
  • ga - Gaeilge
  • hr - hrvatski
  • it - italiano
  • lv - latviešu valoda (izvēlēts)
  • lt - lietuvių kalba
  • hu - magyar
  • mt - Malti
  • nl - Nederlands
  • pl - polski
  • pt - português
  • ro - română
  • sk - slovenčina
  • sl - slovenščina
  • fi - suomi
  • sv - svenska
Skatījums no Tavas dalībvalsts - Background
 

Virsraksti — atskats uz sestā sasaukuma pirmo pusi (2004. g. jūnijs - 2006. g. decembris)

Iestādes - Latvija - 15-01-2007 - 15:35
Pārsūtīt / Saglabāt

2007. gada 1. janvārī aprit divarpus gadi kopš Eiropas Parlamenta sestā sasaukuma sākuma — tas ir pilnvaru laika vidus. Lai atskatītos uz paveikto, "Virsrakstos" esam atlasījuši preses paziņojumu ievadus par notikumiem, kas parāda Eiropas Parlamentu darbībā šo divarpus gadu laikā, īstenojot tam savas likumdošanas, budžeta un demokrātiskās uzraudzības pilnvaras.

Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā izmainīja gan Eiropas Parlamenta sastāvu, gan Latvijas vēlētāju tiesības un pienākumus. Latvijas balsstiesīgie 2004. gada jūnijā Eiropas Parlamentā  ievēlēja 9 Latvijas deputātus: Georgu Andrejevu (ALDE), Valdi Dombrovski (PPE-DE), Gruntaru Krastu (UEN), Aldi Kušķi (PPE-DE), Ģirtu Valdi Kristovski (UEN), Rihardu Pīku (PPE-DE), Inesi Vaideri (UEN), Robertu Zīli (UEN) un Tatjanu Ždanoku (Zaļie/ALE), kuri sasaukuma sākumā sadalīja pienākumus Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās un iesaistījās politiskajās grupās. 
 
Eiropas Parlamenta deputātu skaits pieauga no  626 līdz 732. Latviešu valoda kļuva par vienu no 20 oficiālajām Parlamenta valodām, mutiskajā tulkošanā valodu kombināciju skaitam sasniedzot 380. Sākot ar 2007. gada janvāra plenārsesiju, deputātu skaits uz laiku pieaugs līdz 785, jo darbu sāks 35 rumāņu un 18 bulgāru deputāti. Pēc vēlēšanām 2009. gadā deputātu skaits atkal samazināsies, un Eiropas Parlamentā būs 736 deputāti. Valodu skaits pieaugs par trim, jo par oficiālajām valodām kļūs ne vien bulgāru un rumāņu, bet arī īru valoda.
 
 
Virsrakstos esam atlasījuši preses paziņojumu ievadus par notikumiem, kas ilustrē Eiropas Parlamenta darbu pagājušo divarpus gadu laikā, īstenojot likumdošanas, budžeta un demokrātiskās uzraudzības pilnvaras. Plašāku informāciju un  ieskatu tēmās, kas nav šajā pārskatā, varat iegūt Parlamenta tīmekļa vietnē. Tajā publicēts arī izsmeļošs Sasaukuma puslaika pārskats
 
Ats.: 20061221BKG01704

Iekšējais tirgus, rūpniecība, enerģija

Lapas sākumsNākošais
 
Pakalpojumu direktīva pieņemta
15.11.2006.
 
Pakalpojumu direktīva, kuras mērķis ir atvieglot pakalpojumu apriti un mazināt administratīvos šķēršļus iekšējā tirgū, ir pieņemta un stāsies spēkā 2007. gada 1. jūnijā. Eiropas Parlaments 15. novembrī par likumprojektu nobalsoja otrajā lasījumā, izdarot tikai nelielus grozījumus ES Padomes kopējā nostājā, kas  praktiski atbilda Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma redakcijai. Atšķirīgi politiskie spēki tajā centās atrast līdzsvaru starp vajadzību pēc lielākas konkurences un sociāliem apsvērumiem. Direktīvu oficiāli parakstīja 2006. gada 18. decembrī.
 
 
Eiropas Parlaments noraida direktīvu par datorizētu izgudrojumu patentēšanu
06.07.2005.
 
Vērtējot, ka likumprojekts par vienotiem datorizgudrojumu patentēšanas noteikumiem ir nekonsekvents, Eiropas Parlaments to noraidīja 2. lasījumā. Direktīvas projekts trīs gadu garumā raisīja asas debates informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvju vidū, pretnostatot mazos un vidējos uzņēmumus un lielās kompānijas. Komisija pēc balsojuma norādīja, ka jaunu direktīvu izstrādāt negatavojas — iespējamais risinājums varētu būt direktīva par Eiropas patentu, par ko noris debates.
 
 
Top jauni noteikumi par reklāmu televīzijā
13.12.2006. (1. lasījums)
 
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja direktīvas "Televīzija bez robežām" reformu, prasot tajā stingrākus noteikumus par reklāmu un aicinot direktīvu attiecināt uz jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem. Parlaments piekrita Komisijai, ka reklāmu biežums filmu pārraides laikā nedrīkst pārsniegt reizi pusstundā. Produktu izvietošanu —raidījumos integrētu reklāmu bez pauzēm — tas ieteica pakļaut stingriem ierobežojumiem. Kopš 1997. gada spēkā esošās direktīvas  reforma vajadzīga, lai to pielāgotu mūsdienu vajadzībām, tostarp izmaiņām audiovizuālajās tehnoloģijās un reklāmā.
 
Likumdošanas process turpināsies sasaukuma otrajā posmā.
 
 
Eiropas Parlaments aicina dažādot enerģijas avotus
29.09.2005.
 
Visloģiskākā reakcija uz augstajām naftas cenām ir pārorientēties uz alternatīvajiem enerģijas avotiem, kam savukārt vajadzīgi ieguldījumi pētījumos un infrastruktūru izveidē, secināja  Eiropas Parlaments savā 2005. gada 29. septembra rezolūcijā. Ar bažām atzīmējot jēlnaftas cenu pieaugumu un to ietekmi uz globālo ekonomiku, Parlaments aicināja enerģētikas jautājumus risināt Pasaules Tirdzniecības organizācijā un mudināja Eiropas Komisiju nekavēties ar Energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi. 
 
 
Prasa maksimāli izmantot energotaupības potenciālu
01.06.2006.
 
Atbildot uz Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par energoefektivitāti, Eiropas Parlaments norādīja —  ja ES dalībvalstis apzinīgi pildītu jau esošās ES direktīvas — par ēku būvniecību, kombinēto siltumenerģiju, ekodizainu, izmešu tirdzniecību un energotaupību galapatēriņā, ES būtu krietni tuvāk savam mērķim līdz 2020. gadam ietaupīt 20 % no pašlaik patērētās enerģijas.  Parlaments arī aicināja uz jauniem pasākumiem topošajā Energoefektivitētes Rīcības plānā.  
 
 
LAVAL — debates par līdzsvaru starp iekšējo tirgu un Eiropas sociālo modeli
25.10.2005.
 
Karstas debates regulāri raisīja jautājums par līdzsvaru starp Eiropas sociālo modeli, pakalpojumu sniegšanas brīvību un Eiropas konkurētspēju. Parlamentam 2005. gada oktobrī rīkojot debates ar komisāra Čārlija Makrīvija un Komisijas priekšsēdētāja Žozē M. Barozu piedalīšanos par Ziemeļvalstu sociālā modeļa atbilstību Eiropas iekšējā tirgus noteikumiem, Parlamenta uzmanības lokā nonāca strīds starp Latvijas būvfirmu Laval un Partneri un Zviedriju.
 
Lapas sākumsNākošais

Vide

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
REACH — jaunā ķimikāliju uzraudzības sistēma pieņemta
13.12.2006.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja REACH (Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana) likumprojektu redakcijā, par kādu tas bija panācis vienošanos ar ES Padomi. Turpmāk Eiropas Savienībā būs jāreģistrē visas vielas, ja saražotais, importētais vai ražošanā izmantotais daudzums pārsniegs tonnu gadā. Viskaitīgākajām vielām būs jāiesniedz plāns par aizstāšanu ar drošākām alternatīvām. Ja alternatīvas nav, būs jāuzrāda pētniecības plāns, lai tādu radītu. Sarežģītākais uzdevums likumdošanas procesā bija sabalansēt patērētāju un nozares pārstāvju intereses.
 
 
Būs jāvāc un jāpārstrādā izmantotās baterijas
04.07.2006.
 
Eiropas Parlaments pēc divus gadus ilgām debatēm pieņēma direktīvu, kas visām ES dalībvalstīm ne vēlāk kā 2008. gadā liek ieviest nomaināmo bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes sistēmas. Direktīva nosaka stingrus ierobežojumus attiecībā uz videi un veselībai kaitīgā kadmija un dzīvsudraba izmantošanu bateriju ražošanā.
 
 
Pieņem direktīvu par peldūdens kvalitāti
18.01.2006.
 
Eiropas Parlaments trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma direktīvu par jauniem peldūdens kvalitātes standartiem. Jaunā direktīva nosaka četras peldūdens kvalitātes kategorijas (zema, laba, pietiekama, izcila), ko konstatē, balstoties uz mikrobioloģiskiem kritērijiem. 
 
 
Mazāk fluorēto gāzu Eiropas gaisā
06.04.2006.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja divus likumprojektus, kas ierobežos fluorēto gāzu izmantošanu, tā palīdzot Eiropai ievērot saistības, ko tā uzņēmusies, atbalstot Kioto Protokolu. Fluorētās gāzes izmanto kondicionēšanas un saldēšanas iekārtās, logu izolācijā, ugunsdzēšanas aerosolos un pat sporta apavos. Ražotāji ar tām kopš 1990. gadiem aizstāj citas ozona slāni noārdošas gāzes. Izrādās, ka vairākas no fluorētajām gāzēm tomēr veicina globālo sasilšanu.
 
 
Gaisa kvalitāte: stingrāki mērķi, lielāka rīcības brīvība
26.09.2006. (1. lasījums)
 
Eiropas Parlaments topošajā direktīvā par gaisa kvalitāti ierosina noteikt stingrākus ilgtermiņa mērķus, bet arī lielāku rīcības brīvību mērķu sasniegšanai dalībvalstīm, nekā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas likumprojektā. Lēš, ka Eiropā 360 000 cilvēku gadā mirst priekšlaicīgi gaisa piesārņojuma izraisītu slimību dēļ. Augstais piesārņojuma līmenis, jo īpaši blīvi apdzīvotos ES reģionos un aglomerācijās, izraisa un veicina elpošanas ceļu saslimšanas un mazina organisma imunitāti.
 
 
Jūras vidi var aizsargāt tikai kopīgiem spēkiem
14.11.2006.
 
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja jauno Jūras vides stratēģijas direktīvu, kuras mērķis ir novērst jūras vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, izveidojot kopēju pieeju transporta, vides un zivsaimniecības nozarēs. Deputāti iesaka saīsināt Komisijas ierosinātos mērķu izpildes termiņus un noteikt konkrētākas definīcijas. Papildus ziņojumam par direktīvu Parlaments pieņēma Alda KUŠĶA (EPP-DE) iniciatīvas ziņojumu par tematisko stratēģiju jūras vides aizsardzībai.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Transports

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
No 2013. gada — viena parauga autovadītāju apliecības visā ES
14.12.2006.
 
Sākot ar 2013. gadu, jaunām Latvijā izsniegtām autovadītāja apliecībām būs jāatbilst vienotajam Eiropas Savienības paraugam. Eiropas Parlaments otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par vienotu ES autovadītāja apliecību. Tā aizstās 110 dažāda parauga dokumentus, ko braucēji ES dalībvalstīs izmanto pašlaik.
 
 
Eiropas Parlaments noraida likumprojektu par ostu pakalpojumu liberalizāciju
18.01.2006.
 
Eiropas Parlaments nolēma noraidīt Eiropas Komisijas projektu direktīvai, kas paredz liberalizēt ostu pakalpojumus. Deputātu vairākums uzskatīja, ka Eiropas Komisijas ierosinātā direktīva nenodrošinās skaidru un pārskatāmu sistēmu efektīvai Eiropas Savienības ostu darbībai. Direktīvu par ostu pakalpojumu liberalizāciju Parlaments noraidīja jau otro reizi. Lai protestētu pret likumprojektu, Strasbūrā plenārsesijas laikā bija ieradušies tūkstošiem dokeru no visām Eiropas Savienības malām.
 
 
Eiropas Savienībā ieviesīs vienotu nedrošo aviokompāniju sarakstu
16.11.2005.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja plānu ieviest visai Eiropas Savienībai vienotu nedrošo aviokompāniju sarakstu. "Melnajā sarakstā" iekļautajiem aviopārvadātājiem būs aizliegts darboties visā ES teritorijā. Informācija par aviokompānijām būs pieejama pasažieriem. Regula ļaus dalībvalstīm ieviest ārkārtas aizliegumus savā teritorijā, ja drošības problēma skars tieši šo valsti.  
 
 
Gaisa transports: atvieglota ceļošana invalīdiem
16.12.2005.
 
Turpmāk visā ES nedrīkstēs atteikt ceļošanu lidmašīnā aviopasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā ar 506 balsīm par, 6 pret un vienam atturoties, pieņēma regulu, kas aviotransportā kustību, redzes un dzirdes invalīdiem un vecākiem cilvēkiem atvieglos ceļošanu. Lidostu vadībai būs viņiem bez maksas jāpalīdz iekāpt lidmašīnā, pāriet no vienas lidmašīnas uz otru un atrast iekāpšanas vietu.
 
 
EP prasa lielāku drošību lidostās un aviotransportā
15.06.2006. (1. lasījums)
 
Eiropas Parlaments uzstāja uz stingriem noteikumiem jaunajā regulā, kuras mērķis ir garantēt pasažieru un apkalpes drošību civilajos gaisa pārvadājumos. Regula, par ko Eiropas Parlaments balsoja pirmajā lasījumā, papildina noteikumus, kas Eiropas Savienībā tika ieviesti pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Likumdošanas procedūra turpināsies sasaukuma otrajā pusē.
 
 
Īsāki braukšanas periodi ļaus novērst satiksmes negadījumus
03.02.2006.
 
Eiropas Parlamenta atbalstītie likumprojekti par darba apstākļiem autotransporta nozarē varētu samazināt šoferu noguruma dēļ izraisīto negadījumu skaitu. No 2006. gada visi kravas auto un tālsatiksmes autobusi būs jāaprīko ar digitālajiem tahogrāfiem, kas ļaus labāk kontrolēt braukšanas ilgumu. Pirmo reizi ieviesīs arī visai ES kopīgu sarakstu ar šoferu darba drošības noteikumu pārkāpumiem.
 
 
Turpinās dzelzceļu pakalpojumu liberalizācija
29.09.2005. (1. lasījums)
 
Pirmajā lasījumā izskatot trešo dzelzceļa likumprojektu "paketi", Eiropas Parlaments balsoja par Roberta ZĪLES (UEN) sagatavoto ziņojumu, kurā bija izvērtēts Eiropas Komisijas izstrādātais likumprojekts par sodiem gadījumos, kad nav ievērotas kravu pārvadājumu līgumos noteiktās prasības. Parlaments Komisijas priekšlikumu šajā jautājumā noraidīja, bet darbs pie pārējiem likumprojektiem ar mērķi tālāk liberalizēt Eiropas dzelzceļu pakalpojumus, turpinās. 
 
 
ES attiecības starp Krieviju un Ķīnu gaisa satiksmes jomā 
17.01.2006.
 
Eiropas Parlaments pieņēma Roberta Zīles (UEN) ziņojumu par ES attiecībām ar Krieviju un Ķīnu gaisa satiksmes jomā, dokumentā uzsverot, ka visaptverošs nolīgums ar šīm valstīm ir vislabākais veids, kā ar tām risināt tirdznieciskās attiecības gaisa satiksmē. Deputāti uzsvēra, ka pirms līguma noslēgšanas ar Krieviju jāatrisina jautājums par Sibīrijas pārlidojumu samaksu, ko Krievija iekasē no Eiropas aviokompānijām. 
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Patērētāju aizsardzība

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Stingrāki noteikumi apgalvojumiem par produktu veselīgumu
16.05.2006.
 
Eiropas Parlaments otrajā un galīgajā lasījumā nobalsoja par likumprojektu, kas saskaņos ES valstu prasības attiecībā uz  apgalvojumiem par pārtikas produktu ietekmi uz veselību. Parlaments prasīja skaidri noteikt, kādos gadījumos ražotāji drīkst uz produktu iesaiņojuma apgalvot, ka produkts, piemēram, ir "ar zemu tauku saturu" vai "samazina holesterīna līmeni". Parlaments atbalstīja arī atsevišķu likumprojektu, kas saskaņo ES noteikumus par vitamīnu un minerālvielu piedevām pie produktiem.
 
 
Jauna regula veicinās bērnu zāļu attīstīšanu
01.06.2006.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja regulu, kuras mērķis ir novērst pašreizējo praksi bērnu ārstēšanai lietot pieaugušo zāles, tikai mazākās devās. Pieaugušo medikamenti  nereti neatbilst bērnu vielmaiņas īpatnībām un var pat izrādīties viņiem kaitīgi. Zāļu ražotājiem, kas attīstīs efektīvus un drošus izmēģinājumus, piešķirs sešu mēnešu pagarinājumu patentu aizsardzībai. Bērnu zāles varēs komercializēt tikai firmas, kas pildīs regulas prasības.
 
 
Drošākas mīkstās rotaļlietas bērniem
05.07.2005.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja likumprojektu, kas bērniem domātu preču ražošanā aizliedz izmantot sešu veidu ftalātus — ķīmiskas vielas, ko izmanto, lai mīkstās jeb PVC (polivinila hlorīda) rotaļlietas padarītu plastiskākas. Kopš 1999. gada saskaņā ar ES tiesību aktiem seši kaitīgie ftalāti bija aizliegti uz laiku, tagad aizliegums ir galīgs. Zinātniski pētījumi liecina, ka daži no 40 ražošanā izmantotajiem ftalātiem ir kancerogēni, mutagēni un ar toksisku ietekmi uz reproduktīvo sistēmu. 
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Rīcības programmas, budžets

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Pieņemts ES ilgtermiņa budžets 2007.–2013. gadam
17.05.2006.
 
Eiropas Parlaments 2006. gada 17. maijā galīgi apstiprināja 862,2 miljardu vērto ES 2007.–2013. gada ilgtermiņa budžetu, par ko Eiropas Parlaments, ES Padome un Komisija neformālu vienošanos bija panākušas 4. aprīlī. Parlaments izteica gandarījumu par panākto līdzekļu palielinājumu izglītībai, inovācijām, mazu un vidēju uzņēmumu atbalstam, bet pauda kritiku par to, ka finansējums salīdzinājumā ar ES Padomes ieteikto summu palielināts tikai par 4, nevis 12 miljardiem eiro, ko Parlaments uzskatīja par nepieciešamiem.  
 
Parlaments apstiprina arī ikgadējo Eiropas Savienības budžetu. Viens no diviem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas atbildēja par 2006. gada Eiropas Savienības budžeta sagatavošanu, bija Valdis Dombrovskis (PPE-DE). 
 
 
54 miljardi pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai
30.11.2006.
 
Eiropas Parlaments otrajā lasījumā pieņēma Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kam no 2007.g. līdz 2013. g. ES budžetā atvēlēti 54 miljardi eiro. Septītās tāpat kā sestās pamatprogrammas līdzekļi domāti pētniecības projektiem, kuros iesaistītas vairāku valstu pētniecības institūti, apvienības, uzņēmumi un izglītības iestādes, un galvenais kritērijs atbalsta saņemšanai ir projekta izcilība. 
 
 
Apstiprināts Kopienas finansējums izglītības un kultūras programmām 2007.g.–2013.g.
25.10.2006.
 
Parlaments otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja piecas Kopienas kultūras un izglītības programmas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Pieņemtie likumprojekti nosaka mērķus un finansējumu Kopienas Mūžizglītības pamatprogrammai (6,2 miljardi eiro), kurā iekļauta ERASMUS programma studentu mobilitātes veicināšanai; Eiropas filmu industrijas atbalstam MEDIA (671 miljons); programmām „Jaunatne darbībā” (785 miljoni) un „Kultūra 2007” (354 miljoni). Programma "Eiropa pilsoņiem" (190 miljoni eiro) cita starpā paredz finansējumu staļinisma upuru piemiņas pasākumiem.
 
 
Zaļā gaisma struktūrfondu finansējumam 
04.07.2006.
 
Eiropas Parlamenta balsojums par 2007. g.–2013. g. paredzētajiem struktūrfondiem ļāva sākt izmantot 308 miljardus eiro (35,7 %) no ES kopējā budžeta struktūrfondu politikas mērķiem no 2007. gada 1. janvāra. Finansējums sadalīts starp Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu (infrastruktūru attīstībai), Teritoriālās sadarbības un Sociālo fondu.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Iekšlietas, pilsoņu brīvības

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Eiropas Parlaments izveido pagaidu komiteju CIP lietas izmeklēšanai
19.01.2006.
06.07.2006.
 
Eiropas Parlaments 2006. gada janvārī izveidoja pagaidu komiteju, lai izmeklētu, vai Eiropas teritorija bijusi izmantota CIP slepenajām ieslodzījuma vietām, un par terorismu aizdomās turēto pārvadāšanai.  Parlaments 2006. gada 6. jūlija ziņojumā secināja — CIP dienesti dažos gadījumos bijuši "tieši atbildīgi par aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu, pārvietošanu, izvešanu un turēšanu apcietinājumā" Eiropas teritorijā.
 
 
Mudina uz "līdzsvarotu, saskaņotu un visaptverošu pieeju" migrācijai
28.09.2006.
 
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jādalās pienākumos un finansiālajā slogā, ko rada imigrācija no trešajām valstīm, un šajā jomā ES vajadzīga līdzsvarota un saskaņota pieeja. Eiropas Parlaments aicina veidot konsekventu imigrācijas politiku, nelegālās imigrācijas problēmas risināt saknē, veidot attiecības ar migrantu izcelsmes valstīm un vienlaikus ar imigrācijas politiku veikt integrācijas pasākumus.
 
 
Eiropas Parlaments nosoda diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ
18.01.2006.
 
Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas nosoda homofobiju — jebkādas diskriminācijas izpausmes dzimumorientācijas dēļ. Parlaments aicina nodrošināt viena dzimuma partneriem tādu pašu cieņu un aizsardzību kā pārējai sabiedrības daļai,  mudina dalībvalstis nosodīt homofobiska naida kurināšanu un novērst diskrimināciju visās dzīves jomās, kā to nosaka ES tiesību akti.
 
 
 
Pieņem par nediskrimināciju un vienlīdzīgām tiesībām
14.06.2006.
 
Eiropas Parlaments pieņēma Tatjanas Ždanokas (Zaļie/ALE) iniciatīvas ziņojumu, kurā ieteikts ar juridiskiem līdzekļiem, labvēlīgiem pasākumiem un paraugpraksi novērst visa veida diskrimināciju — rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Ziņojumā izteikta prasība Eiropas Komisijai līdz 2007. gada vidum iesniegt jaunu visaptverošu tiesību aktu par vienādu attieksmi pret visiem.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Sociālā politika, nodarbinātība un ekonomika

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Globalizācijas fonds atlaisto darbinieku integrācijai
30.11.2006.
 
Eiropas Parlaments apstiprina Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi. No 2007. gada ES budžetā būs pieejami 500 miljoni eiro gadā, lai palīdzētu atgriezties darba tirgū cilvēkiem, kas atlaisti tādu globalizācijas pārmaiņu rezultātā kā uzņēmumu pārstrukturēšanās un darbības pārcelšana uz citām valstīm vai reģioniem.
 
 
Darba laika direktīva: ne vairāk kā 48 darba stundas nedēļā
11.05.2005. (1.lasījums)
 
Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai darba ņēmējiem tiktu atcelta pašreiz esošā izvēles iespēja strādāt vairāk nekā 48 darba stundas nedēļā. Viņi arī prasa, lai visas dežūras stundas uzskaitītu kā parastu darba laiku. Šādu nostāju Eiropas Parlaments pieņēma ar 345 balsīm par, 264 pret un 43 atturoties, pirmajā lasījumā balsojot par darba laika direktīvu. Likumdošanas process turpināsies sasaukuma otrajā pusē.
 
 
Papildinājumi Kopienas statistiskās klasifikācijas sistēmā NACE
12.10.2006.
 
Eiropas Parlaments pieņēma Guntara Krasta (UEN) ziņojumu par izmaiņām Kopienas statistiskās klasifikācijas sistēmā NACE, kas izveidota 1960. gados un tagad jāpārveido atbilstoši tehnoloģiju attīstībai un starptautiskajām normām. Pirms balsojuma Parlaments par grozījumiem bija panācis neformālu vienošanos ar Padomi un likumprojektu pieņēma galīgi pirmajā lasījumā.  
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Iestādes un paplašināšanās

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
EP apstiprina Ž. M. Barozu Komisiju
18.11.2004.
 
Eiropas Parlaments 2004. gada 18. novembrī ar 449 balsīm par, 149 balsīm pret un, 82 deputātiem atturoties, apstiprināja Žozē Manuela Barozu sastādīto Komisiju uz pilnvaru laiku no 2004. gada 22. novembra līdz 2009. gada 31. oktobrim. Pirms apstiprināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas rīkoja komisāru amatu kandidātu iztaujāšanas. Pēc Ingrīdas Ūdres kandidatūras atsaukšanas Parlaments apstiprināja komisāru kolēģiju, kurā Latvijas izvirzītais kandidāts bija pašreizējais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs Josē Borrels teica: "Mēs vēlamies jauna veida sadarbību starp mūsu institūcijām, kas balstītos uz uzticību starp abām pusēm."
 
 
Eiropas Parlaments pauž pārliecinošu atbalstu Konstitūcijai    
12.01.2005.
 
Eiropas Parlaments ar pārliecinošo balsu vairākumu (500 par, 137 pret un 40 deputātiem atturoties) pieņēma rezolūciju, paužot atbalstu Līgumam par Konstitūciju Eiropai un tā ratificēšanai dalībvalstīs. Deputātu skatījumā Konstitūcija labāk izskaidro Eiropas Savienības mērķus, piešķir ES nozīmīgāku lomu pasaulē, nostiprina demokrātisku ES darbību un nodrošina plašākas tiesības Eiropas pilsoņiem.
 
 
EP prasa skaidrību par Konstitucionālā līguma likteni
14.06.2006.
 
Eiropas Parlaments aicināja Eiropadomi līdz 2007. gada vidum pieņemt skaidru lēmumu, kā turpmāk rīkoties attiecībā uz Francijas un Nīderlandes referendumos noraidīto Konstitucionālo līgumu, un pagarināt pašreizējo pārdomu periodu līdz 2007. gada vidum. Parlaments izteica vēlmi panākt vienošanos līdz 2009. gadam, kad notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Brīdinot par mēģinājumiem izjaukt 2004. gadā grūti panākto kompromisu, Parlaments iebilda pret konstitūcijas projekta saskaldīšanu. 
 
 
Viena alga un pensiju sistēma visiem Eiropas Parlamenta deputātiem 
23.06.2005.
 
Eiropas Parlaments atbalstīja jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kas visiem deputātiem paredz vienādu atalgojumu 7000 eiro apmērā, ceļojumu izdevumu apmaksu, kas balstīta uz reālajiem izdevumiem, nevis fiksētām summām kā iepriekš, kā arī 63 gadu pensijas vecumu. Līdz tam EP deputātu pamata atalgojums bija tāds pats kā viņu kolēģiem dalībvalstu parlamentos.
 
 
EP iesaka atvērt iestāšanās ES sarunas ar Turciju 
15.12.2004.
 
Eiropas Parlaments 15.decembrī pieņēma rezolūciju, aicinot Eiropas Savienības Padomi "sākt sarunas ar Turciju bez liekas kavēšanās." Tādējādi parlamentārieši darīja zināmu savu politisko nostāju pirms ES dalībvalstu līderu sanāksmes Briselē, kas pieņēma galīgo lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas 2005. gada 3. oktobrī. Eiropas Parlaments uzsvēra, ka "sarunu uzsākšana būs ilgstoša procesa sākums, kas būtībā ir atklāts process", un nav garantiju, ka sarunas tiks veiksmīgi noslēgtas, Turcijai kļūstot par ES dalībvalsti. 
 
 
Lēmums palēnināt Turcijas iestāšanās sarunas — pareizs
18.12.2006.
 
Eiropas Parlaments 2006. gada beigās formulēja savu viedokli par Eiropas Savienības spēju integrēt jaunas valstis un ES turpmākās paplašināšanās stratēģiju. Eiropas Parlaments piekrita ES Padomes lēmumam palēnināt sarunu gaitu un uzstāja, ka tālāka paplašināšanās nav iespējama bez ES iestāžu un finanšu reformām. Agrāk, 27. septembrī, Parlaments pieņēma ziņojumu, asi kritizējot Turcijas reformu gaitas palēnināšanos, īpaši vārda un reliģisko brīvību jomā, un aicināja Turciju atzīt Kipras Republiku.
 
 
Eiropas Parlaments atbalsta Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES    
13.04.2005.
 
Eiropas Parlaments 2005. gada aprīlī deva zaļo gaismu Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai ES. Parlamentam izdevās panākt, ka ES Padome atzīst Parlamenta tiesības piedalīties turpmākajā lēmumu pieņemšanā par Pievienošanas līgumos paredzēto finansējumu Rumānijai un Bulgārijai pēc 2009. gada. Parlaments arī panāca, ka tiktu iesaistīts, ja Padome lemtu 2007. gadā plānoto pievienošanos atlikt.
 
 
Pamattiesību aģentūras izveide
30.11.2006.
 
Eiropas Savienība 2007. gadā ir paredzējusi izveidot Pamattiesību aģentūru, kuras darbs balstīsies uz Eiropas Pamattiesību hartu. Iestāde mērķis — veicināt cilvēktiesību ievērošanu, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Deputāti prasīja radīt neatkarīgu, atbildīgu un efektīvu aģentūru un iekļaut tās darbības jomā ES dalībvalstu policijas un tiesu iestāžu sadarbību.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Ārlietas

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Eiropas Parlamenta darbā ārlietās latviešu deputāti jomā iesaistījās kopš sasaukuma sākuma kā atbildīgo komiteju un delegāciju locekļi. Ārlietu komitejā kā pastāvīgā locekle darbojās Inese Vaidere un kā aizstājēji — Ģirts Valdis Kristovskis, Rihards Pīks un Tatjana Ždanoka. Aldis Kušķis ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu Delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju un Ģ. V. Kristovskis šādu amatu ieņēma Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Georgs Andrejevs darbojās Delegācijā attiecībām ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, Guntars Krasts — Delegācijā attiecībām ar Ukrainu, Ģ. V. Kristovskis — Delegācijā attiecībām ar Magribas valstīm un Arābu Magribas Savienību, Rihards Pīks — Delegācijā attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku, Inese Vaidere — Delegācijā attiecībām ar Dienvidāfriku, Roberts Zīle un Valdis Dombrovskis — Delegācijā attiecībām ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, Tatjana Ždanoka — Delegācijā attiecībām ar Krieviju.
 
Šo darbību papildināja deputātu dalība komitejās un delegācijās kā pastāvīgo locekļu aizstājējiem. Pilnu informāciju par dalību varat atrast EP tīmekļa vietnē, ko aktualizēs janvārī, kad Parlaments apstiprinās komiteju jauno sastāvu. 
 
 
Atzīst ES un Krievijas attiecību stratēģisko nozīmi, bet pauž bažas par cilvēktiesību situāciju
13.12.2006.
 
Parlaments kopš sasaukuma sākuma sekoja līdzi ES un Krievijas attiecību virzībai, kā arī  cilvēktiesību situācijai Krievijā. Ieguldījumu šajā darbā ar savu pieredzi deva jauno dalībvalstu, tostarp Latvijas deputāti. Rezolūcijā Somijas prezidentūras beigās pēc augstāka līmeņa sanāksmes, ko bija paredzēts veltīt jaunajām partnerattiecībām, Eiropas Parlaments uzsvēra, cik būtiski dalībvalstīm ar Krieviju runāt vienā balsī, neļaujoties sevi sašķelt. Parlaments pauda bažas par politisko oponentu slepkavībām Krievijā un uzsvēra, ka konstruktīvi un taisnīgi jārisina jautājums par Krievijas robežlīgumiem ar Latviju un Igauniju.
 
 
Nosoda žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību
25.10.2006.
15.06.2006.
 
Eiropas Parlaments apliecināja cieņu Maskavā nogalinātajai žurnālistei Annai Poļitkovskai. Viņa "drosmīgi cīnījās par cilvēka dzīvības un cieņas aizsardzību, atmaskoja un objektīvi atspoguļoja dažāda veida noziegumus pret cilvēci, sevišķi saistībā ar Čečeniju," uzsvērts rezolūcijā. Tas prasīja ES dalībvalstis ieņemt nelokāmu nostāju sarunās ar Krieviju par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu.
 
 
Ziemeļu dimensijai — savu Baltijas pīlāru
16.11.2006.
 
Latvijas deputāti kopā ar saviem EP domubiedriem no citām valstīm kopš sasaukuma sākuma strādāja pie ziņojuma, kurā izteikts aicinājums izstrādāt Baltijas jūras stratēģiju kā atsevišķu pīlāru jaunajā Ziemeļu dimensijas pamatdokumentā. Baltijas jūras stratēģija palīdzētu uzsvērt reģiona stratēģisko nozīmi un tās potenciālu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem pasaulē. Deputāti šajā nolūkā iesaka paredzēt atsevišķu pozīciju Eiropas Savienības budžetā.
 
 
Saharova balva par domas brīvību
12.12.2006.
 
Eiropas Parlamenta Saharova balvu par domas brīvību 2006. gadā saņēma Aleksandrs Milinkevičs, demokrātiskās opozīcijas spēku līderis 2006. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Iepriekšējā, 2005. gadā, Parlaments balvu piešķīra trim laureātiem: nigēriešu juristei Hauvai Ibrahimai, kas aizstāv sievietes, kurām piespriesta nomētāšana ar akmeņiem, starptautiskajai organizācijai "Reportieri [Žurnālisti] bez robežām" un kustībai "Sievietes baltā", kas protestē pret Kubas režīma patvaļīgajiem politisko oponentu arestiem. Arī 2004. gadā Saharova balvu saņēma Baltkrievijas pārstāvji — Baltkrievijas žurnālistu asociācija. Balvu organizācijas vārdā saņēma asociācijas priekšsēdētāja Žanna Ļitvina.
 
 
Aicina slēgt Gvantanamo ieslodzīto centru
13.06.2006.
 
Eiropas Parlaments prasīja ASV administrācijai slēgt Gvantanamo ieslodzīto centru un nodrošināt apsūdzētajiem piekļuvi taisnīgai tiesai. Lai gan cīņa pret mūsdienu starptautisko terorismu jāuzskata par ārkārtas pasākumu, to nedrīkst īstenot uz cilvēktiesību rēķina un apejot starptautisko tiesību normas, atzīts Parlamenta rezolūcijā.
 
 
Prasa Irānai pārtraukt urāna bagātināšanu
15.02.2006.
 
Eiropas Parlaments aicināja Irānu pārtraukt urāna bagātināšanu, paužot šaubas, ka Irānas kodolprogramma paredzēta miermīlīgiem mērķiem. Deputāti atbalstīja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras lēmumu Irānas lietu izskatīt ANO Drošības padomē.
 
 
 
Eiropas Parlaments aicina stingrāk kontrolēt masu iznīcināšanas ieroču izplatību
17.11.2005.
 
Eiropas Parlaments pieņēma Ģirta Valda Kristovska (UEN) ziņojumu rezolūciju par masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu. Deputāti pauda bažas par ieroču sacensības iespēju Tuvajos Austrumos un Āzijā, aicināja stingrāk kontrolēt MII izplatību, jo īpaši, lai ieroči nenonāktu teroristu rokās, un prasīja  ES piemērot mērķtiecīgas sankcijas valstīm, kas neievēro savas saistības masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesība

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Jaunais Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts Viļnā
14.12.2006.
 
Eiropas Parlaments otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Dzimumu līdztiesības institūta izveidi. Jaunais institūts atradīsies Viļņā un sāks darboties 2007. gadā. Sākumā institūtā strādās 15 darbinieki, vēlāk, 2013. gadā, personālu paredzēts paplašināt līdz 30 darbiniekiem. Gada budžets apmēram 7,5 miljonu eiro apjomā paredzēts dzimumu līdztiesības veicināšanai, tostarp iedzīvotāju informēšanas pasākumiem un cīņai pret diskrimināciju uz dzimuma pamata.
 
 
Cīņā pret krūts vēzi
25.10.2006.
 
Pievēršot uzmanību krūts vēža izplatībai, Eiropas Parlaments aicināja dalībvalstis nodrošināt mamogrāfijas (rentgenoloģiskās izmeklēšanas) pārbaudes atbilstoši 1992. gadā izstrādātajām ES pamatnostādnēm visām sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados. Parlaments vērsa uzmanību uz to, ka jaunajās dalībvalstīs informācija par mamogrāfiju nav pietiekama un ne vienmēr tā pieejama visas valsts teritorijā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem šādas pārbaudes samazinātu 50 līdz 69 gadus vecu sieviešu mirstību no krūts vēža par 35%.
 
 
Mudina visā Eiropas Savienībā izvērst kampaņu pret piespiedu prostitūciju
15.03.2006.
 
Pirms Pasaules futbola čempionāta Vācijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju "par piespiedu prostitūciju starptautisku sporta pasākumu norises laikā", mudinot pret šo parādību izvērst kampaņu visā Eiropas Savienībā. Cīņai pret piespiedu prostitūciju un cilvēktirdzniecību deputāti iesaka dalībvalstīm cieši sadarboties ar NVO, policiju, tiesībsargājošām iestādēm, baznīcu un medicīniskajiem dienestiem.
 
 
 
Programma DAPHNE cīņai pret vardarbību pret bērniem un sievietēm
05.09.2006. (1. lasījums)
 
Pirmajā lasījumā izskatot ES programmu DAPHNE cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, Eiropas Parlaments ieteica palielināt 2007.–2013. gadam paredzēto finansējumu no 116,85 miljoniem eiro līdz 125 miljoniem eiro, saglabāt programmu kā atsevišķu finanšu instrumentu un kā vienu no programmas prioritātēm noteikt cīņu pret vardarbību ģimenē. 
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Lauksaimniecība

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
Gruntsūdeņu aizsardzības direktīva: pret piesārņojumu jāaizsargā pārliecinošāk
12.12.2006.
 
Eiropas Parlaments trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno gruntsūdeņu aizsardzības direktīvu. Tas panāca stingrākas normas nekā pašreizējās savlaicīgai piesārņojuma novēršanai, kā arī kompensācijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kam direktīvas prasību izpildes rezultātā radīsies zaudējumi. Direktīva saskaņo gruntsūdeņu kvalitātes novērtēšanas metodes.  
 
 
Atbalsta putnu gripas radīto zaudējumu kompensāciju
01.12.2005.
 
Laikā, kad visā pasaulē auga putnu gripas draudi, Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas Komisijas piedāvātos ārkārtas pasākumus, lai Eiropas putnkopjiem kompensētu potenciālās endēmijas radītos izdevumus.  Deputāti ieteica attīstīt zemas izmaksas vakcīnas mājputniem un izstrādāt ārkārtas pasākumu plānu cilvēku inficēšanas gadījumā.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Parlaments atskatās uz pagātni

Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais
 
"Dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju"    
10.05.2005.
 
Pieņemot rezolūciju par 60. gadadienu kopš II Pasaules Kara beigām, deputāti atzina — ieroču nolikšana 1945. gada 8. maijā nenozīmēja ciešanu beigas visām Eiropas tautām. Dažām nācijām 1945. gada beigas nozīmēja „jaunu tirāniju, ko radīja staļinistiskā Padomju Savienība".
 
„Tagad, pēc sešdesmit gadiem, atkal esam kopā un varam atgūt to, kas tika nozagts pēc Jaltas konferences," teica Parlamenta priekšsēdētājs, atklājot plenārsesiju, kurā par godu svinīgajam pasākumam uzstājās latviešu vijolniece Baiba Skride.
 
Lapas sākumsNākošaisIepriekšējais

Raugoties nākotnē

Lapas sākumsIepriekšējais
 
Eiropas Savienība 2007. gada 25. martā svinēs 50 gadu jubileju. Darba kārtībā ievērojamu vietu ieņems ES Konstitucionālā līguma nākotne un ES lēmumu pieņemšanas reforma.
 
Sasaukuma otrajā puslaikā turpināsies darbs pie jau uzsāktajiem likumprojektiem — par dzelzceļa pasažieru pakalpojumu liberalizāciju, audiovizuālo politiku ("Televīzija bez robežām"), darba laiku, gaisa kvalitāti.
 
Enerģētikas jomā līdz 2007. gada vidum paredzēts pieņemt ziņojumu par kodolenerģijas nākotni. Viena no galvenajām tēmām būs klimata izmaiņas un globālās sasilšanas ierobežošana. 2007. gada nogalē gaidāms Eiropas Komisijas priekšlikums par emisiju tirdzniecību; Eiropas Savienība arī plāno atjaunināt spēkā esošās energoefektivitātes normas.
 
Vides jomā Parlamenta darba kārtībā iekļauti likumprojekti par ūdens kvalitāti un augsnes aizsardzību.
 
Parlaments 2007. gada pirmajā pusē pievērsīsies tādiem sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības jautājumiem kā alkoholisko dzērienu marķēšana, cīņa pret alkoholismu, norādes uz pārtikas produktiem, cīņa pret lieko svaru. Veselības aprūpes pakalpojumiem iekšējā tirgū — pacientu un medicīnas personāla mobilitātei — Parlaments pievērsīsies 2008. gadā.
 
Transporta un sakaru jomā Parlaments izskatīs likumprojektu grupu kuģošanas drošības jomā un otrajā lasījumā lems par lidostu drošības pasākumiem. Sāksies jauns posms pasta pakalpojumu liberalizācijā, kam Parlaments pievērsīsies 2007.gada maija sesijā.
 
Vairāki iniciatīvas ziņojumi plānoti imigrācijas jomā. Martā Parlaments plāno izskatīt likumprojektus saistībā ar biometrisko identifikāciju un vīzu politiku.
 
Rūpniecības un tehnoloģiju attīstības jomā Parlaments gatavojas pieņemt lēmumus par Eiropas Tehnoloģiju institūtu, birokrātiskā sloga mazināšanu un viesabonēšanu, kurai deputāti pievērsīsies maija sesijā.
 
Ārlietu jomā viena no prioritātēm ir ES un Krievijas ekonomiskās sadarbības attīstība. Maijā plānots pieņemt šai tēmai veltītu pārskata ziņojumu. Starp politiskajām prioritātēm būs attiecības ar ES kaimiņvalstīm un paplašināšanās.
 
Lapas sākumsIepriekšējais