Raksts
Brazīlijas prezidents izsakās par lauksaimniecību, nabadzību un biodegvielu
Ārējās attiecības - 05-07-2007 - 16:12
Brazīlijas prezidents tikās ar EP priekšsēdētāju un politisko grupu līderiem
Pēc Lisabonā 4. jūlijā notikušā ES un Brazīlijas samita Brazīlijas prezidents Lula da Silva un ārlietu ministrs Celso Amorin šodien Briselē tiekas ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Hansu-Gertu Poteringu un tā politisko grupu līderiem. Mēs izmantojām izdevību, lai uzzinātu Brazīlijas prezidenta domas par strupceļā nonākušo Dohas tirdzniecības sarunu kārtu, biodegvielu un nabadzības samazināšanu.
Maija beigās Eiropas Komisija ierosināja izveidot stratēģisku partnerību ES un Brazīlijas starpā. Taču tikai trīs nedēļas vēlāk neveiksmi cieta tirdzniecības sarunas starp Brazīliju, ES, ASV un Indiju. Vai tas, Jūsuprāt, ir pretrunīgi?
Brazīlijas un ES stratēģiskā partnerība pirmām kārtām ir politiska rakstura attiecības. Tirdzniecības sarunas Brazīlijas un ES starpā turpretim turpināsies Pasaules Tirdzniecības Organizācijas ietvaros un saistībā ar sarunām par asociācijas nolīgumu starp Mercosur un ES.
Pašreizējā tehnisko tirdzniecības sarunu kārta ir pati sevi izsmēlusi. Es esmu gatavs tikties ar pārējiem līderiem, lai panāktu politisku vienošanos un izkļūtu no pašreizējā strupceļa. Šajā kontekstā šīsnedēļas augstākā līmeņa dialogs sniedz iespēju ķerties pie būtiskiem jautājumiem — tam vajadzīga pirmklasīga politiskā vadība.
ES prezidentūra nesen Jūsu valsti aprakstīja kā iespējamo nākotnes „globālo lauksaimnieku”. Ko Jūs domājat par šādu vērtējumu?
Brazīlijas lauksaimniecības sektora sniegums ir nostādījis valsti pasaules konkurētspējīgāko lauksaimniecības industrijas eksportētāju vidū. To ir veicinājusi valsts iejaukšanās ierobežošana, tirgus regulējumu mazināšanās un tirdzniecības liberalizēšana kombinācijā ar investēšanu pētniecībā un tehnoloģijā.
Brazīlijai tomēr tās loma kā pasaules maizes grozam jānostiprina vēl vairāk, daudzpusējiem tirdzniecības noteikumiem jāturpina atbalstīt atvērtu, taisnīgu tirdzniecību un jāpanāk veiksmīgs Dohas tirdzniecības sarunu iznākums.
Daudzi no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem ir tieši lauksaimnieki. Viņi ir tie, kurus vistiešāk ietekmē milzīgās subsīdijas un augstie muitas tarifi, kas ierobežo potenciālo lauksaimniecības uzņēmēju iespējas jaunattīstības valstīs. Tāpēc Brazīlija ir vienmēr uzsvērusi, ka Dohas sarunu kārtas uzmanības centrā jābūt lauksaimniecībai.
ES un Brazīlijas samita dienaskārtībā bija no augiem ražota degviela jeb biodegviela, kuras ražošanā Brazīlijai ir liela pieredze. Biodegviela ir ļoti daudzsološa attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanu. No otras puses, tā sacenšas ar pārtikas ražošanu — arī Brazīlijā, kur bads joprojām nav izskausts. Kā Brazīlija varētu līdzsvarot šo divus konkurējošos faktorus?
Ja Jūs vēlaties novērtēt biodegvielas potenciālu, Jums jāpatur prātā, ka izsalkums ir pamatā ienākumu sadales problēma — pasaulē saražotā pārtika atliku likām pietiek, lai pabarotu visus pasaules iedzīvotājus.
Brazīlijas pieredze rāda, ka biodegvielas pat var veicināt nabadzības izskaušanu. Brazīlijā etanola produkcija tieši un netieši rada vairāk nekā vienu miljonu darbavietu ar atalgojumu, kas pārsniedz vidējo.
Mēs nesen uzsākām biodīzeļdegvielas programmu, kas sniedz darba iespējas desmitiem tūkstošu mazo zemes īpašnieku, it īpaši ekonomiski vājajos reģionos ziemeļaustrumos. Etanols aizstāj aptuveni 40% visa Brazīlijā ražotā benzīna, un paredzams, ka arī biodīzeļdegviela spēlēs aizvien nozīmīgāku lomu.
Biodegvielas ražošanas ietekme uz pārtikas cenām ir mērena. Vairāk nekā 70% pasaules nabadzīgo iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un iegūst pat no niecīgas lauksaimniecības produktu cenu paaugstināšanās.
Visbeidzot, lielākā daļa jaunattīstības valstu ir naftas neto importētāji, un šīs valstis iegūst no vietējo enerģijas avotu attīstības, kas varētu samazināt naftas importu.
Ats.: 20070703STO08738