Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā terminu „homofobija”, kā tas noteikts enciklopēdijās, t.i., „iracionālas bailes no homoseksualitātes un homoseksuāļiem vai nicinoša attieksme pret šo parādību”,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā nediskriminēšanas princips ir iekļauts Līgumos, un tādējādi to atzīst visas dalībvalstis, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā:: „Savienība ir dibināta, ievērojot dalībvalstu kopīgos principus — brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas principu un tiesiskuma principu,” un „Savienība … ievēro pamattiesības”;

B.  tā kā ar ES politiku šos principus un nediskriminēšanas principu aizsargā un veicina;

C.  tā kā ES dalībvalstis ir demokrātiskas valstis, kuras ir nodrošinātas ar pienācīgiem juridiskiem instrumentiem, lai cīnītos pret likuma pārkāpumiem un pamattiesību neievērošanu atbilstoši Līgumiem un to nacionālajām konstitūcijām,

1.  uzskata, ka ir būtiski politikas, kultūra un sociālajā jomā gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī ievērot pamattiesības un nediskriminēšanas principu;

2.  uzstāj, ka ES demokrātiskās valstis pilnībā ievēro cilvēktiesības un ir ieviesušas atbilstošus juridiskos instrumentus, kas ir atzinīgi vērtējams, un ka atbilstoši subsidiaritātes principam Eiropas Savienībai ir jādarbojas tikai tad, ja dalībvalstis nav spējīgas īstenot ieteikto pasākumu vai sasniegt noteikto mērķi;

3.  uzskata, ka piemērotai nediskriminēšanas politikai nevajadzētu izraisīt pieņemamo pasākumu vai neiecietības izpausmju skaita pieaugumu, jo tas varētu veicināt diskriminējošu un nepareizu attieksmi pret homoseksualitāti;

4.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.