REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
2.5.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Annemie Neyts-Uyttebroeck
ALDE grupas vārdā
par gatavošanos devītajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2007. gada 18. maijā Samārā
B6‑0191/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos devītajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2007. gada 18. maijā Samārā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
| – | ņemot vērā tā iepriekšējos ziņojumus, jo īpaši 2005. gada 26. maijā pieņemto rezolūcijau par ES un Krievijas attiecībām[1], 2006. gada 11. decembrī astotajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto rezolūciju[2] un 2007. gada 26. aprīlī pieņemto rezolūciju par neseno demonstrāciju apspiešanu Krievijā[3],– | ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu, |
A. tā kā Eiropas Savienība paliek uzticīga saistībām padziļināt un attīstīt Eiropas Savienības un Krievijas stratēģiskās partnerattiecības;
B. tā kā pašreiz spēkā esošais ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgums zaudē spēku 2007. gadā un tā kā abas puses kopīgi strādā, lai novērstu šķēršļus, kas radušies, Krievijai nosakot ievešanas aizliegumu dažiem pārtikas produktiem, un sāktu sarunas par jaunu partnerības un sadarbības nolīgumu;
C. tā kā Eiropas Savienībai attiecībās ar Krieviju jāpauž vienota nostāja un par pamatu tās attiecībām ar Krieviju jābūt savstarpējām interesēm un kopīgām vērtībām;
D. tā kā Krievijā daudzi pauž bažas par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli, par tiesu neatkarību, par pieaugošo plašsaziņas līdzekļu kontroli, par Krievijas policijas un tiesu iestāžu nespēju atklāt par žurnālistu slepkavībām vainīgos, kā arī par represijām, kas tiek vērstas pret opozīciju,
1. turpina atbalstīt to, lai attiecības ar Krieviju izveidotu par patiesām stratēģiskām partnerattiecībām, kurās ietilptu ne tikai tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, bet arī mērķi kopīgi darboties starptautiskajā arēnā un kopīgajās kaimiņvalstīs, un lai kā svarīgu sastāvdaļu dinamiskās partnerattiecībās, kas aizvien paplašinās, attīstītu ciešus ES un Krievijas iedzīvotāju personiskos sakarus;
2. norāda, ka ES un Krievijas attiecību pamatā ir savstarpējas intereses un kopīgas vērtības, demokrātijas principi un jaunajā pamatnolīgumā, kā arī partnerattiecību veicināšanā par noteicošajām jāuzskata cilvēktiesības; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši Čečenijā, demokrātijas un vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt valsts iestāžu veikto darbību pareizību un likt tām atskaitīties par savu rīcību un opozīcijas tiesībām pilnībā iesaistīties patiesi demokrātiskā procesā;
3. uzsver, ka autoritārās tendences ir tikai viena no satraucošās tendences sastāvdaļām, un šī tendence apdraud Krievijas demokrātisku attīstību, kā arī Krievijas vadības leģitimitāti gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām; norāda, ka šāda attīstības gaita ir kaitīga Eiropas Savienības un Krievijas partnerattiecību turpmākajai izaugsmei un mazina Krievijas starptautisko stāvokli laikā, kad Krievijas ekonomikas augšupeja, Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējā atkarība un daudzi pasaules mērogā kopīgi risināmi uzdevumi diktē patiesu partnerattiecību nepieciešamību;
4. uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības dalībvalstu vienotība un solidaritāte attiecībās ar Krieviju;
5. pauž nožēlu par to, ka iepriekšējā augstākā līmeņa sanāksmē neizdevās sākt sarunas par ES un Krievijas savstarpējo pamatnolīgumu; pauž nožēlu par to, ka Komisijas un Padomes prezidentūras centieni, it īpaši 2007. gada 23. aprīlī Luksemburgā, palika bez rezultātiem; atzīmē Komisijas paziņojumus, ka Polija un Eiropas Savienība ir īstenojušas visus Krievijas puses izvirzītos nosacījumus blokādes izbeigšanai; mudina Krievijas valdību atzīt Polijas un Eiropas argumentus, lai izbeigtu likt šķēršļus Polijas eksportam uz Krieviju, tādējādi ļaujot sākt ES un Krievijas sarunas; cer, ka turpmākās sarunas, kurās atbalstu sniedz Komisijas fitosanitārie speciālisti, atrisinās šis problēmas, lai sarunas par jaunu nolīgumu varētu sākt nekavējoties;
6. norāda, lai gan sarunām par jauno nolīgumu jāsākas pēc iespējas drīz, Eiropas Parlaments turpinās pārraudzīt, kā Krievijā cilvēktiesību un demokrātijas, preses un pulcēšanās brīvības attīstības gaitu un iespējas opozīcijai pilnībā piedalīties patiesi demokrātiskā procesā; atzīmē, ka šo attīstības gaitu ņems vērā visā sarunu procesā, jo īpaši saistībā ar situāciju Čečenijā un tiesu prāvām, piemēram, Mihaila Hodarkovska notiesāšanu, kā arī viņa ieslodzījuma apstākļus;
7. norāda, ka enerģijas patēriņam par pamatu jābūt Enerģijas hartai, kura jāiekļauj jaunajā ES un Krievijas pamatnolīgumā, lai nodrošinātu pārredzamus un savstarpēji godīgus apstākļus investīcijām, vienlīdzīgu piekļuvi tirgum, kurā tiek ievēroti noteikumi; uzsver, ka arī šajā jomā ir nepieciešama vienota EES pieeja, ka, piemēram, plānoto Baltijas gāzesvadu nevar uzskatīt tikai par divpusēju Krievijas un Vācijas jautājumu;
8. pauž bažas par investīciju trūkumu Krievijas enerģētikas nozarē, tostarp energoefektivitātē, kas var radīt enerģijas trūkumu Krievijas iekšēja tirgū un apgrūtināt Krievijai tās eksporta saistību izpildi; pauž bažas, ka Krievija enerģētikas nozari izmanto par instrumentu ārpolitikas jautājumu risināšanai;
9. atzinīgi vērtē nesen panākto progresu ES un Krievijas attiecībās, it īpaši nolīgumu ar to, ka Krievija beigs iekasēt maksu no tām ES aviosabiedrībām, kuras lido pāri Sibīrijai; tas ļaus ES aviopārvadātājiem palielināt maršrutu skaitu uz Āzijas valstīm, kā arī nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu, kas ir sākums procesam, lai liberalizētu vīzu noteikumus, vēl atzīmē Krievijas gandarījumu par to, ka tā kopā ar ES, Norvēģiju un Islandi ir vienlīdzīgs partneris Ziemeļu dimensijā, un laipni aicina Krieviju piedalīties Ziemeļu dimensijas parlamentārajā forumā;
10. atkārtoti pauž atbalstu Krievijas līdzdalībai PTO, jo tas palīdzēs Krievijai pieņemt pasaules tirgus noteikumus; aicina Krieviju, gatavojoties tās uzņemšanai PTO, ievērot ar ES noslēgtos nolīgumus, piemēram, par nodokļiem attiecībā uz kokmateriālu eksportu vai par citiem tirdzniecības jautājumiem, un pielikt pūles, lai novērstu pēdējos šķēršļus tās dalībai PTO;
11. atzinīgi vērtē panākto progresu Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanā, tomēr uzsver, ka jāturpina centieni, lai nodrošinātu Krievijas un Igaunijas robežlīguma ratifikāciju un īstenošanu;
12. aicina Padomi un Komisiju divkāršot pūles, lai atrisinātu problēmas, kas saistās ar ES un Krievijas robežu šķērsošanu, un iesaistīties konkrētos projektos un izmantot jaunās kaimiņattiecību un partnerības programmas un INTERREG līdzekļus pārrobežu sadarbībai;
13. uzsver, ka Krievijai kā ANO Drošības Padomes pastāvīgajai loceklei, Lielā astoņnieka dalībniecei un, ņemot vērā Krievijas saistības attiecībā uz daudzpusību, konstruktīvi jāiesaistās, lai meklētu risinājumus tādiem starptautiskiem jautājumiem kā kodolieroču izplatīšanās, saspīlējums Tuvajos un Vidējos Austrumos vai Kosovā;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.