Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0192/2007

Iesniegtie teksti :

B6-0192/2007

Debates :

PV 09/05/2007 - 13
CRE 09/05/2007 - 12

Balsojumi :

PV 10/05/2007 - 7.7
CRE 10/05/2007 - 7.7

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 116kDOC 65k
2007. gada 2. maijs
PE 389.475v01-00
 
B6‑0192/2007
lai noslēgtu debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Bart Staes, Milan Horáček, Marie Anne Isler Béguin un Angelika Beer
Zaļo/ALE grupas vārdā
par gatavošanos devītajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2007. gada 18. maijā Samārā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos devītajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2007. gada 18. maijā Samārā 
B6‑0192/2007

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas Federāciju, jo īpaši 2006. gada 25. oktobra rezolūciju(1), 2006. gada 13. decembra rezolūciju(2) un 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kura termiņš izbeidzas 2007. gadā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā gaidāmā Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme notiek laikā, kad, pēc ES komisāra Pītera Mandelsona domām, ES un Krievijas attiecībās ir zināma veida nesaprašanās un pat neuzticēšanās, kāda nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām;

B.  tā kā vēl nav panākta vienošanās, kā pārvarēt strupceļu saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest gaļu un tās izstrādājumus no Polijas; tā kā šis joprojām ir šķērslis ES sarunu uzsākšanai par jauna nolīguma slēgšanu, ar kuru aizstāj pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas drīz zaudē spēku;

C.  tā kā ļoti svarīgi ES ir būt spējīgai apvienot spēkus un pieņemt kopīgu nostāju; tā kā arī dalībvalstīm ir jābūt atbildīgām, taisnīgām un objektīvām, atturoties izmantot savas veto tiesības;

D.  tā kā ASV lēmums izvietot 10 pārtveršanas raķetes Polijā ar radara operācijām Čehijā vēl vairāk saasinājis abu pušu attiecības, un uz ko atbildot, Krievija draud ar moratoriju attiecībā uz 1990. gadā noslēgto Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) līdz brīdim, kad visas NATO valstis būs šo līgumu ratificējušas;

E.  tā kā neseno miermīlīgo demonstrāciju apspiešana ar policijas pārspēku Maskavā un Sanktpēterburgā vēl vairāk atklāja situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā, kā arī pašcenzūras izplatīšanos un valdības kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem;

F.  tā kā izmeklēšanā saistībā ar slepkavību virkni, kā upuri ir žurnālisti, nav gūti rezultāti, tā apliecinot, kā policija un tiesu iestādes nav bijušas spējīgas atrast vainīgos un saukt tos pie atbildības;

G.  tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes dalībvalsts ir apņēmusies ievērot vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; tā kā šo principu ievērošana ir īpaši svarīga, ņemot vērā to, ka Krievijā tuvojas vispārējās un prezidenta vēlēšanas, tā kā ES vēlas, lai stratēģiskā partnerība ar Krieviju balstītos uz tādām kopīgām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

H.  tā kā ES un Krievijas partnerattiecībās joprojām centrālā un stratēģiskā nozīme ir enerģētikas jomai; tā kā ES lielā atkarība no fosilā kurināmā rada šķēršļus līdzsvarotas un saskaņotas Eiropas pieejas attīstībai attiecībās ar Krieviju;

I.  tā kā šīs saskaņotības trūkums plaši atspoguļojas Padomes un Komisijas nedrošajā kritikā par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, par kuriem reti un ļoti nenoteikti tiek runāts divpusējās sanāksmēs;

J.  tā kā nav gūti rezultāti, lai atrisinātu strupceļā nonākušos konfliktus kopējās kaimiņvalstīs; tā kā miera un stabilitātes nodrošināšana ir gan Krievijas, gan ES interesēs,

1.  godina bijušā prezidenta Borisa Jeļcina piemiņu, apliecina cieņu viņa darbam, kuram bija izšķiroša loma padomju komunistiskā režīma izbeigšanā un pārejā uz atklātāku un demokrātiskāku sabiedrību; izsaka visdziļāko līdzjūtību Krievijas tautai;

2.  uzskata, ka šajā posmā partnerattiecības ar Krievijas Federāciju var būt tikai pragmatiskas; vienlaikus uzskata arī, ka jāveltī centieni, lai konstruktīvi un atklāti iesaistītu Krieviju sarunu uzsākšanā par jaunu un tālejošu nolīgumu, kas balstītos uz kopīgām vērtībām un interesēm, kuras ir patiesi būtiskas abām pusēm;

3.  šajā sakarā norāda, ka jebkura turpmāka nolīguma ar Krievijas Federāciju centrā ir jābūt demokrātijai un cilvēktiesībām, jo īpaši ņemot vērā to noteikšanu un iekļaušanu efektīvā un funkcionējošā klauzulā attiecībā uz cilvēktiesībām; atkārtoti pauž aicinājumu pastiprināt ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā, lai padarītu tās efektīvākas, vairāk virzītas uz rezultātiem un atvērtākas NVO un lai tajās visos līmeņos pilnībā tiktu iesaistīts Eiropas Parlaments;

4.  pauž nožēlu par ES prezidentūras un Komisijas nedrošo nostāju saistībā ar notikumiem Maskavā un Sanktpēterburgā; izsaka nožēlu par atturīgo attieksmi, kāda bijusi Eiropas valstu vadītājiem, kuri, apmeklējot Maskavu, ar Krievijas partneriem neapsprieda jautājumu par cilvēktiesībām;

5.  noraida Vladimira Putina paziņojumu, ka demokrātiskie lozungi tiek izmantoti, lai gūtu vienpusējas priekšrocības un personiskus ieguvumus un lai nostiprinātu savas intereses; atkārtoti uzsver, ka spēcīga un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir patiesas un nobriedušas demokrātijas neaizstājams pamatelements;

6.  atzinīgi vērtē Krievijas kompetento iestāžu uzsākto izmeklēšanu par tiesībaizsardzības spēku represīvo darbību attiecībā uz demonstrantiem 2007. gada 14. un 15. aprīlī Maskavā un Sanktpēterburgā;

7.  uzsver, ka Krievijas dalība PTO veicinās tādu ekonomiskās izaugsmes modeli Krievijā, kas balstās galvenokārt uz fosilā kurināmā izmantošanu un pastiprinātu fosilā kurināmā tirdzniecību ar ES; pauž bažas, kas tas pastiprinās ES atkarību no fosilā kurināmā un tādējādi varētu negatīvi ietekmēt mērķu sasniegšanu, kurus ES izvirzījusi saistībā ar klimata pārmaiņām, ja Krievijas gāzes tirgus atvēršana netiks līdzsvarota ar sadarbības shēmām atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanai;

8.  atzīst, ka ievērojami ieguldījumi tiek izmantoti, lai uzturētu pakārtoto sadales infrastruktūru un cauruļvadus fosilā kurināmā piegādei; uzsver, ka, neveicot ieguldījumus atjaunojamo enerģijas avotu attīstībai, tiks pastiprināta ekonomiskā atkarība no fosilās enerģijas piegādēm, kas notiek laikā, kad enerģijas avotu diversifikācija, izmantojot jaunas un atjaunojamas enerģijas tehnoloģijas, piedāvā ilgtspējīgākas ekonomiskās izaugsmes perspektīvas;

9.  atzīmē, ka Krievijas Federācijā iesniegts likumprojekts, ar kuru valdībai atļauj noraidīt ārvalstu piedāvājumus akciju kontrolpaketēm 39 stratēģiskās nozarēs; aicina partnerus vienoties par kopīgu izpratni saistībā ar stratēģisku nozaru noteikšanu, jo īpaši enerģētikas un citās resursus intensīvi izmantojošās nozarēs, un kurā tiktu ievēroti suverenitātes principi, lai īstenotu sociālās un vides politikas mērķus; pasvītro, ka bez demokrātijas, pārredzamības un atbildības darba attiecībās prasības pēc suverenitātes nevar būt pamatotas;

10.  pauž bažas par to, ka Krievijas valsts no jauna sāk pārņemt kontroli pār visiem resursiem, tostarp enerģijas resursiem, vienlaikus neveltot politiskus centienus, lai demokratizētu darba attiecības, uzlabotu pārredzamību un atbildību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ražošanu, kā arī neizvirzot skaidrus mērķus politikā saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un resursu efektivitāti; aicina Krieviju steidzami iekļaut valsts tiesību aktos labāko starptautisko pieredzi attiecībā uz pārskatāmību un atbildību pret sabiedrību;

11.  pauž bažas par tā saukto speciālo ekonomisko zonu ieviešanu Krievijā, ar ko piedāvā īpašus stimulus ieguldījumiem; šajās ekonomiskajās zonās prasa stingri ievērot cilvēktiesības, sociālās un vides normas, kā arī veikt neatkarīgu monitoringu par to ievērošanu;

12.  aktīvi mudina abus partnerus vienoties par kopīgu pieeju klimata pārmaiņu ierobežošanai, lai temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laika temperatūras līmeni, paredzot taisnīgus ieguldījumus no attīstīto un jaunattīstības valstu puses, atspoguļojot šo valstu dažādo atbildību un attiecīgās iespējas;

13.  šajā sakarā uzsver attīstīto valstu īpašo atbildību par vadības uzņemšanos emisiju samazināšanā; aicina Krieviju aktīvi piedalīties turpmākajās starptautiskajās sarunās un veicināt nolīguma ātru noslēgšanu — līdz 2008. gadam, vēlākais — līdz 2009. gadam, lai nodrošinātu nepārtrauktību pasaules oglekļa tirgū;

14.  izsaka bažas sakarā ar kodolenerģijas nozares drošību Krievijas Federācijā, Krievijas plāniem eksportēt kodoltehnoloģijas un kodolmateriālus uz citām valstīm, kā arī sakarā ar iespējamo risku koldoldrošībai un kodolielieroču izplatīšanas draudiem, kas saistīti ar to; aicina Krievijas Federāciju pārtraukt kodolmateriālu pārvadāšanu un to otrreizējo pārstrādi, jo šāda darbība rada iespējamus kodolieroču izplatīšanas draudus;

15.  aicina Krievijas Federāciju vairāk ieguldīt enerģijas efektivitātes pasākumos, ņemot vērā klimata pārmaiņu akūto problēmu, sociālo labumu, ko šādi ieguldījumi var sniegt, un spiedienu, kāds ir saistībā ar energopiegādēm; šajā sakarā atgādina, ka ar Kioto protokolā paredzētā elastīguma mehānisma palīdzību varētu piesaistīt ieguldījumus Krievijas enerģētikas nozares un enerģijas galapatēriņa sektora modernizēšanai;

16.  aicina Krievijas Federāciju atbalstīt atjaunojamās enerģijas nozari, lai izmantotu pieejamos ievērojamos ekoloģiski ilgtspējīgos resursus; aicina Krievijas Federāciju garantēt aktuālo vides standartu ievērošanu visos naftas un gāzes projektos, kuri valsts teritorijā pašlaik tiek īstenoti vai izstrādāti;

17.  pauž dziļas bažas par sliktajiem apstākļiem, kādi ir aizturētajiem Krievijā, jo īpaši apcietinājuma vietās un aizturēšanas izolatoros policijas iecirkņos, kur situāciju pasliktina sevišķi slikta apgāde ar medikamentiem un kur netiek ievērotas sanitārās normas; šajā sakarā atsaucas uz ārkārtīgi daudzajām sūdzībām, ko cietušie sūtījuši cilvēktiesību ombudam Vladimiram Lukinam; nosoda jebkuru spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumu cietumos, ko pieļāvušas amatpersonas;

18.  jo sevišķi nosoda ilgstošos cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, kur joprojām notiek ārpustiesas nogalināšana, slepenu aizturēšanas centru darbība, piespiedu pazušana un spīdzināšana; šajā sakarā uzsver, ka Krievijas valdība 2006. gada oktobrī noraidīja mandātu īpašu uzdevumu referentam ar spīdzināšanu saistītos jautājumos, kurš plānoja bez iepriekšēja pieteikuma apmeklēt cietumus Ziemeļkaukāzā;

19.  uzsver, ka Krievijas Federācija ir parakstījusi un ratificējusi 1984. gada decembra ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem un 1987. gada Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas, antihumānas un personu pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanu; uzsver arī to, ka Krievijai kā Eiropas Padomes dalībniecei ir jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants, kurā garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu;

20.  aicina Krievijas varasiestādes cīnīties pret patvaļu, ievērot tiesiskuma principu un neizmantot tiesu iestādes kā politiskos līdzekļus; šajā sakarā uzsver bijušo „Jukos” īpašnieku Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietu, kad viņi tika notiesāti par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet kurus Eiropas Parlaments uzskatīja par politieslodzītajiem, kā akcentēts atklātā vēstulē prezidentam Vladimiram Putinam 2006. gada jūlijā;

21.  pilnīgi nav pārliecināts par to, ka tuvākā nākotnē Eiropai būtu vajadzīga raķešu sistēma savas teritorijas aizsardzībai pret ienaidnieka tālas darbības ballistiskām raķetēm ar masu iznīcināšanas ieroču kaujas galviņām, kuras varētu palaist naidīgas valstis vai ar valstīm nesaistīti spēki; ņem vērā Krievijas bažas šajā sakarā, taču aicina Maskavu nepārtraukt Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā pildīšanu; uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas drošības nedalāmību, ir nepieņemami, ka ASV vienpusīgi risina sarunas ar divām ES dalībvalstīm par šādas sistēmas izvēršanu; ir pārliecināts, ka, lai cīnītos pret jaunu bruņošanās sacensību, ilgtermiņa terorisma draudiem un citiem faktoriem, kas apdraud Eiropas un pasaules drošību, ir jāveic nozīmīgi ieguldījumi konfliktu novēršanas politikā un atbruņošanās iniciatīvās un ka steidzami jāuzsāk tiešs dialogs ar Maskavu, lai panāktu kopēju un savstarpēji izdevīgu vienošanos;

22.  aicina Krieviju vairs nekavēties ar lēmumu par Kosovas galīgo statusu, kas balstīts uz Martti Ahtisaari priekšlikumu par neatkarību ar starptautisku civilpārvaldi; vērš uzmanību uz sekām, ko šāda kavēšanās varētu atstāt uz reģiona stabilitāti, un mudina Maskavas atbildīgās personas konstruktīvi rīkoties;

23.  atzinīgi vērtē ES plāna projektu, lai atrisinātu ieilgušos konfliktus Dienvidkaukāzā, un ko neoficiāli iesniedza ES īpašais sūtnis šajā reģionā; uzskata, ka nepieciešama plašāka Eiropas iesaistīšanās, lai virzītu miera procesu uz priekšu; aicina Padomi paātrināt plāna pieņemšanu, to iesniegt un apspriest ar Krievijas varasiestādēm;

24.  atzinīgi vērtē Krievijas un Latvijas robežlīguma parakstīšanu, ar kuru paveras ceļš labākai sadarbībai Baltijas jūras reģionā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju; pauž nožēlu par sadursmēm, kas notika Tallinā saistībā ar kara pieminekļa padomju karavīriem pārvietošanu; norāda, ka attiecībās ar Krieviju jāievēro tālredzīga pieeja, izvairoties no vienpusējas rīcības, kas saasina pašreizējās problēmas;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0448.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0566.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2007)0169.

Pēdējā atjaunošana - 2007. gada 4. maijsJuridisks paziņojums