Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EK līguma 2., 6. un 174. pantu,

–  ņemot vērā tā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem Eiropā, 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā(1), 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par sausumu Portugālē(2), 2005. gada 12. maija rezolūciju par sausumu Spānijā(3), 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(4) un 2006. gada 18. maija rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, plūdiem) — lauksaimniecības aspekti(5), reģionālās attīstības aspekti(6) un vides aspekti(7),

–  ņemot vērā divas kopīgās atklātās uzklausīšanas, ko organizēja tā Reģionālās attīstības komiteja, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja un Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, proti, par Eiropas stratēģiju dabas katastrofu novēršanai (2006. gada 20. martā) un par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem — Eiropas atbalsts (2006. gada 5. oktobrī),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 23. oktobra lēmumu, ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības intervenču jomā (2001/792/EK, Euratom)(8), kā arī pārstrādātā Padomes lēmuma, ar ko izveido civilās aizsardzības mehānismu, turpmāko pieņemšanu un Parlamenta 2006. gada 24. oktobrī pausto nostāju(9),

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1997. gada decembra Kioto protokolu un to, ka Kopiena 2002. gada 4. martā ratificēja Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Nr. 21553 par klimata pārmaiņām un Eiropas ūdens dimensiju,

–  ņemot vērā regulu par mežu un vides mijiedarbības monitoringu („Forest Focus”),

–  ņemot vērā Komisijas 1998. gada 3. novembra paziņojumu par Eiropas Savienības mežu stratēģiju (COM(1998)0649),

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 29. septembra priekšlikumu par LIFE+ programmu un Parlamenta 2005. gada 2. maija rezolūciju par LIFE+, vides finansēšanas instrumentu — daudzgadu programmu no 2007. gada līdz 2013. gadam,

–  ņemot vērā tā 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par pārskatīto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju(10),

–  ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmes secinājumu 12. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (COM(2005)0108), un Parlamenta 2006. gada 18. maija nostāju(11),

–  ņemot vērā tā 2007. gada 25. aprīļa normatīvo rezolūciju attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par plūdu riska izvērtēšanu un pārvaldību(12),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. marta lēmumu, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (2007/162/EK, Euratom)(13),

–  ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada 12. un 13. jūnija sanāksmes secinājumus par Uzraudzības un informācijas centra (MIC) koordinēšanas spēju paaugstināšanu Kopienas civilās aizsardzības mehānisma ietvaros,

–  ņemot vērā Michel Barnier 2006. gada 9. maija ziņojumu „Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,

–  ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumu 12. punktu attiecībā uz Eiropas Savienības reaģēšanas spēju uz ārkārtas situācijām, krīzēm un katastrofām,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par sausuma periodiem(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2007. gada vasarā visā Eiropas dienvidu daļā izraisījās īpaši dramatiski mežu ugunsgrēki un citi postoši ugunsgrēki, kuru rezultātā dzīvību zaudēja daudzi Eiropas pilsoņi, to skaitā ugunsdzēsēji, godprātīgi veicot savus pienākumus, kā arī radās ievērojami materiālie zaudējumi un vides postījumi; tā kā tikai jūlijā vien nodegusī platība bija tik pat liela kā visa pagājušajā gada laikā nodegusī kopējā platība; tā kā augustā Grieķiju piemeklēja smaga nacionāla traģēdija, ko izraisīja viena no postošākajām uguns nelaimēm ar cilvēku upuriem, kāda nav bijusi visā pasaulē kopš 1871. gada;

B.  tā kā kopējā veģetācijas un mežu zemes platība, ko skāris ugunsgrēks šovasar Eiropā, tostarp Natura 2000 tīklā ietilpstošie Kopienas nozīmes objekti un citas ekoloģiski nozīmīgas teritorijas, kas ir ekoloģiski savstarpēji saistītas visā teritorijā, ir lielāka par 500 000 hektāriem un tā kā visvairāk cietušas tādas valstis kā Grieķija, Itālija, Bulgārija, Kipra, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Spānija (un jo īpaši Kanāriju salas) un Albānija;

C.  tā kā sausuma periodos, kuri kļūst aizvien ilgāki, vienmēr ir grūtāk pēc ugunsgrēka atjaunot mežus, pastāvot pārtuksnešošanās riskam;

D.  tā kā pēdējo gadu laikā Eiropā aizvien biežāk ir novērojami ar ārkārtējiem klimata apstākļiem saistīti notikumu, tostarp nemitīgs sausums un augsta gaisa temperatūra, izraisot meža ugunsgrēku izplatību, pastiprinot pārtuksnešošanos daudzos reģionus un skarot lauksaimniecību, lopkopību un mežu resursus, kā arī vētras un ārkārtīgi stipras lietusgāzes citos reģionus, izraisot vēl nebijušu applūšanu un nodarot kaitējumu zemes nogruvumu dēļ;

E.  ņemot vērā dabas katastrofu nodarītā kaitējuma ekonomiskās un sociālās sekas reģionu ekonomikai, ražošanai, vides daudzveidībai un tūrismam;

F.  tā kā lielu daļu meža ugunsgrēkus speciāli izraisa ļaunprātīgi dedzinātāji, lai tādējādi iegūtu atļauju uzsākt celtniecību iepriekš aizsargātās apmežotās platībās;

G.  tā kā nesenie postošie mežu ugunsgrēki tikai Grieķijā vien izraisīja vairāk nekā 60 cilvēku bojāeju, ievainojumus daudziem cilvēkiem, tūkstošiem hektāru degoša meža un krūmāju, dzīvnieku zaudējumus, daudzu ēku un īpašumu sagraušanu un ciematu iznīcināšanu; tā kā šīs krīzes laikā tika ziņots par 170 atsevišķiem mežu ugunsgrēkiem dažādās Grieķijas vietās vienā un tajā pašā dienā;

H.  tā kā Itālija piedzīvoja kritisku situāciju saistībā ar plūdiem valsts centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī sausumu un ugunsgrēkus valsts dienvidos;

I.  tā kā tajā pašā laikā citās Eiropas daļās tika piedzīvoti spēcīgi plūdi, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, izraisot vismaz 10 cilvēku bojāeju un nodarot kaitējumu EUR 5 miljardu apmērā ēkām, skolām, infrastruktūrai un lauksaimniecībai, kā arī tīra ūdens piegādes pārtraukumu vairāk nekā 420 000 cilvēku, kā rezultātā liels skaits cilvēku bija spiesti pārvietoties un bija radīti ievērojami zaudējumi uzņēmējdarbībai un tūrisma nozarei; tā kā īpaši stipras lietusgāzes līdz 142 mm dienā Apvienotās Karalistes Vestmidlendas reģionā izraisīja negaidītu applūšanu, kura nopietni traucēja neatliekamās palīdzības dienestiem izveidot aizsardzības mehānismus pret ceļošos upes ūdens līmeni un nodarīja papildu kaitējumu infrastruktūrai un īpašumiem zemes nogruvumu dēļ;

J.  tā kā Eiropas dienvidu daļā vasaras sezonas ir aizvien karstākas un sausākas, mežu ugunsgrēki un citi postoši ugunsgrēki ir periodiska parādība, taču tie ar katru gadu kļūst bīstamāki intensitātes un ģeogrāfiskās vietas ziņā; tā kā šo katastrofālo gadījumu tendenci ietekmē arī klimata pārmaiņas, un tie ir saistīti ar pieaugošiem stipra karstuma un sausuma periodiem, kā norādīts Komisijas paziņojumā par sausuma periodiem;

K.  tā kā pēdējo gadu laikā visā Eiropā ir strauji palielinājies dabas stihiju un cilvēka izraisītu katastrofu biežums, bīstamība, sarežģītība un ietekme; tā kā šo katastrofu negatīvo ietekmi pastiprina plānošanas, attīstības un zemes izmantošanas politika, palielinot uguns izplatības risku un samazinot dabisko drenāžu un ūdens absorbciju vidē;

L.  tā kā aizvien biežāk vērojamie stipra karstuma periodi nesamērīgi ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, pārāk bieži izraisot negadījumus un cilvēku bojāeju;

M.  tā kā Kopienas civilās aizsardzības mehānisms piecu nedēļu laikā tika izmantots deviņas reizes līdzīgu ārkārtas gadījumu dēļ, no kuriem septiņi notika vienlaikus; tā kā dalībvalstu palīdzība bija nepietiekama, lai nodrošinātu ātru un pienācīgu civilās aizsardzības reakciju uz visiem šiem ārkārtas gadījumiem;

N.  tā kā Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs un par reģionālo politiku atbildīgā ES komisāre pēdējo 12 mēnešu laikā ir rakstījuši Padomes prezidējošajām valstīm, lai tās mudinātu pieņemt lēmumu par jaunu regulu attiecībā uz Solidaritātes fondu, ievērojot to, ka Eiropas Parlaments jau 2006. gada maijā pieņēma savu nostāju,

1.   pauž solidaritāti ar bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem un apliecina cieņu ugunsdzēsējiem — kā profesionālajiem, tā brīvprātīgajiem, kuri nenogurstoši cīnījās, lai nodzēstu ugunsgrēkus, izglābtu cilvēkus un ierobežotu šīs vasaras dabas katastrofu radītos postījumus;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības, dalībvalstu un citu valstu solidaritāti, palīdzot skartajiem reģioniem ārkārtas situācijās mežu ugunsgrēkos, nodrošinot tos ar lidmašīnām, ugunsdzēšanas aprīkojumu un speciālu informāciju, kā arī sniedzot uzslavas cienīgu palīdzību attiecīgajām iestādēm un glābšanas dienestiem;

3.  uzskata, ka šo katastrofu apmērs un sekas ir ieguvušas dimensijas, kas sniedzas pāri reģionu un valstu robežām un to iespējām, un tāpēc aicina izveidot jaunus un efektīvākus Eiropas instrumentus; šajā sakarā pauž nožēlu, ka saistībā ar priekšlikumu izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kuri varētu nekavējoties reaģēt ārkārtas situācijās (M. Barnier ziņojums) un kuru izveidi Parlaments ir pieprasījis vairākos gadījumos un vairākos ziņojumos, nav sniegta atbilde un veikti turpmāki pasākumi; uzskata, ka šādiem spēkiem varētu piemist būtiska loma, jo īpaši novēršanas, pārvaldības un rekonstrukcijas stadijā;

4.  atzīst Uzraudzības un informācijas centra (MIC) ieguldījumu, atbalstot un veicinot civilās aizsardzības palīdzības mobilizēšanu un koordinēšanu ārkārtas situācijās; tomēr norāda, ka dalībvalstu resursi cīņai ar mežu ugunsgrēkiem, jo īpaši līdzekļi dzēšanai no gaisa, ir ierobežoti un ka ne vienmēr ir iespējams dalībvalstīm piedāvāt atbalstu tad, kad šie resursi ir nepieciešami savā valstī; atzīmē, ka tādējādi dažas dalībvalstis saņēma mazāku atbalstu nekā nepieciešams un tām palīdzības saņemšanā bija jāpaļaujas uz divpusējiem nolīgumiem ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis; tāpēc pauž nozēlu, ka dažos gadījumos ES kopumā nespēja paust pietiekamu solidaritāti;

5.  neatlaidīgi mudina Padomi bez turpmākas kavēšanās pieņemt lēmumu saistībā ar jauno regulu par ES Solidaritātes fondu, ņemot vērā to, ka Parlaments 2006. gada maijā pieņēma savu nostāju; uzskata, ka šī jaunā regula, kurā cita starpā noteikts pazemināts slieksnis ES Solidaritātes fonda mobilizācijai, sniegs iespēju risināt postījumu problēmu efektīvāk, elastīgāk un savlaicīgāk un ka to vajadzētu piemērot attiecībā uz sabojātās ceļu un dzelzceļu infrastruktūras atjaunošanu; aicina pašreizējo prezidējošo valsti Portugāli, kā arī ES finanšu, vides un reģionālās attīstības ministrus nekavējoties uzsākt noteiktas darbības;

6.  uzskata, ka pēdējo gadu un nesenā pieredze pārliecinoši rāda, ka ir jāuzlabo Kopienas civilās aizsardzības gatavība un tās reaģēšanas spēja mežu ugunsgrēku un citu postošo ugunsgrēku gadījumos, un šim nolūkam neatlaidīgi aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu;

7.  atzinīgi vērtē neseno Padomes 2007. gada 5. marta lēmumu, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu, un uzskata, ka darbībām, par kurām saņem finansiālo palīdzību saskaņā ar šo instrumentu, ir uzskatāmi jāpauž Eiropas solidaritāte un jānodrošina turpmāka Eiropas pievienotā vērtība dabas katastrofu efektīvai pārvaldībai; tomēr pauž bažas, ka šim jaunajam instrumentam piešķirtie līdzekļi nebūs pietiekami, lai efektīvi īstenotu tā vērienīgos mērķus;

8.  aicina Komisiju izpētīt iespēju jautājumu par iepriekš noorganizētu piekļuvi papildu resursiem, kuri būtu paredzēti, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz smagiem ārkārtas gadījumiem, un kuri varētu būt pieejamas no citiem avotiem, tostarp no komerciālā tirgus; uzskata, ka izmaksas saistībā ar šādiem rezerves spēkiem būtu jāsedz ar civilās aizsardzības finanšu instrumenta palīdzību;

9.  šajā sakarā uzsver, ka jāturpina pilnveidot ātrās reaģēšanas spējas, pamatojoties uz dalībvalstu civilās aizsardzības moduļiem, kā tas prasīts Briseles Eiropadomes 2006. gada 16. un 17. jūnija sanāksmē;

10.  uzsver, ka dabas katastrofas, un jo sevišķi mežu ugunsgrēki, šogad ievērojami apdraudējuši pieminekļus un arheoloģisko atradumu vietas, kuras ir ļoti nozīmīga Eiropas kultūras mantojuma daļa;

11.  aicina Komisiju izpētīt sadarbības iespējas ar ES kaimiņvalstīm un citām trešām valstīm cīņā ar postošiem ugunsgrēkiem, apmainoties ar labāko pieredzi un/vai resursiem riskanto vasaras mēnešu laikā, lai labāk sagatavotos mežu ugunsgrēku periodam 2008. gadā;

12.  uzsver, ka jāveic noteiktāki pasākumi, lai novērstu dabas katastrofas; šajā sakarā ar nepacietību gaida, kad 2008. gadā tiks publicēti divi Komisijas pētījumi, kuru mērķis ir radīt vienotu stratēģiju dabas katastrofu novēršanai;

13.  pauž bažas par tādu ārkārtēju klimata apstākļu izraisītu katastrofu skaita palielināšanos, kuras saskaņā ar speciālistu pausto viedokli var būt lielā mērā saistītas ar klimata pārmaiņām globālās sasilšanas dēļ; tādēļ aicina dalībvalstis darīt visu nepieciešamo Kioto protokolā noteikto mērķu īstenošanai, un mudina Komisiju ierosināt iniciatīvas, lai garantētu Kioto protokolā noteikto saistību ievērošanu un to īstenošanas kontroli;

14.  uzskata, ka tā 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā par pārskatīto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ir iekļauti galvenie elementi un principi, kas jāņem vērā, un aicina savlaicīgi īstenot šo stratēģiju;

15.  uzskata, ka par galveno ir jākļūst novēršanai pasaules un reģionālajā līmenī un nevis kaitējuma likvidēšanai pēc notikuma;

16.  aicina uzņemties visaptverošas rūpes par mežiem, lai tādējādi pēc iespējas samazinātu ugunsgrēku izraisīto slodzi uz mežiem, kā arī uguns izplatību un izplatības ātrumu; uzsver, ka atjaunotā biomasa varētu veicināt darbību ekonomisko lietderību;

17.  aicina visas dalībvalstis izveidot visaptverošus un efektīvus plānus mežu ugunsgrēku pārvaldībai, tostarp iedzīvotāju evakuācijas procedūras, kurus būtu regulāri un centralizēti jāpārbauda un jāpārskata ES līmenī;

18.  pauž nožēlu par to, ka daudzi šie meža ugunsgrēki visticamāk radās ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ; aicina dalībvalstis bez kavēšanās veikt pasākumus, lai sauktu ļaunprātīgos dedzinātājus pie atbildības, tādējādi atturot citas personas no apzinātas noziedzīgas rīcības;

19.  pauž nožēlu, ka tīšuprāt izraisītu ugunsgrēku pamatā ir spekulācijas ar zemi; tāpēc uzskata, ka tieši tagad ir nepieciešami ES līmeņa tiesību akti, kas nepieļautu to, ka izdegušās mežu teritorijas tiek izmantotas kā apbūves zeme, un ka tieši tagad ir nepieciešama obligāta programma mežu atjaunošanai pēc mežu ugunsgrēkiem;

20.  uzskata, ka šīs katastrofas ir iespējams efektīvi pārvarēt tikai Kopienas līmenī, un tāpēc ir nepieciešama iedarbīga rīcība stiprinātā Eiropas līmenī, vajadzības gadījumā piesaistot jaunus Kopienas instrumentus šīs problēmas novēršanai un pārvarēšanai;

21.  mudina labāk izmantot pašreizējos finanšu un tehniskos līdzekļus un zinātniskos uzlabojumus, lai novērstu katastrofas un mazinātu to sekas;

22.  aicina dalībvalstis stingrāk sodīt noziedzīgas darbības, kuru rezultātā tiek postīta vide, jo īpaši tādas darbības, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, un uzskata, ka ātra un efektīva izmeklēšana, kura nosaka atbildību un pēc kuras seko atbilstīgs sods, varētu atturēt no nevērīgas un tīšas noziedzīgas rīcības;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt plānošanas un zemes izmantošanas politiku, kā arī paraugpraksi, ņemot vērā jaunākos pētījumus par applūšanas un mežu ugunsgrēku palielinātu risku, kuru nosaka tas, kādā veidā tiek pārvaldīta zeme, biotopi un drenāža, un veicināt ilgtspējīgāku politiku, kura pēc iespējas veicinātu dabisku drenāžu un ūdens saglabāšanos vidē, tajā pašā laikā palielinot plūdu kontroles un drenāžas infrastruktūras iespējas, lai tādējādi mazinātu ārkārtēju lietusgāžu nodarīto kaitējumu;

24.  aicina Komisiju veikt papildu pētījumus ar mērķi uzlabot mežu ugunsgrēku novēršanu un mežu ugunsgrēku dzēšanas metodes un materiālus, vienlaikus veicot pētījumus par iespējamām izmaiņām saistībā ar stādīšanas politiku un praksi, lai tādējādi ņemtu vērā ugunsgrēku aizvien pieaugošo risku, ar kuru saskaras dalībvalstis;

25.  aicina Komisiju veikt padziļinātu analīzi par dabas katastrofu sekām un to ietekmi, jo īpaši par dabas katastrofām, kuras ietekmē Eiropas Savienības mežus, cita starpā izanalizējot ietekmi uz Natura 2000 tīklu, kā arī iesniegt priekšlikumus Kopienas politikas izstrādei attiecībā uz mežu ugunsgrēku kontroli un kopīgam protokolam par šādu ugunsgrēku novēršanu un apkarošanu;

26.  aicina Komisiju un visas iesaistītās valsts iestādes ņemt vērā klimata pārmaiņas un katastrofu, piemēram, applūšanas un mežu ugunsgrēku, palielināto iespējamību, kaitējuma mazināšanas nolūkos avārijas dienestiem un tādām shēmām kā Solidaritātes fonds piešķirot resursus un līdzekļus neparedzētiem izdevumiem;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un ugunsgrēkos cietušo un plūdu skarto reģionu varas iestādēm.

(1) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (2) OV C 33 E, 9.2.2006., 599. lpp. (3) OV C 92 E, 20.4.2006., 414. lpp. (4) OV C 193 E, 17.8.2006., 322. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0222. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0223. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0224. (8) OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0286. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0272. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0218. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0143. (13) OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp. (14) COM(2007) 414 galīgā redakcija.