Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. janvāra priekšziņojumu par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2007. gadam (A6-0012/2007),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā” (COM(2007)0581),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Laiks palielināt apgriezienus. Jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība” (COM(2006)0030),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 4. oktobra, 2005. gada 12. jūlija, 2006. gada 18. jūlija un 2007. gada 10. jūlija lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā tā normatīvo rezolūciju par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(1),

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes paktu, ko pieņēma Eiropadomes 2005. gada 23. un 24. marta sanāksmē,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko pieņēma Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. marta sanāksmē,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas intereses — neatliekamās reformas Lisabonas stratēģijas panākumiem” (COM(2003)0685),

–  ņemot vērā rezolūciju par invalīdu stāvokli paplašinātajā Eiropas Savienībā: Eiropas rīcības plāns 2006.–2007. gadam(2),

–  ņemot vērā 2007. gada 5. un 6. jūlijā Gimaranšā (Guimarães) notikušās nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālās tikšanās secinājumus par 12 pamatpunktiem, kā risināt nākotnes problēmas,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ekonomikas politika ietver pasākumus, kuri valdībām jāveic ekonomikas jomā, lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un apmierinātu ES pilsoņu vajadzības;

B.  tā kā valsts politika var sekmēt vai traucēt izaugsmi atkarībā no tā, vai izaugsmes iespējas ekonomikā ir pārsvarā pār šķēršļiem, un tas ir atkarīgs arī no daudziem citiem ierobežojumiem un iespējām, ko rada globālā ekonomikas vide;

C.  tā kā ir neskaitāmi pierādījumi tam, ka augsti inflācijas rādītāji, pārmērīga makroekonomiskā nestabilitāte, nepietiekami ieguldījumi cilvēkresursos un augsts tirdzniecības aizsardzības līmenis neveicina ilgtspējīgu un efektīvu ekonomikas izaugsmi;

D.  tā kā pašreizējā finanšu nestabilitāte rada nenoteiktību un var vēl vairāk kavēt izaugsmi un tā kā Eiropas Komisijas rudens prognožu nebūtiskā pārskatīšana var arī būt pagrieziena punkts tautsaimniecības ciklā, ja vien tirgus pārredzamība un politikas veidotāju pienācīgā reakcija neatjaunos patērētāju uzticību;

E.  tā kā jaunā ES ir īpaša ar to, ka to veido gan valstis ar attīstītu ekonomiku, gan valstis ar konverģējošu zemo izmaksu ekonomiku, kas ļauj samazināt izmaksas, izmantot iekšējos un ārējos apjomradītos ietaupījumus un stāties pretī jaunattīstības valstu ekonomikas deflācijas un inflācijas spiedienam;

F.  tā kā paplašinātā ES, kas ar 500 miljoniem pilsoņu ir viens no lielākajiem pasaules tirgiem, ir kļuvusi par globālu dalībnieci un ir viena no galvenajiem pasaules standartu noteicējiem;

G.  tā kā ES vienotais tirgus, kļūstot arvien nozīmīgāks un pievilcīgāks, veicina ekonomisko imigrāciju, pieprasījumu pēc politiskas un finansiālas palīdzības problēmu risināšanā visā pasaulē un līdzekļu pieplūdumu no privātiem un neatkarīgiem investoriem;

H.  tā kā paplašinātā ES un tās ietekme uz ekonomiku, kā arī dalībvalstu attīstība politiskajā, kultūras un sociālajā jomā rada nepieciešamību pēc reformām un ciešākas sadarbības politisko lēmumu pieņemšanas sistēmā;

I.  tā kā savstarpējā atkarība eiro zonā ir izteiktāka nekā ES kopumā un tā kā tā pagaidām neizpaužas efektīvās un saskaņotās politiskās norisēs — jo īpaši attiecībā uz saikni starp stabilām valsts finansēm, saprātīgiem izdevumiem un ieguldījumiem ražīguma paaugstināšanas stratēģijās;

J.  tā kā politikas veidotājiem, definējot ES ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, ir jānosaka, skaidri jāformulē un jārisina kopīgās problēmas, ar kurām ES ekonomika saskaras pašlaik un ar kurām tai nāksies saskarties turpmākajos gados;

K.  tā kā 2006. gadā Eiropas ekonomika sasniedza labākus rezultātus nekā iepriekšējos gados; tā kā tomēr finanšu tirgus svārstību un paaugstinātā riska dēļ Komisija ir pārskatījusi ekonomiskās izaugsmes prognozes 2007. gadam, tās samazinot līdz 2,5 % eiro zonai un līdz 2,8 % — ES kopumā;

L.  tā kā ES pilsoņu informētība un to aktīvs atbalsts ir svarīgi priekšnosacījumi, lai varētu veiksmīgi īstenot ekonomikas politikas pasākumus;

M.  tā kā ir jāizmanto iespēja pārskatīt Lisabonas stratēģijas instrumentu kopumu, lai pielāgotu integrētās pamatnostādnes jaunu uzdevumu risināšanai un novērstu nepilnības un saskaņotības trūkumu starp pašreizējiem atsevišķiem instrumentiem;

N.  tā kā saskaņā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju Eiropas nodarbinātības stratēģijai (EES) ir vajadzīga lielāka pārredzamība, pārraudzības spēja un līdzdalības veicināšana, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu reformu programmām (NRP) un NRP īstenošanas ziņojumiem;

O.  tā kā NRP īstenošanas ziņojumi rāda, ka visvājāk politiku īsteno tādās jomās kā darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana un izglītībai un apmācībai paredzēto investīciju veicināšana;

P.  tā kā ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, cīņa pret nabadzību un sociālā integrācija ir cieši saistītas; tā kā strādājošo nabadzība aizvien biežāk tiek uzsvērta kā viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina gan nodarbinātības, gan sociālās integrācijas politikas jomā; tā kā tāpēc ir būtiski atjaunot integrēto pamatnostādņu līdzsvaru, lai sasniegtu to mērķus sociālajā un vides jomā un apsvērtu dažādo nozaru sinerģiju;

Q.  tā kā iepriekšminētās nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālās sanāksmes Gimaranšā secinājums bija, ka sociālā integrācija ir būtisks ilgtspējīgas attīstības faktors Eiropā, jo tā nodrošina instrumentus iespēju radīšanai visiem, kā arī tā pozitīvi ietekmē nodarbinātību, prasmes un cilvēka attīstību;

R.  tā kā daudzi dalībvalstu reformu programmu pasākumi, it sevišķi tie, kuru mērķis ir sekmēt nodarbinātību, neapšaubāmi ietekmē sociālās integrācijas politiku, taču sociālās integrācijas mērķi un politikas nostādnes joprojām bieži netiek iekļauti NPR procesā,

Ārpolitikas nostādnes

1.  atzīmē, ka ekonomikas globalizācija rada jaunas iespējas ES ekonomikai, kurai būs vēl svarīgāka nozīme turpmākajās desmitgadēs un kura var gūt papildu labumu, izmantojot apjomradītus ietaupījumus, kompetenci, urbanizāciju, tīklus un pozitīvu reputāciju;

2.  uzsver, ka ES var sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus savā teritorijā, tikai aktīvi un vienoti darbojoties globālā mērogā; tāpēc atzinīgi vērtē nodomu izstrādāt saskaņotu Lisabonas stratēģijas ārējo dimensiju; uzskata, ka ārpolitikas visaptverošai pieejai, kurā galvenā vērība pievērsta sadarbībai reglamentēšanas jomā, standartu konverģencei un noteikumu līdzvērtībai, jāveicina kā godīga konkurence, tā tirdzniecība; šajā sakarībā tomēr brīdina, ka nedrīkst par zemu novērtēt nozīmi, kāda ir turpmākiem uzlabojumiem iekšējā sadarbībā un reformu procesos;

3.  uzsver, ka ES ir pieaugoša nozīme kā globālai dalībniecei, un tā ir viena no galvenajiem atvērtās pasaules ekonomikas ieguvējiem, jo ir viena no lielākajām preču eksportētājām un importētājām pasaulē, tā ir pasaules lielākā pakalpojumu eksportētāja, kā arī otrais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu mērķis un avots; uzskata, ka tāpēc ES ir uzticēta liela atbildība, risinot globālus jautājumus un veidojot kopējās ārējās ekonomikas politikas instrumentus, lai atbilstīgi pārvaldītu ES vienotā tirgus ārējo ietekmi;

4.  uzskata, ka rūpniecības nozaru vispārējā konsolidācija un tas, ka ES uzņēmējsabiedrības pāriet trešo valstu investoru rokās un otrādi, pazemina kapitāla reālo vērtību; prasa veikt pasākumus, lai cīnītos pret protekcionismu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; taču norāda, ka bez atbilstīgas koordinācijas, izstrādājot ES uzraudzības pamatnostādnes, un bez stingras ES konkurences noteikumu ievērošanas, iespējams, varētu mazināties vienotā tirgus priekšrocības un apjomekonomika, kura sasniegta, ES piedaloties pasaules tirgū kā vienotam veselumam;

5.  pauž atbalstu ECB neatkarībai monetārās politikas noteikšanā un pasaules finanšu tirgu nestabilitātes pārvaldības jomā; uzsver, ka eiro valūtas vērtības celšanās ir saistīta ar trešās valstīs konstatēto pieaugošo nestabilitāti un vājo pieprasījumu ES, kas paaugstina konkurences spiedienu uz ES uzņēmumiem, un konstatē, ka ir nepieciešama ES atbilde saprātīgas ekonomikas politikas, starptautisku nolīgumu un sadarbības formā;

6.  pauž viedokli, ka arvien lielāks pieprasījums pēc dabas resursiem, pamatproduktiem un pamatpakalpojumiem, ko veicina attīstības valstu ekonomikas izaugsme, var izraisīt inflācijas spiedienu uz ES dalībvalstu ekonomiku, kuru līdz šim mazināja ES ieguldījums, kas veicināja piedāvājuma pieaugumu pasaulē; uzskata — lai risinātu šo problēmu, ES dalībvalstīm jāizstrādā ekonomikas politikas pretinflācijas līdzekļi līdztekus tehnoloģiskās izaugsmes stratēģijām un iespējamai makroekonomikas pielāgošanas sistēmai, kā arī jāuzlabo koordinācija;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sarunās ar trešām valstīm turpmāk veidot sadarbību regulēšanas jomā, standartu konverģenci un noteikumu līdzvērtību; aicina Komisiju veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un profesionālās dzīves kvalitāti, cīnīties pret sociālo dempingu, tirdzniecības un sadarbības līgumos ar trešām valstīm sistemātiski iekļaut sadaļu par ilgtspējīgu attīstību, prasot ratificēt un izpildīt Starptautiskās Darba organizācijas pamatstandartus un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus, kā arī sistemātiski ievērot tās sociālās vērtības un principus, slēdzot nolīgumus ar trešām valstīm;

Iekšpolitika

Saikne starp sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stratēģijām un integrētajām pamatnostādnēm

8.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka lielāka uzmanība tiks veltīta aktīvai iesaistīšanai un vienādām iespējām un ka jāsekmē atbilstīga sociālā aizsardzība un jāpastiprina nabadzības apkarošana, ka visā Eiropā būs nepieciešami efektīvāki līdzekļi, lai nodrošinātu pilsoņu tiesības uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei un citām sociālās aizsardzības jomām;

9.  uzsver, ka jānodrošina un jāuzlabo sociālās dimensijas integrēšana un atpazīstamība Lisabonas stratēģijas nākamajā posmā un it īpaši integrētajās pamatnostādnēs; uzskata, ka nekavējoties ir jāpārvar pašreizējā nelīdzsvarotība nodarbinātības pamatnostādnēs, kurās nepietiekami novērtēti tādi konkrēti sociālie pamatmērķi kā nabadzīgo strādājošo skaita samazināšana un pieejamības uzlabošana kvalificētai nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un citām ikvienam paredzētajām sociālās aizsardzības jomām; aicina Komisiju pieņemt integrētās pamatnostādnes, lai varētu risināt jaunos uzdevumus un novērstu šos trūkumus;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt sistemātisku pieeju, kas nodrošinātu efektīvu saskaņotību starp NRP procesu attiecībā uz izaugsmi un jaunām un labākām darbavietām, no vienas puses, un sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesu, no otras puses;

Nodarbinātības pamatnostādņu ieviešana

11.  aicina Komisiju pievērsties lielajām atšķirībām dalībvalstu vidū attiecībā uz nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu un efektivitāti, nodrošinot, ka dalībvalstis vispusīgāk piemēro Eiropas Nodarbinātības stratēģijas rādītājus un mērķus, mūžizglītības instrumentus un pasākumus, kas noteikti Eiropas Jaunatnes paktā, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā un Eiropas rīcības plānā 2006.–2007. gadam saistībā ar invalīdu stāvokli; prasa visas šīs saistības, mērķus un kritērijus pilnībā iekļaut integrētajās pamatnostādnēs, lai uzlabotu Eiropas Nodarbinātības stratēģijas konsekvenci un efektivitāti;

12.  uzsver nodarbinātības politikas stratēģiskās kapacitātes palielināšanas lielo nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņošanas procesā īpašu uzmanību veltīt darbavietu kvalitātei, darba, ģimenes un privātās dzīves savienošanai, izglītības un apmācības kvalitātei un pieejamībai visiem, tiesību aktu diskriminācijas apkarošanai ieviešanu, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju politikas stiprināšanai, kā arī imigrācijas jautājumiem;

13.  atbalsta saskaņotu kopēju principu kopuma pieņemšanu saistībā ar elastīguma un drošības apvienošanu gan attiecībā uz darba ņēmējiem, gan darba devējiem darba tirgū; aicina dalībvalstis ieviest šos kopējos principus apspriedēs ar sociālajiem partneriem saistībā ar dalībvalstu reformu programmām un uzsver būtisko nozīmi, kāda ir apmācībai un pārkvalifikācijai, aktīvai darba tirgus politikai, atbilstīgai sociālajai aizsardzībai un darba tirgus segmentācijas izjaukšanai, nodrošinot visiem darba ņēmējiem darba tiesības;

Tautsaimniecības politika

14.  atzīmē, ka ES jāizskaidro, kādus ieguvumus sniedz iekšējais tirgus, jo iedzīvotāji ir satraukti, ka pastiprinātā konkurence, ko veicinājusi paplašināšanās, integrācija un darbaspēka mobilitāte tradicionālos darba veidus nomaina ar elastdrošības (flexicurity) modeļiem, un uzskata, ka šīs bažas jānovērš, izmantojot pasākumus, kas paplašina piedāvājumu un uzlabo to sabiedrisko preču un pakalpojumu kvalitāti, kuri ar laiku var palīdzēt palielināt ražīguma pieaugumu un sekmēt darba tirgus politiku;

15.  pauž bažas par to, vai Eiropas izaugsme būs pietiekama, lai pārvarētu pasaules finanšu tirgu un valūtas maiņas kursa svārstības; uzskata, ka stabila ekonomikas politika varētu palīdzēt stiprināt uzticību un mazināt nenoteiktību pašreizējās finanšu tirgus nestabilitātes apstākļos; norāda, ka viena no būtiskākajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas ekonomika pēdējos gados, ir nepietiekams iekšzemes pieprasījums;

16.  uzsver, ka dažu dalībvalstu ekonomikā ir pārmērīgs kapitāla pieplūdums; šajā sakarā uzsver arī, ka izšķiroša nozīme ir stabilas fiskālās politikas un atbilstīgu valsts finanšu uzlabotai koordinācijai, tostarp būtiskiem ieguldījumiem saistībā ar Lisabonas stratēģiju;

17.  pauž viedokli, ka finanšu tirgus pārskatāmība, efektīvi konkurences noteikumi, atbilstīgs tiesiskais regulējums un pārraudzība arī turpmāk būs izšķiroši faktori, ņemot vērā finanšu tirgus globalizāciju un nepieciešamību garantēt patērētāju tiesības; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt ar finanšu tirgus jautājumiem saistītas Eiropas iniciatīvas saskaņā ar Kopienas Lisabonas programmu;

18.  uzsver, ka ražošanas pieauguma palēnināšanās rada bažas ekonomikas politikā un šīs palēnināšanās izpausmes katrā dalībvalstī ir atšķirīgas, kaut gan tomēr ir vispārēja kopīga pazīme, kas norāda uz trūkumiem tirgus darījumos, izplatīšanas un finanšu pakalpojumu jomā;

19.  norāda, ka mazattīstītās ražošanas nozarēs strukturālas elastības trūkums kavē jaunu tehnoloģiju efektīvu izmantošanu un pieejamību sadarbības tīkliem; uzskata, ka ekonomikas politikas pamatnostādnēs ir jāiekļauj piedāvājuma jomas pasākumi, kas rada labvēlīgu vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai un paātrina vienota iekšējā finanšu tirgus izveidi;

20.  atzīst, ka Eiropai nepieciešama straujāka pāreja no inovācijām uz jauniem produktiem un pakalpojumiem; tāpēc atbalsta Komisijas prasību saistībā ar „zināšanu trīsstūri” — pētniecība, izglītība un jauninājumi; cer, ka tiks veikti efektīvāki ieguldījumi jaunu prasmju jomā, mūžizglītībā un mūsdienīgās izglītības un apmācības sistēmās;

21.  pauž atbalstu ekonomikas pārstrukturizācijai, kuru sekmē jauninājumi pārvaldības procesos, procedūrās un organizatoriskās struktūrās; pauž viedokli, ka jaunām uzņēmējsabiedrībām šajā jomā nepieciešama labāka piekļuve kapitālam un tām jābūt radošākām un ka tās piedāvā daudz iespēju mazajiem uzņēmumiem un jauniešiem;

22.  atzīmē, ka konkurences politikai jāpapildina struktūrpolitika, jānovērš karteļu veidošanās, kā arī jānodrošina, ka noteikumi ir tādi, kas neļauj izstumt mazos uzņēmumus;

23.  ir pārliecināts, ka tirgus darījumu, izplatīšanas un finanšu pakalpojumu uzlabošanos var sasniegt, paplašinot sadarbību ekonomikas reformu jomā dažādās dalībvalstīs, jo īpaši eiro zonā, un modernizējot ekonomiku, palielinot investīcijas tehnoloģijā; atbalsta integrētu tautsaimniecības pārvaldības metodi, kuras pamatā ir integrācijas pievienotā vērtība;

Institucionāli pasākumi

24.  uzskata, ka ilgtermiņa ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmei nebūs automātiskas ietekmes un ka tādu iestāžu izveide, kuras reaģē uz tirgus prasībām, nosaka to, vai tautsaimniecība spēj īstenot savu strukturālās izaugsmes potenciālu; tāpēc mudina Komisiju iesniegt patiesi atjauninātas integrētās pamatnostādnes 2008.–2010. gadam;

25.  uzskata, ka ES institucionālās attīstības tendencēm jāveicina ekonomikas politikas nostādņu efektīvu koordināciju un jānodrošina atbilstība starp integrētajām pamatnostādnēm un dalībvalstu reformu programmām; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu reformu programmas tiek vairāk saskaņotas ar integrētajām pamatnostādnēm, un izstrādāt ieteikumus konkrētām dalībvalstīm, balstoties uz rādītājiem, kas atspoguļo dalībvalstu saistību izpildi;

26.  norāda, ka Eirogrupas, Ekonomikas un finanšu komitejas, Finanšu pakalpojumu komitejas un Ekonomikas politikas komitejas darba pārredzamība ir ļoti svarīga ES tautsaimniecības politikas darbību saskaņošanai un ieviešanai;

27.  pauž pārliecību, ka, pieņemot lēmumus par ekonomikas stratēģiju, ir nepieciešama labāka izpratne par Eiropas reformu programmām un ka jāstiprina Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu un ar ekonomikas stratēģijas izstrādi saistīto Padomes grupu loma;

28.  uzskata, ka vēl joprojām nepieciešami uzlabojumi ES Lisabonas stratēģijas pārvaldībā, īpaši attiecībā uz tādiem aspektiem kā ciešāka attiecīgo Padomes grupu sadarbība, īpaši uzsverot dalībvalstu reformu programmu pienācīgu saskaņošanu, paredzot dalībvalstīm pietiekami ilgu laiku nacionālo reformu programmu izstrādāšanai, ES ikgadējā Eiropadomes pavasara sanāksmē pieņemot galīgo atjaunināto versiju vai apstiprinot integrētās pamatnostādnes, un EP apspriešanās tiesību ievērošana;

29.  vēlreiz pauž nožēlu, ka Parlaments, Padome un Komisija vēl nav vienojušās par skaidru plānu un prakses kodeksu, kas varētu nodrošināt atbilstīgu sadarbību un pilnīgu attiecīgo trīs ES iestāžu iesaistīšanos atbilstīgā integrētās politikas pamatnostādņu — Lisabonas stratēģijas galvenā instrumenta — turpmākā attīstībā; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus ciešai trīs ES iestāžu sadarbībai, ņemot vērā nākamo integrētās politikas pamatnostādņu pārskatīšanu;

Ieinteresēto pušu iesaistīšanās

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt īpašumtiesības un stiprināt valstu parlamentu, reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru, bezdarbniekus pārstāvošās organizāciju, kā arī to grupu, kas ir vistālāk no darba tirgus, iesaistīšanos Lisabonas stratēģijas procesā, jo īpaši NRP procesos;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu uzklausīt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un to pārstāvju viedokļus, lai palīdzētu izstrādāt „Mazo uzņēmumu likumu” Eiropai; pauž cerību, ka sociālajā dialogā būs saklausāms mazo uzņēmumu viedoklis un ka politikas nostādņu izstrādē pilnībā tiks ievērots princips „vispirms domāt par mazām lietām”, t. i. , pirmām kārtām ievērot mazo uzņēmumu vajadzības;

Termiņi

32.  cer pildīt padomdevēja lomu, atbilstīgi Līguma 128. panta 2. punktam, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādņu pārskatīšanu; mudina Komisiju un Padomi piešķirt Parlamentam nepieciešamo laiku, ne mazāk kā piecus mēnešus, lai izpildītu šo pienākumu;

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0048. (2) OV C 316 E, 22.12. 2006., 370. lpp.