Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EK līguma 13. pantu, ar ko Eiropas Kopienai tiek dotas iespējas veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā EP 2005. gada 27. janvāra rezolūciju par holokaustu, antisemītismu un rasismu,

–  ņemot vērā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par romu stāvokli Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par Direktīvas 2004/38/EK piemērošanu, ar ko nosaka ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

–  ņemot vērā EP 2007. gada 29. novembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret atsevišķiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, izmantojot krimināltiesībās paredzētās sankcijas,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6.,7. un 29. pantu un EK līguma 13. pantu, ar ko uzliek par pienākumu ES un tās dalībvalstīm īstenot cilvēktiesības un pamatbrīvības un nodrošina pamatu ES cīņā pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju, kā arī ES Pamattiesību hartu un Pamattiesību aģentūras nolikumu,

–  ņemot vērā starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kas aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, jo īpaši Starptautisko konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas ES dalībvalstis,

–  ņemot vērā Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Direktīvu 2000/79/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī pamatlēmumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2007. gadā,

–  ņemot vērā iepriekšējos gados uzsākto iniciatīvu „Romu integrācijas desmitgade” un izveidoto fondu romu izglītībai, kuru mērķis ir pastiprināt politikas iedarbīgumu un finansēt ar romiem saistītos jautājumus un kas tiek koncentrēti uz virkni Eiropas valstu, tostarp vairākām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un citām valstīm, kurās aktīvi darbojas Eiropas Savienības iestādes,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar EK līguma 13. pantu ir aizliegti visi diskriminācijas veidi, jo īpaši diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes un reliģiskās pārliecības dēļ;

B.  tā kā Eiropas Savienībā dzīvojošie romi cieš no rasu diskriminācijas un daudzos gadījumos saskaras ar nesaudzīgu strukturālo diskrimināciju, nabadzību un sociālo atstumtību;

C.  atzīstot, ka nav panākts progress diskriminācijas apkarošanā rases dēļ pret romiem attiecībā uz viņu tiesībām uz izglītību, nodarbinātību, veselības aizsardzību un pajumti gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs;

D.  tā kā ES dalībvalstīs joprojām pieļauj nošķiršanu izglītības jomā, apzinoties, ka izglītības un akadēmisko sasniegumu iespēju labāka pieejamība romiem ir būtiska, lai veicinātu romu kopienu turpmākās izredzes; tā kā lielākai daļai romu pieejamība izglītībai ir ierobežota un ir apdraudētas viņu tiesības izmantot kultūras brīvību un zinātnes sasniegumus;

E.  tā kā romu minoritāte ikdienā saskaras ar diskrimināciju darba tirgū un viņu tiesības uz nodarbinātību netiek pilnībā ievērotas;

F.  tā kā lielākā daļa romu dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā un dažās ES dalībvalstīs viņiem jāsaskaras ar nopietniem ierobežojumiem sociālās drošības jomā;

G.  tā kā ES rīcībā ir dažādi mehānismi un instrumenti, jo īpaši sociālās integrācijas, reģionālās un nodarbinātības politikas jomā, kurus var izmantot, lai uzlabotu romu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, darbu, pajumti un veselības aizsardzību;

H.  atzīstot, ka romu kopienu sociālā integrācija joprojām ir mērķis, kas jāīsteno, un ka ir jāizmanto ES instrumenti, lai panāktu efektīvas un redzamas pārmaiņas šajā jomā;

I.  izsakot nožēlu par to, ka romu izcelsmes Eiropas Savienības pilsoņi bieži sastopas ar diskrimināciju rases dēļ, īstenojot ES pilsoņu pamattiesības brīvi pārvietoties un veikt uzņēmējdarbību;

J.  atzīstot nepieciešamību nodrošināt romu efektīvu līdzdalību politiskajā dzīvē, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē romu kopienu dzīvi un labklājību;

K.  īpaši ņemot vērā daudzu romu tautības pārstāvju un kopienu ārkārtas situāciju jaunajās dalībvalstīs, kā arī to romu tautības migrantu lielo neaizsargātību, kuri Eiropas Savienībā pastāvīgi ieceļo no jaunajām dalībvalstīm;

L.  tā kā Kosova joprojām ir nedroša uzturēšanās vieta visām personām, kas pēc tautības nav albāņi, tostarp romiem, un tā kā dažas dalībvalstis ir veikušas bēgļu — daudzi no tiem ir romu izcelsmes — piespiedu izraidīšanu uz Kosovu, pat ja nav garantēti droši nosacījumi šādai izraidīšanai,

1.  atzinīgi vērtē Eiropadomes sanāksmes 2007. gada 14. decembra secinājumus, kuros apzinās ļoti īpašo situāciju, kurā atrodas romi Eiropas Savienībā, aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību izmantot visus līdzekļus, lai uzlabotu viņu integrāciju un aicina Komisiju pārbaudīt pašreizējo politiku un rīcībā esošos instrumentus un līdz 2008. gada jūnija beigām ziņot Padomei par sasniegto progresu;

2.  stingri nosoda visus sistemātiskās diskriminācijas veidus, ar kuriem daudzās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs romi saskaras daudzās pamatjomās, piemēram, izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un pajumte; uzsver, ka visi pasākumi, kas paredzēti, lai izbeigtu romu diskrimināciju, ir jāizstrādā, jāīsteno un jānovērtē, tiešā veidā iesaistot attiecīgās romu kopienas;

3.  vēlreiz apliecina ES nozīmīgo lomu romu diskriminācijas apkarošanā, kas bieži ir neviendabīga, un tādēļ cīņai pret to ir nepieciešama vispusīga pieeja ES līmenī, apzinoties, ka pirmām kārtām par politiskās gribas izrādīšanu, laika un resursu ieguldīšanu romu aizsardzībā, atbalstīšanā un iespēju palielināšanā ir atbildīgas dalībvalstu valdības;

4.  mudina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas Pamatstratēģiju par romu integrāciju ar mērķi nodrošināt politikas vienotību ES līmenī attiecībā uz romu sociālo integrāciju;

5.  mudina Komisiju pārbaudīt iespējas, ka nostiprināt tiesību aktus, kas vērsti pret diskrimināciju izglītības jomā, vēršot galveno uzmanību uz desegregāciju, un ziņot Parlamentam par rezultātiem kalendārā gada laikā, kurā pieņemta šī rezolūcija;

6.  aicina valdības īstenot pasākumus, lai palielinātu romu tautības skolotāju un viņu palīgu skaitu un nodrošināt, ka mācību grāmatās tiek iekļauti materiāli par romu vēsturi un kultūru, jo īpaši reģionos un vietās ar ievērojamu romu iedzīvotāju skaitu;

7.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis nodrošināt romu minoritātei tiesības uz nodarbinātību, piekļuvi darba tirgum, pamatojoties uz vienlīdzīgiem un apmierinošiem nosacījumiem, un tiesības izmantot sociālās drošības sistēmu, garantējot viņiem piemērotu dzīves līmeni;

8.  mudina Komisiju atbalstīt romu integrāciju darba tirgū, īstenojot pasākumus, kas paredz arī finansiālu atbalstu apmācībai un pārkvalifikācijai, pasākumus, kas veicina pozitīvu rīcību darba tirgū un pret diskrimināciju vērstu nodarbinātības jomas tiesību aktu stingru piemērošanu;

9.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sistēmiskas valsts programmas, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku veselības stāvokli romu kopienās;

10.  aicina dalībvalstis sarunās par jaunu ES stratēģiju veselības jomā veltīt galveno uzmanību vajadzībai uzlabot veselības aprūpes nosacījumus romiem visās dalībvalstīs, kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs; jaunajā ES stratēģijā par veselību jāpiešķir prioritāra nozīme noteikumam par atbilstīgu veselības aprūpi romiem, kā arī jānodrošina, ka romiem ir pieejami tādi paši veselības aprūpes pakalpojumi kā vairākumtautībām;

11.  mudina dalībvalstis nekavējoties izbeigt un adekvāti novērst: i) atsevišķu romu kopienu sistemātisku izslēgšanu no veselības aprūpes sistēmas, tostarp arī to kopienu, kuras atrodas nomaļos apgabalos; ii) ekstrēmus cilvēktiesību pārkāpumus veselības aprūpes sistēmā, ja tādi ir notikuši vai notiek, tostarp nošķiršanu pēc rases attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem un romu sieviešu ietekmēšana, mudinot izdarīt sterilizāciju;

12.  mudina dalībvalstis iekļaut jautājumu par romu dzīvošanas apstākļu uzlabošanu sarunās par integrētu pilsētas politiku — attīstības plāniem graustu rajonos, kuros dzīvo romi, jābūt visaptverošiem, iekļaujot izglītības un apmācības, veselības, nodarbinātības un brīvā laika pavadīšanas aspektus — un mudina ņemt vērā pārvietošanas pasākumus, lai nodrošinātu romiem pienācīgus dzīvošanas apstākļus — mājokļu politika, jo īpaši pārvietošanas pasākumi, jāīsteno, apspriežoties vai sadarbojoties ar attiecīgajām romu kopienām;

13.  prasa, lai dalībvalstis izbeigtu postīt romu apmešanās vietas, aizbildinoties ar pilsētas modernizācijas programmām; šādas programmas ir īstenojamas tikai ar nosacījumu, ka tiek ņemta vērā šo programmu ietekme uz attiecīgajiem iedzīvotājiem; ģimenes ir jāpārvieto un jānodrošina tam pienācīga pajumte; ir jāievieš arī kompensācijas programma attiecīgajām ģimenēm;

14.  atzinīgi vērtē iespējas, ko ES nodrošina klejojošiem romiem, un mudina dalībvalstis turpināt īstenot pasākumus šajā sakarā;

15.  aicina Eiropas Komisiju izveidot operatīvo grupu, lai koordinētu Eiropas Pamatstratēģijas par romu integrāciju īstenošanu, atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm, koordinētu dalībvalstu kopīgo rīcību un nodrošinātu romu jautājuma risināšanu visās attiecīgajās iestādēs;

16.  aicina Eiropas Komisiju sagatavot priekšlikumu Kopienas rīcības plāna izstrādāšanai par romu integrāciju, kurā jāparedz finansiāls atbalsts Eiropas Pamatstratēģijas par romu integrāciju mērķu īstenošanai;

17.  aicina sagatavot valsts stratēģiju romu integrācijai tās dalībvalstis, kurām šāda stratēģija vēl nav, un visas ES dalībvalstis nodrošināt, ka tiek izveidota atbilstoša iestāžu sistēma, lai nodrošinātu šādu valsts stratēģiju veiksmīgu īstenošanu, un paredzēti pietiekami līdzekļi tam;

18.  mudina ES dalībvalstis neizraidīt no Kosovas ieceļojušos romus, kamēr situācija drošības ziņā neļauj tiem atgriezties Kosovā; Kosovas romu bēgļiem ir jāgarantē droša repatriācija; tiem jādod arī iespēja palikt uzņemošajā valstī, ja viņi to vēlas, un jānodrošina iespējas viņu integrācijai šīs valsts sabiedrībā;

19.  mudina jauno Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru savas darba programmas vissvarīgākajās prioritātēs iekļaut romu integrācijas jautājumu un jautājumu par rasismu un cīņu pret romu diskrimināciju rases dēļ;

20.  mudina Komisiju un Padomi izmantot pašreizējās iniciatīvas, piemēram, „Romu integrācijas desmitgadi” un izveidoto fondu romu izglītībai, lai pastiprinātu centienu efektivitāti šajā jomā;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomei.