Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā deklarācijas, kas līdz šim pieņemtas pēc Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAK) un Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju četrām augstākā līmeņa sanāksmēm, kuras secīgi notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā) un Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā),

–  ņemot vērā Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 20. aprīlī notikušās Rio grupas un Eiropas Savienības XIII ministru sanāksmes kopīgo komunikē,

–  ņemot vērā kopīgo komunikē, kuru pieņēma Eiropas Savienības trijotne un Centrālamerikas valstu ministri Santodomingo, Dominikānas Republikā 2007. gada 19. aprīlī notikušā Sanhosē dialoga ministru sanāksmē,

–  ņemot vērā nobeiguma aktu, ko pieņēma Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentārajā konferencē, kura notika no 2005. gada 14. līdz 16. jūnijam Limā,

–  ņemot vērā starpvaldību padomes četru darba grupu ziņojumus par klimata pārmaiņām „Eksakto dabaszinātņu pamats”, „Ietekme, adaptācija un neaizsargātība” un „Klimata pārmaiņu mazināšana” un 2007. gada 4. novērtējuma ziņojumu (AR4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības un Latīņamerikas visaptverošu asociāciju un kopēju attiecību stratēģiju(1), kā arī 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku,

–  ņemot vēra 2007. gada 29. novembra rezolūciju par tirdzniecību un klimata pārmaiņām;

–  ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā,

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas 2007. gada 20. decembra rezolūcijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā iepriekšējo četru augstākā līmeņa sanāksmju noteiktā mērķa — abu reģionu stratēģisko partnerattiecību padziļināšana ir būtiskāka nekā jebkad;

B.  tā kā ir sperti svarīgi soļi, taču lielākā daļa darba joprojām nav padarīta, gan saistībā ar partnerattiecību politiskajiem un drošības, gan sociālajiem un ekoloģijas, kā arī tirdzniecības un budžeta aspektiem;

C.  tā kā stratēģiskajām partnerattiecībām ir jāveicina lielāka abu sabiedrību tuvināšanās, to sociālās attīstības līmeņa paaugstināšanās, un apņēmīgā veidā jāsekmē kardināla nabadzības un nevienlīdzības samazināšanās Latīņamerikā, un abu kontinentu cīņa pret klimata pārmaiņām un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ko var veicināt gan pēdējos gados dažviet reģionā notiekošā ekonomiskā izaugsme, gan visu veidu apmaiņas un palīdzība, kā arī pieredzes nodošana sociālās kohēzijas jomā, ko var nodrošināt Eiropas Savienība,

D.  tā kā Latīņamerikā un Karību jūras reģiona valstīs vēl nav panākta vēlamā sociālā kohēzija, nabadzībai samazinoties absolūtā izteiksmē, saskaņā ar ANO Attīstības programmas pēdējo ziņojumu vardarbības līmenis pieaug un Kolumbijā turpinās nežēlīgs bruņots konflikts;

E.  tā kā politiskajiem vadītājiem ir pienācīgā veidā jārisina klimata krīzes aspekti, kuru lielā ietekme uz visnabadzīgākajiem cilvēkiem ir viena no galvenajām Limas darba kārtības tēmām, un jāsagatavo ceļš attiecīgo jau sagatavoto sadaļu ieviešanai asociācijas nolīgumos ar Meksiku un Čīli, un krasai prioritāšu maiņai pašreizējās sarunās ar Mercosur bloku, Andu Kopienu un Centrālamerikas valstīm;

F.  ņemot vērā divus pīlārus, proti, sadarbību un politisko dialogu, uz kuriem balstās pašreizējie un sarunu procesā esošie nolīgumi, redzamības un pārredzamības trūkumu pilsoniskajai sabiedrībā abos kontinentos un nepieciešamību nostiprināt attiecības, salīdzinājumā ar trešo pīlāru, tirdzniecības sadaļas veidā, lai veiksmīgi mēģinātu atrisināt problēmas, kuras apskatīs Limā;

G.  tā kā pašreizējais dabas resursu izsīkums Latīņamerikā, kas atspoguļo nesaudzīgo dzīšanos pēc resursiem un enerģijas, rada vēl negatīvāku ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zaudējumus, pasliktinot cilvēktiesības visos aspektos (politiskajā, sociālajā, kultūras un vides), un tādēļ ir jāsamazina šīs tendences ar stingru regulēšanu valsts, abu reģionu un daudzpusējā līmenī;

H.  tā kā EuroLat konferencē, kas notiks divas nedēļas pirms augstākā līmeņa sanāksmes Limā, ir noteikti jāizvairās no uzņēmējdarbības ietekmes un jāpievērš uzmanība iedzīvotāju vajadzībām, jo īpaši viskritiskākajām grupām reģionos, kuros viņi ir ievēlēti un/vai kuru labā viņi strādā,

1.  atkārto apņemšanos atbalstīt dažādu Eiropas un Latīņamerikas reģionālās integrācijas struktūru darbu un darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme būtu reāls solis stratēģisko partnerattiecību attīstībā; pauž pateicību Peru un Slovēnijas augstākā līmeņa sanāksmes prezidentūrai, Eiropas Savienības Slovēnijas prezidentūrai, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Padomei par stingrajiem centieniem šajā ziņā;

ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerattiecību principi un prioritātes

2.  no jauna apstiprina atbalstu abu reģionu pieejai un prioritātes piešķiršanai abu reģionu stratēģiskajām partnerattiecībām kā labākajai iespējai aizsargāt Atlantijas okeāna abu krastu partneru principus, vērtības un intereses;

3.  tāpat atkārto, ka ir spēkā 2002. gada Madrides augstākā līmeņa sanāksmes deklarācija par abu reģionu kopīgajām vērtībām un nostāju, kā arī abpusējā apņemšanās attīstīt daudzpusēju pieeju, reģionālo integrāciju un sociālo kohēziju, kas tika apstiprināta 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā un 2006. gadā — Vīnē;

4.  tādēļ ierosina kopīgu stratēģisku redzējumu partnerattiecībām, kas neaprobežotos ar atsevišķiem priekšlikumiem vai darbībām, bet kuras galvenais mērķis būtu aptuveni 2012. gadā panākt Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveidošanu, kurā iekļautos patiesas stratēģiskas partnerattiecības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā, kā arī kopīgi centieni ilgtspējīgas attīstības panākšanā;

5.  iesaka, lai politiskās un drošības jomas partnerattiecības balstītos uz regulāru, efektīvu nozaru politisko dialogu, kā arī uz Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartu, kas, par pamatu ņemot ANO Statūtus, ļautu kopīgi izstrādāt politiskus, stratēģiskus un drošības jomas priekšlikumus;

6.  uzsver, ka lai abu partneru tirdzniecības un ekonomiskās attiecības būtu veiksmīgas abām pusēm ir:

7.  atbalsta darba kārtību, kuru ierosināja Limas augstākā līmeņa sanāksmei par šādām divām svarīgām jomām — no vienas puses, nabadzības problēmas, nevienlīdzība un iekļaušana, un, no otras puses, ilgtspējīga attīstība un tēmas, kas saistītas ar vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju;

8.  atgādina, ka Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) kā stratēģisko partnerattiecību parlamentārās struktūras ātra izveide pēc iepriekšējās Vīnes augstākā līmeņa sanāksmes ir nozīmīgs solis partnerattiecību un to institucionālās sistēmas pastiprināšanā, kurā iekļaujas to jautājumu diskusiju, kontroles un pārraudzības funkcijas, kuras atbilst asamblejas lomai;

9.  ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sapulcē atkārtoti apstiprina ES un LAK apņemšanos ievērot plurālistiskās un pārstāvības demokrātijas principus un vērtības, un izpausmes un preses brīvību, cilvēktiesību aizsardzību un atteikšanos no visa veida diktatūrām vai autoritārisma;

Kopīgas darbības efektīvas daudzpusīgas pieejas sasniegšanai

10.  uzsver priekšrocības, kuras var sniegt kopīgā daudzpusīgā pieeja Eiropas un Latīņamerikas partneriem, kas kopā veido vairāk par 1000 miljoniem cilvēku un trešo daļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī vairāk nekā ceturtdaļu no pasaules tirdzniecības;

11.  ierosina, lai stratēģiskās partnerattiecības pamatotos uz reālistiskiem mērķiem un kopīgām programmām, kuras ir iedvesmojušas kopīga daudzpusīgās pieejas izvēle (Kioto protokols, Starptautiskā Krimināltiesa, cīņa pret nāves sodu un terorismu, Apvienoto Nāciju Organizācijas izšķirošā loma, utt.);

12.   

ierosina uzņemties kopīgu rīcību visās jomās un forumos, kur ir skaidra principu, vērtību un interešu konverģence, tostarp miera un politiskās drošības sistēmas jomā, ko organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros, cilvēktiesību aizsardzībā, vides aizsardzības politikas virzienos, attīstībā, pilsoniskās sabiedrības dalībā un vispārējas pārvaldes procesā, kā arī starptautiskās finanšu sistēmas un starptautisko iestāžu (Pasaules Bankas un Starptautiskās Valūtas fonda) reformās;

13.  uzsver, ka daudzpusējā pieeja ir piemērotākā, lai stātos pretī Eiropas un Latīņamerikas partneru kopīgajiem izaicinājumiem, piemēram, cīņai pret klimata pārmaiņām vai problēmām, kas saistītas ar enerģētisko drošību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, cīņu pret nesodāmību, sieviešu slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un migrantu tiesību aizsardzību, lai vai kur viņi neatrastos, narkotiku tirdzniecības, organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas un terorisma apkarošanu;

14.  atkārto pārliecību, ka cīņu pret terorismu ir jāīsteno, visstingrākajā veidā ievērojot cilvēktiesības, pilsoniskās brīvības un tiesiskumu; pieprasa tūlīt un bez nosacījumiem atbrīvot visas nolaupītās personas Kolumbijā un pašus pirmos — saslimušos; minēto atbrīvošanu ir jāveic, pieņemot vienpusēju Kolumbijas apvienoto pašaizsardzības spēku (AUC) — pašreiz Melno Ērgļu, atbrīvošanas armijas (ELN), Kolumbijas revolucionāro bruņoto spēku (FARC) vai jebkuras citas par nolaupīšanu atbildīgas organizācijas lēmumu, vai, ja nepieņem šādu lēmumu, kā vienošanos par steidzamu humanitāru apmaiņu;

15.  atbalsta minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES un LAK sammita un Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kurās noraidītas visi piespiedu pasākumi, piemēram, tie, kuri ietverti eksteritoriālu tiesību aktu noteikumos, un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, kropļo Eiropas un Latīņamerikas partneru tirdzniecību un apdraud abpusējo apņemšanos attīstīt daudzpusēju pieeju;

Reģionālās integrācijas un asociācijas nolīgumu noteikta veicināšana

16.  uzskata, ka visaptverošu, tālejošu un līdzsvarotu asociācijas nolīgumu noslēgšana un starp ES un Latīņamerikas valstīm un šo nolīgumu efektīva īstenošana, kas veicina iedzīvotāju cilvēktiesību, ekonomisko un sociālo tiesību ievērošanu, abpusēji ilgtspējīgu attīstību un sociālās nevienlīdzības samazināšanu papildus PTO daudzpusīgumam, ir stratēģisks mērķis starptautiskā situācijā, ko iezīmē pieaugoša savstarpējā atkarība, ekonomiskā izaugsme un jaunu ekonomisko lielvaru rašanās un kuras dēļ rodas arvien vairāk izaicinājumu pasaules līmenī;

17.  uzsver nepieciešamību pārkārtot prioritātes pašreizējās attiecībās, atgriežoties pie cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanas un instrumentiem, kas garantē pienācīgu sarunu kontroli, kā arī ES un Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstu nolīgumu īstenošanu;

18.  uzstāj, ka jaunais prioritāšu līdzsvars pieprasa ne tikai daudz vairāk uzsvērt politisko dialogu un nolīgumu sadarbības pīlārus, apspriežoties ar visu iesaistīto reģionu pilsoniskajām sabiedrībām un pakļaujot prioritātes šo sabiedrību uzraudzībai, bet arī ievērojami uzlabot īpašo un atšķirīgo režīmu attiecībās ar ekonomiski atšķirīgām valstīm un reģioniem, kā paraugu ņemot atšķirību samazināšanu labklājības jomā, darba tiesību palielināšanu un vides kaitējuma novēršanu vai labošanu; tā rezultātā uzskata, ka ir jāpārskata ilgtspējības ietekmes novērtējumus (IIN) un tādēļ pieprasa sagatavot tos līdz sarunu beigām;

19.  ierosina, lai ekonomikas un tirdzniecības jomā Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpas izveide pamatotos uz modeli, kas ir saderīgs gan ar PTO, gan reģionālismu, kā arī piemērot to divos posmos:

20.  tādēļ ierosina, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmē uzdotu veikt priekšizpēti par vispusīgu reģionālo partnerattiecību nolīgumu, kura rezultātam ir jābūt vispusīgu partnerattiecību telpas izveidei;

Par Limas darba kārtību nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai

21.  prasa, lai Limas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā iekļautu ierobežotu skaidru, konkrētu un pārbaudāmu saistību kopumu attiecībā uz šīm tēmām, kuri paši par sevi radītu jaunu stimulu stratēģiskajām partnerattiecībām un ievērojami uzlabotu pilsoņu dzīves līmeni abos Atlantijas okeāna krastos; ierosina pievērst īpašu uzmanību sociālo nevienlīdzību samazināšanai un to grupu integrācijai, kuras pašlaik ir izstumtas no sabiedrības un, kurām trūkst iespēju, visvairāk pamatiedzīvotājiem;

22.  mudina ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmes dalībniekus regulāri iekļaut abu reģionu nolīgumos Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 169 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām;

23.  uzskata par būtisku, lai abi reģioni pastāvīgi, saskaņoti un praktiski iekļauj sociālās kohēzijas mērķi visās kopīgajās iniciatīvās un programmās; apstiprina, ka Eiropas un Latīņamerikas partneri piedalās solidārā projektā, kurā tirgus ekonomika un sociālā kohēzija nav pretstati, bet gan savstarpējs papildinājums;

24.  ierosina, lai Limas darba kārtībā nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai iekļautu šādus konkrētus pasākumus:

25.  prasa, lai partneri pieņemtu noteiktu un efektīvu politiku demokrātiskās pārvaldes, sociālo jautājumu, valsts finanšu un nodokļu jomā, lai palielinātu sociālo kohēziju un samazinātu nabadzību, nevienlīdzību un sociālo izstumšanu;

26.  uzskata, ka izglītība un ieguldījumi cilvēku kapitālā ir pamats sociālajai kohēzijai, ekonomikas un sociālajai attīstībai un sociālajai mobilitātei; atkārto stingro atbalstu „ES un LAK kopīgās telpas augstākās izglītības jomā” izveidei; uzsver, ka gan Latīņamerikā, gan Eiropā valstij ir jānodrošina piekļuve izglītībai, kā arī citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (veselības aizsardzībai, ūdenim, drošībai);

27.  uzskata, ka ir jāiedveš jauna elpa Eiropas Savienības un Latīņamerikas sadarbības politikā attīstības jomā, kurā saglabājot galvenos virzienus cīņā pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību, jā pieņem atšķirīga pieeja, kurā ņem vērā Latīņamerikas valstu dažādos ekonomiskos un sociālos apstākļus un attīstības līmeni;

28.  uzskata, ka līdzīgi ir jāpārvar attīstības sadarbības politikas pieeja, kurai raksturīga tikai palīdzība, pievēršot sadarbības uzmanību tehnoloģijas, augstākās izglītības un jaunievedumu jomām, un izmantojot resursus, kuri pieejami īstenošanai šajā jomā 7. pamatprogrammā;

Formulu izstrāde sadarbībai migrācijas politikā

29.  ierosina sammitā uzsākt regulāru abu reģionu dialogu par migrāciju, kas nodrošinātu visu strādājošo migrantu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu situācijas, un izstrādātu un padziļinātu sadarbību personu brīvas kustības jomā ar Latīņamerikas valstīm kā izcelsmes un tranzīta valstīm;

30.  prasa, lai jautājumi attiecībā uz oficiāli nereģistrētu migrantu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatēšanu un likumīgas migrācijas iespējām ieņemtu prioritāru vietu šajā dialogā, it īpaši ar oficiāli nereģistrēto migrantu izcelsmes un/vai tranzīta valstīm;

31.  ierosina līdz 2012. gadam izpētīt vispārīga rakstura noteikumus un kopējus nosacījumus, lai veicinātu ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla apriti, bet arī brīvu personu kustību, pamazām izveidojot iespējami plašākas partnerattiecības abpusēja labuma gūšanai un pielietojot vispusīgu pieeju, ko atbalsta ANO migrācijas jomā;

32.  atkārto nepieciešamību samazināt strādājošo migrantu naudas pārvedumu izmaksas, kā arī atbalstīt to migrantu atgriešanos, kuri to vēlas, ar programmu starpniecību, kas aizsargā visas cilvēktiesības un cieņu un dzīves kvalitāti;

33.  pieprasa, lai Eiropas Komisija iesniedz paziņojumu, kas attiecina uz Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstīm prioritātes, instrumentus un prognozes, kuras 2005. gada decembra Eiropadome noteica Vispārējā pieejā migrācijai un kuru papildināja 2006. gada Eiropadomes sanāksmē;

Par Limas darba kārtību saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, un it īpaši vidi, klimata pārmaiņām un enerģiju

34.  aicina ES un Latīņamerikas valstu politiskajā darba kārtībā piešķirt prioritāti sadarbībai klimata pārmaiņu jomā un globālās sasilšanas novēršanas politikā; atgādina, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas pirmie upuri ir visnabadzīgākie iedzīvotāji un visvairāk — pamatiedzīvotāji;

35.  atgādina, ka ES un Latīņamerikas valstu savienība šajā nozīmē ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā abu pušu ieinteresētību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un vides līdzsvarā, kam jānoved pie attiecīgo vides ierosmju abpusēja atbalsta starptautiskā līmenī;

36.  uzsver nepieciešamību iekļaut starptautiskās konvencijas nolīgumos, it īpaši tās, kuras ir saistītas ar darba tiesībām (SDO), tostarp pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem, videi, klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai;

37.  aicina Latīņamerikas partnerus viedokļu atšķirības gadījumos par klimata pārmaiņu pasākumu sastāvdaļām (piemēram, saistībā ar gaisa satiksmi) rīkoties konstruktīvi un nekādā gadījumā pilnībā nebloķēt iniciatīvas;

38.  atkārto ļoti daudzu pētnieku, valsts iestāžu, politiķu un NVO brīdinājumu par biodegvielas izmantošanu, tā kā CO2 līmenis, kas saistīts ar tās ražošanu ievērojamā vai pilnīgā veidā neatbilst cerībām, un tā kā eksportam paredzētā biodegviela ir kaitīga videi, apdraud barības ražošanu un palielina tās cenas;

39.  iesaka Eiropas un Latīņamerikas partneriem kopīgi strādāt, lai Kioto protokolam pievienotos valstis, kuru emisiju līmenis ir ievērojams un kuras vēl nav šī protokola dalībvalstis, kā arī stiprināt un saskaņot nostājas sarunās par starptautiskajiem instrumentiem pasaules klimata pārmaiņu jomā, un tāpat dot spēcīgu ierosmi emisiju tirdzniecībai starp abiem reģioniem;

40.  uzskata, ka ir jāsaista ekonomiskā attīstība ar ilgtspējību attīstību; un sakarībā atbalsta vismazāk attīstītās valstis to divējādos centienos samazināt piesārņojošās emisijas un sekmēt savu attīstību un sociālo labklājību;

41.  atbalsta kopīgu mehānismu un sadarbības izveidi ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starptautiskajām organizācijām (tādām kā Amazones Sadarbības līguma organizācija), lai pieņemtu lēmumus un finansētu dažādās Latīņamerikas valstīs esošo pasaules nozīmīgāko dabas rezervju, tādu kā Amazones reģiona, aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību;

42.  iesaka ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmei atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu rīkoties, lai atceltu naftas ieguvi Jasuni nacionālajā parkā, izveidojot kompensācijas fondu ar starptautiska līmeņa vadību; ierosina izpētīt inovatīvus veidus šī fonda finansēšanai un pārveidot to par priekšlikumu-paraugu, lai sniegtu risinājumus nākotnes dabas degradācijas problēmām;

43.  aicina Eiropas Komisiju palīdzēt vides politikas attīstības veicināšanā Latīņamerikas valstīs; uzskata, ka sadarbība un paraugprakses līmenis ir jānostiprina un jāatspoguļo arī ES finansēšanas un attīstības atbalsta politikā;

44.  pieprasa Limas augstākā līmeņa sanāksmei izstrādāt kopīgas iniciatīvas tādās jomās, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās, enerģija (it īpaši atjaunojamās enerģijas un biodegviela), ūdens, bioloģiskās daudzveidība, meži un ķīmisko produktu pārvaldība, pamatojoties uz Bali nolīgumu;

Par institucionālo mehānismu stiprināšanu veicināšanas un prognožu jomā

45.  Tāpat iesaka:

46.  uzskata, ka jāpastiprina stratēģisko partnerattiecību parlamentārā dimensija un jānodrošina pietiekama nesen izveidotā Mercosur parlamenta iekļaušana Eiropas un Latīņamerikas asamblejā;

47.  uzstāj, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ES un LAK reģionālās integrācijas procesā ir izšķiroša, pauž gandarījumu par NVO un sociālo kustību trešās sanāksmes projektu, kas saucas „Sasaistot alternatīvas 3” un tādēļ pieprasa Peru iestādēm nodrošināt piemērotas telpas paredzēto pasākumu norisei Peru galvaspilsētā, kā arī garantēt visu dalībnieku aizsardzību;

48.  uzdod līdzpriekšsēdētājiem nosūtīt šo rezolūciju V ES un LAK augstākā līmeņa sanāksmes prezidentūrai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un visiem Latīņamerikas un Karību jūras baseina valstu parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Latīņamerikas valstu parlamentam, Centrālamerikas valstu parlamentam, Andu reģiona valstu parlamentam, Mercosur parlamentam un Andu Kopienas Ģenerālsekretariātam.

(1) OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp.