Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Dariusz Maciej Grabowski, Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka un Ryszard Czarnecki
UEN grupas vārdā
par stāvokli Birmā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Birmā
B6‑0191/2008
Eiropas Parlaments,
–
ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Birmu, jo īpaši 2006. gada 14. decembra un 2007. gada 17. jūnija rezolūciju,
–
ņemot vērā Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumus, kas paredz stingrākus un ierobežojošus papildu pasākumus pret Birmu,
–
ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006,
–
ņemot vērā ANO ģenerālsekretāram Ban Ki-moon adresēto 2007. gada 1. augusta vēstuli, kuru parakstījuši 92 Birmas parlamentā ievēlētie deputāti un kurā iekļauts priekšlikums nacionālā izlīguma un demokratizācijas procesam Birmā,
–
ņemot vērā Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) priekšsēdētāja Jakob Kellenberger 2007. gada 28. jūnija paziņojumu,
–
ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 23. augusta paziņojumu par Birmu/Mjanmu,
–
ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A.
tā kā Valsts miera un attīstības padome (SPDC) turpina pakļaut Birmas iedzīvotājus tādiem baisiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā piespiedu darbs, disidentu vajāšana, bērnu iesaukšana karadienestā un piespiedu pārvietošana;
B.
tā kā aresti Birmā ir tādu pamattiesību kā pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības tiesības pārkāpums, kas ir patvaļa un nelikumība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
C.
tā kā 30 % Birmas iedzīvotāju, aptuveni 15 miljoni cilvēku, dzīvo zem nabadzības robežas un daudziem no viņiem būs ļoti grūti izturēt apstākļu radīto ietekmi uz citu pamatpreču cenu;
D.
tā kā vardarbīgā budistu mūku un demokrātijas aktīvistu vadīto protestu apspiešana Birmā 2007. gada beigās ir iedragājusi politisko situāciju un vēl nepieredzētā mērogā mobilizējusi starptautisko sabiedrību;
E.
tā kā Birmas militārā valdība 2007. gada 25. maijā atkal par vienu gadu patvaļīgi pagarināja Nobela Miera prēmijas laureātes Aung San Suu Kyi mājas arestu, kura 11 no pēdējiem 17 gadiem ir pavadījusi apcietinājumā;
F.
tā kā Nacionālais konvents, ko pirmo reizi sasauca 1993. gadā, lai izstrādātu konstitūcijas projektu, un kura darbs vairākkārt tika apturēts, pašlaik ir pēdējā projekta izstrādes posmā, bet tam trūkst uzticības, jo tajā nav demokrātiski ievēlētu pārstāvju, it īpaši Nacionālās demokrātijas līgas (NLD) pārstāvju;
G.
tā kā Birmas valdība nesen pavēlēja SSKK slēgt vairākus teritoriālos birojus valstī, kas faktiski liedz šai organizācijai sniegt humāno palīdzību visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem,
1.
asi nosoda to, ka SPDC, apcietinot un iebiedējot protestētājus un aktīvistus, uzbrūkot un draudot tiem, izmanto noziedzīgus civilpersonu grupējumus, piemēram, Savienības solidaritātes un izaugsmes apvienību (USDA) un Swan Ahr Shin (SAS), un pieprasa šo un tamlīdzīgu grupu tūlītēju likvidēšanu;
2.
nosoda nelikumīgos paņēmienus, ko SPDC izmanto Birmas iedzīvotāju politiskai un etniskai apspiešanai, un demokrātijas aizstāvju pastāvīgu vajāšanu un turēšanu ieslodzījumā;
3.
nosoda SPDS nesen rīkotos plašos arestus, kas vērsti pret miermīlīgiem protestētājiem un cilvēktiesību aktīvistiem, kuri bija izgājuši ielās pēc iepriekš neizziņota un strauja degvielas cenu kāpuma; pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus, kas arestēti kopš protestu sākuma 2007. gada 19. augustā;
4.
izsaka nožēlu par to, ka, neraugoties uz situāciju valstī, reģionālo un starptautisko kritiku un 45 valdīšanas gadiem, SPDC nav spējusi nodrošināt vērā ņemamu progresu demokrātijas virzienā;
5.
pauž nožēlu par to, ka konstitucionālajam referendumam pilnībā trūkst demokrātiskās leģitimitātes, jo Birmas pilsoņiem nav demokrātisko pamattiesību, kas viņiem ļautu risināt atklātas debates par konstitūcijas tekstu, to grozīt un vēlāk par to brīvi paust viedokli referendumā;
6.
pauž nosodījumu, ka Birmas valdība ir noraidījusi ANO īpašā sūtņa Ibrahim Gambari priekšlikumus nodrošināt atklātu un plašu kampaņu, gatavojoties uz konstitucionālo referendumu;
7.
atsakās atzīt konstitucionālo priekšlikumu leģitimitāti, jo tos sagatavojis Nacionālais konvents, ko veido tikai SPDS ieceltie delegāti; aicina Birmas valdību izveidot jaunu komiteju konstitūcijas projekta izstrādāšanai, kurā būtu pārstāvēta NLD, kas uzvarēja 1990. gada vēlēšanās, un citas politiskās partijas un grupas;
8.
pauž nožēlu, ka SPDC ir slēgusi Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas teritoriālos birojus un atsakās no jebkāda dialoga, kas pilnībā paralizēja komitejas darbu; aicina SPDC nekavējoties atļaut šiem birojiem atsākt darbu;
9.
atzinīgi vērtē ES mērķtiecīgo sankciju atjaunošanu, taču atzīst, ka tās nav vēlamajā veidā ietekmējušas tos, kuri ir tieši atbildīgi par Birmas iedzīvotāju ciešanām, tāpēc aicina Padomi analizēt pašreizējās sankciju sistēmas nepilnības un pēc vajadzības ieviest tādus pasākumus, kas garantētu lielāku efektivitāti;
10.
mudina Ķīnu, Indiju un Krieviju izmantot savu ievērojamo ekonomisko un politisko ietekmi uz Birmā valdošo režīmu, lai valstī veiktu būtiskus uzlabojumus un lai jebkurā gadījumā izbeigtu ieroču un citu stratēģisko resursu piegādi;
11.
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ASEAN un ASEM dalībvalstu valdībām, ASEAN Parlamentu augstākā līmeņa sadarbības grupai Birmas jautājumos, Aung San Suu Kyi, Nacionālajai demokrātijas līgai (NLD), ANO Ģenerālsekretāram, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ANO Īpašajam referentam par cilvēktiesību jautājumiem Birmā.