Procedūra : 2007/2639(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0425/2008

Iesniegtie teksti :

B6-0425/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.3
CRE 25/09/2008 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0458

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 137kDOC 78k
2008. gada 17. septembris
PE413.273
 
B6‑0425/2008
Pamatojoties uz jautājumiem, uz ko sniedz mutisku atbildi, B6‑0006/2008 un B6‑0007/2008,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Gérard Deprez
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā
par gadskārtējām debatēm attiecībā uz 2007. gadā panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 39. pants)

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gadskārtējām debatēm attiecībā uz 2007. gadā panākto progresu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā (Līguma par Eiropas Savienību 2. un 39. pants) 
B6‑0425/2008

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 39. pantu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13., 17.–22., 61.–69., 255. un 286. pantu, ar kuriem nosaka galveno juridisko pamatu ES un Kopienas attīstībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā,

–  ņemot vērā jautājumus, uz kuriem sniedz mutisku atbildi, B6 0006/2008 un B6 0007/2008,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā par pilsoņu brīvības, drošības un tiesiskuma nodrošināšanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis; tā kā tomēr pēc Māstrihtas līguma un — vēl jo vairāk — Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienībai arī ir jāiesaistās šo mērķu sasniegšanā, ievērojot Eiropas pilsoņu vēlmes attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un tiesiskuma principa piemērošanu Eiropas Savienībā, kā arī godīgu un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm;

B.  tā kā Lisabonas līguma ratifikācija ir ārkārtīgi svarīgs un steidzams priekšnoteikums ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pastāvēšanā, jo tas būtiski palielina ES rīcības leģitimitāti un efektivitāti;

C.  tā kā 2007. gada 26. novembra sagatavošanas sanāksmē ar dalībvalstu parlamentiem(1) un nesenajās 2008. gada 31. janvāra plenārsēdes debatēs izskanējušie komentāri uzsvēra, cik svarīgi ir ielikt stabilu pamatu pārejai uz jauno tiesisko regulējumu, kuru piemēros, kad tiks ratificēts 2007. gada 13. decembrī parakstītais Lisabonas līgums(2), ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un izveido Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD);

D.  tomēr apzinās, ka vēl ne tuvu nav izveidota patiesa brīvības, drošības un tiesiskuma telpa un ka joprojām ir lielas grūtības un traucēkļi tās īstenošanā, kā to apliecina Komisijas trešais ziņojums par Hāgas programmas īstenošanu 2007. gadā (COM(2008) 373, SEC(2008) 2048, SEC(2008) 2049);

E.  pauž nožēlu par šajā ziņojumā uzsvērto informāciju, ka, neskatoties uz vairāku būtisku pasākumu pieņemšanu, Hāgas 2004. gada Eiropadomē pieņemtā programma ievērojami atpaliek no uzstādītajiem mērķiem un ka jo īpaši:

   ir būtisks dalībvalstu savstarpējās uzticības un galvenokārt solidaritātes trūkums, sevišķi attiecībā uz legālās un nelegālās imigrācijas politiku un tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās;
   šīs problēmas arī ietekmē noteiktu pieņemto pasākumu transponēšanu, jo „neapmierinošs sasniegumu līmenis bija skaidri vērojams šādās jomās: vīzu politika, informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības un tiesu iestādēm, organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību, krīžu pārvarēšana Eiropas Savienībā, policijas un muitas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās”;

F.   atzīmē, ka arī pašas dalībvalstis piemin šīs problēmas, runājot par sagatavošanas darbiem nākamās BDTT programmas pieņemšanai 2010.–2014. gadam (skatīt Nākotnes grupas (Doc 11657/08), Iekšlietu grupas (Doc .../08) un Tieslietu grupas ziņojumus, kā arī citu dalībvalstu iesniegtos ierosinājumus Padomei un Komisijai) un atzīstot, ka pašreizējie ES tiesību akti Eiropas iekšlietu jomā tikuši izstrādāti pakāpeniski un līdz ar to nav pietiekami strukturēti, kas apgrūtina to izskaidrošanu Eiropas pilsoņiem; atzīmē, ka dažkārt šos dokumentus ir grūti saprast pat speciālistiem un ka noteikti instrumenti pārklājas, savukārt noteiktu darbību juridiskais pamats ir atrodams vairākos tiesību aktos; visbeidzot atzīmē, ka kļūst aizvien grūtāk un laikietilpīgāk uzraudzīt, vai visas 27 dalībvalstis pareizi īsteno Eiropas Savienības direktīvas;

G.  tomēr tāpat kā Padome pauž pārliecību, ka Eiropas Savienībai nav citas izejas kā turpināt BDTT īstenošanu, „kas skar valstu konstitucionālās kārtības būtību”, un ka „dalībvalstīm ir [tikpat] īpaša interese uzturēt savstarpēju dialogu” kā uzturēt dialogu ar Eiropas Savienības iestādēm;

H.  pauž pārliecību, ka šajā pārejas posmā, cenšoties panākt jaunā Līguma ratifikāciju, līdz 2009. gada beigām ir jāpieņem noteikti vispārēji pasākumi, kurus, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, vēl varētu pieņemt, izmantojot pašreizējos līgumus, pilnībā ievērojot Vīnes konvencijas par līgumu tiesībām 18. pantu, un kuri varētu samazināt iepriekšminēto problēmu nelabvēlīgo ietekmi; tā kā tas nozīmētu šādus pasākumus:

   ievērot iestāžu procedūras, struktūru un lēmumus, kā arī Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī izsludinātajā Pamattiesību hartā noteiktos principus un mērķus(3);

   veicināt lēmumpieņemšanas pārredzamību Eiropas un dalībvalstu līmenī, jo īpaši saistībā ar BDTT, atbilstīgi Eiropas Kopienu tiesas nesenajam spriedumam par juridisko pārredzamību (Turco lieta);

   efektīvi iesaistīt dalībvalstu parlamentus BDTT izveidē un īstenošanā, tostarp attiecībā uz šīs politikas novērtēšanu citās dalībvalstīs un Eiropas Savienības aģentūru veikto novērtējumu šajā jomā;
   nodrošināt Kopienas tiesību aktu pārākumu par ES tiesību aktiem (LES 47. pants) starptautisku nolīgumu noslēgšanā, jo īpaši attiecībā uz sankcijām, kas skar trešo valstu pilsoņus vai kas var radīt Eiropas Savienības pilsoņu diskrimināciju (piem., vīzu režīma atcelšana); Eiropas Parlaments ir sistemātiski jāiesaista ES starptautisku nolīgumu noslēgšanā attiecībā uz tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās;
   stiprināt dalībvalstu godīgu sadarbību un solidaritāti ES pieņemtās politikas un pasākumu īstenošanā, stiprinot un demokratizējot savstarpējas novērtēšanas mehānismus, kurus jau paredz noteikumi par Šengenas sadarbību un cīņu pret terorismu;
   uzsākt ciešāku sadarbību pirmajā pīlārā, kurā ir neiespējami panākt prasīto vienprātību (skatīt gadījumu attiecībā uz priekšlikumu šķiršanās jautājumā),
   pilnveidot pagaidām neattīstītās un neskaidrās Eiropas Savienības aģentūru iniciatīvas par sadarbību ar dalībvalstu iestādēm;
   izveidot patiesu saziņas politiku, kas ļautu Eiropas Savienības pilsoņiem būt labāk informētiem par Eiropas Savienības un dalībvalstu iniciatīvām, kā arī iepazīties ar attiecīgajām Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm, ar kurām tie var sazināties jautājumos, kas skar pilsoņu pamattiesības, bez tiesvedības uzsākšanas;

I.  tā kā šajā pārejas posmā Eiropas Savienības pilsoņu interesēs ir ļoti svarīgi ņemt vērā jaunā Līguma sniegtos uzlabojumus attiecībā uz:

   pamattiesību aizsardzību, kā noteikts Strasbūrā 2007. gada 12. decembrī izsludinātajā Pamattiesību hartā(4);
   Eiropas Kopienu tiesas veikto juridisko kontroli, tostarp tiesību aktiem par policijas un juridisko kontroli;
   demokrātisko kontroli, kas izriet no koplēmuma procedūras paplašināšanas attiecībā uz Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentu iesaistīšanas Eiropas Savienības likumdošanas procesā un tā ietekmes novērtēšanā, tostarp attiecībā uz politikas virzieniem, kas saistīti brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

J.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir krietni mazākas iespējas apstrīdēt BDTT pasākumus nekā pasākumus citās ES rīcības jomās, Eiropas Kopienu tiesas pilnvaras ir ierobežotas, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās, un ka turklāt dažas dalībvalstis joprojām ierobežo Eiropas un dalībvalstu tiesu dialogu šajā jomā; aicina Padomi līdz Lisabonas līguma ratifikācijai atlikt jebkādu pasākumu pieņemšanu, kas varētu ietekmēt pamattiesības,

1.  aicina Eiropadomi, Padomi un Komisiju:

   a)nekavējoties uzsākt prioritāšu noteikšanu nākamajai BDTT daudzgadu programmai 2010.–2014. gadam, pamatojoties uz mērķtiecīgu un saskaņotu pieeju, paceļoties pāri ierastajam ministru domāšanas veidam, un iedvesmojoties no Pamattiesību hartas, kuru iestādes izsludināja 2000. gadā Nicā un vēlreiz 2007. gada 12. decembrī Lisabonā;
   b)pievienoties Eiropas Parlamentam dialogā ar dalībvalstu parlamentiem par prioritātēm 2010.–2014. gadam, ņemot vērā Tamperes un Hāgas programmu īstenošanā radušās problēmas, Padomes paveikto un Eiropadomes sākotnējos stratēģiskos norādījumus imigrācijas, patvēruma un integrācijas jomā; sākotnējā dialoga fāze būtu jānoslēdz Eiropas Parlamenta 2008. gada gadskārtējās debatēs un procesam būtu tādējādi jāturpinās ar Komisijas paziņojumu, apzinoties, ka galīgo programmu atbilstīgā laikā pieņems jaunievēlētais Eiropas Parlaments un Eiropadome;
   c)vienoties ar Parlamentu par to tekstu/priekšlikumu sarakstu, kurus varētu vai vajadzētu prioritārā kārtā pieņemt pirms Līguma stāšanās spēkā un pilnīgi noteikti pirms sasaukuma beigām;
   d)panākt progresu sarunās par priekšlikumiem policijas un tiesu iestāžu sadarbības sakarā (kurus pieņemtu koplēmuma procedūrā), politiski vienojoties ar Parlamentu, un nodrošināt, ka pēc vienošanās panākšanas:

   oficiālu pieņemšanu atliek uz laiku, kad stāsies spēkā jaunais Līgums,
   vai arī Padome pieņem attiecīgo lēmumu/pamatlēmumus, pamatojoties uz pašreizējo Līgumu, piekrītot tos vēlreiz pieņemt pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā, kas ļautu Eiropas Kopienu tiesai veikt pilnīgu juridisko kontroli; ja politisko vienošanos panāk pirms tam, Parlaments var piekrist neatsākt sarunas šajā jomā, kā tas notiek pieņemšanas procedūrā tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(5);

2.  ierosina šādas prioritātes attiecība uz jomām, kurām piemēro vai kurām pārejas laikā vajadzētu piemērot koplēmuma/piekrišanas procedūru;

pamattiesību un pilsonības jomā

–  noteikt pārredzamākus kritērijus ES līmenī, jo īpaši gadījumos, kad ES pasākumi var ierobežot dalībvalstu konstitūcijās paredzētās tiesības (Hartas 52. pants un ECK 8. pants), un pārskatīt Eiropas Kopienu tiesas atbalstu neguvušos Eiropas Savienības pasākumus (skatīt PMOI, SISON un citas lietas, Lietu T-253/04, Lietu T-229/02 par melnajiem sarakstiem);

–  sistemātiski ņemt vērā Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktu ietekmi uz pamattiesībām, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret terorismu, ievērojot Komisijai nesen nosūtītās dalībvalstu atbildes šajā jautājumā;

–  uzsākt dialogu, lai sagatavotu sarunu pilnvaru par ES pievienošanos ECK (LES 6. panta 2. punkts);

–  pārskatīt Pamattiesību aģentūras pasākumu programmu, ņemot vērā iestāžu un jo īpaši Parlamenta norādītās prioritātes tiesu iestāžu un policijas sadarbības un ES principu ievērošanas (LES 7. pants) jomā (skatīt ar izveides regulu vienlaicīgi pieņemto iestāžu deklarāciju);

–  ierosināt likumdošanas priekšlikumu, lai novērstu tiešu un netiešu diskrimināciju, kas skar Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvību, tiesības griezties tiesā valstī, kas nav to izcelsmes valsts, un diplomātisko aizsardzību trešās valstīs (LESD 20. pants);

–  iesniegt priekšlikumu par ES iestāžu izmantotās informācijas un dokumentu pārredzamību un konfidencialitāti;

–  iesniegt priekšlikumu par datu aizsardzību (paredzot konsolidēt pasākumus, kas katrā pīlārā atšķiras), lai mazinātu bažas par datu aizsardzības standartu strauju kritumu Eiropas Savienībā, īpaši attiecībā uz nepietiekamu aizsardzību transatlantiskā datu pārsūtīšanā, un mudināt Padomi pieņemt pamatlēmumu par datu aizsardzību trešajā pīlārā, ievērojot Parlamenta ieteikumus;

–  stiprināt par pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienībā atbildīgo iestāžu iekšējo struktūru, jo īpaši Padomi (pārveidot Padomes Ad hoc darba grupu pamattiesību un pilsonības jautājumos par pastāvīgu darba grupu, kā to ierosināja Slovēnijas prezidentūra);

–  administratīvi sadarbojoties (LES 66. pants), stiprināt dalībvalstu dialogu, tiesību sistēmu savstarpēju pārzināšanu, aktivizēt dialoga procedūru, iesaistot dalībvalstu un Eiropas Parlamentu, jo īpaši jomās, kur ir grūtības īstenot ES stratēģiju un pasākumus, kas skar BDTT;

Eiropas tiesiskās telpas jomā

–  pārskatīt likumdošanas priekšlikumu par personas tiesībām kriminālprocesā (LESD 69.e pants);

–  iesniegt priekšlikumu par nozieguma un terorisma upuru tiesībām (LESD 69.e pants);

–  uzlabot dalībvalstu „in absentia” spriedumu un pierādījumu savstarpēju atzīšanu (LESD 69.e pants);

–  savstarpēji savienot sodāmību reģistrus;

–  pārskatīt Eiropas Policijas biroja (Europol), Eiropas Tiesu sadarbības vienības (Eurojust) un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla statusu, ņemot vērā jauno juridisko pamatu;

robežu aizsardzības jomā

–  pieņemt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu SIS II un ar Prīmes konvenciju saistīto lēmumu pilnīgu īstenošanu;

–  stiprināt Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un novērtēt ietekmi, ko radīs Komisijas jaunie priekšlikumi robežkontroles jomā;

–  stiprināt Frontex informāciju par aģentūras noslēgtajiem nolīgumiem ar trešām valstīm un kopīgas apkalpošanas novērtējuma ziņojumiem, un nodrošināt, ka robežkontrolē ievēro cilvēktiesības; grozīt aģentūras pilnvaras, tajās iekļaujot jūras glābšanas operācijas;

–  izveidot strukturētu sadarbību starp Frontex un ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), lai vienkāršotu attiecīgās operācijas, ņemot vērā cilvēktiesību aizsardzību;

migrācijas un patvēruma jomā

–  ātra un mērķtiecīga Komisijas un Padomes darbība, lai īstenotu Eiropas nākotnes stratēģiju šajos jautājumos:

   olegālā migrācija: nākamā legālās migrācijas tiesību aktu pakete (Zilās kartes viena pieteikuma procedūra, sezonas darba ņēmēji, priekšlikums par darbiniekiem, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā, un algotiem praktikantiem, u.c.);
   onelegālā migrācija: priekšlikumi, ietverot sankcijas, un ES pārcelšanās shēma;
   opatvērums: īstenot II fāzi, tostarp pārskatot direktīvu par obligātiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, un direktīvu par obligātajiem standartiem, trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku statusa piešķiršanai un kvalificēšanai kā bēgļiem vai personām, kam citu iemeslu dēļ vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības raksturu, un Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveide;
   oattīstīt Kopienas migrācijas un patvēruma politiku, pamatojoties uz legālās migrācijas kanālu atvēršanu un kopēju standartu noteikšanu migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību aizsardzībai ES;
   oiekļaut Eiropas Savienības lēmumos un pamatlēmumos visus noteikumus, ko paredz ANO Ģenerālās asamblejas 1990. gada 18. decembrī pieņemtā Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību;
   opriekšlikums par pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās — tiesībām, kas veicinātu migrantu sociālo, kulturālo un politisko integrāciju;

3.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par pretdiskriminācijas tiesību aktu paketes pabeigšanu un mudina Padomi rīkoties atbilstīgi Lisabonas līguma garam un tajā iekļaut Parlamenta ieteikumus;

4.  uzskata, ka no šā brīža šo tiesību aktu izstrādē un politikas virzienu izvērtēšanā ir konstruktīvi jāiesaista dalībvalstu parlamenti un pilsoniskā sabiedrība; aicina Komisiju un Padomi šajā sakarā kopā ar Parlamentu pārskatīt BDTT ietekmes izvērtēšanā iesaistītos sadarbības tīklus, aģentūras un instrumentus, un veicināt ciešāku mijiedarbību ar Eiropas Savienības pilsonisko sabiedrību;

5.  uzsver, ka jaunais Līgums pēc ratifikācijas atzīs Parlamenta lomu attiecībā uz starptautisko nolīgumu noslēgšanu BDTT jomā; šajā sakarā aicina:

   ar to laicīgi apspriesties par visiem tiem nolīgumiem ar trešām valstīm, kurus nenoslēgs līdz 2008. gada 31. decembrim;
   Parlamentam regulāri iesniegt pārskatus par pašreizējo sarunu attīstību;

   steidzami organizēt debates par BDTT ārējo dimensiju, ņemot vērā to, ka ES faktiski īsteno policijas un tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm, galvenokārt ASV, slēdzot divpusējus nolīgumus dažādās jomās, tādējādi apejot oficiālas demokrātiskās lēmumpieņemšanas procedūras un parlamentāro izpēti;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem un aicināt dalībvalstu parlamentus šajā sakarā iesūtīt komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus līdz 2008. gada 15. novembrim, lai tos laicīgi varētu izmantot gadskārtējās debatēs par BDTT 2008. gada decembrī.

(1)http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/200801/20080117ATT19095/20080117ATT19095EN.pdf
(2) Līguma teksts: http://www.consilium.europa.eu/showPage.asp?id=1296&lang=en
(3) Teksts: http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2007:303:SOM:EN:html
(4) Teksts: http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2007:303:SOM:EN:html
(5) 4. punkts Iestāžu 1994. gada 20. decembra Nolīgumā par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai, OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 19. septembrisJuridisks paziņojums