REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

1.10.2008

Pamatojoties uz jautājumu B6‑467/2008, uz ko sniedz mutisku atbildi,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Michel Rocard, Véronique De Keyser un Libor Rouček
PSE grupas vārdā
par Arktikas pārvaldību

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0523/2008

B6‑0526

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Arktikas pārvaldību

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautisko polāro gadu (2007. gada marts–2009. gada marts),

–  rudenī gaidot Eiropas Komisijas solīto paziņojumu par politiku Arktikas reģionā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2007. gada 10. oktobrī publicēto paziņojumu „Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” (parasti saukts par Zilo grāmatu),

–  ņemot vērā Eiropas Padomei adresēto pārskatu „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība”, ko 2008. gada 14. martā publicēja Augstais pārstāvis un Eiropas Komisija,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās 2003., 2005 un 2006. gada rezolūcijas par Ziemeļu dimensiju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kuru ASV Senāts vēl nav ratificējis,

–  ņemot vērā secinājumus, kas apkopoti ziņojumā par klimata ietekmes novērtējumu Arktikā,

–  ņemot vērā Arktikas reģiona parlamentāriešu astotās konferences darbu Fērbenksā, Aļaskā, 2008. gada 12., 13. un 14. augustā,

–  ņemot vērā Ilulisatas deklarāciju, ko 2008. gada maijā pieņēma piecas arktiskās zonas valstis (Dānija, Kanāda, Norvēģija, Krievija un ASV),

–  ņemot vērā secinājumus, ko izteica Ziemeļu ministru padomes organizētās konferences „Arktika — mūsu kopējā problēma” priekšsēdētājs (šī konference notika 2008. gada 9. un 10. septembrī Ilulisatā (Grenlandē) un visā tās darbā piedalījās Eiropas Komisija),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā pieaug Arktikas reģiona ģeopolitiskā un stratēģiskā nozīme, ko simbolizē Krievijas karoga nostiprināšana virs jūras dzīlēm Ziemeļpolā 2007. gada augustā;

B.  tā kā nesenajā Arktikas reģiona parlamentāriešu konferencē pulcējās ievēlēti Eiropas Parlamenta, Kanādas, Dānijas, Grenlandes, Īslandes, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas un ASV pārstāvji, lai apspriestu jūras drošības, veselības, vides aizsardzības un ilgstpējīgas attīstības problēmas;

C.  tā kā pašreiz vēl nav spēkā nekādas daudzpusējas normas vai noteikumi par Arktikas reģiona pārvaldību, jo nebija gaidīts, ka šis reģions kļūs par kuģojamu jūras ceļu vai komerciāli izmantojamu teritoriju;

D.  tā kā pēdējos gados jūras satiksme arktiskajos ūdeņos ir kļuvusi jūtami intensīvāka, jo arvien lielāka ir interese, lai tajos gan izvietotu jūras urbumu platformas, gan izmantotu tos tirdzniecības vai kruīza kuģu satiksmei — aizvien biežāk un biežāk — pa tā saukto Ziemeļu–rietumu kuģu ceļu;

E.  tā kā Arktikas reģionā varētu atrasties ap 20% pasaules gāzes un naftas krājumu, kas vēl jāizpēta;

F.  tā kā trīs no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir piederīgas Arktikas reģionam un tā kā divas no cieši blakus esošajām ES kaimiņvalstīm, kas iekšējā tirgū piedalās saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, ir arktiskās zonas valstis un tas nozīmē, ka Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un asociētās valstis ir vairāk nekā puse no Arktikas padomes loceklēm;

G.  tā kā Arktikas padome savas konferences laikā jau pauda bažas par klimata pārmaiņām šajā reģionā un to ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, kā arī apsprieda iespējamos pielāgojumus;

H.  tā kā globālās sasilšanas līmenis Arktikas reģionā ir daudz augstāks nekā pārējā pasaulē, proti, + 2 ° pagājušā gadsimta laikā salīdzinājumā ar vidēji 0,6 ° visur citur;

I.  tā kā klimatisko apstākļu pārmaiņas Arktikas reģionā jau ir tādas, ka, piemēram, inuīti vairs nevar medīt tradicionālajā veidā, jo ledus ir pārāk plāns, lai noturētu ragavas, un tā kā pastāv draudīga iespēja, ka izzudīs savvaļas faunas dzīvnieku, piemēram, polārlāču, valzirgu un polāro lapsu, dzīvotnes,

1.  ir nopietni nobažījies par klimata pārmaiņu ietekmi uz šā reģiona pamatiedzīvotāju dzīvi gan no vispārējā vides viedokļa (polārā ledus kušana, mūžīgā sasaluma atkušana, jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, plūdi), gan arī no bioloģiskās daudzveidības viedokļa par polārā ledus sarukšanu, kas apdraud polārlāču barības sistēmu, un uzsver, ka, pieņemot jebkādu starptautisku lēmumu par šīm problēmām, ir jāņem vērā visas personas un visas valstis Arktikas reģionā;

2.  atzinīgi vērtē Fērbenksā, Aļaskā, 2008. gada 12., 13. un 14. augustā notikušās Arktikas reģiona parlamentāriešu konferences secinājumu pārskatu;

3.  atzinīgi vērtē Tālo Ziemeļu iekļaušanu Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas politikā, tomēr ir pārliecināts, ka vairāk jādara, lai izpratni par Arktikas reģiona nozīmi veicinātu pasaules mērogā, un aicina veidot diferencētu ES politiku Arktikas reģionā;

4.  uzsver, ka Arktikas reģions lielā mērā ietekmē pasaules klimatu, un pauž cerību, ka atbalsts, ko patlaban sniedz pētniecībai šajā reģionā, tiks turpināts arī pēc Starptautiskā polārā gada;

5.  ar lielu interesi gaida nākamo Komisijas paziņojumu par politiku Arktikas reģionā un cer, ka tajā būs noteikti pamatprincipi nozīmīgai Eiropas Savienības politikai Arktikas reģionā; aicina Komisiju paziņojumā iekļaut vismaz šādas problēmas:

• a)pašreizējās klimata pārmaiņas šajā reģionā un pasākumi, kas jāīsteno to novēršanai,
• b)politikas varianti, kuros ņemti vērā vietējie iedzīvotāji un viņu dzīvesveids,
• c)nepieciešamība sadarboties ar mūsu kaimiņvalstīm Arktikā, risinot pārrobežu problēmas un īpaši jūras drošības jautājumus,
• d)izvēles iespēju vērtējums par tādas potenciālas — neformālas vai oficiālas — pārrobežu politiskās struktūras veidošanu, kura būtu noderīga gan reģiona vides aizsardzībai, gan ilgtspējīgai un plānveidīgai attīstībai vai uzņemtos starpniecību gadījumā, ja sāktos politiska konfrontācija par resursiem un kuģojamiem jūras ceļiem Tālajos Ziemeļos,
• e)riski, kas saistīti ar iespējamu Arktikas izmantošanu stratēģiskiem vai militāriem mērķiem, un nepieciešamība padarīt Ziemeļu Ledus okeānu par demilitarizētu un no kodolieročiem brīvu zonu;

6.  aicina Komisiju savā darba kārtībā iekļaut enerģētikas un drošības politiku Arktikas reģionā un izstrādāt priekšlikumus par jautājumiem, kādos nepieciešama Eiropas Savienības un arktiskās zonas valstu sadarbība, un par attiecīgajām procedūrām, it īpaši klimata pārmaiņu, ilgstpējīgas attīstības un jūras drošības jomā;

7.  uzskata, ka jūras satiksme šajā reģionā (tirdzniecības un tūrisma mērķiem, kā arī saistībā ar jūras urbumu platformām) ir jāreglamentē ar obligātiem starptautiskiem noteikumiem, kas līdzīgi tiem, kuri ir spēkā citos starptautiskos ūdeņos, un ļoti iesaka Komisijai iespējami drīz sagatavot un atbalstīt atbilstīgus grozījumus Starptautiskās jūrniecības organizācijas noteikumos;

8.  uzsver enerģētikas politikas ārējos aspektus un to, ka Arktikas reģions tiek ņemts vērā, nosakot Eiropas enerģētikas politiku, kā ir ierosinājusi Eiropas Padome 2007. gada martā;

9.  atbalsta Arktikas padomi tās centienos saglabāt Arktikas reģionu kā teritoriju, kurā situācija nav stipri saspīlēta, un sākt starptautisku sadarbību pētniecības jomā;

10.  uzstājīgi iesaka Komisijai Arktikas reģionā aktīvi darboties, pieņemot arī novērotāja statusu Arktikas padomē un izveidojot biroju, kura pārziņā būtu šā reģiona problēmas;

11.  visbeidzot, stingri iesaka Komisijai sagatavot starptautisku sarunu sākšanu, kurās izstrādātu un pieņemtu tādu starptautisku Arktikas aizsardzības nolīgumu, kāds jau attiecas uz Antarktīdu (Madrides 1993. gada nolīgums);

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Norvēģijai, Īslandei, Krievijai, Kanādai un ASV, kā arī reģionālajā sadarbībā iesaistītajām pusēm.