Procedūra : 2009/2502(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0026/2009

Iesniegtie teksti :

B6-0026/2009

Debates :

PV 14/01/2009 - 14
CRE 14/01/2009 - 14

Balsojumi :

PV 15/01/2009 - 6.6
CRE 15/01/2009 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0028

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 95kDOC 46k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0022/2009
2009. gada 7. janvāris
PE416.149
 
B6‑0026/2009
Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Erik Meijer un André Brie
GUE/NGL grupas vārdā
par 11. jūlija pasludināšanu par Eiropas piemiņas dienu, kas veltīta Srebreņicā 1995. gada 11. jūlijā notikušā genocīda akta upuriem

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 11. jūlija pasludināšanu par Eiropas piemiņas dienu, kas veltīta Srebreņicā 1995. gada 11. jūlijā notikušā genocīda akta upuriem  
B6‑0026/2009

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija rezolūciju „Balkānu nākotne desmit gadus pēc Srebreņicas notikumiem”,

–  ņemot vērā 2008. gada jūnijā noslēgto stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu, kā arī iespēju pievienoties ES, ko visām Rietumbalkānu reģiona valstīm piedāvāja ES augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2003. gadā Salonikos,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 1995. gada jūlijā Bosnijas pilsētā Srebreņicā, kas tajā laikā bija izolēts anklāvs, kurš ar ANO Drošības padomes 1993. gada 16. aprīļa rezolūciju bija pasludināts par aizsargātu zonu, vairāki tūkstoši cilvēku tika nogalināti un gandrīz 25 000 sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku tika piespiedu kārtā deportēti; tā kā tā bija vislielākā masveida slepkavošana un kara noziegums Eiropā pēc Otrā pasaule kara beigām;

B.  tā kā šis traģiskais notikums notika pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, kas galu galā izraisīja nacionālistisku motīvu vadītus nežēlīgus noziegumus, karu un ārvalstu intervenci Rietumbalkānu reģionā; tā kā tā laika notikumi Rietumbalkānu reģionā liecināja par ES, tās dalībvalstu un starptautiskās kopienas kopumā nespēju izstrādāt krīžu novēršanas politiku;

C.  tā kā miers bez tiesiskuma nav iespējams un tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot patiesību, nodot tiesai par noziegumiem atbildīgās personas un atrisināt bēgļu un pārvietoto personu problēmu;

D.  tā kā, neskatoties uz līdz šim īstenotajiem ievērojamajiem centieniem atklāt un ekshumēt masu un individuālās apbedījuma vietas un identificēt upuru mirstīgās atliekas, pagaidām veiktie pētījumi neļauj pilnībā rekonstruēt notikumu gaitu Srebreņicā un tās apkārtnē;

E.  tā kā Bosnijas serbu armijas ģenerālis Radislavs Krstičs ir pirmā persona, ko Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) atzina par Srebreņicas genocīda līdzdalībnieku un atbalstītāju, tomēr galvenā apsūdzētā persona Ratko Mladičs divpadsmit gadus pēc šiem traģiskajiem notikumiem vēl joprojām atrodas brīvībā;

F.  tā kā visā Eiropā ir jāvairo informētība par šiem traģiskajiem notikumiem un jāpanāk, ka sabiedrība atzīst atbildību Rietumbalkānu valstīs, lai tādējādi atjaunotu savstarpēju uzticēšanos un atsāktu pastāvīgu dialogu starp reģiona valstīm,

1.  uzskata, ka masveida slepkavošana, kas pirms desmit gadiem notika Srebreņicā, vēl joprojām ir kā atvērta brūce Eiropas vēsturē, kas jāpatur atmiņā, lai izvairītos no tās atkārtošanās;

2.  godā nežēlīgo noziegumu upuru piemiņu; pauž līdzjūtību un solidaritāti ar upuru ģimenēm, daudzas no kurām dzīvo neziņā par savu tēvu, dēlu, vīru un brāļu likteni; atzīst, ka šīs pastāvīgās ciešanas padziļina tas, ka par šiem noziegumiem atbildīgās personas netika nodotas tiesai;

3.  aicina Padomi un Komisiju pienācīgi pieminēt Srebreņicas Potokari genocīda aktu, atbalstot to, ka Eiropas Parlaments 11. jūliju atzina par dienu, kad visā ES un visās Rietumbalkānu valstīs jāpiemin Srebreņicas genocīds;

4.  uzsver, ka par masveida slepkavošanu Srebreņicā un tās apkārtnē atbildīgo personu nodošana tiesai ir nozīmīgs solis ceļā uz mieru un stabilitāti reģionā;

5.  uzsver, ka Eiropas integrācijas procesa ietvaros jāuzsāk patiess izlīguma process; mudina visas valstis vairāk censties pieņemt sarežģīto un nemierīgo pagātni;

6.  ņemot vērā starptautiskās kopienas ciesto neveiksmi Srebreņicā, secina, ka ir jāstiprina ANO loma krīžu novēršanā un pārvaldībā;

7.  norāda, ka vairāk nekā desmit gadus pēc Deitonas nolīgumu parakstīšanas būtiskas politiskās problēmas vēl joprojām nav atrisinātas; uzskata, ka, lai tik tiešām izbeigtu konfliktus un viena grupējuma centienus dominēt citus, steidzami nepieciešama jauna politiskā iniciatīva, rodot miermīlīgus, dzīvotspējīgus un noturīgus risinājumus, kuri var iegūt visu dažādo Bosnijas un Hercegovinas grupējumu atbalstu; uzskata, ka ir pēdējais laiks pārtraukt ārvalstu militāro klātbūtni Bosnijā un Hercegovinā;

8.  pauž bažas par ekonomisko un sociālo stāvokli; uzsver, ka šī būtiskā jautājuma atrisināšana ir galvenais elements, lai reģionā panāktu stabilu attīstību; aicina valdības un ES atzīt, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir galvenā prioritāte reģiona iedzīvotājiem un rīkoties atbilstīgi; uzsver, cik svarīgi ir veicināt reģionālo un pārrobežu sadarbību un izlīgumu starp Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem, kā arī ar kaimiņvalstīm;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Bosnijas un Hercegovinas valdībai, parlamentam un iestādēm, kā arī Rietumbalkānu reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 9. janvārisJuridisks paziņojums