Rezolūcijas priekšlikums - B6-0106/2009Rezolūcijas priekšlikums
B6-0106/2009
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

22.1.2009

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Erik Meijer
Ārlietu komitejas vārdā
par 2008. gada progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

Procedūra : 2008/2693(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0106/2009
Iesniegtie teksti :
B6-0106/2009
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B6‑0106/0000

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2008. gada progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā prezidentūras secinājumus Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomē, kuras laikā visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīta iespēja pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 1993. gada 817. un 845. rezolūciju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu, kā arī prezidentūras secinājumus 2006. gada 15.–16. jūnija un 2006. gada 14.–15. decembra Eiropadomē,

–  ņemot vērā 1995. gada pagaidu nolīgumu starp Grieķijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu deklarāciju, ko 2006. gada 11. martā Zalcburgā vienbalsīgi pieņēma visu ES dalībvalstu ārlietu ministri un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministri,

–  ņemot vērā secinājumus ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas padomes 2007. gada 24. jūlija ceturtajā sanāksmē,

–  ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada 18. septembra nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/212/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Pievienošanās partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku[1],

–  ņemot vērā ES prezidentūras 2008. gada 29. marta Brdo pieņemto deklarāciju „Jauna prioritāte attiecībā uz Rietumbalkāniem”, kurā uzsvērts, ka Saloniku dienaskārtībā un Zalcburgas deklarācijā vajadzīgas jaunas iniciatīvas,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada Progresa ziņojumu par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (SEC(2008)2695),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par Komisijas 2007. gada stratēģijas dokumentu attiecībā uz ES paplašināšanos[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu[3],

–  ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 2007. gada 29.–30. janvāra un 26.–27. novembra ieteikumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par atpakaļuzņemšanu[5],

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/824/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par vīzu izsniegšanas atvieglināšanu — Vēstuļu apmaiņa[6],

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/817/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi — Vēstuļu apmaiņa[7],

–  ņemot vērā ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Piektās apvienotās parlamentārās komitejas galīgo deklarāciju, kas tika pieņemta 2008. gada 28. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. novembra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2008.–2009. gadā” un 2008. gada 9. decembrī notikušās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Komisijas 2007. gada stratēģijas dokumentā attiecībā uz ES paplašināšanos liela nozīme, sākot no šās stratēģijas sākuma stadijām, ir piešķirta tiesiskumam un labai pārvaldībai, jo īpaši korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas, administratīvās un tiesu reformas, kā arī pilsoniskas sabiedrības attīstības jomās,

B.  tā kā ES ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu paplašināšanās procesa kvalitāti,

C.  tā kā ES dalībvalsts Grieķijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas sarunu process pašlaik notiek ANO aizgādībā, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu jautājumam par kandidātvalsts nosaukumu; tā kā saskaņā ar 2006. gada 11. marta Zalcburgas deklarāciju joprojām ir būtiski nodrošināt labas kaimiņattiecības un vienoties ar kaimiņvalstīm par neatrisinātu jautājumu savstarpēji pieņemamiem risinājumiem;

1.  atzinīgi vērtē faktu, ka partijas valdībā un opozīcija Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ar plašu pilsoniskās sabiedrības un sabiedriskās domas atbalstu ir vienotas attiecībā uz vēlmi izpildīt Kopenhāgenas kritērijus dalībai ES un pēc iespējas drīz pievienoties Eiropas Savienībai; šajā sakarībā uzsver, ka runa nav galvenokārt par ārēji uzliktu prasību izpildi, bet gan par pašas kandidātvalsts nākotnes uzlabošanu;

2.  atkārtoti apstiprina pilnu atbalstu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un visu Rietumbalkānu valstu perspektīvai kļūt par ES dalībvalstīm, kas ir būtiski reģiona stabilitātei, samierināšanai un miermīlīgai nākotnei;

3.  atzinīgi vērtē faktu, ka septiņus gadus pēc Ohridas nolīguma valsts parlaments ir pieņēmis likumu par valodu lietošanu pārvaldē un izglītībā; īpaši atzinīgi vērtē, ka ir plašākas iespējas iegūt augstāko izglītību, ko sniedz jaunu fakultāšu atvēršana dažādās pilsētās, tostarp tādu fakultāšu, kur studiju programmas ir atšķirīgās valodās; norāda, ka ir uzlabojusies mazākuma kopienu locekļu taisnīga pārstāvība, jo īpaši valsts pārvaldē, policijā un bruņotajos spēkos;

4.  atzinīgi vērtē valsts panākto progresu dialogā par vīzu režīma atcelšanu, jo īpaši par liela skaita biometrisko ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, integrētas robežu pārvaldības sistēmas īstenošanu un valsts vīzu informācijas sistēmas ieviešanu; ar gandarījumu runā par progresu, kas panākts cīņā pret cilvēku tirdzniecību, nelegālo migrāciju un korupciju, un aicina valdību turpināt centienus šajā jomā; atzinīgi vērtē īstenoto atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar ES un prasa ciešāku sadarbību ar FRONTEX, Eiropolu un EUROJUST; atzīmē grūtības, ar kādām saskaras Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi sakarā ar to, ka visas ES dalībvalstis neatzīst viņu republikas pases; un, ņemot vērā panākto progresu, aicina Komisiju ieteikt Padomei pēc iespējas drīz atcelt vīzu režīmu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņiem, kā arī atcelt prasību pēc vīzām;

5.  atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības centienus ekonomikas jomā, kuru rezultātā panākts ievērojams progress ekonomisko kritēriju izpildē, tādējādi tuvinot valsti funkcionējošai tirgus ekonomikai; īpaši atzinīgi vērtē nodokļu maksāšanas procedūru atvieglojumus, vienas institūcijas apstiprinājuma reģistrācijas reformu, ārējās tirdzniecības veicināšanu un birokrātijas izskaušanu; mudina valdību turpināt tās politiku virzībā uz IKP pieaugumu, zemu inflācijas līmeni, fiskālo disciplīnu un vispārējās uzņēmējdarbības vides nostiprināšanu;

6.  piebilst, ka pēc nopietnajiem mēģinājumiem izgāzt parlamenta vēlēšanas 2008. gada 1. jūnijā, jo īpaši valsts ziemeļrietumu daļā, valdība, lai panāktu korektus vēlēšanu rezultātus, ir veikusi efektīvus pasākumus, daļēji atkārtojot vēlēšanas un veicot efektīvu procesa uzraudzību; atzinīgi vērtē tiesvedību uzsākšanu, lai sodītu tos, kuri izraisīja nekārtības vēlēšanu laikā; atzinīgi vērtē grozījumu pieņemšanu Velēšanu kodeksā, pamatā, atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumiem, kā arī paļaujas, ka tiks paveikts viss iespējamais, lai novērstu jebkādus mēģinājumus izgāzt turpmākās vēlēšanas, piemēram, prezidenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas 2009. gada martā;

7.  atzinīgi vērtē panākto progresu, ieviešot vajadzīgās decentralizētas pirmspievienošanās palīdzības (IPA) vadības struktūras; atbalsta valdības centienus palielināt administratīvo veiktspēju, kas ļaus īstenot Komisijas lēmumu uzticēt IPA vadību dalībvalstu iestādēm;

8.  piebilst, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika līdzīgi lielākajai daļai dalībvalstu pēc lēmuma, kas sīki apspriests tās Parlamentā, vienlaikus ar Melnkalni atzina kaimiņvalsts Kosovas neatkarību, kaut arī tas varētu radīt īslaicīgus sarežģījumus, vēloties saglabāt labas attiecības ar citu kaimiņvalsti — Serbiju; atzinīgi vērtē ar Kosovas iestādēm panākto vienošanos par robežas demarkāciju;

9.  atzīmē, ka palielinātā interese par Serbiju, kas 2009. gadā varētu iegūt ES kandidātvalsts statusu, nedrīkst atslābināt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā vai palēnināt pievienošanās procesa attīstību;

10.  piebilst, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika veic pasākumus, lai izpildītu kritērijus dalībai ES, un apzinās panākto progresu, īstenojot 2001. gadā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Ohridas pamatnolīgumu, kā arī neseno progresu, īstenojot Komisijas kritērijus; tomēr pauž nožēlu, ka trīs gadus pēc tam, kad tai ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss, pievienošanās sarunas joprojām nav sākušās, kas rada nenoteiktu situāciju, kura uz valsti iedarbojas bremzējoši un var destabilizēt reģionu; uzskata, ka šo ārkārtējo situāciju vajadzētu izbeigt; mudina paātrināt šo procesu un atgādina, ka Eiropas Parlaments 2008. gada 23. aprīlī pauda cerību, ka 2008. gadā varētu tikt pieņemts lēmums par pievienošanās sarunu uzsākšanu, apzinoties, ka šķēršļi, kas joprojām saglabājas un kavē ātrāku pievienošanos, ir jālikvidē vēl gados, kad notiks gaidāmās sarunas; mudina Padomi paātrināt šo procesu, lemjot par pievienošanās sarunu uzsākšanas datumu šā gada laikā, līdz kuram tiktu pilnībā īstenotas pievienošanās partnerības galvenās prioritātes;

11.  saistībā ar 2008. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes un 2008. gada 8.–9. decembrī notikušās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumiem atkārtoti atgādina, ka Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kā ES kandidātvalstij svarīgi turpināt labu kaimiņattiecību veicināšanu un meklēt risinājumus neatrisinātiem jautājumiem ar kaimiņvalstīm, ieskaitot sarunas un savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz nosaukumu, pamatojoties uz šās valsts starptautisko apņemšanos un divpusējām un daudzpusējām saistībām un pienākumiem;

12.  atbalsta vidutāja Matthew Nimetz centienus ANO, kā teikts ANO Drošības padomes 1993. gada 817. un 845. rezolūcijā, kuru mērķis ir atrisināt domstarpības par valsts konstitucionālo nosaukumu, lai panāktu pēc iespējas drīz galīgu nolīgumu starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju, pamatojoties uz viņa 2008. gada 6. oktobra priekšlikumu, kā starptautiskā līmenī tikt skaidrībā par atšķirībām starp dažādiem rajoniem, kas pieder dažādām valstīm, bet kurus visus kopā sauc par Maķedoniju; konstatē, ka abām pusēm bijusi nogaidoša attieksme pret šo priekšlikumu; pieņem zināšanai jauna Maķedonijas vidutāja nozīmēšanu; prasa abām pusēm saglabāt apņēmību risināt sarunas ANO aizgādībā un panākt kompromisa risinājumu, lai šis jautājums nebūtu par šķērsli Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalībai starptautiskās organizācijās, kā nosaka 1995. gada Pagaidu nolīgums, kurš joprojām ir spēkā; brīdina, ka gadījumā, ja drīzumā netiks panākta vienošanās starp abām valstīm, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanās ES var ļoti aizkavēties; uzskata, ka neatrisinātu divpusēju problēmu risināšana Balkānos nedrīkst kavēt pievienošanos vai būt svarīgāka par Eiropas integrācijas procesu;

13.  pieņem zināšanai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iesniegumu Starptautiskajā Tiesā attiecībā uz Pagaidu nolīguma 11. pantu; pauž cerību attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Grieķijas apņemšanos turpināt sarunas, kaut arī Starptautiskajā Tiesā notiek tiesvedība par Pagaidu nolīguma piemērošanu; ņemot vērā „Nimetz procesa” ietvaros izziņoto jauno sarunu kārtu, pauž cerību, ka Grieķijas valdība vairs neizmantos savas veto tiesības pret Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un atbalstīs šīs valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, tādējādi veicinot reģiona stabilitāti un labklājību;

14.  atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestāžu centienus sadarboties ar ES dalībvalstīm, kas atrodas kaimiņos, lai pārskatītu iespējamās vēsturiskās pretrunas un vēstures nepareizu interpretāciju, kas varētu izraisīt domstarpības, un mudina kopā ar kaimiņvalstīm godināt valsts kopējo kultūras un vēsturisko mantojumu; pauž bažas par progresa trūkumu, apkarojot jaunu naida kurināšanu pret kaimiņvalstīm, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un izglītības sistēmā, un joprojām mudina valdību nodrošināt valsts atbilstību attiecīgiem ES un Eiropas Padomes standartiem;

15.  piezīmē, ka demokrātijas apstākļos starp valdību un opozīciju notiek mijiedarbība, kurā allaž tiek pausti pretēji viedokļi, uzmanība tiek pievērsta alternatīviem risinājumiem un kur tiek noteikts atbalstītāju vairākums, lai mainītu politiku; uzsver, ka jānodrošina, lai dažādi iedzīvotāju slāņi nenobīstas, ka šī tolerance varētu samazināties, ja vienai partijai ir vairākums parlamentā, kā tas bija Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas gadījumā kopš pēdējām parlamenta vēlēšanām;

16.  mudina sabiedrības locekļiem, kuri iesniedz prasības par varas ļaunprātīgu izmantošanu un/vai korupciju, izsniegt dokumentu, kurā ir skaidrs apstiprinājums par prasības iesniegšanu; atzinīgi vērtē pašreizējo praksi informēt pilsoņus par tiesvedības, kas uzsākta pēc viņu prasības, norisi un galīgo rezultātu, kā arī to, ka šīs prasības tiek skaidri un vienveidīgi reģistrētas policijā un tiesu iestādēs;

17.  aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību pastiprināt cīņu pret organizētās noziedzības saitēm Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē, Kosovā un Albānijā;

18.  pauž nožēlu, ka jaunais 2007. gada 20. septembra Likums par baznīcas, reliģiskās kopienas un reliģiskās grupas juridisko statusu nav piesaistījis dažādu ticību pārstāvjus, jo viņiem ir tādas pašas tiesības izsūdzēt grēkus un paust savu ticību, kā arī izmantot un celt šim mērķim kulta ēkas, kā to dara divu tradicionāli lielāko reliģiju, t. i., Maķedonijas ortodoksālās baznīcas un islāma pārstāvji; atgādina, ka iestāžu pienākums ir izrādīt toleranci pret tiem, kuru pārliecība ir atšķirīga, kā arī aizstāvēt tiesības uz reliģisko daudzveidību;

19.  pauž nožēlu par pieaugošo spiedienu no valdības puses uz plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā; prasa saglabāt neatkarīgu un atšķirīgu informāciju radio un televīzijā, kur jāsaglabājas dažādiem sabiedrībā paustiem viedokļiem, gan paturot redakcionālu brīvību tiem, kuri sniedz informāciju, gan izvairoties no ciešu saišu izveides starp komerciālām raidorganizācijām un atsevišķām partijām vai politiķiem; pauž arī bažas par laikrakstu un televīzijas kanālu lielo finansiālo atkarību no valdības sludinājumiem un šo sludinājumu radītajiem ienākumiem, kas var novērst no kritiska žurnālista skatījuma;

20.  piebilst, ka pat pēc 2005. gada Nodarbinātības likuma grozījumu pieņemšanas joprojām nav skaidrs, kā dažādas līdzās pastāvošas arodbiedrības var noslēgt likumīgus līgumus ar valdību un uzņēmējiem, jo pašreizējais pienākums arodbiedrībām pārstāvēt 33 % nodarbināto, pirms viņi var kļūt par līgumslēdzējiem, ierobežo daudzveidību un rada situāciju, ka ieinteresētās personas nepārtraukti prasa pārskatīt dalības līmeni šajās arodbiedrībās;

21.  aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību steidzami izveidot jaunas atkritumu apglabāšanas vietas un slēgt un attīrīt vecās atkritumu apglabāšanas vietas, vienlaikus izstrādājot praktiskus pasākumus integrētā atkritumu cikla modernizācijai, ieskaitot diferencētu atkritumu savākšanu, ko cita starpā var darīt sindikāti, kā arī uzstādīt iekārtas, ar kurām no atkritumiem var iegūt enerģiju un degvielu;

22.  prasa uzlabot un saglabāt ūdens kvalitāti un ūdens līmeni Ohridas, Prespas un Dojranas ezeros pierobežā, kā arī saprātīgi vienoties par šiem jautājumiem ar kaimiņvalstīm Albāniju un Grieķiju; atzinīgi vērtē ierosināto likumprojektu par ūdens apsaimniekošanu un mudina šo jautājumu nekavējoties izskatīt parlamentā;

23.  ar satraukumu atzīmē negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un vidi, ko rada naftas pārstrādes uzņēmums „OKTA", kas darbojas Ilindenas pilsētā netālu no Skopjes un kuru uzskata par valsts lielāko piesārņotāju;

24.  brīdina, ka, neveicot ieguldījumus ūdens uzglabāšanā, apstrādē un transportēšanā, var tikt apdraudēta dzeramā ūdens piegāde pilsētām;

25.  aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdību atsākt vietējo sabiedrisko pakalpojumu liberalizācijas un privatizācijas procesu, pievēršot īpašu uzmanību elektroenerģijas ražošanai, transportam un izplatīšanas nozarēm;

26.  pauž nožēlu, ka dzelzceļu tīkla darbība pēdējos gados ir pasliktinājusies; īpaši atzīmē, ka gan biežums iekšzemes pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, gan savienojumu skaits ar kaimiņvalstīm ir samazināti līdz minimumam un ritošais sastāvs, ko pašlaik izmanto, ir ļoti nepiemērots pasažieru pārvadājumiem relatīvi īsos attālumos; līdz ar to ir nepieciešami jauni ieguldījumi, lai nākotnē saglabātu pasažieru dzelzceļa pārvadājumus; pauž nožēlu par progresa trūkumu attiecībā uz dzelzceļa savienojuma būvniecība starp Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Bulgāriju, ar tiktu veicināta visa reģiona ekonomiskā attīstība un stabilitāte;

27.  mudina valdību paātrināt plānošanu un ražošanu elektroenerģijas ieguvei no atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo īpaši attiecībā uz saules un vēja enerģiju; šajā sakarībā aicina Skopjes iestādes pielikt visas pūles, lai izstrādātu enerģētikas politiku atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem, un atbalstīt ES nostāju gaidāmajā Kopenhāgenas konferencē par līgumu periodam pēc Kioto protokola pieņemšanas;

28.  pauž bažas, ka lielos apmēros pieaug skaits ziņojumiem, ko cietušie iesniedz saistībā ar vardarbību ģimenē, un mudina papildus pašreizējām Ģimenes tiesībām sagatavot atsevišķu likumu pret šādu vardarbību, kas ļautu ierosināt tiesvedību pret tiem, kuri izrādījuši vardarbību ģimenē;

29.  pauž satraukumu par romu minoritātes nelabvēlīgo stāvokli valstī, ņemot vērā pašu jaunāko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" ziņojumu, saskaņā ar kuru 39 % romu sieviešu ir mazizglītotas vai vispār nav saņēmušas izglītību, 83 % nav nekad strādājušas apmaksātu darbu un 31 % cieš no hroniskām slimībām un šie procentuālie rādītāji strukturāli ir augstāki par vidējiem rādītājiem sievietēm, kuras nav romu sievietes;

30.  atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu attiecībā uz romu politisko pārstāvību; vienlaikus mudina valdību paātrināt un piešķirt attiecīgus resursus pašreizējās romu politikas īstenošanai;

31.  tāpat kā ANO Augstā komiteja bēgļu jautājumos, atzinīgi vērtē faktu, ka līdz šim nevienas mazākumtautības pārstāvji, kuri bēguši no Kosovas un kuriem nav bijis pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, nav tikuši piespiesti doties projām, un cer, ka drīzumā tiks panākta vienošanās starp valdību un ANO Augsto komiteju bēgļu jautājumos par atbildību attiecībā uz šīs grupas finansiālu atbalstu;

32.  tā kā starptautiskā finanšu krīze ir sasniegusi Eiropu un var netieši ietekmēt tirdzniecību un ārvalstu investīcijas Rietumbalkānos, aicina Komisiju būt modrai un vajadzības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus, lai garantētu stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) vienmērīgu turpināšanos attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kā arī citām Rietumbalkānu valstīm, kas ir nozīmīgs faktors stabilitātei reģionā un arī pašas ES labākajām interesēm;

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas parlamentam.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika