Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0247/2009

Iesniegtie teksti :

B6-0247/2009

Debates :

PV 24/04/2009 - 5.3
CRE 24/04/2009 - 5.3
PV 07/05/2009 - 13.1
CRE 07/05/2009 - 13.1

Balsojumi :

PV 24/04/2009 - 7.3
CRE 24/04/2009 - 7.3

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 109kWORD 51k
2009. gada 21. aprīlis
PE423.130
 
B6‑0247/2009
Ar pieprasījumu iekļaut darba kārtībā apspriešanai cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumus,
ievērojot Reglamenta 115. pantu,
iesniedza Pasqualina Napoletano un Ana Maria Gomes
PSE grupas vārdā
par Ashraf nometnes iedzīvotāju humanitāro situāciju

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ashraf nometnes iedzīvotāju humanitāro situāciju 
B6‑0247/2009

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada Papildprotokolu;

–   ņemot vērā cilvēktiesību uzrauga 2005. gada 5. maija ziņojumu „Izejas trūkums: cilvēktiesību pārkāpumi Mujahedin-e Khalq (MKO) nometnēs” un daudzus nesenos cilvēktiesību aizsardzības organizācijas „Amnesty International” (AI), Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK), Starptautiskās cilvēktiesību federācijas (FIDH) un Vispasaules organizācijas pret spīdzināšanu (WOAT) paziņojumus par humanitārās un drošības situācijas pasliktināšanos Ashraf nometnē,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,

A.  tā kā Irākas valdība nesen paziņoja par nodomu likvidēt Ziemeļirākā Ashraf nometni — anklāvu, kurā aptuveni 3400 locekļu no Irānas opozīcijas grupas Irānas Tautas Mujahedin organizācijas (PMOI) jeb Mojahedin-e Khalq (pazīstama arī ar saīsinājumiem MEK un MKO) dzīvo tādā kā ārpusteritoriālā statusā, ko 1980. gados noteicis Sadams Huseins;

B.  tā kā saskaņā ar Ceturtās Ženēvas konvencijas 7. pantu Ashraf nometnes iedzīvotāji ir jāuzskata par bēgļiem, kuri ir aizsargāti atbilstīgi starptautiskajām tiesībām; tā kā PMOI locekļi, kas dzīvo Ashraf nometnē, ir atbruņoti un atzīti par „aizsargājamām personām” saskaņā ar Ceturtās Ženēvas konvencijas 27. pantu; tā kā pēc 2003. gada iebrukuma Irākā ASV militārie spēki šo grupu atbruņoja un deva tās locekļiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņiem ir aizsargājamas personas statuss saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju,

C.   tā kā, pamatojoties uz Irākas un ASV 2008. gadā noslēgtā nolīguma par militāro spēku statusu noteikumiem, kuros pieprasīts koalīcijas spēkiem atkāpties līdz 2011. gada beigām, Ashraf nometni 2009. gada 1. janvārī nodeva atpakaļ Irākas drošības spēku uzraudzībā;

D.  tā kā ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos 2008. gada 15. oktobra vēstulē Irākas Ārlietu ministrijai mudināja Irākas valdību aizsargāt Ashraf nometnes iedzīvotājus un neizraidīt vai nerepatriēt tos piespiedu kārtā, jo tādējādi tiktu pārkāpts nerepatriēšanas princips, un atturēties no jebkādām darbībām, kas apdraudētu to dzīvību vai drošību;

E.  tā kā MEK apsūdz Irākas iestādes par to, ka tās ir atkārtoti bloķējušas pārtikas un ūdens piegādi, kā arī medicīnisko palīdzību nometnei, tajā pašā laikā ir ziņots, ka Irākas drošības spēkiem, kā arī Irākas Cilvēktiesību ministrijai MEK vadība ir liegusi piekļuvi lielai daļai nometnes;

F.  tā kā saskaņā ar neatkarīgu novērotāju, žurnālistu un cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju, kā arī pierādījumiem no bijušajiem MEK locekļiem, no kuriem daži liecināja Irānas parlamenta un Eiropas Parlamenta delegācijas sanāksmē 2007. gada 27. februārī, MEK ir pārtapis no militāras Irānas opozīcijas grupas par sektu, kuras locekļi pilnībā pakļaujas vadītājiem Massoud un Marjiam Rajavi un ir izolēti no ārpasaules un piesaistīti šai organizācijai ar mentālas un fiziskas spīdzināšanas līdzekļu palīdzību;

G.  tā kā cilvēktiesību uzraugs ir detalizēti norādījis, pamatojoties uz tiešām liecībām no vairākiem iepriekšējiem MKO locekļiem, to, kā citādi domājošie organizācijas locekļi tika spīdzināti, sisti un turēti vieninieku kamerās daudzus gadus militārās nometnēs Irākā pēc tam, kad tie kritizēja organizācijas politiku un ar demokrātiju nesavienojamo praksi vai arī tika turēti aizdomās par to, ka vēlas izstāties no organizācijas;

H.  tā kā, pateicoties ASV aizsardzībai, simtiem citādi domājošo organizācijas locekļu tika pārvietoti uz nometni un ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) tiem piešķīris bēgļa statusu un pārvietojis tos uz drošām vietām Irākā vai trešās valstīs, un tā kā šī apmetnes vieta tika slēgta 2008. gadā;

I.  tā kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja iepriekšējos gados organizējusi vairāk nekā 250 bijušo MKO locekļu brīvprātīgu atgriešanos Irānā,

1.  pauž atzinību nesen noslēgtajiem ASV un Irākas nolīgumiem, kuru mērķis ir pilnā mērā atjaunot Irākas tautas valstisko suverenitāti un nodrošināt tās teritorijā vēlētu valdību, taču brīdina, ka šajā pārejas periodā ir jāievēro visu Irākā dzīvojošo civiliedzīvotāju tiesības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām neatkarīgi no šo cilvēku statusa un tautības;

2.  aicina Irākas valsts iestādes aizsargāt Ashraf nometnes iedzīvotāju dzīvības un to fizisko un morālo neaizskaramību un apieties ar tiem saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvencijā paredzētajām saistībām, jo īpaši nepārvietot, neizraidīt, neizdzīt vai nerepatriēt tos piespiedu kārtā, jo tādējādi tiktu pārkāpts nerepatriēšanas princips;

3.  mudina gan ASV, gan Irākas iestādes nodrošināt, ka Ashraf nometnes slēgšana notiek tiesiski, ievērojot personu tiesības, un tiek skaidri pausti to nodomi attiecībā pret Ashraf nometnes iedzīvotājiem jebkurā laikā;

4.  pauž lielas bažas par saņemto informāciju par īstenoto garīgas un fiziskas iespaidošanas praksi un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem MEK kulta organizācijā, ko vada Massoud un Marjiam Rajavi;

5.  aicina Irākas valdību un MEK vadītājus nodrošināt starptautiskajām humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām, kā arī Irākas Cilvēktiesību ministrijai pilnīgu un tūlītēju piekļuvi jebkurai nometnes vietai, lai:

-  nodrošinātu iedzīvotājiem pārtiku, ūdeni, medicīnisko palīdzību un pirmās nepieciešamības preces,

-  varētu brīvi iztaujāt Ashraf nometnes iedzīvotājus un sagatavot neatkarīgu situācijas novērtējumu;

6.  aicina Irākas valdību un MEK vadību ļaut pamest Ashraf nometni visiem tiem, kas to vēlas, un ļaut piekļūt nometnei tām MEK locekļu ģimenēm, kas vēlas noskaidrot savu radinieku atrašanās vietu;

7.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis sniegt palīdzību Irākas valdībai tās centienos rast šīs ieilgušās problēmas cilvēcīgu risinājumu, galvenokārt piedāvājot iespējas pārcelties uz Eiropas Savienību tiem MEK locekļiem, kas nevēlas atgriezties Irānā;

8.  aicina Irākas valdību atjaunot drošu patversmi kā ārkārtas pasākumu tiem citādi domājošajiem organizācijas locekļiem, kuri turpina doties prom no Ashraf nometnes, bet kuriem nav vietas, kur atgriezties pēc tam, kad ASV militārie spēki slēgs Ashraf bēgļu nometni;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, ANO Cilvēktiesību padomei un Irākas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 23. aprīlisJuridisks paziņojums