Procedūra : 2009/2767(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0067/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0067/2010

Debates :

PV 10/02/2010 - 8
CRE 10/02/2010 - 8

Balsojumi :

PV 10/02/2010 - 9.13
CRE 10/02/2010 - 9.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0023

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 163kDOC 105k
2.2.2010
PE432.917v01-00
 
B7-0067/2010

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par 2009. gada progresa ziņojumu par Horvātiju


Hannes Swoboda Ārlietu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2009. gada progresa ziņojumu par Horvātiju  
B7‑0067/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 3. oktobra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju,

–   ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par Horvātijas 2008. gada progresa ziņojumu (1),

–   ņemot vērā Horvātijas 2009. gada progresa ziņojumu, ko Komisija publicēja 2009. gada 14. oktobrī (SEC(2009)1333),

–   ņemot vērā ES un Horvātijas 10. Apvienotās parlamentārās komitejas ieteikumus, kurus pieņēma 2009. gada 26. novembrī Strasbūrā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā jaunievēlētais Eiropas Parlaments ir apņēmies veicināt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

B.  tā kā Horvātijas sekmīga pievienošanās dotu pozitīvu impulsu Rietumbalkānu reģiona pārējās daļas Eiropas integrācijas procesā un tā kā dalības ES perspektīva ir spēcīgs politisku un ekonomisku reformu, kā arī miera un stabilitātes stiprināšanas stimuls;

C. tā kā Horvātija ir turpinājusi gūt panākumus gandrīz visās jomās, neraugoties uz deviņu mēnešu ilgo sastingumu pievienošanās sarunās un pasaules ekonomikas krīzi;

D. tā kā pievienošanās sarunu grafiks nav ievērots, jo ir notikusi kavēšanās robežu strīda ar Slovēniju dēļ, un Komisijas orientējošās pamatnostādnes, lai līdz 2009. gada beigām noslēgtu tehniska rakstura sarunas, nebija iespējams īstenot;

E.  tā kā 2009. gada 11. septembrī ir panākta vienošanās starp Slovēnijas un Horvātijas premjerministriem par divpusējā robežu strīda risināšanas kārtību, kas ļāva atklāt pievienošanās procesa visas atlikušās sadaļas un panākt lielāku dinamiku pievienošanās sarunās;

F.  tā kā ar Slovēnijas un Horvātijas nolīgumu par šķīrējtiesu, kuru 2009. gada 4. novembrī parakstīja ES prezidentvalsts pārstāvju klātbūtnē, tika likti pamati strīdīgā robežjautājuma pilnīgai atrisināšanai savstarpējas uzticēšanās gaisotnē, tiklīdz abu iesaistīto valstu parlamenti būs pabeiguši ratifikācijas procedūru;

G.  tā kā sarunas ar Horvātiju var noslēgt 2010. gadā, ja Horvātija nodrošina, ka, cita starpā, tiek stiprināta valsts pārvalde, apņēmīgāk turpina tiesu iestāžu reformu, stingri apkaro korupciju un organizēto noziedzību, nodrošina bēgļu atgriešanās procesa stabilitāti un ļauj Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai piekļūt pieprasītajiem dokumentiem, kurus nepieciešams izmantot kara noziegumu tiesas prāvās;

H. tā kā 2009. gada 7. jūlijā tika iecelta pašreizējā premjerministre, kura ir apņēmības pilna turpināt Horvātijas saistību izpildi dalībai ES, kā arī paredzētās reformas, tostarp ekonomikas reformu, cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju; tā kā premjerministra vietnieks, kurš bija atbildīgs par ekonomikas politiku, ir demisionējis; tā kā turklāt bijušā aizsardzības ministra imunitāte ir atcelta, apliecinot valdības politisko apņemšanos pārredzami risināt visus apsūdzības korupcijā gadījumus,

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž atzinību par Horvātijas panākumiem, pildot pievienošanās Eiropas Savienībai kritēriju prasības, kā arī dalības pienākumus; atzīmē Horvātijas saskaņotos centienus nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanā, acquis transponēšanā un reformu īstenošanā;

2.  atzinīgi vērtē ES un Horvātijas sarunu atjaunošanu 2009. gada 2. oktobrī pēc vairāk nekā deviņu mēnešu pārtraukuma; uzskata, ka sarunām jānorit vienmērīgi, lai tās tiktu pabeigtas 2010. gadā, ar nosacījumu, ka Horvātija ievēro visus sarunu sadaļu atvēršanas un slēgšanas kritērijus;

3.  pauž pārliecību, ka Horvātija veiks uzdevumus un atrisinās ievērojamās problēmas, lai tiktu panākta atbilstība kritērijiem saistībā ar atlikušajām sarunu sadaļām; norāda, ka valsts turpina reformu īstenošanas centienus, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformām, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, minoritāšu tiesību veicināšanu, kā arī bēgļu atgriešanās procesa sekmēšanu, kara noziegumu tiesas prāvu turpināšanu, ļaujot Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai piekļūt dokumentiem; uzskata, ka Horvātijai turpmāk jāpieliek būtiskas pūles, lai pabeigtu pārstrukturēt kuģu būvētavas;

4.  pauž bažas par to, ka sabiedrības atbalsts dalībai ES mazinās, lai gan ES pievienošanās procesam ir plašs politisko partiju atbalsts; atzīmē — sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Horvātijas sabiedrībā joprojām nav vērojams entuziasms attiecībā uz dalību ES un tas apliecina, ka tikai viena trešā daļa iedzīvotāju uzskata pievienošanos ES par izdevīgu; mudina Horvātijas varas iestādes un pilsonisko sabiedrību rosināt sabiedriskas apspriedes par dalību ES un to, kāda būs pievienošanās Eiropas Savienībai ietekme; aicina valdību un pilsonisko sabiedrību apvienot spēkus, lai uzlabotu sociālās reformas un paātrinātu reformu īstenošanas gaitu tiesu sistēmā, valsts pārvaldē, vides un ekonomikas politikas jomā;

Politiskie kritēriji

5.  atzinīgi vērtē gūtos panākumus valsts pārvaldes reformas programmas īstenošanā 2008.‑2011. gadam un stingro valdības apņemšanos centienus turpināt;

6.  atzinīgi vērtē Horvātijas līdzdalību Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) operācijās un misijās, kā arī tās darbības saskaņošanu ar ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) deklarācijām, kopējām nostājām un paziņojumiem, kad vien to aicina pievienoties;

7.  tomēr uzsver, ka galvenās vājās vietas joprojām ir administratīvās procedūras, kā arī attiecīgo iestāžu pārvaldība un administratīvā rīcībspēja; uzskata, ka kopumā vairāk politiskās uzmanības būtu jāpievērš civildienesta stiprināšanai; atzīmē, ka valsts pārvaldes depolitizācijas process joprojām ir agrīnā posmā un ka tiesiskais regulējums, ar ko izveido profesionālu un efektīvu civildienestu, vēl nav pabeigts; norāda, ka nepieciešama jauna algu sistēma un ka lēmumu pieņemšanas procesā vairāk pārvaldes līmeņa pienākumu jāuztic civildienestam;

8.  atzīmē — lai gan ir vērojama politiskā griba cīnīties ar korupciju visos līmeņos un lai gan ir izveidots tiesisks regulējums cīņai ar korupciju, tā joprojām ir plaši izplatīta, un valsts struktūru, tostarp policijas un tiesībaizsardzības iestāžu, administratīvā rīcībspēja joprojām ir nepietiekama; mudina attiecīgās iestādes izskatīt korupcijas gadījumus, jo tajos iesaistīti gandrīz visi sabiedrības, tautsaimniecības un valdības slāņi, tostarp virkne iestāžu, kas darbojas galvenokārt veselības aprūpes jomā, tiesu sistēmā, vietējās pašvaldībās un uzņēmējdarbībā; pauž īpašas bažas par gadījumiem, kad tiesu iestādes tiek nepamatoti politiski ietekmētas; atzinīgi vērtē premjerministra un valdības sekmīgos centienus apkarot korupciju valsts uzņēmumos, taču uzskata, ka jādara vairāk, lai veicinātu politiskās pārskatatbildības kultūru attiecībā uz korupciju, kurā iesaistīti politiķi;

9.  atzinīgi vērtē nozīmīgās likumdošanas un institucionālās izmaiņas, ko ieviesa, lai cīnītos pret organizēto noziedzību, un pauž gandarījumu par jaunajiem pret mafijas darbību vērstiem pasākumiem, ar kuriem veicina dažādu par drošību atbildīgu iestāžu sadarbību; pauž īpašu atzinību par sevišķi labu sadarbību ar Bosnijas un Serbijas tiesībaizsardzības iestādēm;

10. atzinīgi vērtē tiesību aktu pieņemšanu un iestāžu izveidi tiesu sistēmas reformas izšķirošajā jomā un ar gandarījumu norāda, ka tiesu iestāžu sistēmā uzlabojusies efektivitāte un pārredzamība, kā arī samazinājies tiesā nonākušo neizskatīto lietu skaits;

11. taču norāda — lai gan ir gūti zināmi panākumi, vajadzīgi mērķtiecīgāki pasākumi, lai īstenotu reformas tiesu sistēmā, kurā cita starpā joprojām ir liels skaits neizskatītu lietu un lietu izskatīšana tiesā ir pārmērīgi ilga; norāda, ka turpmāk vēl jāveic nozīmīgs darbs, lai stiprinātu tiesas iestāžu neatkarību, jāizveido pārredzamāka tiesnešu un prokuroru atlases procedūra un efektīvāk jāīsteno tiesas nolēmumi; uzskata, ka jāpieliek lielākas pūles šo uzdevumu veikšanai, lai nezaudētu iedzīvotāju uzticēšanos tiesu iestāžu darbībai un tiesiskumam; atbalsta Tieslietu ministrijas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir tiesnešu nominācijas, atlases un kvalifikācijas pakāpes paaugstināšana atbilstoši kvalifikācijai un nopelniem;

12. ņem vērā paziņojumu, ar ko Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) prokurors nāca klajā 2009. gada 3. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sanāksmē, un mudina Horvātiju pilnībā sadarboties ar ICTY; uzsver, ka prokurors savā paziņojumā, norādot, ka Horvātija turpina atbilstīgi reaģēt uz lielāko daļu ICTY pieprasījumu sniegt tam palīdzību, atkārtoti atzīmēja, ka galvenā problēma joprojām ir neatrisinātais pieprasījums rīkoties, lai atrastu un iegūtu svarīgus militārus dokumentus, kuri attiecas uz 1995. gadā notikušo operāciju „Vētra” un kurus paredzēts izmantot tiesas prāvās pret dažiem ģenerāļiem; novēl jaunizveidotajai aģentūru darba grupai, kurā darbojas dažādu valsts iestāžu un aģentūru pārstāvji, panākumus, veicot šo izmeklēšanu; uzskata, ka vajadzības gadījumā trešā puse var dot papildu ieguldījumu izmeklēšanā; aicina ES Padomi pēc iespējas drīz pieņemt lēmumu par sarunu atvēršanu attiecībā uz 23. sadaļu — Tiesu vara un pamattiesības; mudina Horvātiju risināt jautājumu par kara noziegumos vainīgo nesodāmību un turpināt centienus, lai iedibinātu objektivitāti, izskatot kara noziegumus tiesas prāvās savā valstī;

13. ar gandarījumu atzīmē, ka Horvātija turpina uzlabot rādītājus attiecībā uz līdzsvarotu un taisnīgu kara noziegumu izmeklēšanu un ka gada laikā vairākiem kara noziegumos apsūdzētajiem Horvātijas iedzīvotājiem ir uzrādīta apsūdzība un notikušas tiesas prāvas; atzinīgi vērtē norādījumus visām prokuratūrām, kurus attiecībā uz kara noziegumiem publicējis valsts virsprokurors un ar kuriem paredz nodrošināt vienotu praksi neatkarīgi no aizdomās turamā nacionālās izcelsmes; taču atzīmē, ka pagājušajā gadā daudzi kara noziegumos apsūdzētie tika tiesāti neklātienē un ka bažas saglabājas, tostarp arī par to, kā tiesas procesi notiek konkrētos gadījumos; pievērš īpašu uzmanību gadījumam, kad notiesātais augsta ranga kara noziedznieks, kurš bija arī Horvātijas parlamenta deputāts, varēja izbēgt no soda un rast patvērumu kaimiņvalstī;

14. atzīmē, ka tā īpašuma restitūcija, ko konfiscēja Otrā pasaules kara un komunistiskā režīma laikā, ir neatrisināta problēma, vienlaikus atzīstot, ka sasniegti zināmi rezultāti, lai atdotu atņemto privātīpašumu tā likumīgajiem īpašniekiem, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

15. pozitīvi vērtē stāvokli preses brīvības jomā, taču vienlaikus atzīmē, ka joprojām vērojama zināma politiska un komerciāla ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem; mudina Horvātijas varas iestādes apņēmīgi rīkoties pret draudiem reportieriem, kuru rakstos atspoguļoti kara noziegumi, korupcija un organizētā noziedzība, ņemot vērā to, ka bijuši žurnālistu iebiedēšanas gadījumi;

16. pauž gandarījumu par to, ka ir samazinājies pret etniskajiem serbiem vērsto vardarbīgo incidentu skaits un to smaguma pakāpe, ir uzlabojusies policijas izmeklēšana un etnisko horvātu un etnisko serbu samierināšanās process ir izrādījies sekmīgs; atzinīgi vērtē to, ka sagaidāmas izmaiņas Konstitūcijā, kas tika ierosinātas, lai atzītu visas minoritāšu grupas Horvātijā, un ka ir uzlabojusies minoritāšu tiesību ievērošana izglītības jomā; pauž īpašu gandarījumu, atzīmējot sasniegtos rezultātus romu iedzīvotāju iekļaušanā izglītības apguvē; taču aicina Horvātijas varas iestādes turpināt centienus, lai apkarotu diskrimināciju pret romiem un etniskajiem serbiem, pirmām kārtām tieslietu sistēmā, nodarbinātības un mājokļu pieejamībā; mudina Horvātiju turpināt sekmēt iecietības garu un veikt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu tos, kas joprojām varētu saskarties ar draudiem vai iebiedēšanas gadījumiem;

17. mudina Horvātiju turpināt centienus kultūras daudzveidības veicināšanā;

18. atzinīgi vērtē kopējos sasniegtos rezultātus bēgļu atgriešanās jomā un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīga bēgļu atgriešanās un viņu reintegrācija, tostarp mājokļu rekonstrukcija un to atpakaļ atgūšana, problēmu risināšana, īstenojot mājokļu programmas bijušajiem īres tiesību īpašniekiem, kā arī pasākumi, kas veicami pensiju tiesību apstiprināšanā; atzīmē, ka Horvātijas 2009. gada mājokļu programmas īstenošana joprojām ir sākotnējā posmā globālās ekonomiskās krīzes seku un budžeta ierobežojumu dēļ un ka programma būs jāturpina 2010. gadā un, iespējams, arī turpmāk, un ka ir vajadzīgas kompetento iestāžu ilgstošas saistības; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt apstākļus ilgtspējai teritorijās, uz kurām atgriežas; aicina Horvātijas valdību saskaņot tās stingro imigrācijas un patvēruma politiku ar ES normām;

19. aicina valdību nodrošināt apmācību tiesu darbiniekiem par tiesību aktu ieviešanu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jomā; atzīmē, ka līdz šim neviens no šiem tiesību aktiem nav izmantots tiesas lēmumu pamatā; atzinīgi vērtē sievietes iecelšanu premjerministra amatā, tomēr prasa aktīvāk atbalstīt sieviešu līdzdalību politikā, ievērojot, ka iepriekšējā gada pašvaldību vēlēšanās sieviešu īpatsvars sarucis visās vietējās pārvaldes struktūrās (piemēram, vadītāju („župan”) sieviešu skaits samazinājies no trim vietām uz vienu); uzsver, ka jāpalielina centieni atbalsta sniegšanā no vardarbības ģimenē cietušajiem; atzīmē Horvātijas sasniegtos rezultātus attiecībā uz likumdošanu naida noziegumu jomā un mudina valdību pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka tiek ieviests atbilstīgs tiesisks regulējums, kā arī risināt diskriminācijas pret seksuālajām minoritātēm problēmu, tostarp rūpīgi izmeklējot naida noziegumus un draudus;

20. vērš uzmanību uz nepieciešamību novērst trūkumus saistībā ar invalīdu stāvokli, sevišķi risinot nepilnības tiesību aktos, politikas izstrādē un pakalpojumu sniegšanā invalīdiem, jo īpaši personām ar garīgiem traucējumiem;

Ekonomiskie kritēriji

21. ar gandarījumu atzīmē, ka Horvātija pakāpeniski atgūstas no ekonomiskās krīzes un, lai gan pieaug bezdarbs, tās tautsaimniecības izredzes ir salīdzinoši labvēlīgas; atzīmē, ka ir saglabāta makroekonomikas stabilitāte un ka patlaban paredz tekošā konta deficīta samazinājumu, kā arī to, ka ir samazinājusies ārējās bilances nelīdzsvarotība un ir saglabājusies stabila banku nozare; turklāt atzīmē, ka dalības ES mērķis ir palīdzējis investoriem saglabāt uzticēšanos Horvātijas ekonomikai un ka tas nodrošinājis pieturas punktu ekonomikas politikas jomās nesenajā nestabilajā periodā;

22. tomēr aicina valdību novērst pašreizējās strukturālās nepilnības tautsaimniecībā, kurai nepieciešamas dziļākas un ātrākas strukturālas reformas, jo tās ir ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums; mudina valsti samazināt tās ietekmīgo resursu pārdalīšanas lomu un vairāk ierobežot valsts intervenci ekonomikā, veicināt nodarbinātību, atdzīvinot samērā neelastīgo darba tirgu, samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un pārtraukt subsidēt nozares, kuras rada zaudējumus;

Pienākumu uzņemšanās, ko uzliek dalība ES

23. ar gandarījumu atzīmē, ka Horvātija ir uzlabojusi spēju uzņemties dalības ES pienākumus, vairākumā jomu sasniedzot labu atbilsmes līmeni acquis communautaire; tomēr mudina Horvātijas varas iestādes turpināt administratīvo struktūru un institucionālo spēju nostiprināšanu, kuras nepieciešamas atbilstīgai acquis ieviešanai, lai valsts pēc pievienošanās varētu palielināt ieguvumus, ko sniedz dalība ES;

24. mudina Horvātiju turpināt darbu privatizācijas jomā, pabeigt neliela mēroga objektu, tostarp tūrisma nozarē, privatizācijas programmu, uzsākt pārstrukturēšanu tādās jutīgās nozarēs kā lauksaimniecība, kā arī sekmēt privātā sektora līdzdalību infrastruktūras attīstībā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

25. ņem vērā sasniegtos rezultātus, cita starpā attiecībā uz grūtībās nonākušo kuģu būvētavu izsoli, vienlaikus aicinot Horvātijas varas iestādes turpināt centienus, kas nepieciešami, lai pabeigtu kuģu būves nozares pārstrukturēšanu;

26. pauž gandarījumu, ka ir izveidota nepieciešamā institucionālā struktūra publiskā iepirkuma jomā, padarot publiskā iepirkuma pārvaldības politiku saskaņotāku un koordinētāku; taču mudina Horvātijas varas iestādes turpināt iepirkuma iestāžu spēju veicināšanu, lai efektīvi un pārredzami piemērotu tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā un lai ievērojami samazinātu nelikumību, tostarp krāpšanas, risku, paturot prātā, ka publiskā iepirkuma procedūras joprojām ir viens no galvenajiem korupcijas avotiem; aicina Horvātijas varas iestādes veikt pasākumus, lai uzlabotu pārbaudi par līgumu sagatavošanu un reālo izpildi;

27. ar gandarījumu atzīmē labos kopējos panākumus, kas sasniegti finanšu kontroles jomā, jo īpaši attiecībā uz tiesību aktiem, kas nosaka iekšējo finanšu kontroli, vienlaikus norādot, ka jāpanāk labāki rezultāti ārējās revīzijas jomā, cita starpā stiprinot tiesisko regulējumu Valsts kontroles neatkarības nodrošināšanai; norāda, ka valsts finanšu pārredzamībai ir izšķiroša nozīme korupcijas apkarošanā un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā, jo tā sekmē valsts iestāžu darbības kontroli, kurai arī ir labvēlīga ietekme, lai palielinātu iestāžu atbildību pilsoņu priekšā;

28. atzinīgi vērtē panākumus Pirmspievienošanās instrumenta (IPA) komponentu īstenošanā, ar kuru valsti sagatavo struktūrfondu pārvaldībai; taču aicina Horvātijas iestādes būtiski palielināt administratīvās spējas pašreizējās IPA struktūrās, lai panāktu ES kohēzijas politikas regulatīvo un operatīvo prasību izpildi un garantētu fondu absorbcijas spējas, jo īpaši izstrādājot valsts stratēģisko pamatprogrammu un izmantojot struktūrfondu darbības programmas;

29. aicina Horvātijas varas iestādes izstrādāt pārrobežu sadarbības projektus, kuru mērķis ir sasniegt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un celt pierobežu rajonos dzīvojošo cilvēku dzīves līmeni;

30. pauž gandarījumu par sasniegumiem un progresu vides jomā, it īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, klimata pārmaiņām, rūpnieciskā piesārņojuma kontroli un riska pārvaldību; mudina Horvātiju stiprināt administratīvās spējas valsts un vietējā mērogā; prasa ne tikai formāli transponēt, bet arī atbilstīgi piemērot ES acquis attiecībā uz dabas aizsardzību un ūdens apsaimniekošanu;

31. norāda, ka jāveicina investīcijas enerģētikas infrastruktūrā, lai uzlabotu energoapgādes drošību un dažādošanu un energoefektivitāti; uzsver, ka valstij ir liels potenciāls attiecībā uz atjaunojamās enerģijas veidiem, un jo īpaši saules enerģiju, un šajā sakarībā aicina Horvātijas varas iestādes ieviest tiesību aktus, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas tirgus izveidi;

Reģionālā sadarbība

32. mudina Horvātiju īstenot centienus, lai panāktu un uzturētu labas kaimiņattiecības, turpinātu būt nozīmīga un proaktīva reģionālās sadarbības veicinātāja visos līmeņos un dotu pozitīvu ieguldījumu reģionā; tomēr mudina Horvātijas valdību un kaimiņvalstu valdības aktivizēt dialogu, lai panāktu vairāku neatrisinātu divpusēju jautājumu konkrētu risinājumu, jo īpaši attiecībā uz robežu demarkāciju, pazudušām personām, īpašuma atgūšanu un bēgļiem, kā arī pilsoņu izraidīšanu kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci gadījumos;

33. atgādina par vienošanos attiecībā uz šķīrējtiesu starp Slovēnijas un Horvātijas premjerministriem nolūkā atrisināt šo valstu robežu strīdu; atzinīgi vērtē to, ka Horvātijas parlaments ir ratificējis nolīgumu, un cer, ka Slovēnijas parlaments tāpat rīkosies visdrīzākajā laikā; šajā sakarībā aicina Komisiju izveidot šķīrējtiesas sarakstu, iekļaujot tajā vienīgi augsti kvalificētus profesionāļus ar juridisko izglītību un iespēju robežās ar pieredzi šķīrējtiesas darbā;

34. aicina Horvātijas valdību un visus Horvātijas politiskos spēkus rīkoties konstruktīvi, lai stiprinātu Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti un sekmētu pašreizējo konstitucionālo reformu procesu;

35. aicina Horvātijas valdību no jauna apsvērt politiku par dubultpilsonību, jo īpaši attiecībā uz Horvātijas pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Bosnijā un Hercegovinā; aicina Horvātijas valdību un Eiropas Komisiju rast taisnīgu un stabilu risinājumu attiecībā uz šiem pilsoņiem;

36. uzsver, ka atbilstīgi pievienošanās partnerības būtiskai prioritātei ir jāveicina centieni, lai atrisinātu visus Horvātijas neatrisinātos robežu jautājumus ar kaimiņvalstīm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē panākumus sarunās ar Melnkalni un mudina Horvātijas, Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas valdības turpināt divpusējās sarunas par robežu demarkāciju;

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Horvātijas valdībai un parlamentam.

 

(1)

Minētajā datumā pieņemtie teksti, P6_T6(2009)0133.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 13. maijsJuridisks paziņojums