Rezolūcijas priekšlikums - B7-0086/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0086/2010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Irānu

3.2.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Cornelia Ernst, Helmut Scholz GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0078/2010

Procedūra : 2010/2504(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0086/2010
Iesniegtie teksti :
B7-0086/2010
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0086/2009

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2009. gada 12. jūnija valsts prezidenta vēlēšanas un tām sekojošos nemierus Irānā,

–   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valdes ģenerāldirektora 2007. gada 15. novembra ziņojumu par Drošības kontroles līguma, kas saistīts ar Neizplatīšanas līgumu, un ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1737(2006), Rezolūcijas Nr. 1747(2007), 1803 (2008) un 1835 (2008) būtisko noteikumu īstenošanu Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, īpaši 2009. gada 7. maija un 22. oktobra rezolūcijas;

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/191 par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 11. un 12. decembra deklarāciju,

–   ņemot vērā to, ka no 2010. gada 9. janvāra līdz 11. janvārim Teherānā bija paredzēta 4. EP un Irānas parlamentu sanāksme, kuru atcēla Irānas puse,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

Par demokrātiju un cilvēktiesībām

A. tā kā ir nopietnas indikācijas par to, ka jūnijā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus ietekmējusi ievērojama krāpšana, kas izraisījis masveida protesta kustību (tā tiek dēvēta par „Zaļo kustību”) ar masu demonstrācijām gan Irānā, gan ārpus tās robežām, kuras turpinājās iepriekšējo mēnešu laikā;

B.  tā kā Irānas drošības spēki — Revolucionārā gvarde, Basiju milicija un policija — reaģējuši uz to ar bargiem pasākumiem, patvaļīgi arestējot tūkstošiem miermīlīgu protestētāju un disidentu, tostarp studentus un augstskolu mācību spēkus, sieviešu tiesību aktīvistus, advokātus, žurnālistus, tekstu autorus Internetā, garīdzniekus un ievērojamus cilvēktiesību aizstāvjus, nepārprotami apliecinot centienus iebiedēt kritizētājus un apslāpēt neapmierinātību;

C. tā kā turklāt drošības spēki pastiprinājuši reliģisko minoritāšu piederīgo, piemēram, bahajiešu un sunītu, sistemātisku apdraudēšanu un īstenojuši patvaļīgus arestus un nāvessodu izpildīšanas, kas vērsti pret kurdu, azerbaidžāņu, beludžu un arābu pilsoniskās sabiedrības un politiskajiem aktīvistiem;

D. tā kā ļoti daudzi protestētāji miruši drošības spēku uzbrukumu rezultātā vai apcietinājumā un tā kā tūkstošiem cilvēku bijuši apcietināti, bet apmēram 300 aktīvistu vēl arvien atrodas cietumā; tā kā ir saņemta informācija, ka daudzi no arestētajiem tiek sisti un spīdzināti, bet dažos gadījumos cietumos un slepenajās ieslodzījuma vietās pakļauti seksuālai vardarbībai; tā kā ir saņemta arī informācija, ka simtiem irāņu, kas bijuši iesaistīti demonstrācijās, pametuši valsti, baidoties no represijām, un izmisīgi meklē drošu patvērumu kaimiņvalstīs un Eiropā;

E.  tā kā parlamentārā izmeklēšanas komisija 2010. gada sākumā konstatēja, ka prokurora vietnieks Saeed Mortazavi ir tieši atbildīgs par vismaz trīs ieslodzīto nāvi spīdzināšanas un nolaidības rezultātā Kahrizak cietumā;

F.  tā kā 2010. gada 28. janvārī Mohammad Reza Ali-Zamani un Arash Rahmanipour tika izpildīts nāvessods, un saskaņā ar oficiālo informāciju tie ir pirmie izpildītie nāvessodi, kas saistīti ar protesta kustību, kaut gan vismaz viens no sodītajiem, ja ne pat abi divi, vēlēšanu laikā jau atradās cietumā, un tā kā vismaz deviņas personas notiesātas ar nāvessodu, jo tiek apgalvots, ka šīs personas saistītas ar „Zaļo kustību”;

G. tā kā kopš augusta pirmajām dienām tiesu iestādes organizējušas paraugprāvu masveida pārraidīšanu televīzijā, kurās tika apsūdzēti pazīstami reformu atbalstītāji un aktīvisti, demonstrējot ar varu no viņiem izspiestās atzīšanās un kuru rezultātā viņiem piespriests ilgstošs cietumsods vai pat nāvessods;

H. tā kā 27. decembrī, Ashura rituālu pēdējā dienā, tika nošauts un ar nodomu sabraukts ar automobili Ali Mousavi — galvenā valsts prezidenta pretinieka jūnija vēlēšanās Mir Hossein Mousavi 35 gadus vecais radinieks, kas skaidri liecina par mērķtiecīgu atentātu, lai iebiedētu viņa onkuli;

I.   tā kā fiziķis Masoud Ali Mohammadi tīši noslepkavots bumbas sprādziena rezultātā, un daudzi uzskata, ka tas ir brīdinājums universitātes profesoriem un studentiem, jo ir informācija, ka Masoud Ali Mohammadi bija nozīmīga loma 400 citu zinātnieku pārliecināšanā publiski atbalstīt opozīcijas līderi Moussavi, mudinot savus studentus piedalīties miermīlīgās demonstrācijās pēc jūnija vēlēšanām;

J.   tā kā laikā pēc masu demonstrācijām 27. decembrī Irāna apsūdz Rietumus nemieru kūdīšanā, izraidījusi divus britu diplomātus, aizturējusi zviedru diplomātu uz 24 stundām, kā arī apsūdzējusi Vācijas vēstniecības personālu aktīvā protestu kustības atbalstīšanā;

K. tā kā laikā pēc vēlēšanām Irānas valsts iestādes uzsākušas plašu un pastāvīgu starptautisko radio un televīzijas tīklu, daudzu starptautisko tīmekļa vietņu, tostarp Facebook un Twitter tīmekļa vietņu, kā arī opozīcijas Teherānas vietējo tīmekļa vietņu un mobilo telefonu sakaru pakalpojumu bloķēšanu, tādējādi izraisot arī pārraides problēmas tīkliem citās Tuvo Austrumu valstīs un par Eiropā;

L.  tā kā Eiropas un Krievijas uzņēmumi nodrošinājuši Irānu ar nepieciešamajām filtrēšanas un bloķēšanas ierīcēm, dažas no kurām var izraisīt risku iedzīvotāju veselībai pat uzstādītajām ierīcēm kaimiņos esošajās teritorijās;

Par kodolenerģijas jautājumu

M. tā kā Irāna, pārkāpjot savas saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, slepeni uzcēlusi bagātināšanas iekārtu Qom pilsētā un vienīgi paziņojusi Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai par tās eksistenci jau ilgu laiku pēc celtniecības darbu uzsākšanas un tā kā šis noteikumu pārkāpums izraisa pieņēmumus par iespējamiem citiem slepeniem kodolobjektiem un vēl vairāk mazina uzticēšanos Irānas apliecinājumiem, ka valsts kodolprogrammas mērķis ir vienīgi civilo vajadzību apmierināšana;

N. tā kā diplomātiska risinājuma panākšanas nolūkos Irānas kodolprogrammas jautājumā ES, Amerikas Savienotās valstis, Ķīna un Krievija ar SAEA aizbildnību ierosinājušas vienošanos par Irānas rīcībā pašreiz esošā mazbagātinātā urāna pārvietošanu uz Krieviju un Franciju tā pārstrādāšanai kodoldegvielas stieņos, lai nodrošinātu Teherānas medicīnas pētījumu reaktora darbību;

O. tā kā, kopš Irāna šo priekšlikumu noraidījusi, turpinās apspriešana Drošības padomē par sankciju palielināšanu pret Irānu,

Par demokrātiju un cilvēktiesībām

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka iespējamās plašās nelikumības Irānas valsts prezidenta vēlēšanu laikā 2009. gada jūnijā netika pakļautas parlamenta un augstākā vadītāja Khamenei nopietnai izmeklēšanai, un uzskata, ka valsts prezidenta Ahmedinejad pilnvaru likumība ir nopietni kompromitēta, kaut gan augstākais vadītājs atzinis šīs amata pilnvaras;

2.  apbrīno desmitiem tūkstošu Irānas pilsoņu uzņēmību, kuri turpina riskēt ar savu profesionālo karjeru un dzīvību, pieprasot vairāk brīvības un demokrātisku tiesību Irānas Islāma Republikā;

3.  nosoda to, ka Irānas valdība un parlaments acīmredzot nespēj konstruktīvi atsaukties uz jaunas, izglītotas un dinamiskas paaudzes prasībām Irānā, kuras pārstāvji uzskata, ka viņu cerības panākt ekonomisku un sociālu attīstību tiek apspiestas pārāk ilgi;

4.  stingri nosoda sistemātiskos un brutālos uzbrukumus miermīlīgiem demonstrantiem, kā arī laikrakstu redakciju slēgšanu un cilvēktiesību organizāciju piespiedu slēgšanu;

5.  aicina Irānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus tos ieslodzītos, kas miermīlīgi īstenojuši savas tiesības uz vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, kā arī izmeklēt valdības ierēdņu un drošības spēku pārstāvju rīcību, kuri atbildīgi par disidentu, demonstrantu un ieslodzīto ģimenes locekļu nogalināšanu, apsūdzēšanu un spīdzināšanu, kā arī pakļaut viņus kriminālvajāšanai;

6.  atkārtoti uzsver aicinājumu Irānas tiesu iestādēm pasludināt nāvessoda moratoriju un nepārprotami aizliegt mazgadīgo sodīšanu ar nāvi;

7.  aicina Irānas iestādes nekavējoties pārtraukt praksi pārraidīt televīzijā tiesu prāvas un aicina Irānas parlamentu grozīt tās Irānas tiesību normas, ar kurām valdībai atļauts atteikt paredzētu procesuālu tiesību nodrošināšanu, piemēram, tiesājamo tiesības uz atbilstīgu juridisko pārstāvību;

8.  nosoda Irānas iestāžu centienus cenzēt drukātos plašsaziņas līdzekļus, traucēt radio un televīzijas raidījumus, piemēram, BBC, kā arī bloķēt Internetu un aicina ES un tās dalībvalstis paust savu attieksmi pret šo metožu starptautisko ietekmi, kā to prasa dalība Starptautisko telekomunikāciju savienībā (ITU);

9.  asi kritizē starptautiskos uzņēmumus, jo īpaši Nokia un Siemens, par Irānas iestāžu nodrošināšanu ar nepieciešamajām cenzūras un uzraudzības tehnoloģijām, tādējādi būtiski veicinot Irānas disidentu kriminālvajāšanu un aizturēšanu;

Par kodolenerģijas jautājumu

10. pauž dziļu nožēlu par to, ka Irānas valdība atkal noraidījusi visus mēģinājumus panākt kompromisu kodolieroču jautājumā un ka valsta prezidenta Ahmedinejad valdība acīmredzot vēlas izmantot šo jautājumu, lai novērstu uzmanību no iekšējās krīzes valstī;

11. aicina Irānu un citas Tuvo Austrumu valstis, kuras plāno ieguldīt līdzekļus kodolenerģijā, neatkārtot kļūdu, ko izdarīja daudzas ES dalībvalstis, priekšroku dodot bīstamām un novecojušām tehnoloģijām; aicina šīs valstis izpētīt visas iespējas, ko piedāvā modernas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kā arī energoefektivitātes palielināšanas un saglabāšanas metodes;

12. uzstāj, ka jāpanāk strīda miermīlīga politiska izšķiršana attiecībā uz Irānas kodolprogrammu; atkārtoti pauž negatīvu nostāju pret visām militārām darbībām vai draudiem lietot spēku un brīdina, ka jebkura militāra darbība izraisītu vēl dziļāku krīzi minētajā reģionā; pauž nopietnas bažas par to, ka šajā reģionā pieaug Amerikas Savienoto Valstu militāro spēku klātbūtne;

13. aicina turpināt centienus atrast vispusīgu un objektīvi panāktu risinājumu jautājumā par Irānas kodolprogrammu, balstoties uz Irānas tiesību atzīšanu izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem pasākumiem un pamatojoties uz pārbaudāmiem Irānas apliecinājumiem par tās kodolprogrammas miermīlīgo būtību; ir stingri pārliecināts, ka, izmantojot dialogu un diplomātiju, var panākt reālu un ilgtermiņa risinājumu Irānas jautājumā, izmantojot daudzpusēju sistēmu Vīnes Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzraudzībā;

14. atkārtoti aicina, lai visas puses un visos aspektos stingri piemēro Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT); atkārtoti aicina visas valstis, kurām ir kodolieroči, pakāpeniski samazināt kodolieroču kaujas galviņu skaitu, mazināt kodolieroču nozīmi drošības politikā un atbalstīt no kodolieročiem brīvas zonas izveidi Eiropā un Tuvajos Austrumos;

15. atkārtoti aicina Irānas parlamentu un valdību ratificēt un īstenot Papildprotokolu, kā arī pilnībā ieviest Vispārējā drošības pasākumu nolīguma noteikumus;

16. pauž bažas par to, ka Izraēla, Indija un Pakistāna nekļuva par Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstīm; aicina šīs valstis kļūt par minētā līguma dalībvalstīm; atkārtoti pauž dziļu nožēlu par nolīgumiem kodoljomā, kas noslēgti starp ASV, Franciju un Indiju, ignorējot Kodolieroču neizplatīšanas līguma loģiku un padarot Indiju par vienīgo zināmo valsti ar kodolieročiem, kurai atļauts īstenot kodolieroču tirdzniecību ar visu pārējo pasauli, tostarp veicot bagātināšanu, lai gan tā nav Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts; uzskata, ka sarunas par no kodolieročiem brīvas zonas izveidi Tuvos un Vidējos Austrumos, Vidusjūras reģionā un Āzijas ziemeļaustrumos varētu būt nozīmīgs solis minētā reģiona valstu drošības problēmu risināšanā; aicina EU–3 ierosināt šo ideju sarunās ar Irānu;

17. atkārtoti pauž vispārēju negatīvu nostāju attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu, jo tās izmantošana ir saistīta ar nopietnu risku, neatrisināmu kodolatkritumu problēmu, augstām izmaksām un neatņemami arī ar kodolieročiem;

Par turpmākajām ES un Irānas attiecībām

18. vērš uzmanību uz to, ka sankcijas pret Irānu nav devušas nekādus vērā ņemamus rezultātus strīda atrisināšanai par Irānas kodolprogrammu; pauž bažas par to, ka jaunas sankcijas varētu negatīvi ietekmēt Irānas iedzīvotājus; tādēļ aicina ES turpināt diplomātiskos centienus un nepiekrist jaunām sankcijām pret Irānu;

19. atgādina Padomei un dalībvalstīm, ka kodolieroču neizplatīšana un atbruņošanās ir būtiski savstarpēji saistītas, un šie procesi savstarpēji veicina cits citu; tādēļ aicina ES dalībvalstis veikt progresīvus pasākumus, lai mazinātu kodolieroču nozīmi drošības politikā un uzsākt vērā ņemamus pasākumus, lai padarītu Eiropu par no kodolieročiem brīvu zonu;

20. uzsver, cik nozīmīgi ir visos līmeņos turpināt dialogu ar Irānu, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību; pauž nožēlu par to, ka Irānas puse atlikusi Eiropas Parlamenta delegācijas vizīti, kas bija paredzēta no 2010. gada 8. janvāra līdz 11. janvārim; apliecina ieinteresētību turpināt un padarīt intensīvāku tiešo dialogu ar Irānas sabiedrību un pauž cerības, ka Irānas valdība un Parlaments pārskatīs savu nostāju jautājumā par tiešiem kontaktiem;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību komisijai un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.