Procedūra : 2010/2528(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0124/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0124/2010

Debates :

PV 24/02/2010 - 16
CRE 24/02/2010 - 16

Balsojumi :

PV 25/02/2010 - 7.3
CRE 25/02/2010 - 7.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0036

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 154kDOC 93k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0123/2010
17.2.2010
PE432.981v01-00
 
B7-0124/2010

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 13. sesiju


Richard Howitt S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 13. sesiju  
B7‑0124/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību Padomi (UNHCR) un jo īpaši 2009. gada 14. janvāra rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes attīstību un ES lomu šajā procesā(1), kā arī 2006. gada 16. marta rezolūciju par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju(2), 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju(3), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu(4), 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO organizētās Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem (2005. gada 14.–16. septembrī)(5) un 2009. gada 7. maija rezolūciju par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jautājumā(6),

–   ņemot vērā ņemot vērā steidzamības kārtā pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot Apvienotās Nāciju Organizācijas ģenerālās Asamblejas Rezolūciju Nr. A/RES/60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–   ņemot vērā iepriekš notikušās UNHRC kārtējās un īpašās sesijas, kā arī iepriekšējās vispārējā periodiskā pārskata (VPP) kārtas,

–   ņemot vērā gaidāmo UNHRC trīspadsmito sesiju, kas notiks 2010. gada martā, un Vispārējā periodiskā pārskata astoto kārtu, kas notiks no 2010. gada 3. maija līdz 14. maijam,

–   ņemot vērā Cilvēktiesību padomes reformēšanu, kas notiks 2011. gadā,

–   ņemot vērā institucionālās pārmaiņas, kas ieviestas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības līguma 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27., un 47. pantu Lisabonas līguma redakcijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību universāluma veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem(7);

B.  tā kā UNHRC ir unikāls veidojums, kas specializējies vispārējās cilvēktiesībās, un īpašs forums, kas izskata ar cilvēktiesībām saistītos jautājumus ANO sistēmā;

C. tā kā UNHRC reformēšanas procesā būs jāņem vērā divas galvenās tēmas, proti, par šīs struktūrvienības statusu, ko apspriedīs Ņujorkā, un par tās procedūrām, ko apspriedīs Ženēvā; tā kā nākamā gadā tiks īstenotas vairākas iniciatīvas un notiks vairākas neoficiālas sanāksmes;

D. tā kā Eiropas Savienības nozīmība iepriekšējos desmit gados pasaules mērogā ievērojami pieaugusi un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvētā jaunā pieeja varētu būt iespēja, kā palīdzēt Savienībai rīkoties efektīvāk, lai saskaņotā, vienotā un iedarbīgā veidā atrisinātu pasaules mēroga problēmas;

E.  tā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija UNHRC trīspadsmitās sesijas laikā dosies uz Ženēvu, kā tas ir bijis iepriekšējos gados, kad tika rīkotas UNHRC sesijas, un arī pirms tam, kad tika rīkotas ANO cilvēktiesību komitejas sesijas, kuras tiesībpārņēmēja ir UNHRC,

Cilvēktiesību padomes darbs

1.  atgādina par savu aicinājumu ES dalībvalstīm pretoties jebkuriem mēģinājumiem mazināt cilvēktiesību universāluma, nedalāmības un savstarpējās atkarības jēdziena nozīmi un aktīvi mudina UNHRC vērsties pret jebkāda veida diskrimināciju, tostarp dzimuma, rases, vecuma, dzimumorientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ;

2.  brīdina nepieļaut UNHRC pārlieku politizēšanu tādā mērā, kas neļautu šai struktūrvienībai īstenot savas pilnvaras; uzsver, cik liela nozīme ir rezolūcijām attiecībā uz konkrētām valstīm, vēršoties pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem tajās; šajā sakarībā asi nosoda ierosinājumus, kas neparedz rīkoties un pauž savu vilšanos par šīs pieejas izmantošanu Padomes 11. īpašajā sanāksmē, kurā netika pieļauta konsekventas un saskaņotas rezolūcijas pieņemšana, kurā būtu risināts jautājums par stāvokli Šrilankā;

3.  atzinīgi vērtē 13. īpašās sanāksmes par Haiti organizēšanu, kas notika, pateicoties Brazīlijas iniciatīvai, un kuras mērķis bija uz cilvēktiesību ievērošanu balstītas pieejas iekļaušana atjaunošanas procesā pēc postošās zemestrīces, kā arī šīs sanāksmes novatoriskos aspektus kā, piemēram, īpašu sanāksmju organizēšanu, ja notikušas dabas katastrofas, un specializēto ANO aģentūru iesaistīšanu, kas ir veids, kā nodrošināt ekspertu iesaistīšanu apspriešanas procesā; pauž nožēlu par to, ka ar pieņemto rezolūciju netika atbalstīta neatkarīgu cilvēktiesību ekspertu nozīmīgā loma Haiti, paredzot vadlīnijas par cilvēktiesību jautājuma iekļaušanu plašākos ANO centienos un devējvalstu vadītajās iniciatīvās Haiti atbalstam, un aicina ANO dalībvalstis, sekot šīs sesijas gaitai, iekļaujot ANO plašākos centienos Haiti atbalstam cilvēktiesību ievērošanas pieeju;

4.  pauž nožēlu par to, ka UNHRC nav spējusi savlaicīgi vērsties pret citām nopietnām situācijām cilvēktiesību jomā; aicina ES dalībvalstis nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus un aktīvi rīkoties, lai saistībā ar UNHRC veicinātu konkrētu mehānismu radīšanu, kuru mērķis būtu atrisināt krīzes cilvēktiesību jomā Afganistānā, Gvinejas Republikā, Irānā un Jemenā;

5.  atgādina par savu nostāju attiecībā uz reliģiju nomelnošanas koncepciju un, atzīstot nepieciešamību pilnībā atrisināt reliģisko minoritāšu diskriminācijas problēmu, uzskata, ka šā jēdziena iekļaušana protokolā par papildu standartiem attiecībā uz rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un jebkuru diskrimināciju nebūtu adekvāta; aicina ANO dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošos standartus attiecībā uz vārda brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību;

6.  atkārtoti aicina ES dalībvalstis, ko cilvēktiesības tiek respektētas to iekšējo politikas jomu koncepcijās, jo — ja tas netiek veikts — tiek vājināta ES nostāja ENHRC;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Amerikas Savienotās Valstis no jauna iesaistījušās Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrvienību darbā un sekojošu to ievēlēšanu par UNHRC locekli, kā arī to konstruktīvo ieguldījumu vārda brīvības jomā ANO 64. Ģenerālajai asamblejā un veikumu rīcības plāna izstrādāšanā turpmākajam darbam pēc Durbanas pārskatīšanas konferences; aicina ASV un ES dalībvalstis turpmāk sekot līdz šādām iniciatīvām un visplašākajā mērā sadarboties;

8.  ir norūpējies par to, ka UNHRC vēlēšanās, kas notiks 2010. gada maijā, ir izvirzīta Irānas kandidatūra; atkārto savus iebildumus pret tā dēvēto „tīro sarakstu” koncepciju UNHRC vēlēšanās, aicinot organizēt konkurējošas vēlēšanas ar visu reģionālo grupu piedalīšanos, un mudina ES darīt visu iespējamo, lai novērstu tādu valstu ievēlēšanu UNHRC, kurās cilvēktiesību pārkāpumi ir īpaši problemātiski;

9.  aicina ES un tās dalībvalstis turpināt pieprasīt kritēriju izveidi dalībai UNHRC vēlēšanās un jo īpaši kā prasību minimumu noteikt sadarbību ar īpašajām procedūrām atbilstoši savām pilnvarām; aicina ES uzņemties vadību, sadarbībā ar reģionālajiem partneriem izstrādājot vēlēšanu procesam paredzētu pamatnostādņu kopumu;

10. aicina efektīvi uzraudzīt īpašo procedūru un līgumisko struktūru ieteikumu faktisko izpildi saistībā ar īstenoto vispārējā periodiskā pārskata (VPP) procesu par katru valsti;

11. aicina ES dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai saglabātu visus īpašo procedūru mandātus; aicina atjaunot mandātu ANO īpašajam ziņotājam par Mjanmu un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, kā arī izveidot jaunu valsts mandātu attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku, ņemot vērā humanitārā stāvokļa pasliktināšanos šajā valstī;

12. atzinīgi vērtē Kopīgo pētījumu par vispārējo praksi attiecībā uz slepenu aizturēšanu terorisma apkarošanas kontekstā, ko apspriedīs 13. sesijā; aicina ES dalībvalstis atbalstīt to un nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar ziņojumu atbilstoši Parlamenta iepriekš paustajām nostājām par šo jautājumu, jo īpaši atbilstoši 2009. gada 19. februāra(8) un 2007. gada 14. februāra(9) rezolūcijai par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus; nosoda mēģinājumus cenzēt pētījumu un novērst tā izskatīšanu Cilvēktiesību padomē;

13. aicina ES aktīvi iesaistīties turpmākajās VPP sesijās, lai nodrošinātu taisnīgu procedūru un lai rezultātā tiktu atbalstīti un ievēroti ANO īpašo procedūru un līgumisko struktūru secinājumi un ieteikumi, tostarp nodrošinot vajadzīgo tehnisko palīdzību šo secinājumu un ieteikumu īstenošanai; aicina ES turpināt iekļaut VPP ieteikumus visās ES ārpolitikas jomās;

Faktu vākšanas misija (Goldstone ziņojums)

14. uzsver, ka visām pusēm un visos gadījumos ir jāievēro starptautisko cilvēktiesību jomas tiesību akti un starptautisko humanitāro tiesību akti, jo šo tiesību aktu ievērošana joprojām ir būtisks priekšnosacījums, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos; atgādina starptautiskajai sabiedrībai par tās pienākumu starptautisko cilvēktiesību jomas aktu un starptautisko humanitāro tiesību aktu pārkāpumu gadījumos nodrošināt saukšanu pie atbildības; uzskata, ka, lai efektīvi īstenotu Tuvo Austrumu Miera procesu, ir jānodrošina atbildīgums un tiesiskums;

15. aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis veidot stingru ES kopējo nostāju par turpmāko darbu pēc faktu vākšanas misijas ziņojuma par konfliktu Gazā un Izraēlas dienvidu daļā, publiski pieprasot tajā pausto ieteikumu īstenošanu un atbildību par visiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp iespējamiem kara noziegumiem, un mudinot abas puses veikt izmeklēšanas, kas atbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz neatkarību, objektivitāti, pārredzamību, savlaicīgumu un efektivitāti, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijai A/64/L.11, un prasa nodrošināt, lai visas personas, kas atbildīgas par iespējamajiem noziegumiem, tiktu sauktas pie atbildības; uzskata, ka līdz šim uzsāktās izmeklēšanas nav sniegušas apmierinošus rezultātus šajā sakarā;

16. aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis, konsultējoties ar ES ārējām misijām un NVO šajā jomā, aktīvi uzraudzīt Goldstone ziņojumā ietverto ieteikumu īstenošanu; prasa minēto ieteikumu un saistītu novērojumu iekļaušanu ES un abu minēto pušu dialogos, kā arī ES nostājās daudzpusējos forumos;

Cilvēktiesību padomes reformēšana

17. uzsver nepieciešamību īstenot pārredzamu un visaptverošu reformēšanas procesu, ņemot vērā NVO, pilsoniskās sabiedrības un visu citu attiecīgo ieinteresēto personu viedokli;

18. uzsver, ka reformēšanai nevajadzētu likt šķēršļus UNHRC turpmākajam vērienīgajam darbam ar cilvēktiesību pārkāpumiem saistīto jautājumu risināšanā;

19. aicina ES dalībvalstis, ņemot vērā ar Rezolūciju A/HRC/12/L.28 izveidotās UNHRC reformēšanas darba grupas pirmo sanāksmi, panākt kopēju nostāju šajā jautājumā, kā arī izstrādāt efektīvu un aktīvu sarunu stratēģiju;

20. aicina EP Ārlietu komiteju sagatavot ieteikumu Padomei, lai sniegtu savlaicīgu ieguldījumu ES nostājas sagatavošanā par gaidāmo reformēšanu;

21. pauž stingru nostāju, ka, veicot reformēšanu, jāsaglabā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos (OHCHR) neatkarība, jāaizsargā un, ja iespējams, jānostiprina īpašās procedūras, kā arī jāgarantē iespēja UNHRC risināt ar īpašiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistītus jautājumus, izmantojot rezolūcijas par konkrētām valstīm un attiecībā uz tām izsniegtus mandātus, bet vienlaikus atzīst plašāku debašu nepieciešamību; atzinīgi vērtē apspriedes par tādiem UNHRC pilnveidošanas veidiem, kas nav saistīti ar institucionālās izveides paketi;

22. uzskata, ka UNHRC reformēšana 2011. gadā varētu pavērt iespējas vispārējā periodiskā pārskata pievienotās vērtības palielināšanai; jo īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt pārskata ietvaros valstu ierosināto galīgo ieteikumu atbilstību starptautiskajiem standartiem cilvēktiesību jomā un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uz rezultātiem orientētu turpmāko pasākumu mehānismu;

23. atzinīgi vērtē notiekošās diskusijas par UNHRC un Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas attiecībām, kā arī par dalību UNHRC; atkārtoti pauž uzskatu par to, ka abas minētās struktūras ir papildinošas, un uzskata, ka vispārējai pārstāvniecībai varētu būt priekšrocības, tostarp saistībā ar cilvēktiesību universālumu, bet arī mazākai struktūrai varētu būt pozitīva ietekme;

24. atzīst ES un tās dalībvalstu aktīvu līdzdalību UNHRC darbā un atzinīgi vērtē Beļģijas vēstnieka Alex Van Meeuwen veikumu saistībā ar līdz šim sekmīgas prezidentūras nodrošināšanu;

25. atzinīgi vērtē Spānijas prezidentūras prioritātes cilvēktiesību jomā un Spānijas ārlietu ministra paredzēto dalību nākamajā UNHRC sesijā;

26. uzskata, ka jaunā ES institucionālā struktūra sniedz iespēju uzlabot ES darbību saskaņotību, pamanāmību un uzticamību UNHRC; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nodrošināt praktiskus pasākumus Lisabonas līguma īstenošanai, lai novērstu pārāk ilgu pārejas periodu, kas mazinātu Savienības uzticamību, un nodrošināt, ka jaunie noteikumi uzlabo ES spējas īstenot saziņu un sadarboties ar citu reģionu bloku valstīm kopīgu iniciatīvu īstenošanai;

27. pilnvaro Eiropas Parlamenta delegāciju UNHRC 13. sesijā darīt zināmas šajā rezolūcijā paustās bažas, aicina delegāciju ziņot Cilvēktiesību apakškomitejai par savu vizīti un uzskata par pienācīgu arī turpmāk norīkot Eiropas Parlamenta delegāciju dalībai attiecīgajās UNHRC sesijās;

o

o o

28. aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajai pārstāvei / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO Ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 64. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos un Ārlietu komitejas izveidotajai ES un ANO darba grupai.

 

 

(1)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2009)0021.

(2)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2006)0097.

(3)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2004)0037.

(4)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2005)0237.

(5)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2005)0362.

(6)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2009)0385.

(7)

ES lîguma 2. pants, 3. panta 5. punkts un 6. pants.

(8)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2009)0073.

(9)

Pieòemtie teksti, P6_TA(2007)0032.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 13. maijsJuridisks paziņojums