Procedūra : 2010/2502(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0141/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0141/2010

Debates :

PV 10/03/2010 - 6
CRE 10/03/2010 - 6

Balsojumi :

PV 10/03/2010 - 7.11

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0062

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 159kDOC 94k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0137/2010
3.3.2010
PE433.001v01-00
 
B7-0141/2010

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0010/2010 un B7‑0009/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu


Reinhard Bütikofer, Ulrike Lunacek, Franziska Katharina Brantner, Raül Romeva i Rueda, Indrek Tarand Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu  
B7‑0141/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma Padomei par ieroču neizplatīšanu un par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni priekšlikumu, ko iesniegušas Annemie Neyts-Uyttebroeck ALDE grupas vārdā un Angelika Beer Verts/ALE grupas vārdā (B6-0421/2008),

–   ņemot vērā 2010. gadā gaidāmo Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu pārskatīšanas konferenci,

–   ņemot vērā iepriekšējās 2004. gada 26. februāra(1), 2005. gada 10. marta(2), 2005. gada 17. novembra(3) un 2007. gada 14. marta(4) rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanu un kodolatbruņošanos,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra paziņojumu par lielāku starptautisko drošību, it īpaši tā 6., 8. un 9. punktu, kuros pausta ES apņemšanās apkarot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu,

–   ņemot vērā Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupas ārkārtīgi nozīmīgo lomu kodolieroču neizplatīšanā,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1540 (2004) un Rezolūciju 1673 (2006) par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu,

–   ņemot vērā Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējos drošības nolīgumus un papildu protokolus, Konvenciju par kodolvielu fizisko aizsardzību, Konvenciju par kodolterorisma novēršanu, Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu, Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START I), kura darbības termiņš beidzās 2009. gadā, un Līgumu par stratēģisko uzbrukumu samazināšanu (SORT),

–   ņemot vērā ziņojumu par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu, par ko Eiropadome vienojās 2008. gada 11. decembrī,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6–0234/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā gan valstu, gan nevalstisku dalībnieku veikta masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšana ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskai stabilitātei un drošībai;

B.  tā kā nešaubīgi nav gūti panākumi konkrētu mērķu (piemēram, tā dēvēto „13 pasākumu”(5) ) sasniegšanā saistībā ar Neizplatīšanas līguma mērķu izpildi, par kuriem vienojās iepriekšējās pārskata konferencēs, jo sevišķi tagad, kad draudus rada dažādi iemesli, tostarp kodolieroču izplatīšanas pieaugums, kas ir cieši saistīts ar palielinātu pieprasījumu pēc kodoltehnoloģijas un tās pieejamību, un iespējamība, ka šāda tehnoloģija un radioaktīvie materiāli var nonākt noziedzīgu organizāciju un teroristu rīcībā, kā arī KNL parakstījušo kodollielvalstu nevēlēšanās ierobežot vai likvidēt savus kodolieroču arsenālus un samazināt pakļaušanos kodolbruņošanās militārajai doktrīnai;

C. tā kā ir nepieciešams nostiprināt KNL kā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeni un atzīt, ka vajadzīga drosmīga politiskā vadība un vairāki progresīvi, secīgi pasākumi, lai atkārtoti nostiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma spēkā esamību, kā arī nostiprinātu līgumus, nolīgumus un aģentūras, kas veido pašreizējo izplatīšanas un atbruņošanās režīmu, tostarp jo īpaši Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (SAEA);

D. tā kā Komisijai ir novērotāja statuss konferencē par Kodolmateriālu piegādātājvalstu grupu un pārskata konferencē par KNL, un tā kā Padomes sekretariāts arī piedalīsies KNL konferencē, vai nu iesaistoties Komisijas vai ES prezidentūras delegācijā;

E.  tā kā ES ir apņēmusies izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai novērstu un apstādinātu vispārējas bažas izraisošas kodolieroču izplatīšanas programmas un atturētu no to īstenošanas, un, ja iespējams, atteiktos no tām vispār, kā tas nepārprotami pausts ES stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko Eiropadome pieņēmusi 2003. gada 12. decembrī;

F.  tā kā ES ir jāpastiprina centieni cīņā pret kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu, lai sodītu izplatīšanas darbības un izstrādātu pasākumus zināšanu nodošanas novēršanai, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp daudzpusējus nolīgumus un pārbaudes mehānismus, valstu un starptautiskā līmenī koordinētus eksporta pārraudzības mehānismus, kopīgas draudu samazināšanas programmas un politiskos un ekonomiskos ietekmēšanas līdzekļus;

G. tā kā ES atzinusi citas neizplatīšanas un atbruņošanās iniciatīvas, kas nav saistītas ar ANO darbību;

H. tā kā par vispārēju praksi ir kļuvusi „neizplatīšanas klauzulu” iekļaušana nolīgumos, kas kopš 2003. gada noslēgti starp ES un trešām valstīm;

I.   tā kā —lai atjaunotu un stiprinātu kodolieroču neizplatīšanas režīmu — ir nepieciešama ciešas koordinācija un sadarbība starp ES un tās partneriem, tostarp j o īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju;

J.   tā kā ASV prezidents Baraks Obama sniedzis paziņojumus, kuros viņš ir uzsvēris, ka ASV centīsies panākt, lai pasaulē vairs nebūtu kodolieroču, un sadarbosies ar Krieviju, lai izbeigtu ASV un Krievijas ballistisko raķešu paaugstinātas gatavības režīmu, un ievērojami samazinās ASV kodolieroču un kodolmateriālu krājumus; tā kā ASV ir ratificējušas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējiem drošības nolīgumiem pievienotos protokolus, kas ir pozitīva un uzticību sekmējoša rīcība; tā kā prezidents B. Obama paziņojis par nodomu pilnībā pabeigt ratifikāciju Līgumam par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu;

K. tā kā jaunie priekšlikumi atbruņošanās jomā, piemēram, kurus ierosinājuši Henry Kissinger, George P. Schultz, William J. Perry un Sam Nunn 2007. gada janvārī un 2008. gada janvārī, kā arī — no dažādām kampaņām, piemēram, Global Zero, kurās pausts uzskats, ka ļoti nozīmīgs veids, kā palīdzēt novērst kodolieroču izplatīšanu un panākt drošību pasaulē, ir censties panākt kodolieroču likvidēšanu,

L.  tā kā Lielbritānijas un Norvēģijas kopīgā iniciatīva, kuras mērķis ir pārbaudīt kodolieroču demontēšanas īstenošanas iespējamību un ar to saistītās procedūras, kā arī paredzēt tam attiecīgus procedūras pasākumus, ir konkrēts ieguldījums jautājuma pareizā risināšanā;

M. tā kā 2008. gadā Francijas un Lielbritānijas valdības paziņoja par to rīcībā esošo kaujas kodolgalviņu samazināšanu, bet vienlaicīgi nolēma modernizēt savus kodolarsenālus; tā kā Francijai un Apvienotajai Karalistei ir īpašs pienākums veicināt ES neizplatīšanas un atbruņošanās politiku,

1.  aicina visas iesaistītās puses izmantot iespēju, ko piedāvā ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konference, lai sekmētu mērķa īstenošanu par pilnīgu kodolatbruņošanos, kas balstīta uz starptautisku nolīgumu par pakāpenisku kodolieroču iznīcināšanu visā pasaulē, un vēlreiz apstiprina savus iebildumus pret kodolenerģijas izmantošanu gan militāriem, gan civiliem mērķiem, jo tajā slēpjas divējādas izmantošanas risks;

2.  aicina visas puses pārskatīt to militāro doktrīnu ar nolūku atteikties no pirmā trieciena iespējas;

3.  šajā sakarībā mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padomi un Komisiju darīt visu iespējamo, lai sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm un nevalstiskajiem dalībniekiem, kas iestājas par vispārēju atbrīvošanos no kodolieročiem (īpaši Parlamentāriešu sadarbības tīklu kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, pilsētu mēru miera kustības tīklu un no kodolieročiem brīvu pašvaldību tīklu), palielināt izpratni Eiropā par neizplatīšanas jautājumiem;

4.  aicina Padomi un dalībvalstis, aizliedzot kodolieroču izstrādi, ražošanu, uzkrāšanu, pārdošanu, izmēģināšanu, izmantošanu un izmantošanas draudēšanu, veicināt šāda jauna nolīguma pieņemšanu un atbilstoši pieprasīt no valstīm, kas ražo kodolieročus (neatkarīgi no tā, vai šīs valstis parakstījušas KNL), lai tās veiktu vienpusējus, kā arī daudzpusējus pasākumus kodolatbruņošanās panākšanai;

5.  uzsver nepieciešamību NKL 2010. gada pārskata konferencē izstrādāt stratēģijas, lai vienotos par nolīgumu attiecībā uz ieročiem paredzēta skaldmateriāla ražošanas pārtraukšanu nediskriminējošā veidā, kas nozīmē, ka nolīgumā, par kuru notiek sarunas, būtu jānosaka, ka ne tikai valstis, kurām nav kodolieroču, vai valstis, kuras līdz šim nav parakstījušas KNL, bet arī visas piecas ANO drošības padomes dalībvalstis, kuras visas ražo kodolieročus, nopietni apņemas pārtraukt skaldmateriāla izmantošanu ieroču ražošanā un demontē visas ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls šiem ieročiem;

6.  atkārto aicinājumu pārskatīt un aktualizēt Padomes 2005. gada 25. aprīļa nostāju Nr. 2005/329/PESC, kas saistīta ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu 2005. gada pārskata konferenci(6), lai nodrošinātu, ka Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu 2010. gada pārskata konferencē tiktu panākti pozitīvi rezultāti, kas vēl vairāk nostiprinātu KNL trīs pīlārus;

7.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padomi un Komisiju regulāri informēt Parlamentu par visām sanāksmēm, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konferencei, un atbilstoši ņemt vērā tā viedokli par neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem saistībā ar šo konferenci;

8.  atkārto, cik svarīgi ir, lai Padome sadarbībā ar tās partneriem aktīvi atbalstītu konkrētus priekšlikumus par to, kā pakļaut SAEA kontrolei jebkuras kodoldegvielas ražošanu, izmantošanu un atkārtotu apstrādi, kā arī par starptautiskas degvielas bankas izveidošanas pabeigšanu; turklāt atbalsta arī citus ierosinājumus par kodoldegvielas cikla sadalīšanu kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas nolūkā, šajā sakarībā paturot prātā, ka Parlaments atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas gatavību veikt finansiālu ieguldījumu līdz pat EUR 25 miljonu apmērā kodoldegvielas bankas izveidē SAEA uzraudzībā un vēlas, lai drīzumā tiktu apstiprināta vienota rīcība šajā jautājumā; tomēr uzsver, SAEA pilnvarās nekādā gadījumā nevajadzētu iekļaut kodolenerģijas aktīvu veicināšanu;

9.  norāda, ka ES visiem spēkiem jācenšas sekmēt tādus enerģētikas projektus trešās valstīs, kuri nav saistīti ar kodolenerģiju un atbalstīt šīs valstis centienos garantēt energoapgādes drošību, neizmantojot kodolenerģiju, un šajā sakarībā aicina cieši sadarboties ar Starptautisko atjaunojamās enerģijas aģentūru (IRENA);

10. atbalsta turpmākos centienus, lai pilnveidotu SAEA pilnvaras, tostarp drošības nolīgumu papildu protokolu vispārināšanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt uzticības veidošanos; prasa nodrošināt, ka šai organizācijai piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tā izpildītu būtisko uzdevumu īstenot drošas kodoldarbības;

11. pauž pilnīgu atbalstu to pasākumu nostiprināšanai un uzlabošanai, ar kuriem pārbauda atbilstību visiem pieejamajiem neizplatīšanas instrumentiem;

12. aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu neizplatīšanas noteikumu un instrumentu universālu piemērošanu un efektīvu īstenošanu, it īpaši uzlabojot pārbaudes līdzekļus;

13. pieprasa efektivitātes novērtējumu par to, kā starp ES un trešajām valstīm noslēgtajos nolīgumos tiek izmantotas klauzulas par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu;

14. aicina izveidot no kodolieročiem brīvas zonas, kas būtu pirmais solis no kodolieročiem brīvas pasaules izveidošanā; šajā sakarībā uzskata, ka no kodolieročiem brīvas zonas izveidei Tuvajos Austrumos ir būtiska nozīme, lai panāktu ilgstošu un visaptverošu mieru šajā reģionā; norāda, ka visu taktisko kodolgalviņu aizliegšana Eiropā starplaikā varētu izveidot precedentu turpmākajam kodolatbruņošanās procesam;

15. pauž nožēlu par prezidenta Nikolā Sarkozī īstenojamo agresīvo politiku, kas paredz kodolenerģijas veicināšanu trešās valstīs, kurās cilvēktiesību ievērošana ir apšaubāma, jo šāda politika varētu nopietni mazināt ES iniciatīvu panākumus neizplatīšanas jomā;

16. atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas paziņojumu , ka viņš veicinās Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu ratificēšanu; šajā sakarībā cer, ka tiks veikts jauns situācijas pārskats kodolenerģijas jomā, ar kuru ASV paredzētu saistības vairs neizstrādāt atomieročus, tostarp tādus, kas var sagraut kodolbunkurus, paredzētu kodolieroču uzkrājumu samazināšanu un mudinātu ASV vairāk pievērsties aizsardzības veidiem, kas nav saistīti ar kodolenerģiju;

17. aicina Padomi ciešā sadarbībā ar ASV, Krieviju, Ķīnu un citas galvenās līgumslēdzējas valstis kategoriski un aktīvi veicināt gatavošanos nākamajai KNL 2010. gada pārskata konferencei;

18. aicina padarīt intensīvāku dialogu ar jauno ASV administrāciju un visām kodolieroču lielvalstīm, lai īstenotu kopīgu programmu par pakāpenisku kaujas kodolgalviņu uzkrājumu samazināšanu, un pieprasa ratifikāciju Līgumam par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu, kā arī panākt būtisku progresu jautājumā attiecībā uz jauno līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START);

19. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu veikt sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu un juridiski saistošu vienošanos, ar ko tiktu aizstāts pašreizējais Līgums par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura termiņš beidzās 2009. gada decembrī, un to, ka prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedjevs 2009. gada 6. jūlijā ir parakstījuši „Kopējo vienošanos par līguma START-1 turpinājuma līgumu”;

20. uzsver, ka neskaidrība par to, kāda ir Irānas kodolprogramma, apdraud gan kodolieroču neizplatīšanas sistēmu, gan stabilitāti reģionā un visā pasaulē; atbalsta mērķi panākt risinājumu ar Irānu sarunu gaitā un aicina izstrādāt jaunu uzticības veidošanas iniciatīvu reģionālajā līmenī, kuras veidošanas pamatā būtu Helsinku process, lai īstenotu ilgtermiņa mērķi par visu militāro konfliktu izbeigšanu Tuvo Austrumu reģionā;

21. pauž patiesu nožēlu par nolīgumiem kodolenerģijas jomā, kas noslēgti starp ASV, Franciju un Indiju, ignorējot Kodolieroču neizplatīšanas līguma loģiku un padarot Indiju par vienīgo zināmo valsti ar kodolieročiem, kurai atļauts īstenot kodolieroču tirdzniecību ar visu pārējo pasauli, tostarp veicot bagātināšanu, lai gan tā nav Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts;

22. pauž bažas par nesenajiem kodolizmēģinājumiem, ko 2009. gada 24. septembrī veica Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR), un to, ka šī valsts noraida ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1887; tomēr atbalsta ASV pieeju par divpusēju dialogu saistībā ar sešu pušu sarunām, lai panāktu Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem, un norāda, ka šajā sakarībā īpaša loma ir Ķīnai ;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietu un drošības politikas jomā, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Līguma par kodolieroču neizplatīšanu dalībvalstu 2010. gada pārskata konferences priekšsēdētājam un SAEA ģenerāldirektoram.

 

(1)

OV C 98 E, 23.4.2004., 152. lpp.

(2)

OV C 320 E, 15.12.2005., 253. lpp.

(3)

OV C 280 E, 18.11.2006., 453. lpp.

(4)

OV C 301 E, 13.12.2007., 146. lpp.

(5)

Apvienoto Nāciju Organizācija — Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu 2000. gada pārskata konference, NPT/CONF.2000/28 (I un II daļa)..

(6)

OV L 106, 27.4.2005., 32. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 13. maijsJuridisks paziņojums