REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pārredzamību un stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu

8.3.2010

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0020/2010 — O‑0026/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Niccolò Rinaldi, Sophia in 't Veld, Alexander Alvaro, Metin Kazak, Marielle De Sarnez, Michael Theurer ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0154/2010

B7‑0173/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārredzamību un stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 218. pantu,

–   ņemot vērā 2010. gada 9. februāra rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām nākamajā likumdošanas periodā[1],

–   ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta versija), kura uzskatāma par Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[2],

–   ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību[3],

–   ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2010. gada 22. februāra atzinumu par pašreizējām Eiropas Savienības sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās 8. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē, kura pēdējoreiz grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/136/EK,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Lisabonas līgums ir spēkā jau no 2009. gada 1. decembra;

B.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam būs jāsniedz piekrišana par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tekstu, pirms tas stājas spēkā Eiropas Savienībā;

C. tā kā saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos starptautisku nolīgumu apspriešanas posmos;

tā kā kopā ar Komisijas pārstāvjiem sarunu kārtas apmeklēja arī Padomes pārstāvji;

tā kā ASV valdība ir izpaudusi galvenos nolīguma noteikumus atsevišķu privātuzņēmumu pārstāvjiem;

F.  tā kā Eiropas Savienība un citas ESAO valstis 2008. gadā sāka sarunas par jaunu daudzpusēju nolīgumu (viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu), kura mērķis būtu pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanu un apkarot viltošanu un pirātismu;

G. tā kā Parlaments 2009. gada 11. marta ziņojumā aicināja Komisiju nekavējoties nodrošināt sabiedrības piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar pašreizējām starpvalstu sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu;

H. tā kā Komisija 2010. gada 27. janvārī apliecināja savu apņemšanos pastiprināt sadarbību ar Parlamentu saskaņā ar Parlamenta 2010. gada 9. februāra rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām, kurā tas aicina sniegt „[..] tūlītēju un pilnīgu informāciju jebkurā sarunu posmā par starptautiskiem nolīgumiem [..], jo īpaši jautājumos par tirdzniecību un citās sarunās, kam piemēro piekrišanas procedūru, [..] lai pilnībā īstenotu LESD 218. pantu”;

I.   tā kā Komisijai kā Līgumu īstenošanas uzraudzītājai ir jāraugās, lai sarunās par starptautiskiem nolīgumiem, kas ietekmē ES likumdošanu, tiktu ievērots acquis communautaire;

J.   tā kā saskaņā ar neoficiāli saņemtu informāciju sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu cita starpā tiek apspriesti arī vēl nepieņemtie ES tiesību akti par intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanu (COD/2005/0127 — Kriminālsankcijas nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu (IPRED-II direktīva)) un t. s. telekomunikāciju pakete, un spēkā esošie ES tiesību akti par elektronisko komerciju un datu aizsardzību;

K. tā kā tirdzniecības sarunās, kas neietilpst parastajā ES lēmumu pieņemšanas procesā, nevajadzētu atstāt neievērotus ES centienus saskaņot pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanas jomā;

L.  tā kā ir būtiski nodrošināt, lai intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas uzraudzības pasākumi tiktu īstenoti, nekaitējot jauninājumu ieviešanai vai godīgai konkurencei un tehnoloģijas tālāknodošanai, neapdraudot intelektuālā īpašuma tiesību ierobežojumus un personas datu aizsardzību, neierobežojot brīvu informācijas apriti un nevajadzīgi neapgrūtinot likumīgo tirdzniecību; tā kā cīņā pret viltošanu Parlamentam būtu jāparedz nozīmīgāka loma;

tā kā ir obligāti jānodrošina, ka visas Eiropas Savienības vienošanās, kas tiek panāktas attiecībā uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, atbilst privātuma, vārda brīvības un datu aizsardzības jomas tiesību aktos paredzētajām ES juridiskajām saistībām, kā tas it īpaši noteikts Direktīvās 95/46/EK un 2002/58/EK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumos;

N. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu universālam un nedalāmam cilvēktiesību un pamatbrīvību principam jābūt ES starptautiskās darbības virzītājspēkam;

1.  norāda, ka kopš 2009. gada 1. decembra Komisijai ir juridisks pienākums nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos starptautisko sarunu posmos;

2.  pauž nopietnas bažas par pārredzamības un demokrātiskās leģitimitātes trūkumu sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, tādējādi nonākot pretrunā LESD garam un burtam; pauž ievērojamas bažas par to, ka pirms sarunu sākšanas netika noteikts nekāds tiesiskais pamats;

3.  uzskata, ka informācijas noklusēšanai par starptautiskām sarunām par intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanu vai līdzīgiem jautājumiem, kam ir likumdošanas raksturs un kas ietekmē pamattiesības, nav likumīgu argumentu; aizstāv savu viedokli, ka informācijas par sarunām pieejamība Eiropas Parlamentam un plašai sabiedrībai neapdraud ES vai citu sarunās iesaistīto pušu nostāju;  

4.  pauž nožēlu par pušu apzināto izvēli nevest sarunas ar vispāratzītu starptautisku struktūru, piemēram, PIĪO un PTO, starpniecību, kuras jau ir izveidojušas pamatsistēmas sabiedrības informēšanai un konsultēšanai;

5.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim tikai rūpnieciski attīstītās valstis piedalās viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma sarunās, un uzskata, ka minētajām sarunām ir jābūt iekļaujošākām un tajās ir jāiesaista daudzas, nevis tikai dažas puses; aicina Komisiju iesaistīt jaunattīstības valstis visās tajās tirdzniecības sarunās, kuras var ietekmēt minētās valstis;

6.  aicina Komisiju un Padomi piešķirt Parlamentam piekļuvi visiem primārajiem tekstiem attiecībā uz sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), it īpaši Padomes izsniegtajam ACTA sarunu mandātam, ACTA sarunu sanāksmju protokoliem, ACTA nodaļu projektiem un ACTA sarunu dalībnieku komentāriem par šiem nodaļu projektiem;

7.  uzskata, ka papildus skaidri definētajam juridiskajam pienākumam informēt Parlamentu dokumentiem par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jābūt pieejamiem plašai sabiedrībai ES un pārējās valstīs, kas piedalās sarunās; saprot sabiedrības plaši pausto kritiku par slepenību, kas tiek ievērota attiecībā uz sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, kā skaidru apliecinājumu izvēlētās sarunu procedūras politiskās ilgtspējības trūkumam;  

8.  aicina Komisiju un Padomi aktīvi sazināties ar viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma sarunu partneriem, lai atceltu visas iepriekšējās oficiālās vai neoficiālās iekšējās vienošanās par sarunu konfidencialitāti un savlaicīgi un izsmeļoši informēt Parlamentu par savām iniciatīvām šajā sakarībā; gaida, ka Komisija pirms nākamās sarunu kārtas, kas notiks 2010. gada aprīlī Jaunzēlandē, iesniegs priekšlikumus, prasīs pārredzamības jautājuma iekļaušanu šīs sanāksmes darba kārtībā un informēs Parlamentu par minētās sarunu kārtas rezultātiem tūlīt pēc tās noslēguma;

9.  atgādina Komisijai, ka — ja tā pirms nākamās sarunu kārtas, kas notiks aprīlī, saskaņā ar LESD 218. pantu nesniegs Parlamentam tūlītēju un pilnīgu informāciju par sarunām, — tam neatliks nekas cits kā saskaņā ar LESD 263. pantu iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā par Līgumu noteikumu pārkāpšanu;

10. aicina Komisiju novērtēt viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma īstenošanas ietekmi uz pamattiesībām un datu aizsardzību, ES centieniem saskaņot pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanai un elektronisko tirdzniecību un novērtēt tā iespējamo ietekmi uz pamattiesībām un tiesiskumu trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, pirms jebkādas ES vienošanās par konsolidētu viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tekstu, un savlaicīgi apspriesties ar Parlamentu par šī novērtējuma rezultātiem;

11. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumus, ka jebkurš viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums aprobežosies ar pašreizējo intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanu, neskarot pamata tiesību aktu izstrādi un pilnveidošanu intelektuālā īpašuma jomā Eiropas Savienībā; pieprasa šī paziņojuma pilnīgu ievērošanu noteikt par nosacījumu jebkādas iespējamās vienošanās panākšanai attiecībā uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu;

12. prasa pilnībā paskaidrot jebkurus noteikumus, kas ļautu robežkontroles dienestiem un muitas iestādēm nepamatoti pārmeklēt un konfiscēt klēpja datorus, mobilos tālruņus, iPod ierīces, MP3 ierīces un citas informācijas uzkrāšanas ierīces, un vienoties par to, ka uz ES robežām netiek veikta personu pārmeklēšana;

13. mudina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma noteikumu — it īpaši to, kas attiecas uz autortiesību ievērošanas uzraudzības procedūrām digitālā vidē, — izpilde pilnībā atbilstu acquis communautaire garam un burtam un neparedzētu pašregulējošus pasākumus, kurus uzspiež privātuzņēmumi ārpus demokrātiskas lēmumu pieņemšanas darbības jomas; uzskata, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt atbildīgiem par datiem, ko tie pārsūta vai uzglabā, sniedzot savus pakalpojumus tiktāl, cik tas nozīmētu iepriekšēju uzraudzību vai šādu datu filtrēšanu;

14. uzsver, ka privātums un datu aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatvērtības, kā tas ir atzīts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā un ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, un ka līdz ar to tās ir jāievēro visās politikas jomās un noteikumos, kurus ES pieņem saskaņā ar LESD 16. pantu;

15. norāda, ka jebkuri pasākumi ar mērķi pastiprināt pilnvaras attiecībā uz pārrobežu pārbaudes veikšanu un preču konfiscēšanu nedrīkst apdraudēt piekļuvi likumīgiem, cenas ziņā pieejamiem un drošiem medikamentiem pasaules mērogā;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un to dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kuras piedalās sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu.

 

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0009.
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0114.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0634.