Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā LESD 218. pantu,

–   ņemot vērā 2010. gada 9. februāra rezolūciju(1) par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām nākamajā likumdošanas periodā (B7-0091/2010),

–   ņemot vērā ES un Kanādas 2009. gada 6. maija augstākā līmeņa sanāksmē Prāgā uzsāktās sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu,

–   ņemot vērā 2009. gada novembrī Briselē notikušo parlamentu 32. sanāksmi, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta Delegācija attiecībām ar Kanādu,

–   ņemot vērā 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par Arktikas pārvaldību(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un tuvākajām partnervalstīm, ar kuru sadarbība aizsākās 1959. gadā;

B.  tā kā pašreizējās sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu varētu stiprināt ES un Kanādas attiecības;

C. tā kā 2010. gadā Kanāda vada G8 valstu grupu un rīkos nākamo G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi;

D. tā kā gaidāmajā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2010. gada 5. maijā Briselē, ir paredzēts vērst uzmanību uz abu partnervalstu jau ciešo politisko attiecību stiprināšanu, jo īpaši pievēršoties tādiem kopīgiem uzdevumiem kā sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, uzdevumi ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp saistībā ar Afganistānu un Pakistānu, kopēja pieeja Irānai, kodolieroču neizplatīšana, Haiti un Ņujorkas līdzekļu devēju konferences darba turpinājums, sadarbība attīstības jomā, saskaņota reaģēšana uz finanšu un ekonomikas krīzi, klimata pārmaiņas un enerģētikas jomas jautājumi un progresa nodrošināšana Dohas pasaules tirdzniecības sarunās;

E.  tā kā ES un Kanādai ir kopīgas vērtības un stingra apņēmība risināt būtiskus uzdevumus, pamatojoties uz daudzpusēju pieeju,

1.  ņem vērā Komisijas paziņojumu, kurā kā būtisks aspekts ES un Kanādas ekonomiskajās attiecībās ir minēts progress sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu; šajā sakarībā uzskata, ka ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks 2010. gada 5. maijā Briselē, radīs labu iespēju turpināt šīs sarunas;

2.  sagaida, ka abas puses, kas piedalās sarunās par ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, atturēsies no prasībām, kas ir pretrunā ar otra partnera iekšpolitikas nostājām vai parlamenta prerogatīvām, piemēram, ES atturēsies no prasības par Kanādas provinču pilnīgu iekļaušanu publiskā iepirkuma sistēmas liberalizācijā un Kanāda atturēsies no prasības iekļaut nolīgumā nodaļu par ieguldījumiem, ar kuru tiktu izveidots ieguldītāju un valsts strīdu atrisināšanas mehānisms; aicina ES, izmantojot to kā labas gribas žestu, neapstrīdēt Ontārio Videi nekaitīgās enerģijas tiesību aktā paredzētās prasības par vietēju saturu un Kanādas Augstākās tiesas 2004. gada augusta lēmumu par Kanādas pasta monopolu, kuru pašlaik izskata tiesā;

3.  ņem vērā, ka gan ES, gan Kanāda piedalās daudzpusējās sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu; aicina abas puses norādīt šā nolīguma sarunu partneriem, ka sarunām no šī brīža jānotiek pilnīgi pārredzami, un uzskata, ka ir jāizvērtē iespēja noteikt sarunām pagaidu moratoriju, ja tā nenotiek;

4.  norāda uz Kanādas ekonomikas, jo īpaši banku sektora noturīgumu ekonomikas krīzes laikā; pauž gatavību cieši sadarboties ar Kanādu saistībā ar G20, lai izveidotu saskaņotu vispārēju pieeju finanšu un ekonomikas tirgu stabilizēšanai;

5.  norāda, ka gan Kanāda, gan ES ir apņēmusies īstenot koordinētu, saskaņotu un visaptverošu pieeju, lai apmierinātu Haiti tūlītējās un ilgtermiņa vajadzības; apstiprina, ka kopīgi mēs pilnībā apņemamies izveidot jaunu Haiti, kas atbilst tās tautas likumīgajām un izsenajām vēlmēm attiecībā uz tās valsti, vienlaikus nodrošinot, ka rekonstrukcijas procesā tiek ievērotas Haiti valsts tiesības;

6.  ņem vērā vairākus Kanādas valdības paziņojumus par apņemšanos veidot drošu un ilgtspējīgu pasaules ekonomiku, kurai raksturīgas zema oglekļa emisijas, vienlaikus nostiprinot spēju pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei; uzsver to, cik svarīgi ir ES un Kanādas augsta līmeņa dialogā par vidi turpināt diskusijas par vides jautājumiem; atzinīgi vērtē to, ka, nesen atklājot Kanādas parlamenta sesiju, karaļnama pārstāvja uzrunā tika pausta Kanādas apņemšanās ieguldīt tīrās enerģijas tehnoloģijās, nodrošināt Kanādas kā tīrās enerģijas lielvaras ietekmi un uzņemties vadošo lomu videi draudzīgu darba vietu izveidē;

7.  tādēļ pauž sarūgtinājumu par to, ka par spīti starptautiskās sabiedrības centieniem Kanāda nav uzņēmusies konkrētas saistības un veikusi konkrētas darbības, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas; atkārtoti aicina nodrošināt, lai globālais siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums rūpnieciski attīstītajās valstīs 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu būtu tuvāk 25–40 % intervāla augšējai robežai, kā ieteikts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumā;

8.  pauž sarūgtinājumu par to, ka Kanāda turpina iegūt naftas smiltis, šajā ražošanas procesā radot CO2 emisijas, kas piecreiz pārsniedz parastās naftas ieguves procesā radītās emisijas; tādēļ uzskata, ka to izmantošana nopietni apdraud klimatu un pirmiedzīvotāju tiesības un veselību un rada citas negatīvas sekas videi; aicina ES stingri īstenot savus tiesību aktus klimata jomā, pieņemot aprites cikla pieeju attiecībā uz ES tirgū laisto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijām;

9.  ņem vērā Eiropas uzņēmumu, tai skaitā BP Plc, Royal Dutch Shell, Total un StatoilHydro, intereses Kanādas naftas smilšu nozares attīstībā; aicina EIB un dalībvalstu eksporta kredītaģentūras atteikt jebkādu valsts atbalstu projektiem, kas saistīti ar darvas smilšu ieguvi;

10. aicina ES un Kanādu uzsākt starptautiskas sarunas, lai līdzīgi spēkā esošajam Antarktikas līgumam pieņemtu starptautisku līgumu par Arktikas aizsardzību; ņemot vērā Arktikas vides jutīgumu un to, ka derīgo izrakteņu ieguve ir pretrunā pasaules klimata mērķiem, aicina nopietni apsvērt iespēju noteikt moratoriju visai derīgo izrakteņu avotu izpētei un turpmākai ieguvei šajā reģionā, kamēr nav noslēgts starptautisks nolīgums par tā aizsardzību;

11. pauž sarūgtinājumu par to, ka Kanāda uz starptautisko sanāksmi par Arktiku 2010. gada 29. martā neuzaicināja citas ieinteresētās personas ar leģitīmām interesēm Arktikas reģionā, tai skaitā Zviedriju, Somiju, Islandi un pirmiedzīvotāju grupas;

12. aicina Kanādu iesaistīt turpmākajās starptautiskajās diskusijās par Arktiku visus, kam ir leģitīmas intereses šajā reģionā, lai izvairītos no jaunu dalījumu veidošanas;

13. ņem vērā Kanādas nodomu sākt būtiskas zivsaimniecības pārvaldības sistēmas reformas, kurās iesaistītu arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju (NAFO); pauž sarūgtinājumu par Kanādas valdības pēdējā CITES pušu konferencē pieņemto nostāju par CITES 1. pielikuma paplašināšanu, iekļaujot tajā zilo tunzivi, un to, ka Kanāda, izmantojot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu, apstrīdēja ES aizliegumu importēt roņveidīgo izstrādājumus;

14. atkārtoti pauž bažas par vīzu režīma noteikšanu Čehijas, Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem un aicina to nekavējoties atcelt; šajā sakarībā atzinīgi vērtē vīzu biroja atklāšanu Kanādas vēstniecībā Prāgā un ekspertu darba grupas izveidošanu šajā jomā un ar interesi gaida, vai pēc Kanādas patvēruma sistēmas visaptverošas pārskatīšanas šī prasība tiks atcelta;

15. atgādina Padomei un Komisijai, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana starptautiskiem nolīgumiem un tam ir jābūt pilnībā iesaistītam visos procedūras posmos, un vēlas visdrīzākajā laikā iepazīties ar Komisijas paziņojumu par to, kā tā paredz to īstenot;

16. norāda, ka Kanādas provinču nozīme un prerogatīvas ir pienācīgi ņemtas vērā visos ES un Kanādas attiecību aspektos;

17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES prezidentvalstij, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Kanādas valdībai.

(1) Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0009. (2) OV C 9E, 15.1.2010., 41. lpp.