REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
9.6.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Helmut Scholz, Nikolaos Chountis GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0296/2010
B7‑0297/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 1. jūnijā Rostovā pie Donas notikušās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kuru noslēdza deviņdesmito gadu sākumā un kura spēkā esamība beidzās 2007. gadā,
– ņemot vērā ES un Krievijas mērķus — izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot tajā arī kultūras aspektus, — kas iekļauti kopīgajā paziņojumā pēc ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Sanktpēterburgā 2003. gada 31. maijā,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, jo īpaši jaunākās apspriedes, kuras notika 2008. gada 17. aprīlī,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija ir stratēģiskas nozīmes ES kaimiņvalsts un spēcīga politiskā un ekonomiskā vara reģionā un starptautiskā mērogā,
B. tā kā ES un Krievijas ekonomiskās attiecības pēdējo desmit gadu laikā ir strauji attīstījušās un ir izveidojusies cieša un visaptveroša ekonomiskā sadarbība un savstarpēja atkarība; tā kā turpretī politiskās attiecības joprojām ir saspringtas;
C. tā kā pastāv latentas ES un Krievijas domstarpības par ietekmes zonu izveidi attiecībā uz kopējām kaimiņvalstīm; tā kā šī sāncensība traucē atrisināt iesaldētos konfliktus un var radīt jaunus konfliktus; tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija varētu kopā aktīvi piedalīties miera un stabilitātes sekmēšanā kopējās kaimiņvalstīs, un tām vajadzētu šādi rīkoties;
D. tā kā energoapgāde ir viena no svarīgākajām ES un Krievijas sadarbības jomām; tā kā gandrīz 40 % no ES gāzes importa apjoma nodrošina uzņēmums Gazprom; tā kā vairāk nekā 60 % no Krievijas naftas un gāzes eksporta apjoma nonāk ES; tā kā šī savstarpējā atkarība ir izdevīga abām pusēm;
E. tā kā joprojām pastāv bažas par cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, plašsaziņas līdzekļu kontroli no valsts puses, apstākļu pasliktināšanos attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām, tiesu iestāžu politisku kontroli un sarežģījumiem, kas traucē darboties politiskajai opozīcijai;
F. tā kā ES un Krievijai ir jāpārvar savstarpējā neuzticēšanās un jāveido konstruktīvas attiecības, cita starpā sekmīgi pabeidzot sarunas par ES un Krievijas Federācijas stratēģisko partnerattiecību nolīgumu, kuras joprojām ir strupceļā;
1. atzinīgi vērtē Deklarāciju par partnerattiecībām modernizācijas sekmēšanai kā soli stratēģisko attiecību attīstības virzienā; pauž vēlmi, lai šī pozitīvā notikumu attīstība veicinātu attiecību normalizēšanos;
2. uzskata, ka diskusijās par ekonomikas un finanšu krīzi abām pusēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība strādājošo un mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu apstākļu atvieglošanai;
3. norāda, ka ES un Krievijas sadarbība enerģētikas jomā ir izdevīga abām pusēm, ja attiecību pamatā ir savstarpējas interešu cienīšanas, pārredzamības un savstarpīguma principi; aicina abas puses lielāku uzmanību pievērst energoefektivitātei, enerģijas taupībai un atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanai; uzsver, ka enerģija ir jāuzskata par sabiedrisku preci;
4. atkārtoti pauž savu nostāju, atbalstot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, un aicina drošā veidā izbeigt Krievijas pirmās paaudzes kodolreaktoru darbību, kas rada apdraudējumu gan Krievijas iedzīvotājiem, gan kaimiņvalstu iedzīvotājiem; aicina Eiropas Komisiju finansēt izpētes sadarbības programmas šajā jomā;
5. aicina ES un Krieviju cieši sadarboties klimata pārmaiņu jomā un sekmēt ambicioza un saistoša nolīguma noslēgšanu Meksikā 2010. gadā;
6. aicina Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju atbalstīt un līdzfinansēt Yasuni-ITT ieguldījumu fonda izveidi ANO Attīstības programmas aizgādnībā, ko ierosinājusi izveidot Ekvadoras valdība un kas paredzēts, lai izmaksātu Ekvadoras iedzīvotājiem kompensāciju par naftas neiegūšanu teritorijā, kuras atrodas Jasuni dabas parkā;
7. uzsver, ka politikas veidotājiem ES un Krievijā lēmumu pieņemšanas procesā ir jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības diskusijas; uzsver cilvēku savstarpējo kontaktu nozīmi un labvēlīgo ietekmi uz ES un Krievijas attiecību dinamiku;
8. norāda uz neseno notikumu attīstību saistībā ar ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumiem, bet uzsver, ka ir vajadzīgi plašāki vīzu režīma atvieglojumi, tostarp attiecībā uz parastiem ceļotājiem, kuri nepieder iepriekš noteiktām kategorijām, un ilgtermiņā ir vajadzīga liberalizācija;
9. aicina uzlabot Krievijas studentu un akadēmisko aprindu pārstāvju iespējas izmantot ES apmaiņas programmas;
10. norāda uz ciešo ES un Krievijas sadarbību civiltiesību un krimināltiesību jomā, kā arī narkotiku apkarošanā; uzsver, ka cīņā pret cilvēku tirdzniecību un nelegālo imigrāciju ir pilnībā jāievēro pilsoniskās brīvības un cilvēktiesības;
11. atzinīgi vērtē neseno Krievijas un ASV „Jauna sākuma” (New Start) nolīguma parakstīšanu; aicina Krieviju un ASV turpināt kodolatbruņošanās pasākumus; prasa atbrīvot Eiropu no kodolieročiem un anulēt visus kodolieroču režīma nolīgumus starp ES dalībvalstīm un ASV; aicina ES dalībvalstis nākt klajā ar jaunām iniciatīvām, lai uzsāktu sarunas par šo jautājumu; neatbalsta NATO paplašināšanos un jaunu ballistisko un pretballistisko raķešu sistēmu izvietošanu Eiropā; uzskata, ka ASV plāni ir destabilizējošs faktors, kas var būt milzīgs šķērslis turpmākiem kodolatbruņošanās centieniem; aicina ES un Krieviju ciešāk sadarboties kodolmateriālu pārveidē;
12. ņem vērā ziņojumu, ko 2009. gada septembrī publicēja neatkarīgā starptautiskā Gruzijas konflikta faktu vākšanas misija, kas izveidota ar Eiropadomes 2008. gada 2. decembra lēmumu, un tajā pausto apgalvojumu, ka apjomīgo bruņoto konfliktu Gruzijā 2008. gada augustā aizsāka Gruzijas bruņotie spēki; atkārtoti pauž atbalstu Ženēvas procesam, konflikta mierīgai atrisināšanai un ikvienas valsts teritoriālās integritātes ievērošanai;
13. aicina ES un Krieviju uzsākt sarunas ar ASV un Kanādu par starptautisku līgumu Arktikas aizsardzībai atbilstīgi pašreiz spēkā esošajam Antarktikas līgumam, lai padarītu Arktiku par miera un sadarbības zonu, kurā notiek tikai miermīlīgas darbības; ņemot vērā Arktikas vides neaizsargātību, uzsver, ka vispirms ir steidzami jāparedz 50 gadu moratorijs jebkādu izpētes darbu veikšanai un derīgo izrakteņu ieguvei šajā reģionā;
14. norāda uz ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Katrīnas Eštones un Krievijas Federācijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova kopīgo paziņojumu par Izraēlas militāro operāciju pret flotili, kas kuģoja uz Gazu; aicina abus partnerus, kas ir arī Kvarteta dalībnieki, izdarīt spiedienu uz Izraēlu, lai tā izbeidz Gazas blokādi, ievēro starptautisko nolīgumu noteikumus, izbeidz visus cilvēku nometināšanas pasākumus un sāk nopietni apspriest risinājumus attiecībā uz neatkarīgas, suverēnas un dzīvotspējīgas palestīniešu valsts izveidi;
15. atzinīgi vērtē Brazīlijas, Irānas un Turcijas 2010. gada 17. maijā noslēgtos nolīgumus par bagātinātā urāna apstrādi; aicina, lai ES un Krievija aktīvi iesaistās ar Irānas kodolprogrammām saistītā konflikta mierīgā politiskā atrisināšanā, un prasa atsākt sarunas; uzskata, ka visaptverošs un objektīvs risinājums ir iespējams tikai tad, ja tiktu atzītas Irānas tiesības veikt mierīgas darbības kodolenerģētikas jomā, apliecinot starptautiskajai sabiedrībai, ka tās kodolprogrammai nav militāru nolūku; pauž stingru pārliecību, ka ar dialogu un diplomātiju var panākt reālu un ilgtermiņa risinājumu Irānas jautājumā, izmantojot daudzpusēju sistēmu Vīnes Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) uzraudzībā, un ka jaunu sankciju paredzēšana nav produktīva;
16. noraida tādu ārpolitiku, kas vērsta uz ietekmes zonu izveidi; uzsver vajadzību pilnībā ievērot visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, tostarp ikvienas valsts tiesības veidot attiecības ar citām valstīm saskaņā ar savām interesēm un bez ārējas iejaukšanās;
17. atzīmē augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas sasniegto dialogā par cilvēktiesībām; atkārtoti pauž bažas par situāciju cilvēktiesību un demokrātisko tiesību jomā Krievijā, kas paustas daudzās Eiropas Parlamenta rezolūcijās; ņem vērā bažas attiecībā uz krievvalodīgo minoritātēm Baltijas valstīs; uzskata, ka minoritāšu tiesību ievērošanai jābūt vislielākajai prioritātei ES;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem.