Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Konvenciju par kasešu munīciju (CCM), ko 107 valstis pieņēma diplomātiskā konferencē Dublinā 2008. gada 19.-30. maijā,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par noteiktiem parastiem ieročiem (CCW), kuru noslēdza Ženēvā 1980. gada 10. oktobrī un kura stājās spēkā 1983. gada decembrī,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. novembra rezolūciju par Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu (P6_TA(2008)0565),

–   ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (P7_TA(2010)0061),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā CCM ir pieejama parakstīšanai kopš 2008. gada 3. decembra Oslo un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, un tā stāsies spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad to būs ratificējušas 30 valstis, proti, 2010. gada 1. augustā;

B.  tā kā ar CCM šī munīcijas veida izmantošana, ražošana, uzkrāšana un pārvietošana tiks aizliegta pilnībā;

C. tā kā ar CCM pusēm tiks izvirzīta prasība iznīcināt šādas munīcijas krājumus;

D. tā kā ar CCM tiks noteikti jauni humanitārie standarti attiecībā uz palīdzību cietušajām personām un valstīm tiks izvirzīta prasība savākt neeksplodējušās kasešu munīcijas atliekas, kas palikušas pēc konfliktiem;

E.  tā kā kasešu munīcija rada nopietnu risku civiliedzīvotājiem, ja to izmanto ap apdzīvotām vietām, ņemot vērā tās tipiski lielo nāvējošo ietekmi, un arī pēc konfliktiem šīs munīcijas izmantošana ir radījusi daudz traģisku ievainojumu un nāves gadījumu civiliedzīvotāju vidū, jo pamestu nesprāgušu submunīciju nereti atrod bērni un citas ar konfliktu nesaistītas personas;

F.  tā kā šī munīcija ir izrādījusies ļoti efektīva kaujas darbībās pret dažādiem mērķiem un tādēļ daudzu valstu bruņotie spēki ir ieguvuši un izmantojuši ievērojamu skaitu bumbu, raķešu, reaktīvo šāviņu un artilērijas lādiņu, un daudzas no šīm valstīm izmanto tos teritoriālajai aizsardzībai;

G. tā kā līdz šim divdesmit ES dalībvalstis ir parakstījušas, vienpadsmit ir ratificējušas, bet septiņas nav nedz parakstījušas, nedz ratificējušas CCM;

H. tā kā lielākā daļa ES valstu, kas neparakstīja CCM, ir kaimiņos trešām valstīm, kas nav parakstījušas CCM, un tas nostāda šīs dalībvalstis tādā situācijā, ka pilnīgs kasešu munīcijas aizliegums vājinātu to teritoriālās aizsardzības spējas;

I.   tā kā sarunas par kasešu munīciju tiek turpinātas saskaņā ar CCW režīmu, un daudzas valstis, kas piedalās procesā, bet nav parakstījušas un ratificējušas CCM, vēlas ierobežot apdraudējumu civiliedzīvotājiem, panākot kasešu munīcijas lielāku precizitāti un labāku uzticamību,

1.  atzinīgi vērtē Konvencijas par kasešu munīciju (CCM) stāšanos spēkā 2010. gada 1. augustā;

2.  mudina visas ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk parakstīt un ratificēt Konvenciju par kasešu munīciju (CCM);

3.  aicina tās ES dalībvalstis, kas teritorijas aizsardzības spēju saglabāšanas dēļ šobrīd uzskata par neiespējamu parakstīt CCM, stiprināt centienus, lai saskaņā ar CCW režīmu panāktu nepieciešamos risinājumus, ar kuriem ierobežotu netiešo kaitējumu civiliedzīvotājiem;

4.  aicina tās ES dalībvalstis, kuras ir daļa no CCM režīma, veikt pasākumus, lai sāktu īstenot konvenciju, tai skaitā iznīcinot krājumus, veicot munīcijas savākšanu un sniedzot palīdzību upuriem;

5.  aicina Padomi un Komisiju papildus standarta klauzulai par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu kā standarta klauzulu nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut arī noteikumus, kas paredzētu kasešu munīcijas izmantošanas vai ar to saistītā netiešā kaitējuma ierobežošanu;

6.  mudina tās ES dalībvalstis, kuras parakstījušas konvenciju, pieņemt attiecīgos tiesību aktus, lai konvenciju varētu īstenot valsts līmenī;

7.  aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pirmajai CCM pārskata konferencei izstrādāt stratēģiju, kurā tiktu līdzsvarota gan nepieciešamība ierobežot draudus civiliedzīvotājiem, gan ES dalībvalstu dažādie valsts drošības apsvērumi;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Kasešu munīcijas koalīcijai.