Procedūra : 2010/2856(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0523/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0523/2010

Debates :

PV 21/09/2010 - 14
CRE 21/09/2010 - 14

Balsojumi :

PV 22/09/2010 - 5.14

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0341

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 129kDOC 79k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0518/2010
15.9.2010
PE446.613v01-00
 
B7-0523/2010

iesniegts, ņemot vērā Komisijas paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai


Jan Olbrycht, Jean-Pierre Audy, Danuta Maria Hübner, Maurice Ponga, Nuno Teixeira, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai  
B7‑0523/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XII sadaļu un jo īpaši tā 174. pantu,

 

–  ņemot vērā noteikumus par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam,

 

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm(1),

 

–  ņemot vērā 2003. gada 2. septembra rezolūciju par strukturāli mazāk attīstītajiem reģioniem (salām, kalnu reģioniem, reģioniem ar zemu iedzīvotāju blīvumu) saistībā ar kohēzijas politiku un šo reģionu institucionālajām perspektīvām,

 

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 7. jūlija atzinumu par reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu,

 

–  ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par salu, kā arī dabas un ekonomikas faktoru ietekmi uz reģionālo politiku,

 

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 6. oktobra paziņojumu ,,Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”,

 

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),

 

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentus „Teritorijas ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem” (Nr. 02/2009),

 

–  ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un pašreizējo stāvokli debatēs par kohēzijas politikas gaidāmo reformu,

 

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 15. jūnija paziņojumu „Sestais progresa ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju”,

 

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 31. marta paziņojumu „Kohēzijas politika — 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā” (SEC(2010)360),

 

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā teritoriālās kohēzijas princips tika konsolidēts noteikumos par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam un tas ir viens no jaunajiem Eiropas Savienības pamatmērķiem, kuru ieviesa ar Lisabonas līgumu, lai nodrošinātu tās harmonisku attīstību, mazinot reģionu nevienlīdzību un novēršot attīstības šķēršļus, tostarp šķēršļus, kuri ir saistīti ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskiem apstākļiem;

B.  tā kā ir svarīgi precizēt Lisabonas līguma noteikumu ietekmi uz to reģionu statusu, kuriem ir nepieciešami īpaši reģionālās politikas pasākumi;

C.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu īpaša uzmanība ir jāvelta reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salām, pārrobežu un kalnu reģioniem;

 

D.  tā kā kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām ir īpašas problēmas saistībā ar demogrāfiskajām izmaiņām, ierobežotu piekļuvi, klimata pārmaiņām, migrācijas fenomenu, energoapgādi un reģionālo integrāciju,

 

1.  atzinīgi vērtē teritoriālās kohēzijas iekļaušanu Līgumā kā jaunu Savienības mērķi un jaunu 174. pantu; uzskata, ka 174. panta noteikumus ir jāīsteno, pieņemot īpašas attīstības stratēģijas un konkrētus pasākumus, kas paredz pārvarēt nelabvēlīgos apstākļus un izmantot šo reģionu potenciālu;

 

2.  atzinīgi vērtē Komisijas darba dokumentus „Teritorijas ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem”; tomēr uzskata, ka kalnu reģioni, salas un reti apdzīvotās teritorijas ir viendabīgas reģionu grupas un ka tās ir pelnījušas īpašas reģionālās attīstības programmas; uzsver, ka šīm reģionu grupām ir dažas svarīgas kopīgas iezīmes, kas tās atšķir no citiem reģioniem; šajā sakarībā arī uzsver Savienības nomalē esošo mazo salu dalībvalstu īpašo situāciju;

 

3.  pauž viedokli, ka IKP ir jāpaliek galvenajam kritērijam, pēc kura noteikt atbilstību reģionālās politikas atbalsta saņemšanai; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis censties izstrādāt piemērotākus un teritoriālus statistikas rādītājus, lai sniegtu pilnīgāku ainu par šo mazāk attīstīto reģionu attīstības līmeni; uzsver, ka dalībvalstis jau tagad var izmantot citus rādītājus papildus IKP (kopējais iedzīvotāju skaits, bezdarba un nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis, iedzīvotāju blīvums), lai sadalītu līdzekļus reģioniem atbilstīgi piešķirtajam finansējumam, ņemot vērā katra reģiona īpašās iezīmes;

 

4.  aicina iekļaut īpašu Eiropas integrētu un elastīgu politikas sistēmu ar juridiskām un finansiālām saistībām, kas būtu paredzēta kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm, tomēr vienlaicīgi ņemtu vērā to dažādās situācijas un ievērotu proporcionalitātes principu; pauž viedokli, ka kohēzijas politikai ir jārisina salu situācija, izmantojot ne tikai reģionālo politiku, bet arī citus ES politikas virzienus ar ievērojamu teritoriālo ietekmi uz šo reģionu attīstību; uzskata, ka Eiropas politikas sistēma kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām varētu sniegt vajadzīgo pievienoto vērtību, lai pārvarētu šo reģionu pastāvīgo atpalicību un pielāgotu to attīstības modeli, izmantojot šo reģionu priekšrocības;

 

5.  aicina dalībvalstis un reģionālas un vietējās iestādes ieņemt svarīgu lomu kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju attīstības stratēģijās, jo šo reģionu ievirzīšanai pareizajā ilgtspējīgas attīstības gultnē, vienlaicīgi ņemot vērā parējās būtiskās reģiona nozares, ir jāizmanto vertikāla pieeja, visiem valdības līmeņiem uzņemoties saistības un sniedzot ieguldījumu; uzsver, ka šo reģionu potenciāls, kas bieži vien ir plaši dabas resursi, var palīdzēt mērķu sasniegšanā, jo īpaši enerģētikas politikas un pētniecības un izstrādes jomā, kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”;

 

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām turpinātu piemērot īpašus labvēlīgus noteikumus arī jaunajā finanšu plānā un nākamajā plānošanas periodā;

 

7.  uzskata, ka mērķi par šo atpalikušo reģionu ekonomisko un sociālo attīstību varēs sasniegt vienīgi efektīvi izstrādājot katram reģionam piemērotas īpašas ES programmas un pasākumi, lai panāktu šo reģionu strukturālo pielāgošanos un padarītu tos konkurētspējīgākus un gatavākus risināt pašreizējās pamatproblēmas, un efektīvi koordinējot un izmantojot četrus struktūrfondi, Kohēzijas fondu un citus finanšu instrumentus, piemēram, tos, kurus nodrošina Eiropas Investīciju banka;

 

8.  atzinīgi vērtē Eiropas teritoriālās sadarbības grupu kā instrumentu, kas paredzēts, lai pārvarētu šķēršļus teritoriālajai sadarbībai; mudina kalnu reģionus, salas un reti apdzīvotās teritorijas šo grupu izmantot teritoriālās sadarbības projektu īstenošanai ar citiem ES līdzfinansētiem reģioniem, lai tādējādi tos pietuvinātu apkārtējām ekonomikas zonām;

 

9.  mudina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentus kalnu reģionos, salās un reti apdzīvotās teritorijās, lai varētu izmantot resursus, kas pieejami pāri robežām;

 

10. prasa atmest ar attālumu saistītos kritērijus (150 km), klasificējot salas par pierobežu reģioniem, tiesīgiem saņemt finansējumu no pārrobežu sadarbības programmām kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķa vai Eiropas kaimiņattiecību politikas satvarā; uzskata, ka gadījumā, ja ir jānosaka zināmi ierobežojumi, attiecībā uz salu reģioniem labāk būtu pārrobežu teritorijas nosacījumu piemērot jūras gultnes līmenī;

 

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem.

 

(1)

OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 16. septembrisJuridisks paziņojums