Procedūra : 2010/2852(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0535/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0535/2010

Debates :

PV 07/10/2010 - 5
CRE 07/10/2010 - 5

Balsojumi :

PV 07/10/2010 - 11.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0357

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 123kDOC 73k
27.9.2010
PE446.626v01-00
 
B7-0535/2010

iesniegts, ņemot vērā Komisijas paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Eiropas Sociālā fonda nākotni


Pervenche Berès Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Sociālā fonda nākotni  
B7‑0535/2010

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” COM(2010)2020,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus (ES CO13/10) un jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšanu,

–    ņemot vērā ESAO 2010. gada ziņojumu par izglītības nozīmi šajā krīzes laikā,

–    ņemot vērā Padomes secinājumus par 2010. gada 14. jūnijā Luksemburgā Ārlietu padomes 3023. sanāksmē pieņemto Komisijas 2010. gada stratēģisko ziņojumu par kohēzijas politikas programmu īstenošanu,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. panta e) punktu,

–    ņemot vērā LESD 156. pantu,

–    ņemot vērā LESD 162. pantu,

–    ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

1.   norāda uz būtisko nozīmi, kāda Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir bijusi, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas, sekmējot darba ņēmēju iemaņu pielāgošanu darba tirgus prasībām un darba ņēmēju integrāciju darba tirgū un stiprinot sociālo integrāciju;

2.   vērš uzmanību uz četrām Eiropas Parlamenta pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm un atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar integrāciju/reintegrāciju darba dzīvē pēc apmācību pabeigšanas mērķos ir ietverta nodarbinātības veicināšana un nabadzības apkarošana;

3.   uzsver, ka, lai stratēģija raisītu uzticību, būtiska nozīme ir ievērojamam progresam attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un uzdevumu izpildi, jo īpaši nodarbinātības un sociālo lietu jomā;

4.   uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus var sasniegt, izmantojot šo instrumentu, lai atbalstītu MVU un pielāgotu izglītības sistēmas un profesionālo izglītību un apmācību (PIA) MVU vajadzībām;

5.   uzskata, ka ir svarīgi vairāk uzmanības pievērst pareizai darba tirgus darbībai un sociālajiem apstākļiem, lai palielinātu izaugsmi un produktivitāti un uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā Eiropā;

6.   uzskata, ka, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, ievērojams uzsvars jāliek uz izglītības sistēmu un PIA atjaunināšanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, tostarp cīņu pret nestabilu un nedeklarētu darbu, dzimumu līdztiesību un tādu nosacījumu izveidi, kuri ļauj saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu, kā arī uz to, lai darba tirgum varētu piekļūt no darba tirgus atstumtie cilvēki;

7.   uzskata, ka ESF ir jāstiprina, jo tas ir galvenais dzinējspēks, uz kuru pamatojas stratēģija „Eiropa 2020”; uzsver dalībvalstu nozīmi ESF līdzekļu izmantošanā, ieguldot tos prasmju, nodarbinātības, apmācību un pārkvalifikācijas pasākumu veicināšanā, lai veidotu vairāk un labākas darbavietas;

8.   uzskata, ka ESF efektivitāte ir atkarīgā no tā spējas risināt dažādas problēmas, ko izraisa vietējas un teritoriālas īpatnības; tādēļ, nosakot tā mērķus, mudina piemērot augšupēju pieeju;

9.   uzskata, ka ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes un darbavietu veidošanas politikas Eiropā ir priekšnoteikumi, lai panāktu sociālo un teritoriālo kohēziju;

10. vērš uzmanību uz to, ka, lai gan teritoriālā kohēzija ir svarīga, ir daudz būtiskāk censties panākt sociālo kohēziju atbilstoši Līgumu burtam un garam, jo īpaši LESD 9. pantam;

11. uzsver, ka ES reģionālā politika un ES sociālā politika ir savstarpēji saistītas un abas šīs politikas ir ļoti svarīgas, lai stratēģija „Eiropa 2020” izdotos, un aicina Komisiju izstrādāt skaidru sistēmu spēcīgas sinerģijas izveidei starp visām Eiropas politikām un struktūrfondiem;

12. uzsver, ka ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju varētu stiprināt, uzlabojot nodarbinātības un darba iespējas, cenšoties panākt augstu nodarbinātības līmeni un nodrošinot vairāk un labākas darbavietas;

13. tādēļ uzsver visu iespējamo pūliņu īstenošanas nozīmi, lai panāktu, ka ES politikas un instrumenti darbojas koordinēti un savstarpēji papildinoši, tādējādi palīdzot cilvēkiem Eiropā atrast kvalitatīvas darbavietas, veidot karjeru, izkļūt no nabadzības, izvairīties no jebkāda veida sociālās atstumtības un kopumā izmantot priekšrocības, ko nodrošinās turpmākā izaugsme;

14. atzīst, ka struktūrfondi joprojām ir galvenais finansēšanas instruments, lai sasniegtu mērķus sociālajā jomā, un aicina Komisiju veicināt sinerģiju ar citām programmām un atbalstīt tādu daudzgadu programmu saskaņotību kā „Daphne”, „Progress”, Sabiedrības veselības aizsardzības programma un programma „Eiropa pilsoņiem”;

15. akcentējot sociālās integrācijas dimensiju, aicina Komisiju stiprināt struktūrfondu potenciālu, vienkāršojot, padarot elastīgākas un uzlabojot procedūras, lai palīdzētu dalībvalstīm optimizēt sociālās un nodarbinātības politikas iespējas un veidotu ilgtspējīgu izaugsmi;

16. uzsver ESF nozīmi, jo tas ir svarīgs līdzeklis, lai, jo īpaši pašreizējās nodarbinātības krīzes laikā, cīnītos pret bezdarbu un uzlabotu darba ņēmēju izglītību un mācības mūža garumā, kā arī cīnītos pret nabadzību un atstumtību;

17. uzskata, ka jāstiprina ESF nozīme, uzlabojot darba ņēmēju nodarbinātības iespējas un pielāgošanos; aicina Komisiju apsvērt visas politikas iespējas, lai palielinātu ESF ieguldījumu saistībā ar struktūrfondu turpmāko plānojumu; uzskata, ka ir ļoti izdevīgi saglabāt ESF saskaņā ar pamatregulējumu par vispārīgiem fondu noteikumiem, bet šim fondam vajadzīgi pašam savi noteikumi un budžets;

18. uzskata, ka, notiekot personu brīvai kustībai iekšējā tirgū, noteiktās ES vietās, jo īpaši lielās pilsētās, rodas jaunas problēmas saistībā ar neatliekamās sociālās aizsardzības sniegšanu cilvēkiem, kas paši sevi nespēj nodrošināt, un ka tādējādi tiek radīts spiediens uz privātiem (labdarības) un valsts dienestiem, kuri sniedz šādu neatliekamu palīdzību, piemēram, bezpajumtniekiem vai no sabiedrības atstumtajiem cilvēkiem;

19. uzsver, ka partnerības princips veicina pārredzamību un vienkāršošanu un ka tādēļ jāpilnvaro partneri pienācīgi pildīt to pienākumus; uzsver nepieciešamību turpināt stiprināt partnerības pieeju, nodrošinot ESF atbalstu partneru veiktspējas palielināšanai un apmācībai;

20. uzskata, ka ESF ir noteicošā loma, veicinot ekonomiskās izaugsmes sociālo dimensiju un pilsoņu aktīvu līdzdalību sabiedrības norisēs un darba tirgū, un tādējādi tiek veicinātas vienlīdzīgas iespējas visiem, kuras uzskatāmas par sociālās un paaudžu solidaritātes vektoru, un tiek veidota iekļaujošāka sabiedrība, lai mazinātu nabadzību;

21. uzskata, ka rezultāti, kas sasniegti 2010. gadā, t. i., Eiropas gadā nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai, varētu palīdzēt Komisijai efektīvāk novirzīt ESF atbalstu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ES, atbalstot labāku izglītību attiecībā uz jaunām darba vietām;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 1. oktobrisJuridisks paziņojums