Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessoda atcelšanu un nepieciešamību pēc tūlītēja nāvessodu izpildes moratorija valstīs, kurās joprojām piemēro nāvessodu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149, kurā pieprasīts noteikt nāvessoda piemērošanas moratoriju (pamatojoties uz Trešās komitejas ziņojumu (A/62/439/2. pielikums), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2008. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 63/168, kurā pieprasīts īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2010. gada 11. augusta ziņojumu par nāvessoda piemērošanas moratorijiem,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2010. gada 16. jūlija ziņojumu par nāvessoda jautājumu,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces 2010. gada 16. jūnija plenārsēdē teikto runu par cilvēktiesībām, atgādinot, ka ES prioritāte ir nāvessoda atcelšana visā pasaulē,

–   ņemot vēra EP priekšsēdētāja Jerzy Buzek 2009. gada 19. oktobra deklarāciju, paužot spēcīgu aicinājumu atcelt augstāko soda mēru,

–   ņemot vērā Ženēvā 2010. gada 24.–26. februārī notikušā Pasaules 4. kongresa dalībnieku pieņemto galīgo deklarāciju pret nāvessodu un tajā pausto prasību par vispārēju nāvessoda atcelšanu,

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 16. jūnijā pieņemto ES pamatnostādņu par nāvessodu atjaunināto un pārskatīto teksta redakciju,

–   ņemot vērā lēmumu noteikt Eiropas dienu pret nāvessodu, kuru atzīmē katru gadu 10. oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā nāvessods ir cietsirdīgākais, necilvēcīgākais un pazemojošākais soda veids, kas pārkāpj tiesības uz dzīvību, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

B.  tā kā nav pierādījumu, ka nāvessods salīdzinājumā ar citiem soda veidiem efektīvāk mazinātu noziedzību;

C. tā kā pierādījumi liecina, ka nāvessods pirmkārt un galvenokārt skar trūcīgos iedzīvotājus;

D. tā kā Eiropas Savienība stingri atbalsta centienus panākt nāvessoda atcelšanu;

E.  tā kā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Sestā protokola noteikumi aizliedz Eiropas Padomes dalībvalstīm piemērot nāvessodu;

F.  tā kā pasaulē vairāk nekā 20 000 vīriešu, sieviešu un bērnu gaida nāvessoda izpildi (Amnesty International 2006. gada ziņojums);

G. tā kā ES cenšas panākt moratoriju nāvessoda izpildei un drīzu nāvessoda atcelšanu, kā arī attiecīgo ANO dokumentu un citu instrumentu ratifikāciju (jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu);

H. tā kā pretēji Irānas augstāko tiesas iestāžu apgalvojumiem valstī joprojām piespriež tādu sodu kā nomētāšana ar akmeņiem par „laulības pārkāpšanu”, kā, piemēram, Sahineh Mohammadi Ashtiani lietā un Zahra Bahrami lietā saistībā ar šādu apsūdzību, kā tas bija uzsvērts viņas „atzīšanās” paziņojumā, kuru 2010. gada 11. augustā pārraidīja televīzija; tā kā 2010. gada augustā nāvessods par sodomiju tika piespriests astoņpadsmitgadīgajam Ebrahim Hamidi, kuram tajā brīdī bija tikai 16 gadi un kura atzīšanās, kā viņš apgalvo, tika panākta ar spīdzināšanu;

I.   tā kā Ķīna lielā mērā turpina izmantot augstāko soda mēru; tā kā Apvienotās Karalistes pilsonim Shaikh Akmal par narkotiku tirdzniecību 2009. gada decembrī ir izpildīts nāvessods;

J.   tā kā Irākas Prezidentālā padome ir nesen ratificējusi nāvessoda piespriešanu vismaz 900 ieslodzītajiem, tostarp sievietēm un bērniem; tā kā pašlaik valdošais tiesiskuma trūkums Irākā ir jāaplūko, ņemot vērā gandrīz pilnīgu likumības un kārtības sistēmas sabrukumu pēc ASV/AK iebrukuma, tostarp kara noziegumus, nežēlību, civiliedzīvotāju slepkavības, ko izdarījuši algotņi un ASV okupācijas militārie spēki;

K. tā kā Saūda Arābijā nāvessodu piespriež par tādiem noziegumiem kā izvarošana, slepkavība, atteikšanās no ticības, bruņota laupīšana un narkotiku tirdzniecība; tā kā nāvessodu izpilda, nocērtot galvu, un dažkārt līķus pēc tam piesit krustā, kā tas notika jemenieša Nachéri Shaaban gadījumā, kuram nāvessodu izpildīja pagājušā gada jūnijā;

L.  tā kā šā gada 23. septembrī ASV izpildīja nāvessodu ar letālu injekciju Teresa Lewis, neskatoties uz to, ka viņa bija tuvu tam, lai tiktu uzskatīta par garīgi atpalikušu;

M. tā kā par pārstāvi tiem tūkstošiem cilvēku, kuriem pasaulē piespriests nāvessods, var uzskatīt ASV ieslodzīto afroamerikāni Mumia Abu-Jamal, kuru arī dēvē par „balsi tiem, kuriem nav balss” un kurš gaida nāvessoda izpildi kopš 1982. gada pēc netaisnīgas un rasistisku apsvērumu motivētas tiesas prāvas;

N. tā kā Amnesty International 2000. gada ziņojumā par Mumia Abu-Jamal aicina veikt jaunu tiesas prāvu, jo iepriekšējā rasistisku apsvērumu motivētā tiesas prāvā viņš tika atzīts par vainīgu bez pietiekamām juridiskām garantijām,

1.  pauž nosodījumu par visiem nāvessodiem, lai arī kur tie tiktu izpildīti; stingri aicina ES un tās dalībvalstis īstenot ANO rezolūciju par vispārēju moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi pilnībā atcelt nāvessodu visās valstīs, kurās tas joprojām tiek piemērots;

2.  aicina ES prezidentvalsti mudināt valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu un mudināt dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. protokolu par nāvessodu;

3.  atgādina, ka nāvessoda pilnīga atcelšana joprojām ir viens no galvenajiem ES cilvēktiesību aizsardzības politikas mērķiem; šo mērķi varēs sasniegt vienīgi ciešā valstu sadarbībā, veicinot sadarbību, izglītību, izpratnes veidošanu, efektivitāti un lietderību;

4.  mudina ES dalībvalstis kopā ar reģionu alianses partnervalstīm vēlreiz pieņemt lēmumu, lai ANO ĢA 65. sesijā ierosinātu rezolūciju par paveikto darbu nāvessoda atcelšanas jomā;

5.  aicina nāvessodu saglabājušās EDSO dalībvalstis mudināt Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju un EDSO misijas sadarbībā ar Eiropas Padomi tajās īstenot izpratnes veidošanas pasākumus pret nāvessoda izmantošanu, jo īpaši ar plašsaziņas līdzekļiem, tiesībaizsardzības iestādes darbiniekiem, politikas veidotājiem un plašo sabiedrību;

6.  mudina par nāvessoda atcelšanu iestājušās nevalstiskās organizācijas turpināt darbu šajā jomā;

7.  uzņemas uzraudzīt nāvessoda atcelšanas jautājumu un apsvērt iespējamas iniciatīvas šajā jomā;

8.  pauž bažas par Mumia Abu-Jamal lietu un aicina spriedumu pārskatīt, lai viņam nodrošinātu jaunu un taisnīgu tiesas prāvu;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, kā arī ANO dalībvalstu valdībām.