Procedūra : 2010/2916(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0605/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0605/2010

Debates :

PV 11/11/2010 - 5
CRE 11/11/2010 - 5

Balsojumi :

PV 11/11/2010 - 8.12
CRE 11/11/2010 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0402

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 135kDOC 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0605/2010
3.11.2010
PE450.423v01-00
 
B7-0605/2010

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0559/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par krīzi ES lopkopības nozarē


Esther Herranz un Albert Dess PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par krīzi ES lopkopības nozarē  
B7‑0605/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2010.gada 8. jūlija rezolūciju par KLP nākotni pēc 2013. gada,

 

–   ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā(1),

 

–   ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu(2),

 

–   ņemot vērā pētījumu "Eiropas proteīna atkarības ietekme",

 

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas ražotājiem ir jāievēro visstingrākie noteikumi pasaulē pārtikas nekaitīguma un kvalitātes, vides un dzīvnieku veselības un labturības jomā;

B.  tā kā pašreizējā krīze lopkopības nozarē var izraisīt būtisku samazinājumu gaļas ražošanā visā Eiropas Savienībā, kas būtiski ietekmēs ne vien cenas, bet arī nodrošinātību ar pārtiku, un tas palielinās atkarību no importa;

C.  tā kā ES ienākumi lauksaimniecības jomā ir par 50 % mazāki par vidējiem ienākumiem un tā kā lopkopības ražotāju ienākumi ir viszemākie lauksaimniecības nozarē; tā kā šo situāciju vēl vairāk pasliktina pašreizējā ekonomikas nestabilitāte;

 

D. tā kā imports no trešām valstīm aizņem aizvien lielāku Eiropas Savienības tirgus daļu un rada lielāku spiedienu uz lopkopības produktu tirgus cenām;

 

E.  tā kā Eiropas ražotāji konkurences jomā ir neizdevīgākā situācijā nekā trešo valstu ražotāji, jo viņu ražošanas izmaksas ir augstākas, ko lielā mērā rada nepieciešamība ievērot ļoti augstus standartus dzīvnieku veselības un labturības, pārtikas nekaitīguma, vides aizsardzības un darba apstākļu jomā;

F.  tā kā Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no sojas pupu un kukurūzas importa no trešām valstīm un tā kā jebkurš šo produktu piegādes pārtraukums, ko rada niecīga neatļautu ĢMO klātbūtne, radīs ļoti lielas izmaksas Eiropas pārtikas rūpniecībai un lopkopjiem (piemēram, EUR 1 miljarda apmērā, ja pārtraukums ilgst sešus mēnešus);

G.  tā kā lielie ieguldījumi, kas ir nepieciešami lopkopības nozarē, padara to sevišķi neaizsargātu pret tirgus krīzēm;

 

H.  tā kā lauksaimnieku ienākumi liellopu un aitas gaļas un piensaimniecības nozarē ir ļoti atkarīgi no tiešajiem maksājumiem, kas ir 50 līdz 90 % no kopējiem ienākumiem;

 

I. tā kā dažās dalībvalstīs pavisam nedaudzi lauksaimnieki lopkopības nozarē ir guvuši labumu no tiešajiem maksājumiem un tādēļ viņi sastopas ar lielākām grūtībām ievērot stingros Eiropas standartus, kas prasa apjomīgus ieguldījumus;

J.  tā kā cūkkopības un mājputnu audzēšanas nozares nesaņem nekādu tiešu atbalstu saistībā ar KLP, šajās nozarēs nepastāv drošības tīkls, lai mazinātu tirgus nestabilitātes ietekmi, un tajās ir jāievēro visstingrākie ES noteikumi vides un dzīvnieku labturības jomā;

K. tā kā ES ir nekavējoties jāpieņem pasākumi, lai ierobežotu cenu nestabilitāti un apkarotu spekulācijas tirgū, kas ir viens no graudaugu cenu nesenās paaugstināšanās iemesliem;

L. tā kā pieprasījums pasaulē pēc gaļas un citiem lopkopības produktiem nākamajās desmitgadēs palielināsies, jo ir paredzams iedzīvotāju skaita straujš pieaugums pasaulē un būtisks pirktspējas pieaugums;

M. tā kā ES nav līdzekļu, lai paredzētu pasaules tirgus cenu attīstību, un ES ir pārāk atkarīga no trešo valstu, piemēram, ASV, sniegtajām prognozēm;

N.  tā kā atšķirība starp patērētāju maksātajām cenām un ražotāju saņemtajām summām ir ievērojami pieaugusi;

tā kā ES lopkopības nozare ir nesaraujami saistīta ar Eiropas lauku apgabalu ekonomiku, un tā kā daudzi no šiem apgabaliem ir mazāk labvēlīgi un tiem nav dzīvotspējīgu ražošanas alternatīvu;

P.  tā kā konkurētspējīga augkopība ir cieši saistīta ar dinamisku lopkopības nozari;

Q. tā kā situācija liellopu gaļas tirgū ir cieši saistīta ar attīstību piensaimniecības nozarē, jo 70 % ES saražotās sarkanās gaļas ir no piena govīm;

R. tā kā ES piensaimniecības nozare kopš 2007. gada saskaras ar ārkārtēju tirgus nestabilitāti, kas negatīvi ietekmē piensaimnieku ienākumus un spēju ilgtspējīgi ražot kvalitatīvus produktus Eiropas patērētājiem;

S. tā kā Eiropas Komisijas dati par pārtikas piegādes ķēdes darbību liecina, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība un plašāka informācija saistībā ar ražošanu un tirgus attīstību;

 

1.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt pietiekamu finansējumu KLP pēc 2013. gada, lai garantētu visu ES lauksaimnieku, tostarp lopkopju, dzīvotspēju; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina godīga konkurence starp dažādu valstu lauksaimniekiem;

2. aicina Eiropas Komisiju saistībā ar nākamo KLP reformu pastiprināt tirgus pārvaldības mehānismus lopkopības nozarē un ieviest vajadzīgos pasākumus, lai lauksaimniecības nozarē kopumā ierobežotu cenu svārstības un spekulācijas;

3.  aicina Eiropas Komisiju izmantot pieejamos tirgus mehānismus, lai mazinātu pašreizējo krīzi cūkgaļas un citās lopkopības nozarēs;

4.  aicina Eiropas Komisiju ierosināt tirgus līdzekļus, ar kuriem garantētu pienācīgu apgādi ar graudaugiem dzīvnieku barības vajadzībām; uzskata, ka visā graudaugu nozarē būtu jāpiemēro drošības tīkls ar minimālo intervences cenu konkursa sistēmai;

5. prasa Eiropas Komisijai ierosināt elastīgus tirgus mehānismus, lai ātrāk reaģētu uz kritiskām situācijām KTO (II nodaļa, 1. iedaļa – ārkārtas pasākumi);

 

6. uzskata, ka būtu jāsaglabā eksporta kompensācijas tik ilgi, kamēr ES galvenie konkurenti nav atcēluši savus atbalsta pasākumus eksportam saistībā ar nākamo PTO nolīgumu;

 

7. atbalsta nekavējošu proteīnu plāna ieviešanu Eiropas Savienībā, kas veicinātu proteīnaugu un pākšaugu audzēšanu un arī sniegtu būtisku ieguldījumu gāzu emisijas ierobežošanā;

 

8. aicina Komisiju nodrošināt tiesisku noteiktību attiecībā uz sojas un kukurūzas importu no trešām valstīm, ieviešot Eiropas Savienībā vēl neatļautu, taču zinātniski pētītu ĢMO nejaušas klātbūtnes pragmatisku slieksni;

 

9. prasa Komisijai pārskatīt pašreizējo aizliegumu barot dzīvniekus, kas nav atgremotāji, ar gaļu un kaulu miltiem, un izvērtēt iespēju atcelt ierobežojumus saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošinātu augsta līmeņa pārtikas nekaitīgumu;

10. prasa Komisijai nākamajā KLP reformā ņemt vērā dažu lopkopības nozaru īpašo neaizsargātību un negodīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās konkurē ar trešām valstīm;

prasa Eiropas Komisijai nākamajā KLP reformā apsvērt īpašus pasākumus, lai nepieļautu, ka lopkopji, kas strādā ilgtspējīgi un intensīvi, saņemtu ievērojami mazāku ES atbalstu;

12.  aicina Eiropas Komisiju pastiprināt pasākumus, lai atbalstītu lopkopības nozari mazāk labvēlīgos apgabalos;

13. aicina Komisiju piemērot importam tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz Eiropas ražotājiem pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku labturības jomā;

14. aicina Eiropas Komisiju ar KLP atbalstu pastiprināt veicināšanas kampaņas, lai informētu pilsoņus par ES ražotāju augstajiem standartiem pārtikas nekaitīguma, vides aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā;

15.  uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienību ar līdzekli, lai novērtētu attīstību pasaules tirgos; uzskata, ka jaunais Ārējās darbības dienests varētu būt ļoti piemērots instruments, kas palīdzētu prognozēt stratēģiskās pārmaiņas trešās valstīs un popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli visā pasaulē;

16.  prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ņemt vērā augstās izmaksas, ko rada atbilsmes nodrošināšana tiesību aktiem dzīvnieku labturības jomā, jo īpaši tāpēc, ka šīs izmaksas neparādās pārdošanas cenās; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai imports no trešām valstīm atbilstu ES standartiem dzīvnieku labturības jomā nolūkā nepieļaut negodīgu konkurenci; uzsver, ka cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarēs turvākajos gados būs jāievēro vēl stingrākas prasības, nesaņemot nekādu Eiropas Savienības finanšu atbalstu;

17. aicina Komisiju novērtēt jaunu labturības noteikumu ieviešanas ekonomisko ietekmi un atlikt visus jaunos projektus, līdz tiek pilnībā īstenoti visi pašreizējie tiesību akti;

18. prasa Eiropas Komisijai pārskatīt mājputnu gaļas tirdzniecības noteikumu īstenošanas kārtību, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību patērētājiem un skaidrāk definētu svaigus mājputnu gaļas izstrādājumus nolūkā nepieļaut, ka saldēta mājputnu gaļa tiek izmantota kā svaiga gaļa mājputnu gaļas izstrādājumos;

19. aicina Eiropas Komisiju ierosināt stiprināt ražotāju organizācijas visās lopkopības nozarēs, lai ļautu ražotājiem slēgt darījumus par izdevīgākām cenām saviem produktiem, ņemot vērā ražošanas izmaksas;

20.  aicina Eiropas Komisiju saistībā ar KLP pielāgot veicināšanas līdzekļus, lai popularizētu standarta gaļas produktus ar nosacījumu, ka tos ražo ekskluzīvi ES;

21.  aicina Komisiju pilnībā aizsargāt Eiropas ražotāju intereses divpusējās tirdzniecības sarunās ar Mercosur un citām trešām valstīm, nepieļaujot piekāpšanās, kas varētu apdraudēt ražošanu ES lopkopības nozarē;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0302

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0130

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 5. novembrisJuridisks paziņojums