REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību
17.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Metin Kazak, Vincenzo Iovine, Marielle De Sarnez, Charles Goerens, Frédérique Ries, Kristiina Ojuland, Alexander Graf Lambsdorff, Ramon Tremosa i Balcells ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0039/2011
B7‑0051/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli pasaulē un iepriekšējās rezolūcijas par reliģiskajām minoritātēm pasaulē,
– ņemot vērā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) 9. pantu,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 18. pantu,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO īpašās referentes reliģiju vai pārliecības brīvības jautājumos ziņojumus, un jo īpaši 2010. gada 29. jūlija un 2010. gada 19. februāra ziņojumus,
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 8. decembrī pieņemtos secinājumus par reliģijas vai pārliecības brīvību un tajos uzsvērto stratēģisko nozīmi, kāda ir šai brīvībai un cīņai pret reliģisko neiecietību;
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra paziņojumu pēc uzbrukuma Koptu baznīcas locekļiem Aleksandrijā, Ēģiptē 2011. gada 1. janvārī,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja J. Buzek paziņojumu par sprādzienu, kurā bojā gāja cilvēki, Ēģiptes baznīcā 2011. gada 1. janvārī,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10.pantu,
– ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi, ka atbalsta reliģisko kopienu tiesības un šo kopienu identitātes aizsardzību visā pasaulē, kā arī to, lai reliģiskās minoritātes tiktu atzītas un aizsargātas, nepieļaujot nekādu atšķirīgu attieksmi pret tām;
B. pauž bažas par to, ka aizvien pieaug neiecietība un represijas pret kristiešu kopienām, jo īpaši Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīs;
C. pauž līdzjūtību un atbalstu Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā 2010. gada 31. decembra sprādzienā cietušo ģimenes locekļiem; saskaņā ar ziņu kanālu sniegto informāciju sprādzienā gāja bojā 21 cilvēks un ievainojumus guva vismaz 43 cilvēki;
D. pauž līdzjūtību un atbalstu cietušo ģimenēm pēc dramatiskajām ziņām 2011. gada 11. janvārī no Nigērijas, kur zvērīgos uzbrukumos kristiešu kopienai jau atkal bojā gāja nevainīgi cilvēki, šiem uzbrukumiem parādot, ka reliģiskā neiecietība ir nevaldāma un plaši izplatīta;
E. pauž nopietnas bažas par vardarbīgajiem notikumiem Irākā, jo 2010. gada 22. novembrī Mosulā tika nogalināti divi irākieši — kristieši; tā kā Irākas galvaspilsētā Bagdādē 2010. gada 10. novembrī notika virkne bumbu sprādzienu un mīnmetēju uzbrukumu, kas bija vērsti pret kristiešu apdzīvotām vietām, un šajos uzbrukumos tika nogalināti vismaz pieci cilvēki;
F. tā kā arī Vjetnamā tiek bargi apspiesta Katoļu baznīcas darbība, kā arī citas reliģiskās kopienas, kā to skaidri parāda Vjetnamas kalnu iedzīvotāju kopienu smagā situācija;
G. tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos novērst ekstrēmismu un veicināt savstarpēju cieņu;
H. tā kā saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību likumu un jo īpaši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu, katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; šīs tiesības nozīmē arī brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai nošķirti, piekopjot kultu izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību;
I. tā kā citas cilvēku grupas, piemēram, bēgļi, valsts iekšienē pārvietotas personas, patvēruma meklētāji , migranti, personas, kurām piemērota brīvības atņemšana, etniskās, reliģiskās un lingvistiskās minoritātes, kā arī ticīgo cilvēku bērni arī cieš no daudziem reliģiskās un ticības brīvības pārkāpumiem; šajā sakarā atgādina par neizraidīšanas principu saskaņā ar Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu 33. pantu;
J. tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana ir noteikta Ēģiptes konstitūcijā, kurā nepārprotami pausts, ka visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības un pienākumi likuma priekšā un nav pieļaujama nekāda diskriminācija, ne uz kāda pamata;
K. tā kā Ēģiptes kriminālkodekss aizsargā visu pilsoņu tiesības praktizēt savu reliģiju, kā arī aizsargā visus reliģiskos simbolus un paredz sodu jebkurai personai, kas mēģina traucēt jebkuras grupas reliģiskai praksei, nicināt citu reliģiju vai nomelnot to;
L. tā kā Irākas konstitūcijas 10. pantā ir noteikts, ka valdība apņemas nodrošināt un saglabāt svētvietu un reliģisko vietu svētumu; tā kā konstitūcijas 43. pantā noteikts, ka visu reliģisko grupu sekotāji var brīvi veikt reliģiskus rituālus un vadīt reliģiskas iestādes;
M. tā kā Ēģiptes tiesa ir piespriedusi nāvessodu personai, kas atbildīga par uzbrukumu Ēģiptes koptiem;
1. asi nosoda visu veidu diskrimināciju un neiecietību, kuras pamatā ir reliģija un pārliecība, kā arī nosoda vardarbību pret visām reliģiskajām kopienām;
2. mudina attiecīgo valstu valdības saukt pie atbildības šo noziegumu izdarītājus; mudina attiecīgās valstis nodrošināt, ka to konstitucionālās un tieslietu sistēmas efektīvi un adekvāti garantē reliģijas vai pārliecības brīvību, kā arī efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem, ja tiesības uz reliģijas vai pārliecības brīvību tiek pārkāptas;
3. visnotaļ atbalsta jebkuru iniciatīvu dialoga un savstarpējās cieņas starp reliģijām veicināšanai; aicina visas reliģiskās struktūras veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un ekstrēmistu radikalizāciju;
4. atkārtoti uzsver, ka cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un mērķi, un tas ir kopīgs pamats attiecībās ar trešām valstīm; kā arī aicina Padomi un Eiropas Komisiju iekļaut jautājumu par reliģiskās pārliecības brīvību to politisko sanāksmju dienas kārtībās, kuru mērķis ir veicināt politisko dialogu starp ES un trešām valstīm, kā arī aicina ES sadarbības programmās atbalstīt projektus apziņas brīvības un dialoga ar minoritātēm jomā;
5. aicina Padomi, Komisiju un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nolīgumos un sadarbībā ar trešām valstīm, kā arī ziņojumos par cilvēktiesībām īpašu uzmanību veltīt reliģiskās pārliecības brīvības jautājumiem un reliģisko minoritāšu stāvoklim, kā arī pārliecināties par atbilstību cilvēktiesību un demokrātijas klauzulai Eiropas Savienības nolīgumos;
6. aicina Ārlietu padomē 2011. gada 31. janvārī apspriest jautājumu par kristiešu vajāšanu un reliģijas vai pārliecības brīvības ievērošanu; Eiropā šo apspriežu gaitā vajadzētu nonākt pie konkrētiem rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz instrumentiem, kurus varētu izmantot, lai sniegtu drošību un aizsardzību apdraudētām reliģiskajām kristiešu kopienām, neatkarīgi no tā, kurā vietā pasaulē tās atrastos;
7. nosoda nāves soda piemērošanu, kā nehumānu rīcību;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes parlamentam un valdībai, Irākas parlamentam un valdībai Nigērijas parlamentam un valdībai, kā arī Vjetnamas parlamentam un valdībai.