Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) 2011. gada 3. februārī izteikto brīdinājumu par globālu pārtikas cenu pieaugumu,

–    ņemot vērā 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā pārtikas cenu pieaugums ietekmē apgādi ar pārtiku jaunattīstības valstīs,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591),

–    ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā (2009/2237),

–    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta Olivier De Schutter publicētos ieteikumus G20 valstīm par tiesībām uz pārtiku;

–    ņemot vērā Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautisko novērtējumu (IAASTD) par pārtikas apgādes stratēģiju pasaulē, ko ierosināja un veica ar Pasaules Bankas, ANO Attīstības programmas un PLO atbalstu,

–    ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) pārtikas cenu indekss ir pieaudzis septiņus mēnešus pēc kārtas, sasniedzot visaugstāko līmeni kopš 1990. gada, kad šo indeksu sāka aprēķināt; tā kā cenas par galvenajām pārtikas pamatprecēm ir paaugstinājušās līdz rekordlīmenim, kurš tika novērots 2008. gadā, izraisot sociālos un politiskos nemierus vairākās valstīs, piemēram, Tunisijā un Ēģiptē, kā arī citās Tuvo Austrumu valstīs, kuras atkarīgas no kviešu importa;

B.   tā kā PLO aprēķinājusi, ka cilvēku skaits, kuriem ir nepietiekams uzturs, pasaulē 2010. gadā sasniedzis 925 miljonus, bet pārtikas cenu palielināšanās, vienlaikus pieaugot iedzīvotāju skaitam un neparedzamam pārtikas apgādes deficītam, izraisīs šā skaita palielināšanos; tā kā 29 valstīs visā pasaulē ir grūtības ar pārtikas apgādi, un tām ir nepieciešama ārēja palīdzība pārtikas jomā;

FAKTORU KOPSAVILKUMS

C.  tā kā pašreizējā pēkšņā cenu kāpuma iemesls ir piegāžu svārstības, kuras izraisījuši ekstrēmi laika apstākļi, piemēram, plūdi un sausums, ko arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas, kā arī spekulācijas ar pārtikas produktiem pieaugošā pieprasījuma dēļ, iedzīvotāju skaita palielināšanās, biodegvielas ražošanas kāpināšana, atkarība no pārtikas importa konfliktu vai pārtikas nodrošinājuma politikas trūkuma rezultātā, labības izbarošana mājlopiem, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc gaļas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, pilsētu nabadzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums pasaules jaunattīstības valstīs, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētas pārtikas;

SPEKULĀCIJA AR PĀRTIKAS PRODUKTIEM

D.  tā kā lauksaimniecības preču nepastāvība ir ievērojami pieaugusi, jo palielinās finansializēšana un spekulācija ar izstrādājumiem, ko veic iestādes, kuras nodarbojas tikai finanšu darbību; tā kā institucionālie ieguldītāji palielinājuši savus ieguldījumus preču tirgos no 13 miljardiem eiro 2003. gadā līdz summai starp 170 un 205 miljardiem 2008. gadā; tā kā „garo” pozīciju pieplūdums attiecībā uz precēm, tostarp ievērojami pieaugot ārpusbiržas darījumiem un jo īpaši darījumiem ar biržā tirgojamo ieguldījumu fondu starpniecību, mākslīgi rada preču inflāciju, izraisa situāciju, ka cenu dinamika vairs nav saistīta ar pamatfaktoriem, piemēram, vēsturiskās krājumu progresijas attiecību pret patēriņa koeficientu, un izkropļo standartizētu termiņdarījumu tirgu darbību;

E.   tā kā spekulācijai bija galvenā loma 2008. gada pārtikas cenu krīzē; tā kā pieaugoša spekulācija ar pārtikas precēm notiek citu preču pieaugošā apjoma rezultātā un finansiālo saikņu dēļ ar tiem, kā arī spekulācija pieaug, palielinoties riskam atvasināto finanšu instrumentu tirgos; tā kā atsevišķi ES tirgus klātienes darījumu dalībnieki un preču atvasinātie produkti netiek ne pārraudzīti, ne regulēti un attiecībā uz tiem var izmantot izņēmumu un juridisko trūkumu priekšrocības, kas izriet no finanšu instrumentu tirgus direktīvas un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas;

ATKARĪBA NO FOSILĀ KURINĀMĀ NENOTURĪGĀM PIEGĀDĒM UN PĀRTIKAS UN KURINĀMĀ SAVSTRAPĒJĀ KONKURENCE

F.   tā kā pārtikas cenas arvien vairāk ir atkarīgas no fosilā kurināmā cenām ražošanas sistēmu dēļ, kurām ir liels enerģijas patēriņš un kurās tiek izmantoti sintētiskie mēslošanas līdzekļi, pesticīdi, apstrādāta barība un pārvadāšana lielos attālumos; tā kā šīs ieguldījumu cenas pieaug atbilstoši fosilā kurināmā cenām; tā kā etanola globālās ražošanas apjoms ES ir vairāk nekā dubultojies laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam;

G.  tā kā agrodegvielas ražošana rada konfliktus, kā izmantot zemes platības —pārtikas vai degvielas ražošanai; tā kā, ņemot vērā finanšu krīzi pasaulē, aizvien pieaugošā lauksaimniecības preču izmantošana lopbarībai un agrodegvielas ražošanai ir veicinājusi spekulāciju ar lauksaimniecības precēm, un šī problēma nekavējoties ir jārisina un jākontrolē pasaules mērogā;

PTO UN SVF, KOMERCIĀLO KULTŪRU AUDZĒŠANA UN RAŽOŠANA VIETĒJO IEDZĪVOTĀJU VAJADZĪBĀM

H.  tā kā iepriekšējo desmitgažu laikā Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Tirdzniecības organizācija jaunattīstības valstīs ir veicinājusi liberalizāciju un strukturālās reformas lauksaimniecībā, daudzās valstīs uzspiežot situāciju, kurā dominē uz apjomīgu eksportu orientētu komerciālo kultūru audzēšanas lauksaimniecības modeļi, tādējādi ilgtermiņā radot zaudējumus vietējai pārtikas ražošanai un vietējiem pārtikas tirgiem, kas novājinājis lauku apvidu ekonomiku un pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs;

NELIELI IEGULDĪJUMI LAUKSAIMNIECĪBAS ZINĀTNĒS

I.    tā kā atbalsta daļa jaunattīstības valstīm pasaulē, kas paredzēta lauksaimniecībai un lauku attīstībai trīs iepriekšējo desmitgažu laikā drastiski samazinājusies; tā kā ieguldījums noturīgās pārtikas sistēmās jaunattīstības valstīs samazinājies tādēļ, ka mainītas prioritātes, piešķirot tās ražošanai, kas orientēta uz eksportu, un tiek turpināts vājināt vietējo jaudu ražot un pārdot pietiekamu pārtikas daudzumu par taisnīgu cenu;

NELABVĒLĪGAS SITUĀCIJAS RADĪŠANA LAUKSAIMNIEKIEM UN PĀRTIKAS ZUDUMI

J.    tā kā lauksaimnieku ienākumi no pārtikas apgādes ķēdes ir būtiski samazinājušies, bet savukārt pārstrādātāju un mazumtirgotāju peļņa nemainīgi pieaug; tā kā patēriņa cenas ir pieaugušas un tā kā vismaz 30 % no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izšķiesta dažādos pārtikas ķēdes posmos;

BAROŠANAS SISTĒMAS AR LABĪBU PRESTATĪŠANA BAROŠANAS SISTĒMAI AR ZĀLAUGIEM, ATKARĪBA BARĪBAS JOMĀ

K.  tā kā valdošais modelis gaļas ražošanā, kas paredz ievērojamu izejvielu daudzumu un barošanu ar labību, un ar to saistītie struktūrpārpalikumi ievērojami veicinājuši pašreizējo krīzi Eiropas lopkopības nozarē, atspoguļojot augsto atkarības līmeni no lopbarības importa pretēji noturīgākām gaļas ražošanas sistēmām, kuru pamatā ir zālaugu lopbarība; tā kā neapdomīgas ūdens, augsnes un bioloģisko resursu izmantošanas sekas kopā ar arvien jūtamāko klimata pārmaiņu ietekmi palielinās saspīlējumu lauksaimniecības tirgos un pārtikas cenu pieaugumu;

JAUNATTĪSTĪBAS VALSTU LAUKSAIMNIECĪBAS SISTĒMU SABRUKUMS

L.   tā kā kopš vairākiem desmitiem gadu eksporta subsīdijas īpaši no ASV un ES ir pašnodrošinošu un maza apjoma saimniecību iznīcināšanas iemesls jaunattīstības valstīs, un tāpēc miljoniem ģimeņu ir palikušas bez zemes un nevar iegūt pārtiku apmierinošā veidā;

M.  tā kā jaunattīstības valstīs dempings, komerciālo kultūru audzēšana, uz eksportu orientēta ražošana, ieguldījumu neveikšana lauksaimniecības zinātnēs un pakalpojumu nepaplašināšana, kas izraisījuši sliktu augsnes un ūdens apsaimniekošanu, lopu ganīšanas rezultātā nodarītie zaudējumi, kā arī ekstrēmi laika apstākļi, kas arvien vairāk saistīti ar klimata pārmaiņām, — viss kopā — ir veicinājis lauksaimniecības sistēmu sabrukumu; tā kā palielinās migrācija no lauku apvidiem uz pilsētām, iedzīvotāju skaita pieaugums satraucoši palielina atkarību no pārtikas importa un iedzīvotāji kļūst arvien neaizsargātāki pret pēkšņām cenu svārstībām;

KLIMATA PĀRMAIŅAS UN PĀRTIKAS KRĀJUMI PASAULĒ

N.  tā kā klimata pārmaiņu sekas, piemēram, sausums, lietavu plūdi, kā tas bija Austrālijā, Pakistānā un Krievijā, sagrauj plānotos pārtikas ražošanas modeļus, ierobežo pārtikas apgādi un izraisa augstas pārtikas cenas;

O.  tā kā pārtikas krājumi pasaulē ir vēsturiski vienā no zemākajiem līmeņiem, tomēr nesasniedzot 2008. gada līmeni, kas pagaidām neļauj atvieglot pēkšņās cenu svārstības un liedz no importa atkarīgajām valstīm nodrošināt iedzīvotājiem pietiekamu pārtikas daudzumu tās trūkuma periodos;

ZEMES SAGRĀBŠANA

P.   tā kā lielus zemes traktus, īpaši Āfrikā, ir iegādājušies ārvalstu uzņēmumi, un bieži tas notiek bez zemes īpašnieku piekrišanas; tā kā šie zemes gabali ne vienmēr tiek izmantoti pārtikas ražošanai, bet tos var izmantot eksportpreču, piemēram, koksnes ražošanai; tā kā šāda veida attīstība bez atbilstoša juridiskā regulējuma apdraud pārtikas ražošanas potenciālu Āfrikas valstīs;

ES KĀ LĪDZEKĻU DEVĒJA UN SARUNU ĪSTENOTĀJA STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS JOMĀ

Q.  tā kā ES ir ietekme kā palīdzības sniedzējai jaunattīstības valstīm un kā nozīmīgai tirdzniecības partnerei divpusējās un daudzpusējās sarunās un šī ietekme ir atbildīgi jāizmanto, tostarp attiecībā uz tādu instrumentu pielietošanu kā, piemēram, Eiropas Parlamenta ierosinātā kvalificētas tirgus piekļuves koncepcija, kas veicinātu sociāli taisnīgu un videi draudzīgu tirdzniecības noteikumu īstenošanu,

PRASĪBAS

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TAISNĪGA TIRDZNIECĪBA

1.   aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt pārskatītu tirdzniecības un attīstības stratēģiju, kas ļautu jaunattīstības valstīm pietiekami aizsargāt savus iekšzemes pārtikas tirgus un savu politiku ietvaros nolemt uzlabot pašu pārtikas ražošanas potenciālu un atbalstīt mazos lauksaimniecības uzņēmumus;

2.   uzstāj, ka jāatceļ tiešās un netiešās eksporta subsīdijas kopā ar tarifu palielināšanas mehānismiem no jaunattīstības valstīm importētajām apstrādātajām precēm, kas sagrāvušas vietējās pārtikas apgādes sistēmas daudzās jaunattīstības valstīs (šie mehānismi jaunattīstības valstīm noteica pienākumu palielināt izejvielu eksportu uz līdzsvarotas pārtikas nodrošinājuma un pārtikas eksporta politikas rēķina);

PILNVEIDOTA PALĪDZĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

3.   aicina ievērojami palielināt palīdzības apmēru attīstības jomā, kas paredzēts lauksaimniecībai, kā arī aicina veikt ieguldījumus apmācībā, ar kuru palielina pakalpojumu apjomu, un decentralizētā lauksaimniecības pētniecībā jaunattīstības valstīm, lai lauksaimnieku rīcībā būtu noturīgas metodes, kā ražot efektīvāk, aizsargājot vidi un ilgtermiņā garantējot nodrošinātību ar pārtiku, un šīs metodes sekmētu ar valsts atbalstu, piemēram, piekļuvi aizdevumiem un sēklu krājumiem;

4.   mudina dalībvalstu valdības saglabāt un uzlabot naudas pārskaitīšanas programmas, tostarp mikroaizdevumu piešķiršanu, kā arī cita veida sociālās drošības tīkla politikas īstenošanu, lai garantētu nabadzīgajiem iedzīvotājiem piekļuvi pārtikai krīžu laikā; prasa, lai attīstīto valstu valdības un iestādes šajā sakarībā sniegtu ievērojamu palīdzību;

PĀRREDZAMĪBA UN PRET SPEKULĀCIJU VĒRSTI PASĀKUMI

5.   aicina Komisiju ieviest daudz lielāku pārredzamību attiecībā uz cenu veidošanos pārtikas ķēdē, nosakot obligātu ziņošanas pienākumu, izveidot pārtikas cenu un peļņas normu novērošanas aģentūru, lai atklātu neefektivitāti cenu veidošanā; aicina Komisiju uzlabot pārredzamību arī attiecībā uz ar pārtiku saistīto transnacionālo uzņēmumu krājumiem;

6.   aicina ES uzstāt, lai tiktu izveidota neatkarīga pasaules mēroga regulējoša aģentūra, kas nodrošinātu pārredzamību pārtikas tirgos un tirdzniecībā, paredzētu noteikumus attiecībā uz standartizētiem preču nākotnes darījumiem un iespēju līgumu biržu, kā arī īstenotu stingrus reglamentējošos pasākumus, kas vērsti pret pasaules mēroga spekulācijām ar pārtikas precēm, piemēram, pozīciju ierobežojumus, un ierobežotu to ieguldītāju darījumus ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem, kas tieši saistīti ar lauksaimniecības tirgiem;

7.   aicina Komisiju iesniegt vispusīgus priekšlikumus ar nolūku izveidot un nostiprināt Eiropas preču biržu iestādes attiecībā uz aktuālajiem un atvasinātajiem instrumentiem tā, lai ierobežotu un novērstu šāda veida spekulāciju, nodrošinot, ka ikvienā darījumā ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem iesaistīts vismaz viens ražotājs un viens patērētājs; ar vispusīgiem noteikumiem attiecībā uz tirgus dalībnieku ziņošanas un reģistrēšanas pienākumu par darījumiem un pozīcijām nodrošināt lielāku pārredzamību un paredzot īpašus noteikumus par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu tirgos, kur darījumi notiek klātienē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulēt ārpusbiržas atvasinātos instrumentus un mudina Komisiju iesniegt daudzpusīgus priekšlikumus, jo īpaši saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas pārskatīšanu;

STRATĒĢISKIE PĀRTIKAS KRĀJUMI UN PASĀKUMI, LAI NOVĒRSTU PĀRTIKAS ZUDUMUS

8.   aicina Komisiju strādāt pie tā, lai izveidotu decentralizēto un vietējo pārtikas krājumu mērķtiecīgu globālo sistēmu (gan rezerves krājumiem, lai samazinātu badu, gan reģionālajiem krājumiem, lai atvieglotu piegādes pēkšņu cenu svārstību laikā); uzskata, ka šie krājumi būtu jāapsaimnieko vispiemērotākajos līmeņos, tostarp vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm, kā arī koordinējošai struktūrvienībai Apvienoto Nāciju Organizācijas PLO aizgādībā, pilnībā izmantojot PLO un ANO Pasaules pārtikas programmas gūto pieredzi;

9.   aicina Komisiju steidzami ziņot par šo jautājumu Parlamentam, norādot visefektīvākos veidus, kā to sasniegt; turklāt aicina Komisiju daudzpusējās un divpusējās tirdzniecības sarunās uzņemties vadošo lomu šīs mērķtiecīgās pārtikas krājumu globālās sistēmas aizstāvēšanā; aicina ES un valstu valdības uzsākt kampaņas un ieviest strukturālas izmaiņas, lai samazinātu līdz minimumam pārtikas zudumus;

PASĀKUMI KLIMATA PĀRMAIŅU NOVĒRŠANAI

10. aicina ātri īstenot Kopenhāgenā un Kankunā pieņemtos lēmumus ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 2 grādiem pēc Celsija, jaunattīstības valstīm samazinot emisijas par 30–40 % līdz 2020. gadam un par 80–95 % līdz 2050. gadam;

11.      uzskata, ka rūpnieciskās lauksaimniecības metodes jaunattīstības valstīs izraisīs vides postījumus, kas savukārt ilgtermiņā sagraus to pārtikas ražošanas potenciālu; ierosina, ka apmācībai jākoncentrējas uz pielāgošanos klimatam un prasmīgas rīkošanās praksi ar zemi, piemēram, augsnes un ūdens apsaimniekošanu, lai novērstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes zudumus augsnes erozijas vai sasāļošanās dēļ saskaņā ar Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskajā novērtējumā attīstības jomā izdarītajiem secinājumiem;

NOTURĪBAS KRITĒRIJI

12. prasa pārskatīt noturības kritērijus attiecībā uz agrodegvielu, lai atturētu no zemes izmantošanas degvielas ražošanai pārtikas ražošanas vietā; aicina valstu valdības visā pasaulē samazināt subsīdijas etanolam un biogāzei; mudina Komisiju turpmākajās rīcības programmās iekļaut ieteikumus, kas ietverti Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskajā novērtējumā attīstības jomā (IAASTD) par pārtikas piegādi pasaulē un ANO ziņojumā par agrāro uzņēmējdarbību un tiesībām uz pārtiku; aicina Komisiju ieviest ārkārtas mehānismu, ar ko ES aizliedz izmantot labību enerģijas ražošanai, un nosaka tādu agrodegvielu importa apturēšanu, kas iegūta no šiem kultūraugiem laikā, kad pasaules cenu līmenis labībai pārsniedzis noteiktu robežvērtību;

13. atbalsta vietējo pārtikas tīklu attīstību un tiešo pārdošanu starp ražotāju un patērētāju, lai novērstu situāciju, ka pārtikas cenas ir atkarīgas no degvielu cenu pieauguma, kuras ietekmē pārtikas pārvadāšana lielos attālumos; uzskata, ka noturīgāka un uz vietējo lauksaimniecību balstīta prakse samazinās izejvielu izmaksas par mēslojumu un lopbarību; aicina Komisiju iesniegt PTO priekšlikumu iniciatīvai, lai novērtētu preču cenu stabilizāciju un citus apgādes pārvaldības instrumentus; aicina Eiropas Investīciju banku apzināt iespējas nekavējoties izveidot garantijas fondu, lai atbalstītu valsts mikrokredītu shēmas un riska ierobežošanas shēmas, kas darbotos vietējo pārtikas ražotāju interesēs, jo īpaši nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.